ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ତ୍ରଯସ୍ତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ସୋଽଵତୀର୍ଯ ଦ୍ରୁମାତ୍ତସ୍ମାଦ୍ଵିଦ୍ରୁମପ୍ରତିମାନନଃ ।
ଵିନୀତଵେଷଃ କୃପଣଃ ପ୍ରଣିପତ୍ଯୋପସୃତ୍ଯ ଚ ॥ 1 ॥
ତାମବ୍ରଵୀନ୍ମହାତେଜା ହନୂମାନ୍ମାରୁତାତ୍ମଜଃ ।
ଶିରସ୍ଯଞ୍ଜଲିମାଧାଯ ସୀତାଂ ମଧୁରଯା ଗିରା ॥ 2 ॥
କା ନୁ ପଦ୍ମପଲାଶାକ୍ଷି କ୍ଲିଷ୍ଟକୌଶେଯଵାସିନି ।
ଦ୍ରୁମସ୍ଯ ଶାଖାମାଲମ୍ବ୍ଯ ତିଷ୍ଠସି ତ୍ଵମନିନ୍ଦିତେ ॥ 3 ॥
କିମର୍ଥଂ ତଵ ନେତ୍ରାଭ୍ଯାଂ ଵାରି ସ୍ରଵତି ଶୋକଜମ୍ ।
ପୁଣ୍ଡରୀକପଲାଶାଭ୍ଯାଂ ଵିପ୍ରକୀର୍ଣମିଵୋଦକମ୍ ॥ 4 ॥
ସୁରାଣାମସୁରାଣାଂ ଵା ନାଗଗନ୍ଧର୍ଵରକ୍ଷସାମ୍ ।
ଯକ୍ଷାଣାଂ କିନ୍ନରାଣାଂ ଵା କା ତ୍ଵଂ ଭଵସି ଶୋଭନେ ॥ 5 ॥
କା ତ୍ଵଂ ଭଵସି ରୁଦ୍ରାଣାଂ ମରୁତାଂ ଵା ଵରାନନେ ।
ଵସୂନାଂ ହି ଵରାରୋହେ ଦେଵତା ପ୍ରତିଭାସି ମେ ॥ 6 ॥
କି ନୁ ଚନ୍ଦ୍ରମସା ହୀନା ପତିତା ଵିବୁଧାଲଯାତ୍ ।
ରୋହିଣୀ ଜ୍ଯୋତିଷାଂ ଶ୍ରେଷ୍ଠା ଶ୍ରେଷ୍ଠସର୍ଵଗୁଣାନ୍ଵିତା ॥ 7 ॥
କା ତ୍ଵଂ ଭଵସି କଲ୍ଯାଣି ତ୍ଵମନିନ୍ଦିତଲୋଚନେ ।
କୋପାଦ୍ଵା ଯଦି ଵା ମୋହାଦ୍ଭର୍ତାରମସିତେକ୍ଷଣେ ॥ 8 ॥
ଵସିଷ୍ଠଂ କୋପଯିତ୍ଵା ତ୍ଵଂ ନାସି କଲ୍ଯାଣ୍ଯରୁନ୍ଧତୀ ।
କୋ ନୁ ପୁତ୍ରଃ ପିତା ଭ୍ରାତା ଭର୍ତା ଵା ତେ ସୁମଧ୍ଯମେ ॥ 9 ॥
ଅସ୍ମାଲ୍ଲୋକାଦମୁଂ ଲୋକଂ ଗତଂ ତ୍ଵମନୁଶୋଚସି ।
ରୋଦନାଦତିନିଶ୍ଶ୍ଵାସାଦ୍ଭୂମିସଂସ୍ପର୍ଶନାଦପି ॥ 10 ॥
ନ ତ୍ଵାଂ ଦେଵୀମହଂ ମନ୍ଯେ ରାଜ୍ଞ ସ୍ସର୍ଵଜ୍ଞାଵଧାରଣାତ୍ ।
ଵ୍ଯଞ୍ଜନାନି ଚ ତେ ଯାନି ଲକ୍ଷଣାନି ଚ ଲକ୍ଷଯେ ॥ 11 ॥
ମହିଷୀ ଭୂମିପାଲସ୍ଯ ରାଜକନ୍ଯା ଚ ମେ ମତା ।
ରାଵଣେନ ଜନସ୍ଥାନାଦ୍ବଲାଦପଦହୃତା ଯଦି ॥ 12 ॥
ସୀତା ତ୍ଵମସି ଭଦ୍ରଂ ତେ ତନ୍ମମାଚକ୍ଷ୍ଵ ପୃଚ୍ଛତଃ ।
ଯଥା ହି ତଵ ଵୈ ଦୈନ୍ଯଂ ରୂପଂ ଚାପ୍ଯତିମାନୁଷମ୍ ॥ 13 ॥
ତପସା ଚାନ୍ଵିତୋ ଵେଷସ୍ତ୍ଵଂ ରାମମହିଷୀ ଧ୍ରୁଵମ୍ ।
ସା ତସ୍ଯ ଵଚନଂ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ରାମକୀର୍ତନହର୍ଷିତା ॥ 14 ॥
ଉଵାଚ ଵାକ୍ଯଂ ଵୈଦେହୀ ହନୁମନ୍ତଂ ଦ୍ରୁମାଶ୍ରିତମ୍ ।
ପୃଥିଵ୍ଯାଂ ରାଜସିଂହାନାଂ ମୁଖ୍ଯସ୍ଯ ଵିଦିତାତ୍ମନଃ ॥ 15 ॥
ସ୍ନୁଷା ଦଶରଥସ୍ଯାହଂ ଶତ୍ରୁସୈନ୍ଯପ୍ରତାପିନଃ ।
ଦୁହିତା ଜନକସ୍ଯାହଂ ଵୈଦେହସ୍ଯ ମହାତ୍ମନଃ ॥ 16 ॥
ସୀତେତି ନାମ ନାମ୍ନାଽହଂ ଭାର୍ଯା ରାମସ୍ଯ ଧୀମତଃ ।
ସମା ଦ୍ଵାଦଶ ତତ୍ରାହଂ ରାଘଵସ୍ଯ ନିଵେଶନେ ॥ 17 ॥
ଭୁଞ୍ଜାନା ମାନୁଷାନ୍ଭୋଗାନ୍ସର୍ଵକାମସମୃଦ୍ଧିନୀ ।
