ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ସପ୍ତଵିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଅଭିଷିକ୍ତେ ତୁ ସୁଗ୍ରୀଵେ ପ୍ରଵିଷ୍ଟେ ଵାନରେ ଗୁହାମ୍ ।
ଆଜଗାମ ସହ ଭ୍ରାତ୍ରା ରାମଃ ପ୍ରସ୍ରଵଣଂ ଗିରିମ୍ ॥ 1 ॥
ଶାର୍ଦୂଲମୃଗସଙ୍ଘୁଷ୍ଟଂ ସିଂହୈର୍ଭୀମରଵୈର୍ଵୃତମ୍ ।
ନାନାଗୁଲ୍ମଲତାଗୂଢଂ ବହୁପାଦପସଙ୍କୁଲମ୍ ॥ 2 ॥
ଋକ୍ଷଵାନରଗୋପୁଚ୍ଛୈର୍ମାର୍ଜାରୈଶ୍ଚ ନିଷେଵିତମ୍ ।
ମେଘରାଶିନିଭଂ ଶୈଲଂ ନିତ୍ଯଂ ଶୁଚିଜଲାଶଯମ୍ ॥ 3 ॥
ତସ୍ଯ ଶୈଲସ୍ଯ ଶିଖରେ ମହତୀମାଯତାଂ ଗୁହାମ୍ ।
ପ୍ରତ୍ଯଗୃହ୍ଣତ ଵାସାର୍ଥଂ ରାମସ୍ସୌମିତ୍ରିଣା ସହ ॥ 4 ॥
କୃତ୍ଵା ଚ ସମଯଂ ରାମସ୍ସୁଗ୍ରୀଵେଣ ସହାନଘଃ ।
କାଲଯୁକ୍ତଂ ମହଦ୍ଵାକ୍ଯମୁଵାଚ ରଘୁନନ୍ଦନଃ ॥ 5 ॥
ଵିନୀତଂ ଭ୍ରାତରଂ ଭ୍ରାତା ଲକ୍ଷ୍ମଣଂ ଲକ୍ଷ୍ମିଵର୍ଧନମ୍ ।
ଇଯଂ ଗିରିଗୁହା ରମ୍ଯା ଵିଶାଲା ଯୁକ୍ତମାରୁତା ।
ଅସ୍ଯାଂ ଵତ୍ସ୍ଯାମ ସୌମିତ୍ରେ ଵର୍ଷରାତ୍ରମରିନ୍ଦମ ॥ 6 ॥
ଗିରିଶୃଙ୍ଗମିଦଂ ରମ୍ଯମୁନ୍ନତଂ ପାର୍ଥିଵାତ୍ମଜ ॥ 7 ॥
ଶ୍ଵେତାଭିଃ କୃଷ୍ଣତାମ୍ରାଭିଶ୍ଶିଲାଭିରୁପଶୋଭିତମ୍ ।
ନାନାଧାତୁସମାକୀର୍ଣଂ ଦରୀନିର୍ଝରଶୋଭିତମ୍ ॥ 8 ॥
ଵିଵିଧୈର୍ଵୃକ୍ଷଷଣ୍ଡୈଶ୍ଚ ଚାରୁଚିତ୍ରଲତାଯୁତମ୍ ।
ନାନାଵିହଗସଙ୍ଘୁଷ୍ଟଂ ମଯୂରରଵନାଦିତମ୍ ॥ 9 ॥
ମାଲତୀକୁନ୍ଦଗୁଲ୍ମୈଶ୍ଚ ସିନ୍ଧୁଵାରୈଶ୍ଶିରୀଷକୈଃ ।
କଦମ୍ବାର୍ଜୁନସର୍ଜୈଶ୍ଚ ପୁଷ୍ପିତୈରୁପଶୋଭିତମ୍ ॥ 10 ॥
ଇଯଂ ଚ ନଲିନୀ ରମ୍ଯା ଫୁଲ୍ଲପଙ୍କଜମଣ୍ଡିତା ।
ନାତିଦୂରେ ଗୁହାଯାନୌ ଭଵିଷ୍ଯତି ନୃପାତ୍ମଜ ॥ 11 ॥
ପ୍ରାଗୁଦକ୍ପ୍ରଵଣେ ଦେଶେ ଗୁହା ସାଧୁ ଭଵିଷ୍ଯତି ।
ପଶ୍ଚାଚ୍ଚୈଵୋନ୍ନତା ସୌମ୍ଯ ନିଵାତେଯଂ ଭଵିଷ୍ଯତି ॥ 12 ॥
ଗୁହାଦ୍ଵାରେ ଚ ସୌମିତ୍ରେ ଶିଲା ସମତଲା ଶୁଭା ।
ଶ୍ଲକ୍ଷ୍ଣା ଚୈଵାଯତା ଚୈଵ ଭିନ୍ନାଞ୍ଜନଚଯୋପମା ॥ 13 ॥
ଗିରିଶୃଙ୍ଗମିଦଂ ତାତ ପଶ୍ଯ ଚୋତ୍ତରତଃ ଶୁଭମ୍ ।
ଭିନ୍ନାଞ୍ଜନଚଯାକାରମମ୍ଭୋଧରମିଵୋତ୍ଥିତମ୍ ॥ 14 ॥
ଦକ୍ଷିଣସ୍ଯାମପି ଦିଶି ସ୍ଥିତଂ ଶ୍ଵେତମିଵାପରମ୍ ।
କୈଲାସଶିଖରପ୍ରଖ୍ଯଂ ନାନାଧାତୁଵିଭୂଷିତମ୍ ॥ 15 ॥
ପ୍ରାଚୀନଵାହିନୀଂ ଚୈଵ ନଦୀଂ ଭୃଶମକର୍ଦମାମ୍ ।
ଗୁହାଯାଃ ପୂର୍ଵତଃ ପଶ୍ଯ ତ୍ରିକୂଟେ ଜାହ୍ନଵୀମିଵ ॥ 16 ॥
ଚନ୍ଦନୈସ୍ତିଲକୈସ୍ତାଲୈସ୍ତମାଲୈରତିମୁକ୍ତକୈଃ ।
ପଦ୍ମକୈଃ ସରଲୈଶ୍ଚୈଵ ଅଶୋକୈଶ୍ଚୈଵ ଶୋଭିତାମ୍ ॥ 17 ॥
ଵାନୀରୈସ୍ତିମିଶୈଶ୍ଚୈଵ ଵକୁଲୈଃ କେତକୈର୍ଧଵୈଃ ।
ହିନ୍ତାଲୈସ୍ତିନିଶୈର୍ନୀପୈର୍ଵେତ୍ରକୈଃ କୃତମାଲକୈଃ ॥ 18 ॥
ତୀରଜୈଶ୍ଶୋଭିତା ଭାତି ନାନାରୂପୈ ସ୍ତତସ୍ତତଃ ।
ଵସନାଭରଣୋପେତା ପ୍ରମଦେଵାଭ୍ଯଲଙ୍କୃତା ॥ 19 ॥
ଶତଶଃ ପକ୍ଷିସଙ୍ଘୈଶ୍ଚ ନାନାନାଦୈର୍ଵିନାଦିତା ।
ଏକୈକମନୁରକ୍ତୈଶ୍ଚ ଚକ୍ରଵାକୈରଲଙ୍କୃତା ॥ 20 ॥
ପୁଲିନୈରତିରମ୍ଯୈଶ୍ଚ ହଂସସାରସସେଵିତୈଃ ।
ପ୍ରହସନ୍ତୀଵଭାତ୍ଯେଷା ନାରୀ ସର୍ଵଵିଭୂଷିତା ॥ 21 ॥
କ୍ଵଚିନ୍ନୀଲୋତ୍ପଲୈଶ୍ଛନ୍ନା ଭାତି ରକ୍ତୋତ୍ପଲୈଃ କ୍ଵଚିତ୍ ।
କ୍ଵଚିଦାଭାତି ଶୁକ୍ଲୈଶ୍ଚ ଦିଵ୍ଯୈଃ କୁମୁଦକୁଟ୍ମଲୈଃ ॥ 22 ॥
ପାରିପ୍ଲଵଶତୈର୍ଜୁଷ୍ଟା ବର୍ହିକ୍ରୌଞ୍ଚଵିନାଦିତା ।
ରମଣୀଯା ନଦୀ ସୌମ୍ଯ ମୁନିସଙ୍ଘୈର୍ନିଷେଵିତା ॥ 23 ॥
ପଶ୍ଯ ଚନ୍ଦନଵୃକ୍ଷାଣାଂ ପଙ୍କ୍ତୀସ୍ସୁରଚିତା ଇଵ ।
କକୁଭାନାଂ ଚ ଦୃଶ୍ଯନ୍ତେ ମନସେଵୋଦିତାସ୍ସମମ୍ ॥ 24 ॥
ଅହୋ ସୁରମଣୀଯୋଽଯଂ ଦେଶଶ୍ଶତ୍ରୁନିଷୂଦନ ।
ଦୃଢଂ ରଂସ୍ଯାଵ ସୌମିତ୍ରେ ସାଧ୍ଵତ୍ର ନିଵସାଵହୈ ॥ 25 ॥
ଇତଶ୍ଚ ନାତିଦୂରେ ସା କିଷ୍କିନ୍ଧା ଚିତ୍ରକାନନା ।
ସୁଗ୍ରୀଵସ୍ଯ ପୁରୀ ରମ୍ଯା ଭଵିଷ୍ଯତି ନୃପାତ୍ମଜ ॥ 26 ॥
ଗୀତଵାଦିତ୍ରନିର୍ଘୋଷଶ୍ଶ୍ରୂଯତେ ଜଯତାଂ ଵର ।
