ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਸਪ੍ਤਵਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਅਭਿषਿਕ੍ਤੇ ਤੁ ਸੁਗ੍ਰੀਵੇ ਪ੍ਰਵਿष੍ਟੇ ਵਾਨਰੇ ਗੁਹਾਮ੍ ।
ਆਜਗਾਮ ਸਹ ਭ੍ਰਾਤ੍ਰਾ ਰਾਮਃ ਪ੍ਰਸ੍ਰਵਣਂ ਗਿਰਿਮ੍ ॥ 1 ॥
ਸ਼ਾਰ੍ਦੂਲਮृਗਸਙ੍ਘੁष੍ਟਂ ਸਿਂਹੈਰ੍ਭੀਮਰਵੈਰ੍ਵृਤਮ੍ ।
ਨਾਨਾਗੁਲ੍ਮਲਤਾਗੂਢਂ ਬਹੁਪਾਦਪਸਙ੍ਕੁਲਮ੍ ॥ 2 ॥
ऋਕ੍षਵਾਨਰਗੋਪੁਚ੍ਛੈਰ੍ਮਾਰ੍ਜਾਰੈਸ਼੍ਚ ਨਿषੇਵਿਤਮ੍ ।
ਮੇਘਰਾਸ਼ਿਨਿਭਂ ਸ਼ੈਲਂ ਨਿਤ੍ਯਂ ਸ਼ੁਚਿਜਲਾਸ਼ਯਮ੍ ॥ 3 ॥
ਤਸ੍ਯ ਸ਼ੈਲਸ੍ਯ ਸ਼ਿਖਰੇ ਮਹਤੀਮਾਯਤਾਂ ਗੁਹਾਮ੍ ।
ਪ੍ਰਤ੍ਯਗृਹ੍ਣਤ ਵਾਸਾਰ੍ਥਂ ਰਾਮਸ੍ਸੌਮਿਤ੍ਰਿਣਾ ਸਹ ॥ 4 ॥
ਕृਤ੍ਵਾ ਚ ਸਮਯਂ ਰਾਮਸ੍ਸੁਗ੍ਰੀਵੇਣ ਸਹਾਨਘਃ ।
ਕਾਲਯੁਕ੍ਤਂ ਮਹਦ੍ਵਾਕ੍ਯਮੁਵਾਚ ਰਘੁਨਨ੍ਦਨਃ ॥ 5 ॥
ਵਿਨੀਤਂ ਭ੍ਰਾਤਰਂ ਭ੍ਰਾਤਾ ਲਕ੍ष੍ਮਣਂ ਲਕ੍ष੍ਮਿਵਰ੍ਧਨਮ੍ ।
ਇਯਂ ਗਿਰਿਗੁਹਾ ਰਮ੍ਯਾ ਵਿਸ਼ਾਲਾ ਯੁਕ੍ਤਮਾਰੁਤਾ ।
ਅਸ੍ਯਾਂ ਵਤ੍ਸ੍ਯਾਮ ਸੌਮਿਤ੍ਰੇ ਵਰ੍षਰਾਤ੍ਰਮਰਿਨ੍ਦਮ ॥ 6 ॥
ਗਿਰਿਸ਼ृਙ੍ਗਮਿਦਂ ਰਮ੍ਯਮੁਨ੍ਨਤਂ ਪਾਰ੍ਥਿਵਾਤ੍ਮਜ ॥ 7 ॥
ਸ਼੍ਵੇਤਾਭਿਃ ਕृष੍ਣਤਾਮ੍ਰਾਭਿਸ਼੍ਸ਼ਿਲਾਭਿਰੁਪਸ਼ੋਭਿਤਮ੍ ।
ਨਾਨਾਧਾਤੁਸਮਾਕੀਰ੍ਣਂ ਦਰੀਨਿਰ੍ਝਰਸ਼ੋਭਿਤਮ੍ ॥ 8 ॥
ਵਿਵਿਧੈਰ੍ਵृਕ੍षषਣ੍ਡੈਸ਼੍ਚ ਚਾਰੁਚਿਤ੍ਰਲਤਾਯੁਤਮ੍ ।
ਨਾਨਾਵਿਹਗਸਙ੍ਘੁष੍ਟਂ ਮਯੂਰਰਵਨਾਦਿਤਮ੍ ॥ 9 ॥
ਮਾਲਤੀਕੁਨ੍ਦਗੁਲ੍ਮੈਸ਼੍ਚ ਸਿਨ੍ਧੁਵਾਰੈਸ਼੍ਸ਼ਿਰੀषਕੈਃ ।
ਕਦਮ੍ਬਾਰ੍ਜੁਨਸਰ੍ਜੈਸ਼੍ਚ ਪੁष੍ਪਿਤੈਰੁਪਸ਼ੋਭਿਤਮ੍ ॥ 10 ॥
ਇਯਂ ਚ ਨਲਿਨੀ ਰਮ੍ਯਾ ਫੁਲ੍ਲਪਙ੍ਕਜਮਣ੍ਡਿਤਾ ।
ਨਾਤਿਦੂਰੇ ਗੁਹਾਯਾਨੌ ਭਵਿष੍ਯਤਿ ਨृਪਾਤ੍ਮਜ ॥ 11 ॥
ਪ੍ਰਾਗੁਦਕ੍ਪ੍ਰਵਣੇ ਦੇਸ਼ੇ ਗੁਹਾ ਸਾਧੁ ਭਵਿष੍ਯਤਿ ।
ਪਸ਼੍ਚਾਚ੍ਚੈਵੋਨ੍ਨਤਾ ਸੌਮ੍ਯ ਨਿਵਾਤੇਯਂ ਭਵਿष੍ਯਤਿ ॥ 12 ॥
ਗੁਹਾਦ੍ਵਾਰੇ ਚ ਸੌਮਿਤ੍ਰੇ ਸ਼ਿਲਾ ਸਮਤਲਾ ਸ਼ੁਭਾ ।
ਸ਼੍ਲਕ੍ष੍ਣਾ ਚੈਵਾਯਤਾ ਚੈਵ ਭਿਨ੍ਨਾਞ੍ਜਨਚਯੋਪਮਾ ॥ 13 ॥
ਗਿਰਿਸ਼ृਙ੍ਗਮਿਦਂ ਤਾਤ ਪਸ਼੍ਯ ਚੋਤ੍ਤਰਤਃ ਸ਼ੁਭਮ੍ ।
ਭਿਨ੍ਨਾਞ੍ਜਨਚਯਾਕਾਰਮਮ੍ਭੋਧਰਮਿਵੋਤ੍ਥਿਤਮ੍ ॥ 14 ॥
ਦਕ੍षਿਣਸ੍ਯਾਮਪਿ ਦਿਸ਼ਿ ਸ੍ਥਿਤਂ ਸ਼੍ਵੇਤਮਿਵਾਪਰਮ੍ ।
ਕੈਲਾਸਸ਼ਿਖਰਪ੍ਰਖ੍ਯਂ ਨਾਨਾਧਾਤੁਵਿਭੂषਿਤਮ੍ ॥ 15 ॥
ਪ੍ਰਾਚੀਨਵਾਹਿਨੀਂ ਚੈਵ ਨਦੀਂ ਭृਸ਼ਮਕਰ੍ਦਮਾਮ੍ ।
ਗੁਹਾਯਾਃ ਪੂਰ੍ਵਤਃ ਪਸ਼੍ਯ ਤ੍ਰਿਕੂਟੇ ਜਾਹ੍ਨਵੀਮਿਵ ॥ 16 ॥
ਚਨ੍ਦਨੈਸ੍ਤਿਲਕੈਸ੍ਤਾਲੈਸ੍ਤਮਾਲੈਰਤਿਮੁਕ੍ਤਕੈਃ ।
ਪਦ੍ਮਕੈਃ ਸਰਲੈਸ਼੍ਚੈਵ ਅਸ਼ੋਕੈਸ਼੍ਚੈਵ ਸ਼ੋਭਿਤਾਮ੍ ॥ 17 ॥
ਵਾਨੀਰੈਸ੍ਤਿਮਿਸ਼ੈਸ਼੍ਚੈਵ ਵਕੁਲੈਃ ਕੇਤਕੈਰ੍ਧਵੈਃ ।
ਹਿਨ੍ਤਾਲੈਸ੍ਤਿਨਿਸ਼ੈਰ੍ਨੀਪੈਰ੍ਵੇਤ੍ਰਕੈਃ ਕृਤਮਾਲਕੈਃ ॥ 18 ॥
ਤੀਰਜੈਸ਼੍ਸ਼ੋਭਿਤਾ ਭਾਤਿ ਨਾਨਾਰੂਪੈ ਸ੍ਤਤਸ੍ਤਤਃ ।
ਵਸਨਾਭਰਣੋਪੇਤਾ ਪ੍ਰਮਦੇਵਾਭ੍ਯਲਙ੍ਕृਤਾ ॥ 19 ॥
ਸ਼ਤਸ਼ਃ ਪਕ੍षਿਸਙ੍ਘੈਸ਼੍ਚ ਨਾਨਾਨਾਦੈਰ੍ਵਿਨਾਦਿਤਾ ।
ਏਕੈਕਮਨੁਰਕ੍ਤੈਸ਼੍ਚ ਚਕ੍ਰਵਾਕੈਰਲਙ੍ਕृਤਾ ॥ 20 ॥
ਪੁਲਿਨੈਰਤਿਰਮ੍ਯੈਸ਼੍ਚ ਹਂਸਸਾਰਸਸੇਵਿਤੈਃ ।
ਪ੍ਰਹਸਨ੍ਤੀਵਭਾਤ੍ਯੇषਾ ਨਾਰੀ ਸਰ੍ਵਵਿਭੂषਿਤਾ ॥ 21 ॥
ਕ੍ਵਚਿਨ੍ਨੀਲੋਤ੍ਪਲੈਸ਼੍ਛਨ੍ਨਾ ਭਾਤਿ ਰਕ੍ਤੋਤ੍ਪਲੈਃ ਕ੍ਵਚਿਤ੍ ।
ਕ੍ਵਚਿਦਾਭਾਤਿ ਸ਼ੁਕ੍ਲੈਸ਼੍ਚ ਦਿਵ੍ਯੈਃ ਕੁਮੁਦਕੁਟ੍ਮਲੈਃ ॥ 22 ॥
ਪਾਰਿਪ੍ਲਵਸ਼ਤੈਰ੍ਜੁष੍ਟਾ ਬਰ੍ਹਿਕ੍ਰੌਞ੍ਚਵਿਨਾਦਿਤਾ ।
ਰਮਣੀਯਾ ਨਦੀ ਸੌਮ੍ਯ ਮੁਨਿਸਙ੍ਘੈਰ੍ਨਿषੇਵਿਤਾ ॥ 23 ॥
ਪਸ਼੍ਯ ਚਨ੍ਦਨਵृਕ੍षਾਣਾਂ ਪਙ੍ਕ੍ਤੀਸ੍ਸੁਰਚਿਤਾ ਇਵ ।
ਕਕੁਭਾਨਾਂ ਚ ਦृਸ਼੍ਯਨ੍ਤੇ ਮਨਸੇਵੋਦਿਤਾਸ੍ਸਮਮ੍ ॥ 24 ॥
ਅਹੋ ਸੁਰਮਣੀਯੋऽਯਂ ਦੇਸ਼ਸ਼੍ਸ਼ਤ੍ਰੁਨਿषੂਦਨ ।
ਦृਢਂ ਰਂਸ੍ਯਾਵ ਸੌਮਿਤ੍ਰੇ ਸਾਧ੍ਵਤ੍ਰ ਨਿਵਸਾਵਹੈ ॥ 25 ॥
ਇਤਸ਼੍ਚ ਨਾਤਿਦੂਰੇ ਸਾ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾ ਚਿਤ੍ਰਕਾਨਨਾ ।
