ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ සුන්දරකාණ්ඩම් .
අථ පඤ්චමස්සර්ගඃ .
තතඃ ස මධ්යඞ්ගතමංශුමන්තං ජ්යෝත්ස්නාවිතානං මහදුද්වමන්තම් .
දදර්ශ ධීමාන් දිවි භානුමන්තං ගෝෂ්ඨේ වෘෂං මත්තමිව භ්රමන්තම් .. 1 ..
ලෝකස්ය පාපානි විනාශයන්තං මහෝදධිං චාපි සමේධයන්තම් .
භූතානි සර්වාණි විරාජයන්තං දදර්ශ ශීතාංශුමථාභියාන්තම් .. 2 ..
යා භාති ලක්ෂ්මීර්භුවි මන්දරස්ථා තථා ප්රදෝෂේෂු ච සාගරස්ථා .
තථෛව තෝයේෂු ච පුෂ්කරස්ථා රරාජ සා චාරුනිශාකරස්ථා .. 3 ..
හංසෝ යථා රාජතපඤ්ජරස්ථඃ සිංහෝ යථා මන්දරකන්දරස්ථඃ .
වීරෝ යථා ගර්විතකුඤ්ජරස්ථ චන්ද්රෝ(අ)පි බභ්රාජ තථාම්බරස්ථඃ .. 4 ..
ස්ථිතඃ කකුද්මානිව තීක්ෂ්ණශෘඞ්ගෝ මහාචලඃ ශ්වේත ඉවෝච්චශෘඞ්ගඃ .
හස්තීව ජාම්බූනදබද්ධශෘඞ්ගෝ රරාජ චන්ද්රඃ පරිපූර්ණශෘඞ්ගඃ .. 5 ..
විනෂ්ටශීතාම්බුතුෂාරපඞ්කෝ මහාග්රහග්රාහවිනෂ්ටපඞ්කඃ .
ප්රකාශලක්ෂ්ම්යාශ්රයනිර්මලාඞ්කඃ රරාජ චන්ද්රෝ භගවාන් ශශාඞ්කඃ .. 6 ..
ශිලාතලං ප්රාප්ය යථා මෘගේන්ද්රෝ මහාරණං ප්රාප්ය යථා ගජේන්ද්රඃ .
රාජ්යං සමාසාද්ය යථා නරේන්ද්ර ස්තථාප්රකාශෝ විරරාජ චන්ද්රඃ .. 7 ..
ප්රකාශචන්ද්රෝදයනෂ්ටදෝෂඃ ප්රවෘත්තරක්ෂඃ පිශිතාශදෝෂඃ .
රාමාභිරාමේරිතචිත්තදෝෂඃ ස්වර්ගප්රකාශෝ භගවාන් ප්රදෝෂඃ .. 8 ..
තන්ත්රීස්වනාඃ කර්ණසුඛාඃ ප්රවෘත්තාඃ ස්වපන්ති නාර්යඃ පතිභිඃ සුවෘත්තාඃ .
නක්තඤ්චරාශ්චාපි තථා ප්රවෘත්තාඃ විහර්තුමත්යද්භුතරෞද්රවෘත්තාඃ .. 9 ..
මත්තප්රමත්තානි සමාකුලානි රථාශ්වභද්රාසනසඞ්කුලානි .
වීරශ්රියා චාපි සමාකුලානි දදර්ශ ධීමාන් ස කපිඃ කුලානි .. 10 ..
පරස්පරං චාධිකමාක්ෂිපන්ති භුජාංශ්ච පීනානධිකං ක්ෂිපන්ති .
මත්තප්රලාපානධිකං ක්ෂිපන්ති මත්තානි චාන්යෝන්යමධික්ෂිපන්ති .. 11 ..
රක්ෂාංසි වක්ෂාංසි ච වික්ෂිපන්ති ගාත්රාණි කාන්තාසු ච වික්ෂිපන්ති .
රූපාණි චිත්රාණි ච වික්ෂිපන්ති දෘඪානි චාපානි ච වික්ෂිපන්ති .. 12 ..
දදර්ශ කාන්තාශ්ච සමාලභන්ත්ය ස්තථා පරාස්තත්ර පුනඃ ස්වපන්ත්යඃ .