ନର୍ଦତାଂ ଵାନରାଣାଂ ଚ ମୃଦଙ୍ଗାଡମ୍ବରୈ ସ୍ସହ ॥ 27 ॥
ଲବ୍ଧ୍ଵା ଭାର୍ଯାଂ କପିଵରଃ ପ୍ରାପ୍ଯ ରାଜ୍ଯଂ ସୁହୃଦ୍ଵୃତଃ ।
ଧ୍ରୁଵଂ ନନ୍ଦତି ସୁଗ୍ରୀଵସ୍ସମ୍ପ୍ରାପ୍ଯ ମହତୀଂ ଶ୍ରିଯମ୍ ॥ 28 ॥
ଇତ୍ଯୁକ୍ତ୍ଵା ନ୍ଯଵସତ୍ତତ୍ର ରାଘଵସ୍ସହଲକ୍ଷ୍ମଣଃ ।
ବହୁଦୃଶ୍ଯଦରୀକୁଞ୍ଜେ ତସ୍ମିନ୍ପ୍ରସ୍ରଵଣେ ଗିରୌ ॥ 29 ॥
ସୁସୁଖେଽପି ବହୁଦ୍ରଵ୍ଯେ ତସ୍ମିନ୍ହି ଧରଣୀଧରେ ।
ଵସତସ୍ତସ୍ଯ ରାମସ୍ଯ ରତିରଲ୍ପାପିନା ଭଵେତ୍ ॥ 30 ॥
ହୃତାଂ ହି ଭାର୍ଯାଂ ସ୍ମରତଃ ପ୍ରାଣେଭ୍ଯୋଽପି ଗରୀଯସୀମ୍ ।
ଉଦଯାଭ୍ଯୁଦିତଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଶଶାଙ୍କଂ ଚ ଵିଶେଷତଃ ॥ 31 ॥
ଆଵିଵେଶ ନ ତଂ ନିଦ୍ରା ନିଶାସୁ ଶଯନଂ ଗତମ୍ ।
ତତ୍ସମୁତ୍ଥେନ ଶୋକେନ ବାଷ୍ପୋପହତଚେତସମ୍ ॥ 32 ॥
ତଂ ଶୋଚମାନଂ କାକୁତ୍ସ୍ଥଂ ନିତ୍ଯଂ ଶୋକପରାଯଣମ୍ ।
ତୁଲ୍ଯଦୁଃଖୋଽବ୍ରଵୀଦ୍ଭ୍ରାତା ଲକ୍ଷ୍ମଣୋଽନୁନଯନ୍ଵଚଃ ॥ 33 ॥
ଅଲଂ ଵୀର ଵ୍ଯଥାଂ ଗତ୍ଵା ନ ତ୍ଵଂ ଶୋଚିତୁମର୍ହସି ।
ଶୋଚତୋ ଵ୍ଯଵସୀଦନ୍ତି ସର୍ଵାର୍ଥା ଵିଦିତଂ ହି ତେ ॥ 34 ॥
ଭଵାନ୍କ୍ରିଯାପରୋ ଲୋକେ ଭଵାନ୍ ଦେଵପରାଯଣଃ ।
ଆସ୍ତିକୋ ଧର୍ମଶୀଲଶ୍ଚ ଵ୍ଯଵସାଯୀ ଚ ରାଘଵ ॥ 35 ॥
ନ ହ୍ଯଵ୍ଯଵସିତଶ୍ଶତ୍ରୁଂ ରାକ୍ଷସଂ ତଂ ଵିଶେଷତଃ ।
ସମର୍ଥସ୍ତ୍ଵଂ ରଣେ ହନ୍ତୁଂ ଵିକ୍ରମୈର୍ଜିହ୍ମକାରିଣମ୍ ॥ 36 ॥
ସମୁନ୍ମୂଲଯ ଶୋକଂ ତ୍ଵଂ ଵ୍ଯଵସାଯଂ ସ୍ଥିରଂ କୁରୁ ।
ତତସ୍ସପରିଵାରଂ ତଂ ନିର୍ମୂଲଂ କୁରୁ ରାକ୍ଷସମ୍ ॥ 37 ॥
ପୃଥିଵୀମପି କାକୁତ୍ସ୍ଥ ସସାଗରଵନାଚଲାମ୍ ।
ପରିଵର୍ତଯିତୁଂ ଶକ୍ତଃ କିମଙ୍ଗପୁନ ରାଵଣମ୍ ॥ 38 ॥
ଶରତ୍କାଲଂ ପ୍ରତୀକ୍ଷସ୍ଵ ପ୍ରାଵୃଟ୍କାଲୋଽଯମାଗତଃ ।
ତତସ୍ସରାଷ୍ଟ୍ରଂ ସଗଣଂ ରାଵଣଂ ତ୍ଵଂ ଵଧିଷ୍ଯସି ॥ 39 ॥
ଅହଂ ତୁ ଖଲୁ ତେ ଵୀର୍ଯଂ ପ୍ରସୁପ୍ତଂ ପ୍ରତିବୋଧଯେ ।
ଦୀପ୍ସୈରାହୁତିଭିଃ କାଲେ ଭସ୍ମଚ୍ଛନ୍ନମିଵାନଲମ୍ ॥ 40 ॥
ଲକ୍ଷ୍ମଣସ୍ଯ ତୁ ତଦ୍ଵାକ୍ଯଂ ପ୍ରତିପୂଜ୍ଯ ହିତଂ ଶୁଭମ୍ ।
ରାଘଵସ୍ସୁହୃଦଂ ସ୍ନିଗ୍ଧମିଦଂ ଵଚନମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 41 ॥
ଵାଚ୍ଯଂ ଯଦନୁରକ୍ତେନ ସ୍ନିଗ୍ଧେନ ଚ ହିତେନ ଚ ।
ସତ୍ଯଵିକ୍ରମଯୁକ୍ତେନ ତଦୁକ୍ତଂ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ତ୍ଵଯା ॥ 42 ॥
ଏଷ ଶୋକଃ ପରିତ୍ଯକ୍ତସ୍ସର୍ଵକାର୍ଯାଵସାଦକଃ ।
ଵିକ୍ରମେଷ୍ଵପ୍ରତିହତଂ ତେଜଃ ପ୍ରୋତ୍ସାହଯାମ୍ଯହମ୍ ॥ 43 ॥
ଶରତ୍କାଲଂ ପ୍ରତୀକ୍ଷିଷ୍ଯେ ସ୍ଥିତୋଽସ୍ମି ଵଚନେ ତଵ ।
ସୁଗ୍ରୀଵସ୍ଯ ନଦୀନାଂ ଚ ପ୍ରସାଦମନୁପାଲଯନ୍ ॥ 44 ॥
ଉପକାରେଣ ଵୀରସ୍ତୁ ପ୍ରତୀକାରେଣ ଯୁଜ୍ଯତେ ।
ଅକୃତଜ୍ଞୋଽପ୍ରତିକୃତୋ ହନ୍ତି ସତ୍ତ୍ଵଵତାଂ ମନଃ ॥ 45 ॥
ଅଥୈଵ ମୁକ୍ତଃପ୍ରଣିଧାଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣଃ କୃତାଞ୍ଜଲିସ୍ତତ୍ପ୍ରତିପୂଜ୍ଯ ଭାଷିତମ୍ ।
ଉଵାଚ ରାମଂ ସ୍ଵଭିରାମଦର୍ଶନଂ ପ୍ରଦର୍ଶଯନ୍ଦର୍ଶନମାତ୍ମନଶ୍ଶୁଭମ୍ ॥ 46 ॥
ଯଥୋକ୍ତମେତତ୍ତଵ ସର୍ଵମୀପ୍ସିତଂ ନରେନ୍ଦ୍ର କର୍ତା ନ ଚିରାଦ୍ଧରୀଶ୍ଵରଃ ।
ଶରତ୍ପ୍ରତୀକ୍ଷଃ କ୍ଷମତାମିମଂ ଭଵାନ୍ ଜଲପ୍ରପାତଂ ରିପୁନିଗ୍ରହେ ଧୃତଃ ॥ 47 ॥
ନିଯମ୍ଯ କୋପଂ ପ୍ରତିପାଲ୍ଯତାଂ ଶରତ୍ କ୍ଷମସ୍ଵ ମାସାଂ ଶ୍ଚତୁରୋ ମଯା ସହ ।
ଵସାଚଲେଽସ୍ମିନ୍ମୃଗରାଜସେଵିତେ ସଂଵର୍ଧଯନ୍ ଶତ୍ରୁଵଧେ ସମୁଦ୍ଯମମ୍ ॥ 48 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡେ ସପ୍ତଵିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptaviṃśassargaḥ |
abhiṣikte tu sugrīve praviṣṭe vānare guhām |
