শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে বালকাণ্ডম্ ।
অথ পঞ্চাশস্সর্গঃ ।
ততঃ প্রাগুত্তরাং গত্বা রামস্সৌমিত্রিণা সহ ।
বিশ্বামিত্রং পুরস্কৃত্য যজ্ঞবাটমুপাগমত্ ॥ 1 ॥
রামস্তু মুনিশার্দূলমুবাচ সহলক্ষ্মণঃ ।
সাধ্বী যজ্ঞসমৃদ্ধির্হি জনকস্য মহাত্মনঃ ॥ 2 ॥
বহূনীহ সহস্রাণি নানাদেশনিবাসিনাম্ ।
ব্রাহ্মণানাং মহাভাগ বেদাধ্যযনশালিনাম্ ॥ 3 ॥
ঋষিবাটাশ্চ দৃশ্যন্তে শকটীশতসঙ্কুলাঃ ।
দেশো বিধীযতাং ব্রহ্মন্ যত্র বত্স্যামহে বযম্ ॥ 4 ॥
রামস্য বচনং শ্রুত্বা বিশ্বামিত্রো মহামুনিঃ ।
নিবেশমকরোদ্দেশে বিবিক্তে সলিলাযুতে ॥ 5 ॥
বিশ্বামিত্রমনুপ্রাপ্তং শ্রুত্বা স নৃপতিস্তদা ।
শতানন্দং পুরস্কৃত্য পুরোহিতমনিন্দিতম্ ॥ 6 ॥
প্রত্যুজ্জগাম সহসা বিনযেন সমন্বিতঃ ।
ঋত্বিজোঽপি মহাত্মানস্ত্বর্ঘ্যমাদায সত্বরম্ ॥ 7 ॥
বিশ্বামিত্রায ধর্মেণ দদুর্মন্ন্ত্রপুরস্কৃতম্ ।
প্রতিগৃহ্য চ তাং পূজাং জনকস্য মহাত্মনঃ ॥ 8 ॥
পপ্রচ্ছ কুশলং রাজ্ঞো যজ্ঞস্য চ নিরামযম্ ।
স তাংশ্চাপি মুনীন্ পৃষ্ট্বা সোপাধ্যাযপুরোধসঃ ॥ 9 ॥
যথান্যাযং ততস্সর্বৈস্সমাগচ্ছত্প্রহৃষ্টবত্ ।
অথ রাজা মুনিশ্রেষ্ঠং কৃতাঞ্জলিরভাষত ॥ 10 ॥
আসনে ভগবানাস্তাং সহৈভির্মুনিপুঙ্গবৈঃ ।
জনকস্য বচশ্শ্রুত্বা নিষসাদ মহামুনিঃ ॥ 11 ॥
পুরোধা ঋত্বিজশ্চৈব রাজা চ সহ মন্ত্রিভিঃ ।
আসনেষু যথান্যাযমুপবিষ্টান্ সমন্ততঃ ॥ 12 ॥
দৃষ্ট্বা স নৃপতিস্তত্র বিশ্বামিত্রমথাব্রবীত্ ।
অদ্য যজ্ঞসমৃধ্দির্মে সফলা দৈবতৈঃ কৃতা ॥ 13 ॥
অদ্য যজ্ঞফলং প্রাপ্তং ভগবদ্দর্শনান্মযা ।
ধন্যোঽস্ম্যনুগৃহীতোঽস্মি যস্য মে মুনিপুঙ্গব ॥ 14 ॥
যজ্ঞোপসদনং ব্রহ্মন্ প্রাপ্তোঽসি মুনিভিঃ সহ ।
দ্বাদশাহং তু ব্রহ্মর্ষে শেষমাহুর্মনীষিণঃ ॥ 15 ॥
ততো ভাগার্থিনো দেবান্ দ্রষ্টুমর্হসি কৌশিক ।
ইত্যুক্ত্বা মুনিশার্দূলং প্রহৃষ্টবদনস্তদা ॥ 16 ॥
পুনস্তং পরিপপ্রচ্ছ প্রাঞ্জলিঃ প্রণতো নৃপঃ ।
ইমৌ কুমারৌ ভদ্রং তে দেবতুল্যপরাক্রমৌ ॥ 17 ॥
গজসিংহগতী বীরৌ শার্দূলবৃষভোপমৌ ।
পদ্মপত্রবিশালাক্ষৌ খড্গতূণীধনুর্ধরৌ ॥ 18 ॥
অশ্বিনাবিব রূপেণ সমুপস্থিতযৌবনৌ ।
যদৃচ্ছযৈব গাং প্রাপ্তৌ দেবলোকাদিবামরৌ ॥ 19 ॥
কথং পদ্ভ্যামিহ প্রাপ্তৌ কিমর্থং কস্য বা মুনে ।
বরাযুধধরৌ বীরৌ কস্য পুত্রৌ মহামুনে ॥ 20 ॥
ভূষযন্তাবিমং দেশং চন্দ্রসূর্যাবিবাম্বরম্ ।
পরস্পরস্য সদৃশৌ প্রমাণেঙ্গিতচেষ্টিতৈঃ ॥ 21 ॥