සුරූපවක්ත්රාශ්ච තථා හසන්ත්යඃ ක්රුද්ධාඃ පරාශ්චාපි විනිඃශ්වසන්ත්ය .. 13 ..
මහාගජෛශ්චාපි තථා නදද්භිඃ සුපූජිතෛශ්චාපි තථා සුසද්භිඃ .
රරාජ වීරෛශ්ච විනිඃශ්වසද්භිඃ හ්රදෝ භුජඞ්ගෛරිව නිඃශ්වසද්භිඃ .. 14 ..
බුද්ධිප්රධානාන් රුචිරාභිධානාන් සංශ්රද්ධධානාන් ජගතඃ ප්රධානාන් .
නානාවිධානාන් රුචිරාභිධානාන් දදර්ශ තස්යාං පුරි යාතුධානාන් .. 15 ..
නනන්ද දෘෂ්ට්වා ස ච තාන් සුරූපාන්නානාගුණානාත්මගුණානුරූපාන් .
විද්යෝතමානාන්ස තදානුරූපාන් දදර්ශ කාංශ්චිච්ච පුනර්විරූපාන් .. 16 ..
තතෝ වරාර්හාඃ සුවිශුද්ධභාවා ස්තේෂාං ස්ත්රියස්තත්ර මහානුභාවාඃ .
ප්රියේෂු පානේෂු ච සක්තභාවා දදර්ශ තාරා ඉව සුප්රභාවාඃ .. 17 ..
ශ්රියා ජ්වලන්තීස්ත්රපයෝපගූඪා නිශීථකාලේ රමණෝපගූඪාඃ .
දදර්ශ කාශ්චිත්ප්රමදෝපගූඪා යථා විහඞ්ගාඃ කුසුමෝපගූඪාඃ .. 18 ..
අන්යාඃ පුනර්හර්ම්යතලෝපවිෂ්ටා ස්තත්ර ප්රියාඞ්කේෂු සුඛෝපවිෂ්ටාඃ .
භර්තුඃ ප්රියා ධර්මපරා නිවිෂ්ටා දදර්ශ ධීමාන් මදනාභිවිෂ්ටාඃ .. 19 ..
අප්රාවෘතාඃ කාඤ්චනරාජිවර්ණාඃ කාශ්චිත්පරාර්ථ්යාස්තපනීයවර්ණාඃ .
පුනශ්ච කාශ්චිච්ඡශලක්ෂ්මවර්ණාඃ කාන්තප්රහීණා රුචිරාඞ්ගවර්ණාඃ .. 20 ..
තතඃ ප්රියාන් ප්රාප්ය මනෝභිරාමාඃ සුප්රීතියුක්තාඃ ප්රසමීක්ෂ්යරාමාඃ .
ගෘහේෂු හෘෂ්ටාඃ පරමාභිරාමාඃ හරිප්රවීරඃ ස දදර්ශ රාමාඃ .. 21 ..
චන්ද්රප්රකාශාශ්ච හි වක්ත්රමාලාඃ වක්රාක්ෂිපක්ෂ්මාශ්ච සුනේත්රමාලාඃ .
විභූෂණානාං ච දදර්ශ මාලාඃ ශතහ්රදානාමිව චාරුමාලාඃ .. 22 ..
න ත්වේව සීතාං පරමාභිජාතාං පථි ස්ථිතේ රාජකුලේ ප්රජාතාම් .
ලතාං ප්රපුල්ලාමිව සාධු ජාතාං දදර්ශ තන්වීං මනසාභිජාතාම් .. 23 ..
සනාතනේ වර්ත්මනි සන්නිවිෂ්ටාං රාමේක්ෂණාං තාං මදනාභිවිෂ්ටාම් .
භර්තුර්මනඃ ශ්රීමදනුප්රවිෂ්ටාං ස්ත්රීභ්යෝ වරාභ්යශ්ච සදා විශිෂ්ටාම් .. 24 ..
උෂ්ණාර්දිතාං සානුසෘතාස්රකණ්ඨීං පුරා වරාර්හෝත්තමනිෂ්කකණ්ඨීම් .
සුජාතපක්ෂ්මාමභිරක්තකණ්ඨීං වනේ(අ)ප්රවෘත්තාමිව නීලකණ්ඨීම් .. 25 ..
