శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే యుద్ధకాణ్డమ్ ।
అథ సప్తపఞ్చాశస్సర్గః ।
అకమ్పనవధంశ్రుత్వాక్రుద్ధోవైరాక్షసేశ్వరః ।
కిఞ్చిదదీనముఖశ్చాపిసచివాంస్తానుదైక్షత ॥ 1 ॥
సతుధ్యాత్వాముహూర్తన్తుమన్త్రిభిస్సంవిచార్యచ ।
తతస్తురావణఃపూర్వదివసేరాక్షసాధిపః ॥ 2 ॥
పురీమ్పరియయౌలఙ్కాంసర్వగుల్మానవేక్షితుమ్ ।
తాంరాక్షసగణైర్గుప్తాఙ్గుల్మైర్బహుభిరావృతామ్ ॥ 3 ॥
దదర్శనగరీంలఙ్కామ్పతాకాధ్వజమాలినీమ్ ।
రుద్ధాన్తునగరీన్దృష్టవారావణోరాక్షసేశ్వరః ॥ 4 ॥
ఉవాచాత్మహితఙ్కాలేప్రహస్తంయుద్ధకోవిదమ్ ।
పురస్యోపనివిష్టస్యసహసాపీడితస్యవా ॥ 5 ॥
నాన్యంయుద్ధాత్ప్రపశ్యామిమోక్షంయుద్ధవిశారద ।
అహంవాకుమ్భకర్ణోవాత్వంవాసేనాపతిర్మమ ॥ 6 ॥
ఇన్ద్రజిద్వానికుమ్భోవావహేయుర్భారమీదృశమ్ ।
సత్వమ్బలమతశ్శీఘ్రమాదాయపరిగృహ్యచ ॥ 7 ॥
విజయాయాభినిర్యాహియత్రసర్వేవనౌకసః ।
నిర్యాణాయాదేవతేనూనఞ్చపలాహరివాహినీ ॥ 8 ॥
నర్దతాంరాక్షసేన్ద్రాణాంశ్రుత్వానాదన్ద్రవిష్యతి ।
చపలాహ్యవినీతాశ్చచలచిత్తాశ్చవానరాః ॥ 9 ॥
నసహిష్యన్తితేనాదంసింహనాదమివద్విపాః ।
విద్రుతేచబలేతస్మిన్ రామఃసౌమిత్రిణాసహ ॥ 10 ॥
అవశస్తేనిరాలమ్బఃప్రహస్తవశమేష్యతి ।
ఆపత్సంశయితాశ్రేయోనాత్రనిస్సంశయీకృతా ॥ 11 ॥
ప్రతిలోమానులోమంవాయద్వానోమన్యసేహితమ్ ।
రావణేనైవముక్తస్తుప్రహస్తోవాహినీపతిః ॥ 12 ॥
రాక్షసేన్ద్రమువాచేదమసురేన్ద్రమివోశనా ।
రాజన్మన్త్రితపూర్వన్నఃకుశలైస్సహమన్త్రిభిః ॥ 13 ॥
వివాదశ్చాపినోవృత్తస్సమవేక్ష్యపరస్పరమ్ ।
ప్రదానేనతుసీతాయాఃశ్రేయోవ్యవసితమ్మయా ॥ 14 ॥
అప్రదానేపునర్యుద్ధన్దృష్టమేత్తథైవనః ।
సోఽహన్దానైశ్చమానైశ్చసతతమ్పూజితస్త్వయా ॥ 15 ॥
సాన్త్వైశ్చవివిధైఃకాలేకిన్నకుర్యాంహితన్తవ ।
నహిమేజీవితంరక్ష్యమ్పుత్రదారధనానిచ ॥ 16 ॥
త్వమ్పశ్యమాఞ్జుహూషన్తన్త్వదర్థేజీవితంయుధి ।
ఏవముక్త్వాతుభర్తారంరావణంవాహినీపతిః ॥ 17 ॥
ఉవాచేదమ్బలాధ్యక్షాన్ప్రహస్తఃపురతఃస్థితాన్ ।
మేశీఘ్రంరాక్షసానామ్మహాద్బలమ్ ॥ 18 ॥
మద్భాణాబ్దావేగేనహతానాంశనిచరణాజిరే ।
అద్యహృష్యన్తుమాంసాదాఃపక్షిణఃకాననౌకసామ్ ॥ 19 ॥
ఇత్యుక్తాస్తేప్రహస్తేనబలాధ్యక్షాః కృతత్వరాః ।
బలముద్యోజయామాసుస్తస్మిన్రాక్షసమన్దిరే ॥ 20 ॥
సాబభూవముహూర్తేననిగ్మర్నానావిధాయుధైః ।
లఙ్కారాక్షసవీరైస్తైర్గజైరివసమాకులా ॥ 21 ॥
హుతాశనన్తర్పయతామ్బ్రాహ్మణాంశ్చనమస్యతామ్ ।
ఆజ్యగన్ధప్రతివహఃసురభిర్మారుతోవవౌ ॥ 22 ॥
స్రజశ్చవివిధాకారాజగృహుస్త్వభిమన్త్రితాః ।
సఙ్గ్రామసజ్జాఃసమ్హృష్టాధరాయన్రాక్షసాస్తదా ॥ 23 ॥
సధనుష్కాఃకవచినోవేగాదాప్లుత్యరాక్షసాః ।