কাকপক্ষধরৌ বীরৌ শ্রোতুমিচ্ছামি তত্ত্বতঃ ।
তস্য তদ্বচনং শ্রুত্বা জনকস্য মহাত্মনঃ ॥ 22 ॥
ন্যবেদযন্মহাত্মানৌ পুত্রৌ দশরথস্য তৌ ।
সিদ্ধাশ্রমনিবাসং চ রাক্ষসানাং বধং তথা ॥ 23 ॥
তচ্চাগমনমব্যগ্রং বিশালাযাশ্চ দর্শনম্ ।
অহল্যাদর্শনং চৈব গৌতমেন সমাগমম্ ॥ 24 ॥
মহাধনুষি জিজ্ঞাসাং কর্তুমাগমনং তথা ।
এতত্সর্বং মহাতেজা জনকায মহাত্মনে ॥ 25 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে বালকাণ্ডে পঞ্চাশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
tataḥ prāguttarāṃ gatvā rāmassaumitriṇā saha |
viśvāmitraṃ puraskṛtya yajñavāṭamupāgamat || 1 ||
rāmastu muniśārdūlamuvāca sahalakṣmaṇaḥ |
sādhvī yajñasamṛddhirhi janakasya mahātmanaḥ || 2 ||
bahūnīha sahasrāṇi nānādeśanivāsinām |
brāhmaṇānāṃ mahābhāga vedādhyayanaśālinām || 3 ||
ṛṣivāṭāśca dṛśyante śakaṭīśatasaṅkulāḥ |
deśo vidhīyatāṃ brahman yatra vatsyāmahe vayam || 4 ||
rāmasya vacanaṃ śrutvā viśvāmitro mahāmuniḥ |
niveśamakaroddeśe vivikte salilāyute || 5 ||
viśvāmitramanuprāptaṃ śrutvā sa nṛpatistadā |
śatānandaṃ puraskṛtya purohitamaninditam || 6 ||
pratyujjagāma sahasā vinayena samanvitaḥ |
ṛtvijo'pi mahātmānastvarghyamādāya satvaram || 7 ||
viśvāmitrāya dharmeṇa dadurmanntrapuraskṛtam |
pratigṛhya ca tāṃ pūjāṃ janakasya mahātmanaḥ || 8 ||
papraccha kuśalaṃ rājño yajñasya ca nirāmayam |
sa tāṃścāpi munīn pṛṣṭvā sopādhyāyapurodhasaḥ || 9 ||
yathānyāyaṃ tatassarvaissamāgacchatprahṛṣṭavat |
atha rājā muniśreṣṭhaṃ kṛtāñjalirabhāṣata || 10 ||
āsane bhagavānāstāṃ sahaibhirmunipuṅgavaiḥ |
janakasya vacaśśrutvā niṣasāda mahāmuniḥ || 11 ||
purodhā ṛtvijaścaiva rājā ca saha mantribhiḥ |
āsaneṣu yathānyāyamupaviṣṭān samantataḥ || 12 ||
dṛṣṭvā sa nṛpatistatra viśvāmitramathābravīt |
adya yajñasamṛdhdirme saphalā daivataiḥ kṛtā || 13 ||
adya yajñaphalaṃ prāptaṃ bhagavaddarśanānmayā |
dhanyo'smyanugṛhīto'smi yasya me munipuṅgava || 14 ||
yajñopasadanaṃ brahman prāpto'si munibhiḥ saha |
dvādaśāhaṃ tu brahmarṣe śeṣamāhurmanīṣiṇaḥ || 15 ||