අව්යක්තරේඛාමිව චන්ද්රරේඛාං පාංසුප්රදිග්ධාමිව හේමරේඛාම් .
ක්ෂතප්රරූඪාමිව බාණරේඛාං වායුප්රභින්නාමිව මේඝරේඛාම් .. 26 ..
සීතාමපශ්යන් මනුජේශ්වරස්ය රාමස්ය පත්නීං වදතාං වරස්ය .
බභූව දුඃඛාභිහතශ්චිරස්ය ප්ලවඞ්ගමෝ මන්ද ඉවාචිරස්ය .. 27 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ සුන්දරකාණ්ඩේ පඤ්චමස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
tataḥ sa madhyaṅgatamaṃśumantaṃ jyotsnāvitānaṃ mahadudvamantam |
dadarśa dhīmān divi bhānumantaṃ goṣṭhe vṛṣaṃ mattamiva bhramantam || 1 ||
lokasya pāpāni vināśayantaṃ mahodadhiṃ cāpi samedhayantam |
bhūtāni sarvāṇi virājayantaṃ dadarśa śītāṃśumathābhiyāntam || 2 ||
yā bhāti lakṣmīrbhuvi mandarasthā tathā pradoṣeṣu ca sāgarasthā |
tathaiva toyeṣu ca puṣkarasthā rarāja sā cāruniśākarasthā || 3 ||
haṃso yathā rājatapañjarasthaḥ siṃho yathā mandarakandarasthaḥ |
vīro yathā garvitakuñjarastha candro'pi babhrāja tathāmbarasthaḥ || 4 ||
sthitaḥ kakudmāniva tīkṣṇaśṛṅgo mahācalaḥ śveta ivoccaśṛṅgaḥ |
hastīva jāmbūnadabaddhaśṛṅgo rarāja candraḥ paripūrṇaśṛṅgaḥ || 5 ||
vinaṣṭaśītāmbutuṣārapaṅko mahāgrahagrāhavinaṣṭapaṅkaḥ |
prakāśalakṣmyāśrayanirmalāṅkaḥ rarāja candro bhagavān śaśāṅkaḥ || 6 ||
śilātalaṃ prāpya yathā mṛgendro mahāraṇaṃ prāpya yathā gajendraḥ |
rājyaṃ samāsādya yathā narendra stathāprakāśo virarāja candraḥ || 7 ||
prakāśacandrodayanaṣṭadoṣaḥ pravṛttarakṣaḥ piśitāśadoṣaḥ |
rāmābhirāmeritacittadoṣaḥ svargaprakāśo bhagavān pradoṣaḥ || 8 ||
tantrīsvanāḥ karṇasukhāḥ pravṛttāḥ svapanti nāryaḥ patibhiḥ suvṛttāḥ |
naktañcarāścāpi tathā pravṛttāḥ vihartumatyadbhutaraudravṛttāḥ || 9 ||
mattapramattāni samākulāni rathāśvabhadrāsanasaṅkulāni |
vīraśriyā cāpi samākulāni dadarśa dhīmān sa kapiḥ kulāni || 10 ||
parasparaṃ cādhikamākṣipanti bhujāṃśca pīnānadhikaṃ kṣipanti |
mattapralāpānadhikaṃ kṣipanti mattāni cānyonyamadhikṣipanti || 11 ||
rakṣāṃsi vakṣāṃsi ca vikṣipanti gātrāṇi kāntāsu ca vikṣipanti |
rūpāṇi citrāṇi ca vikṣipanti dṛḍhāni cāpāni ca vikṣipanti || 12 ||
dadarśa kāntāśca samālabhantya stathā parāstatra punaḥ svapantyaḥ |
surūpavaktrāśca tathā hasantyaḥ kruddhāḥ parāścāpi viniḥśvasantya || 13 ||
mahāgajaiścāpi tathā nadadbhiḥ supūjitaiścāpi tathā susadbhiḥ |
rarāja vīraiśca viniḥśvasadbhiḥ hrado bhujaṅgairiva niḥśvasadbhiḥ || 14 ||
