శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే సున్దరకాణ్డమ్ ।
అథ పఞ్చమస్సర్గః ।
తతః స మధ్యఙ్గతమంశుమన్తం జ్యోత్స్నావితానం మహదుద్వమన్తమ్ ।
దదర్శ ధీమాన్ దివి భానుమన్తం గోష్ఠే వృషం మత్తమివ భ్రమన్తమ్ ॥ 1 ॥
లోకస్య పాపాని వినాశయన్తం మహోదధిం చాపి సమేధయన్తమ్ ।
భూతాని సర్వాణి విరాజయన్తం దదర్శ శీతాంశుమథాభియాన్తమ్ ॥ 2 ॥
యా భాతి లక్ష్మీర్భువి మన్దరస్థా తథా ప్రదోషేషు చ సాగరస్థా ।
తథైవ తోయేషు చ పుష్కరస్థా రరాజ సా చారునిశాకరస్థా ॥ 3 ॥
హంసో యథా రాజతపఞ్జరస్థః సింహో యథా మన్దరకన్దరస్థః ।
వీరో యథా గర్వితకుఞ్జరస్థ చన్ద్రోఽపి బభ్రాజ తథామ్బరస్థః ॥ 4 ॥
స్థితః కకుద్మానివ తీక్ష్ణశృఙ్గో మహాచలః శ్వేత ఇవోచ్చశృఙ్గః ।
హస్తీవ జామ్బూనదబద్ధశృఙ్గో రరాజ చన్ద్రః పరిపూర్ణశృఙ్గః ॥ 5 ॥
వినష్టశీతామ్బుతుషారపఙ్కో మహాగ్రహగ్రాహవినష్టపఙ్కః ।
ప్రకాశలక్ష్మ్యాశ్రయనిర్మలాఙ్కః రరాజ చన్ద్రో భగవాన్ శశాఙ్కః ॥ 6 ॥
శిలాతలం ప్రాప్య యథా మృగేన్ద్రో మహారణం ప్రాప్య యథా గజేన్ద్రః ।
రాజ్యం సమాసాద్య యథా నరేన్ద్ర స్తథాప్రకాశో విరరాజ చన్ద్రః ॥ 7 ॥
ప్రకాశచన్ద్రోదయనష్టదోషః ప్రవృత్తరక్షః పిశితాశదోషః ।
రామాభిరామేరితచిత్తదోషః స్వర్గప్రకాశో భగవాన్ ప్రదోషః ॥ 8 ॥
తన్త్రీస్వనాః కర్ణసుఖాః ప్రవృత్తాః స్వపన్తి నార్యః పతిభిః సువృత్తాః ।
నక్తఞ్చరాశ్చాపి తథా ప్రవృత్తాః విహర్తుమత్యద్భుతరౌద్రవృత్తాః ॥ 9 ॥
మత్తప్రమత్తాని సమాకులాని రథాశ్వభద్రాసనసఙ్కులాని ।
వీరశ్రియా చాపి సమాకులాని దదర్శ ధీమాన్ స కపిః కులాని ॥ 10 ॥
పరస్పరం చాధికమాక్షిపన్తి భుజాంశ్చ పీనానధికం క్షిపన్తి ।
మత్తప్రలాపానధికం క్షిపన్తి మత్తాని చాన్యోన్యమధిక్షిపన్తి ॥ 11 ॥
రక్షాంసి వక్షాంసి చ విక్షిపన్తి గాత్రాణి కాన్తాసు చ విక్షిపన్తి ।
రూపాణి చిత్రాణి చ విక్షిపన్తి దృఢాని చాపాని చ విక్షిపన్తి ॥ 12 ॥
దదర్శ కాన్తాశ్చ సమాలభన్త్య స్తథా పరాస్తత్ర పునః స్వపన్త్యః ।
సురూపవక్త్రాశ్చ తథా హసన్త్యః క్రుద్ధాః పరాశ్చాపి వినిఃశ్వసన్త్య ॥ 13 ॥
మహాగజైశ్చాపి తథా నదద్భిః సుపూజితైశ్చాపి తథా సుసద్భిః ।
రరాజ వీరైశ్చ వినిఃశ్వసద్భిః హ్రదో భుజఙ్గైరివ నిఃశ్వసద్భిః ॥ 14 ॥
బుద్ధిప్రధానాన్ రుచిరాభిధానాన్ సంశ్రద్ధధానాన్ జగతః ప్రధానాన్ ।
నానావిధానాన్ రుచిరాభిధానాన్ దదర్శ తస్యాం పురి యాతుధానాన్ ॥ 15 ॥
ననన్ద దృష్ట్వా స చ తాన్ సురూపాన్నానాగుణానాత్మగుణానురూపాన్ ।
విద్యోతమానాన్స తదానురూపాన్ దదర్శ కాంశ్చిచ్చ పునర్విరూపాన్ ॥ 16 ॥
