ඕං ශ්රී පරමාත්මනේ නමඃ
අථ ඒකාදශෝ(අ)ධ්යායඃ .
විශ්වරූපසන්දර්ශනයෝගඃ
අර්ජුන උවාච
මදනුග්රහාය පරමං ගුහ්යමධ්යාත්මසඤ්ජ්ඤිතම් .
යත්ත්වයෝක්තං වචස්තේන මෝහෝ(අ)යං විගතෝ මම .. 1 ..
භවාප්යයෞ හි භූතානාං ශ්රුතෞ විස්තරශෝ මයා .
ත්වත්තඃ කමලපත්රාක්ෂ මාහාත්ම්යමපි චාව්යයම් .. 2 ..
ඒවමේතද්යථාත්ථ ත්වමාත්මානං පරමේශ්වර .
ද්රෂ්ටුමිච්ඡාමි තේ රූපමෛශ්වරං පුරුෂෝත්තම .. 3 ..
මන්යසේ යදි තච්ඡක්යං මයා ද්රෂ්ටුමිති ප්රභෝ .
යෝගේශ්වර තතෝ මේ ත්වං දර්ශයාත්මානමව්යයම් .. 4 ..
ශ්රීභගවානුවාච
පශ්ය මේ පාර්ථ රූපාණි ශතශෝ(අ)ථ සහස්රශඃ .
නානාවිධානි දිව්යානි නානාවර්ණාකෘතීනි ච .. 5 ..
පශ්යාදිත්යාන්වසූන්රුද්රානශ්විනෞ මරුතස්තථා .
බහූන්යදෘෂ්ටපූර්වාණි පශ්යාශ්චර්යාණි භාරත .. 6 ..
ඉහෛකස්ථං ජගත්කෘත්ස්නං පශ්යාද්ය සචරාචරම් .
මම දේහේ ගුඩාකේශ යච්චාන්යද්ද්රෂ්ටුමිච්ඡසි .. 7 ..
න තු මාං ශක්යසේ ද්රෂ්ටුමනේනෛව ස්වචක්ෂුෂා .
දිව්යං දදාමි තේ චක්ෂුඃ පශ්ය මේ යෝගමෛශ්වරම් .. 8 ..
සඤ්ජය උවාච
ඒවමුක්ත්වා තතෝ රාජන්මහායෝගේශ්වරෝ හරිඃ .
දර්ශයාමාස පාර්ථාය පරමං රූපමෛශ්වරම් .. 9 ..
අනේකවක්ත්රනයන-මනේකාද්භුතදර්ශනම් .
අනේකදිව්යාභරණං දිව්යානේකෝද්යතායුධම් .. 10 ..
දිව්යමාල්යාම්බරධරං දිව්යගන්ධානුලේපනම් .
සර්වාශ්චර්යමයං දේවමනන්තං විශ්වතෝමුඛම් .. 11 ..
දිවි සූර්යසහස්රස්ය භවේද්යුගපදුත්ථිතා .
යදි භාඃ සදෘශී සා ස්යාද්භාසස්තස්ය මහාත්මනඃ .. 12 ..
තත්රෛකස්ථං ජගත්කෘත්ස්නං ප්රවිභක්තමනේකධා .
අපශ්යද්දේවදේවස්ය ශරීරේ පාණ්ඩවස්තදා .. 13 ..
තතඃ ස විස්මයාවිෂ්ටෝ හෘෂ්ටරෝමා ධනඤ්ජයඃ .
ප්රණම්ය ශිරසා දේවං කෘතාඤ්ජලිරභාෂත .. 14 ..
අර්ජුන උවාච
පශ්යාමි දේවාංස්තව දේව දේහේ සර්වාංස්තථා භූතවිශේෂසඞ්ඝාන්.
බ්රහ්මාණමීශං කමලාසනස්ථ-මෘෂීංශ්ච සර්වානුරගාංශ්ච දිව්යාන් .. 15 ..
අනේකබාහූදරවක්ත්රනේත්රං පශ්යාමි ත්වාං සර්වතෝ(අ)නන්තරූපම්.
නාන්තං න මධ්යං න පුනස්තවාදිං පශ්යාමි විශ්වේශ්වර විශ්වරූප .. 16 ..
කිරීටිනං ගදිනං චක්රිණං ච තේජෝරාශිං සර්වතෝ දීප්තිමන්තම්.
පශ්යාමි ත්වාං දුර්නිරීක්ෂ්යං සමන්තාද්දීප්තානලාර්කද්යුතිමප්රමේයම් .. 17 ..
ත්වමක්ෂරං පරමං වේදිතව්යං ත්වමස්ය විශ්වස්ය පරං නිධානම්.
ත්වමව්යයඃ ශාශ්වතධර්මගෝප්තා සනාතනස්ත්වං පුරුෂෝ මතෝ මේ .. 18 ..
අනාදිමධ්යාන්තමනන්තවීර්ය-මනන්තබාහුං ශශිසූර්යනේත්රම්.
පශ්යාමි ත්වාං දීප්තහුතාශවක්ත්රං ස්වතේජසා විශ්වමිදං තපන්තම් .. 19 ..
ද්යාවාපෘථිව්යෝරිදමන්තරං හි ව්යාප්තං ත්වයෛකේන දිශශ්ච සර්වාඃ.
දෘෂ්ට්වාද්භුතං රූපමුග්රං තවේදං ලෝකත්රයං ප්රව්යථිතං මහාත්මන් .. 20 ..
අමී හි ත්වාං සුරසඞ්ඝා විශන්ති කේචිද්භීතාඃ ප්රාඤ්ජලයෝ ගෘණන්ති.
ස්වස්තීත්යුක්ත්වා මහර්ෂිසිද්ධසඞ්ඝාඃ ස්තුවන්ති ත්වාං ස්තුතිභිඃ පුෂ්කලාභිඃ .. 21 ..
රුද්රාදිත්යා වසවෝ යේ ච සාධ්යා විශ්වේ(අ)ශ්විනෞ මරුතශ්චෝෂ්මපාශ්ච.
ගන්ධර්වයක්ෂාසුරසිද්ධසඞ්ඝා වීක්ෂන්තේ ත්වාං විස්මිතාශ්චෛව සර්වේ .. 22 ..
රූපං මහත්තේ බහුවක්ත්රනේත්රං මහාබාහෝ බහුබාහූරුපාදම්.
බහූදරං බහුදංෂ්ට්රාකරාලං දෘෂ්ට්වා ලෝකාඃ ප්රව්යථිතාස්තථාහම් .. 23 ..
නභඃස්පෘශං දීප්තමනේකවර්ණං ව්යාත්තානනං දීප්තවිශාලනේත්රම්.
දෘෂ්ට්වා හි ත්වාං ප්රව්යථිතාන්තරාත්මා ධෘතිං න වින්දාමි ශමං ච විෂ්ණෝ .. 24 ..
දංෂ්ට්රාකරාලානි ච තේ මුඛානි දෘෂ්ට්වෛව කාලානලසන්නිභානි.