buddhipradhānān rucirābhidhānān saṃśraddhadhānān jagataḥ pradhānān |
nānāvidhānān rucirābhidhānān dadarśa tasyāṃ puri yātudhānān || 15 ||
nananda dṛṣṭvā sa ca tān surūpānnānāguṇānātmaguṇānurūpān |
vidyotamānānsa tadānurūpān dadarśa kāṃścicca punarvirūpān || 16 ||
tato varārhāḥ suviśuddhabhāvā steṣāṃ striyastatra mahānubhāvāḥ |
priyeṣu pāneṣu ca saktabhāvā dadarśa tārā iva suprabhāvāḥ || 17 ||
śriyā jvalantīstrapayopagūḍhā niśīthakāle ramaṇopagūḍhāḥ |
dadarśa kāścitpramadopagūḍhā yathā vihaṅgāḥ kusumopagūḍhāḥ || 18 ||
anyāḥ punarharmyatalopaviṣṭā statra priyāṅkeṣu sukhopaviṣṭāḥ |
bhartuḥ priyā dharmaparā niviṣṭā dadarśa dhīmān madanābhiviṣṭāḥ || 19 ||
aprāvṛtāḥ kāñcanarājivarṇāḥ kāścitparārthyāstapanīyavarṇāḥ |
punaśca kāścicchaśalakṣmavarṇāḥ kāntaprahīṇā rucirāṅgavarṇāḥ || 20 ||
tataḥ priyān prāpya manobhirāmāḥ suprītiyuktāḥ prasamīkṣyarāmāḥ |
gṛheṣu hṛṣṭāḥ paramābhirāmāḥ haripravīraḥ sa dadarśa rāmāḥ || 21 ||
candraprakāśāśca hi vaktramālāḥ vakrākṣipakṣmāśca sunetramālāḥ |
vibhūṣaṇānāṃ ca dadarśa mālāḥ śatahradānāmiva cārumālāḥ || 22 ||
na tveva sītāṃ paramābhijātāṃ pathi sthite rājakule prajātām |
latāṃ prapullāmiva sādhu jātāṃ dadarśa tanvīṃ manasābhijātām || 23 ||
sanātane vartmani sanniviṣṭāṃ rāmekṣaṇāṃ tāṃ madanābhiviṣṭām |
bharturmanaḥ śrīmadanupraviṣṭāṃ strībhyo varābhyaśca sadā viśiṣṭām || 24 ||
uṣṇārditāṃ sānusṛtāsrakaṇṭhīṃ purā varārhottamaniṣkakaṇṭhīm |
sujātapakṣmāmabhiraktakaṇṭhīṃ vane'pravṛttāmiva nīlakaṇṭhīm || 25 ||
avyaktarekhāmiva candrarekhāṃ pāṃsupradigdhāmiva hemarekhām |
kṣataprarūḍhāmiva bāṇarekhāṃ vāyuprabhinnāmiva megharekhām || 26 ||
sītāmapaśyan manujeśvarasya rāmasya patnīṃ vadatāṃ varasya |
babhūva duḥkhābhihataścirasya plavaṅgamo manda ivācirasya || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ पञ्चमस्सर्गः ।
ततः स मध्यङ्गतमंशुमन्तं ज्योत्स्नावितानं महदुद्वमन्तम् ।
ददर्श धीमान् दिवि भानुमन्तं गोष्ठे वृषं मत्तमिव भ्रमन्तम् ॥ 1 ॥
लोकस्य पापानि विनाशयन्तं महोदधिं चापि समेधयन्तम् ।
भूतानि सर्वाणि विराजयन्तं ददर्श शीतांशुमथाभियान्तम् ॥ 2 ॥
या भाति लक्ष्मीर्भुवि मन्दरस्था तथा प्रदोषेषु च सागरस्था ।
तथैव तोयेषु च पुष्करस्था रराज सा चारुनिशाकरस्था ॥ 3 ॥
हंसो यथा राजतपञ्जरस्थः सिंहो यथा मन्दरकन्दरस्थः ।