రావణమ్ప్రేక్ష్యరాజానమ్ప్రహస్తమ్పర్యవారయన్ ॥ 24 ॥
అథామన్త్ఱ్యతురాజానమ్భేరీమాహత్యభైరవామ్ ।
ఆరురోహరథంయుక్తఃప్రహస్తస్సజ్జకల్పితమ్ ॥ 25 ॥
హయైర్మహాజవైర్యుక్తంసమ్యక్సూతసుసంయతమ్ ।
మహాజలదనిర్ఘోషంసాక్షాచ్చన్ద్రార్కభాస్వరమ్ ॥ 26 ॥
ఉరగధ్వజదుర్ధర్షంసువరూథంస్వవస్కరమ్ ।
సువర్ణజాలసంయుక్తమ్ప్రహసన్తమివశ్రియా ॥ 27 ॥
తతస్తంరథమాస్థాయరావణార్పితశాసనః ।
లఙ్కాయానిర్యయౌతూర్ణమ్బలేనమహతావృతః ॥ 28 ॥
తతోదున్ధుభినిర్ఘోషఃపర్జన్యనినదోపమః ।
వాదిత్రాణాఞ్చనినదఃపూరయన్నివమేదినీమ్ ॥ 29 ॥
శుశ్రువేశఙ్ఖశబ్దశ్చప్రయాతేవాహినీపతౌ ।
నినదన్తస్స్వరాన్ఘోరాన్రాక్షసాజగ్మురగ్రతః ॥ 30 ॥
భీమరూపామహాకాయాఃప్రహస్తస్యపురస్సరాః ।
నరాన్తకఃకుమ్భహనుర్మహానాదస్సమున్నతః ॥ 31 ॥
ప్రహస్తసచివాహ్యేతేనిర్యయుఃపరివార్యతమ్ ।
వ్యూఢేనేవసుఘోరేణపూర్వద్వారాత్సనిర్యయౌ ॥ 32 ॥
గజయూథనికాశేనబలేనమహతావృతః ।
సాగరప్రతిమౌఘేనవృతస్తేనబలేనసః ॥ 33 ॥
ప్రహస్తోనిర్యయౌక్రుద్ధఃకాలాన్తకయమోపమః ।
తస్యనిర్యాణఘోషేణరాక్షసానాఞ్చనర్దతామ్ ॥ 34 ॥
లఙ్కాయాంసర్వభూతానివినేదుర్వికృతైస్స్వరైః ।
వ్యభ్రమాకాశమావిశ్యమాంసశోణితభోజనాః ॥ 35 ॥
మణ్డలాన్యపసవ్యానిఖగాశ్చక్రూరథమ్ప్రతి ।
సమ్నత్యఃపావకజ్వాలాఃశివాఘోరావవాశిరే ॥ 36 ॥
అన్తరిక్షాత్పపాతోల్కావాయుశ్చపరుషంవనౌ ।
అన్యోన్యమభిసంరబ్ధాగ్రహాశ్చనచకాశిరే ॥ 37 ॥
మేఘాశ్చఖరనిర్ఘోషారథస్యోపరిరక్షసః ।
వవృషంరుధిరఞ్చాస్యసిషిచుశ్చపురస్సరాన్ ॥ 38 ॥
కేతుర్మూర్ధనిగృధ్రోఽస్యనిలీనోదక్షిణాముఖః ।
తుదన్నుభయతఃపార్శ్వంసమగ్రామహరత్ప్రభామ్ ॥ 39 ॥
సారథేర్భహుశశ్చాస్యసఙ్గ్రామమవగాహతః ।
ప్రతోదోన్యపతద్ధస్తాత్సూతస్యహయసాదినః ॥ 40 ॥
నిర్యాణశ్రీశ్చయాఽస్యాసీద్భాస్వరావసుదుర్లభాః ।
సాననాశముహూర్తేనసమేచస్ఖలితాహయాః ॥ 41 ॥
ప్రహస్తన్త్వభినిర్యాన్తమ్ప్రఖ్యాతబలపౌరుషమ్ ।
యుధినానాప్రహరణాకపిసేనాఽభ్యవర్తత ॥ 42 ॥
అథఘోషస్సుతుములోహరీణాంసమజాయత ।
వృక్షానారుజతాఞ్చైవగుర్వీరాగృహ్ణతాంశిలాః ॥ 43 ॥
నదతాంరాక్షసానాఞ్చవానరాణాఞ్చగర్జతామ్ ।
ఉభేప్రముదితేసైన్యేరక్షోగణవనౌకసామ్ ॥ 44 ॥
వేగితానాంసమర్థానామన్యోన్యవధకాఙ్ క్షిణామ్ ।
పరస్పరఞ్చాహ్వయతాన్నినాద్శూయతేమహాన్ ॥ 45 ॥
తతఃప్రహస్తఃకపిరాజవాహినీమభిప్రతస్థేవిజయాయదుర్మతిః ।
వివృద్ధవేగంశ్చవివేశతాఞ్చమూంయథాముమూర్షుశ్శలభోవిభావసుమ్ ॥ 46 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే యుద్ధకాణ్డే సప్తపఞ్చాశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
akampanavadhaṃśrutvākruddhovairākṣaseśvaraḥ |
kiñcidadīnamukhaścāpisacivāṃstānudaikṣata || 1 ||