ତତ୍ର ତ୍ରଯୋଦଶେ ଵର୍ଷେ ରାଜ୍ଯେନେକ୍ଷ୍ଵାକୁନନ୍ଦନମ୍ ॥ 18 ॥
ଅଭିଷେଚଯିତୁଂ ରାଜା ସୋପାଧ୍ଯାଯଃ ପ୍ରଚକ୍ରମେ ।
ତସ୍ମିନ୍ସମ୍ଭ୍ରିଯମାଣେ ତୁ ରାଘଵସ୍ଯାଭିଷେଚନେ ॥ 19 ॥
କୈକଯୀ ନାମ ଭର୍ତାରଂ ଦେଵୀ ଵଚନମବ୍ରଵୀତ୍ ।
ନ ପିବେଯଂ ନ ଖାଦେଯଂ ପ୍ରତ୍ଯହଂ ମମ ଭୋଜନମ୍ ॥ 20 ॥
ଏଷ ମେ ଜୀଵିତସ୍ଯାନ୍ତୋ ରାମୋ ଯଦ୍ଯଭିଷିଚ୍ଯତେ ।
ଯତ୍ତଦୁକ୍ତଂ ତ୍ଵଯା ଵାକ୍ଯଂ ପ୍ରୀତ୍ଯା ନୃପତିସତ୍ତମ ॥ 21 ॥
ତଚ୍ଛେନ୍ନ ଵିତଥଂ କାର୍ଯଂ ଵନଂ ଗଚ୍ଛତୁ ରାଘଵଃ ।
ସ ରାଜା ସତ୍ଯଵାଗ୍ଦେଵ୍ଯା ଵରଦାନମନୁସ୍ମରନ୍ ॥ 22 ॥
ମୁମୋହ ଵଚନଂ ଶ୍ରୁତ୍ଵା କୈକେଯ୍ଯାଃ କ୍ରୂରମପ୍ରିଯମ୍ ।
ତତସ୍ତୁ ସ୍ଥଵିରୋ ରାଜା ସତ୍ଯେ ଧର୍ମେ ଵ୍ଯଵସ୍ଥିତଃ ॥ 23 ॥
ଜ୍ଯେଷ୍ଠଂ ଯଶସ୍ଵିନଂ ପୁତ୍ରଂ ରୁଦନ୍ରାଜ୍ଯମଯାଚତ ।
ସ ପିତୁର୍ଵଚନଂ ଶ୍ରୀମାନଭିଷେକାତ୍ପରଂ ପ୍ରିଯମ୍ ॥ 24 ॥
ମନସା ପୂର୍ଵମାସାଦ୍ଯ ଵାଚା ପ୍ରତିଗୃହୀତଵାନ୍ ।
ଦଦ୍ଯାନ୍ନ ପ୍ରତିଗୃହ୍ଣୀଯାନ୍ନ ବ୍ରୂଯାତ୍କିଞ୍ଚିଦପ୍ରିଯମ୍ ॥ 25 ॥
ଅପି ଜୀଵିତହେତୋର୍ଵା ରାମସ୍ସତ୍ଯପରାକ୍ରମଃ ।
ସ ଵିହାଯୋତ୍ତରୀଯାଣି ମହାର୍ହାଣି ମହାଯଶାଃ ॥ 26 ॥
ଵିସୃଜ୍ଯ ମନସା ରାଜ୍ଯଂ ଜନନ୍ଯୈ ମାଂ ସମାଦିଶତ୍ ।
ସାହଂ ତସ୍ଯାଗ୍ରତସ୍ତୂର୍ଣଂ ପ୍ରସ୍ଥିତା ଵନଚାରିଣୀ ॥ 27 ॥
ନ ହି ମେ ତେନ ହୀନାଯା ଵାସସ୍ସ୍ଵର୍ଗେଽପି ରୋଚତେ ।
ପ୍ରାଗେଵ ତୁ ମହାଭାଗସ୍ସୌମିତ୍ରିର୍ମିତ୍ରନନ୍ଦନଃ ॥ 28 ॥
ପୂର୍ଵଜସ୍ଯାନୁଯାତ୍ରାର୍ଥେ ଦ୍ରୁମଚୀରୈରଲଙ୍କୃତଃ ।
ତେ ଵଯଂ ଭର୍ତୁରାଦେଶଂ ବହୁମାନ୍ଯ ଦୃଢଵ୍ରତାଃ ॥ 29 ॥
ପ୍ରଵିଷ୍ଟାସ୍ସ୍ମ ପୁରାଦୃଷ୍ଟଂ ଵନଂ ଗମ୍ଭୀରଦର୍ଶନମ୍ ।
ଵସତୋ ଦଣ୍ଡକାରଣ୍ଯେ ତସ୍ଯାହମମିତୌଜସଃ ॥ 30 ॥
ରକ୍ଷସାଽପହୃତା ଭାର୍ଯା ରାଵଣେନ ଦୁରାତ୍ମନା ।
ଦ୍ଵୌ ମାସୌ ତେନ ମେ କାଲୋ ଜୀଵିତାନୁଗ୍ରହଃ କୃତଃ ॥ 31 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡେ ତ୍ରଯସ୍ତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
so'vatīrya drumāttasmādvidrumapratimānanaḥ |
vinītaveṣaḥ kṛpaṇaḥ praṇipatyopasṛtya ca || 1 ||
tāmabravīnmahātejā hanūmānmārutātmajaḥ |
śirasyañjalimādhāya sītāṃ madhurayā girā || 2 ||
kā nu padmapalāśākṣi kliṣṭakauśeyavāsini |
drumasya śākhāmālambya tiṣṭhasi tvamanindite || 3 ||
kimarthaṃ tava netrābhyāṃ vāri sravati śokajam |
puṇḍarīkapalāśābhyāṃ viprakīrṇamivodakam || 4 ||
surāṇāmasurāṇāṃ vā nāgagandharvarakṣasām |
