શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે સુન્દરકાણ્ડમ્ ।
અથ ત્રયસ્ત્રિંશસ્સર્ગઃ ।
સોઽવતીર્ય દ્રુમાત્તસ્માદ્વિદ્રુમપ્રતિમાનનઃ ।
વિનીતવેષઃ કૃપણઃ પ્રણિપત્યોપસૃત્ય ચ ॥ 1 ॥
તામબ્રવીન્મહાતેજા હનૂમાન્મારુતાત્મજઃ ।
શિરસ્યઞ્જલિમાધાય સીતાં મધુરયા ગિરા ॥ 2 ॥
કા નુ પદ્મપલાશાક્ષિ ક્લિષ્ટકૌશેયવાસિનિ ।
દ્રુમસ્ય શાખામાલમ્બ્ય તિષ્ઠસિ ત્વમનિન્દિતે ॥ 3 ॥
કિમર્થં તવ નેત્રાભ્યાં વારિ સ્રવતિ શોકજમ્ ।
પુણ્ડરીકપલાશાભ્યાં વિપ્રકીર્ણમિવોદકમ્ ॥ 4 ॥
સુરાણામસુરાણાં વા નાગગન્ધર્વરક્ષસામ્ ।
યક્ષાણાં કિન્નરાણાં વા કા ત્વં ભવસિ શોભને ॥ 5 ॥
કા ત્વં ભવસિ રુદ્રાણાં મરુતાં વા વરાનને ।
વસૂનાં હિ વરારોહે દેવતા પ્રતિભાસિ મે ॥ 6 ॥
કિ નુ ચન્દ્રમસા હીના પતિતા વિબુધાલયાત્ ।
રોહિણી જ્યોતિષાં શ્રેષ્ઠા શ્રેષ્ઠસર્વગુણાન્વિતા ॥ 7 ॥
કા ત્વં ભવસિ કલ્યાણિ ત્વમનિન્દિતલોચને ।
કોપાદ્વા યદિ વા મોહાદ્ભર્તારમસિતેક્ષણે ॥ 8 ॥
વસિષ્ઠં કોપયિત્વા ત્વં નાસિ કલ્યાણ્યરુન્ધતી ।
કો નુ પુત્રઃ પિતા ભ્રાતા ભર્તા વા તે સુમધ્યમે ॥ 9 ॥
અસ્માલ્લોકાદમું લોકં ગતં ત્વમનુશોચસિ ।
રોદનાદતિનિશ્શ્વાસાદ્ભૂમિસંસ્પર્શનાદપિ ॥ 10 ॥
ન ત્વાં દેવીમહં મન્યે રાજ્ઞ સ્સર્વજ્ઞાવધારણાત્ ।
વ્યઞ્જનાનિ ચ તે યાનિ લક્ષણાનિ ચ લક્ષયે ॥ 11 ॥
મહિષી ભૂમિપાલસ્ય રાજકન્યા ચ મે મતા ।
રાવણેન જનસ્થાનાદ્બલાદપદહૃતા યદિ ॥ 12 ॥
સીતા ત્વમસિ ભદ્રં તે તન્મમાચક્ષ્વ પૃચ્છતઃ ।
યથા હિ તવ વૈ દૈન્યં રૂપં ચાપ્યતિમાનુષમ્ ॥ 13 ॥
તપસા ચાન્વિતો વેષસ્ત્વં રામમહિષી ધ્રુવમ્ ।
સા તસ્ય વચનં શ્રુત્વા રામકીર્તનહર્ષિતા ॥ 14 ॥
ઉવાચ વાક્યં વૈદેહી હનુમન્તં દ્રુમાશ્રિતમ્ ।
પૃથિવ્યાં રાજસિંહાનાં મુખ્યસ્ય વિદિતાત્મનઃ ॥ 15 ॥
સ્નુષા દશરથસ્યાહં શત્રુસૈન્યપ્રતાપિનઃ ।
દુહિતા જનકસ્યાહં વૈદેહસ્ય મહાત્મનઃ ॥ 16 ॥
સીતેતિ નામ નામ્નાઽહં ભાર્યા રામસ્ય ધીમતઃ ।
સમા દ્વાદશ તત્રાહં રાઘવસ્ય નિવેશને ॥ 17 ॥
ભુઞ્જાના માનુષાન્ભોગાન્સર્વકામસમૃદ્ધિની ।
તત્ર ત્રયોદશે વર્ષે રાજ્યેનેક્ષ્વાકુનન્દનમ્ ॥ 18 ॥
અભિષેચયિતું રાજા સોપાધ્યાયઃ પ્રચક્રમે ।
તસ્મિન્સમ્ભ્રિયમાણે તુ રાઘવસ્યાભિષેચને ॥ 19 ॥
કૈકયી નામ ભર્તારં દેવી વચનમબ્રવીત્ ।
ન પિબેયં ન ખાદેયં પ્રત્યહં મમ ભોજનમ્ ॥ 20 ॥
એષ મે જીવિતસ્યાન્તો રામો યદ્યભિષિચ્યતે ।
યત્તદુક્તં ત્વયા વાક્યં પ્રીત્યા નૃપતિસત્તમ ॥ 21 ॥
તચ્છેન્ન વિતથં કાર્યં વનં ગચ્છતુ રાઘવઃ ।