දිශෝ න ජානේ න ලභේ ච ශර්ම ප්රසීද දේවේශ ජගන්නිවාස .. 25 ..
අමී ච ත්වාං ධෘතරාෂ්ට්රස්ය පුත්රාඃ සර්වේ සහෛවාවනිපාලසඞ්ඝෛඃ.
භීෂ්මෝ ද්රෝණඃ සූතපුත්රස්තථාසෞ සහාස්මදීයෛරපි යෝධමුඛ්යෛඃ .. 26 ..
වක්ත්රාණි තේ ත්වරමාණා විශන්ති දංෂ්ට්රාකරාලානි භයානකානි.
කේචිද්විලග්නා දශනාන්තරේෂු සන්දෘශ්යන්තේ චූර්ණිතෛරුත්තමාඞ්ගෛඃ .. 27 ..
යථා නදීනාං බහවෝ(අ)ම්බුවේගාඃ සමුද්රමේවාභිමුඛා ද්රවන්ති.
තථා තවාමී නරලෝකවීරා විශන්ති වක්ත්රාණ්යභිවිජ්වලන්ති .. 28 ..
යථා ප්රදීප්තං ජ්වලනං පතඞ්ගා විශන්ති නාශාය සමෘද්ධවේගාඃ.
තථෛව නාශාය විශන්ති ලෝකාස්තවාපි වක්ත්රාණි සමෘද්ධවේගාඃ .. 29 ..
ලේලිහ්යසේ ග්රසමානඃ සමන්තාල්ලෝකාන්සමග්රා-න්වදනෛර්ජ්වලද්භිඃ.
තේජෝභිරාපූර්ය ජගත්සමග්රං භාසස්තවෝග්රාඃ ප්රතපන්ති විෂ්ණෝ .. 30 ..
ආඛ්යාහි මේ කෝ භවානුග්රරූපෝ නමෝ(අ)ස්තු තේ දේවවර ප්රසීද.
විජ්ඤාතුමිච්ඡාමි භවන්තමාද්යං න හි ප්රජානාමි තව ප්රවෘත්තිම් .. 31 ..
ශ්රීභගවානුවාච
කාලෝ(අ)ස්මි ලෝකක්ෂයකෘත්ප්රවෘද්ධෝ ලෝකාන්සමාහර්තුමිහ ප්රවෘත්තඃ.
ඍතේ(අ)පි ත්වාං න භවිෂ්යන්ති සර්වේ යේ(අ)වස්ථිතාඃ ප්රත්යනීකේෂු යෝධාඃ .. 32 ..
තස්මාත්ත්වමුත්තිෂ්ඨ යශෝ ලභස්ව ජිත්වා ශත්රූන්භුඞ්ක්ෂ්ව රාජ්යං සමෘද්ධම්.
මයෛවෛතේ නිහතාඃ පූර්වමේව නිමිත්තමාත්රං භව සව්යසාචින් .. 33 ..
ද්රෝණං ච භීෂ්මං ච ජයද්රථං ච කර්ණං තථාන්යානපි යෝධවීරාන්.
මයා හතාංස්ත්වං ජහි මා ව්යථිෂ්ඨා යුධ්යස්ව ජේතාසි රණේ සපත්නාන් .. 34 ..
සඤ්ජය උවාච
ඒතච්ඡ්රුත්වා වචනං කේශවස්ය කෘතාඤ්ජලිර්වේපමානඃ කිරීටී.
නමස්කෘත්වා භූය ඒවාහ කෘෂ්ණං සගද්ගදං භීතභීතඃ ප්රණම්ය .. 35 ..
අර්ජුන උවාච
ස්ථානේ හෘෂීකේශ තව ප්රකීර්ත්යා ජගත්ප්රහෘෂ්යත්යනුරජ්යතේ ච.
රක්ෂාංසි භීතානි දිශෝ ද්රවන්ති සර්වේ නමස්යන්ති ච සිද්ධසඞ්ඝාඃ .. 36 ..
කස්මාච්ච තේ න නමේරන්මහාත්මන්ගරීයසේ බ්රහ්මණෝ(අ)ප්යාදිකර්ත්රේ.
අනන්ත දේවේශ ජගන්නිවාස ත්වමක්ෂරං සදසත්තත්පරං යත් .. 37 ..
ත්වමාදිදේවඃ පුරුෂඃ පුරාණස්ත්වමස්ය විශ්වස්ය පරං නිධානම්.
වේත්තාසි වේද්යං ච පරං ච ධාම ත්වයා තතං විශ්වමනන්තරූප .. 38 ..
වායුර්යමෝ(අ)ග්නිර්වරුණඃ ශශාඞ්කඃ ප්රජාපතිස්ත්වං ප්රපිතාමහශ්ච.
නමෝ නමස්තේ(අ)ස්තු සහස්රකෘත්වඃ පුනශ්ච භූයෝ(අ)පි නමෝ නමස්තේ .. 39 ..
නමඃ පුරස්තාදථ පෘෂ්ඨතස්තේ නමෝ(අ)ස්තු තේ සර්වත ඒව සර්ව.
අනන්තවීර්යාමිතවික්රමස්ත්වං සර්වං සමාප්නෝෂි තතෝ(අ)සි සර්වඃ .. 40 ..
සඛේති මත්වා ප්රසභං යදුක්තං හේ කෘෂ්ණ හේ යාදව හේ සඛේති.
අජානතා මහිමානං තවේදං මයා ප්රමාදාත්ප්රණයේන වාපි .. 41 ..
යච්චාවහාසාර්ථමසත්කෘතෝ(අ)සි විහාරශය්යාසනභෝජනේෂු.
ඒකෝ(අ)ථවාප්යච්යුත තත්සමක්ෂං තත්ක්ෂාමයේ ත්වාමහමප්රමේයම් .. 42 ..
පිතාසි ලෝකස්ය චරාචරස්ය ත්වමස්ය පූජ්යශ්ච ගුරුර්ගරීයාන්.
න ත්වත්සමෝ(අ)ස්ත්යභ්යධිකඃ කුතෝ(අ)න්යෝ ලෝකත්රයේ(අ)ප්යප්රතිමප්රභාව .. 43 ..
තස්මාත්ප්රණම්ය ප්රණිධාය කායං ප්රසාදයේ ත්වාමහමීශමීඩ්යම්.
පිතේව පුත්රස්ය සඛේව සඛ්යුඃ ප්රියඃ ප්රියායාර්හසි දේව සෝඪුම් .. 44 ..
අදෘෂ්ටපූර්වං හෘෂිතෝ(අ)ස්මි දෘෂ්ට්වා භයේන ච ප්රව්යථිතං මනෝ මේ.
තදේව මේ දර්ශය දේවරූපං ප්රසීද දේවේශ ජගන්නිවාස .. 45 ..
කිරීටිනං ගදිනං චක්රහස්තමිච්ඡාමි ත්වාං ද්රෂ්ටුමහං තථෛව.