yakṣāṇāṃ kinnarāṇāṃ vā kā tvaṃ bhavasi śobhane || 5 ||
kā tvaṃ bhavasi rudrāṇāṃ marutāṃ vā varānane |
vasūnāṃ hi varārohe devatā pratibhāsi me || 6 ||
ki nu candramasā hīnā patitā vibudhālayāt |
rohiṇī jyotiṣāṃ śreṣṭhā śreṣṭhasarvaguṇānvitā || 7 ||
kā tvaṃ bhavasi kalyāṇi tvamaninditalocane |
kopādvā yadi vā mohādbhartāramasitekṣaṇe || 8 ||
vasiṣṭhaṃ kopayitvā tvaṃ nāsi kalyāṇyarundhatī |
ko nu putraḥ pitā bhrātā bhartā vā te sumadhyame || 9 ||
asmāllokādamuṃ lokaṃ gataṃ tvamanuśocasi |
rodanādatiniśśvāsādbhūmisaṃsparśanādapi || 10 ||
na tvāṃ devīmahaṃ manye rājña ssarvajñāvadhāraṇāt |
vyañjanāni ca te yāni lakṣaṇāni ca lakṣaye || 11 ||
mahiṣī bhūmipālasya rājakanyā ca me matā |
rāvaṇena janasthānādbalādapadahṛtā yadi || 12 ||
sītā tvamasi bhadraṃ te tanmamācakṣva pṛcchataḥ |
yathā hi tava vai dainyaṃ rūpaṃ cāpyatimānuṣam || 13 ||
tapasā cānvito veṣastvaṃ rāmamahiṣī dhruvam |
sā tasya vacanaṃ śrutvā rāmakīrtanaharṣitā || 14 ||
uvāca vākyaṃ vaidehī hanumantaṃ drumāśritam |
pṛthivyāṃ rājasiṃhānāṃ mukhyasya viditātmanaḥ || 15 ||
snuṣā daśarathasyāhaṃ śatrusainyapratāpinaḥ |
duhitā janakasyāhaṃ vaidehasya mahātmanaḥ || 16 ||
sīteti nāma nāmnā'haṃ bhāryā rāmasya dhīmataḥ |
samā dvādaśa tatrāhaṃ rāghavasya niveśane || 17 ||
bhuñjānā mānuṣānbhogānsarvakāmasamṛddhinī |
tatra trayodaśe varṣe rājyenekṣvākunandanam || 18 ||
abhiṣecayituṃ rājā sopādhyāyaḥ pracakrame |
tasminsambhriyamāṇe tu rāghavasyābhiṣecane || 19 ||
kaikayī nāma bhartāraṃ devī vacanamabravīt |
na pibeyaṃ na khādeyaṃ pratyahaṃ mama bhojanam || 20 ||
eṣa me jīvitasyānto rāmo yadyabhiṣicyate |
yattaduktaṃ tvayā vākyaṃ prītyā nṛpatisattama || 21 ||
tacchenna vitathaṃ kāryaṃ vanaṃ gacchatu rāghavaḥ |
