ඕං ශ්රී පරමාත්මනේ නමඃ
අථ ප්රථමෝ(අ)ධ්යායඃ .
අර්ජුනවිෂාදයෝගඃ
ධෘතරාෂ්ට්ර උවාච
ධර්මක්ෂේත්රේ කුරුක්ෂේත්රේ සමවේතා යුයුත්සවඃ .
මාමකාඃ පාණ්ඩවාශ්චෛව කිමකුර්වත සඤ්ජය .. 1 ..
සඤ්ජය උවාච
දෘෂ්ට්වා තු පාණ්ඩවානීකං ව්යූඪං දුර්යෝධනස්තදා .
ආචාර්යමුපසඞ්ගම්ය රාජා වචනමබ්රවීත් .. 2 ..
පශ්යෛතාං පාණ්ඩුපුත්රාණාමාචාර්ය මහතීං චමූම් .
ව්යූඪාං ද්රුපදපුත්රේණ තව ශිෂ්යේණ ධීමතා .. 3 ..
අත්ර ශූරා මහේෂ්වාසා භීමාර්ජුනසමා යුධි .
යුයුධානෝ විරාටශ්ච ද්රුපදශ්ච මහාරථඃ .. 4 ..
ධෘෂ්ටකේතුශ්චේකිතානඃ කාශිරාජශ්ච වීර්යවාන් .
පුරුජිත්කුන්තිභෝජශ්ච ශෛබ්යශ්ච නරපුඞ්ගවඃ .. 5 ..
යුධාමන්යුශ්ච වික්රාන්ත උත්තමෞජාශ්ච වීර්යවාන් .
සෞභද්රෝ ද්රෞපදේයාශ්ච සර්ව ඒව මහාරථාඃ .. 6 ..
අස්මාකං තු විශිෂ්ටා යේ තාන්නිබෝධ ද්විජෝත්තම .
නායකා මම සෛන්යස්ය සඤ්ජ්ඤාර්ථං තාන්බ්රවීමි තේ .. 7 ..
භවාන්භීෂ්මශ්ච කර්ණශ්ච කෘපශ්ච සමිතිඤ්ජයඃ .
අශ්වත්ථාමා විකර්ණශ්ච සෞමදත්තිස්තථෛව ච .. 8 ..
අන්යේ ච බහවඃ ශූරා මදර්ථේ ත්යක්තජීවිතාඃ .
නානාශස්ත්රප්රහරණාඃ සර්වේ යුද්ධවිශාරදාඃ .. 9 ..
අපර්යාප්තං තදස්මාකං බලං භීෂ්මාභිරක්ෂිතම් .
පර්යාප්තං ත්විදමේතේෂාං බලං භීමාභිරක්ෂිතම් .. 10 ..
අයනේෂු ච සර්වේෂු යථාභාගමවස්ථිතාඃ .
භීෂ්මමේවාභිරක්ෂන්තු භවන්තඃ සර්ව ඒව හි .. 11 ..
තස්ය සඤ්ජනයන්හර්ෂං කුරුවෘද්ධඃ පිතාමහඃ .
සිංහනාදං විනද්යෝච්චෛඃ ශඞ්ඛං දධ්මෞ ප්රතාපවාන් .. 12 ..
තතඃ ශඞ්ඛාශ්ච භේර්යශ්ච පණවානකගෝමුඛාඃ .
සහසෛවාභ්යහන්යන්ත ස ශබ්දස්තුමුලෝ(අ)භවත් .. 13 ..
තතඃ ශ්වේතෛර්හයෛර්යුක්තේ මහති ස්යන්දනේ ස්ථිතෞ .
මාධවඃ පාණ්ඩවශ්චෛව දිව්යෞ ශඞ්ඛෞ ප්රදඝ්මතුඃ .. 14 ..
පාඤ්චජන්යං හෘෂීකේශෝ දේවදත්තං ධනඤ්ජයඃ .
පෞණ්ඩ්රං දධ්මෞ මහාශඞ්ඛං භීමකර්මා වෘකෝදරඃ .. 15 ..
අනන්තවිජයං රාජා කුන්තීපුත්රෝ යුධිෂ්ඨිරඃ .
නකුලඃ සහදේවශ්ච සුඝෝෂමණිපුෂ්පකෞ .. 16 ..
කාශ්යශ්ච පරමේෂ්වාසඃ ශිඛණ්ඩී ච මහාරථඃ .
ධෘෂ්ටද්යුම්නෝ විරාටශ්ච සාත්යකිශ්චාපරාජිතඃ .. 17 ..
ද්රුපදෝ ද්රෞපදේයාශ්ච සර්වශඃ පෘථිවීපතේ .
සෞභද්රශ්ච මහාබාහුඃ ශඞ්ඛාන්දධ්මුඃ පෘථක්පෘථක් .. 18 ..
ස ඝෝෂෝ ධාර්තරාෂ්ට්රාණාං හෘදයානි ව්යදාරයත් .
නභශ්ච පෘථිවීං චෛව තුමුලෝ ව්යනුනාදයන් .. 19 ..
