শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে বালকাণ্ডম্ ।
অথ ত্রিচত্বারিংশস্সর্গঃ ।
দেবদেবে গতে তস্মিন্ সোঽঙ্গুষ্ঠাগ্রনিপীডিতাম্ ।
কৃত্বা বসুমতীং রাম সংবত্সরমুপাসত ॥ 1 ॥
অথ সংবত্সরে পূর্ণে সর্বলোকনমস্কৃতঃ ।
উমাপতিঃ পশুপতী রাজানমিদমব্রবীত্ ॥ 2 ॥
প্রীতস্তেঽহং নরশ্রেষ্ঠ করিষ্যামি তব প্রিযম্ ।
শিরসা ধারযিষ্যামি শৈলরাজসুতামহম্ ॥ 3 ॥
ততো হৈমবতী জ্যেষ্ঠা সর্বলোকনমস্কৃতা ।
তদা সাতিমহদ্রূপং কৃত্বা বেগং চ দুস্সহম্ ॥ 4 ॥
আকাশাদপতদ্রাম শিবে শিবশিরস্যুত ।
অচিন্তযচ্চ সা দেবী গঙ্গা পরমদুর্ধরা ॥ 5 ॥
বিশাম্যহং হি পাতালং স্রোতসা গৃহ্য শঙ্করম্ ।
তস্যাবলেপনং জ্ঞাত্বা ক্রুদ্ধস্তু ভগবান্ হরঃ ॥ 6 ॥
তিরোভাবযিতুং বুদ্ধিং চক্রে ত্রিনযনস্তদা ।
সা তস্মিন্ পতিতা পুণ্যা পুণ্যে রুদ্রস্য মূর্ধনি ॥ 7 ॥
হিমবত্প্রতিমে রাম জটামণ্ডলগহ্বরে ।
সা কথঞ্চিন্মহীং গন্তুং নাশক্নোদ্যত্নমাস্থিতা ॥ 8 ॥
নৈব নির্গমনং লেভে জটামণ্ডলমোহিতা ।
তত্রৈবাবম্ভ্রমদ্দেবী সংবত্সরগণান্ বহূন্ ॥ 9 ॥
তামপশ্যন্পুনস্তত্র তপঃ পরমমাস্থিতঃ ।
অনেন তোষিতশ্চাভূদত্যর্থং রঘুনন্দন ॥ 10 ॥
বিসসর্জ ততো গঙ্গাং হরো বিন্দুসরঃ প্রতি ।
তস্যাং বিসৃজ্যমানাযাং সপ্তস্রোতাংসি জজ্ঞিরে ॥ 11 ॥
হ্লাদিনী পাবনী চৈব নলিনী চ তথাঽপরা ।
তিস্রঃ প্রাচীং দিশং জগ্মুঃ গঙ্গাশ্শিবজলাশ্শুভাঃ ॥ 12 ॥
সুচক্ষুশ্চৈব সীতা চ সিন্ধুশ্চৈব মহানদী ।
তিস্রস্ত্বেতা দিশং জগ্মুঃ প্রতীচীং তু শুভোদকাঃ ॥ 13 ॥
সপ্তমী চান্বগাত্তাসাং ভগীরথমথো নৃপম্ ।
ভগীরথোঽপি রাজর্ষির্দিব্যং স্যন্দনমাস্থিতঃ ॥ 14 ॥
প্রাযাদগ্রে মহাতেজা গঙ্গা তং চাপ্যনুব্রজত্ ।
গগনাচ্ছঙ্করশিরস্ততো ধরণিমাশ্রিতা ॥ 15 ॥
ব্যসর্পত জলং তত্র তীব্রশব্দপুরস্কৃতম্ ।
মত্স্যকচ্ছপসঙ্ঘৈশ্চ শিংশুমারগণৈস্তদা ॥ 16 ॥
পতদ্ভিঃ পতিতৈশ্চান্যৈর্ব্যরোচত বসুন্ধরা ।
ততো দেবর্ষিগন্ধর্বা যক্ষসিদ্ধগণাস্তদা ॥ 17 ॥
ব্যলোকযন্ত তে তত্র গগনাদ্গাং গতাং তথা ।
বিমানৈর্নগরাকারৈর্হযৈর্গজবরৈস্তদা ॥ 18 ॥
পারিপ্লবগতৈশ্চাপি দেবতাস্তত্র বিষ্ঠিতাঃ ।
তদদ্ভুততমং লোকে গঙ্গাপতনমুত্তমম্ ॥ 19 ॥
দিদৃক্ষবো দেবগণাঃ সমীযুরমিতৌজসঃ ।
সম্পতদ্ভিস্সুরগণৈস্তেষাং চাভরণৌজসা ॥ 20 ॥
শতাদিত্যমিবাভাতি গগনং গততোযদম্ ।
শিংশুমারোরগগণৈর্মীনৈরপি চ চঞ্চলৈঃ ॥ 21 ॥
বিদ্যুদ্ভিরিব বিক্ষিপ্তমাকাশমভবত্তদা ।
পাণ্ডরৈস্সলিলোত্পীডৈঃ কীর্যমাণৈস্সহস্রধা ॥ 22 ॥