sa rājā satyavāgdevyā varadānamanusmaran || 22 ||
mumoha vacanaṃ śrutvā kaikeyyāḥ krūramapriyam |
tatastu sthaviro rājā satye dharme vyavasthitaḥ || 23 ||
jyeṣṭhaṃ yaśasvinaṃ putraṃ rudanrājyamayācata |
sa piturvacanaṃ śrīmānabhiṣekātparaṃ priyam || 24 ||
manasā pūrvamāsādya vācā pratigṛhītavān |
dadyānna pratigṛhṇīyānna brūyātkiñcidapriyam || 25 ||
api jīvitahetorvā rāmassatyaparākramaḥ |
sa vihāyottarīyāṇi mahārhāṇi mahāyaśāḥ || 26 ||
visṛjya manasā rājyaṃ jananyai māṃ samādiśat |
sāhaṃ tasyāgratastūrṇaṃ prasthitā vanacāriṇī || 27 ||
na hi me tena hīnāyā vāsassvarge'pi rocate |
prāgeva tu mahābhāgassaumitrirmitranandanaḥ || 28 ||
pūrvajasyānuyātrārthe drumacīrairalaṅkṛtaḥ |
te vayaṃ bharturādeśaṃ bahumānya dṛḍhavratāḥ || 29 ||
praviṣṭāssma purādṛṣṭaṃ vanaṃ gambhīradarśanam |
vasato daṇḍakāraṇye tasyāhamamitaujasaḥ || 30 ||
rakṣasā'pahṛtā bhāryā rāvaṇena durātmanā |
dvau māsau tena me kālo jīvitānugrahaḥ kṛtaḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
सोऽवतीर्य द्रुमात्तस्माद्विद्रुमप्रतिमाननः ।
विनीतवेषः कृपणः प्रणिपत्योपसृत्य च ॥ 1 ॥
तामब्रवीन्महातेजा हनूमान्मारुतात्मजः ।
शिरस्यञ्जलिमाधाय सीतां मधुरया गिरा ॥ 2 ॥
का नु पद्मपलाशाक्षि क्लिष्टकौशेयवासिनि ।
द्रुमस्य शाखामालम्ब्य तिष्ठसि त्वमनिन्दिते ॥ 3 ॥
किमर्थं तव नेत्राभ्यां वारि स्रवति शोकजम् ।
पुण्डरीकपलाशाभ्यां विप्रकीर्णमिवोदकम् ॥ 4 ॥
सुराणामसुराणां वा नागगन्धर्वरक्षसाम् ।
यक्षाणां किन्नराणां वा का त्वं भवसि शोभने ॥ 5 ॥
का त्वं भवसि रुद्राणां मरुतां वा वरानने ।
वसूनां हि वरारोहे देवता प्रतिभासि मे ॥ 6 ॥
कि नु चन्द्रमसा हीना पतिता विबुधालयात् ।
रोहिणी ज्योतिषां श्रेष्ठा श्रेष्ठसर्वगुणान्विता ॥ 7 ॥
का त्वं भवसि कल्याणि त्वमनिन्दितलोचने ।
कोपाद्वा यदि वा मोहाद्भर्तारमसितेक्षणे ॥ 8 ॥
वसिष्ठं कोपयित्वा त्वं नासि कल्याण्यरुन्धती ।