satudhyātvāmuhūrtantumantribhissaṃvicāryaca |
tatasturāvaṇaḥpūrvadivaserākṣasādhipaḥ || 2 ||
purīmpariyayaulaṅkāṃsarvagulmānavekṣitum |
tāṃrākṣasagaṇairguptāṅgulmairbahubhirāvṛtām || 3 ||
dadarśanagarīṃlaṅkāmpatākādhvajamālinīm |
ruddhāntunagarīndṛṣṭavārāvaṇorākṣaseśvaraḥ || 4 ||
uvācātmahitaṅkāleprahastaṃyuddhakovidam |
purasyopaniviṣṭasyasahasāpīḍitasyavā || 5 ||
nānyaṃyuddhātprapaśyāmimokṣaṃyuddhaviśārada |
ahaṃvākumbhakarṇovātvaṃvāsenāpatirmama || 6 ||
indrajidvānikumbhovāvaheyurbhāramīdṛśam |
satvambalamataśśīghramādāyaparigṛhyaca || 7 ||
vijayāyābhiniryāhiyatrasarvevanaukasaḥ |
niryāṇāyādevatenūnañcapalāharivāhinī || 8 ||
nardatāṃrākṣasendrāṇāṃśrutvānādandraviṣyati |
capalāhyavinītāścacalacittāścavānarāḥ || 9 ||
nasahiṣyantitenādaṃsiṃhanādamivadvipāḥ |
vidrutecabaletasmin rāmaḥsaumitriṇāsaha || 10 ||
avaśastenirālambaḥprahastavaśameṣyati |
āpatsaṃśayitāśreyonātranissaṃśayīkṛtā || 11 ||
pratilomānulomaṃvāyadvānomanyasehitam |
rāvaṇenaivamuktastuprahastovāhinīpatiḥ || 12 ||
rākṣasendramuvācedamasurendramivośanā |
rājanmantritapūrvannaḥkuśalaissahamantribhiḥ || 13 ||
vivādaścāpinovṛttassamavekṣyaparasparam |
pradānenatusītāyāḥśreyovyavasitammayā || 14 ||
apradānepunaryuddhandṛṣṭamettathaivanaḥ |
so'handānaiścamānaiścasatatampūjitastvayā || 15 ||
sāntvaiścavividhaiḥkālekinnakuryāṃhitantava |
nahimejīvitaṃrakṣyamputradāradhanānica || 16 ||
tvampaśyamāñjuhūṣantantvadarthejīvitaṃyudhi |
evamuktvātubhartāraṃrāvaṇaṃvāhinīpatiḥ || 17 ||
uvācedambalādhyakṣānprahastaḥpurataḥsthitān |
meśīghraṃrākṣasānāmmahādbalam || 18 ||
madbhāṇābdāvegenahatānāṃśanicaraṇājire |
adyahṛṣyantumāṃsādāḥpakṣiṇaḥkānanaukasām || 19 ||
ityuktāsteprahastenabalādhyakṣāḥ kṛtatvarāḥ |
balamudyojayāmāsustasminrākṣasamandire || 20 ||
sābabhūvamuhūrtenanigmarnānāvidhāyudhaiḥ |
laṅkārākṣasavīraistairgajairivasamākulā || 21 ||
hutāśanantarpayatāmbrāhmaṇāṃścanamasyatām |
ājyagandhaprativahaḥsurabhirmārutovavau || 22 ||
srajaścavividhākārājagṛhustvabhimantritāḥ |
saṅgrāmasajjāḥsamhṛṣṭādharāyanrākṣasāstadā || 23 ||
sadhanuṣkāḥkavacinovegādāplutyarākṣasāḥ |
rāvaṇamprekṣyarājānamprahastamparyavārayan || 24 ||