শারদাভ্রৈরিবাকীর্ণং গগনং হংসসম্প্লবৈঃ ।
ক্বচিদ্দ্রুততরং যাতি কুটিলং ক্বচিদাযতম্ ॥ 23 ॥
বিনতং ক্বচিদুদ্ধূতং ক্বচিদ্যাতি শনৈশ্শনৈঃ ।
সলিলেনৈব সলিলং ক্বচিদভ্যাহতং পুনঃ ॥ 24 ॥
মুহুরূর্ধ্বমুখং গত্বা পপাত বসুধাতলম্ ।
তচ্ছঙ্করশিরোভ্রষ্টং ভ্রষ্টং ভূমিতলে পুনঃ ॥ 25 ॥
ব্যরোচত তদা তোযং নির্মলং গতকল্মষম্ ।
তত্র দেবর্ষিগন্ধর্বা বসুধাতলবাসিনঃ ॥ 26 ॥
ভবাঙ্গপতিতং তোযং পবিত্রমিতি পস্পৃশুঃ ।
শাপাত্প্রপতিতা যে চ গগনাদ্বসুধাতলম্ ॥ 27 ॥
কৃত্বা তত্রাভিষেকং তে বভূবুর্গতকল্মষাঃ ।
ধূতপাপাঃ পুনস্তেন তোযেনাথ সুভাস্বতা ॥ 28 ॥
পুনরাকাশমাবিশ্য স্বান্ লোকান্ প্রতিপেদিরে ।
মুমুদে মুদিতো লোকস্তেন তোযেন ভাস্বতা ॥ 29 ॥
কৃতাভিষেকো গঙ্গাযাং বভূব বিগতক্লমঃ ।
ভগীরথোঽপি রাজার্ষির্দিব্যং স্যন্দনমাস্থিতঃ ।
প্রাযাদগ্রে মহাতেজাস্তং গঙ্গা পৃষ্ঠতোঽন্বগাত্ ॥ 30 ॥
দেবাস্সর্ষিগণাঃ সর্বে দৈত্যদানবরাক্ষসাঃ ॥ 31 ॥
গন্ধর্বযক্ষপ্রবরাস্সকিন্নরমহোরগাঃ ।
সর্বাশ্চাপ্সরসো রাম ভগীরথরথানুগাম্ ॥ 32 ॥
গঙ্গামন্বগমন্ প্রীতাস্সর্বে জলচরাশ্চ যে ।
যতো ভগীরথো রাজা ততো গঙ্গাযশস্বিনী ॥ 33 ॥
জগাম সরিতাং শ্রেষ্ঠা সর্বপাপপ্রণাশিনী ।
ততো হি যজমানস্য জহ্নোরদ্ভুতকর্মণঃ ॥ 34 ॥
গঙ্গা সম্প্লাবযামাস যজ্ঞবাটং মহাত্মনঃ ।
তস্যাবলেপনং জ্ঞাত্বা ক্রুদ্ধো যজ্বা তু রাঘব ॥ 35 ॥
অপিবচ্চ জলং সর্বং গঙ্গাযাঃ পরমাদ্ভুতম্ ।
ততো দেবাস্সগন্ধর্বা ঋষযশ্চ সুবিস্মিতাঃ ॥ 36 ॥
পূজযন্তি মহাত্মানং জহ্নুং পুরুষসত্তমম্ ।
গঙ্গাং চাপি নযন্তি স্ম দুহিতৃত্বে মহাত্মনঃ ॥ 37 ॥
ততস্তুষ্টো মহাতেজাশ্শ্রোত্রাভ্যামসৃজত্ পুনঃ ॥ 38 ॥
তস্মাজ্জহ্নুসুতা গঙ্গা প্রোচ্যতে জাহ্নবীতিচ ।
জগাম চ পুনর্গঙ্গা ভগীরথরথানুগা ।
সাগরং চাপি সম্প্রাপ্তা সা সরিত্প্রবরা তদা ॥ 39 ॥
রসাতলমুপাগচ্ছত্সিদ্ধ্যর্থং তস্য কর্মণঃ ।
ভগীরথোঽপি রাজর্ষিঃ গঙ্গামাদায যত্নতঃ ।
পিতামহান্ ভস্মকৃতানপশ্যদ্দীনচেতনঃ ॥ 40 ॥
অথ তদ্ভস্মনাং রাশিং গঙ্গাসলিলমুত্তমম্ ।
প্লাবযদ্ধূতপাপ্মানস্স্বর্গং প্রাপ্তা রঘূত্তম ॥ 41 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে বালকাণ্ডে ত্রিচত্বারিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha tricatvāriṃśassargaḥ |
devadeve gate tasmin so'ṅguṣṭhāgranipīḍitām |
kṛtvā vasumatīṃ rāma saṃvatsaramupāsata || 1 ||
atha saṃvatsare pūrṇe sarvalokanamaskṛtaḥ |