को नु पुत्रः पिता भ्राता भर्ता वा ते सुमध्यमे ॥ 9 ॥
अस्माल्लोकादमुं लोकं गतं त्वमनुशोचसि ।
रोदनादतिनिश्श्वासाद्भूमिसंस्पर्शनादपि ॥ 10 ॥
न त्वां देवीमहं मन्ये राज्ञ स्सर्वज्ञावधारणात् ।
व्यञ्जनानि च ते यानि लक्षणानि च लक्षये ॥ 11 ॥
महिषी भूमिपालस्य राजकन्या च मे मता ।
रावणेन जनस्थानाद्बलादपदहृता यदि ॥ 12 ॥
सीता त्वमसि भद्रं ते तन्ममाचक्ष्व पृच्छतः ।
यथा हि तव वै दैन्यं रूपं चाप्यतिमानुषम् ॥ 13 ॥
तपसा चान्वितो वेषस्त्वं राममहिषी ध्रुवम् ।
सा तस्य वचनं श्रुत्वा रामकीर्तनहर्षिता ॥ 14 ॥
उवाच वाक्यं वैदेही हनुमन्तं द्रुमाश्रितम् ।
पृथिव्यां राजसिंहानां मुख्यस्य विदितात्मनः ॥ 15 ॥
स्नुषा दशरथस्याहं शत्रुसैन्यप्रतापिनः ।
दुहिता जनकस्याहं वैदेहस्य महात्मनः ॥ 16 ॥
सीतेति नाम नाम्नाऽहं भार्या रामस्य धीमतः ।
समा द्वादश तत्राहं राघवस्य निवेशने ॥ 17 ॥
भुञ्जाना मानुषान्भोगान्सर्वकामसमृद्धिनी ।
तत्र त्रयोदशे वर्षे राज्येनेक्ष्वाकुनन्दनम् ॥ 18 ॥
अभिषेचयितुं राजा सोपाध्यायः प्रचक्रमे ।
तस्मिन्सम्भ्रियमाणे तु राघवस्याभिषेचने ॥ 19 ॥
कैकयी नाम भर्तारं देवी वचनमब्रवीत् ।
न पिबेयं न खादेयं प्रत्यहं मम भोजनम् ॥ 20 ॥
एष मे जीवितस्यान्तो रामो यद्यभिषिच्यते ।
यत्तदुक्तं त्वया वाक्यं प्रीत्या नृपतिसत्तम ॥ 21 ॥
तच्छेन्न वितथं कार्यं वनं गच्छतु राघवः ।
स राजा सत्यवाग्देव्या वरदानमनुस्मरन् ॥ 22 ॥
मुमोह वचनं श्रुत्वा कैकेय्याः क्रूरमप्रियम् ।
ततस्तु स्थविरो राजा सत्ये धर्मे व्यवस्थितः ॥ 23 ॥
ज्येष्ठं यशस्विनं पुत्रं रुदन्राज्यमयाचत ।
स पितुर्वचनं श्रीमानभिषेकात्परं प्रियम् ॥ 24 ॥
मनसा पूर्वमासाद्य वाचा प्रतिगृहीतवान् ।
दद्यान्न प्रतिगृह्णीयान्न ब्रूयात्किञ्चिदप्रियम् ॥ 25 ॥
अपि जीवितहेतोर्वा रामस्सत्यपराक्रमः ।
स विहायोत्तरीयाणि महार्हाणि महायशाः ॥ 26 ॥
विसृज्य मनसा राज्यं जनन्यै मां समादिशत् ।
साहं तस्याग्रतस्तूर्णं प्रस्थिता वनचारिणी ॥ 27 ॥
न हि मे तेन हीनाया वासस्स्वर्गेऽपि रोचते ।