ਸੁਗ੍ਰੀਵਸ੍ਯ ਪੁਰੀ ਰਮ੍ਯਾ ਭਵਿष੍ਯਤਿ ਨृਪਾਤ੍ਮਜ ॥ 26 ॥
ਗੀਤਵਾਦਿਤ੍ਰਨਿਰ੍ਘੋषਸ਼੍ਸ਼੍ਰੂਯਤੇ ਜਯਤਾਂ ਵਰ ।
ਨਰ੍ਦਤਾਂ ਵਾਨਰਾਣਾਂ ਚ ਮृਦਙ੍ਗਾਡਮ੍ਬਰੈ ਸ੍ਸਹ ॥ 27 ॥
ਲਬ੍ਧ੍ਵਾ ਭਾਰ੍ਯਾਂ ਕਪਿਵਰਃ ਪ੍ਰਾਪ੍ਯ ਰਾਜ੍ਯਂ ਸੁਹृਦ੍ਵृਤਃ ।
ਧ੍ਰੁਵਂ ਨਨ੍ਦਤਿ ਸੁਗ੍ਰੀਵਸ੍ਸਮ੍ਪ੍ਰਾਪ੍ਯ ਮਹਤੀਂ ਸ਼੍ਰਿਯਮ੍ ॥ 28 ॥
ਇਤ੍ਯੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਨ੍ਯਵਸਤ੍ਤਤ੍ਰ ਰਾਘਵਸ੍ਸਹਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ।
ਬਹੁਦृਸ਼੍ਯਦਰੀਕੁਞ੍ਜੇ ਤਸ੍ਮਿਨ੍ਪ੍ਰਸ੍ਰਵਣੇ ਗਿਰੌ ॥ 29 ॥
ਸੁਸੁਖੇऽਪਿ ਬਹੁਦ੍ਰਵ੍ਯੇ ਤਸ੍ਮਿਨ੍ਹਿ ਧਰਣੀਧਰੇ ।
ਵਸਤਸ੍ਤਸ੍ਯ ਰਾਮਸ੍ਯ ਰਤਿਰਲ੍ਪਾਪਿਨਾ ਭਵੇਤ੍ ॥ 30 ॥
ਹृਤਾਂ ਹਿ ਭਾਰ੍ਯਾਂ ਸ੍ਮਰਤਃ ਪ੍ਰਾਣੇਭ੍ਯੋऽਪਿ ਗਰੀਯਸੀਮ੍ ।
ਉਦਯਾਭ੍ਯੁਦਿਤਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਸ਼ਸ਼ਾਙ੍ਕਂ ਚ ਵਿਸ਼ੇषਤਃ ॥ 31 ॥
ਆਵਿਵੇਸ਼ ਨ ਤਂ ਨਿਦ੍ਰਾ ਨਿਸ਼ਾਸੁ ਸ਼ਯਨਂ ਗਤਮ੍ ।
ਤਤ੍ਸਮੁਤ੍ਥੇਨ ਸ਼ੋਕੇਨ ਬਾष੍ਪੋਪਹਤਚੇਤਸਮ੍ ॥ 32 ॥
ਤਂ ਸ਼ੋਚਮਾਨਂ ਕਾਕੁਤ੍ਸ੍ਥਂ ਨਿਤ੍ਯਂ ਸ਼ੋਕਪਰਾਯਣਮ੍ ।
ਤੁਲ੍ਯਦੁਃਖੋऽਬ੍ਰਵੀਦ੍ਭ੍ਰਾਤਾ ਲਕ੍ष੍ਮਣੋऽਨੁਨਯਨ੍ਵਚਃ ॥ 33 ॥
ਅਲਂ ਵੀਰ ਵ੍ਯਥਾਂ ਗਤ੍ਵਾ ਨ ਤ੍ਵਂ ਸ਼ੋਚਿਤੁਮਰ੍ਹਸਿ ।
ਸ਼ੋਚਤੋ ਵ੍ਯਵਸੀਦਨ੍ਤਿ ਸਰ੍ਵਾਰ੍ਥਾ ਵਿਦਿਤਂ ਹਿ ਤੇ ॥ 34 ॥
ਭਵਾਨ੍ਕ੍ਰਿਯਾਪਰੋ ਲੋਕੇ ਭਵਾਨ੍ ਦੇਵਪਰਾਯਣਃ ।
ਆਸ੍ਤਿਕੋ ਧਰ੍ਮਸ਼ੀਲਸ਼੍ਚ ਵ੍ਯਵਸਾਯੀ ਚ ਰਾਘਵ ॥ 35 ॥
ਨ ਹ੍ਯਵ੍ਯਵਸਿਤਸ਼੍ਸ਼ਤ੍ਰੁਂ ਰਾਕ੍षਸਂ ਤਂ ਵਿਸ਼ੇषਤਃ ।
ਸਮਰ੍ਥਸ੍ਤ੍ਵਂ ਰਣੇ ਹਨ੍ਤੁਂ ਵਿਕ੍ਰਮੈਰ੍ਜਿਹ੍ਮਕਾਰਿਣਮ੍ ॥ 36 ॥
ਸਮੁਨ੍ਮੂਲਯ ਸ਼ੋਕਂ ਤ੍ਵਂ ਵ੍ਯਵਸਾਯਂ ਸ੍ਥਿਰਂ ਕੁਰੁ ।
ਤਤਸ੍ਸਪਰਿਵਾਰਂ ਤਂ ਨਿਰ੍ਮੂਲਂ ਕੁਰੁ ਰਾਕ੍षਸਮ੍ ॥ 37 ॥
ਪृਥਿਵੀਮਪਿ ਕਾਕੁਤ੍ਸ੍ਥ ਸਸਾਗਰਵਨਾਚਲਾਮ੍ ।
ਪਰਿਵਰ੍ਤਯਿਤੁਂ ਸ਼ਕ੍ਤਃ ਕਿਮਙ੍ਗਪੁਨ ਰਾਵਣਮ੍ ॥ 38 ॥
ਸ਼ਰਤ੍ਕਾਲਂ ਪ੍ਰਤੀਕ੍षਸ੍ਵ ਪ੍ਰਾਵृਟ੍ਕਾਲੋऽਯਮਾਗਤਃ ।
ਤਤਸ੍ਸਰਾष੍ਟ੍ਰਂ ਸਗਣਂ ਰਾਵਣਂ ਤ੍ਵਂ ਵਧਿष੍ਯਸਿ ॥ 39 ॥
ਅਹਂ ਤੁ ਖਲੁ ਤੇ ਵੀਰ੍ਯਂ ਪ੍ਰਸੁਪ੍ਤਂ ਪ੍ਰਤਿਬੋਧਯੇ ।
ਦੀਪ੍ਸੈਰਾਹੁਤਿਭਿਃ ਕਾਲੇ ਭਸ੍ਮਚ੍ਛਨ੍ਨਮਿਵਾਨਲਮ੍ ॥ 40 ॥
ਲਕ੍ष੍ਮਣਸ੍ਯ ਤੁ ਤਦ੍ਵਾਕ੍ਯਂ ਪ੍ਰਤਿਪੂਜ੍ਯ ਹਿਤਂ ਸ਼ੁਭਮ੍ ।
ਰਾਘਵਸ੍ਸੁਹृਦਂ ਸ੍ਨਿਗ੍ਧਮਿਦਂ ਵਚਨਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 41 ॥
ਵਾਚ੍ਯਂ ਯਦਨੁਰਕ੍ਤੇਨ ਸ੍ਨਿਗ੍ਧੇਨ ਚ ਹਿਤੇਨ ਚ ।
ਸਤ੍ਯਵਿਕ੍ਰਮਯੁਕ੍ਤੇਨ ਤਦੁਕ੍ਤਂ ਲਕ੍ष੍ਮਣ ਤ੍ਵਯਾ ॥ 42 ॥
ਏष ਸ਼ੋਕਃ ਪਰਿਤ੍ਯਕ੍ਤਸ੍ਸਰ੍ਵਕਾਰ੍ਯਾਵਸਾਦਕਃ ।
ਵਿਕ੍ਰਮੇष੍ਵਪ੍ਰਤਿਹਤਂ ਤੇਜਃ ਪ੍ਰੋਤ੍ਸਾਹਯਾਮ੍ਯਹਮ੍ ॥ 43 ॥
ਸ਼ਰਤ੍ਕਾਲਂ ਪ੍ਰਤੀਕ੍षਿष੍ਯੇ ਸ੍ਥਿਤੋऽਸ੍ਮਿ ਵਚਨੇ ਤਵ ।
ਸੁਗ੍ਰੀਵਸ੍ਯ ਨਦੀਨਾਂ ਚ ਪ੍ਰਸਾਦਮਨੁਪਾਲਯਨ੍ ॥ 44 ॥
ਉਪਕਾਰੇਣ ਵੀਰਸ੍ਤੁ ਪ੍ਰਤੀਕਾਰੇਣ ਯੁਜ੍ਯਤੇ ।
ਅਕृਤਜ੍ਞੋऽਪ੍ਰਤਿਕृਤੋ ਹਨ੍ਤਿ ਸਤ੍ਤ੍ਵਵਤਾਂ ਮਨਃ ॥ 45 ॥
ਅਥੈਵ ਮੁਕ੍ਤਃਪ੍ਰਣਿਧਾਯ ਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ਕृਤਾਞ੍ਜਲਿਸ੍ਤਤ੍ਪ੍ਰਤਿਪੂਜ੍ਯ ਭਾषਿਤਮ੍ ।
ਉਵਾਚ ਰਾਮਂ ਸ੍ਵਭਿਰਾਮਦਰ੍ਸ਼ਨਂ ਪ੍ਰਦਰ੍ਸ਼ਯਨ੍ਦਰ੍ਸ਼ਨਮਾਤ੍ਮਨਸ਼੍ਸ਼ੁਭਮ੍ ॥ 46 ॥
ਯਥੋਕ੍ਤਮੇਤਤ੍ਤਵ ਸਰ੍ਵਮੀਪ੍ਸਿਤਂ ਨਰੇਨ੍ਦ੍ਰ ਕਰ੍ਤਾ ਨ ਚਿਰਾਦ੍ਧਰੀਸ਼੍ਵਰਃ ।
ਸ਼ਰਤ੍ਪ੍ਰਤੀਕ੍षਃ ਕ੍षਮਤਾਮਿਮਂ ਭਵਾਨ੍ ਜਲਪ੍ਰਪਾਤਂ ਰਿਪੁਨਿਗ੍ਰਹੇ ਧृਤਃ ॥ 47 ॥
ਨਿਯਮ੍ਯ ਕੋਪਂ ਪ੍ਰਤਿਪਾਲ੍ਯਤਾਂ ਸ਼ਰਤ੍ ਕ੍षਮਸ੍ਵ ਮਾਸਾਂ ਸ਼੍ਚਤੁਰੋ ਮਯਾ ਸਹ ।
ਵਸਾਚਲੇऽਸ੍ਮਿਨ੍ਮृਗਰਾਜਸੇਵਿਤੇ ਸਂਵਰ੍ਧਯਨ੍ ਸ਼ਤ੍ਰੁਵਧੇ ਸਮੁਦ੍ਯਮਮ੍ ॥ 48 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਕਾਣ੍ਡੇ ਸਪ੍ਤਵਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptaviṃśassargaḥ |
abhiṣikte tu sugrīve praviṣṭe vānare guhām |
ājagāma saha bhrātrā rāmaḥ prasravaṇaṃ girim || 1 ||
śārdūlamṛgasaṅghuṣṭaṃ siṃhairbhīmaravairvṛtam |
nānāgulmalatāgūḍhaṃ bahupādapasaṅkulam || 2 ||
ṛkṣavānaragopucchairmārjāraiśca niṣevitam |
megharāśinibhaṃ śailaṃ nityaṃ śucijalāśayam || 3 ||
tasya śailasya śikhare mahatīmāyatāṃ guhām |
pratyagṛhṇata vāsārthaṃ rāmassaumitriṇā saha || 4 ||
kṛtvā ca samayaṃ rāmassugrīveṇa sahānaghaḥ |
kālayuktaṃ mahadvākyamuvāca raghunandanaḥ || 5 ||
vinītaṃ bhrātaraṃ bhrātā lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam |
iyaṃ giriguhā ramyā viśālā yuktamārutā |
asyāṃ vatsyāma saumitre varṣarātramarindama || 6 ||
giriśṛṅgamidaṃ ramyamunnataṃ pārthivātmaja || 7 ||
śvetābhiḥ kṛṣṇatāmrābhiśśilābhirupaśobhitam |
nānādhātusamākīrṇaṃ darīnirjharaśobhitam || 8 ||
vividhairvṛkṣaṣaṇḍaiśca cārucitralatāyutam |
nānāvihagasaṅghuṣṭaṃ mayūraravanāditam || 9 ||
mālatīkundagulmaiśca sindhuvāraiśśirīṣakaiḥ |
kadambārjunasarjaiśca puṣpitairupaśobhitam || 10 ||
iyaṃ ca nalinī ramyā phullapaṅkajamaṇḍitā |
nātidūre guhāyānau bhaviṣyati nṛpātmaja || 11 ||
prāgudakpravaṇe deśe guhā sādhu bhaviṣyati |
paścāccaivonnatā saumya nivāteyaṃ bhaviṣyati || 12 ||
guhādvāre ca saumitre śilā samatalā śubhā |
ślakṣṇā caivāyatā caiva bhinnāñjanacayopamā || 13 ||
giriśṛṅgamidaṃ tāta paśya cottarataḥ śubham |
bhinnāñjanacayākāramambhodharamivotthitam || 14 ||
dakṣiṇasyāmapi diśi sthitaṃ śvetamivāparam |
kailāsaśikharaprakhyaṃ nānādhātuvibhūṣitam || 15 ||
prācīnavāhinīṃ caiva nadīṃ bhṛśamakardamām |
guhāyāḥ pūrvataḥ paśya trikūṭe jāhnavīmiva || 16 ||
candanaistilakaistālaistamālairatimuktakaiḥ |
padmakaiḥ saralaiścaiva aśokaiścaiva śobhitām || 17 ||
vānīraistimiśaiścaiva vakulaiḥ ketakairdhavaiḥ |
hintālaistiniśairnīpairvetrakaiḥ kṛtamālakaiḥ || 18 ||
tīrajaiśśobhitā bhāti nānārūpai statastataḥ |
vasanābharaṇopetā pramadevābhyalaṅkṛtā || 19 ||
śataśaḥ pakṣisaṅghaiśca nānānādairvināditā |
ekaikamanuraktaiśca cakravākairalaṅkṛtā || 20 ||
pulinairatiramyaiśca haṃsasārasasevitaiḥ |
prahasantīvabhātyeṣā nārī sarvavibhūṣitā || 21 ||
kvacinnīlotpalaiśchannā bhāti raktotpalaiḥ kvacit |
kvacidābhāti śuklaiśca divyaiḥ kumudakuṭmalaiḥ || 22 ||
pāriplavaśatairjuṣṭā barhikrauñcavināditā |
ramaṇīyā nadī saumya munisaṅghairniṣevitā || 23 ||
paśya candanavṛkṣāṇāṃ paṅktīssuracitā iva |
kakubhānāṃ ca dṛśyante manasevoditāssamam || 24 ||