අථ ව්යවස්ථිතාන්දෘෂ්ට්වා ධාර්තරාෂ්ට්රාන්කපිධ්වජඃ .
ප්රවෘත්තේ ශස්ත්රසම්පාතේ ධනුරුද්යම්ය පාණ්ඩවඃ .. 20 ..
හෘෂීකේශං තදා වාක්යමිදමාහ මහීපතේ.
අර්ජුන උවාච
සේනයෝරුභයෝර්මධ්යේ රථං ස්ථාපය මේ(අ)ච්යුත .. 21 ..
යාවදේතාන්නිරීක්ෂේ(අ)හං යෝද්ධුකාමානවස්ථිතාන් .
කෛර්මයා සහ යෝද්ධව්යමස්මින්රණසමුද්යමේ .. 22 ..
යෝත්ස්යමානානවේක්ෂේ(අ)හං ය ඒතේ(අ)ත්ර සමාගතාඃ .
ධාර්තරාෂ්ට්රස්ය දුර්බුද්ධේර්යුද්ධේ ප්රියචිකීර්ෂවඃ .. 23 ..
සඤ්ජය උවාච
ඒවමුක්තෝ හෘෂීකේශෝ ගුඩාකේශේන භාරත .
සේනයෝරුභයෝර්මධ්යේ ස්ථාපයිත්වා රථෝත්තමම් .. 24 ..
භීෂ්මද්රෝණප්රමුඛතඃ සර්වේෂාං ච මහීක්ෂිතාම් .
උවාච පාර්ථ පශ්යෛතාන්සමවේතාන්කුරූනිති .. 25 ..
තත්රාපශ්යත්ස්ථිතාන්පාර්ථඃ පිතෲනථ පිතාමහාන් .
ආචාර්යාන්මාතුලාන්භ්රාතෲන්පුත්රාන්පෞත්රාන්සඛීංස්තථා .. 26 ..
ශ්වශුරාන්සුහෘදශ්චෛව සේනයෝරුභයෝරපි .
තාන්සමීක්ෂ්ය ස කෞන්තේයඃ සර්වාන්බන්ධූනවස්ථිතාන් .. 27 ..
කෘපයා පරයාවිෂ්ටෝ විෂීදන්නිදමබ්රවීත්.
අර්ජුන උවාච
දෘෂ්ට්වේමං ස්වජනං කෘෂ්ණ යුයුත්සුං සමුපස්ථිතම් .. 28 ..
සීදන්ති මම ගාත්රාණි මුඛං ච පරිශුෂ්යති .
වේපථුශ්ච ශරීරේ මේ රෝමහර්ෂශ්ච ජායතේ .. 29 ..
ගාණ්ඩීවං ස්රංසතේ හස්තාත්ත්වක්චෛව පරිදහ්යතේ .
න ච ශක්නෝම්යවස්ථාතුං භ්රමතීව ච මේ මනඃ .. 30 ..
නිමිත්තානි ච පශ්යාමි විපරීතානි කේශව .
න ච ශ්රේයෝ(අ)නුපශ්යාමි හත්වා ස්වජනමාහවේ .. 31 ..
න කාඞ්ක්ෂේ විජයං කෘෂ්ණ න ච රාජ්යං සුඛානි ච .
කිං නෝ රාජ්යේන ගෝවින්ද කිං භෝගෛර්ජීවිතේන වා .. 32 ..
යේෂාමර්ථේ කාඞ්ක්ෂිතං නෝ රාජ්යං භෝගාඃ සුඛානි ච .
ත ඉමේ(අ)වස්ථිතා යුද්ධේ ප්රාණාංස්ත්යක්ත්වා ධනානි ච .. 33 ..
ආචාර්යාඃ පිතරඃ පුත්රාස්තථෛව ච පිතාමහාඃ .
මාතුලාඃ ශ්වශුරාඃ පෞත්රාඃ ශ්යාලාඃ සම්බන්ධිනස්තථා .. 34 ..
ඒතාන්න හන්තුමිච්ඡාමි ඝ්නතෝ(අ)පි මධුසූදන .
අපි ත්රෛලෝක්යරාජ්යස්ය හේතෝඃ කිං නු මහීකෘතේ .. 35 ..
නිහත්ය ධාර්තරාෂ්ට්රාන්නඃ කා ප්රීතිඃ ස්යාජ්ජනාර්දන .
පාපමේවාශ්රයේදස්මාන්හත්වෛතානාතතායිනඃ .. 36 ..
තස්මාන්නාර්හා වයං හන්තුං ධාර්තරාෂ්ට්රාන්ස්වබාන්ධවාන් .
ස්වජනං හි කථං හත්වා සුඛිනඃ ස්යාම මාධව .. 37 ..
යද්යප්යේතේ න පශ්යන්ති ලෝභෝපහතචේතසඃ .
කුලක්ෂයකෘතං දෝෂං මිත්රද්රෝහේ ච පාතකම් .. 38 ..
කථං න ජ්ඤේයමස්මාභිඃ පාපාදස්මාන්නිවර්තිතුම් .