తతో వరార్హాః సువిశుద్ధభావా స్తేషాం స్త్రియస్తత్ర మహానుభావాః ।
ప్రియేషు పానేషు చ సక్తభావా దదర్శ తారా ఇవ సుప్రభావాః ॥ 17 ॥
శ్రియా జ్వలన్తీస్త్రపయోపగూఢా నిశీథకాలే రమణోపగూఢాః ।
దదర్శ కాశ్చిత్ప్రమదోపగూఢా యథా విహఙ్గాః కుసుమోపగూఢాః ॥ 18 ॥
అన్యాః పునర్హర్మ్యతలోపవిష్టా స్తత్ర ప్రియాఙ్కేషు సుఖోపవిష్టాః ।
భర్తుః ప్రియా ధర్మపరా నివిష్టా దదర్శ ధీమాన్ మదనాభివిష్టాః ॥ 19 ॥
అప్రావృతాః కాఞ్చనరాజివర్ణాః కాశ్చిత్పరార్థ్యాస్తపనీయవర్ణాః ।
పునశ్చ కాశ్చిచ్ఛశలక్ష్మవర్ణాః కాన్తప్రహీణా రుచిరాఙ్గవర్ణాః ॥ 20 ॥
తతః ప్రియాన్ ప్రాప్య మనోభిరామాః సుప్రీతియుక్తాః ప్రసమీక్ష్యరామాః ।
గృహేషు హృష్టాః పరమాభిరామాః హరిప్రవీరః స దదర్శ రామాః ॥ 21 ॥
చన్ద్రప్రకాశాశ్చ హి వక్త్రమాలాః వక్రాక్షిపక్ష్మాశ్చ సునేత్రమాలాః ।
విభూషణానాం చ దదర్శ మాలాః శతహ్రదానామివ చారుమాలాః ॥ 22 ॥
న త్వేవ సీతాం పరమాభిజాతాం పథి స్థితే రాజకులే ప్రజాతామ్ ।
లతాం ప్రపుల్లామివ సాధు జాతాం దదర్శ తన్వీం మనసాభిజాతామ్ ॥ 23 ॥
సనాతనే వర్త్మని సన్నివిష్టాం రామేక్షణాం తాం మదనాభివిష్టామ్ ।
భర్తుర్మనః శ్రీమదనుప్రవిష్టాం స్త్రీభ్యో వరాభ్యశ్చ సదా విశిష్టామ్ ॥ 24 ॥
ఉష్ణార్దితాం సానుసృతాస్రకణ్ఠీం పురా వరార్హోత్తమనిష్కకణ్ఠీమ్ ।
సుజాతపక్ష్మామభిరక్తకణ్ఠీం వనేఽప్రవృత్తామివ నీలకణ్ఠీమ్ ॥ 25 ॥
అవ్యక్తరేఖామివ చన్ద్రరేఖాం పాంసుప్రదిగ్ధామివ హేమరేఖామ్ ।
క్షతప్రరూఢామివ బాణరేఖాం వాయుప్రభిన్నామివ మేఘరేఖామ్ ॥ 26 ॥
సీతామపశ్యన్ మనుజేశ్వరస్య రామస్య పత్నీం వదతాం వరస్య ।
బభూవ దుఃఖాభిహతశ్చిరస్య ప్లవఙ్గమో మన్ద ఇవాచిరస్య ॥ 27 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే సున్దరకాణ్డే పఞ్చమస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
tataḥ sa madhyaṅgatamaṃśumantaṃ jyotsnāvitānaṃ mahadudvamantam |
dadarśa dhīmān divi bhānumantaṃ goṣṭhe vṛṣaṃ mattamiva bhramantam || 1 ||
lokasya pāpāni vināśayantaṃ mahodadhiṃ cāpi samedhayantam |
bhūtāni sarvāṇi virājayantaṃ dadarśa śītāṃśumathābhiyāntam || 2 ||
yā bhāti lakṣmīrbhuvi mandarasthā tathā pradoṣeṣu ca sāgarasthā |
tathaiva toyeṣu ca puṣkarasthā rarāja sā cāruniśākarasthā || 3 ||
haṃso yathā rājatapañjarasthaḥ siṃho yathā mandarakandarasthaḥ |
vīro yathā garvitakuñjarastha candro'pi babhrāja tathāmbarasthaḥ || 4 ||