aho suramaṇīyo'yaṃ deśaśśatruniṣūdana |
dṛḍhaṃ raṃsyāva saumitre sādhvatra nivasāvahai || 25 ||
itaśca nātidūre sā kiṣkindhā citrakānanā |
sugrīvasya purī ramyā bhaviṣyati nṛpātmaja || 26 ||
gītavāditranirghoṣaśśrūyate jayatāṃ vara |
nardatāṃ vānarāṇāṃ ca mṛdaṅgāḍambarai ssaha || 27 ||
labdhvā bhāryāṃ kapivaraḥ prāpya rājyaṃ suhṛdvṛtaḥ |
dhruvaṃ nandati sugrīvassamprāpya mahatīṃ śriyam || 28 ||
ityuktvā nyavasattatra rāghavassahalakṣmaṇaḥ |
bahudṛśyadarīkuñje tasminprasravaṇe girau || 29 ||
susukhe'pi bahudravye tasminhi dharaṇīdhare |
vasatastasya rāmasya ratiralpāpinā bhavet || 30 ||
hṛtāṃ hi bhāryāṃ smarataḥ prāṇebhyo'pi garīyasīm |
udayābhyuditaṃ dṛṣṭvā śaśāṅkaṃ ca viśeṣataḥ || 31 ||
āviveśa na taṃ nidrā niśāsu śayanaṃ gatam |
tatsamutthena śokena bāṣpopahatacetasam || 32 ||
taṃ śocamānaṃ kākutsthaṃ nityaṃ śokaparāyaṇam |
tulyaduḥkho'bravīdbhrātā lakṣmaṇo'nunayanvacaḥ || 33 ||
alaṃ vīra vyathāṃ gatvā na tvaṃ śocitumarhasi |
śocato vyavasīdanti sarvārthā viditaṃ hi te || 34 ||
bhavānkriyāparo loke bhavān devaparāyaṇaḥ |
āstiko dharmaśīlaśca vyavasāyī ca rāghava || 35 ||
na hyavyavasitaśśatruṃ rākṣasaṃ taṃ viśeṣataḥ |
samarthastvaṃ raṇe hantuṃ vikramairjihmakāriṇam || 36 ||
samunmūlaya śokaṃ tvaṃ vyavasāyaṃ sthiraṃ kuru |
tatassaparivāraṃ taṃ nirmūlaṃ kuru rākṣasam || 37 ||
pṛthivīmapi kākutstha sasāgaravanācalām |
parivartayituṃ śaktaḥ kimaṅgapuna rāvaṇam || 38 ||
śaratkālaṃ pratīkṣasva prāvṛṭkālo'yamāgataḥ |
tatassarāṣṭraṃ sagaṇaṃ rāvaṇaṃ tvaṃ vadhiṣyasi || 39 ||
ahaṃ tu khalu te vīryaṃ prasuptaṃ pratibodhaye |
dīpsairāhutibhiḥ kāle bhasmacchannamivānalam || 40 ||
lakṣmaṇasya tu tadvākyaṃ pratipūjya hitaṃ śubham |
rāghavassuhṛdaṃ snigdhamidaṃ vacanamabravīt || 41 ||
vācyaṃ yadanuraktena snigdhena ca hitena ca |
satyavikramayuktena taduktaṃ lakṣmaṇa tvayā || 42 ||
eṣa śokaḥ parityaktassarvakāryāvasādakaḥ |
vikrameṣvapratihataṃ tejaḥ protsāhayāmyaham || 43 ||
śaratkālaṃ pratīkṣiṣye sthito'smi vacane tava |
sugrīvasya nadīnāṃ ca prasādamanupālayan || 44 ||
upakāreṇa vīrastu pratīkāreṇa yujyate |
akṛtajño'pratikṛto hanti sattvavatāṃ manaḥ || 45 ||
athaiva muktaḥpraṇidhāya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjalistatpratipūjya bhāṣitam |
uvāca rāmaṃ svabhirāmadarśanaṃ pradarśayandarśanamātmanaśśubham || 46 ||
yathoktametattava sarvamīpsitaṃ narendra kartā na cirāddharīśvaraḥ |
śaratpratīkṣaḥ kṣamatāmimaṃ bhavān jalaprapātaṃ ripunigrahe dhṛtaḥ || 47 ||