තේනෛව රූපේණ චතුර්භුජේන සහස්රබාහෝ භව විශ්වමූර්තේ .. 46 ..
ශ්රීභගවානුවාච
මයා ප්රසන්නේන තවාර්ජුනේදං රූපං පරං දර්ශිතමාත්මයෝගාත්.
තේජෝමයං විශ්වමනන්තමාද්යං යන්මේ ත්වදන්යේන න දෘෂ්ටපූර්වම් .. 47 ..
න වේදයජ්ඤාධ්යයනෛර්න දානෛර්න ච ක්රියාභිර්න තපෝභිරුග්රෛඃ.
ඒවංරූපඃ ශක්ය අහං නෘලෝකේ ද්රෂ්ටුං ත්වදන්යේන කුරුප්රවීර .. 48 ..
මා තේ ව්යථා මා ච විමූඪභාවෝ දෘෂ්ට්වා රූපං ඝෝරමීදෘඞ්මමේදම්.
ව්යපේතභීඃ ප්රීතමනාඃ පුනස්ත්වං තදේව මේ රූපමිදං ප්රපශ්ය .. 49 ..
සඤ්ජය උවාච
ඉත්යර්ජුනං වාසුදේවස්තථෝක්ත්වා ස්වකං රූපං දර්ශයාමාස භූයඃ.
ආශ්වාසයාමාස ච භීතමේනං භූත්වා පුනඃ සෞම්යවපුර්මහාත්මා .. 50 ..
අර්ජුන උවාච
දෘෂ්ට්වේදං මානුෂං රූපං තව සෞම්යං ජනාර්දන .
ඉදානීමස්මි සංවෘත්තඃ සචේතාඃ ප්රකෘතිං ගතඃ .. 51 ..
ශ්රීභගවානුවාච
සුදුර්දර්ශමිදං රූපං දෘෂ්ටවානසි යන්මම .
දේවා අප්යස්ය රූපස්ය නිත්යං දර්ශනකාඞ්ක්ෂිණඃ .. 52 ..
නාහං වේදෛර්න තපසා න දානේන න චේජ්යයා .
ශක්ය ඒවංවිධෝ ද්රෂ්ටුං දෘෂ්ටවානසි මාං යථා .. 53 ..
භක්ත්යා ත්වනන්යයා ශක්ය අහමේවංවිධෝ(අ)ර්ජුන .
ජ්ඤාතුං ද්රෂ්ටුං ච තත්ත්වේන ප්රවේෂ්ටුං ච පරන්තප .. 54 ..
මත්කර්මකෘන්මත්පරමෝ මද්භක්තඃ සඞ්ගවර්ජිතඃ .
නිර්වෛරඃ සර්වභූතේෂු යඃ ස මාමේති පාණ්ඩව .. 55 ..
ඕං තත්සදිති ශ්රීමද්භගවද්ගීතාසූපනිෂත්සු බ්රහ්මවිද්යායාං යෝගශාස්ත්රේ
ශ්රීකෘෂ්ණාර්ජුනසංවාදේ විශ්වරූපදර්ශනයෝගෝ නාමෛකාදශෝ(අ)ධ්යායඃ ..11 ..
Roman (IAST) Transliteration
oṃ śrī paramātmane namaḥ
atha ekādaśo'dhyāyaḥ |
viśvarūpasandarśanayogaḥ
arjuna uvāca
madanugrahāya paramaṃ guhyamadhyātmasañjñitam |
yattvayoktaṃ vacastena moho'yaṃ vigato mama || 1 ||
bhavāpyayau hi bhūtānāṃ śrutau vistaraśo mayā |
tvattaḥ kamalapatrākṣa māhātmyamapi cāvyayam || 2 ||
evametadyathāttha tvamātmānaṃ parameśvara |
draṣṭumicchāmi te rūpamaiśvaraṃ puruṣottama || 3 ||
manyase yadi tacchakyaṃ mayā draṣṭumiti prabho |
yogeśvara tato me tvaṃ darśayātmānamavyayam || 4 ||
śrībhagavānuvāca
paśya me pārtha rūpāṇi śataśo'tha sahasraśaḥ |
nānāvidhāni divyāni nānāvarṇākṛtīni ca || 5 ||
paśyādityānvasūnrudrānaśvinau marutastathā |
bahūnyadṛṣṭapūrvāṇi paśyāścaryāṇi bhārata || 6 ||
ihaikasthaṃ jagatkṛtsnaṃ paśyādya sacarācaram |
mama dehe guḍākeśa yaccānyaddraṣṭumicchasi || 7 ||
na tu māṃ śakyase draṣṭumanenaiva svacakṣuṣā |
divyaṃ dadāmi te cakṣuḥ paśya me yogamaiśvaram || 8 ||
sañjaya uvāca
evamuktvā tato rājanmahāyogeśvaro hariḥ |
darśayāmāsa pārthāya paramaṃ rūpamaiśvaram || 9 ||
anekavaktranayana-manekādbhutadarśanam |
anekadivyābharaṇaṃ divyānekodyatāyudham || 10 ||
divyamālyāmbaradharaṃ divyagandhānulepanam |
sarvāścaryamayaṃ devamanantaṃ viśvatomukham || 11 ||
divi sūryasahasrasya bhavedyugapadutthitā |
yadi bhāḥ sadṛśī sā syādbhāsastasya mahātmanaḥ || 12 ||
tatraikasthaṃ jagatkṛtsnaṃ pravibhaktamanekadhā |
apaśyaddevadevasya śarīre pāṇḍavastadā || 13 ||
tataḥ sa vismayāviṣṭo hṛṣṭaromā dhanañjayaḥ |
praṇamya śirasā devaṃ kṛtāñjalirabhāṣata || 14 ||
arjuna uvāca
paśyāmi devāṃstava deva dehe sarvāṃstathā bhūtaviśeṣasaṅghān|
brahmāṇamīśaṃ kamalāsanastha-mṛṣīṃśca sarvānuragāṃśca divyān || 15 ||
anekabāhūdaravaktranetraṃ paśyāmi tvāṃ sarvato'nantarūpam|
nāntaṃ na madhyaṃ na punastavādiṃ paśyāmi viśveśvara viśvarūpa || 16 ||
kirīṭinaṃ gadinaṃ cakriṇaṃ ca tejorāśiṃ sarvato dīptimantam|
paśyāmi tvāṃ durnirīkṣyaṃ samantāddīptānalārkadyutimaprameyam || 17 ||
tvamakṣaraṃ paramaṃ veditavyaṃ tvamasya viśvasya paraṃ nidhānam|
tvamavyayaḥ śāśvatadharmagoptā sanātanastvaṃ puruṣo mato me || 18 ||
anādimadhyāntamanantavīrya-manantabāhuṃ śaśisūryanetram|
paśyāmi tvāṃ dīptahutāśavaktraṃ svatejasā viśvamidaṃ tapantam || 19 ||
dyāvāpṛthivyoridamantaraṃ hi vyāptaṃ tvayaikena diśaśca sarvāḥ|
dṛṣṭvādbhutaṃ rūpamugraṃ tavedaṃ lokatrayaṃ pravyathitaṃ mahātman || 20 ||
amī hi tvāṃ surasaṅghā viśanti kecidbhītāḥ prāñjalayo gṛṇanti|
svastītyuktvā maharṣisiddhasaṅghāḥ stuvanti tvāṃ stutibhiḥ puṣkalābhiḥ || 21 ||