સ રાજા સત્યવાગ્દેવ્યા વરદાનમનુસ્મરન્ ॥ 22 ॥
મુમોહ વચનં શ્રુત્વા કૈકેય્યાઃ ક્રૂરમપ્રિયમ્ ।
તતસ્તુ સ્થવિરો રાજા સત્યે ધર્મે વ્યવસ્થિતઃ ॥ 23 ॥
જ્યેષ્ઠં યશસ્વિનં પુત્રં રુદન્રાજ્યમયાચત ।
સ પિતુર્વચનં શ્રીમાનભિષેકાત્પરં પ્રિયમ્ ॥ 24 ॥
મનસા પૂર્વમાસાદ્ય વાચા પ્રતિગૃહીતવાન્ ।
દદ્યાન્ન પ્રતિગૃહ્ણીયાન્ન બ્રૂયાત્કિઞ્ચિદપ્રિયમ્ ॥ 25 ॥
અપિ જીવિતહેતોર્વા રામસ્સત્યપરાક્રમઃ ।
સ વિહાયોત્તરીયાણિ મહાર્હાણિ મહાયશાઃ ॥ 26 ॥
વિસૃજ્ય મનસા રાજ્યં જનન્યૈ માં સમાદિશત્ ।
સાહં તસ્યાગ્રતસ્તૂર્ણં પ્રસ્થિતા વનચારિણી ॥ 27 ॥
ન હિ મે તેન હીનાયા વાસસ્સ્વર્ગેઽપિ રોચતે ।
પ્રાગેવ તુ મહાભાગસ્સૌમિત્રિર્મિત્રનન્દનઃ ॥ 28 ॥
પૂર્વજસ્યાનુયાત્રાર્થે દ્રુમચીરૈરલઙ્કૃતઃ ।
તે વયં ભર્તુરાદેશં બહુમાન્ય દૃઢવ્રતાઃ ॥ 29 ॥
પ્રવિષ્ટાસ્સ્મ પુરાદૃષ્ટં વનં ગમ્ભીરદર્શનમ્ ।
વસતો દણ્ડકારણ્યે તસ્યાહમમિતૌજસઃ ॥ 30 ॥
રક્ષસાઽપહૃતા ભાર્યા રાવણેન દુરાત્મના ।
દ્વૌ માસૌ તેન મે કાલો જીવિતાનુગ્રહઃ કૃતઃ ॥ 31 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે સુન્દરકાણ્ડે ત્રયસ્ત્રિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
so'vatīrya drumāttasmādvidrumapratimānanaḥ |
vinītaveṣaḥ kṛpaṇaḥ praṇipatyopasṛtya ca || 1 ||
tāmabravīnmahātejā hanūmānmārutātmajaḥ |
śirasyañjalimādhāya sītāṃ madhurayā girā || 2 ||
kā nu padmapalāśākṣi kliṣṭakauśeyavāsini |
drumasya śākhāmālambya tiṣṭhasi tvamanindite || 3 ||
kimarthaṃ tava netrābhyāṃ vāri sravati śokajam |
puṇḍarīkapalāśābhyāṃ viprakīrṇamivodakam || 4 ||
surāṇāmasurāṇāṃ vā nāgagandharvarakṣasām |
yakṣāṇāṃ kinnarāṇāṃ vā kā tvaṃ bhavasi śobhane || 5 ||
kā tvaṃ bhavasi rudrāṇāṃ marutāṃ vā varānane |
vasūnāṃ hi varārohe devatā pratibhāsi me || 6 ||
ki nu candramasā hīnā patitā vibudhālayāt |
rohiṇī jyotiṣāṃ śreṣṭhā śreṣṭhasarvaguṇānvitā || 7 ||
kā tvaṃ bhavasi kalyāṇi tvamaninditalocane |
kopādvā yadi vā mohādbhartāramasitekṣaṇe || 8 ||
vasiṣṭhaṃ kopayitvā tvaṃ nāsi kalyāṇyarundhatī |
ko nu putraḥ pitā bhrātā bhartā vā te sumadhyame || 9 ||
asmāllokādamuṃ lokaṃ gataṃ tvamanuśocasi |
rodanādatiniśśvāsādbhūmisaṃsparśanādapi || 10 ||
na tvāṃ devīmahaṃ manye rājña ssarvajñāvadhāraṇāt |