athāmantṟyaturājānambherīmāhatyabhairavām |
āruroharathaṃyuktaḥprahastassajjakalpitam || 25 ||
hayairmahājavairyuktaṃsamyaksūtasusaṃyatam |
mahājaladanirghoṣaṃsākṣāccandrārkabhāsvaram || 26 ||
uragadhvajadurdharṣaṃsuvarūthaṃsvavaskaram |
suvarṇajālasaṃyuktamprahasantamivaśriyā || 27 ||
tatastaṃrathamāsthāyarāvaṇārpitaśāsanaḥ |
laṅkāyāniryayautūrṇambalenamahatāvṛtaḥ || 28 ||
tatodundhubhinirghoṣaḥparjanyaninadopamaḥ |
vāditrāṇāñcaninadaḥpūrayannivamedinīm || 29 ||
śuśruveśaṅkhaśabdaścaprayātevāhinīpatau |
ninadantassvarānghorānrākṣasājagmuragrataḥ || 30 ||
bhīmarūpāmahākāyāḥprahastasyapurassarāḥ |
narāntakaḥkumbhahanurmahānādassamunnataḥ || 31 ||
prahastasacivāhyeteniryayuḥparivāryatam |
vyūḍhenevasughoreṇapūrvadvārātsaniryayau || 32 ||
gajayūthanikāśenabalenamahatāvṛtaḥ |
sāgarapratimaughenavṛtastenabalenasaḥ || 33 ||
prahastoniryayaukruddhaḥkālāntakayamopamaḥ |
tasyaniryāṇaghoṣeṇarākṣasānāñcanardatām || 34 ||
laṅkāyāṃsarvabhūtānivinedurvikṛtaissvaraiḥ |
vyabhramākāśamāviśyamāṃsaśoṇitabhojanāḥ || 35 ||
maṇḍalānyapasavyānikhagāścakrūrathamprati |
samnatyaḥpāvakajvālāḥśivāghorāvavāśire || 36 ||
antarikṣātpapātolkāvāyuścaparuṣaṃvanau |
anyonyamabhisaṃrabdhāgrahāścanacakāśire || 37 ||
meghāścakharanirghoṣārathasyoparirakṣasaḥ |
vavṛṣaṃrudhirañcāsyasiṣicuścapurassarān || 38 ||
keturmūrdhanigṛdhro'syanilīnodakṣiṇāmukhaḥ |
tudannubhayataḥpārśvaṃsamagrāmaharatprabhām || 39 ||
sāratherbhahuśaścāsyasaṅgrāmamavagāhataḥ |
pratodonyapataddhastātsūtasyahayasādinaḥ || 40 ||
niryāṇaśrīścayā'syāsīdbhāsvarāvasudurlabhāḥ |
sānanāśamuhūrtenasamecaskhalitāhayāḥ || 41 ||
prahastantvabhiniryāntamprakhyātabalapauruṣam |
yudhinānāpraharaṇākapisenā'bhyavartata || 42 ||
athaghoṣassutumuloharīṇāṃsamajāyata |
vṛkṣānārujatāñcaivagurvīrāgṛhṇatāṃśilāḥ || 43 ||
nadatāṃrākṣasānāñcavānarāṇāñcagarjatām |
ubhepramuditesainyerakṣogaṇavanaukasām || 44 ||
vegitānāṃsamarthānāmanyonyavadhakāṅ kṣiṇām |
parasparañcāhvayatānninādśūyatemahān || 45 ||
tataḥprahastaḥkapirājavāhinīmabhipratasthevijayāyadurmatiḥ |
vivṛddhavegaṃścaviveśatāñcamūṃyathāmumūrṣuśśalabhovibhāvasum || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्तपञ्चाशस्सर्गः ।