niyamya kopaṃ pratipālyatāṃ śarat kṣamasva māsāṃ ścaturo mayā saha |
vasācale'sminmṛgarājasevite saṃvardhayan śatruvadhe samudyamam || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ सप्तविंशस्सर्गः ।
अभिषिक्ते तु सुग्रीवे प्रविष्टे वानरे गुहाम् ।
आजगाम सह भ्रात्रा रामः प्रस्रवणं गिरिम् ॥ 1 ॥
शार्दूलमृगसङ्घुष्टं सिंहैर्भीमरवैर्वृतम् ।
नानागुल्मलतागूढं बहुपादपसङ्कुलम् ॥ 2 ॥
ऋक्षवानरगोपुच्छैर्मार्जारैश्च निषेवितम् ।
मेघराशिनिभं शैलं नित्यं शुचिजलाशयम् ॥ 3 ॥
तस्य शैलस्य शिखरे महतीमायतां गुहाम् ।
प्रत्यगृह्णत वासार्थं रामस्सौमित्रिणा सह ॥ 4 ॥
कृत्वा च समयं रामस्सुग्रीवेण सहानघः ।
कालयुक्तं महद्वाक्यमुवाच रघुनन्दनः ॥ 5 ॥
विनीतं भ्रातरं भ्राता लक्ष्मणं लक्ष्मिवर्धनम् ।
इयं गिरिगुहा रम्या विशाला युक्तमारुता ।
अस्यां वत्स्याम सौमित्रे वर्षरात्रमरिन्दम ॥ 6 ॥
गिरिशृङ्गमिदं रम्यमुन्नतं पार्थिवात्मज ॥ 7 ॥
श्वेताभिः कृष्णताम्राभिश्शिलाभिरुपशोभितम् ।
नानाधातुसमाकीर्णं दरीनिर्झरशोभितम् ॥ 8 ॥
विविधैर्वृक्षषण्डैश्च चारुचित्रलतायुतम् ।
नानाविहगसङ्घुष्टं मयूररवनादितम् ॥ 9 ॥
मालतीकुन्दगुल्मैश्च सिन्धुवारैश्शिरीषकैः ।
कदम्बार्जुनसर्जैश्च पुष्पितैरुपशोभितम् ॥ 10 ॥
इयं च नलिनी रम्या फुल्लपङ्कजमण्डिता ।
नातिदूरे गुहायानौ भविष्यति नृपात्मज ॥ 11 ॥
प्रागुदक्प्रवणे देशे गुहा साधु भविष्यति ।
पश्चाच्चैवोन्नता सौम्य निवातेयं भविष्यति ॥ 12 ॥
गुहाद्वारे च सौमित्रे शिला समतला शुभा ।
श्लक्ष्णा चैवायता चैव भिन्नाञ्जनचयोपमा ॥ 13 ॥
गिरिशृङ्गमिदं तात पश्य चोत्तरतः शुभम् ।
भिन्नाञ्जनचयाकारमम्भोधरमिवोत्थितम् ॥ 14 ॥
दक्षिणस्यामपि दिशि स्थितं श्वेतमिवापरम् ।
कैलासशिखरप्रख्यं नानाधातुविभूषितम् ॥ 15 ॥
प्राचीनवाहिनीं चैव नदीं भृशमकर्दमाम् ।
गुहायाः पूर्वतः पश्य त्रिकूटे जाह्नवीमिव ॥ 16 ॥
चन्दनैस्तिलकैस्तालैस्तमालैरतिमुक्तकैः ।
पद्मकैः सरलैश्चैव अशोकैश्चैव शोभिताम् ॥ 17 ॥
वानीरैस्तिमिशैश्चैव वकुलैः केतकैर्धवैः ।
हिन्तालैस्तिनिशैर्नीपैर्वेत्रकैः कृतमालकैः ॥ 18 ॥
तीरजैश्शोभिता भाति नानारूपै स्ततस्ततः ।
वसनाभरणोपेता प्रमदेवाभ्यलङ्कृता ॥ 19 ॥
शतशः पक्षिसङ्घैश्च नानानादैर्विनादिता ।
एकैकमनुरक्तैश्च चक्रवाकैरलङ्कृता ॥ 20 ॥
पुलिनैरतिरम्यैश्च हंससारससेवितैः ।
प्रहसन्तीवभात्येषा नारी सर्वविभूषिता ॥ 21 ॥
क्वचिन्नीलोत्पलैश्छन्ना भाति रक्तोत्पलैः क्वचित् ।
क्वचिदाभाति शुक्लैश्च दिव्यैः कुमुदकुट्मलैः ॥ 22 ॥
पारिप्लवशतैर्जुष्टा बर्हिक्रौञ्चविनादिता ।
रमणीया नदी सौम्य मुनिसङ्घैर्निषेविता ॥ 23 ॥
पश्य चन्दनवृक्षाणां पङ्क्तीस्सुरचिता इव ।
ककुभानां च दृश्यन्ते मनसेवोदितास्समम् ॥ 24 ॥
अहो सुरमणीयोऽयं देशश्शत्रुनिषूदन ।
दृढं रंस्याव सौमित्रे साध्वत्र निवसावहै ॥ 25 ॥
इतश्च नातिदूरे सा किष्किन्धा चित्रकानना ।