वीरो यथा गर्वितकुञ्जरस्थ चन्द्रोऽपि बभ्राज तथाम्बरस्थः ॥ 4 ॥
स्थितः ककुद्मानिव तीक्ष्णशृङ्गो महाचलः श्वेत इवोच्चशृङ्गः ।
हस्तीव जाम्बूनदबद्धशृङ्गो रराज चन्द्रः परिपूर्णशृङ्गः ॥ 5 ॥
विनष्टशीताम्बुतुषारपङ्को महाग्रहग्राहविनष्टपङ्कः ।
प्रकाशलक्ष्म्याश्रयनिर्मलाङ्कः रराज चन्द्रो भगवान् शशाङ्कः ॥ 6 ॥
शिलातलं प्राप्य यथा मृगेन्द्रो महारणं प्राप्य यथा गजेन्द्रः ।
राज्यं समासाद्य यथा नरेन्द्र स्तथाप्रकाशो विरराज चन्द्रः ॥ 7 ॥
प्रकाशचन्द्रोदयनष्टदोषः प्रवृत्तरक्षः पिशिताशदोषः ।
रामाभिरामेरितचित्तदोषः स्वर्गप्रकाशो भगवान् प्रदोषः ॥ 8 ॥
तन्त्रीस्वनाः कर्णसुखाः प्रवृत्ताः स्वपन्ति नार्यः पतिभिः सुवृत्ताः ।
नक्तञ्चराश्चापि तथा प्रवृत्ताः विहर्तुमत्यद्भुतरौद्रवृत्ताः ॥ 9 ॥
मत्तप्रमत्तानि समाकुलानि रथाश्वभद्रासनसङ्कुलानि ।
वीरश्रिया चापि समाकुलानि ददर्श धीमान् स कपिः कुलानि ॥ 10 ॥
परस्परं चाधिकमाक्षिपन्ति भुजांश्च पीनानधिकं क्षिपन्ति ।
मत्तप्रलापानधिकं क्षिपन्ति मत्तानि चान्योन्यमधिक्षिपन्ति ॥ 11 ॥
रक्षांसि वक्षांसि च विक्षिपन्ति गात्राणि कान्तासु च विक्षिपन्ति ।
रूपाणि चित्राणि च विक्षिपन्ति दृढानि चापानि च विक्षिपन्ति ॥ 12 ॥
ददर्श कान्ताश्च समालभन्त्य स्तथा परास्तत्र पुनः स्वपन्त्यः ।
सुरूपवक्त्राश्च तथा हसन्त्यः क्रुद्धाः पराश्चापि विनिःश्वसन्त्य ॥ 13 ॥
महागजैश्चापि तथा नदद्भिः सुपूजितैश्चापि तथा सुसद्भिः ।
रराज वीरैश्च विनिःश्वसद्भिः ह्रदो भुजङ्गैरिव निःश्वसद्भिः ॥ 14 ॥
बुद्धिप्रधानान् रुचिराभिधानान् संश्रद्धधानान् जगतः प्रधानान् ।
नानाविधानान् रुचिराभिधानान् ददर्श तस्यां पुरि यातुधानान् ॥ 15 ॥
ननन्द दृष्ट्वा स च तान् सुरूपान्नानागुणानात्मगुणानुरूपान् ।
विद्योतमानान्स तदानुरूपान् ददर्श कांश्चिच्च पुनर्विरूपान् ॥ 16 ॥
ततो वरार्हाः सुविशुद्धभावा स्तेषां स्त्रियस्तत्र महानुभावाः ।
प्रियेषु पानेषु च सक्तभावा ददर्श तारा इव सुप्रभावाः ॥ 17 ॥
श्रिया ज्वलन्तीस्त्रपयोपगूढा निशीथकाले रमणोपगूढाः ।
ददर्श काश्चित्प्रमदोपगूढा यथा विहङ्गाः कुसुमोपगूढाः ॥ 18 ॥
अन्याः पुनर्हर्म्यतलोपविष्टा स्तत्र प्रियाङ्केषु सुखोपविष्टाः ।
भर्तुः प्रिया धर्मपरा निविष्टा ददर्श धीमान् मदनाभिविष्टाः ॥ 19 ॥
अप्रावृताः काञ्चनराजिवर्णाः काश्चित्परार्थ्यास्तपनीयवर्णाः ।
पुनश्च काश्चिच्छशलक्ष्मवर्णाः कान्तप्रहीणा रुचिराङ्गवर्णाः ॥ 20 ॥
ततः प्रियान् प्राप्य मनोभिरामाः सुप्रीतियुक्ताः प्रसमीक्ष्यरामाः ।
गृहेषु हृष्टाः परमाभिरामाः हरिप्रवीरः स ददर्श रामाः ॥ 21 ॥
चन्द्रप्रकाशाश्च हि वक्त्रमालाः वक्राक्षिपक्ष्माश्च सुनेत्रमालाः ।