කුලක්ෂයකෘතං දෝෂං ප්රපශ්යද්භිර්ජනාර්දන .. 39 ..
කුලක්ෂයේ ප්රණශ්යන්ති කුලධර්මාඃ සනාතනාඃ .
ධර්මේ නෂ්ටේ කුලං කෘත්ස්නමධර්මෝ(අ)භිභවත්යුත .. 40 ..
අධර්මාභිභවාත්කෘෂ්ණ ප්රදුෂ්යන්ති කුලස්ත්රියඃ .
ස්ත්රීෂු දුෂ්ටාසු වාර්ෂ්ණේය ජායතේ වර්ණසඞ්කරඃ .. 41 ..
සඞ්කරෝ නරකායෛව කුලඝ්නානාං කුලස්ය ච .
පතන්ති පිතරෝ හ්යේෂාං ලුප්තපිණ්ඩෝදකක්රියාඃ .. 42 ..
දෝෂෛරේතෛඃ කුලඝ්නානාං වර්ණසඞ්කරකාරකෛඃ .
උත්සාද්යන්තේ ජාතිධර්මාඃ කුලධර්මාශ්ච ශාශ්වතාඃ .. 43 ..
උත්සන්නකුලධර්මාණාං මනුෂ්යාණාං ජනාර්දන .
නරකේ(අ)නියතං වාසෝ භවතීත්යනුශුශ්රුම .. 44 ..
අහෝ බත මහත්පාපං කර්තුං ව්යවසිතා වයම් .
යද්රාජ්යසුඛලෝභේන හන්තුං ස්වජනමුද්යතාඃ .. 45 ..
යදි මාමප්රතීකාරමශස්ත්රං ශස්ත්රපාණයඃ .
ධාර්තරාෂ්ට්රා රණේ හන්යුස්තන්මේ ක්ෂේමතරං භවේත් .. 46 ..
සඤ්ජය උවාච .
ඒවමුක්ත්වාර්ජුනඃ සඞ්ඛ්යේ රථෝපස්ථ උපාවිශත් .
විසෘජ්ය සශරං චාපං ශෝකසංවිග්නමානසඃ .. 47 ..
ඕං තත්සදිති ශ්රීමද්භගවද්ගීතාසූපනිෂත්සු බ්රහ්මවිද්යායාං යෝගශාස්ත්රේ
ශ්රීකෘෂ්ණාර්ජුනසංවාදේ අර්ජුනවිෂාදයෝගෝ නාම ප්රථමෝ(අ)ධ්යායඃ ..1 ..
Roman (IAST) Transliteration
oṃ śrī paramātmane namaḥ
atha prathamo'dhyāyaḥ |
arjunaviṣādayogaḥ
dhṛtarāṣṭra uvāca
dharmakṣetre kurukṣetre samavetā yuyutsavaḥ |
māmakāḥ pāṇḍavāścaiva kimakurvata sañjaya || 1 ||
sañjaya uvāca
dṛṣṭvā tu pāṇḍavānīkaṃ vyūḍhaṃ duryodhanastadā |
ācāryamupasaṅgamya rājā vacanamabravīt || 2 ||
paśyaitāṃ pāṇḍuputrāṇāmācārya mahatīṃ camūm |
vyūḍhāṃ drupadaputreṇa tava śiṣyeṇa dhīmatā || 3 ||
atra śūrā maheṣvāsā bhīmārjunasamā yudhi |
yuyudhāno virāṭaśca drupadaśca mahārathaḥ || 4 ||
dhṛṣṭaketuścekitānaḥ kāśirājaśca vīryavān |
purujitkuntibhojaśca śaibyaśca narapuṅgavaḥ || 5 ||
yudhāmanyuśca vikrānta uttamaujāśca vīryavān |
saubhadro draupadeyāśca sarva eva mahārathāḥ || 6 ||
asmākaṃ tu viśiṣṭā ye tānnibodha dvijottama |
nāyakā mama sainyasya sañjñārthaṃ tānbravīmi te || 7 ||
bhavānbhīṣmaśca karṇaśca kṛpaśca samitiñjayaḥ |
aśvatthāmā vikarṇaśca saumadattistathaiva ca || 8 ||
anye ca bahavaḥ śūrā madarthe tyaktajīvitāḥ |
nānāśastrapraharaṇāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ || 9 ||
aparyāptaṃ tadasmākaṃ balaṃ bhīṣmābhirakṣitam |
paryāptaṃ tvidameteṣāṃ balaṃ bhīmābhirakṣitam || 10 ||
ayaneṣu ca sarveṣu yathābhāgamavasthitāḥ |
bhīṣmamevābhirakṣantu bhavantaḥ sarva eva hi || 11 ||
tasya sañjanayanharṣaṃ kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ |
siṃhanādaṃ vinadyoccaiḥ śaṅkhaṃ dadhmau pratāpavān || 12 ||
tataḥ śaṅkhāśca bheryaśca paṇavānakagomukhāḥ |
sahasaivābhyahanyanta sa śabdastumulo'bhavat || 13 ||
tataḥ śvetairhayairyukte mahati syandane sthitau |
mādhavaḥ pāṇḍavaścaiva divyau śaṅkhau pradaghmatuḥ || 14 ||
pāñcajanyaṃ hṛṣīkeśo devadattaṃ dhanañjayaḥ |
pauṇḍraṃ dadhmau mahāśaṅkhaṃ bhīmakarmā vṛkodaraḥ || 15 ||