सुग्रीवस्य पुरी रम्या भविष्यति नृपात्मज ॥ 26 ॥
गीतवादित्रनिर्घोषश्श्रूयते जयतां वर ।
नर्दतां वानराणां च मृदङ्गाडम्बरै स्सह ॥ 27 ॥
लब्ध्वा भार्यां कपिवरः प्राप्य राज्यं सुहृद्वृतः ।
ध्रुवं नन्दति सुग्रीवस्सम्प्राप्य महतीं श्रियम् ॥ 28 ॥
इत्युक्त्वा न्यवसत्तत्र राघवस्सहलक्ष्मणः ।
बहुदृश्यदरीकुञ्जे तस्मिन्प्रस्रवणे गिरौ ॥ 29 ॥
सुसुखेऽपि बहुद्रव्ये तस्मिन्हि धरणीधरे ।
वसतस्तस्य रामस्य रतिरल्पापिना भवेत् ॥ 30 ॥
हृतां हि भार्यां स्मरतः प्राणेभ्योऽपि गरीयसीम् ।
उदयाभ्युदितं दृष्ट्वा शशाङ्कं च विशेषतः ॥ 31 ॥
आविवेश न तं निद्रा निशासु शयनं गतम् ।
तत्समुत्थेन शोकेन बाष्पोपहतचेतसम् ॥ 32 ॥
तं शोचमानं काकुत्स्थं नित्यं शोकपरायणम् ।
तुल्यदुःखोऽब्रवीद्भ्राता लक्ष्मणोऽनुनयन्वचः ॥ 33 ॥
अलं वीर व्यथां गत्वा न त्वं शोचितुमर्हसि ।
शोचतो व्यवसीदन्ति सर्वार्था विदितं हि ते ॥ 34 ॥
भवान्क्रियापरो लोके भवान् देवपरायणः ।
आस्तिको धर्मशीलश्च व्यवसायी च राघव ॥ 35 ॥
न ह्यव्यवसितश्शत्रुं राक्षसं तं विशेषतः ।
समर्थस्त्वं रणे हन्तुं विक्रमैर्जिह्मकारिणम् ॥ 36 ॥
समुन्मूलय शोकं त्वं व्यवसायं स्थिरं कुरु ।
ततस्सपरिवारं तं निर्मूलं कुरु राक्षसम् ॥ 37 ॥
पृथिवीमपि काकुत्स्थ ससागरवनाचलाम् ।
परिवर्तयितुं शक्तः किमङ्गपुन रावणम् ॥ 38 ॥
शरत्कालं प्रतीक्षस्व प्रावृट्कालोऽयमागतः ।
ततस्सराष्ट्रं सगणं रावणं त्वं वधिष्यसि ॥ 39 ॥
अहं तु खलु ते वीर्यं प्रसुप्तं प्रतिबोधये ।
दीप्सैराहुतिभिः काले भस्मच्छन्नमिवानलम् ॥ 40 ॥
लक्ष्मणस्य तु तद्वाक्यं प्रतिपूज्य हितं शुभम् ।
राघवस्सुहृदं स्निग्धमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 41 ॥
वाच्यं यदनुरक्तेन स्निग्धेन च हितेन च ।
सत्यविक्रमयुक्तेन तदुक्तं लक्ष्मण त्वया ॥ 42 ॥
एष शोकः परित्यक्तस्सर्वकार्यावसादकः ।
विक्रमेष्वप्रतिहतं तेजः प्रोत्साहयाम्यहम् ॥ 43 ॥
शरत्कालं प्रतीक्षिष्ये स्थितोऽस्मि वचने तव ।
सुग्रीवस्य नदीनां च प्रसादमनुपालयन् ॥ 44 ॥
उपकारेण वीरस्तु प्रतीकारेण युज्यते ।
अकृतज्ञोऽप्रतिकृतो हन्ति सत्त्ववतां मनः ॥ 45 ॥
अथैव मुक्तःप्रणिधाय लक्ष्मणः कृताञ्जलिस्तत्प्रतिपूज्य भाषितम् ।
उवाच रामं स्वभिरामदर्शनं प्रदर्शयन्दर्शनमात्मनश्शुभम् ॥ 46 ॥
यथोक्तमेतत्तव सर्वमीप्सितं नरेन्द्र कर्ता न चिराद्धरीश्वरः ।
शरत्प्रतीक्षः क्षमतामिमं भवान् जलप्रपातं रिपुनिग्रहे धृतः ॥ 47 ॥
नियम्य कोपं प्रतिपाल्यतां शरत् क्षमस्व मासां श्चतुरो मया सह ।
वसाचलेऽस्मिन्मृगराजसेविते संवर्धयन् शत्रुवधे समुद्यमम् ॥ 48 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे सप्तविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptaviṃśassargaḥ |
abhiṣikte tu sugrīve praviṣṭe vānare guhām |
ājagāma saha bhrātrā rāmaḥ prasravaṇaṃ girim || 1 ||
śārdūlamṛgasaṅghuṣṭaṃ siṃhairbhīmaravairvṛtam |