umāpatiḥ paśupatī rājānamidamabravīt || 2 ||
prītaste'haṃ naraśreṣṭha kariṣyāmi tava priyam |
śirasā dhārayiṣyāmi śailarājasutāmaham || 3 ||
tato haimavatī jyeṣṭhā sarvalokanamaskṛtā |
tadā sātimahadrūpaṃ kṛtvā vegaṃ ca dussaham || 4 ||
ākāśādapatadrāma śive śivaśirasyuta |
acintayacca sā devī gaṅgā paramadurdharā || 5 ||
viśāmyahaṃ hi pātālaṃ srotasā gṛhya śaṅkaram |
tasyāvalepanaṃ jñātvā kruddhastu bhagavān haraḥ || 6 ||
tirobhāvayituṃ buddhiṃ cakre trinayanastadā |
sā tasmin patitā puṇyā puṇye rudrasya mūrdhani || 7 ||
himavatpratime rāma jaṭāmaṇḍalagahvare |
sā kathañcinmahīṃ gantuṃ nāśaknodyatnamāsthitā || 8 ||
naiva nirgamanaṃ lebhe jaṭāmaṇḍalamohitā |
tatraivābambhramaddevī saṃvatsaragaṇān bahūn || 9 ||
tāmapaśyanpunastatra tapaḥ paramamāsthitaḥ |
anena toṣitaścābhūdatyarthaṃ raghunandana || 10 ||
visasarja tato gaṅgāṃ haro bindusaraḥ prati |
tasyāṃ visṛjyamānāyāṃ saptasrotāṃsi jajñire || 11 ||
hlādinī pāvanī caiva nalinī ca tathā'parā |
tisraḥ prācīṃ diśaṃ jagmuḥ gaṅgāśśivajalāśśubhāḥ || 12 ||
sucakṣuścaiva sītā ca sindhuścaiva mahānadī |
tisrastvetā diśaṃ jagmuḥ pratīcīṃ tu śubhodakāḥ || 13 ||
saptamī cānvagāttāsāṃ bhagīrathamatho nṛpam |
bhagīratho'pi rājarṣirdivyaṃ syandanamāsthitaḥ || 14 ||
prāyādagre mahātejā gaṅgā taṃ cāpyanuvrajat |
gaganācchaṅkaraśirastato dharaṇimāśritā || 15 ||
vyasarpata jalaṃ tatra tīvraśabdapuraskṛtam |
matsyakacchapasaṅghaiśca śiṃśumāragaṇaistadā || 16 ||
patadbhiḥ patitaiścānyairvyarocata vasundharā |
tato devarṣigandharvā yakṣasiddhagaṇāstadā || 17 ||
vyalokayanta te tatra gaganādgāṃ gatāṃ tathā |
vimānairnagarākārairhayairgajavaraistadā || 18 ||
pāriplavagataiścāpi devatāstatra viṣṭhitāḥ |
tadadbhutatamaṃ loke gaṅgāpatanamuttamam || 19 ||
didṛkṣavo devagaṇāḥ samīyuramitaujasaḥ |
sampatadbhissuragaṇaisteṣāṃ cābharaṇaujasā || 20 ||
śatādityamivābhāti gaganaṃ gatatoyadam |
śiṃśumāroragagaṇairmīnairapi ca cañcalaiḥ || 21 ||
vidyudbhiriva vikṣiptamākāśamabhavattadā |
pāṇḍaraissalilotpīḍaiḥ kīryamāṇaissahasradhā || 22 ||