tato bhāgārthino devān draṣṭumarhasi kauśika |
ityuktvā muniśārdūlaṃ prahṛṣṭavadanastadā || 16 ||
punastaṃ paripapraccha prāñjaliḥ praṇato nṛpaḥ |
imau kumārau bhadraṃ te devatulyaparākramau || 17 ||
gajasiṃhagatī vīrau śārdūlavṛṣabhopamau |
padmapatraviśālākṣau khaḍgatūṇīdhanurdharau || 18 ||
aśvināviva rūpeṇa samupasthitayauvanau |
yadṛcchayaiva gāṃ prāptau devalokādivāmarau || 19 ||
kathaṃ padbhyāmiha prāptau kimarthaṃ kasya vā mune |
varāyudhadharau vīrau kasya putrau mahāmune || 20 ||
bhūṣayantāvimaṃ deśaṃ candrasūryāvivāmbaram |
parasparasya sadṛśau pramāṇeṅgitaceṣṭitaiḥ || 21 ||
kākapakṣadharau vīrau śrotumicchāmi tattvataḥ |
tasya tadvacanaṃ śrutvā janakasya mahātmanaḥ || 22 ||
nyavedayanmahātmānau putrau daśarathasya tau |
siddhāśramanivāsaṃ ca rākṣasānāṃ vadhaṃ tathā || 23 ||
taccāgamanamavyagraṃ viśālāyāśca darśanam |
ahalyādarśanaṃ caiva gautamena samāgamam || 24 ||
mahādhanuṣi jijñāsāṃ kartumāgamanaṃ tathā |
etatsarvaṃ mahātejā janakāya mahātmane || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ पञ्चाशस्सर्गः ।
ततः प्रागुत्तरां गत्वा रामस्सौमित्रिणा सह ।
विश्वामित्रं पुरस्कृत्य यज्ञवाटमुपागमत् ॥ 1 ॥
रामस्तु मुनिशार्दूलमुवाच सहलक्ष्मणः ।
साध्वी यज्ञसमृद्धिर्हि जनकस्य महात्मनः ॥ 2 ॥
बहूनीह सहस्राणि नानादेशनिवासिनाम् ।
ब्राह्मणानां महाभाग वेदाध्ययनशालिनाम् ॥ 3 ॥
ऋषिवाटाश्च दृश्यन्ते शकटीशतसङ्कुलाः ।
देशो विधीयतां ब्रह्मन् यत्र वत्स्यामहे वयम् ॥ 4 ॥
रामस्य वचनं श्रुत्वा विश्वामित्रो महामुनिः ।
निवेशमकरोद्देशे विविक्ते सलिलायुते ॥ 5 ॥
विश्वामित्रमनुप्राप्तं श्रुत्वा स नृपतिस्तदा ।
शतानन्दं पुरस्कृत्य पुरोहितमनिन्दितम् ॥ 6 ॥
प्रत्युज्जगाम सहसा विनयेन समन्वितः ।
ऋत्विजोऽपि महात्मानस्त्वर्घ्यमादाय सत्वरम् ॥ 7 ॥
विश्वामित्राय धर्मेण ददुर्मन्न्त्रपुरस्कृतम् ।
प्रतिगृह्य च तां पूजां जनकस्य महात्मनः ॥ 8 ॥
पप्रच्छ कुशलं राज्ञो यज्ञस्य च निरामयम् ।
स तांश्चापि मुनीन् पृष्ट्वा सोपाध्यायपुरोधसः ॥ 9 ॥
यथान्यायं ततस्सर्वैस्समागच्छत्प्रहृष्टवत् ।
अथ राजा मुनिश्रेष्ठं कृताञ्जलिरभाषत ॥ 10 ॥