vyañjanāni ca te yāni lakṣaṇāni ca lakṣaye || 11 ||
mahiṣī bhūmipālasya rājakanyā ca me matā |
rāvaṇena janasthānādbalādapadahṛtā yadi || 12 ||
sītā tvamasi bhadraṃ te tanmamācakṣva pṛcchataḥ |
yathā hi tava vai dainyaṃ rūpaṃ cāpyatimānuṣam || 13 ||
tapasā cānvito veṣastvaṃ rāmamahiṣī dhruvam |
sā tasya vacanaṃ śrutvā rāmakīrtanaharṣitā || 14 ||
uvāca vākyaṃ vaidehī hanumantaṃ drumāśritam |
pṛthivyāṃ rājasiṃhānāṃ mukhyasya viditātmanaḥ || 15 ||
snuṣā daśarathasyāhaṃ śatrusainyapratāpinaḥ |
duhitā janakasyāhaṃ vaidehasya mahātmanaḥ || 16 ||
sīteti nāma nāmnā'haṃ bhāryā rāmasya dhīmataḥ |
samā dvādaśa tatrāhaṃ rāghavasya niveśane || 17 ||
bhuñjānā mānuṣānbhogānsarvakāmasamṛddhinī |
tatra trayodaśe varṣe rājyenekṣvākunandanam || 18 ||
abhiṣecayituṃ rājā sopādhyāyaḥ pracakrame |
tasminsambhriyamāṇe tu rāghavasyābhiṣecane || 19 ||
kaikayī nāma bhartāraṃ devī vacanamabravīt |
na pibeyaṃ na khādeyaṃ pratyahaṃ mama bhojanam || 20 ||
eṣa me jīvitasyānto rāmo yadyabhiṣicyate |
yattaduktaṃ tvayā vākyaṃ prītyā nṛpatisattama || 21 ||
tacchenna vitathaṃ kāryaṃ vanaṃ gacchatu rāghavaḥ |
sa rājā satyavāgdevyā varadānamanusmaran || 22 ||
mumoha vacanaṃ śrutvā kaikeyyāḥ krūramapriyam |
tatastu sthaviro rājā satye dharme vyavasthitaḥ || 23 ||
jyeṣṭhaṃ yaśasvinaṃ putraṃ rudanrājyamayācata |
sa piturvacanaṃ śrīmānabhiṣekātparaṃ priyam || 24 ||
manasā pūrvamāsādya vācā pratigṛhītavān |
dadyānna pratigṛhṇīyānna brūyātkiñcidapriyam || 25 ||
api jīvitahetorvā rāmassatyaparākramaḥ |
sa vihāyottarīyāṇi mahārhāṇi mahāyaśāḥ || 26 ||
visṛjya manasā rājyaṃ jananyai māṃ samādiśat |
sāhaṃ tasyāgratastūrṇaṃ prasthitā vanacāriṇī || 27 ||
na hi me tena hīnāyā vāsassvarge'pi rocate |
prāgeva tu mahābhāgassaumitrirmitranandanaḥ || 28 ||
pūrvajasyānuyātrārthe drumacīrairalaṅkṛtaḥ |
te vayaṃ bharturādeśaṃ bahumānya dṛḍhavratāḥ || 29 ||
praviṣṭāssma purādṛṣṭaṃ vanaṃ gambhīradarśanam |
vasato daṇḍakāraṇye tasyāhamamitaujasaḥ || 30 ||
rakṣasā'pahṛtā bhāryā rāvaṇena durātmanā |
