ஶ்ரீமத்வால்மீகீய ராமாயணே ஸுந்தரகாண்டம் ।
அத ஏகோநபஞ்சாஶஸ்ஸர்கஃ ।
ததஸ்ஸ கர்மணா தஸ்ய விஸ்மிதோ பீமவிக்ரமஃ ।
ஹநுமாந்ரோஷதாம்ராக்ஷோ ரக்ஷோதிபமவைக்ஷத ॥ 1 ॥
ப்ராஜமாநம் மஹார்ஹேண காஞ்சநேந விராஜதா ।
முக்தாஜாலாவ்ரு'தேநாத மகுடேந மஹாத்யுதிம் ॥ 2 ॥
வஜ்ரஸம்யோகஸம்யுக்தைர்மஹார்ஹமணிவிக்ரஹைஃ ।
ஹைமைராபரணைஶ்சித்ரைர்மநஸேவ ப்ரகல்பிதைஃ ॥ 3 ॥
மஹார்ஹக்ஷௌமஸம்வீதம் ரக்தசந்தநரூஷிதம் ।
ஸ்வாநுலிப்தம் விசித்ராபிர்விவிதாபிஶ்ச பக்திபிஃ ॥ 4 ॥
விசித்ரைர்தர்ஶநீயைஶ்ச ரக்தாக்ஷைர்பீமதர்ஶநைஃ ।
தீப்ததீக்ஷ்ணமஹாதம்ஷ்ட்ரைஃ ப்ரலம்பதஶநச்சதைஃ ॥ 5 ॥
ஶிரோபிர்தஶபிர்வீரம் ப்ராஜமாநம் மஹௌஜஸம் ।
நாநாவ்யாலஸமாகீர்ணைஶ்ஶிகரைரிவ மந்தரம் ॥ 6 ॥
நீலாஞ்ஜநசயப்ரக்யம் ஹாரேணோரஸி ராஜதா ।
பூர்ணசந்த்ராபவக்த்ரேண ஸபலாகமிவாம்புதம் ॥ 7 ॥
பாஹுபிர்பத்தகேயூரைஶ்சந்தநோத்தமரூஷிதைஃ ।
ப்ராஜமாநாங்கதைஃ பீநைஃ பஞ்சஶீர்ஷைரிவோரகைஃ ॥ 8 ॥
மஹதிஸ்பாடிகே சித்ரே ரத்நஸம்யோகஸம்ஸ்க்ரு'தே ।
உத்தமாஸ்தரணாஸ்தீர்ணே ஸூபவிஷ்டம் வராஸநே ॥ 9 ॥
அலங்க்ரு'தாபிரத்யர்தம் ப்ரமதாபிஃ ஸமந்ததஃ ।
வாலவ்யஜநஹஸ்தாபிராராத்ஸமுபஸேவிதம் ॥ 10 ॥
துர்தரேண ப்ரஹஸ்தேந மஹாபார்ஶ்வேந ரக்ஷஸா ।
மந்த்ரிபிர்மந்த்ரதத்த்வஜ்ஞைர்நிகும்பேந ச மந்த்ரிணா ॥ 11 ॥
ஸுகோபவிஷ்டம் ரக்ஷோபிஶ்சதுர்பிர்பலதர்பிதைஃ ।
க்ரு'த்ஸ்நம் பரிவ்ரு'தம் லோகம் சதுர்பிரிவ ஸாகரைஃ ॥ 12 ॥
மந்த்ரிபிர்மந்த்ரதத்த்வஜ்ஞைரந்யைஶ்ச ஶுபபுத்திபிஃ ।
அந்வாஸ்யமாநம் ரக்ஷோபிஃ ஸுரைரிவ ஸுரேஶ்வரம் ॥ 13 ॥
அபஶ்யத்ராக்ஷஸபதிம் ஹநுமாநதிதேஜஸம் ।
விஷ்டிதம் மேருஶிகரே ஸதோயமிவ தோயதம் ॥ 14 ॥
ஸ தைஸ்ஸம்பீட்யமாநோऽபி ரக்ஷோபிர்பீமவிக்ரமைஃ ।
விஸ்மயம் பரமம் கத்வா ரக்ஷோதிபமவைக்ஷத ॥ 15 ॥
ப்ராஜமாநம் ததோ த்ரு'ஷ்ட்வா ஹநுமாந்ராக்ஷஸேஶ்வரம் ।
மநஸா சிந்தயாமாஸ தேஜஸா தஸ்ய மோஹிதஃ ॥ 16 ॥
அஹோ ரூபமஹோ தைர்யமஹோ ஸத்த்வமஹோ த்யுதிஃ ।
அஹோ ராக்ஷஸராஜஸ்ய ஸர்வலக்ஷணயுக்ததா ॥ 17 ॥
யத்யதர்மோ ந பலவாந் ஸ்யாதயம் ராக்ஷஸேஶ்வரஃ ।
ஸ்யாதயம் ஸுரலோகஸ்ய ஸஶக்ரஸ்யாபி ரக்ஷிதா ॥ 18 ॥
அஸ்ய க்ரூரைர்ந்ரு'ஶம்ஸைஶ்ச கர்மபிர்லோககுத்ஸிதைஃ ।
ஸர்வே பிப்யதி கல்வஸ்மால்லோகாஸ்ஸாமரதாநவாஃ ॥ 19 ॥
அயம் ஹ்யுத்ஸஹதே க்ருத்தஃ கர்துமேகார்ணவம் ஜகத் ।
இதி சிந்தாம் பஹுவிதாமகரோந்மதிமாந் ஹரிஃ ॥ 20 ॥
இத்யார்ஷே ஶ்ரீமத்ராமாயணே வால்மீகீய ஆதிகாவ்யே ஸுந்தரகாண்டே ஏகோநபஞ்சாஶஸ்ஸர்கஃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekonapañcāśassargaḥ |
tatassa karmaṇā tasya vismito bhīmavikramaḥ |
hanumānroṣatāmrākṣo rakṣodhipamavaikṣata || 1 ||
bhrājamānaṃ mahārheṇa kāñcanena virājatā |
muktājālāvṛtenātha makuṭena mahādyutim || 2 ||
vajrasaṃyogasaṃyuktairmahārhamaṇivigrahaiḥ |
haimairābharaṇaiścitrairmanaseva prakalpitaiḥ || 3 ||
mahārhakṣaumasaṃvītaṃ raktacandanarūṣitam |
svānuliptaṃ vicitrābhirvividhābhiśca bhaktibhiḥ || 4 ||
vicitrairdarśanīyaiśca raktākṣairbhīmadarśanaiḥ |
dīptatīkṣṇamahādaṃṣṭraiḥ pralambadaśanacchadaiḥ || 5 ||
śirobhirdaśabhirvīraṃ bhrājamānaṃ mahaujasam |
nānāvyālasamākīrṇaiśśikharairiva mandaram || 6 ||
nīlāñjanacayaprakhyaṃ hāreṇorasi rājatā |
pūrṇacandrābhavaktreṇa sabalākamivāmbudam || 7 ||
bāhubhirbaddhakeyūraiścandanottamarūṣitaiḥ |
bhrājamānāṅgadaiḥ pīnaiḥ pañcaśīrṣairivoragaiḥ || 8 ||
mahatisphāṭike citre ratnasaṃyogasaṃskṛte |
uttamāstaraṇāstīrṇe sūpaviṣṭaṃ varāsane || 9 ||
alaṅkṛtābhiratyarthaṃ pramadābhiḥ samantataḥ |
vālavyajanahastābhirārātsamupasevitam || 10 ||
durdhareṇa prahastena mahāpārśvena rakṣasā |
mantribhirmantratattvajñairnikumbhena ca mantriṇā || 11 ||
sukhopaviṣṭaṃ rakṣobhiścaturbhirbaladarpitaiḥ |
kṛtsnaṃ parivṛtaṃ lokaṃ caturbhiriva sāgaraiḥ || 12 ||
mantribhirmantratattvajñairanyaiśca śubhabuddhibhiḥ |
anvāsyamānaṃ rakṣobhiḥ surairiva sureśvaram || 13 ||
apaśyadrākṣasapatiṃ hanumānatitejasam |
viṣṭhitaṃ meruśikhare satoyamiva toyadam || 14 ||
sa taissampīḍyamāno'pi rakṣobhirbhīmavikramaiḥ |
vismayaṃ paramaṃ gatvā rakṣodhipamavaikṣata || 15 ||
bhrājamānaṃ tato dṛṣṭvā hanumānrākṣaseśvaram |
manasā cintayāmāsa tejasā tasya mohitaḥ || 16 ||
aho rūpamaho dhairyamaho sattvamaho dyutiḥ |
aho rākṣasarājasya sarvalakṣaṇayuktatā || 17 ||
yadyadharmo na balavān syādayaṃ rākṣaseśvaraḥ |
syādayaṃ suralokasya saśakrasyāpi rakṣitā || 18 ||
asya krūrairnṛśaṃsaiśca karmabhirlokakutsitaiḥ |
sarve bibhyati khalvasmāllokāssāmaradānavāḥ || 19 ||
ayaṃ hyutsahate kruddhaḥ kartumekārṇavaṃ jagat |
iti cintāṃ bahuvidhāmakaronmatimān hariḥ || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekonapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ एकोनपञ्चाशस्सर्गः ।