śāradābhrairivākīrṇaṃ gaganaṃ haṃsasamplavaiḥ |
kvaciddrutataraṃ yāti kuṭilaṃ kvacidāyatam || 23 ||
vinataṃ kvaciduddhūtaṃ kvacidyāti śanaiśśanaiḥ |
salilenaiva salilaṃ kvacidabhyāhataṃ punaḥ || 24 ||
muhurūrdhvamukhaṃ gatvā papāta vasudhātalam |
tacchaṅkaraśirobhraṣṭaṃ bhraṣṭaṃ bhūmitale punaḥ || 25 ||
vyarocata tadā toyaṃ nirmalaṃ gatakalmaṣam |
tatra devarṣigandharvā vasudhātalavāsinaḥ || 26 ||
bhavāṅgapatitaṃ toyaṃ pavitramiti paspṛśuḥ |
śāpātprapatitā ye ca gaganādvasudhātalam || 27 ||
kṛtvā tatrābhiṣekaṃ te babhūvurgatakalmaṣāḥ |
dhūtapāpāḥ punastena toyenātha subhāsvatā || 28 ||
punarākāśamāviśya svān lokān pratipedire |
mumude mudito lokastena toyena bhāsvatā || 29 ||
kṛtābhiṣeko gaṅgāyāṃ babhūva vigataklamaḥ |
bhagīratho'pi rājārṣirdivyaṃ syandanamāsthitaḥ |
prāyādagre mahātejāstaṃ gaṅgā pṛṣṭhato'nvagāt || 30 ||
devāssarṣigaṇāḥ sarve daityadānavarākṣasāḥ || 31 ||
gandharvayakṣapravarāssakinnaramahoragāḥ |
sarvāścāpsaraso rāma bhagīratharathānugām || 32 ||
gaṅgāmanvagaman prītāssarve jalacarāśca ye |
yato bhagīratho rājā tato gaṅgāyaśasvinī || 33 ||
jagāma saritāṃ śreṣṭhā sarvapāpapraṇāśinī |
tato hi yajamānasya jahnoradbhutakarmaṇaḥ || 34 ||
gaṅgā samplāvayāmāsa yajñavāṭaṃ mahātmanaḥ |
tasyāvalepanaṃ jñātvā kruddho yajvā tu rāghava || 35 ||
apibacca jalaṃ sarvaṃ gaṅgāyāḥ paramādbhutam |
tato devāssagandharvā ṛṣayaśca suvismitāḥ || 36 ||
pūjayanti mahātmānaṃ jahnuṃ puruṣasattamam |
gaṅgāṃ cāpi nayanti sma duhitṛtve mahātmanaḥ || 37 ||
tatastuṣṭo mahātejāśśrotrābhyāmasṛjat punaḥ || 38 ||
tasmājjahnusutā gaṅgā procyate jāhnavītica |
jagāma ca punargaṅgā bhagīratharathānugā |
sāgaraṃ cāpi samprāptā sā saritpravarā tadā || 39 ||
rasātalamupāgacchatsiddhyarthaṃ tasya karmaṇaḥ |
bhagīratho'pi rājarṣiḥ gaṅgāmādāya yatnataḥ |
pitāmahān bhasmakṛtānapaśyaddīnacetanaḥ || 40 ||
atha tadbhasmanāṃ rāśiṃ gaṅgāsalilamuttamam |
plāvayaddhūtapāpmānassvargaṃ prāptā raghūttama || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe tricatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ त्रिचत्वारिंशस्सर्गः ।