dvau māsau tena me kālo jīvitānugrahaḥ kṛtaḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
सोऽवतीर्य द्रुमात्तस्माद्विद्रुमप्रतिमाननः ।
विनीतवेषः कृपणः प्रणिपत्योपसृत्य च ॥ 1 ॥
तामब्रवीन्महातेजा हनूमान्मारुतात्मजः ।
शिरस्यञ्जलिमाधाय सीतां मधुरया गिरा ॥ 2 ॥
का नु पद्मपलाशाक्षि क्लिष्टकौशेयवासिनि ।
द्रुमस्य शाखामालम्ब्य तिष्ठसि त्वमनिन्दिते ॥ 3 ॥
किमर्थं तव नेत्राभ्यां वारि स्रवति शोकजम् ।
पुण्डरीकपलाशाभ्यां विप्रकीर्णमिवोदकम् ॥ 4 ॥
सुराणामसुराणां वा नागगन्धर्वरक्षसाम् ।
यक्षाणां किन्नराणां वा का त्वं भवसि शोभने ॥ 5 ॥
का त्वं भवसि रुद्राणां मरुतां वा वरानने ।
वसूनां हि वरारोहे देवता प्रतिभासि मे ॥ 6 ॥
कि नु चन्द्रमसा हीना पतिता विबुधालयात् ।
रोहिणी ज्योतिषां श्रेष्ठा श्रेष्ठसर्वगुणान्विता ॥ 7 ॥
का त्वं भवसि कल्याणि त्वमनिन्दितलोचने ।
कोपाद्वा यदि वा मोहाद्भर्तारमसितेक्षणे ॥ 8 ॥
वसिष्ठं कोपयित्वा त्वं नासि कल्याण्यरुन्धती ।
को नु पुत्रः पिता भ्राता भर्ता वा ते सुमध्यमे ॥ 9 ॥
अस्माल्लोकादमुं लोकं गतं त्वमनुशोचसि ।
रोदनादतिनिश्श्वासाद्भूमिसंस्पर्शनादपि ॥ 10 ॥
न त्वां देवीमहं मन्ये राज्ञ स्सर्वज्ञावधारणात् ।
व्यञ्जनानि च ते यानि लक्षणानि च लक्षये ॥ 11 ॥
महिषी भूमिपालस्य राजकन्या च मे मता ।
रावणेन जनस्थानाद्बलादपदहृता यदि ॥ 12 ॥
सीता त्वमसि भद्रं ते तन्ममाचक्ष्व पृच्छतः ।
यथा हि तव वै दैन्यं रूपं चाप्यतिमानुषम् ॥ 13 ॥
तपसा चान्वितो वेषस्त्वं राममहिषी ध्रुवम् ।
सा तस्य वचनं श्रुत्वा रामकीर्तनहर्षिता ॥ 14 ॥
उवाच वाक्यं वैदेही हनुमन्तं द्रुमाश्रितम् ।
पृथिव्यां राजसिंहानां मुख्यस्य विदितात्मनः ॥ 15 ॥
स्नुषा दशरथस्याहं शत्रुसैन्यप्रतापिनः ।
दुहिता जनकस्याहं वैदेहस्य महात्मनः ॥ 16 ॥
सीतेति नाम नाम्नाऽहं भार्या रामस्य धीमतः ।
समा द्वादश तत्राहं राघवस्य निवेशने ॥ 17 ॥
भुञ्जाना मानुषान्भोगान्सर्वकामसमृद्धिनी ।
तत्र त्रयोदशे वर्षे राज्येनेक्ष्वाकुनन्दनम् ॥ 18 ॥
अभिषेचयितुं राजा सोपाध्यायः प्रचक्रमे ।
तस्मिन्सम्भ्रियमाणे तु राघवस्याभिषेचने ॥ 19 ॥
कैकयी नाम भर्तारं देवी वचनमब्रवीत् ।
न पिबेयं न खादेयं प्रत्यहं मम भोजनम् ॥ 20 ॥
एष मे जीवितस्यान्तो रामो यद्यभिषिच्यते ।
यत्तदुक्तं त्वया वाक्यं प्रीत्या नृपतिसत्तम ॥ 21 ॥
तच्छेन्न वितथं कार्यं वनं गच्छतु राघवः ।
