శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే బాలకాణ్డమ్ ।
అథ సప్తచత్వారింశస్సర్గః ।
సప్తధాతు కృతే గర్భే దితిః పరమదుఃఖితా ।
సహస్రాక్షం దురాధర్షం వాక్యం సానునయాఽబ్రవీత్ ॥ 1 ॥
మమాపరాధాద్గర్భోఽయం సప్తధా విఫలీకృతః ।
నాపరాధోఽస్తి దేవేశ తవాత్ర బలసూదన ॥ 2 ॥
ప్రియం తు కర్తుమిచ్ఛామి మమ గర్భవిపర్యయే ।
మరుతాం సప్తసప్తానాం స్థానపాలా భవన్త్విమే ॥ 3 ॥
వాతస్కన్ధాః ఇమే సప్త చరన్తు దివి పుత్రక ।
మారుతా ఇతి విఖ్యాతా దివ్యరూపా మమాత్మజాః ॥ 4 ॥
బ్రహ్మలోకం చరత్వేక ఇన్ద్రలోకం తథా¶ః ।
దివి వాయురితి ఖ్యాతస్తృతీయోఽపి మహాయశాః ॥ 5 ॥
చత్వారస్తు సురశ్రేష్ఠ దిశో వై తవ శాసనాత్ ।
సఞ్చరిష్యన్తు భద్రం తే దేవభూతా మమాత్మజాః ॥ 6 ॥
తస్యాస్తద్వచనం శ్రుత్వా సహస్రాక్షః పురన్దరః ।
ఉవాచ ప్రాఞ్జలిర్వాక్యం దితిం బలనిషూదనః ॥ 7 ॥
సర్వమేతద్యథోక్తం తే భవిష్యతి న సంశయః ।
విచరిష్యన్తి భద్రం తే దేవభూతాస్తవాత్మజాః ॥ 8 ॥
ఏవం తౌ నిశ్చయం కృత్వా మాతాపుత్రౌ తపోవనే ।
జగ్మతుస్త్రిదివం రామ కృతార్థావితి నశ్శ్రుతమ్ ॥ 9 ॥
ఏష దేశస్స కాకుత్స్థ మహేన్ద్రాధ్యుషితః పురా ।
దితిం యత్ర తపస్సిద్ధామేవం పరిచచార సః ॥ 10 ॥
ఇక్ష్వాకోఽస్తు నరవ్యాఘ్ర పుత్రః పరమధార్మికః ॥ 11 ॥
అలమ్బుషాయాముత్పన్నో విశాల ఇతి విశ్రుతః ।
తేన చాసీదిహ స్థానే విశాలేతి పురీ కృతా ॥ 12 ॥
ఇక్ష్వాకోఽస్తు నరవ్యాఘ్ర పుత్రః పరమధార్మికః ॥ 13 ॥
అలమ్బుషాయాముత్పన్నో విశాల ఇతి విశ్రుతః ।
తేన చాసీదిహ స్థానే విశాలేతి పురీ కృతా ॥ 14 ॥
విశాలస్య సుతో రామ హేమచన్ద్రో మహాబలః ।
సుచన్ద్ర ఇతి విఖ్యాతః హేమచన్ద్రాదనన్తరః ॥ 15 ॥
సుచన్ద్రతనయో రామ ధూమ్రాశ్వ ఇతి విశ్రుతః ।
ధూమ్రాశ్వతనయశ్చాపి సఞ్జయస్సమపద్యత ॥ 16 ॥
సఞ్జయస్య సుతశ్శ్రీమాన్ సహదేవః ప్రతాపవాన్ ।
కుశాశ్వస్సహదేవస్య పుత్రః పరమధార్మికః ॥ 17 ॥
కుశాశ్వస్య మహాతేజా సోమదత్తః ప్రతాపవాన్ ।
సోమదత్తస్య పుత్రస్తు కాకుత్స్థ ఇతి విశ్రుతః ॥ 18 ॥
తస్య పుత్రో మహాతేజాః సమ్ప్రత్యేష పురీమిమామ్ ।
ఆవసత్యమరప్రఖ్యస్సుమతిర్నామ దుర్జయః ॥ 19 ॥
ఇక్ష్వాకోస్తు ప్రసాదేన సర్వే వైశాలికా నృపాః ।
దీర్ఘాయుషో మహాత్మానో వీర్యవన్తస్సుధార్మికాః ॥ 20 ॥
ఇహాద్య రజనీం రామ సుఖం వత్స్యామహే వయమ్ ।
శ్వః ప్రభాతే నరశ్రేష్ఠ జనకం ద్రష్టుమర్హసి ॥ 21 ॥
సుమతిస్తు మహాతేజా విశ్వామిత్రముపాగతమ్ ।
శ్రుత్వా నరవరశ్రేష్ఠః ప్రత్యుద్గచ్ఛన్మహాయశాః ॥ 22 ॥
పూజాం చ పరమాం కృత్వా సోపాధ్యాయస్సబాన్ధవః ।
ప్రాఞ్జలిః కుశలం పృష్ట్వా విశ్వామిత్రమథాబ్రవీత్ ॥ 23 ॥
ధన్యోఽస్మ్యనుగృహీతోఽస్మి యస్య మే విషయం మునిః ।
సమ్ప్రాప్తో దర్శనం చైవ నాస్తి ధన్యతరో మమ ॥ 24 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే బాలకాణ్డే సప్తచత్వారింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptacatvāriṃśassargaḥ |
saptadhātu kṛte garbhe ditiḥ paramaduḥkhitā |
sahasrākṣaṃ durādharṣaṃ vākyaṃ sānunayā'bravīt || 1 ||
mamāparādhādgarbho'yaṃ saptadhā viphalīkṛtaḥ |
nāparādho'sti deveśa tavātra balasūdana || 2 ||
priyaṃ tu kartumicchāmi mama garbhaviparyaye |
marutāṃ saptasaptānāṃ sthānapālā bhavantvime || 3 ||
vātaskandhāḥ ime sapta carantu divi putraka |
mārutā iti vikhyātā divyarūpā mamātmajāḥ || 4 ||
brahmalokaṃ caratveka indralokaṃ tathā¶ḥ |
divi vāyuriti khyātastṛtīyo'pi mahāyaśāḥ || 5 ||
catvārastu suraśreṣṭha diśo vai tava śāsanāt |
sañcariṣyantu bhadraṃ te devabhūtā mamātmajāḥ || 6 ||
tasyāstadvacanaṃ śrutvā sahasrākṣaḥ purandaraḥ |
uvāca prāñjalirvākyaṃ ditiṃ balaniṣūdanaḥ || 7 ||
sarvametadyathoktaṃ te bhaviṣyati na saṃśayaḥ |
vicariṣyanti bhadraṃ te devabhūtāstavātmajāḥ || 8 ||
evaṃ tau niścayaṃ kṛtvā mātāputrau tapovane |
jagmatustridivaṃ rāma kṛtārthāviti naśśrutam || 9 ||
eṣa deśassa kākutstha mahendrādhyuṣitaḥ purā |
ditiṃ yatra tapassiddhāmevaṃ paricacāra saḥ || 10 ||
ikṣvāko'stu naravyāghra putraḥ paramadhārmikaḥ || 11 ||
alambuṣāyāmutpanno viśāla iti viśrutaḥ |
tena cāsīdiha sthāne viśāleti purī kṛtā || 12 ||
ikṣvāko'stu naravyāghra putraḥ paramadhārmikaḥ || 13 ||
alambuṣāyāmutpanno viśāla iti viśrutaḥ |
tena cāsīdiha sthāne viśāleti purī kṛtā || 14 ||
viśālasya suto rāma hemacandro mahābalaḥ |
sucandra iti vikhyātaḥ hemacandrādanantaraḥ || 15 ||
sucandratanayo rāma dhūmrāśva iti viśrutaḥ |
dhūmrāśvatanayaścāpi sañjayassamapadyata || 16 ||
sañjayasya sutaśśrīmān sahadevaḥ pratāpavān |
kuśāśvassahadevasya putraḥ paramadhārmikaḥ || 17 ||
kuśāśvasya mahātejā somadattaḥ pratāpavān |
somadattasya putrastu kākutstha iti viśrutaḥ || 18 ||
tasya putro mahātejāḥ sampratyeṣa purīmimām |
āvasatyamaraprakhyassumatirnāma durjayaḥ || 19 ||
ikṣvākostu prasādena sarve vaiśālikā nṛpāḥ |
dīrghāyuṣo mahātmāno vīryavantassudhārmikāḥ || 20 ||
ihādya rajanīṃ rāma sukhaṃ vatsyāmahe vayam |
śvaḥ prabhāte naraśreṣṭha janakaṃ draṣṭumarhasi || 21 ||
sumatistu mahātejā viśvāmitramupāgatam |
śrutvā naravaraśreṣṭhaḥ pratyudgacchanmahāyaśāḥ || 22 ||
pūjāṃ ca paramāṃ kṛtvā sopādhyāyassabāndhavaḥ |
prāñjaliḥ kuśalaṃ pṛṣṭvā viśvāmitramathābravīt || 23 ||
dhanyo'smyanugṛhīto'smi yasya me viṣayaṃ muniḥ |