विभूषणानां च ददर्श मालाः शतह्रदानामिव चारुमालाः ॥ 22 ॥
न त्वेव सीतां परमाभिजातां पथि स्थिते राजकुले प्रजाताम् ।
लतां प्रपुल्लामिव साधु जातां ददर्श तन्वीं मनसाभिजाताम् ॥ 23 ॥
सनातने वर्त्मनि सन्निविष्टां रामेक्षणां तां मदनाभिविष्टाम् ।
भर्तुर्मनः श्रीमदनुप्रविष्टां स्त्रीभ्यो वराभ्यश्च सदा विशिष्टाम् ॥ 24 ॥
उष्णार्दितां सानुसृतास्रकण्ठीं पुरा वरार्होत्तमनिष्ककण्ठीम् ।
सुजातपक्ष्मामभिरक्तकण्ठीं वनेऽप्रवृत्तामिव नीलकण्ठीम् ॥ 25 ॥
अव्यक्तरेखामिव चन्द्ररेखां पांसुप्रदिग्धामिव हेमरेखाम् ।
क्षतप्ररूढामिव बाणरेखां वायुप्रभिन्नामिव मेघरेखाम् ॥ 26 ॥
सीतामपश्यन् मनुजेश्वरस्य रामस्य पत्नीं वदतां वरस्य ।
बभूव दुःखाभिहतश्चिरस्य प्लवङ्गमो मन्द इवाचिरस्य ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे पञ्चमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
tataḥ sa madhyaṅgatamaṃśumantaṃ jyotsnāvitānaṃ mahadudvamantam |
dadarśa dhīmān divi bhānumantaṃ goṣṭhe vṛṣaṃ mattamiva bhramantam || 1 ||
lokasya pāpāni vināśayantaṃ mahodadhiṃ cāpi samedhayantam |
bhūtāni sarvāṇi virājayantaṃ dadarśa śītāṃśumathābhiyāntam || 2 ||
yā bhāti lakṣmīrbhuvi mandarasthā tathā pradoṣeṣu ca sāgarasthā |
tathaiva toyeṣu ca puṣkarasthā rarāja sā cāruniśākarasthā || 3 ||
haṃso yathā rājatapañjarasthaḥ siṃho yathā mandarakandarasthaḥ |
vīro yathā garvitakuñjarastha candro'pi babhrāja tathāmbarasthaḥ || 4 ||
sthitaḥ kakudmāniva tīkṣṇaśṛṅgo mahācalaḥ śveta ivoccaśṛṅgaḥ |
hastīva jāmbūnadabaddhaśṛṅgo rarāja candraḥ paripūrṇaśṛṅgaḥ || 5 ||
vinaṣṭaśītāmbutuṣārapaṅko mahāgrahagrāhavinaṣṭapaṅkaḥ |
prakāśalakṣmyāśrayanirmalāṅkaḥ rarāja candro bhagavān śaśāṅkaḥ || 6 ||
śilātalaṃ prāpya yathā mṛgendro mahāraṇaṃ prāpya yathā gajendraḥ |
rājyaṃ samāsādya yathā narendra stathāprakāśo virarāja candraḥ || 7 ||
prakāśacandrodayanaṣṭadoṣaḥ pravṛttarakṣaḥ piśitāśadoṣaḥ |
rāmābhirāmeritacittadoṣaḥ svargaprakāśo bhagavān pradoṣaḥ || 8 ||
tantrīsvanāḥ karṇasukhāḥ pravṛttāḥ svapanti nāryaḥ patibhiḥ suvṛttāḥ |
naktañcarāścāpi tathā pravṛttāḥ vihartumatyadbhutaraudravṛttāḥ || 9 ||
mattapramattāni samākulāni rathāśvabhadrāsanasaṅkulāni |
vīraśriyā cāpi samākulāni dadarśa dhīmān sa kapiḥ kulāni || 10 ||
parasparaṃ cādhikamākṣipanti bhujāṃśca pīnānadhikaṃ kṣipanti |
mattapralāpānadhikaṃ kṣipanti mattāni cānyonyamadhikṣipanti || 11 ||