स राजा सत्यवाग्देव्या वरदानमनुस्मरन् ॥ 22 ॥
मुमोह वचनं श्रुत्वा कैकेय्याः क्रूरमप्रियम् ।
ततस्तु स्थविरो राजा सत्ये धर्मे व्यवस्थितः ॥ 23 ॥
ज्येष्ठं यशस्विनं पुत्रं रुदन्राज्यमयाचत ।
स पितुर्वचनं श्रीमानभिषेकात्परं प्रियम् ॥ 24 ॥
मनसा पूर्वमासाद्य वाचा प्रतिगृहीतवान् ।
दद्यान्न प्रतिगृह्णीयान्न ब्रूयात्किञ्चिदप्रियम् ॥ 25 ॥
अपि जीवितहेतोर्वा रामस्सत्यपराक्रमः ।
स विहायोत्तरीयाणि महार्हाणि महायशाः ॥ 26 ॥
विसृज्य मनसा राज्यं जनन्यै मां समादिशत् ।
साहं तस्याग्रतस्तूर्णं प्रस्थिता वनचारिणी ॥ 27 ॥
न हि मे तेन हीनाया वासस्स्वर्गेऽपि रोचते ।
प्रागेव तु महाभागस्सौमित्रिर्मित्रनन्दनः ॥ 28 ॥
पूर्वजस्यानुयात्रार्थे द्रुमचीरैरलङ्कृतः ।
ते वयं भर्तुरादेशं बहुमान्य दृढव्रताः ॥ 29 ॥
प्रविष्टास्स्म पुरादृष्टं वनं गम्भीरदर्शनम् ।
वसतो दण्डकारण्ये तस्याहममितौजसः ॥ 30 ॥
रक्षसाऽपहृता भार्या रावणेन दुरात्मना ।
द्वौ मासौ तेन मे कालो जीवितानुग्रहः कृतः ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
so'vatīrya drumāttasmādvidrumapratimānanaḥ |
vinītaveṣaḥ kṛpaṇaḥ praṇipatyopasṛtya ca || 1 ||
tāmabravīnmahātejā hanūmānmārutātmajaḥ |
śirasyañjalimādhāya sītāṃ madhurayā girā || 2 ||
kā nu padmapalāśākṣi kliṣṭakauśeyavāsini |
drumasya śākhāmālambya tiṣṭhasi tvamanindite || 3 ||
kimarthaṃ tava netrābhyāṃ vāri sravati śokajam |
puṇḍarīkapalāśābhyāṃ viprakīrṇamivodakam || 4 ||
surāṇāmasurāṇāṃ vā nāgagandharvarakṣasām |
yakṣāṇāṃ kinnarāṇāṃ vā kā tvaṃ bhavasi śobhane || 5 ||
kā tvaṃ bhavasi rudrāṇāṃ marutāṃ vā varānane |
vasūnāṃ hi varārohe devatā pratibhāsi me || 6 ||
ki nu candramasā hīnā patitā vibudhālayāt |
rohiṇī jyotiṣāṃ śreṣṭhā śreṣṭhasarvaguṇānvitā || 7 ||
kā tvaṃ bhavasi kalyāṇi tvamaninditalocane |
kopādvā yadi vā mohādbhartāramasitekṣaṇe || 8 ||
vasiṣṭhaṃ kopayitvā tvaṃ nāsi kalyāṇyarundhatī |
ko nu putraḥ pitā bhrātā bhartā vā te sumadhyame || 9 ||
asmāllokādamuṃ lokaṃ gataṃ tvamanuśocasi |
rodanādatiniśśvāsādbhūmisaṃsparśanādapi || 10 ||
na tvāṃ devīmahaṃ manye rājña ssarvajñāvadhāraṇāt |
vyañjanāni ca te yāni lakṣaṇāni ca lakṣaye || 11 ||
mahiṣī bhūmipālasya rājakanyā ca me matā |