sthitaḥ kakudmāniva tīkṣṇaśṛṅgo mahācalaḥ śveta ivoccaśṛṅgaḥ |
hastīva jāmbūnadabaddhaśṛṅgo rarāja candraḥ paripūrṇaśṛṅgaḥ || 5 ||
vinaṣṭaśītāmbutuṣārapaṅko mahāgrahagrāhavinaṣṭapaṅkaḥ |
prakāśalakṣmyāśrayanirmalāṅkaḥ rarāja candro bhagavān śaśāṅkaḥ || 6 ||
śilātalaṃ prāpya yathā mṛgendro mahāraṇaṃ prāpya yathā gajendraḥ |
rājyaṃ samāsādya yathā narendra stathāprakāśo virarāja candraḥ || 7 ||
prakāśacandrodayanaṣṭadoṣaḥ pravṛttarakṣaḥ piśitāśadoṣaḥ |
rāmābhirāmeritacittadoṣaḥ svargaprakāśo bhagavān pradoṣaḥ || 8 ||
tantrīsvanāḥ karṇasukhāḥ pravṛttāḥ svapanti nāryaḥ patibhiḥ suvṛttāḥ |
naktañcarāścāpi tathā pravṛttāḥ vihartumatyadbhutaraudravṛttāḥ || 9 ||
mattapramattāni samākulāni rathāśvabhadrāsanasaṅkulāni |
vīraśriyā cāpi samākulāni dadarśa dhīmān sa kapiḥ kulāni || 10 ||
parasparaṃ cādhikamākṣipanti bhujāṃśca pīnānadhikaṃ kṣipanti |
mattapralāpānadhikaṃ kṣipanti mattāni cānyonyamadhikṣipanti || 11 ||
rakṣāṃsi vakṣāṃsi ca vikṣipanti gātrāṇi kāntāsu ca vikṣipanti |
rūpāṇi citrāṇi ca vikṣipanti dṛḍhāni cāpāni ca vikṣipanti || 12 ||
dadarśa kāntāśca samālabhantya stathā parāstatra punaḥ svapantyaḥ |
surūpavaktrāśca tathā hasantyaḥ kruddhāḥ parāścāpi viniḥśvasantya || 13 ||
mahāgajaiścāpi tathā nadadbhiḥ supūjitaiścāpi tathā susadbhiḥ |
rarāja vīraiśca viniḥśvasadbhiḥ hrado bhujaṅgairiva niḥśvasadbhiḥ || 14 ||
buddhipradhānān rucirābhidhānān saṃśraddhadhānān jagataḥ pradhānān |
nānāvidhānān rucirābhidhānān dadarśa tasyāṃ puri yātudhānān || 15 ||
nananda dṛṣṭvā sa ca tān surūpānnānāguṇānātmaguṇānurūpān |
vidyotamānānsa tadānurūpān dadarśa kāṃścicca punarvirūpān || 16 ||
tato varārhāḥ suviśuddhabhāvā steṣāṃ striyastatra mahānubhāvāḥ |
priyeṣu pāneṣu ca saktabhāvā dadarśa tārā iva suprabhāvāḥ || 17 ||
śriyā jvalantīstrapayopagūḍhā niśīthakāle ramaṇopagūḍhāḥ |
dadarśa kāścitpramadopagūḍhā yathā vihaṅgāḥ kusumopagūḍhāḥ || 18 ||
anyāḥ punarharmyatalopaviṣṭā statra priyāṅkeṣu sukhopaviṣṭāḥ |
bhartuḥ priyā dharmaparā niviṣṭā dadarśa dhīmān madanābhiviṣṭāḥ || 19 ||
aprāvṛtāḥ kāñcanarājivarṇāḥ kāścitparārthyāstapanīyavarṇāḥ |