अकम्पनवधंश्रुत्वाक्रुद्धोवैराक्षसेश्वरः ।
किञ्चिददीनमुखश्चापिसचिवांस्तानुदैक्षत ॥ 1 ॥
सतुध्यात्वामुहूर्तन्तुमन्त्रिभिस्संविचार्यच ।
ततस्तुरावणःपूर्वदिवसेराक्षसाधिपः ॥ 2 ॥
पुरीम्परिययौलङ्कांसर्वगुल्मानवेक्षितुम् ।
तांराक्षसगणैर्गुप्ताङ्गुल्मैर्बहुभिरावृताम् ॥ 3 ॥
ददर्शनगरींलङ्काम्पताकाध्वजमालिनीम् ।
रुद्धान्तुनगरीन्दृष्टवारावणोराक्षसेश्वरः ॥ 4 ॥
उवाचात्महितङ्कालेप्रहस्तंयुद्धकोविदम् ।
पुरस्योपनिविष्टस्यसहसापीडितस्यवा ॥ 5 ॥
नान्यंयुद्धात्प्रपश्यामिमोक्षंयुद्धविशारद ।
अहंवाकुम्भकर्णोवात्वंवासेनापतिर्मम ॥ 6 ॥
इन्द्रजिद्वानिकुम्भोवावहेयुर्भारमीदृशम् ।
सत्वम्बलमतश्शीघ्रमादायपरिगृह्यच ॥ 7 ॥
विजयायाभिनिर्याहियत्रसर्वेवनौकसः ।
निर्याणायादेवतेनूनञ्चपलाहरिवाहिनी ॥ 8 ॥
नर्दतांराक्षसेन्द्राणांश्रुत्वानादन्द्रविष्यति ।
चपलाह्यविनीताश्चचलचित्ताश्चवानराः ॥ 9 ॥
नसहिष्यन्तितेनादंसिंहनादमिवद्विपाः ।
विद्रुतेचबलेतस्मिन् रामःसौमित्रिणासह ॥ 10 ॥
अवशस्तेनिरालम्बःप्रहस्तवशमेष्यति ।
आपत्संशयिताश्रेयोनात्रनिस्संशयीकृता ॥ 11 ॥
प्रतिलोमानुलोमंवायद्वानोमन्यसेहितम् ।
रावणेनैवमुक्तस्तुप्रहस्तोवाहिनीपतिः ॥ 12 ॥
राक्षसेन्द्रमुवाचेदमसुरेन्द्रमिवोशना ।
राजन्मन्त्रितपूर्वन्नःकुशलैस्सहमन्त्रिभिः ॥ 13 ॥
विवादश्चापिनोवृत्तस्समवेक्ष्यपरस्परम् ।
प्रदानेनतुसीतायाःश्रेयोव्यवसितम्मया ॥ 14 ॥
अप्रदानेपुनर्युद्धन्दृष्टमेत्तथैवनः ।
सोऽहन्दानैश्चमानैश्चसततम्पूजितस्त्वया ॥ 15 ॥
सान्त्वैश्चविविधैःकालेकिन्नकुर्यांहितन्तव ।
नहिमेजीवितंरक्ष्यम्पुत्रदारधनानिच ॥ 16 ॥
त्वम्पश्यमाञ्जुहूषन्तन्त्वदर्थेजीवितंयुधि ।
एवमुक्त्वातुभर्तारंरावणंवाहिनीपतिः ॥ 17 ॥
उवाचेदम्बलाध्यक्षान्प्रहस्तःपुरतःस्थितान् ।
मेशीघ्रंराक्षसानाम्महाद्बलम् ॥ 18 ॥
मद्भाणाब्दावेगेनहतानांशनिचरणाजिरे ।
अद्यहृष्यन्तुमांसादाःपक्षिणःकाननौकसाम् ॥ 19 ॥
इत्युक्तास्तेप्रहस्तेनबलाध्यक्षाः कृतत्वराः ।
बलमुद्योजयामासुस्तस्मिन्राक्षसमन्दिरे ॥ 20 ॥
साबभूवमुहूर्तेननिग्मर्नानाविधायुधैः ।
लङ्काराक्षसवीरैस्तैर्गजैरिवसमाकुला ॥ 21 ॥
हुताशनन्तर्पयताम्ब्राह्मणांश्चनमस्यताम् ।
आज्यगन्धप्रतिवहःसुरभिर्मारुतोववौ ॥ 22 ॥
स्रजश्चविविधाकाराजगृहुस्त्वभिमन्त्रिताः ।
सङ्ग्रामसज्जाःसम्हृष्टाधरायन्राक्षसास्तदा ॥ 23 ॥
सधनुष्काःकवचिनोवेगादाप्लुत्यराक्षसाः ।
रावणम्प्रेक्ष्यराजानम्प्रहस्तम्पर्यवारयन् ॥ 24 ॥