anantavijayaṃ rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ |
nakulaḥ sahadevaśca sughoṣamaṇipuṣpakau || 16 ||
kāśyaśca parameṣvāsaḥ śikhaṇḍī ca mahārathaḥ |
dhṛṣṭadyumno virāṭaśca sātyakiścāparājitaḥ || 17 ||
drupado draupadeyāśca sarvaśaḥ pṛthivīpate |
saubhadraśca mahābāhuḥ śaṅkhāndadhmuḥ pṛthakpṛthak || 18 ||
sa ghoṣo dhārtarāṣṭrāṇāṃ hṛdayāni vyadārayat |
nabhaśca pṛthivīṃ caiva tumulo vyanunādayan || 19 ||
atha vyavasthitāndṛṣṭvā dhārtarāṣṭrānkapidhvajaḥ |
pravṛtte śastrasampāte dhanurudyamya pāṇḍavaḥ || 20 ||
hṛṣīkeśaṃ tadā vākyamidamāha mahīpate|
arjuna uvāca
senayorubhayormadhye rathaṃ sthāpaya me'cyuta || 21 ||
yāvadetānnirīkṣe'haṃ yoddhukāmānavasthitān |
kairmayā saha yoddhavyamasminraṇasamudyame || 22 ||
yotsyamānānavekṣe'haṃ ya ete'tra samāgatāḥ |
dhārtarāṣṭrasya durbuddheryuddhe priyacikīrṣavaḥ || 23 ||
sañjaya uvāca
evamukto hṛṣīkeśo guḍākeśena bhārata |
senayorubhayormadhye sthāpayitvā rathottamam || 24 ||
bhīṣmadroṇapramukhataḥ sarveṣāṃ ca mahīkṣitām |
uvāca pārtha paśyaitānsamavetānkurūniti || 25 ||
tatrāpaśyatsthitānpārthaḥ pitṝnatha pitāmahān |
ācāryānmātulānbhrātṝnputrānpautrānsakhīṃstathā || 26 ||
śvaśurānsuhṛdaścaiva senayorubhayorapi |
tānsamīkṣya sa kaunteyaḥ sarvānbandhūnavasthitān || 27 ||
kṛpayā parayāviṣṭo viṣīdannidamabravīt|
arjuna uvāca
dṛṣṭvemaṃ svajanaṃ kṛṣṇa yuyutsuṃ samupasthitam || 28 ||
sīdanti mama gātrāṇi mukhaṃ ca pariśuṣyati |
vepathuśca śarīre me romaharṣaśca jāyate || 29 ||
gāṇḍīvaṃ sraṃsate hastāttvakcaiva paridahyate |
na ca śaknomyavasthātuṃ bhramatīva ca me manaḥ || 30 ||
nimittāni ca paśyāmi viparītāni keśava |
na ca śreyo'nupaśyāmi hatvā svajanamāhave || 31 ||
na kāṅkṣe vijayaṃ kṛṣṇa na ca rājyaṃ sukhāni ca |
kiṃ no rājyena govinda kiṃ bhogairjīvitena vā || 32 ||
yeṣāmarthe kāṅkṣitaṃ no rājyaṃ bhogāḥ sukhāni ca |
ta ime'vasthitā yuddhe prāṇāṃstyaktvā dhanāni ca || 33 ||
ācāryāḥ pitaraḥ putrāstathaiva ca pitāmahāḥ |
mātulāḥ śvaśurāḥ pautrāḥ śyālāḥ sambandhinastathā || 34 ||
etānna hantumicchāmi ghnato'pi madhusūdana |
api trailokyarājyasya hetoḥ kiṃ nu mahīkṛte || 35 ||
nihatya dhārtarāṣṭrānnaḥ kā prītiḥ syājjanārdana |
pāpamevāśrayedasmānhatvaitānātatāyinaḥ || 36 ||
tasmānnārhā vayaṃ hantuṃ dhārtarāṣṭrānsvabāndhavān |
svajanaṃ hi kathaṃ hatvā sukhinaḥ syāma mādhava || 37 ||
yadyapyete na paśyanti lobhopahatacetasaḥ |
kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ mitradrohe ca pātakam || 38 ||
kathaṃ na jñeyamasmābhiḥ pāpādasmānnivartitum |
kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ prapaśyadbhirjanārdana || 39 ||
kulakṣaye praṇaśyanti kuladharmāḥ sanātanāḥ |
dharme naṣṭe kulaṃ kṛtsnamadharmo'bhibhavatyuta || 40 ||
adharmābhibhavātkṛṣṇa praduṣyanti kulastriyaḥ |