punaśca kāścicchaśalakṣmavarṇāḥ kāntaprahīṇā rucirāṅgavarṇāḥ || 20 ||
tataḥ priyān prāpya manobhirāmāḥ suprītiyuktāḥ prasamīkṣyarāmāḥ |
gṛheṣu hṛṣṭāḥ paramābhirāmāḥ haripravīraḥ sa dadarśa rāmāḥ || 21 ||
candraprakāśāśca hi vaktramālāḥ vakrākṣipakṣmāśca sunetramālāḥ |
vibhūṣaṇānāṃ ca dadarśa mālāḥ śatahradānāmiva cārumālāḥ || 22 ||
na tveva sītāṃ paramābhijātāṃ pathi sthite rājakule prajātām |
latāṃ prapullāmiva sādhu jātāṃ dadarśa tanvīṃ manasābhijātām || 23 ||
sanātane vartmani sanniviṣṭāṃ rāmekṣaṇāṃ tāṃ madanābhiviṣṭām |
bharturmanaḥ śrīmadanupraviṣṭāṃ strībhyo varābhyaśca sadā viśiṣṭām || 24 ||
uṣṇārditāṃ sānusṛtāsrakaṇṭhīṃ purā varārhottamaniṣkakaṇṭhīm |
sujātapakṣmāmabhiraktakaṇṭhīṃ vane'pravṛttāmiva nīlakaṇṭhīm || 25 ||
avyaktarekhāmiva candrarekhāṃ pāṃsupradigdhāmiva hemarekhām |
kṣataprarūḍhāmiva bāṇarekhāṃ vāyuprabhinnāmiva megharekhām || 26 ||
sītāmapaśyan manujeśvarasya rāmasya patnīṃ vadatāṃ varasya |
babhūva duḥkhābhihataścirasya plavaṅgamo manda ivācirasya || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ पञ्चमस्सर्गः ।
ततः स मध्यङ्गतमंशुमन्तं ज्योत्स्नावितानं महदुद्वमन्तम् ।
ददर्श धीमान् दिवि भानुमन्तं गोष्ठे वृषं मत्तमिव भ्रमन्तम् ॥ 1 ॥
लोकस्य पापानि विनाशयन्तं महोदधिं चापि समेधयन्तम् ।
भूतानि सर्वाणि विराजयन्तं ददर्श शीतांशुमथाभियान्तम् ॥ 2 ॥
या भाति लक्ष्मीर्भुवि मन्दरस्था तथा प्रदोषेषु च सागरस्था ।
तथैव तोयेषु च पुष्करस्था रराज सा चारुनिशाकरस्था ॥ 3 ॥
हंसो यथा राजतपञ्जरस्थः सिंहो यथा मन्दरकन्दरस्थः ।
वीरो यथा गर्वितकुञ्जरस्थ चन्द्रोऽपि बभ्राज तथाम्बरस्थः ॥ 4 ॥
स्थितः ककुद्मानिव तीक्ष्णशृङ्गो महाचलः श्वेत इवोच्चशृङ्गः ।
हस्तीव जाम्बूनदबद्धशृङ्गो रराज चन्द्रः परिपूर्णशृङ्गः ॥ 5 ॥
विनष्टशीताम्बुतुषारपङ्को महाग्रहग्राहविनष्टपङ्कः ।
प्रकाशलक्ष्म्याश्रयनिर्मलाङ्कः रराज चन्द्रो भगवान् शशाङ्कः ॥ 6 ॥
शिलातलं प्राप्य यथा मृगेन्द्रो महारणं प्राप्य यथा गजेन्द्रः ।
राज्यं समासाद्य यथा नरेन्द्र स्तथाप्रकाशो विरराज चन्द्रः ॥ 7 ॥
प्रकाशचन्द्रोदयनष्टदोषः प्रवृत्तरक्षः पिशिताशदोषः ।
रामाभिरामेरितचित्तदोषः स्वर्गप्रकाशो भगवान् प्रदोषः ॥ 8 ॥