rudrādityā vasavo ye ca sādhyā viśve'śvinau marutaścoṣmapāśca|
gandharvayakṣāsurasiddhasaṅghā vīkṣante tvāṃ vismitāścaiva sarve || 22 ||
rūpaṃ mahatte bahuvaktranetraṃ mahābāho bahubāhūrupādam|
bahūdaraṃ bahudaṃṣṭrākarālaṃ dṛṣṭvā lokāḥ pravyathitāstathāham || 23 ||
nabhaḥspṛśaṃ dīptamanekavarṇaṃ vyāttānanaṃ dīptaviśālanetram|
dṛṣṭvā hi tvāṃ pravyathitāntarātmā dhṛtiṃ na vindāmi śamaṃ ca viṣṇo || 24 ||
daṃṣṭrākarālāni ca te mukhāni dṛṣṭvaiva kālānalasannibhāni|
diśo na jāne na labhe ca śarma prasīda deveśa jagannivāsa || 25 ||
amī ca tvāṃ dhṛtarāṣṭrasya putrāḥ sarve sahaivāvanipālasaṅghaiḥ|
bhīṣmo droṇaḥ sūtaputrastathāsau sahāsmadīyairapi yodhamukhyaiḥ || 26 ||
vaktrāṇi te tvaramāṇā viśanti daṃṣṭrākarālāni bhayānakāni|
kecidvilagnā daśanāntareṣu sandṛśyante cūrṇitairuttamāṅgaiḥ || 27 ||
yathā nadīnāṃ bahavo'mbuvegāḥ samudramevābhimukhā dravanti|
tathā tavāmī naralokavīrā viśanti vaktrāṇyabhivijvalanti || 28 ||
yathā pradīptaṃ jvalanaṃ pataṅgā viśanti nāśāya samṛddhavegāḥ|
tathaiva nāśāya viśanti lokāstavāpi vaktrāṇi samṛddhavegāḥ || 29 ||
lelihyase grasamānaḥ samantāllokānsamagrā-nvadanairjvaladbhiḥ|
tejobhirāpūrya jagatsamagraṃ bhāsastavogrāḥ pratapanti viṣṇo || 30 ||
ākhyāhi me ko bhavānugrarūpo namo'stu te devavara prasīda|
vijñātumicchāmi bhavantamādyaṃ na hi prajānāmi tava pravṛttim || 31 ||
śrībhagavānuvāca
kālo'smi lokakṣayakṛtpravṛddho lokānsamāhartumiha pravṛttaḥ|
ṛte'pi tvāṃ na bhaviṣyanti sarve ye'vasthitāḥ pratyanīkeṣu yodhāḥ || 32 ||
tasmāttvamuttiṣṭha yaśo labhasva jitvā śatrūnbhuṅkṣva rājyaṃ samṛddham|
mayaivaite nihatāḥ pūrvameva nimittamātraṃ bhava savyasācin || 33 ||
droṇaṃ ca bhīṣmaṃ ca jayadrathaṃ ca karṇaṃ tathānyānapi yodhavīrān|
mayā hatāṃstvaṃ jahi mā vyathiṣṭhā yudhyasva jetāsi raṇe sapatnān || 34 ||
sañjaya uvāca
etacchrutvā vacanaṃ keśavasya kṛtāñjalirvepamānaḥ kirīṭī|
namaskṛtvā bhūya evāha kṛṣṇaṃ sagadgadaṃ bhītabhītaḥ praṇamya || 35 ||
arjuna uvāca
sthāne hṛṣīkeśa tava prakīrtyā jagatprahṛṣyatyanurajyate ca|
rakṣāṃsi bhītāni diśo dravanti sarve namasyanti ca siddhasaṅghāḥ || 36 ||
kasmācca te na nameranmahātmangarīyase brahmaṇo'pyādikartre|
ananta deveśa jagannivāsa tvamakṣaraṃ sadasattatparaṃ yat || 37 ||
tvamādidevaḥ puruṣaḥ purāṇastvamasya viśvasya paraṃ nidhānam|
vettāsi vedyaṃ ca paraṃ ca dhāma tvayā tataṃ viśvamanantarūpa || 38 ||
vāyuryamo'gnirvaruṇaḥ śaśāṅkaḥ prajāpatistvaṃ prapitāmahaśca|
namo namaste'stu sahasrakṛtvaḥ punaśca bhūyo'pi namo namaste || 39 ||
namaḥ purastādatha pṛṣṭhataste namo'stu te sarvata eva sarva|
anantavīryāmitavikramastvaṃ sarvaṃ samāpnoṣi tato'si sarvaḥ || 40 ||
sakheti matvā prasabhaṃ yaduktaṃ he kṛṣṇa he yādava he sakheti|
ajānatā mahimānaṃ tavedaṃ mayā pramādātpraṇayena vāpi || 41 ||
yaccāvahāsārthamasatkṛto'si vihāraśayyāsanabhojaneṣu|
eko'thavāpyacyuta tatsamakṣaṃ tatkṣāmaye tvāmahamaprameyam || 42 ||
pitāsi lokasya carācarasya tvamasya pūjyaśca gururgarīyān|
na tvatsamo'styabhyadhikaḥ kuto'nyo lokatraye'pyapratimaprabhāva || 43 ||
tasmātpraṇamya praṇidhāya kāyaṃ prasādaye tvāmahamīśamīḍyam|
piteva putrasya sakheva sakhyuḥ priyaḥ priyāyārhasi deva soḍhum || 44 ||
adṛṣṭapūrvaṃ hṛṣito'smi dṛṣṭvā bhayena ca pravyathitaṃ mano me|
tadeva me darśaya devarūpaṃ prasīda deveśa jagannivāsa || 45 ||
kirīṭinaṃ gadinaṃ cakrahastamicchāmi tvāṃ draṣṭumahaṃ tathaiva|
tenaiva rūpeṇa caturbhujena sahasrabāho bhava viśvamūrte || 46 ||
śrībhagavānuvāca
mayā prasannena tavārjunedaṃ rūpaṃ paraṃ darśitamātmayogāt|
tejomayaṃ viśvamanantamādyaṃ yanme tvadanyena na dṛṣṭapūrvam || 47 ||
na vedayajñādhyayanairna dānairna ca kriyābhirna tapobhirugraiḥ|