strīṣu duṣṭāsu vārṣṇeya jāyate varṇasaṅkaraḥ || 41 ||
saṅkaro narakāyaiva kulaghnānāṃ kulasya ca |
patanti pitaro hyeṣāṃ luptapiṇḍodakakriyāḥ || 42 ||
doṣairetaiḥ kulaghnānāṃ varṇasaṅkarakārakaiḥ |
utsādyante jātidharmāḥ kuladharmāśca śāśvatāḥ || 43 ||
utsannakuladharmāṇāṃ manuṣyāṇāṃ janārdana |
narake'niyataṃ vāso bhavatītyanuśuśruma || 44 ||
aho bata mahatpāpaṃ kartuṃ vyavasitā vayam |
yadrājyasukhalobhena hantuṃ svajanamudyatāḥ || 45 ||
yadi māmapratīkāramaśastraṃ śastrapāṇayaḥ |
dhārtarāṣṭrā raṇe hanyustanme kṣemataraṃ bhavet || 46 ||
sañjaya uvāca |
evamuktvārjunaḥ saṅkhye rathopastha upāviśat |
visṛjya saśaraṃ cāpaṃ śokasaṃvignamānasaḥ || 47 ||
oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre
śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde arjunaviṣādayogo nāma prathamo'dhyāyaḥ ||1 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
ॐ श्री परमात्मने नमः
अथ प्रथमोऽध्यायः ।
अर्जुनविषादयोगः
धृतराष्ट्र उवाच
धर्मक्षेत्रे कुरुक्षेत्रे समवेता युयुत्सवः ।
मामकाः पाण्डवाश्चैव किमकुर्वत सञ्जय ॥ 1 ॥
सञ्जय उवाच
दृष्ट्वा तु पाण्डवानीकं व्यूढं दुर्योधनस्तदा ।
आचार्यमुपसङ्गम्य राजा वचनमब्रवीत् ॥ 2 ॥
पश्यैतां पाण्डुपुत्राणामाचार्य महतीं चमूम् ।
व्यूढां द्रुपदपुत्रेण तव शिष्येण धीमता ॥ 3 ॥
अत्र शूरा महेष्वासा भीमार्जुनसमा युधि ।
युयुधानो विराटश्च द्रुपदश्च महारथः ॥ 4 ॥
धृष्टकेतुश्चेकितानः काशिराजश्च वीर्यवान् ।
पुरुजित्कुन्तिभोजश्च शैब्यश्च नरपुङ्गवः ॥ 5 ॥
युधामन्युश्च विक्रान्त उत्तमौजाश्च वीर्यवान् ।
सौभद्रो द्रौपदेयाश्च सर्व एव महारथाः ॥ 6 ॥
अस्माकं तु विशिष्टा ये तान्निबोध द्विजोत्तम ।
नायका मम सैन्यस्य सञ्ज्ञार्थं तान्ब्रवीमि ते ॥ 7 ॥
भवान्भीष्मश्च कर्णश्च कृपश्च समितिञ्जयः ।
अश्वत्थामा विकर्णश्च सौमदत्तिस्तथैव च ॥ 8 ॥
अन्ये च बहवः शूरा मदर्थे त्यक्तजीविताः ।
नानाशस्त्रप्रहरणाः सर्वे युद्धविशारदाः ॥ 9 ॥
अपर्याप्तं तदस्माकं बलं भीष्माभिरक्षितम् ।
पर्याप्तं त्विदमेतेषां बलं भीमाभिरक्षितम् ॥ 10 ॥
अयनेषु च सर्वेषु यथाभागमवस्थिताः ।
भीष्ममेवाभिरक्षन्तु भवन्तः सर्व एव हि ॥ 11 ॥
तस्य सञ्जनयन्हर्षं कुरुवृद्धः पितामहः ।
सिंहनादं विनद्योच्चैः शङ्खं दध्मौ प्रतापवान् ॥ 12 ॥
ततः शङ्खाश्च भेर्यश्च पणवानकगोमुखाः ।
सहसैवाभ्यहन्यन्त स शब्दस्तुमुलोऽभवत् ॥ 13 ॥
ततः श्वेतैर्हयैर्युक्ते महति स्यन्दने स्थितौ ।
माधवः पाण्डवश्चैव दिव्यौ शङ्खौ प्रदघ्मतुः ॥ 14 ॥
पाञ्चजन्यं हृषीकेशो देवदत्तं धनञ्जयः ।
पौण्ड्रं दध्मौ महाशङ्खं भीमकर्मा वृकोदरः ॥ 15 ॥
अनन्तविजयं राजा कुन्तीपुत्रो युधिष्ठिरः ।
नकुलः सहदेवश्च सुघोषमणिपुष्पकौ ॥ 16 ॥
काश्यश्च परमेष्वासः शिखण्डी च महारथः ।
धृष्टद्युम्नो विराटश्च सात्यकिश्चापराजितः ॥ 17 ॥
द्रुपदो द्रौपदेयाश्च सर्वशः पृथिवीपते ।
सौभद्रश्च महाबाहुः शङ्खान्दध्मुः पृथक्पृथक् ॥ 18 ॥
स घोषो धार्तराष्ट्राणां हृदयानि व्यदारयत् ।
नभश्च पृथिवीं चैव तुमुलो व्यनुनादयन् ॥ 19 ॥