ततस्स कर्मणा तस्य विस्मितो भीमविक्रमः ।
हनुमान्रोषताम्राक्षो रक्षोधिपमवैक्षत ॥ 1 ॥
भ्राजमानं महार्हेण काञ्चनेन विराजता ।
मुक्ताजालावृतेनाथ मकुटेन महाद्युतिम् ॥ 2 ॥
वज्रसंयोगसंयुक्तैर्महार्हमणिविग्रहैः ।
हैमैराभरणैश्चित्रैर्मनसेव प्रकल्पितैः ॥ 3 ॥
महार्हक्षौमसंवीतं रक्तचन्दनरूषितम् ।
स्वानुलिप्तं विचित्राभिर्विविधाभिश्च भक्तिभिः ॥ 4 ॥
विचित्रैर्दर्शनीयैश्च रक्ताक्षैर्भीमदर्शनैः ।
दीप्ततीक्ष्णमहादंष्ट्रैः प्रलम्बदशनच्छदैः ॥ 5 ॥
शिरोभिर्दशभिर्वीरं भ्राजमानं महौजसम् ।
नानाव्यालसमाकीर्णैश्शिखरैरिव मन्दरम् ॥ 6 ॥
नीलाञ्जनचयप्रख्यं हारेणोरसि राजता ।
पूर्णचन्द्राभवक्त्रेण सबलाकमिवाम्बुदम् ॥ 7 ॥
बाहुभिर्बद्धकेयूरैश्चन्दनोत्तमरूषितैः ।
भ्राजमानाङ्गदैः पीनैः पञ्चशीर्षैरिवोरगैः ॥ 8 ॥
महतिस्फाटिके चित्रे रत्नसंयोगसंस्कृते ।
उत्तमास्तरणास्तीर्णे सूपविष्टं वरासने ॥ 9 ॥
अलङ्कृताभिरत्यर्थं प्रमदाभिः समन्ततः ।
वालव्यजनहस्ताभिरारात्समुपसेवितम् ॥ 10 ॥
दुर्धरेण प्रहस्तेन महापार्श्वेन रक्षसा ।
मन्त्रिभिर्मन्त्रतत्त्वज्ञैर्निकुम्भेन च मन्त्रिणा ॥ 11 ॥
सुखोपविष्टं रक्षोभिश्चतुर्भिर्बलदर्पितैः ।
कृत्स्नं परिवृतं लोकं चतुर्भिरिव सागरैः ॥ 12 ॥
मन्त्रिभिर्मन्त्रतत्त्वज्ञैरन्यैश्च शुभबुद्धिभिः ।
अन्वास्यमानं रक्षोभिः सुरैरिव सुरेश्वरम् ॥ 13 ॥
अपश्यद्राक्षसपतिं हनुमानतितेजसम् ।
विष्ठितं मेरुशिखरे सतोयमिव तोयदम् ॥ 14 ॥
स तैस्सम्पीड्यमानोऽपि रक्षोभिर्भीमविक्रमैः ।
विस्मयं परमं गत्वा रक्षोधिपमवैक्षत ॥ 15 ॥
भ्राजमानं ततो दृष्ट्वा हनुमान्राक्षसेश्वरम् ।
मनसा चिन्तयामास तेजसा तस्य मोहितः ॥ 16 ॥
अहो रूपमहो धैर्यमहो सत्त्वमहो द्युतिः ।
अहो राक्षसराजस्य सर्वलक्षणयुक्तता ॥ 17 ॥
यद्यधर्मो न बलवान् स्यादयं राक्षसेश्वरः ।
स्यादयं सुरलोकस्य सशक्रस्यापि रक्षिता ॥ 18 ॥
अस्य क्रूरैर्नृशंसैश्च कर्मभिर्लोककुत्सितैः ।
सर्वे बिभ्यति खल्वस्माल्लोकास्सामरदानवाः ॥ 19 ॥
अयं ह्युत्सहते क्रुद्धः कर्तुमेकार्णवं जगत् ।
इति चिन्तां बहुविधामकरोन्मतिमान् हरिः ॥ 20 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे एकोनपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekonapañcāśassargaḥ |
tatassa karmaṇā tasya vismito bhīmavikramaḥ |