evaṃrūpaḥ śakya ahaṃ nṛloke draṣṭuṃ tvadanyena kurupravīra || 48 ||
mā te vyathā mā ca vimūḍhabhāvo dṛṣṭvā rūpaṃ ghoramīdṛṅmamedam|
vyapetabhīḥ prītamanāḥ punastvaṃ tadeva me rūpamidaṃ prapaśya || 49 ||
sañjaya uvāca
ityarjunaṃ vāsudevastathoktvā svakaṃ rūpaṃ darśayāmāsa bhūyaḥ|
āśvāsayāmāsa ca bhītamenaṃ bhūtvā punaḥ saumyavapurmahātmā || 50 ||
arjuna uvāca
dṛṣṭvedaṃ mānuṣaṃ rūpaṃ tava saumyaṃ janārdana |
idānīmasmi saṃvṛttaḥ sacetāḥ prakṛtiṃ gataḥ || 51 ||
śrībhagavānuvāca
sudurdarśamidaṃ rūpaṃ dṛṣṭavānasi yanmama |
devā apyasya rūpasya nityaṃ darśanakāṅkṣiṇaḥ || 52 ||
nāhaṃ vedairna tapasā na dānena na cejyayā |
śakya evaṃvidho draṣṭuṃ dṛṣṭavānasi māṃ yathā || 53 ||
bhaktyā tvananyayā śakya ahamevaṃvidho'rjuna |
jñātuṃ draṣṭuṃ ca tattvena praveṣṭuṃ ca parantapa || 54 ||
matkarmakṛnmatparamo madbhaktaḥ saṅgavarjitaḥ |
nirvairaḥ sarvabhūteṣu yaḥ sa māmeti pāṇḍava || 55 ||
oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre
śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde viśvarūpadarśanayogo nāmaikādaśo'dhyāyaḥ ||11 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
ॐ श्री परमात्मने नमः
अथ एकादशोऽध्यायः ।
विश्वरूपसन्दर्शनयोगः
अर्जुन उवाच
मदनुग्रहाय परमं गुह्यमध्यात्मसञ्ज्ञितम् ।
यत्त्वयोक्तं वचस्तेन मोहोऽयं विगतो मम ॥ 1 ॥
भवाप्ययौ हि भूतानां श्रुतौ विस्तरशो मया ।
त्वत्तः कमलपत्राक्ष माहात्म्यमपि चाव्ययम् ॥ 2 ॥
एवमेतद्यथात्थ त्वमात्मानं परमेश्वर ।
द्रष्टुमिच्छामि ते रूपमैश्वरं पुरुषोत्तम ॥ 3 ॥
मन्यसे यदि तच्छक्यं मया द्रष्टुमिति प्रभो ।
योगेश्वर ततो मे त्वं दर्शयात्मानमव्ययम् ॥ 4 ॥
श्रीभगवानुवाच
पश्य मे पार्थ रूपाणि शतशोऽथ सहस्रशः ।
नानाविधानि दिव्यानि नानावर्णाकृतीनि च ॥ 5 ॥
पश्यादित्यान्वसून्रुद्रानश्विनौ मरुतस्तथा ।
बहून्यदृष्टपूर्वाणि पश्याश्चर्याणि भारत ॥ 6 ॥
इहैकस्थं जगत्कृत्स्नं पश्याद्य सचराचरम् ।
मम देहे गुडाकेश यच्चान्यद्द्रष्टुमिच्छसि ॥ 7 ॥
न तु मां शक्यसे द्रष्टुमनेनैव स्वचक्षुषा ।
दिव्यं ददामि ते चक्षुः पश्य मे योगमैश्वरम् ॥ 8 ॥
सञ्जय उवाच
एवमुक्त्वा ततो राजन्महायोगेश्वरो हरिः ।
दर्शयामास पार्थाय परमं रूपमैश्वरम् ॥ 9 ॥
अनेकवक्त्रनयन-मनेकाद्भुतदर्शनम् ।
अनेकदिव्याभरणं दिव्यानेकोद्यतायुधम् ॥ 10 ॥
दिव्यमाल्याम्बरधरं दिव्यगन्धानुलेपनम् ।
सर्वाश्चर्यमयं देवमनन्तं विश्वतोमुखम् ॥ 11 ॥
दिवि सूर्यसहस्रस्य भवेद्युगपदुत्थिता ।
यदि भाः सदृशी सा स्याद्भासस्तस्य महात्मनः ॥ 12 ॥
तत्रैकस्थं जगत्कृत्स्नं प्रविभक्तमनेकधा ।
अपश्यद्देवदेवस्य शरीरे पाण्डवस्तदा ॥ 13 ॥
ततः स विस्मयाविष्टो हृष्टरोमा धनञ्जयः ।
प्रणम्य शिरसा देवं कृताञ्जलिरभाषत ॥ 14 ॥
अर्जुन उवाच
पश्यामि देवांस्तव देव देहे सर्वांस्तथा भूतविशेषसङ्घान्।
ब्रह्माणमीशं कमलासनस्थ-मृषींश्च सर्वानुरगांश्च दिव्यान् ॥ 15 ॥
अनेकबाहूदरवक्त्रनेत्रं पश्यामि त्वां सर्वतोऽनन्तरूपम्।
नान्तं न मध्यं न पुनस्तवादिं पश्यामि विश्वेश्वर विश्वरूप ॥ 16 ॥
किरीटिनं गदिनं चक्रिणं च तेजोराशिं सर्वतो दीप्तिमन्तम्।
पश्यामि त्वां दुर्निरीक्ष्यं समन्ताद्दीप्तानलार्कद्युतिमप्रमेयम् ॥ 17 ॥
त्वमक्षरं परमं वेदितव्यं त्वमस्य विश्वस्य परं निधानम्।
त्वमव्ययः शाश्वतधर्मगोप्ता सनातनस्त्वं पुरुषो मतो मे ॥ 18 ॥
अनादिमध्यान्तमनन्तवीर्य-मनन्तबाहुं शशिसूर्यनेत्रम्।
पश्यामि त्वां दीप्तहुताशवक्त्रं स्वतेजसा विश्वमिदं तपन्तम् ॥ 19 ॥
द्यावापृथिव्योरिदमन्तरं हि व्याप्तं त्वयैकेन दिशश्च सर्वाः।
दृष्ट्वाद्भुतं रूपमुग्रं तवेदं लोकत्रयं प्रव्यथितं महात्मन् ॥ 20 ॥
अमी हि त्वां सुरसङ्घा विशन्ति केचिद्भीताः प्राञ्जलयो गृणन्ति।
स्वस्तीत्युक्त्वा महर्षिसिद्धसङ्घाः स्तुवन्ति त्वां स्तुतिभिः पुष्कलाभिः ॥ 21 ॥
रुद्रादित्या वसवो ये च साध्या विश्वेऽश्विनौ मरुतश्चोष्मपाश्च।
गन्धर्वयक्षासुरसिद्धसङ्घा वीक्षन्ते त्वां विस्मिताश्चैव सर्वे ॥ 22 ॥
रूपं महत्ते बहुवक्त्रनेत्रं महाबाहो बहुबाहूरुपादम्।
बहूदरं बहुदंष्ट्राकरालं दृष्ट्वा लोकाः प्रव्यथितास्तथाहम् ॥ 23 ॥
नभःस्पृशं दीप्तमनेकवर्णं व्यात्ताननं दीप्तविशालनेत्रम्।
दृष्ट्वा हि त्वां प्रव्यथितान्तरात्मा धृतिं न विन्दामि शमं च विष्णो ॥ 24 ॥