आसने भगवानास्तां सहैभिर्मुनिपुङ्गवैः ।
जनकस्य वचश्श्रुत्वा निषसाद महामुनिः ॥ 11 ॥
पुरोधा ऋत्विजश्चैव राजा च सह मन्त्रिभिः ।
आसनेषु यथान्यायमुपविष्टान् समन्ततः ॥ 12 ॥
दृष्ट्वा स नृपतिस्तत्र विश्वामित्रमथाब्रवीत् ।
अद्य यज्ञसमृध्दिर्मे सफला दैवतैः कृता ॥ 13 ॥
अद्य यज्ञफलं प्राप्तं भगवद्दर्शनान्मया ।
धन्योऽस्म्यनुगृहीतोऽस्मि यस्य मे मुनिपुङ्गव ॥ 14 ॥
यज्ञोपसदनं ब्रह्मन् प्राप्तोऽसि मुनिभिः सह ।
द्वादशाहं तु ब्रह्मर्षे शेषमाहुर्मनीषिणः ॥ 15 ॥
ततो भागार्थिनो देवान् द्रष्टुमर्हसि कौशिक ।
इत्युक्त्वा मुनिशार्दूलं प्रहृष्टवदनस्तदा ॥ 16 ॥
पुनस्तं परिपप्रच्छ प्राञ्जलिः प्रणतो नृपः ।
इमौ कुमारौ भद्रं ते देवतुल्यपराक्रमौ ॥ 17 ॥
गजसिंहगती वीरौ शार्दूलवृषभोपमौ ।
पद्मपत्रविशालाक्षौ खड्गतूणीधनुर्धरौ ॥ 18 ॥
अश्विनाविव रूपेण समुपस्थितयौवनौ ।
यदृच्छयैव गां प्राप्तौ देवलोकादिवामरौ ॥ 19 ॥
कथं पद्भ्यामिह प्राप्तौ किमर्थं कस्य वा मुने ।
वरायुधधरौ वीरौ कस्य पुत्रौ महामुने ॥ 20 ॥
भूषयन्ताविमं देशं चन्द्रसूर्याविवाम्बरम् ।
परस्परस्य सदृशौ प्रमाणेङ्गितचेष्टितैः ॥ 21 ॥
काकपक्षधरौ वीरौ श्रोतुमिच्छामि तत्त्वतः ।
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा जनकस्य महात्मनः ॥ 22 ॥
न्यवेदयन्महात्मानौ पुत्रौ दशरथस्य तौ ।
सिद्धाश्रमनिवासं च राक्षसानां वधं तथा ॥ 23 ॥
तच्चागमनमव्यग्रं विशालायाश्च दर्शनम् ।
अहल्यादर्शनं चैव गौतमेन समागमम् ॥ 24 ॥
महाधनुषि जिज्ञासां कर्तुमागमनं तथा ।
एतत्सर्वं महातेजा जनकाय महात्मने ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
tataḥ prāguttarāṃ gatvā rāmassaumitriṇā saha |
viśvāmitraṃ puraskṛtya yajñavāṭamupāgamat || 1 ||
rāmastu muniśārdūlamuvāca sahalakṣmaṇaḥ |
sādhvī yajñasamṛddhirhi janakasya mahātmanaḥ || 2 ||
bahūnīha sahasrāṇi nānādeśanivāsinām |
brāhmaṇānāṃ mahābhāga vedādhyayanaśālinām || 3 ||
ṛṣivāṭāśca dṛśyante śakaṭīśatasaṅkulāḥ |
deśo vidhīyatāṃ brahman yatra vatsyāmahe vayam || 4 ||
rāmasya vacanaṃ śrutvā viśvāmitro mahāmuniḥ |
niveśamakaroddeśe vivikte salilāyute || 5 ||
viśvāmitramanuprāptaṃ śrutvā sa nṛpatistadā |
śatānandaṃ puraskṛtya purohitamaninditam || 6 ||