देवदेवे गते तस्मिन् सोऽङ्गुष्ठाग्रनिपीडिताम् ।
कृत्वा वसुमतीं राम संवत्सरमुपासत ॥ 1 ॥
अथ संवत्सरे पूर्णे सर्वलोकनमस्कृतः ।
उमापतिः पशुपती राजानमिदमब्रवीत् ॥ 2 ॥
प्रीतस्तेऽहं नरश्रेष्ठ करिष्यामि तव प्रियम् ।
शिरसा धारयिष्यामि शैलराजसुतामहम् ॥ 3 ॥
ततो हैमवती ज्येष्ठा सर्वलोकनमस्कृता ।
तदा सातिमहद्रूपं कृत्वा वेगं च दुस्सहम् ॥ 4 ॥
आकाशादपतद्राम शिवे शिवशिरस्युत ।
अचिन्तयच्च सा देवी गङ्गा परमदुर्धरा ॥ 5 ॥
विशाम्यहं हि पातालं स्रोतसा गृह्य शङ्करम् ।
तस्यावलेपनं ज्ञात्वा क्रुद्धस्तु भगवान् हरः ॥ 6 ॥
तिरोभावयितुं बुद्धिं चक्रे त्रिनयनस्तदा ।
सा तस्मिन् पतिता पुण्या पुण्ये रुद्रस्य मूर्धनि ॥ 7 ॥
हिमवत्प्रतिमे राम जटामण्डलगह्वरे ।
सा कथञ्चिन्महीं गन्तुं नाशक्नोद्यत्नमास्थिता ॥ 8 ॥
नैव निर्गमनं लेभे जटामण्डलमोहिता ।
तत्रैवाबम्भ्रमद्देवी संवत्सरगणान् बहून् ॥ 9 ॥
तामपश्यन्पुनस्तत्र तपः परममास्थितः ।
अनेन तोषितश्चाभूदत्यर्थं रघुनन्दन ॥ 10 ॥
विससर्ज ततो गङ्गां हरो बिन्दुसरः प्रति ।
तस्यां विसृज्यमानायां सप्तस्रोतांसि जज्ञिरे ॥ 11 ॥
ह्लादिनी पावनी चैव नलिनी च तथाऽपरा ।
तिस्रः प्राचीं दिशं जग्मुः गङ्गाश्शिवजलाश्शुभाः ॥ 12 ॥
सुचक्षुश्चैव सीता च सिन्धुश्चैव महानदी ।
तिस्रस्त्वेता दिशं जग्मुः प्रतीचीं तु शुभोदकाः ॥ 13 ॥
सप्तमी चान्वगात्तासां भगीरथमथो नृपम् ।
भगीरथोऽपि राजर्षिर्दिव्यं स्यन्दनमास्थितः ॥ 14 ॥
प्रायादग्रे महातेजा गङ्गा तं चाप्यनुव्रजत् ।
गगनाच्छङ्करशिरस्ततो धरणिमाश्रिता ॥ 15 ॥
व्यसर्पत जलं तत्र तीव्रशब्दपुरस्कृतम् ।
मत्स्यकच्छपसङ्घैश्च शिंशुमारगणैस्तदा ॥ 16 ॥
पतद्भिः पतितैश्चान्यैर्व्यरोचत वसुन्धरा ।
ततो देवर्षिगन्धर्वा यक्षसिद्धगणास्तदा ॥ 17 ॥
व्यलोकयन्त ते तत्र गगनाद्गां गतां तथा ।
विमानैर्नगराकारैर्हयैर्गजवरैस्तदा ॥ 18 ॥
पारिप्लवगतैश्चापि देवतास्तत्र विष्ठिताः ।
तदद्भुततमं लोके गङ्गापतनमुत्तमम् ॥ 19 ॥
दिदृक्षवो देवगणाः समीयुरमितौजसः ।
सम्पतद्भिस्सुरगणैस्तेषां चाभरणौजसा ॥ 20 ॥
शतादित्यमिवाभाति गगनं गततोयदम् ।
शिंशुमारोरगगणैर्मीनैरपि च चञ्चलैः ॥ 21 ॥
विद्युद्भिरिव विक्षिप्तमाकाशमभवत्तदा ।
पाण्डरैस्सलिलोत्पीडैः कीर्यमाणैस्सहस्रधा ॥ 22 ॥
शारदाभ्रैरिवाकीर्णं गगनं हंससम्प्लवैः ।