ājagāma saha bhrātrā rāmaḥ prasravaṇaṃ girim || 1 ||
śārdūlamṛgasaṅghuṣṭaṃ siṃhairbhīmaravairvṛtam |
nānāgulmalatāgūḍhaṃ bahupādapasaṅkulam || 2 ||
ṛkṣavānaragopucchairmārjāraiśca niṣevitam |
megharāśinibhaṃ śailaṃ nityaṃ śucijalāśayam || 3 ||
tasya śailasya śikhare mahatīmāyatāṃ guhām |
pratyagṛhṇata vāsārthaṃ rāmassaumitriṇā saha || 4 ||
kṛtvā ca samayaṃ rāmassugrīveṇa sahānaghaḥ |
kālayuktaṃ mahadvākyamuvāca raghunandanaḥ || 5 ||
vinītaṃ bhrātaraṃ bhrātā lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam |
iyaṃ giriguhā ramyā viśālā yuktamārutā |
asyāṃ vatsyāma saumitre varṣarātramarindama || 6 ||
giriśṛṅgamidaṃ ramyamunnataṃ pārthivātmaja || 7 ||
śvetābhiḥ kṛṣṇatāmrābhiśśilābhirupaśobhitam |
nānādhātusamākīrṇaṃ darīnirjharaśobhitam || 8 ||
vividhairvṛkṣaṣaṇḍaiśca cārucitralatāyutam |
nānāvihagasaṅghuṣṭaṃ mayūraravanāditam || 9 ||
mālatīkundagulmaiśca sindhuvāraiśśirīṣakaiḥ |
kadambārjunasarjaiśca puṣpitairupaśobhitam || 10 ||
iyaṃ ca nalinī ramyā phullapaṅkajamaṇḍitā |
nātidūre guhāyānau bhaviṣyati nṛpātmaja || 11 ||
prāgudakpravaṇe deśe guhā sādhu bhaviṣyati |
paścāccaivonnatā saumya nivāteyaṃ bhaviṣyati || 12 ||
guhādvāre ca saumitre śilā samatalā śubhā |
ślakṣṇā caivāyatā caiva bhinnāñjanacayopamā || 13 ||
giriśṛṅgamidaṃ tāta paśya cottarataḥ śubham |
bhinnāñjanacayākāramambhodharamivotthitam || 14 ||
dakṣiṇasyāmapi diśi sthitaṃ śvetamivāparam |
kailāsaśikharaprakhyaṃ nānādhātuvibhūṣitam || 15 ||
prācīnavāhinīṃ caiva nadīṃ bhṛśamakardamām |
guhāyāḥ pūrvataḥ paśya trikūṭe jāhnavīmiva || 16 ||
candanaistilakaistālaistamālairatimuktakaiḥ |
padmakaiḥ saralaiścaiva aśokaiścaiva śobhitām || 17 ||
vānīraistimiśaiścaiva vakulaiḥ ketakairdhavaiḥ |
hintālaistiniśairnīpairvetrakaiḥ kṛtamālakaiḥ || 18 ||
tīrajaiśśobhitā bhāti nānārūpai statastataḥ |
vasanābharaṇopetā pramadevābhyalaṅkṛtā || 19 ||
śataśaḥ pakṣisaṅghaiśca nānānādairvināditā |
ekaikamanuraktaiśca cakravākairalaṅkṛtā || 20 ||
pulinairatiramyaiśca haṃsasārasasevitaiḥ |
prahasantīvabhātyeṣā nārī sarvavibhūṣitā || 21 ||
kvacinnīlotpalaiśchannā bhāti raktotpalaiḥ kvacit |
kvacidābhāti śuklaiśca divyaiḥ kumudakuṭmalaiḥ || 22 ||
pāriplavaśatairjuṣṭā barhikrauñcavināditā |
ramaṇīyā nadī saumya munisaṅghairniṣevitā || 23 ||
paśya candanavṛkṣāṇāṃ paṅktīssuracitā iva |
kakubhānāṃ ca dṛśyante manasevoditāssamam || 24 ||
aho suramaṇīyo'yaṃ deśaśśatruniṣūdana |
dṛḍhaṃ raṃsyāva saumitre sādhvatra nivasāvahai || 25 ||