rakṣāṃsi vakṣāṃsi ca vikṣipanti gātrāṇi kāntāsu ca vikṣipanti |
rūpāṇi citrāṇi ca vikṣipanti dṛḍhāni cāpāni ca vikṣipanti || 12 ||
dadarśa kāntāśca samālabhantya stathā parāstatra punaḥ svapantyaḥ |
surūpavaktrāśca tathā hasantyaḥ kruddhāḥ parāścāpi viniḥśvasantya || 13 ||
mahāgajaiścāpi tathā nadadbhiḥ supūjitaiścāpi tathā susadbhiḥ |
rarāja vīraiśca viniḥśvasadbhiḥ hrado bhujaṅgairiva niḥśvasadbhiḥ || 14 ||
buddhipradhānān rucirābhidhānān saṃśraddhadhānān jagataḥ pradhānān |
nānāvidhānān rucirābhidhānān dadarśa tasyāṃ puri yātudhānān || 15 ||
nananda dṛṣṭvā sa ca tān surūpānnānāguṇānātmaguṇānurūpān |
vidyotamānānsa tadānurūpān dadarśa kāṃścicca punarvirūpān || 16 ||
tato varārhāḥ suviśuddhabhāvā steṣāṃ striyastatra mahānubhāvāḥ |
priyeṣu pāneṣu ca saktabhāvā dadarśa tārā iva suprabhāvāḥ || 17 ||
śriyā jvalantīstrapayopagūḍhā niśīthakāle ramaṇopagūḍhāḥ |
dadarśa kāścitpramadopagūḍhā yathā vihaṅgāḥ kusumopagūḍhāḥ || 18 ||
anyāḥ punarharmyatalopaviṣṭā statra priyāṅkeṣu sukhopaviṣṭāḥ |
bhartuḥ priyā dharmaparā niviṣṭā dadarśa dhīmān madanābhiviṣṭāḥ || 19 ||
aprāvṛtāḥ kāñcanarājivarṇāḥ kāścitparārthyāstapanīyavarṇāḥ |
punaśca kāścicchaśalakṣmavarṇāḥ kāntaprahīṇā rucirāṅgavarṇāḥ || 20 ||
tataḥ priyān prāpya manobhirāmāḥ suprītiyuktāḥ prasamīkṣyarāmāḥ |
gṛheṣu hṛṣṭāḥ paramābhirāmāḥ haripravīraḥ sa dadarśa rāmāḥ || 21 ||
candraprakāśāśca hi vaktramālāḥ vakrākṣipakṣmāśca sunetramālāḥ |
vibhūṣaṇānāṃ ca dadarśa mālāḥ śatahradānāmiva cārumālāḥ || 22 ||
na tveva sītāṃ paramābhijātāṃ pathi sthite rājakule prajātām |
latāṃ prapullāmiva sādhu jātāṃ dadarśa tanvīṃ manasābhijātām || 23 ||
sanātane vartmani sanniviṣṭāṃ rāmekṣaṇāṃ tāṃ madanābhiviṣṭām |
bharturmanaḥ śrīmadanupraviṣṭāṃ strībhyo varābhyaśca sadā viśiṣṭām || 24 ||
uṣṇārditāṃ sānusṛtāsrakaṇṭhīṃ purā varārhottamaniṣkakaṇṭhīm |
sujātapakṣmāmabhiraktakaṇṭhīṃ vane'pravṛttāmiva nīlakaṇṭhīm || 25 ||
avyaktarekhāmiva candrarekhāṃ pāṃsupradigdhāmiva hemarekhām |
kṣataprarūḍhāmiva bāṇarekhāṃ vāyuprabhinnāmiva megharekhām || 26 ||
sītāmapaśyan manujeśvarasya rāmasya patnīṃ vadatāṃ varasya |
babhūva duḥkhābhihataścirasya plavaṅgamo manda ivācirasya || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.