क्वचिद्द्रुततरं याति कुटिलं क्वचिदायतम् ॥ 23 ॥
विनतं क्वचिदुद्धूतं क्वचिद्याति शनैश्शनैः ।
सलिलेनैव सलिलं क्वचिदभ्याहतं पुनः ॥ 24 ॥
मुहुरूर्ध्वमुखं गत्वा पपात वसुधातलम् ।
तच्छङ्करशिरोभ्रष्टं भ्रष्टं भूमितले पुनः ॥ 25 ॥
व्यरोचत तदा तोयं निर्मलं गतकल्मषम् ।
तत्र देवर्षिगन्धर्वा वसुधातलवासिनः ॥ 26 ॥
भवाङ्गपतितं तोयं पवित्रमिति पस्पृशुः ।
शापात्प्रपतिता ये च गगनाद्वसुधातलम् ॥ 27 ॥
कृत्वा तत्राभिषेकं ते बभूवुर्गतकल्मषाः ।
धूतपापाः पुनस्तेन तोयेनाथ सुभास्वता ॥ 28 ॥
पुनराकाशमाविश्य स्वान् लोकान् प्रतिपेदिरे ।
मुमुदे मुदितो लोकस्तेन तोयेन भास्वता ॥ 29 ॥
कृताभिषेको गङ्गायां बभूव विगतक्लमः ।
भगीरथोऽपि राजार्षिर्दिव्यं स्यन्दनमास्थितः ।
प्रायादग्रे महातेजास्तं गङ्गा पृष्ठतोऽन्वगात् ॥ 30 ॥
देवास्सर्षिगणाः सर्वे दैत्यदानवराक्षसाः ॥ 31 ॥
गन्धर्वयक्षप्रवरास्सकिन्नरमहोरगाः ।
सर्वाश्चाप्सरसो राम भगीरथरथानुगाम् ॥ 32 ॥
गङ्गामन्वगमन् प्रीतास्सर्वे जलचराश्च ये ।
यतो भगीरथो राजा ततो गङ्गायशस्विनी ॥ 33 ॥
जगाम सरितां श्रेष्ठा सर्वपापप्रणाशिनी ।
ततो हि यजमानस्य जह्नोरद्भुतकर्मणः ॥ 34 ॥
गङ्गा सम्प्लावयामास यज्ञवाटं महात्मनः ।
तस्यावलेपनं ज्ञात्वा क्रुद्धो यज्वा तु राघव ॥ 35 ॥
अपिबच्च जलं सर्वं गङ्गायाः परमाद्भुतम् ।
ततो देवास्सगन्धर्वा ऋषयश्च सुविस्मिताः ॥ 36 ॥
पूजयन्ति महात्मानं जह्नुं पुरुषसत्तमम् ।
गङ्गां चापि नयन्ति स्म दुहितृत्वे महात्मनः ॥ 37 ॥
ततस्तुष्टो महातेजाश्श्रोत्राभ्यामसृजत् पुनः ॥ 38 ॥
तस्माज्जह्नुसुता गङ्गा प्रोच्यते जाह्नवीतिच ।
जगाम च पुनर्गङ्गा भगीरथरथानुगा ।
सागरं चापि सम्प्राप्ता सा सरित्प्रवरा तदा ॥ 39 ॥
रसातलमुपागच्छत्सिद्ध्यर्थं तस्य कर्मणः ।
भगीरथोऽपि राजर्षिः गङ्गामादाय यत्नतः ।
पितामहान् भस्मकृतानपश्यद्दीनचेतनः ॥ 40 ॥
अथ तद्भस्मनां राशिं गङ्गासलिलमुत्तमम् ।
प्लावयद्धूतपाप्मानस्स्वर्गं प्राप्ता रघूत्तम ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे त्रिचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha tricatvāriṃśassargaḥ |
devadeve gate tasmin so'ṅguṣṭhāgranipīḍitām |
kṛtvā vasumatīṃ rāma saṃvatsaramupāsata || 1 ||
atha saṃvatsare pūrṇe sarvalokanamaskṛtaḥ |
umāpatiḥ paśupatī rājānamidamabravīt || 2 ||