अथ व्यवस्थितान्दृष्ट्वा धार्तराष्ट्रान्कपिध्वजः ।
प्रवृत्ते शस्त्रसम्पाते धनुरुद्यम्य पाण्डवः ॥ 20 ॥
हृषीकेशं तदा वाक्यमिदमाह महीपते।
अर्जुन उवाच
सेनयोरुभयोर्मध्ये रथं स्थापय मेऽच्युत ॥ 21 ॥
यावदेतान्निरीक्षेऽहं योद्धुकामानवस्थितान् ।
कैर्मया सह योद्धव्यमस्मिन्रणसमुद्यमे ॥ 22 ॥
योत्स्यमानानवेक्षेऽहं य एतेऽत्र समागताः ।
धार्तराष्ट्रस्य दुर्बुद्धेर्युद्धे प्रियचिकीर्षवः ॥ 23 ॥
सञ्जय उवाच
एवमुक्तो हृषीकेशो गुडाकेशेन भारत ।
सेनयोरुभयोर्मध्ये स्थापयित्वा रथोत्तमम् ॥ 24 ॥
भीष्मद्रोणप्रमुखतः सर्वेषां च महीक्षिताम् ।
उवाच पार्थ पश्यैतान्समवेतान्कुरूनिति ॥ 25 ॥
तत्रापश्यत्स्थितान्पार्थः पितॄनथ पितामहान् ।
आचार्यान्मातुलान्भ्रातॄन्पुत्रान्पौत्रान्सखींस्तथा ॥ 26 ॥
श्वशुरान्सुहृदश्चैव सेनयोरुभयोरपि ।
तान्समीक्ष्य स कौन्तेयः सर्वान्बन्धूनवस्थितान् ॥ 27 ॥
कृपया परयाविष्टो विषीदन्निदमब्रवीत्।
अर्जुन उवाच
दृष्ट्वेमं स्वजनं कृष्ण युयुत्सुं समुपस्थितम् ॥ 28 ॥
सीदन्ति मम गात्राणि मुखं च परिशुष्यति ।
वेपथुश्च शरीरे मे रोमहर्षश्च जायते ॥ 29 ॥
गाण्डीवं स्रंसते हस्तात्त्वक्चैव परिदह्यते ।
न च शक्नोम्यवस्थातुं भ्रमतीव च मे मनः ॥ 30 ॥
निमित्तानि च पश्यामि विपरीतानि केशव ।
न च श्रेयोऽनुपश्यामि हत्वा स्वजनमाहवे ॥ 31 ॥
न काङ्क्षे विजयं कृष्ण न च राज्यं सुखानि च ।
किं नो राज्येन गोविन्द किं भोगैर्जीवितेन वा ॥ 32 ॥
येषामर्थे काङ्क्षितं नो राज्यं भोगाः सुखानि च ।
त इमेऽवस्थिता युद्धे प्राणांस्त्यक्त्वा धनानि च ॥ 33 ॥
आचार्याः पितरः पुत्रास्तथैव च पितामहाः ।
मातुलाः श्वशुराः पौत्राः श्यालाः सम्बन्धिनस्तथा ॥ 34 ॥
एतान्न हन्तुमिच्छामि घ्नतोऽपि मधुसूदन ।
अपि त्रैलोक्यराज्यस्य हेतोः किं नु महीकृते ॥ 35 ॥
निहत्य धार्तराष्ट्रान्नः का प्रीतिः स्याज्जनार्दन ।
पापमेवाश्रयेदस्मान्हत्वैतानाततायिनः ॥ 36 ॥
तस्मान्नार्हा वयं हन्तुं धार्तराष्ट्रान्स्वबान्धवान् ।
स्वजनं हि कथं हत्वा सुखिनः स्याम माधव ॥ 37 ॥
यद्यप्येते न पश्यन्ति लोभोपहतचेतसः ।
कुलक्षयकृतं दोषं मित्रद्रोहे च पातकम् ॥ 38 ॥
कथं न ज्ञेयमस्माभिः पापादस्मान्निवर्तितुम् ।
कुलक्षयकृतं दोषं प्रपश्यद्भिर्जनार्दन ॥ 39 ॥
कुलक्षये प्रणश्यन्ति कुलधर्माः सनातनाः ।
धर्मे नष्टे कुलं कृत्स्नमधर्मोऽभिभवत्युत ॥ 40 ॥
अधर्माभिभवात्कृष्ण प्रदुष्यन्ति कुलस्त्रियः ।
स्त्रीषु दुष्टासु वार्ष्णेय जायते वर्णसङ्करः ॥ 41 ॥
सङ्करो नरकायैव कुलघ्नानां कुलस्य च ।
पतन्ति पितरो ह्येषां लुप्तपिण्डोदकक्रियाः ॥ 42 ॥
दोषैरेतैः कुलघ्नानां वर्णसङ्करकारकैः ।
उत्साद्यन्ते जातिधर्माः कुलधर्माश्च शाश्वताः ॥ 43 ॥
उत्सन्नकुलधर्माणां मनुष्याणां जनार्दन ।
नरकेऽनियतं वासो भवतीत्यनुशुश्रुम ॥ 44 ॥
अहो बत महत्पापं कर्तुं व्यवसिता वयम् ।
यद्राज्यसुखलोभेन हन्तुं स्वजनमुद्यताः ॥ 45 ॥
यदि मामप्रतीकारमशस्त्रं शस्त्रपाणयः ।
धार्तराष्ट्रा रणे हन्युस्तन्मे क्षेमतरं भवेत् ॥ 46 ॥
सञ्जय उवाच ।
एवमुक्त्वार्जुनः सङ्ख्ये रथोपस्थ उपाविशत् ।
विसृज्य सशरं चापं शोकसंविग्नमानसः ॥ 47 ॥
ॐ तत्सदिति श्रीमद्भगवद्गीतासूपनिषत्सु ब्रह्मविद्यायां योगशास्त्रे