अथामन्त्ऱ्यतुराजानम्भेरीमाहत्यभैरवाम् ।
आरुरोहरथंयुक्तःप्रहस्तस्सज्जकल्पितम् ॥ 25 ॥
हयैर्महाजवैर्युक्तंसम्यक्सूतसुसंयतम् ।
महाजलदनिर्घोषंसाक्षाच्चन्द्रार्कभास्वरम् ॥ 26 ॥
उरगध्वजदुर्धर्षंसुवरूथंस्ववस्करम् ।
सुवर्णजालसंयुक्तम्प्रहसन्तमिवश्रिया ॥ 27 ॥
ततस्तंरथमास्थायरावणार्पितशासनः ।
लङ्कायानिर्ययौतूर्णम्बलेनमहतावृतः ॥ 28 ॥
ततोदुन्धुभिनिर्घोषःपर्जन्यनिनदोपमः ।
वादित्राणाञ्चनिनदःपूरयन्निवमेदिनीम् ॥ 29 ॥
शुश्रुवेशङ्खशब्दश्चप्रयातेवाहिनीपतौ ।
निनदन्तस्स्वरान्घोरान्राक्षसाजग्मुरग्रतः ॥ 30 ॥
भीमरूपामहाकायाःप्रहस्तस्यपुरस्सराः ।
नरान्तकःकुम्भहनुर्महानादस्समुन्नतः ॥ 31 ॥
प्रहस्तसचिवाह्येतेनिर्ययुःपरिवार्यतम् ।
व्यूढेनेवसुघोरेणपूर्वद्वारात्सनिर्ययौ ॥ 32 ॥
गजयूथनिकाशेनबलेनमहतावृतः ।
सागरप्रतिमौघेनवृतस्तेनबलेनसः ॥ 33 ॥
प्रहस्तोनिर्ययौक्रुद्धःकालान्तकयमोपमः ।
तस्यनिर्याणघोषेणराक्षसानाञ्चनर्दताम् ॥ 34 ॥
लङ्कायांसर्वभूतानिविनेदुर्विकृतैस्स्वरैः ।
व्यभ्रमाकाशमाविश्यमांसशोणितभोजनाः ॥ 35 ॥
मण्डलान्यपसव्यानिखगाश्चक्रूरथम्प्रति ।
सम्नत्यःपावकज्वालाःशिवाघोराववाशिरे ॥ 36 ॥
अन्तरिक्षात्पपातोल्कावायुश्चपरुषंवनौ ।
अन्योन्यमभिसंरब्धाग्रहाश्चनचकाशिरे ॥ 37 ॥
मेघाश्चखरनिर्घोषारथस्योपरिरक्षसः ।
ववृषंरुधिरञ्चास्यसिषिचुश्चपुरस्सरान् ॥ 38 ॥
केतुर्मूर्धनिगृध्रोऽस्यनिलीनोदक्षिणामुखः ।
तुदन्नुभयतःपार्श्वंसमग्रामहरत्प्रभाम् ॥ 39 ॥
सारथेर्भहुशश्चास्यसङ्ग्राममवगाहतः ।
प्रतोदोन्यपतद्धस्तात्सूतस्यहयसादिनः ॥ 40 ॥
निर्याणश्रीश्चयाऽस्यासीद्भास्वरावसुदुर्लभाः ।
साननाशमुहूर्तेनसमेचस्खलिताहयाः ॥ 41 ॥
प्रहस्तन्त्वभिनिर्यान्तम्प्रख्यातबलपौरुषम् ।
युधिनानाप्रहरणाकपिसेनाऽभ्यवर्तत ॥ 42 ॥
अथघोषस्सुतुमुलोहरीणांसमजायत ।
वृक्षानारुजताञ्चैवगुर्वीरागृह्णतांशिलाः ॥ 43 ॥
नदतांराक्षसानाञ्चवानराणाञ्चगर्जताम् ।
उभेप्रमुदितेसैन्येरक्षोगणवनौकसाम् ॥ 44 ॥
वेगितानांसमर्थानामन्योन्यवधकाङ् क्षिणाम् ।
परस्परञ्चाह्वयतान्निनाद्शूयतेमहान् ॥ 45 ॥
ततःप्रहस्तःकपिराजवाहिनीमभिप्रतस्थेविजयायदुर्मतिः ।
विवृद्धवेगंश्चविवेशताञ्चमूंयथामुमूर्षुश्शलभोविभावसुम् ॥ 46 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्तपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
akampanavadhaṃśrutvākruddhovairākṣaseśvaraḥ |
kiñcidadīnamukhaścāpisacivāṃstānudaikṣata || 1 ||
satudhyātvāmuhūrtantumantribhissaṃvicāryaca |