prītaste'haṃ naraśreṣṭha kariṣyāmi tava priyam |
śirasā dhārayiṣyāmi śailarājasutāmaham || 3 ||
tato haimavatī jyeṣṭhā sarvalokanamaskṛtā |
tadā sātimahadrūpaṃ kṛtvā vegaṃ ca dussaham || 4 ||
ākāśādapatadrāma śive śivaśirasyuta |
acintayacca sā devī gaṅgā paramadurdharā || 5 ||
viśāmyahaṃ hi pātālaṃ srotasā gṛhya śaṅkaram |
tasyāvalepanaṃ jñātvā kruddhastu bhagavān haraḥ || 6 ||
tirobhāvayituṃ buddhiṃ cakre trinayanastadā |
sā tasmin patitā puṇyā puṇye rudrasya mūrdhani || 7 ||
himavatpratime rāma jaṭāmaṇḍalagahvare |
sā kathañcinmahīṃ gantuṃ nāśaknodyatnamāsthitā || 8 ||
naiva nirgamanaṃ lebhe jaṭāmaṇḍalamohitā |
tatraivābambhramaddevī saṃvatsaragaṇān bahūn || 9 ||
tāmapaśyanpunastatra tapaḥ paramamāsthitaḥ |
anena toṣitaścābhūdatyarthaṃ raghunandana || 10 ||
visasarja tato gaṅgāṃ haro bindusaraḥ prati |
tasyāṃ visṛjyamānāyāṃ saptasrotāṃsi jajñire || 11 ||
hlādinī pāvanī caiva nalinī ca tathā'parā |
tisraḥ prācīṃ diśaṃ jagmuḥ gaṅgāśśivajalāśśubhāḥ || 12 ||
sucakṣuścaiva sītā ca sindhuścaiva mahānadī |
tisrastvetā diśaṃ jagmuḥ pratīcīṃ tu śubhodakāḥ || 13 ||
saptamī cānvagāttāsāṃ bhagīrathamatho nṛpam |
bhagīratho'pi rājarṣirdivyaṃ syandanamāsthitaḥ || 14 ||
prāyādagre mahātejā gaṅgā taṃ cāpyanuvrajat |
gaganācchaṅkaraśirastato dharaṇimāśritā || 15 ||
vyasarpata jalaṃ tatra tīvraśabdapuraskṛtam |
matsyakacchapasaṅghaiśca śiṃśumāragaṇaistadā || 16 ||
patadbhiḥ patitaiścānyairvyarocata vasundharā |
tato devarṣigandharvā yakṣasiddhagaṇāstadā || 17 ||
vyalokayanta te tatra gaganādgāṃ gatāṃ tathā |
vimānairnagarākārairhayairgajavaraistadā || 18 ||
pāriplavagataiścāpi devatāstatra viṣṭhitāḥ |
tadadbhutatamaṃ loke gaṅgāpatanamuttamam || 19 ||
didṛkṣavo devagaṇāḥ samīyuramitaujasaḥ |
sampatadbhissuragaṇaisteṣāṃ cābharaṇaujasā || 20 ||
śatādityamivābhāti gaganaṃ gatatoyadam |
śiṃśumāroragagaṇairmīnairapi ca cañcalaiḥ || 21 ||
vidyudbhiriva vikṣiptamākāśamabhavattadā |
pāṇḍaraissalilotpīḍaiḥ kīryamāṇaissahasradhā || 22 ||
śāradābhrairivākīrṇaṃ gaganaṃ haṃsasamplavaiḥ |