nānāgulmalatāgūḍhaṃ bahupādapasaṅkulam || 2 ||
ṛkṣavānaragopucchairmārjāraiśca niṣevitam |
megharāśinibhaṃ śailaṃ nityaṃ śucijalāśayam || 3 ||
tasya śailasya śikhare mahatīmāyatāṃ guhām |
pratyagṛhṇata vāsārthaṃ rāmassaumitriṇā saha || 4 ||
kṛtvā ca samayaṃ rāmassugrīveṇa sahānaghaḥ |
kālayuktaṃ mahadvākyamuvāca raghunandanaḥ || 5 ||
vinītaṃ bhrātaraṃ bhrātā lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam |
iyaṃ giriguhā ramyā viśālā yuktamārutā |
asyāṃ vatsyāma saumitre varṣarātramarindama || 6 ||
giriśṛṅgamidaṃ ramyamunnataṃ pārthivātmaja || 7 ||
śvetābhiḥ kṛṣṇatāmrābhiśśilābhirupaśobhitam |
nānādhātusamākīrṇaṃ darīnirjharaśobhitam || 8 ||
vividhairvṛkṣaṣaṇḍaiśca cārucitralatāyutam |
nānāvihagasaṅghuṣṭaṃ mayūraravanāditam || 9 ||
mālatīkundagulmaiśca sindhuvāraiśśirīṣakaiḥ |
kadambārjunasarjaiśca puṣpitairupaśobhitam || 10 ||
iyaṃ ca nalinī ramyā phullapaṅkajamaṇḍitā |
nātidūre guhāyānau bhaviṣyati nṛpātmaja || 11 ||
prāgudakpravaṇe deśe guhā sādhu bhaviṣyati |
paścāccaivonnatā saumya nivāteyaṃ bhaviṣyati || 12 ||
guhādvāre ca saumitre śilā samatalā śubhā |
ślakṣṇā caivāyatā caiva bhinnāñjanacayopamā || 13 ||
giriśṛṅgamidaṃ tāta paśya cottarataḥ śubham |
bhinnāñjanacayākāramambhodharamivotthitam || 14 ||
dakṣiṇasyāmapi diśi sthitaṃ śvetamivāparam |
kailāsaśikharaprakhyaṃ nānādhātuvibhūṣitam || 15 ||
prācīnavāhinīṃ caiva nadīṃ bhṛśamakardamām |
guhāyāḥ pūrvataḥ paśya trikūṭe jāhnavīmiva || 16 ||
candanaistilakaistālaistamālairatimuktakaiḥ |
padmakaiḥ saralaiścaiva aśokaiścaiva śobhitām || 17 ||
vānīraistimiśaiścaiva vakulaiḥ ketakairdhavaiḥ |
hintālaistiniśairnīpairvetrakaiḥ kṛtamālakaiḥ || 18 ||
tīrajaiśśobhitā bhāti nānārūpai statastataḥ |
vasanābharaṇopetā pramadevābhyalaṅkṛtā || 19 ||
śataśaḥ pakṣisaṅghaiśca nānānādairvināditā |
ekaikamanuraktaiśca cakravākairalaṅkṛtā || 20 ||
pulinairatiramyaiśca haṃsasārasasevitaiḥ |
prahasantīvabhātyeṣā nārī sarvavibhūṣitā || 21 ||
kvacinnīlotpalaiśchannā bhāti raktotpalaiḥ kvacit |
kvacidābhāti śuklaiśca divyaiḥ kumudakuṭmalaiḥ || 22 ||
pāriplavaśatairjuṣṭā barhikrauñcavināditā |
ramaṇīyā nadī saumya munisaṅghairniṣevitā || 23 ||
paśya candanavṛkṣāṇāṃ paṅktīssuracitā iva |
kakubhānāṃ ca dṛśyante manasevoditāssamam || 24 ||
aho suramaṇīyo'yaṃ deśaśśatruniṣūdana |
dṛḍhaṃ raṃsyāva saumitre sādhvatra nivasāvahai || 25 ||
itaśca nātidūre sā kiṣkindhā citrakānanā |
sugrīvasya purī ramyā bhaviṣyati nṛpātmaja || 26 ||