तन्त्रीस्वनाः कर्णसुखाः प्रवृत्ताः स्वपन्ति नार्यः पतिभिः सुवृत्ताः ।
नक्तञ्चराश्चापि तथा प्रवृत्ताः विहर्तुमत्यद्भुतरौद्रवृत्ताः ॥ 9 ॥
मत्तप्रमत्तानि समाकुलानि रथाश्वभद्रासनसङ्कुलानि ।
वीरश्रिया चापि समाकुलानि ददर्श धीमान् स कपिः कुलानि ॥ 10 ॥
परस्परं चाधिकमाक्षिपन्ति भुजांश्च पीनानधिकं क्षिपन्ति ।
मत्तप्रलापानधिकं क्षिपन्ति मत्तानि चान्योन्यमधिक्षिपन्ति ॥ 11 ॥
रक्षांसि वक्षांसि च विक्षिपन्ति गात्राणि कान्तासु च विक्षिपन्ति ।
रूपाणि चित्राणि च विक्षिपन्ति दृढानि चापानि च विक्षिपन्ति ॥ 12 ॥
ददर्श कान्ताश्च समालभन्त्य स्तथा परास्तत्र पुनः स्वपन्त्यः ।
सुरूपवक्त्राश्च तथा हसन्त्यः क्रुद्धाः पराश्चापि विनिःश्वसन्त्य ॥ 13 ॥
महागजैश्चापि तथा नदद्भिः सुपूजितैश्चापि तथा सुसद्भिः ।
रराज वीरैश्च विनिःश्वसद्भिः ह्रदो भुजङ्गैरिव निःश्वसद्भिः ॥ 14 ॥
बुद्धिप्रधानान् रुचिराभिधानान् संश्रद्धधानान् जगतः प्रधानान् ।
नानाविधानान् रुचिराभिधानान् ददर्श तस्यां पुरि यातुधानान् ॥ 15 ॥
ननन्द दृष्ट्वा स च तान् सुरूपान्नानागुणानात्मगुणानुरूपान् ।
विद्योतमानान्स तदानुरूपान् ददर्श कांश्चिच्च पुनर्विरूपान् ॥ 16 ॥
ततो वरार्हाः सुविशुद्धभावा स्तेषां स्त्रियस्तत्र महानुभावाः ।
प्रियेषु पानेषु च सक्तभावा ददर्श तारा इव सुप्रभावाः ॥ 17 ॥
श्रिया ज्वलन्तीस्त्रपयोपगूढा निशीथकाले रमणोपगूढाः ।
ददर्श काश्चित्प्रमदोपगूढा यथा विहङ्गाः कुसुमोपगूढाः ॥ 18 ॥
अन्याः पुनर्हर्म्यतलोपविष्टा स्तत्र प्रियाङ्केषु सुखोपविष्टाः ।
भर्तुः प्रिया धर्मपरा निविष्टा ददर्श धीमान् मदनाभिविष्टाः ॥ 19 ॥
अप्रावृताः काञ्चनराजिवर्णाः काश्चित्परार्थ्यास्तपनीयवर्णाः ।
पुनश्च काश्चिच्छशलक्ष्मवर्णाः कान्तप्रहीणा रुचिराङ्गवर्णाः ॥ 20 ॥
ततः प्रियान् प्राप्य मनोभिरामाः सुप्रीतियुक्ताः प्रसमीक्ष्यरामाः ।
गृहेषु हृष्टाः परमाभिरामाः हरिप्रवीरः स ददर्श रामाः ॥ 21 ॥
चन्द्रप्रकाशाश्च हि वक्त्रमालाः वक्राक्षिपक्ष्माश्च सुनेत्रमालाः ।
विभूषणानां च ददर्श मालाः शतह्रदानामिव चारुमालाः ॥ 22 ॥
न त्वेव सीतां परमाभिजातां पथि स्थिते राजकुले प्रजाताम् ।
लतां प्रपुल्लामिव साधु जातां ददर्श तन्वीं मनसाभिजाताम् ॥ 23 ॥
सनातने वर्त्मनि सन्निविष्टां रामेक्षणां तां मदनाभिविष्टाम् ।
भर्तुर्मनः श्रीमदनुप्रविष्टां स्त्रीभ्यो वराभ्यश्च सदा विशिष्टाम् ॥ 24 ॥
उष्णार्दितां सानुसृतास्रकण्ठीं पुरा वरार्होत्तमनिष्ककण्ठीम् ।