itaśca nātidūre sā kiṣkindhā citrakānanā |
sugrīvasya purī ramyā bhaviṣyati nṛpātmaja || 26 ||
gītavāditranirghoṣaśśrūyate jayatāṃ vara |
nardatāṃ vānarāṇāṃ ca mṛdaṅgāḍambarai ssaha || 27 ||
labdhvā bhāryāṃ kapivaraḥ prāpya rājyaṃ suhṛdvṛtaḥ |
dhruvaṃ nandati sugrīvassamprāpya mahatīṃ śriyam || 28 ||
ityuktvā nyavasattatra rāghavassahalakṣmaṇaḥ |
bahudṛśyadarīkuñje tasminprasravaṇe girau || 29 ||
susukhe'pi bahudravye tasminhi dharaṇīdhare |
vasatastasya rāmasya ratiralpāpinā bhavet || 30 ||
hṛtāṃ hi bhāryāṃ smarataḥ prāṇebhyo'pi garīyasīm |
udayābhyuditaṃ dṛṣṭvā śaśāṅkaṃ ca viśeṣataḥ || 31 ||
āviveśa na taṃ nidrā niśāsu śayanaṃ gatam |
tatsamutthena śokena bāṣpopahatacetasam || 32 ||
taṃ śocamānaṃ kākutsthaṃ nityaṃ śokaparāyaṇam |
tulyaduḥkho'bravīdbhrātā lakṣmaṇo'nunayanvacaḥ || 33 ||
alaṃ vīra vyathāṃ gatvā na tvaṃ śocitumarhasi |
śocato vyavasīdanti sarvārthā viditaṃ hi te || 34 ||
bhavānkriyāparo loke bhavān devaparāyaṇaḥ |
āstiko dharmaśīlaśca vyavasāyī ca rāghava || 35 ||
na hyavyavasitaśśatruṃ rākṣasaṃ taṃ viśeṣataḥ |
samarthastvaṃ raṇe hantuṃ vikramairjihmakāriṇam || 36 ||
samunmūlaya śokaṃ tvaṃ vyavasāyaṃ sthiraṃ kuru |
tatassaparivāraṃ taṃ nirmūlaṃ kuru rākṣasam || 37 ||
pṛthivīmapi kākutstha sasāgaravanācalām |
parivartayituṃ śaktaḥ kimaṅgapuna rāvaṇam || 38 ||
śaratkālaṃ pratīkṣasva prāvṛṭkālo'yamāgataḥ |
tatassarāṣṭraṃ sagaṇaṃ rāvaṇaṃ tvaṃ vadhiṣyasi || 39 ||
ahaṃ tu khalu te vīryaṃ prasuptaṃ pratibodhaye |
dīpsairāhutibhiḥ kāle bhasmacchannamivānalam || 40 ||
lakṣmaṇasya tu tadvākyaṃ pratipūjya hitaṃ śubham |
rāghavassuhṛdaṃ snigdhamidaṃ vacanamabravīt || 41 ||
vācyaṃ yadanuraktena snigdhena ca hitena ca |
satyavikramayuktena taduktaṃ lakṣmaṇa tvayā || 42 ||
eṣa śokaḥ parityaktassarvakāryāvasādakaḥ |
vikrameṣvapratihataṃ tejaḥ protsāhayāmyaham || 43 ||
śaratkālaṃ pratīkṣiṣye sthito'smi vacane tava |
sugrīvasya nadīnāṃ ca prasādamanupālayan || 44 ||
upakāreṇa vīrastu pratīkāreṇa yujyate |
akṛtajño'pratikṛto hanti sattvavatāṃ manaḥ || 45 ||
athaiva muktaḥpraṇidhāya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjalistatpratipūjya bhāṣitam |
uvāca rāmaṃ svabhirāmadarśanaṃ pradarśayandarśanamātmanaśśubham || 46 ||
yathoktametattava sarvamīpsitaṃ narendra kartā na cirāddharīśvaraḥ |
śaratpratīkṣaḥ kṣamatāmimaṃ bhavān jalaprapātaṃ ripunigrahe dhṛtaḥ || 47 ||
niyamya kopaṃ pratipālyatāṃ śarat kṣamasva māsāṃ ścaturo mayā saha |