दंष्ट्राकरालानि च ते मुखानि दृष्ट्वैव कालानलसन्निभानि।
दिशो न जाने न लभे च शर्म प्रसीद देवेश जगन्निवास ॥ 25 ॥
अमी च त्वां धृतराष्ट्रस्य पुत्राः सर्वे सहैवावनिपालसङ्घैः।
भीष्मो द्रोणः सूतपुत्रस्तथासौ सहास्मदीयैरपि योधमुख्यैः ॥ 26 ॥
वक्त्राणि ते त्वरमाणा विशन्ति दंष्ट्राकरालानि भयानकानि।
केचिद्विलग्ना दशनान्तरेषु सन्दृश्यन्ते चूर्णितैरुत्तमाङ्गैः ॥ 27 ॥
यथा नदीनां बहवोऽम्बुवेगाः समुद्रमेवाभिमुखा द्रवन्ति।
तथा तवामी नरलोकवीरा विशन्ति वक्त्राण्यभिविज्वलन्ति ॥ 28 ॥
यथा प्रदीप्तं ज्वलनं पतङ्गा विशन्ति नाशाय समृद्धवेगाः।
तथैव नाशाय विशन्ति लोकास्तवापि वक्त्राणि समृद्धवेगाः ॥ 29 ॥
लेलिह्यसे ग्रसमानः समन्ताल्लोकान्समग्रा-न्वदनैर्ज्वलद्भिः।
तेजोभिरापूर्य जगत्समग्रं भासस्तवोग्राः प्रतपन्ति विष्णो ॥ 30 ॥
आख्याहि मे को भवानुग्ररूपो नमोऽस्तु ते देववर प्रसीद।
विज्ञातुमिच्छामि भवन्तमाद्यं न हि प्रजानामि तव प्रवृत्तिम् ॥ 31 ॥
श्रीभगवानुवाच
कालोऽस्मि लोकक्षयकृत्प्रवृद्धो लोकान्समाहर्तुमिह प्रवृत्तः।
ऋतेऽपि त्वां न भविष्यन्ति सर्वे येऽवस्थिताः प्रत्यनीकेषु योधाः ॥ 32 ॥
तस्मात्त्वमुत्तिष्ठ यशो लभस्व जित्वा शत्रून्भुङ्क्ष्व राज्यं समृद्धम्।
मयैवैते निहताः पूर्वमेव निमित्तमात्रं भव सव्यसाचिन् ॥ 33 ॥
द्रोणं च भीष्मं च जयद्रथं च कर्णं तथान्यानपि योधवीरान्।
मया हतांस्त्वं जहि मा व्यथिष्ठा युध्यस्व जेतासि रणे सपत्नान् ॥ 34 ॥
सञ्जय उवाच
एतच्छ्रुत्वा वचनं केशवस्य कृताञ्जलिर्वेपमानः किरीटी।
नमस्कृत्वा भूय एवाह कृष्णं सगद्गदं भीतभीतः प्रणम्य ॥ 35 ॥
अर्जुन उवाच
स्थाने हृषीकेश तव प्रकीर्त्या जगत्प्रहृष्यत्यनुरज्यते च।
रक्षांसि भीतानि दिशो द्रवन्ति सर्वे नमस्यन्ति च सिद्धसङ्घाः ॥ 36 ॥
कस्माच्च ते न नमेरन्महात्मन्गरीयसे ब्रह्मणोऽप्यादिकर्त्रे।
अनन्त देवेश जगन्निवास त्वमक्षरं सदसत्तत्परं यत् ॥ 37 ॥
त्वमादिदेवः पुरुषः पुराणस्त्वमस्य विश्वस्य परं निधानम्।
वेत्तासि वेद्यं च परं च धाम त्वया ततं विश्वमनन्तरूप ॥ 38 ॥
वायुर्यमोऽग्निर्वरुणः शशाङ्कः प्रजापतिस्त्वं प्रपितामहश्च।
नमो नमस्तेऽस्तु सहस्रकृत्वः पुनश्च भूयोऽपि नमो नमस्ते ॥ 39 ॥
नमः पुरस्तादथ पृष्ठतस्ते नमोऽस्तु ते सर्वत एव सर्व।
अनन्तवीर्यामितविक्रमस्त्वं सर्वं समाप्नोषि ततोऽसि सर्वः ॥ 40 ॥
सखेति मत्वा प्रसभं यदुक्तं हे कृष्ण हे यादव हे सखेति।
अजानता महिमानं तवेदं मया प्रमादात्प्रणयेन वापि ॥ 41 ॥
यच्चावहासार्थमसत्कृतोऽसि विहारशय्यासनभोजनेषु।
एकोऽथवाप्यच्युत तत्समक्षं तत्क्षामये त्वामहमप्रमेयम् ॥ 42 ॥
पितासि लोकस्य चराचरस्य त्वमस्य पूज्यश्च गुरुर्गरीयान्।
न त्वत्समोऽस्त्यभ्यधिकः कुतोऽन्यो लोकत्रयेऽप्यप्रतिमप्रभाव ॥ 43 ॥
तस्मात्प्रणम्य प्रणिधाय कायं प्रसादये त्वामहमीशमीड्यम्।
पितेव पुत्रस्य सखेव सख्युः प्रियः प्रियायार्हसि देव सोढुम् ॥ 44 ॥
अदृष्टपूर्वं हृषितोऽस्मि दृष्ट्वा भयेन च प्रव्यथितं मनो मे।
तदेव मे दर्शय देवरूपं प्रसीद देवेश जगन्निवास ॥ 45 ॥
किरीटिनं गदिनं चक्रहस्तमिच्छामि त्वां द्रष्टुमहं तथैव।
तेनैव रूपेण चतुर्भुजेन सहस्रबाहो भव विश्वमूर्ते ॥ 46 ॥
श्रीभगवानुवाच
मया प्रसन्नेन तवार्जुनेदं रूपं परं दर्शितमात्मयोगात्।
तेजोमयं विश्वमनन्तमाद्यं यन्मे त्वदन्येन न दृष्टपूर्वम् ॥ 47 ॥
न वेदयज्ञाध्ययनैर्न दानैर्न च क्रियाभिर्न तपोभिरुग्रैः।
एवंरूपः शक्य अहं नृलोके द्रष्टुं त्वदन्येन कुरुप्रवीर ॥ 48 ॥
मा ते व्यथा मा च विमूढभावो दृष्ट्वा रूपं घोरमीदृङ्ममेदम्।
व्यपेतभीः प्रीतमनाः पुनस्त्वं तदेव मे रूपमिदं प्रपश्य ॥ 49 ॥
सञ्जय उवाच
इत्यर्जुनं वासुदेवस्तथोक्त्वा स्वकं रूपं दर्शयामास भूयः।
आश्वासयामास च भीतमेनं भूत्वा पुनः सौम्यवपुर्महात्मा ॥ 50 ॥
अर्जुन उवाच
दृष्ट्वेदं मानुषं रूपं तव सौम्यं जनार्दन ।
इदानीमस्मि संवृत्तः सचेताः प्रकृतिं गतः ॥ 51 ॥
श्रीभगवानुवाच
सुदुर्दर्शमिदं रूपं दृष्टवानसि यन्मम ।
देवा अप्यस्य रूपस्य नित्यं दर्शनकाङ्क्षिणः ॥ 52 ॥
नाहं वेदैर्न तपसा न दानेन न चेज्यया ।
शक्य एवंविधो द्रष्टुं दृष्टवानसि मां यथा ॥ 53 ॥
भक्त्या त्वनन्यया शक्य अहमेवंविधोऽर्जुन ।
ज्ञातुं द्रष्टुं च तत्त्वेन प्रवेष्टुं च परन्तप ॥ 54 ॥
मत्कर्मकृन्मत्परमो मद्भक्तः सङ्गवर्जितः ।
निर्वैरः सर्वभूतेषु यः स मामेति पाण्डव ॥ 55 ॥