श्रीकृष्णार्जुनसंवादे अर्जुनविषादयोगो नाम प्रथमोऽध्यायः ॥1 ॥
oṃ śrī paramātmane namaḥ
atha prathamo'dhyāyaḥ |
arjunaviṣādayogaḥ
dhṛtarāṣṭra uvāca
dharmakṣetre kurukṣetre samavetā yuyutsavaḥ |
māmakāḥ pāṇḍavāścaiva kimakurvata sañjaya || 1 ||
sañjaya uvāca
dṛṣṭvā tu pāṇḍavānīkaṃ vyūḍhaṃ duryodhanastadā |
ācāryamupasaṅgamya rājā vacanamabravīt || 2 ||
paśyaitāṃ pāṇḍuputrāṇāmācārya mahatīṃ camūm |
vyūḍhāṃ drupadaputreṇa tava śiṣyeṇa dhīmatā || 3 ||
atra śūrā maheṣvāsā bhīmārjunasamā yudhi |
yuyudhāno virāṭaśca drupadaśca mahārathaḥ || 4 ||
dhṛṣṭaketuścekitānaḥ kāśirājaśca vīryavān |
purujitkuntibhojaśca śaibyaśca narapuṅgavaḥ || 5 ||
yudhāmanyuśca vikrānta uttamaujāśca vīryavān |
saubhadro draupadeyāśca sarva eva mahārathāḥ || 6 ||
asmākaṃ tu viśiṣṭā ye tānnibodha dvijottama |
nāyakā mama sainyasya sañjñārthaṃ tānbravīmi te || 7 ||
bhavānbhīṣmaśca karṇaśca kṛpaśca samitiñjayaḥ |
aśvatthāmā vikarṇaśca saumadattistathaiva ca || 8 ||
anye ca bahavaḥ śūrā madarthe tyaktajīvitāḥ |
nānāśastrapraharaṇāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ || 9 ||
aparyāptaṃ tadasmākaṃ balaṃ bhīṣmābhirakṣitam |
paryāptaṃ tvidameteṣāṃ balaṃ bhīmābhirakṣitam || 10 ||
ayaneṣu ca sarveṣu yathābhāgamavasthitāḥ |
bhīṣmamevābhirakṣantu bhavantaḥ sarva eva hi || 11 ||
tasya sañjanayanharṣaṃ kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ |
siṃhanādaṃ vinadyoccaiḥ śaṅkhaṃ dadhmau pratāpavān || 12 ||
tataḥ śaṅkhāśca bheryaśca paṇavānakagomukhāḥ |
sahasaivābhyahanyanta sa śabdastumulo'bhavat || 13 ||
tataḥ śvetairhayairyukte mahati syandane sthitau |
mādhavaḥ pāṇḍavaścaiva divyau śaṅkhau pradaghmatuḥ || 14 ||
pāñcajanyaṃ hṛṣīkeśo devadattaṃ dhanañjayaḥ |
pauṇḍraṃ dadhmau mahāśaṅkhaṃ bhīmakarmā vṛkodaraḥ || 15 ||
anantavijayaṃ rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ |
nakulaḥ sahadevaśca sughoṣamaṇipuṣpakau || 16 ||
kāśyaśca parameṣvāsaḥ śikhaṇḍī ca mahārathaḥ |
dhṛṣṭadyumno virāṭaśca sātyakiścāparājitaḥ || 17 ||
drupado draupadeyāśca sarvaśaḥ pṛthivīpate |
saubhadraśca mahābāhuḥ śaṅkhāndadhmuḥ pṛthakpṛthak || 18 ||
sa ghoṣo dhārtarāṣṭrāṇāṃ hṛdayāni vyadārayat |
nabhaśca pṛthivīṃ caiva tumulo vyanunādayan || 19 ||
atha vyavasthitāndṛṣṭvā dhārtarāṣṭrānkapidhvajaḥ |
pravṛtte śastrasampāte dhanurudyamya pāṇḍavaḥ || 20 ||
hṛṣīkeśaṃ tadā vākyamidamāha mahīpate|
arjuna uvāca
senayorubhayormadhye rathaṃ sthāpaya me'cyuta || 21 ||
yāvadetānnirīkṣe'haṃ yoddhukāmānavasthitān |
kairmayā saha yoddhavyamasminraṇasamudyame || 22 ||
yotsyamānānavekṣe'haṃ ya ete'tra samāgatāḥ |
dhārtarāṣṭrasya durbuddheryuddhe priyacikīrṣavaḥ || 23 ||
sañjaya uvāca
evamukto hṛṣīkeśo guḍākeśena bhārata |