vasācale'sminmṛgarājasevite saṃvardhayan śatruvadhe samudyamam || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ सप्तविंशस्सर्गः ।
अभिषिक्ते तु सुग्रीवे प्रविष्टे वानरे गुहाम् ।
आजगाम सह भ्रात्रा रामः प्रस्रवणं गिरिम् ॥ 1 ॥
शार्दूलमृगसङ्घुष्टं सिंहैर्भीमरवैर्वृतम् ।
नानागुल्मलतागूढं बहुपादपसङ्कुलम् ॥ 2 ॥
ऋक्षवानरगोपुच्छैर्मार्जारैश्च निषेवितम् ।
मेघराशिनिभं शैलं नित्यं शुचिजलाशयम् ॥ 3 ॥
तस्य शैलस्य शिखरे महतीमायतां गुहाम् ।
प्रत्यगृह्णत वासार्थं रामस्सौमित्रिणा सह ॥ 4 ॥
कृत्वा च समयं रामस्सुग्रीवेण सहानघः ।
कालयुक्तं महद्वाक्यमुवाच रघुनन्दनः ॥ 5 ॥
विनीतं भ्रातरं भ्राता लक्ष्मणं लक्ष्मिवर्धनम् ।
इयं गिरिगुहा रम्या विशाला युक्तमारुता ।
अस्यां वत्स्याम सौमित्रे वर्षरात्रमरिन्दम ॥ 6 ॥
गिरिशृङ्गमिदं रम्यमुन्नतं पार्थिवात्मज ॥ 7 ॥
श्वेताभिः कृष्णताम्राभिश्शिलाभिरुपशोभितम् ।
नानाधातुसमाकीर्णं दरीनिर्झरशोभितम् ॥ 8 ॥
विविधैर्वृक्षषण्डैश्च चारुचित्रलतायुतम् ।
नानाविहगसङ्घुष्टं मयूररवनादितम् ॥ 9 ॥
मालतीकुन्दगुल्मैश्च सिन्धुवारैश्शिरीषकैः ।
कदम्बार्जुनसर्जैश्च पुष्पितैरुपशोभितम् ॥ 10 ॥
इयं च नलिनी रम्या फुल्लपङ्कजमण्डिता ।
नातिदूरे गुहायानौ भविष्यति नृपात्मज ॥ 11 ॥
प्रागुदक्प्रवणे देशे गुहा साधु भविष्यति ।
पश्चाच्चैवोन्नता सौम्य निवातेयं भविष्यति ॥ 12 ॥
गुहाद्वारे च सौमित्रे शिला समतला शुभा ।
श्लक्ष्णा चैवायता चैव भिन्नाञ्जनचयोपमा ॥ 13 ॥
गिरिशृङ्गमिदं तात पश्य चोत्तरतः शुभम् ।
भिन्नाञ्जनचयाकारमम्भोधरमिवोत्थितम् ॥ 14 ॥
दक्षिणस्यामपि दिशि स्थितं श्वेतमिवापरम् ।
कैलासशिखरप्रख्यं नानाधातुविभूषितम् ॥ 15 ॥
प्राचीनवाहिनीं चैव नदीं भृशमकर्दमाम् ।
गुहायाः पूर्वतः पश्य त्रिकूटे जाह्नवीमिव ॥ 16 ॥
चन्दनैस्तिलकैस्तालैस्तमालैरतिमुक्तकैः ।
पद्मकैः सरलैश्चैव अशोकैश्चैव शोभिताम् ॥ 17 ॥
वानीरैस्तिमिशैश्चैव वकुलैः केतकैर्धवैः ।
हिन्तालैस्तिनिशैर्नीपैर्वेत्रकैः कृतमालकैः ॥ 18 ॥
तीरजैश्शोभिता भाति नानारूपै स्ततस्ततः ।
वसनाभरणोपेता प्रमदेवाभ्यलङ्कृता ॥ 19 ॥
शतशः पक्षिसङ्घैश्च नानानादैर्विनादिता ।
एकैकमनुरक्तैश्च चक्रवाकैरलङ्कृता ॥ 20 ॥
पुलिनैरतिरम्यैश्च हंससारससेवितैः ।
प्रहसन्तीवभात्येषा नारी सर्वविभूषिता ॥ 21 ॥
क्वचिन्नीलोत्पलैश्छन्ना भाति रक्तोत्पलैः क्वचित् ।
क्वचिदाभाति शुक्लैश्च दिव्यैः कुमुदकुट्मलैः ॥ 22 ॥
पारिप्लवशतैर्जुष्टा बर्हिक्रौञ्चविनादिता ।
रमणीया नदी सौम्य मुनिसङ्घैर्निषेविता ॥ 23 ॥
पश्य चन्दनवृक्षाणां पङ्क्तीस्सुरचिता इव ।
ककुभानां च दृश्यन्ते मनसेवोदितास्समम् ॥ 24 ॥
अहो सुरमणीयोऽयं देशश्शत्रुनिषूदन ।
दृढं रंस्याव सौमित्रे साध्वत्र निवसावहै ॥ 25 ॥
इतश्च नातिदूरे सा किष्किन्धा चित्रकानना ।
सुग्रीवस्य पुरी रम्या भविष्यति नृपात्मज ॥ 26 ॥
गीतवादित्रनिर्घोषश्श्रूयते जयतां वर ।