ॐ तत्सदिति श्रीमद्भगवद्गीतासूपनिषत्सु ब्रह्मविद्यायां योगशास्त्रे
श्रीकृष्णार्जुनसंवादे विश्वरूपदर्शनयोगो नामैकादशोऽध्यायः ॥11 ॥
oṃ śrī paramātmane namaḥ
atha ekādaśo'dhyāyaḥ |
viśvarūpasandarśanayogaḥ
arjuna uvāca
madanugrahāya paramaṃ guhyamadhyātmasañjñitam |
yattvayoktaṃ vacastena moho'yaṃ vigato mama || 1 ||
bhavāpyayau hi bhūtānāṃ śrutau vistaraśo mayā |
tvattaḥ kamalapatrākṣa māhātmyamapi cāvyayam || 2 ||
evametadyathāttha tvamātmānaṃ parameśvara |
draṣṭumicchāmi te rūpamaiśvaraṃ puruṣottama || 3 ||
manyase yadi tacchakyaṃ mayā draṣṭumiti prabho |
yogeśvara tato me tvaṃ darśayātmānamavyayam || 4 ||
śrībhagavānuvāca
paśya me pārtha rūpāṇi śataśo'tha sahasraśaḥ |
nānāvidhāni divyāni nānāvarṇākṛtīni ca || 5 ||
paśyādityānvasūnrudrānaśvinau marutastathā |
bahūnyadṛṣṭapūrvāṇi paśyāścaryāṇi bhārata || 6 ||
ihaikasthaṃ jagatkṛtsnaṃ paśyādya sacarācaram |
mama dehe guḍākeśa yaccānyaddraṣṭumicchasi || 7 ||
na tu māṃ śakyase draṣṭumanenaiva svacakṣuṣā |
divyaṃ dadāmi te cakṣuḥ paśya me yogamaiśvaram || 8 ||
sañjaya uvāca
evamuktvā tato rājanmahāyogeśvaro hariḥ |
darśayāmāsa pārthāya paramaṃ rūpamaiśvaram || 9 ||
anekavaktranayana-manekādbhutadarśanam |
anekadivyābharaṇaṃ divyānekodyatāyudham || 10 ||
divyamālyāmbaradharaṃ divyagandhānulepanam |
sarvāścaryamayaṃ devamanantaṃ viśvatomukham || 11 ||
divi sūryasahasrasya bhavedyugapadutthitā |
yadi bhāḥ sadṛśī sā syādbhāsastasya mahātmanaḥ || 12 ||
tatraikasthaṃ jagatkṛtsnaṃ pravibhaktamanekadhā |
apaśyaddevadevasya śarīre pāṇḍavastadā || 13 ||
tataḥ sa vismayāviṣṭo hṛṣṭaromā dhanañjayaḥ |
praṇamya śirasā devaṃ kṛtāñjalirabhāṣata || 14 ||
arjuna uvāca
paśyāmi devāṃstava deva dehe sarvāṃstathā bhūtaviśeṣasaṅghān|
brahmāṇamīśaṃ kamalāsanastha-mṛṣīṃśca sarvānuragāṃśca divyān || 15 ||
anekabāhūdaravaktranetraṃ paśyāmi tvāṃ sarvato'nantarūpam|
nāntaṃ na madhyaṃ na punastavādiṃ paśyāmi viśveśvara viśvarūpa || 16 ||
kirīṭinaṃ gadinaṃ cakriṇaṃ ca tejorāśiṃ sarvato dīptimantam|
paśyāmi tvāṃ durnirīkṣyaṃ samantāddīptānalārkadyutimaprameyam || 17 ||
tvamakṣaraṃ paramaṃ veditavyaṃ tvamasya viśvasya paraṃ nidhānam|
tvamavyayaḥ śāśvatadharmagoptā sanātanastvaṃ puruṣo mato me || 18 ||
anādimadhyāntamanantavīrya-manantabāhuṃ śaśisūryanetram|
paśyāmi tvāṃ dīptahutāśavaktraṃ svatejasā viśvamidaṃ tapantam || 19 ||
dyāvāpṛthivyoridamantaraṃ hi vyāptaṃ tvayaikena diśaśca sarvāḥ|
dṛṣṭvādbhutaṃ rūpamugraṃ tavedaṃ lokatrayaṃ pravyathitaṃ mahātman || 20 ||
amī hi tvāṃ surasaṅghā viśanti kecidbhītāḥ prāñjalayo gṛṇanti|
svastītyuktvā maharṣisiddhasaṅghāḥ stuvanti tvāṃ stutibhiḥ puṣkalābhiḥ || 21 ||
rudrādityā vasavo ye ca sādhyā viśve'śvinau marutaścoṣmapāśca|
gandharvayakṣāsurasiddhasaṅghā vīkṣante tvāṃ vismitāścaiva sarve || 22 ||
rūpaṃ mahatte bahuvaktranetraṃ mahābāho bahubāhūrupādam|
bahūdaraṃ bahudaṃṣṭrākarālaṃ dṛṣṭvā lokāḥ pravyathitāstathāham || 23 ||
nabhaḥspṛśaṃ dīptamanekavarṇaṃ vyāttānanaṃ dīptaviśālanetram|
dṛṣṭvā hi tvāṃ pravyathitāntarātmā dhṛtiṃ na vindāmi śamaṃ ca viṣṇo || 24 ||
daṃṣṭrākarālāni ca te mukhāni dṛṣṭvaiva kālānalasannibhāni|
diśo na jāne na labhe ca śarma prasīda deveśa jagannivāsa || 25 ||
amī ca tvāṃ dhṛtarāṣṭrasya putrāḥ sarve sahaivāvanipālasaṅghaiḥ|
bhīṣmo droṇaḥ sūtaputrastathāsau sahāsmadīyairapi yodhamukhyaiḥ || 26 ||
vaktrāṇi te tvaramāṇā viśanti daṃṣṭrākarālāni bhayānakāni|
kecidvilagnā daśanāntareṣu sandṛśyante cūrṇitairuttamāṅgaiḥ || 27 ||
yathā nadīnāṃ bahavo'mbuvegāḥ samudramevābhimukhā dravanti|
tathā tavāmī naralokavīrā viśanti vaktrāṇyabhivijvalanti || 28 ||
yathā pradīptaṃ jvalanaṃ pataṅgā viśanti nāśāya samṛddhavegāḥ|
tathaiva nāśāya viśanti lokāstavāpi vaktrāṇi samṛddhavegāḥ || 29 ||