pratyujjagāma sahasā vinayena samanvitaḥ |
ṛtvijo'pi mahātmānastvarghyamādāya satvaram || 7 ||
viśvāmitrāya dharmeṇa dadurmanntrapuraskṛtam |
pratigṛhya ca tāṃ pūjāṃ janakasya mahātmanaḥ || 8 ||
papraccha kuśalaṃ rājño yajñasya ca nirāmayam |
sa tāṃścāpi munīn pṛṣṭvā sopādhyāyapurodhasaḥ || 9 ||
yathānyāyaṃ tatassarvaissamāgacchatprahṛṣṭavat |
atha rājā muniśreṣṭhaṃ kṛtāñjalirabhāṣata || 10 ||
āsane bhagavānāstāṃ sahaibhirmunipuṅgavaiḥ |
janakasya vacaśśrutvā niṣasāda mahāmuniḥ || 11 ||
purodhā ṛtvijaścaiva rājā ca saha mantribhiḥ |
āsaneṣu yathānyāyamupaviṣṭān samantataḥ || 12 ||
dṛṣṭvā sa nṛpatistatra viśvāmitramathābravīt |
adya yajñasamṛdhdirme saphalā daivataiḥ kṛtā || 13 ||
adya yajñaphalaṃ prāptaṃ bhagavaddarśanānmayā |
dhanyo'smyanugṛhīto'smi yasya me munipuṅgava || 14 ||
yajñopasadanaṃ brahman prāpto'si munibhiḥ saha |
dvādaśāhaṃ tu brahmarṣe śeṣamāhurmanīṣiṇaḥ || 15 ||
tato bhāgārthino devān draṣṭumarhasi kauśika |
ityuktvā muniśārdūlaṃ prahṛṣṭavadanastadā || 16 ||
punastaṃ paripapraccha prāñjaliḥ praṇato nṛpaḥ |
imau kumārau bhadraṃ te devatulyaparākramau || 17 ||
gajasiṃhagatī vīrau śārdūlavṛṣabhopamau |
padmapatraviśālākṣau khaḍgatūṇīdhanurdharau || 18 ||
aśvināviva rūpeṇa samupasthitayauvanau |
yadṛcchayaiva gāṃ prāptau devalokādivāmarau || 19 ||
kathaṃ padbhyāmiha prāptau kimarthaṃ kasya vā mune |
varāyudhadharau vīrau kasya putrau mahāmune || 20 ||
bhūṣayantāvimaṃ deśaṃ candrasūryāvivāmbaram |
parasparasya sadṛśau pramāṇeṅgitaceṣṭitaiḥ || 21 ||
kākapakṣadharau vīrau śrotumicchāmi tattvataḥ |
tasya tadvacanaṃ śrutvā janakasya mahātmanaḥ || 22 ||
nyavedayanmahātmānau putrau daśarathasya tau |
siddhāśramanivāsaṃ ca rākṣasānāṃ vadhaṃ tathā || 23 ||
taccāgamanamavyagraṃ viśālāyāśca darśanam |
ahalyādarśanaṃ caiva gautamena samāgamam || 24 ||
mahādhanuṣi jijñāsāṃ kartumāgamanaṃ tathā |
etatsarvaṃ mahātejā janakāya mahātmane || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.