samprāpto darśanaṃ caiva nāsti dhanyataro mama || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ सप्तचत्वारिंशस्सर्गः ।
सप्तधातु कृते गर्भे दितिः परमदुःखिता ।
सहस्राक्षं दुराधर्षं वाक्यं सानुनयाऽब्रवीत् ॥ 1 ॥
ममापराधाद्गर्भोऽयं सप्तधा विफलीकृतः ।
नापराधोऽस्ति देवेश तवात्र बलसूदन ॥ 2 ॥
प्रियं तु कर्तुमिच्छामि मम गर्भविपर्यये ।
मरुतां सप्तसप्तानां स्थानपाला भवन्त्विमे ॥ 3 ॥
वातस्कन्धाः इमे सप्त चरन्तु दिवि पुत्रक ।
मारुता इति विख्याता दिव्यरूपा ममात्मजाः ॥ 4 ॥
ब्रह्मलोकं चरत्वेक इन्द्रलोकं तथा¶ः ।
दिवि वायुरिति ख्यातस्तृतीयोऽपि महायशाः ॥ 5 ॥
चत्वारस्तु सुरश्रेष्ठ दिशो वै तव शासनात् ।
सञ्चरिष्यन्तु भद्रं ते देवभूता ममात्मजाः ॥ 6 ॥
तस्यास्तद्वचनं श्रुत्वा सहस्राक्षः पुरन्दरः ।
उवाच प्राञ्जलिर्वाक्यं दितिं बलनिषूदनः ॥ 7 ॥
सर्वमेतद्यथोक्तं ते भविष्यति न संशयः ।
विचरिष्यन्ति भद्रं ते देवभूतास्तवात्मजाः ॥ 8 ॥
एवं तौ निश्चयं कृत्वा मातापुत्रौ तपोवने ।
जग्मतुस्त्रिदिवं राम कृतार्थाविति नश्श्रुतम् ॥ 9 ॥
एष देशस्स काकुत्स्थ महेन्द्राध्युषितः पुरा ।
दितिं यत्र तपस्सिद्धामेवं परिचचार सः ॥ 10 ॥
इक्ष्वाकोऽस्तु नरव्याघ्र पुत्रः परमधार्मिकः ॥ 11 ॥
अलम्बुषायामुत्पन्नो विशाल इति विश्रुतः ।
तेन चासीदिह स्थाने विशालेति पुरी कृता ॥ 12 ॥
इक्ष्वाकोऽस्तु नरव्याघ्र पुत्रः परमधार्मिकः ॥ 13 ॥
अलम्बुषायामुत्पन्नो विशाल इति विश्रुतः ।
तेन चासीदिह स्थाने विशालेति पुरी कृता ॥ 14 ॥
विशालस्य सुतो राम हेमचन्द्रो महाबलः ।
सुचन्द्र इति विख्यातः हेमचन्द्रादनन्तरः ॥ 15 ॥
सुचन्द्रतनयो राम धूम्राश्व इति विश्रुतः ।
धूम्राश्वतनयश्चापि सञ्जयस्समपद्यत ॥ 16 ॥
सञ्जयस्य सुतश्श्रीमान् सहदेवः प्रतापवान् ।
कुशाश्वस्सहदेवस्य पुत्रः परमधार्मिकः ॥ 17 ॥
कुशाश्वस्य महातेजा सोमदत्तः प्रतापवान् ।
सोमदत्तस्य पुत्रस्तु काकुत्स्थ इति विश्रुतः ॥ 18 ॥
तस्य पुत्रो महातेजाः सम्प्रत्येष पुरीमिमाम् ।
आवसत्यमरप्रख्यस्सुमतिर्नाम दुर्जयः ॥ 19 ॥
इक्ष्वाकोस्तु प्रसादेन सर्वे वैशालिका नृपाः ।
दीर्घायुषो महात्मानो वीर्यवन्तस्सुधार्मिकाः ॥ 20 ॥
इहाद्य रजनीं राम सुखं वत्स्यामहे वयम् ।
श्वः प्रभाते नरश्रेष्ठ जनकं द्रष्टुमर्हसि ॥ 21 ॥
सुमतिस्तु महातेजा विश्वामित्रमुपागतम् ।
श्रुत्वा नरवरश्रेष्ठः प्रत्युद्गच्छन्महायशाः ॥ 22 ॥
पूजां च परमां कृत्वा सोपाध्यायस्सबान्धवः ।
प्राञ्जलिः कुशलं पृष्ट्वा विश्वामित्रमथाब्रवीत् ॥ 23 ॥
धन्योऽस्म्यनुगृहीतोऽस्मि यस्य मे विषयं मुनिः ।
सम्प्राप्तो दर्शनं चैव नास्ति धन्यतरो मम ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे सप्तचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptacatvāriṃśassargaḥ |
saptadhātu kṛte garbhe ditiḥ paramaduḥkhitā |