tatasturāvaṇaḥpūrvadivaserākṣasādhipaḥ || 2 ||
purīmpariyayaulaṅkāṃsarvagulmānavekṣitum |
tāṃrākṣasagaṇairguptāṅgulmairbahubhirāvṛtām || 3 ||
dadarśanagarīṃlaṅkāmpatākādhvajamālinīm |
ruddhāntunagarīndṛṣṭavārāvaṇorākṣaseśvaraḥ || 4 ||
uvācātmahitaṅkāleprahastaṃyuddhakovidam |
purasyopaniviṣṭasyasahasāpīḍitasyavā || 5 ||
nānyaṃyuddhātprapaśyāmimokṣaṃyuddhaviśārada |
ahaṃvākumbhakarṇovātvaṃvāsenāpatirmama || 6 ||
indrajidvānikumbhovāvaheyurbhāramīdṛśam |
satvambalamataśśīghramādāyaparigṛhyaca || 7 ||
vijayāyābhiniryāhiyatrasarvevanaukasaḥ |
niryāṇāyādevatenūnañcapalāharivāhinī || 8 ||
nardatāṃrākṣasendrāṇāṃśrutvānādandraviṣyati |
capalāhyavinītāścacalacittāścavānarāḥ || 9 ||
nasahiṣyantitenādaṃsiṃhanādamivadvipāḥ |
vidrutecabaletasmin rāmaḥsaumitriṇāsaha || 10 ||
avaśastenirālambaḥprahastavaśameṣyati |
āpatsaṃśayitāśreyonātranissaṃśayīkṛtā || 11 ||
pratilomānulomaṃvāyadvānomanyasehitam |
rāvaṇenaivamuktastuprahastovāhinīpatiḥ || 12 ||
rākṣasendramuvācedamasurendramivośanā |
rājanmantritapūrvannaḥkuśalaissahamantribhiḥ || 13 ||
vivādaścāpinovṛttassamavekṣyaparasparam |
pradānenatusītāyāḥśreyovyavasitammayā || 14 ||
apradānepunaryuddhandṛṣṭamettathaivanaḥ |
so'handānaiścamānaiścasatatampūjitastvayā || 15 ||
sāntvaiścavividhaiḥkālekinnakuryāṃhitantava |
nahimejīvitaṃrakṣyamputradāradhanānica || 16 ||
tvampaśyamāñjuhūṣantantvadarthejīvitaṃyudhi |
evamuktvātubhartāraṃrāvaṇaṃvāhinīpatiḥ || 17 ||
uvācedambalādhyakṣānprahastaḥpurataḥsthitān |
meśīghraṃrākṣasānāmmahādbalam || 18 ||
madbhāṇābdāvegenahatānāṃśanicaraṇājire |
adyahṛṣyantumāṃsādāḥpakṣiṇaḥkānanaukasām || 19 ||
ityuktāsteprahastenabalādhyakṣāḥ kṛtatvarāḥ |
balamudyojayāmāsustasminrākṣasamandire || 20 ||
sābabhūvamuhūrtenanigmarnānāvidhāyudhaiḥ |
laṅkārākṣasavīraistairgajairivasamākulā || 21 ||
hutāśanantarpayatāmbrāhmaṇāṃścanamasyatām |
ājyagandhaprativahaḥsurabhirmārutovavau || 22 ||
srajaścavividhākārājagṛhustvabhimantritāḥ |
saṅgrāmasajjāḥsamhṛṣṭādharāyanrākṣasāstadā || 23 ||
sadhanuṣkāḥkavacinovegādāplutyarākṣasāḥ |
rāvaṇamprekṣyarājānamprahastamparyavārayan || 24 ||
athāmantṟyaturājānambherīmāhatyabhairavām |