rāvaṇena janasthānādbalādapadahṛtā yadi || 12 ||
sītā tvamasi bhadraṃ te tanmamācakṣva pṛcchataḥ |
yathā hi tava vai dainyaṃ rūpaṃ cāpyatimānuṣam || 13 ||
tapasā cānvito veṣastvaṃ rāmamahiṣī dhruvam |
sā tasya vacanaṃ śrutvā rāmakīrtanaharṣitā || 14 ||
uvāca vākyaṃ vaidehī hanumantaṃ drumāśritam |
pṛthivyāṃ rājasiṃhānāṃ mukhyasya viditātmanaḥ || 15 ||
snuṣā daśarathasyāhaṃ śatrusainyapratāpinaḥ |
duhitā janakasyāhaṃ vaidehasya mahātmanaḥ || 16 ||
sīteti nāma nāmnā'haṃ bhāryā rāmasya dhīmataḥ |
samā dvādaśa tatrāhaṃ rāghavasya niveśane || 17 ||
bhuñjānā mānuṣānbhogānsarvakāmasamṛddhinī |
tatra trayodaśe varṣe rājyenekṣvākunandanam || 18 ||
abhiṣecayituṃ rājā sopādhyāyaḥ pracakrame |
tasminsambhriyamāṇe tu rāghavasyābhiṣecane || 19 ||
kaikayī nāma bhartāraṃ devī vacanamabravīt |
na pibeyaṃ na khādeyaṃ pratyahaṃ mama bhojanam || 20 ||
eṣa me jīvitasyānto rāmo yadyabhiṣicyate |
yattaduktaṃ tvayā vākyaṃ prītyā nṛpatisattama || 21 ||
tacchenna vitathaṃ kāryaṃ vanaṃ gacchatu rāghavaḥ |
sa rājā satyavāgdevyā varadānamanusmaran || 22 ||
mumoha vacanaṃ śrutvā kaikeyyāḥ krūramapriyam |
tatastu sthaviro rājā satye dharme vyavasthitaḥ || 23 ||
jyeṣṭhaṃ yaśasvinaṃ putraṃ rudanrājyamayācata |
sa piturvacanaṃ śrīmānabhiṣekātparaṃ priyam || 24 ||
manasā pūrvamāsādya vācā pratigṛhītavān |
dadyānna pratigṛhṇīyānna brūyātkiñcidapriyam || 25 ||
api jīvitahetorvā rāmassatyaparākramaḥ |
sa vihāyottarīyāṇi mahārhāṇi mahāyaśāḥ || 26 ||
visṛjya manasā rājyaṃ jananyai māṃ samādiśat |
sāhaṃ tasyāgratastūrṇaṃ prasthitā vanacāriṇī || 27 ||
na hi me tena hīnāyā vāsassvarge'pi rocate |
prāgeva tu mahābhāgassaumitrirmitranandanaḥ || 28 ||
pūrvajasyānuyātrārthe drumacīrairalaṅkṛtaḥ |
te vayaṃ bharturādeśaṃ bahumānya dṛḍhavratāḥ || 29 ||
praviṣṭāssma purādṛṣṭaṃ vanaṃ gambhīradarśanam |
vasato daṇḍakāraṇye tasyāhamamitaujasaḥ || 30 ||
rakṣasā'pahṛtā bhāryā rāvaṇena durātmanā |
dvau māsau tena me kālo jīvitānugrahaḥ kṛtaḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.