gītavāditranirghoṣaśśrūyate jayatāṃ vara |
nardatāṃ vānarāṇāṃ ca mṛdaṅgāḍambarai ssaha || 27 ||
labdhvā bhāryāṃ kapivaraḥ prāpya rājyaṃ suhṛdvṛtaḥ |
dhruvaṃ nandati sugrīvassamprāpya mahatīṃ śriyam || 28 ||
ityuktvā nyavasattatra rāghavassahalakṣmaṇaḥ |
bahudṛśyadarīkuñje tasminprasravaṇe girau || 29 ||
susukhe'pi bahudravye tasminhi dharaṇīdhare |
vasatastasya rāmasya ratiralpāpinā bhavet || 30 ||
hṛtāṃ hi bhāryāṃ smarataḥ prāṇebhyo'pi garīyasīm |
udayābhyuditaṃ dṛṣṭvā śaśāṅkaṃ ca viśeṣataḥ || 31 ||
āviveśa na taṃ nidrā niśāsu śayanaṃ gatam |
tatsamutthena śokena bāṣpopahatacetasam || 32 ||
taṃ śocamānaṃ kākutsthaṃ nityaṃ śokaparāyaṇam |
tulyaduḥkho'bravīdbhrātā lakṣmaṇo'nunayanvacaḥ || 33 ||
alaṃ vīra vyathāṃ gatvā na tvaṃ śocitumarhasi |
śocato vyavasīdanti sarvārthā viditaṃ hi te || 34 ||
bhavānkriyāparo loke bhavān devaparāyaṇaḥ |
āstiko dharmaśīlaśca vyavasāyī ca rāghava || 35 ||
na hyavyavasitaśśatruṃ rākṣasaṃ taṃ viśeṣataḥ |
samarthastvaṃ raṇe hantuṃ vikramairjihmakāriṇam || 36 ||
samunmūlaya śokaṃ tvaṃ vyavasāyaṃ sthiraṃ kuru |
tatassaparivāraṃ taṃ nirmūlaṃ kuru rākṣasam || 37 ||
pṛthivīmapi kākutstha sasāgaravanācalām |
parivartayituṃ śaktaḥ kimaṅgapuna rāvaṇam || 38 ||
śaratkālaṃ pratīkṣasva prāvṛṭkālo'yamāgataḥ |
tatassarāṣṭraṃ sagaṇaṃ rāvaṇaṃ tvaṃ vadhiṣyasi || 39 ||
ahaṃ tu khalu te vīryaṃ prasuptaṃ pratibodhaye |
dīpsairāhutibhiḥ kāle bhasmacchannamivānalam || 40 ||
lakṣmaṇasya tu tadvākyaṃ pratipūjya hitaṃ śubham |
rāghavassuhṛdaṃ snigdhamidaṃ vacanamabravīt || 41 ||
vācyaṃ yadanuraktena snigdhena ca hitena ca |
satyavikramayuktena taduktaṃ lakṣmaṇa tvayā || 42 ||
eṣa śokaḥ parityaktassarvakāryāvasādakaḥ |
vikrameṣvapratihataṃ tejaḥ protsāhayāmyaham || 43 ||
śaratkālaṃ pratīkṣiṣye sthito'smi vacane tava |
sugrīvasya nadīnāṃ ca prasādamanupālayan || 44 ||
upakāreṇa vīrastu pratīkāreṇa yujyate |
akṛtajño'pratikṛto hanti sattvavatāṃ manaḥ || 45 ||
athaiva muktaḥpraṇidhāya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjalistatpratipūjya bhāṣitam |
uvāca rāmaṃ svabhirāmadarśanaṃ pradarśayandarśanamātmanaśśubham || 46 ||
yathoktametattava sarvamīpsitaṃ narendra kartā na cirāddharīśvaraḥ |
śaratpratīkṣaḥ kṣamatāmimaṃ bhavān jalaprapātaṃ ripunigrahe dhṛtaḥ || 47 ||
niyamya kopaṃ pratipālyatāṃ śarat kṣamasva māsāṃ ścaturo mayā saha |
vasācale'sminmṛgarājasevite saṃvardhayan śatruvadhe samudyamam || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.