प्रागेव तु महाभागस्सौमित्रिर्मित्रनन्दनः ॥ 28 ॥
पूर्वजस्यानुयात्रार्थे द्रुमचीरैरलङ्कृतः ।
ते वयं भर्तुरादेशं बहुमान्य दृढव्रताः ॥ 29 ॥
प्रविष्टास्स्म पुरादृष्टं वनं गम्भीरदर्शनम् ।
वसतो दण्डकारण्ये तस्याहममितौजसः ॥ 30 ॥
रक्षसाऽपहृता भार्या रावणेन दुरात्मना ।
द्वौ मासौ तेन मे कालो जीवितानुग्रहः कृतः ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
so'vatīrya drumāttasmādvidrumapratimānanaḥ |
vinītaveṣaḥ kṛpaṇaḥ praṇipatyopasṛtya ca || 1 ||
tāmabravīnmahātejā hanūmānmārutātmajaḥ |
śirasyañjalimādhāya sītāṃ madhurayā girā || 2 ||
kā nu padmapalāśākṣi kliṣṭakauśeyavāsini |
drumasya śākhāmālambya tiṣṭhasi tvamanindite || 3 ||
kimarthaṃ tava netrābhyāṃ vāri sravati śokajam |
puṇḍarīkapalāśābhyāṃ viprakīrṇamivodakam || 4 ||
surāṇāmasurāṇāṃ vā nāgagandharvarakṣasām |
yakṣāṇāṃ kinnarāṇāṃ vā kā tvaṃ bhavasi śobhane || 5 ||
kā tvaṃ bhavasi rudrāṇāṃ marutāṃ vā varānane |
vasūnāṃ hi varārohe devatā pratibhāsi me || 6 ||
ki nu candramasā hīnā patitā vibudhālayāt |
rohiṇī jyotiṣāṃ śreṣṭhā śreṣṭhasarvaguṇānvitā || 7 ||
kā tvaṃ bhavasi kalyāṇi tvamaninditalocane |
kopādvā yadi vā mohādbhartāramasitekṣaṇe || 8 ||
vasiṣṭhaṃ kopayitvā tvaṃ nāsi kalyāṇyarundhatī |
ko nu putraḥ pitā bhrātā bhartā vā te sumadhyame || 9 ||
asmāllokādamuṃ lokaṃ gataṃ tvamanuśocasi |
rodanādatiniśśvāsādbhūmisaṃsparśanādapi || 10 ||
na tvāṃ devīmahaṃ manye rājña ssarvajñāvadhāraṇāt |
vyañjanāni ca te yāni lakṣaṇāni ca lakṣaye || 11 ||
mahiṣī bhūmipālasya rājakanyā ca me matā |
rāvaṇena janasthānādbalādapadahṛtā yadi || 12 ||
sītā tvamasi bhadraṃ te tanmamācakṣva pṛcchataḥ |
yathā hi tava vai dainyaṃ rūpaṃ cāpyatimānuṣam || 13 ||
tapasā cānvito veṣastvaṃ rāmamahiṣī dhruvam |
sā tasya vacanaṃ śrutvā rāmakīrtanaharṣitā || 14 ||