hanumānroṣatāmrākṣo rakṣodhipamavaikṣata || 1 ||
bhrājamānaṃ mahārheṇa kāñcanena virājatā |
muktājālāvṛtenātha makuṭena mahādyutim || 2 ||
vajrasaṃyogasaṃyuktairmahārhamaṇivigrahaiḥ |
haimairābharaṇaiścitrairmanaseva prakalpitaiḥ || 3 ||
mahārhakṣaumasaṃvītaṃ raktacandanarūṣitam |
svānuliptaṃ vicitrābhirvividhābhiśca bhaktibhiḥ || 4 ||
vicitrairdarśanīyaiśca raktākṣairbhīmadarśanaiḥ |
dīptatīkṣṇamahādaṃṣṭraiḥ pralambadaśanacchadaiḥ || 5 ||
śirobhirdaśabhirvīraṃ bhrājamānaṃ mahaujasam |
nānāvyālasamākīrṇaiśśikharairiva mandaram || 6 ||
nīlāñjanacayaprakhyaṃ hāreṇorasi rājatā |
pūrṇacandrābhavaktreṇa sabalākamivāmbudam || 7 ||
bāhubhirbaddhakeyūraiścandanottamarūṣitaiḥ |
bhrājamānāṅgadaiḥ pīnaiḥ pañcaśīrṣairivoragaiḥ || 8 ||
mahatisphāṭike citre ratnasaṃyogasaṃskṛte |
uttamāstaraṇāstīrṇe sūpaviṣṭaṃ varāsane || 9 ||
alaṅkṛtābhiratyarthaṃ pramadābhiḥ samantataḥ |
vālavyajanahastābhirārātsamupasevitam || 10 ||
durdhareṇa prahastena mahāpārśvena rakṣasā |
mantribhirmantratattvajñairnikumbhena ca mantriṇā || 11 ||
sukhopaviṣṭaṃ rakṣobhiścaturbhirbaladarpitaiḥ |
kṛtsnaṃ parivṛtaṃ lokaṃ caturbhiriva sāgaraiḥ || 12 ||
mantribhirmantratattvajñairanyaiśca śubhabuddhibhiḥ |
anvāsyamānaṃ rakṣobhiḥ surairiva sureśvaram || 13 ||
apaśyadrākṣasapatiṃ hanumānatitejasam |
viṣṭhitaṃ meruśikhare satoyamiva toyadam || 14 ||
sa taissampīḍyamāno'pi rakṣobhirbhīmavikramaiḥ |
vismayaṃ paramaṃ gatvā rakṣodhipamavaikṣata || 15 ||
bhrājamānaṃ tato dṛṣṭvā hanumānrākṣaseśvaram |
manasā cintayāmāsa tejasā tasya mohitaḥ || 16 ||
aho rūpamaho dhairyamaho sattvamaho dyutiḥ |
aho rākṣasarājasya sarvalakṣaṇayuktatā || 17 ||
yadyadharmo na balavān syādayaṃ rākṣaseśvaraḥ |
syādayaṃ suralokasya saśakrasyāpi rakṣitā || 18 ||
asya krūrairnṛśaṃsaiśca karmabhirlokakutsitaiḥ |
sarve bibhyati khalvasmāllokāssāmaradānavāḥ || 19 ||
ayaṃ hyutsahate kruddhaḥ kartumekārṇavaṃ jagat |
iti cintāṃ bahuvidhāmakaronmatimān hariḥ || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekonapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.