नर्दतां वानराणां च मृदङ्गाडम्बरै स्सह ॥ 27 ॥
लब्ध्वा भार्यां कपिवरः प्राप्य राज्यं सुहृद्वृतः ।
ध्रुवं नन्दति सुग्रीवस्सम्प्राप्य महतीं श्रियम् ॥ 28 ॥
इत्युक्त्वा न्यवसत्तत्र राघवस्सहलक्ष्मणः ।
बहुदृश्यदरीकुञ्जे तस्मिन्प्रस्रवणे गिरौ ॥ 29 ॥
सुसुखेऽपि बहुद्रव्ये तस्मिन्हि धरणीधरे ।
वसतस्तस्य रामस्य रतिरल्पापिना भवेत् ॥ 30 ॥
हृतां हि भार्यां स्मरतः प्राणेभ्योऽपि गरीयसीम् ।
उदयाभ्युदितं दृष्ट्वा शशाङ्कं च विशेषतः ॥ 31 ॥
आविवेश न तं निद्रा निशासु शयनं गतम् ।
तत्समुत्थेन शोकेन बाष्पोपहतचेतसम् ॥ 32 ॥
तं शोचमानं काकुत्स्थं नित्यं शोकपरायणम् ।
तुल्यदुःखोऽब्रवीद्भ्राता लक्ष्मणोऽनुनयन्वचः ॥ 33 ॥
अलं वीर व्यथां गत्वा न त्वं शोचितुमर्हसि ।
शोचतो व्यवसीदन्ति सर्वार्था विदितं हि ते ॥ 34 ॥
भवान्क्रियापरो लोके भवान् देवपरायणः ।
आस्तिको धर्मशीलश्च व्यवसायी च राघव ॥ 35 ॥
न ह्यव्यवसितश्शत्रुं राक्षसं तं विशेषतः ।
समर्थस्त्वं रणे हन्तुं विक्रमैर्जिह्मकारिणम् ॥ 36 ॥
समुन्मूलय शोकं त्वं व्यवसायं स्थिरं कुरु ।
ततस्सपरिवारं तं निर्मूलं कुरु राक्षसम् ॥ 37 ॥
पृथिवीमपि काकुत्स्थ ससागरवनाचलाम् ।
परिवर्तयितुं शक्तः किमङ्गपुन रावणम् ॥ 38 ॥
शरत्कालं प्रतीक्षस्व प्रावृट्कालोऽयमागतः ।
ततस्सराष्ट्रं सगणं रावणं त्वं वधिष्यसि ॥ 39 ॥
अहं तु खलु ते वीर्यं प्रसुप्तं प्रतिबोधये ।
दीप्सैराहुतिभिः काले भस्मच्छन्नमिवानलम् ॥ 40 ॥
लक्ष्मणस्य तु तद्वाक्यं प्रतिपूज्य हितं शुभम् ।
राघवस्सुहृदं स्निग्धमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 41 ॥
वाच्यं यदनुरक्तेन स्निग्धेन च हितेन च ।
सत्यविक्रमयुक्तेन तदुक्तं लक्ष्मण त्वया ॥ 42 ॥
एष शोकः परित्यक्तस्सर्वकार्यावसादकः ।
विक्रमेष्वप्रतिहतं तेजः प्रोत्साहयाम्यहम् ॥ 43 ॥
शरत्कालं प्रतीक्षिष्ये स्थितोऽस्मि वचने तव ।
सुग्रीवस्य नदीनां च प्रसादमनुपालयन् ॥ 44 ॥
उपकारेण वीरस्तु प्रतीकारेण युज्यते ।
अकृतज्ञोऽप्रतिकृतो हन्ति सत्त्ववतां मनः ॥ 45 ॥
अथैव मुक्तःप्रणिधाय लक्ष्मणः कृताञ्जलिस्तत्प्रतिपूज्य भाषितम् ।
उवाच रामं स्वभिरामदर्शनं प्रदर्शयन्दर्शनमात्मनश्शुभम् ॥ 46 ॥
यथोक्तमेतत्तव सर्वमीप्सितं नरेन्द्र कर्ता न चिराद्धरीश्वरः ।
शरत्प्रतीक्षः क्षमतामिमं भवान् जलप्रपातं रिपुनिग्रहे धृतः ॥ 47 ॥
नियम्य कोपं प्रतिपाल्यतां शरत् क्षमस्व मासां श्चतुरो मया सह ।
वसाचलेऽस्मिन्मृगराजसेविते संवर्धयन् शत्रुवधे समुद्यमम् ॥ 48 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे सप्तविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptaviṃśassargaḥ |
abhiṣikte tu sugrīve praviṣṭe vānare guhām |
ājagāma saha bhrātrā rāmaḥ prasravaṇaṃ girim || 1 ||
śārdūlamṛgasaṅghuṣṭaṃ siṃhairbhīmaravairvṛtam |
nānāgulmalatāgūḍhaṃ bahupādapasaṅkulam || 2 ||