uvāca vākyaṃ vaidehī hanumantaṃ drumāśritam |
pṛthivyāṃ rājasiṃhānāṃ mukhyasya viditātmanaḥ || 15 ||
snuṣā daśarathasyāhaṃ śatrusainyapratāpinaḥ |
duhitā janakasyāhaṃ vaidehasya mahātmanaḥ || 16 ||
sīteti nāma nāmnā'haṃ bhāryā rāmasya dhīmataḥ |
samā dvādaśa tatrāhaṃ rāghavasya niveśane || 17 ||
bhuñjānā mānuṣānbhogānsarvakāmasamṛddhinī |
tatra trayodaśe varṣe rājyenekṣvākunandanam || 18 ||
abhiṣecayituṃ rājā sopādhyāyaḥ pracakrame |
tasminsambhriyamāṇe tu rāghavasyābhiṣecane || 19 ||
kaikayī nāma bhartāraṃ devī vacanamabravīt |
na pibeyaṃ na khādeyaṃ pratyahaṃ mama bhojanam || 20 ||
eṣa me jīvitasyānto rāmo yadyabhiṣicyate |
yattaduktaṃ tvayā vākyaṃ prītyā nṛpatisattama || 21 ||
tacchenna vitathaṃ kāryaṃ vanaṃ gacchatu rāghavaḥ |
sa rājā satyavāgdevyā varadānamanusmaran || 22 ||
mumoha vacanaṃ śrutvā kaikeyyāḥ krūramapriyam |
tatastu sthaviro rājā satye dharme vyavasthitaḥ || 23 ||
jyeṣṭhaṃ yaśasvinaṃ putraṃ rudanrājyamayācata |
sa piturvacanaṃ śrīmānabhiṣekātparaṃ priyam || 24 ||
manasā pūrvamāsādya vācā pratigṛhītavān |
dadyānna pratigṛhṇīyānna brūyātkiñcidapriyam || 25 ||
api jīvitahetorvā rāmassatyaparākramaḥ |
sa vihāyottarīyāṇi mahārhāṇi mahāyaśāḥ || 26 ||
visṛjya manasā rājyaṃ jananyai māṃ samādiśat |
sāhaṃ tasyāgratastūrṇaṃ prasthitā vanacāriṇī || 27 ||
na hi me tena hīnāyā vāsassvarge'pi rocate |
prāgeva tu mahābhāgassaumitrirmitranandanaḥ || 28 ||
pūrvajasyānuyātrārthe drumacīrairalaṅkṛtaḥ |
te vayaṃ bharturādeśaṃ bahumānya dṛḍhavratāḥ || 29 ||
praviṣṭāssma purādṛṣṭaṃ vanaṃ gambhīradarśanam |
vasato daṇḍakāraṇye tasyāhamamitaujasaḥ || 30 ||
rakṣasā'pahṛtā bhāryā rāvaṇena durātmanā |
dvau māsau tena me kālo jīvitānugrahaḥ kṛtaḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.