senayorubhayormadhye sthāpayitvā rathottamam || 24 ||
bhīṣmadroṇapramukhataḥ sarveṣāṃ ca mahīkṣitām |
uvāca pārtha paśyaitānsamavetānkurūniti || 25 ||
tatrāpaśyatsthitānpārthaḥ pitṝnatha pitāmahān |
ācāryānmātulānbhrātṝnputrānpautrānsakhīṃstathā || 26 ||
śvaśurānsuhṛdaścaiva senayorubhayorapi |
tānsamīkṣya sa kaunteyaḥ sarvānbandhūnavasthitān || 27 ||
kṛpayā parayāviṣṭo viṣīdannidamabravīt|
arjuna uvāca
dṛṣṭvemaṃ svajanaṃ kṛṣṇa yuyutsuṃ samupasthitam || 28 ||
sīdanti mama gātrāṇi mukhaṃ ca pariśuṣyati |
vepathuśca śarīre me romaharṣaśca jāyate || 29 ||
gāṇḍīvaṃ sraṃsate hastāttvakcaiva paridahyate |
na ca śaknomyavasthātuṃ bhramatīva ca me manaḥ || 30 ||
nimittāni ca paśyāmi viparītāni keśava |
na ca śreyo'nupaśyāmi hatvā svajanamāhave || 31 ||
na kāṅkṣe vijayaṃ kṛṣṇa na ca rājyaṃ sukhāni ca |
kiṃ no rājyena govinda kiṃ bhogairjīvitena vā || 32 ||
yeṣāmarthe kāṅkṣitaṃ no rājyaṃ bhogāḥ sukhāni ca |
ta ime'vasthitā yuddhe prāṇāṃstyaktvā dhanāni ca || 33 ||
ācāryāḥ pitaraḥ putrāstathaiva ca pitāmahāḥ |
mātulāḥ śvaśurāḥ pautrāḥ śyālāḥ sambandhinastathā || 34 ||
etānna hantumicchāmi ghnato'pi madhusūdana |
api trailokyarājyasya hetoḥ kiṃ nu mahīkṛte || 35 ||
nihatya dhārtarāṣṭrānnaḥ kā prītiḥ syājjanārdana |
pāpamevāśrayedasmānhatvaitānātatāyinaḥ || 36 ||
tasmānnārhā vayaṃ hantuṃ dhārtarāṣṭrānsvabāndhavān |
svajanaṃ hi kathaṃ hatvā sukhinaḥ syāma mādhava || 37 ||
yadyapyete na paśyanti lobhopahatacetasaḥ |
kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ mitradrohe ca pātakam || 38 ||
kathaṃ na jñeyamasmābhiḥ pāpādasmānnivartitum |
kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ prapaśyadbhirjanārdana || 39 ||
kulakṣaye praṇaśyanti kuladharmāḥ sanātanāḥ |
dharme naṣṭe kulaṃ kṛtsnamadharmo'bhibhavatyuta || 40 ||
adharmābhibhavātkṛṣṇa praduṣyanti kulastriyaḥ |
strīṣu duṣṭāsu vārṣṇeya jāyate varṇasaṅkaraḥ || 41 ||
saṅkaro narakāyaiva kulaghnānāṃ kulasya ca |
patanti pitaro hyeṣāṃ luptapiṇḍodakakriyāḥ || 42 ||
doṣairetaiḥ kulaghnānāṃ varṇasaṅkarakārakaiḥ |
utsādyante jātidharmāḥ kuladharmāśca śāśvatāḥ || 43 ||
utsannakuladharmāṇāṃ manuṣyāṇāṃ janārdana |
narake'niyataṃ vāso bhavatītyanuśuśruma || 44 ||
aho bata mahatpāpaṃ kartuṃ vyavasitā vayam |
yadrājyasukhalobhena hantuṃ svajanamudyatāḥ || 45 ||
yadi māmapratīkāramaśastraṃ śastrapāṇayaḥ |
dhārtarāṣṭrā raṇe hanyustanme kṣemataraṃ bhavet || 46 ||
sañjaya uvāca |
evamuktvārjunaḥ saṅkhye rathopastha upāviśat |
visṛjya saśaraṃ cāpaṃ śokasaṃvignamānasaḥ || 47 ||
oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre
śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde arjunaviṣādayogo nāma prathamo'dhyāyaḥ ||1 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.