सुजातपक्ष्मामभिरक्तकण्ठीं वनेऽप्रवृत्तामिव नीलकण्ठीम् ॥ 25 ॥
अव्यक्तरेखामिव चन्द्ररेखां पांसुप्रदिग्धामिव हेमरेखाम् ।
क्षतप्ररूढामिव बाणरेखां वायुप्रभिन्नामिव मेघरेखाम् ॥ 26 ॥
सीतामपश्यन् मनुजेश्वरस्य रामस्य पत्नीं वदतां वरस्य ।
बभूव दुःखाभिहतश्चिरस्य प्लवङ्गमो मन्द इवाचिरस्य ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे पञ्चमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
tataḥ sa madhyaṅgatamaṃśumantaṃ jyotsnāvitānaṃ mahadudvamantam |
dadarśa dhīmān divi bhānumantaṃ goṣṭhe vṛṣaṃ mattamiva bhramantam || 1 ||
lokasya pāpāni vināśayantaṃ mahodadhiṃ cāpi samedhayantam |
bhūtāni sarvāṇi virājayantaṃ dadarśa śītāṃśumathābhiyāntam || 2 ||
yā bhāti lakṣmīrbhuvi mandarasthā tathā pradoṣeṣu ca sāgarasthā |
tathaiva toyeṣu ca puṣkarasthā rarāja sā cāruniśākarasthā || 3 ||
haṃso yathā rājatapañjarasthaḥ siṃho yathā mandarakandarasthaḥ |
vīro yathā garvitakuñjarastha candro'pi babhrāja tathāmbarasthaḥ || 4 ||
sthitaḥ kakudmāniva tīkṣṇaśṛṅgo mahācalaḥ śveta ivoccaśṛṅgaḥ |
hastīva jāmbūnadabaddhaśṛṅgo rarāja candraḥ paripūrṇaśṛṅgaḥ || 5 ||
vinaṣṭaśītāmbutuṣārapaṅko mahāgrahagrāhavinaṣṭapaṅkaḥ |
prakāśalakṣmyāśrayanirmalāṅkaḥ rarāja candro bhagavān śaśāṅkaḥ || 6 ||
śilātalaṃ prāpya yathā mṛgendro mahāraṇaṃ prāpya yathā gajendraḥ |
rājyaṃ samāsādya yathā narendra stathāprakāśo virarāja candraḥ || 7 ||
prakāśacandrodayanaṣṭadoṣaḥ pravṛttarakṣaḥ piśitāśadoṣaḥ |
rāmābhirāmeritacittadoṣaḥ svargaprakāśo bhagavān pradoṣaḥ || 8 ||
tantrīsvanāḥ karṇasukhāḥ pravṛttāḥ svapanti nāryaḥ patibhiḥ suvṛttāḥ |
naktañcarāścāpi tathā pravṛttāḥ vihartumatyadbhutaraudravṛttāḥ || 9 ||
mattapramattāni samākulāni rathāśvabhadrāsanasaṅkulāni |
vīraśriyā cāpi samākulāni dadarśa dhīmān sa kapiḥ kulāni || 10 ||
parasparaṃ cādhikamākṣipanti bhujāṃśca pīnānadhikaṃ kṣipanti |
mattapralāpānadhikaṃ kṣipanti mattāni cānyonyamadhikṣipanti || 11 ||
rakṣāṃsi vakṣāṃsi ca vikṣipanti gātrāṇi kāntāsu ca vikṣipanti |
rūpāṇi citrāṇi ca vikṣipanti dṛḍhāni cāpāni ca vikṣipanti || 12 ||