ṛkṣavānaragopucchairmārjāraiśca niṣevitam |
megharāśinibhaṃ śailaṃ nityaṃ śucijalāśayam || 3 ||
tasya śailasya śikhare mahatīmāyatāṃ guhām |
pratyagṛhṇata vāsārthaṃ rāmassaumitriṇā saha || 4 ||
kṛtvā ca samayaṃ rāmassugrīveṇa sahānaghaḥ |
kālayuktaṃ mahadvākyamuvāca raghunandanaḥ || 5 ||
vinītaṃ bhrātaraṃ bhrātā lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam |
iyaṃ giriguhā ramyā viśālā yuktamārutā |
asyāṃ vatsyāma saumitre varṣarātramarindama || 6 ||
giriśṛṅgamidaṃ ramyamunnataṃ pārthivātmaja || 7 ||
śvetābhiḥ kṛṣṇatāmrābhiśśilābhirupaśobhitam |
nānādhātusamākīrṇaṃ darīnirjharaśobhitam || 8 ||
vividhairvṛkṣaṣaṇḍaiśca cārucitralatāyutam |
nānāvihagasaṅghuṣṭaṃ mayūraravanāditam || 9 ||
mālatīkundagulmaiśca sindhuvāraiśśirīṣakaiḥ |
kadambārjunasarjaiśca puṣpitairupaśobhitam || 10 ||
iyaṃ ca nalinī ramyā phullapaṅkajamaṇḍitā |
nātidūre guhāyānau bhaviṣyati nṛpātmaja || 11 ||
prāgudakpravaṇe deśe guhā sādhu bhaviṣyati |
paścāccaivonnatā saumya nivāteyaṃ bhaviṣyati || 12 ||
guhādvāre ca saumitre śilā samatalā śubhā |
ślakṣṇā caivāyatā caiva bhinnāñjanacayopamā || 13 ||
giriśṛṅgamidaṃ tāta paśya cottarataḥ śubham |
bhinnāñjanacayākāramambhodharamivotthitam || 14 ||
dakṣiṇasyāmapi diśi sthitaṃ śvetamivāparam |
kailāsaśikharaprakhyaṃ nānādhātuvibhūṣitam || 15 ||
prācīnavāhinīṃ caiva nadīṃ bhṛśamakardamām |
guhāyāḥ pūrvataḥ paśya trikūṭe jāhnavīmiva || 16 ||
candanaistilakaistālaistamālairatimuktakaiḥ |
padmakaiḥ saralaiścaiva aśokaiścaiva śobhitām || 17 ||
vānīraistimiśaiścaiva vakulaiḥ ketakairdhavaiḥ |
hintālaistiniśairnīpairvetrakaiḥ kṛtamālakaiḥ || 18 ||
tīrajaiśśobhitā bhāti nānārūpai statastataḥ |
vasanābharaṇopetā pramadevābhyalaṅkṛtā || 19 ||
śataśaḥ pakṣisaṅghaiśca nānānādairvināditā |
ekaikamanuraktaiśca cakravākairalaṅkṛtā || 20 ||
pulinairatiramyaiśca haṃsasārasasevitaiḥ |
prahasantīvabhātyeṣā nārī sarvavibhūṣitā || 21 ||
kvacinnīlotpalaiśchannā bhāti raktotpalaiḥ kvacit |
kvacidābhāti śuklaiśca divyaiḥ kumudakuṭmalaiḥ || 22 ||
pāriplavaśatairjuṣṭā barhikrauñcavināditā |
ramaṇīyā nadī saumya munisaṅghairniṣevitā || 23 ||
paśya candanavṛkṣāṇāṃ paṅktīssuracitā iva |
kakubhānāṃ ca dṛśyante manasevoditāssamam || 24 ||
aho suramaṇīyo'yaṃ deśaśśatruniṣūdana |
dṛḍhaṃ raṃsyāva saumitre sādhvatra nivasāvahai || 25 ||
itaśca nātidūre sā kiṣkindhā citrakānanā |
sugrīvasya purī ramyā bhaviṣyati nṛpātmaja || 26 ||