kvaciddrutataraṃ yāti kuṭilaṃ kvacidāyatam || 23 ||
vinataṃ kvaciduddhūtaṃ kvacidyāti śanaiśśanaiḥ |
salilenaiva salilaṃ kvacidabhyāhataṃ punaḥ || 24 ||
muhurūrdhvamukhaṃ gatvā papāta vasudhātalam |
tacchaṅkaraśirobhraṣṭaṃ bhraṣṭaṃ bhūmitale punaḥ || 25 ||
vyarocata tadā toyaṃ nirmalaṃ gatakalmaṣam |
tatra devarṣigandharvā vasudhātalavāsinaḥ || 26 ||
bhavāṅgapatitaṃ toyaṃ pavitramiti paspṛśuḥ |
śāpātprapatitā ye ca gaganādvasudhātalam || 27 ||
kṛtvā tatrābhiṣekaṃ te babhūvurgatakalmaṣāḥ |
dhūtapāpāḥ punastena toyenātha subhāsvatā || 28 ||
punarākāśamāviśya svān lokān pratipedire |
mumude mudito lokastena toyena bhāsvatā || 29 ||
kṛtābhiṣeko gaṅgāyāṃ babhūva vigataklamaḥ |
bhagīratho'pi rājārṣirdivyaṃ syandanamāsthitaḥ |
prāyādagre mahātejāstaṃ gaṅgā pṛṣṭhato'nvagāt || 30 ||
devāssarṣigaṇāḥ sarve daityadānavarākṣasāḥ || 31 ||
gandharvayakṣapravarāssakinnaramahoragāḥ |
sarvāścāpsaraso rāma bhagīratharathānugām || 32 ||
gaṅgāmanvagaman prītāssarve jalacarāśca ye |
yato bhagīratho rājā tato gaṅgāyaśasvinī || 33 ||
jagāma saritāṃ śreṣṭhā sarvapāpapraṇāśinī |
tato hi yajamānasya jahnoradbhutakarmaṇaḥ || 34 ||
gaṅgā samplāvayāmāsa yajñavāṭaṃ mahātmanaḥ |
tasyāvalepanaṃ jñātvā kruddho yajvā tu rāghava || 35 ||
apibacca jalaṃ sarvaṃ gaṅgāyāḥ paramādbhutam |
tato devāssagandharvā ṛṣayaśca suvismitāḥ || 36 ||
pūjayanti mahātmānaṃ jahnuṃ puruṣasattamam |
gaṅgāṃ cāpi nayanti sma duhitṛtve mahātmanaḥ || 37 ||
tatastuṣṭo mahātejāśśrotrābhyāmasṛjat punaḥ || 38 ||
tasmājjahnusutā gaṅgā procyate jāhnavītica |
jagāma ca punargaṅgā bhagīratharathānugā |
sāgaraṃ cāpi samprāptā sā saritpravarā tadā || 39 ||
rasātalamupāgacchatsiddhyarthaṃ tasya karmaṇaḥ |
bhagīratho'pi rājarṣiḥ gaṅgāmādāya yatnataḥ |
pitāmahān bhasmakṛtānapaśyaddīnacetanaḥ || 40 ||
atha tadbhasmanāṃ rāśiṃ gaṅgāsalilamuttamam |
plāvayaddhūtapāpmānassvargaṃ prāptā raghūttama || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe tricatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.