dadarśa kāntāśca samālabhantya stathā parāstatra punaḥ svapantyaḥ |
surūpavaktrāśca tathā hasantyaḥ kruddhāḥ parāścāpi viniḥśvasantya || 13 ||
mahāgajaiścāpi tathā nadadbhiḥ supūjitaiścāpi tathā susadbhiḥ |
rarāja vīraiśca viniḥśvasadbhiḥ hrado bhujaṅgairiva niḥśvasadbhiḥ || 14 ||
buddhipradhānān rucirābhidhānān saṃśraddhadhānān jagataḥ pradhānān |
nānāvidhānān rucirābhidhānān dadarśa tasyāṃ puri yātudhānān || 15 ||
nananda dṛṣṭvā sa ca tān surūpānnānāguṇānātmaguṇānurūpān |
vidyotamānānsa tadānurūpān dadarśa kāṃścicca punarvirūpān || 16 ||
tato varārhāḥ suviśuddhabhāvā steṣāṃ striyastatra mahānubhāvāḥ |
priyeṣu pāneṣu ca saktabhāvā dadarśa tārā iva suprabhāvāḥ || 17 ||
śriyā jvalantīstrapayopagūḍhā niśīthakāle ramaṇopagūḍhāḥ |
dadarśa kāścitpramadopagūḍhā yathā vihaṅgāḥ kusumopagūḍhāḥ || 18 ||
anyāḥ punarharmyatalopaviṣṭā statra priyāṅkeṣu sukhopaviṣṭāḥ |
bhartuḥ priyā dharmaparā niviṣṭā dadarśa dhīmān madanābhiviṣṭāḥ || 19 ||
aprāvṛtāḥ kāñcanarājivarṇāḥ kāścitparārthyāstapanīyavarṇāḥ |
punaśca kāścicchaśalakṣmavarṇāḥ kāntaprahīṇā rucirāṅgavarṇāḥ || 20 ||
tataḥ priyān prāpya manobhirāmāḥ suprītiyuktāḥ prasamīkṣyarāmāḥ |
gṛheṣu hṛṣṭāḥ paramābhirāmāḥ haripravīraḥ sa dadarśa rāmāḥ || 21 ||
candraprakāśāśca hi vaktramālāḥ vakrākṣipakṣmāśca sunetramālāḥ |
vibhūṣaṇānāṃ ca dadarśa mālāḥ śatahradānāmiva cārumālāḥ || 22 ||
na tveva sītāṃ paramābhijātāṃ pathi sthite rājakule prajātām |
latāṃ prapullāmiva sādhu jātāṃ dadarśa tanvīṃ manasābhijātām || 23 ||
sanātane vartmani sanniviṣṭāṃ rāmekṣaṇāṃ tāṃ madanābhiviṣṭām |
bharturmanaḥ śrīmadanupraviṣṭāṃ strībhyo varābhyaśca sadā viśiṣṭām || 24 ||
uṣṇārditāṃ sānusṛtāsrakaṇṭhīṃ purā varārhottamaniṣkakaṇṭhīm |
sujātapakṣmāmabhiraktakaṇṭhīṃ vane'pravṛttāmiva nīlakaṇṭhīm || 25 ||
avyaktarekhāmiva candrarekhāṃ pāṃsupradigdhāmiva hemarekhām |
kṣataprarūḍhāmiva bāṇarekhāṃ vāyuprabhinnāmiva megharekhām || 26 ||
sītāmapaśyan manujeśvarasya rāmasya patnīṃ vadatāṃ varasya |
babhūva duḥkhābhihataścirasya plavaṅgamo manda ivācirasya || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.