gītavāditranirghoṣaśśrūyate jayatāṃ vara |
nardatāṃ vānarāṇāṃ ca mṛdaṅgāḍambarai ssaha || 27 ||
labdhvā bhāryāṃ kapivaraḥ prāpya rājyaṃ suhṛdvṛtaḥ |
dhruvaṃ nandati sugrīvassamprāpya mahatīṃ śriyam || 28 ||
ityuktvā nyavasattatra rāghavassahalakṣmaṇaḥ |
bahudṛśyadarīkuñje tasminprasravaṇe girau || 29 ||
susukhe'pi bahudravye tasminhi dharaṇīdhare |
vasatastasya rāmasya ratiralpāpinā bhavet || 30 ||
hṛtāṃ hi bhāryāṃ smarataḥ prāṇebhyo'pi garīyasīm |
udayābhyuditaṃ dṛṣṭvā śaśāṅkaṃ ca viśeṣataḥ || 31 ||
āviveśa na taṃ nidrā niśāsu śayanaṃ gatam |
tatsamutthena śokena bāṣpopahatacetasam || 32 ||
taṃ śocamānaṃ kākutsthaṃ nityaṃ śokaparāyaṇam |
tulyaduḥkho'bravīdbhrātā lakṣmaṇo'nunayanvacaḥ || 33 ||
alaṃ vīra vyathāṃ gatvā na tvaṃ śocitumarhasi |
śocato vyavasīdanti sarvārthā viditaṃ hi te || 34 ||
bhavānkriyāparo loke bhavān devaparāyaṇaḥ |
āstiko dharmaśīlaśca vyavasāyī ca rāghava || 35 ||
na hyavyavasitaśśatruṃ rākṣasaṃ taṃ viśeṣataḥ |
samarthastvaṃ raṇe hantuṃ vikramairjihmakāriṇam || 36 ||
samunmūlaya śokaṃ tvaṃ vyavasāyaṃ sthiraṃ kuru |
tatassaparivāraṃ taṃ nirmūlaṃ kuru rākṣasam || 37 ||
pṛthivīmapi kākutstha sasāgaravanācalām |
parivartayituṃ śaktaḥ kimaṅgapuna rāvaṇam || 38 ||
śaratkālaṃ pratīkṣasva prāvṛṭkālo'yamāgataḥ |
tatassarāṣṭraṃ sagaṇaṃ rāvaṇaṃ tvaṃ vadhiṣyasi || 39 ||
ahaṃ tu khalu te vīryaṃ prasuptaṃ pratibodhaye |
dīpsairāhutibhiḥ kāle bhasmacchannamivānalam || 40 ||
lakṣmaṇasya tu tadvākyaṃ pratipūjya hitaṃ śubham |
rāghavassuhṛdaṃ snigdhamidaṃ vacanamabravīt || 41 ||
vācyaṃ yadanuraktena snigdhena ca hitena ca |
satyavikramayuktena taduktaṃ lakṣmaṇa tvayā || 42 ||
eṣa śokaḥ parityaktassarvakāryāvasādakaḥ |
vikrameṣvapratihataṃ tejaḥ protsāhayāmyaham || 43 ||
śaratkālaṃ pratīkṣiṣye sthito'smi vacane tava |
sugrīvasya nadīnāṃ ca prasādamanupālayan || 44 ||
upakāreṇa vīrastu pratīkāreṇa yujyate |
akṛtajño'pratikṛto hanti sattvavatāṃ manaḥ || 45 ||
athaiva muktaḥpraṇidhāya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjalistatpratipūjya bhāṣitam |
uvāca rāmaṃ svabhirāmadarśanaṃ pradarśayandarśanamātmanaśśubham || 46 ||
yathoktametattava sarvamīpsitaṃ narendra kartā na cirāddharīśvaraḥ |
śaratpratīkṣaḥ kṣamatāmimaṃ bhavān jalaprapātaṃ ripunigrahe dhṛtaḥ || 47 ||
niyamya kopaṃ pratipālyatāṃ śarat kṣamasva māsāṃ ścaturo mayā saha |
vasācale'sminmṛgarājasevite saṃvardhayan śatruvadhe samudyamam || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.