lelihyase grasamānaḥ samantāllokānsamagrā-nvadanairjvaladbhiḥ|
tejobhirāpūrya jagatsamagraṃ bhāsastavogrāḥ pratapanti viṣṇo || 30 ||
ākhyāhi me ko bhavānugrarūpo namo'stu te devavara prasīda|
vijñātumicchāmi bhavantamādyaṃ na hi prajānāmi tava pravṛttim || 31 ||
śrībhagavānuvāca
kālo'smi lokakṣayakṛtpravṛddho lokānsamāhartumiha pravṛttaḥ|
ṛte'pi tvāṃ na bhaviṣyanti sarve ye'vasthitāḥ pratyanīkeṣu yodhāḥ || 32 ||
tasmāttvamuttiṣṭha yaśo labhasva jitvā śatrūnbhuṅkṣva rājyaṃ samṛddham|
mayaivaite nihatāḥ pūrvameva nimittamātraṃ bhava savyasācin || 33 ||
droṇaṃ ca bhīṣmaṃ ca jayadrathaṃ ca karṇaṃ tathānyānapi yodhavīrān|
mayā hatāṃstvaṃ jahi mā vyathiṣṭhā yudhyasva jetāsi raṇe sapatnān || 34 ||
sañjaya uvāca
etacchrutvā vacanaṃ keśavasya kṛtāñjalirvepamānaḥ kirīṭī|
namaskṛtvā bhūya evāha kṛṣṇaṃ sagadgadaṃ bhītabhītaḥ praṇamya || 35 ||
arjuna uvāca
sthāne hṛṣīkeśa tava prakīrtyā jagatprahṛṣyatyanurajyate ca|
rakṣāṃsi bhītāni diśo dravanti sarve namasyanti ca siddhasaṅghāḥ || 36 ||
kasmācca te na nameranmahātmangarīyase brahmaṇo'pyādikartre|
ananta deveśa jagannivāsa tvamakṣaraṃ sadasattatparaṃ yat || 37 ||
tvamādidevaḥ puruṣaḥ purāṇastvamasya viśvasya paraṃ nidhānam|
vettāsi vedyaṃ ca paraṃ ca dhāma tvayā tataṃ viśvamanantarūpa || 38 ||
vāyuryamo'gnirvaruṇaḥ śaśāṅkaḥ prajāpatistvaṃ prapitāmahaśca|
namo namaste'stu sahasrakṛtvaḥ punaśca bhūyo'pi namo namaste || 39 ||
namaḥ purastādatha pṛṣṭhataste namo'stu te sarvata eva sarva|
anantavīryāmitavikramastvaṃ sarvaṃ samāpnoṣi tato'si sarvaḥ || 40 ||
sakheti matvā prasabhaṃ yaduktaṃ he kṛṣṇa he yādava he sakheti|
ajānatā mahimānaṃ tavedaṃ mayā pramādātpraṇayena vāpi || 41 ||
yaccāvahāsārthamasatkṛto'si vihāraśayyāsanabhojaneṣu|
eko'thavāpyacyuta tatsamakṣaṃ tatkṣāmaye tvāmahamaprameyam || 42 ||
pitāsi lokasya carācarasya tvamasya pūjyaśca gururgarīyān|
na tvatsamo'styabhyadhikaḥ kuto'nyo lokatraye'pyapratimaprabhāva || 43 ||
tasmātpraṇamya praṇidhāya kāyaṃ prasādaye tvāmahamīśamīḍyam|
piteva putrasya sakheva sakhyuḥ priyaḥ priyāyārhasi deva soḍhum || 44 ||
adṛṣṭapūrvaṃ hṛṣito'smi dṛṣṭvā bhayena ca pravyathitaṃ mano me|
tadeva me darśaya devarūpaṃ prasīda deveśa jagannivāsa || 45 ||
kirīṭinaṃ gadinaṃ cakrahastamicchāmi tvāṃ draṣṭumahaṃ tathaiva|
tenaiva rūpeṇa caturbhujena sahasrabāho bhava viśvamūrte || 46 ||
śrībhagavānuvāca
mayā prasannena tavārjunedaṃ rūpaṃ paraṃ darśitamātmayogāt|
tejomayaṃ viśvamanantamādyaṃ yanme tvadanyena na dṛṣṭapūrvam || 47 ||
na vedayajñādhyayanairna dānairna ca kriyābhirna tapobhirugraiḥ|
evaṃrūpaḥ śakya ahaṃ nṛloke draṣṭuṃ tvadanyena kurupravīra || 48 ||
mā te vyathā mā ca vimūḍhabhāvo dṛṣṭvā rūpaṃ ghoramīdṛṅmamedam|
vyapetabhīḥ prītamanāḥ punastvaṃ tadeva me rūpamidaṃ prapaśya || 49 ||
sañjaya uvāca
ityarjunaṃ vāsudevastathoktvā svakaṃ rūpaṃ darśayāmāsa bhūyaḥ|
āśvāsayāmāsa ca bhītamenaṃ bhūtvā punaḥ saumyavapurmahātmā || 50 ||
arjuna uvāca
dṛṣṭvedaṃ mānuṣaṃ rūpaṃ tava saumyaṃ janārdana |
idānīmasmi saṃvṛttaḥ sacetāḥ prakṛtiṃ gataḥ || 51 ||
śrībhagavānuvāca
sudurdarśamidaṃ rūpaṃ dṛṣṭavānasi yanmama |
devā apyasya rūpasya nityaṃ darśanakāṅkṣiṇaḥ || 52 ||
nāhaṃ vedairna tapasā na dānena na cejyayā |
śakya evaṃvidho draṣṭuṃ dṛṣṭavānasi māṃ yathā || 53 ||
bhaktyā tvananyayā śakya ahamevaṃvidho'rjuna |
jñātuṃ draṣṭuṃ ca tattvena praveṣṭuṃ ca parantapa || 54 ||
matkarmakṛnmatparamo madbhaktaḥ saṅgavarjitaḥ |
nirvairaḥ sarvabhūteṣu yaḥ sa māmeti pāṇḍava || 55 ||
oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre
śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde viśvarūpadarśanayogo nāmaikādaśo'dhyāyaḥ ||11 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.