sahasrākṣaṃ durādharṣaṃ vākyaṃ sānunayā'bravīt || 1 ||
mamāparādhādgarbho'yaṃ saptadhā viphalīkṛtaḥ |
nāparādho'sti deveśa tavātra balasūdana || 2 ||
priyaṃ tu kartumicchāmi mama garbhaviparyaye |
marutāṃ saptasaptānāṃ sthānapālā bhavantvime || 3 ||
vātaskandhāḥ ime sapta carantu divi putraka |
mārutā iti vikhyātā divyarūpā mamātmajāḥ || 4 ||
brahmalokaṃ caratveka indralokaṃ tathā¶ḥ |
divi vāyuriti khyātastṛtīyo'pi mahāyaśāḥ || 5 ||
catvārastu suraśreṣṭha diśo vai tava śāsanāt |
sañcariṣyantu bhadraṃ te devabhūtā mamātmajāḥ || 6 ||
tasyāstadvacanaṃ śrutvā sahasrākṣaḥ purandaraḥ |
uvāca prāñjalirvākyaṃ ditiṃ balaniṣūdanaḥ || 7 ||
sarvametadyathoktaṃ te bhaviṣyati na saṃśayaḥ |
vicariṣyanti bhadraṃ te devabhūtāstavātmajāḥ || 8 ||
evaṃ tau niścayaṃ kṛtvā mātāputrau tapovane |
jagmatustridivaṃ rāma kṛtārthāviti naśśrutam || 9 ||
eṣa deśassa kākutstha mahendrādhyuṣitaḥ purā |
ditiṃ yatra tapassiddhāmevaṃ paricacāra saḥ || 10 ||
ikṣvāko'stu naravyāghra putraḥ paramadhārmikaḥ || 11 ||
alambuṣāyāmutpanno viśāla iti viśrutaḥ |
tena cāsīdiha sthāne viśāleti purī kṛtā || 12 ||
ikṣvāko'stu naravyāghra putraḥ paramadhārmikaḥ || 13 ||
alambuṣāyāmutpanno viśāla iti viśrutaḥ |
tena cāsīdiha sthāne viśāleti purī kṛtā || 14 ||
viśālasya suto rāma hemacandro mahābalaḥ |
sucandra iti vikhyātaḥ hemacandrādanantaraḥ || 15 ||
sucandratanayo rāma dhūmrāśva iti viśrutaḥ |
dhūmrāśvatanayaścāpi sañjayassamapadyata || 16 ||
sañjayasya sutaśśrīmān sahadevaḥ pratāpavān |
kuśāśvassahadevasya putraḥ paramadhārmikaḥ || 17 ||
kuśāśvasya mahātejā somadattaḥ pratāpavān |
somadattasya putrastu kākutstha iti viśrutaḥ || 18 ||
tasya putro mahātejāḥ sampratyeṣa purīmimām |
āvasatyamaraprakhyassumatirnāma durjayaḥ || 19 ||
ikṣvākostu prasādena sarve vaiśālikā nṛpāḥ |
dīrghāyuṣo mahātmāno vīryavantassudhārmikāḥ || 20 ||
ihādya rajanīṃ rāma sukhaṃ vatsyāmahe vayam |
śvaḥ prabhāte naraśreṣṭha janakaṃ draṣṭumarhasi || 21 ||
sumatistu mahātejā viśvāmitramupāgatam |
śrutvā naravaraśreṣṭhaḥ pratyudgacchanmahāyaśāḥ || 22 ||
pūjāṃ ca paramāṃ kṛtvā sopādhyāyassabāndhavaḥ |
prāñjaliḥ kuśalaṃ pṛṣṭvā viśvāmitramathābravīt || 23 ||
dhanyo'smyanugṛhīto'smi yasya me viṣayaṃ muniḥ |
samprāpto darśanaṃ caiva nāsti dhanyataro mama || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.