āruroharathaṃyuktaḥprahastassajjakalpitam || 25 ||
hayairmahājavairyuktaṃsamyaksūtasusaṃyatam |
mahājaladanirghoṣaṃsākṣāccandrārkabhāsvaram || 26 ||
uragadhvajadurdharṣaṃsuvarūthaṃsvavaskaram |
suvarṇajālasaṃyuktamprahasantamivaśriyā || 27 ||
tatastaṃrathamāsthāyarāvaṇārpitaśāsanaḥ |
laṅkāyāniryayautūrṇambalenamahatāvṛtaḥ || 28 ||
tatodundhubhinirghoṣaḥparjanyaninadopamaḥ |
vāditrāṇāñcaninadaḥpūrayannivamedinīm || 29 ||
śuśruveśaṅkhaśabdaścaprayātevāhinīpatau |
ninadantassvarānghorānrākṣasājagmuragrataḥ || 30 ||
bhīmarūpāmahākāyāḥprahastasyapurassarāḥ |
narāntakaḥkumbhahanurmahānādassamunnataḥ || 31 ||
prahastasacivāhyeteniryayuḥparivāryatam |
vyūḍhenevasughoreṇapūrvadvārātsaniryayau || 32 ||
gajayūthanikāśenabalenamahatāvṛtaḥ |
sāgarapratimaughenavṛtastenabalenasaḥ || 33 ||
prahastoniryayaukruddhaḥkālāntakayamopamaḥ |
tasyaniryāṇaghoṣeṇarākṣasānāñcanardatām || 34 ||
laṅkāyāṃsarvabhūtānivinedurvikṛtaissvaraiḥ |
vyabhramākāśamāviśyamāṃsaśoṇitabhojanāḥ || 35 ||
maṇḍalānyapasavyānikhagāścakrūrathamprati |
samnatyaḥpāvakajvālāḥśivāghorāvavāśire || 36 ||
antarikṣātpapātolkāvāyuścaparuṣaṃvanau |
anyonyamabhisaṃrabdhāgrahāścanacakāśire || 37 ||
meghāścakharanirghoṣārathasyoparirakṣasaḥ |
vavṛṣaṃrudhirañcāsyasiṣicuścapurassarān || 38 ||
keturmūrdhanigṛdhro'syanilīnodakṣiṇāmukhaḥ |
tudannubhayataḥpārśvaṃsamagrāmaharatprabhām || 39 ||
sāratherbhahuśaścāsyasaṅgrāmamavagāhataḥ |
pratodonyapataddhastātsūtasyahayasādinaḥ || 40 ||
niryāṇaśrīścayā'syāsīdbhāsvarāvasudurlabhāḥ |
sānanāśamuhūrtenasamecaskhalitāhayāḥ || 41 ||
prahastantvabhiniryāntamprakhyātabalapauruṣam |
yudhinānāpraharaṇākapisenā'bhyavartata || 42 ||
athaghoṣassutumuloharīṇāṃsamajāyata |
vṛkṣānārujatāñcaivagurvīrāgṛhṇatāṃśilāḥ || 43 ||
nadatāṃrākṣasānāñcavānarāṇāñcagarjatām |
ubhepramuditesainyerakṣogaṇavanaukasām || 44 ||
vegitānāṃsamarthānāmanyonyavadhakāṅ kṣiṇām |
parasparañcāhvayatānninādśūyatemahān || 45 ||
tataḥprahastaḥkapirājavāhinīmabhipratasthevijayāyadurmatiḥ |
vivṛddhavegaṃścaviveśatāñcamūṃyathāmumūrṣuśśalabhovibhāvasum || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.