ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଷଷ୍ଠସ୍ସର୍ଗଃ ।
ପୁନରେଵାବ୍ରଵୀତ୍ପ୍ରୀତୋ ରାଘଵଂ ରଘୁନନ୍ଦନମ୍ ।
ଅଯମାଖ୍ଯାତି ମେ ରାମ ସଚିଵୋ ମନ୍ତ୍ରିସତ୍ତମଃ ॥ 1 ॥
ହନୁମାନ୍ଯନ୍ନିମିତ୍ତଂ ତ୍ଵଂ ନିର୍ଜନଂ ଵନମାଗତଃ ।
ଲକ୍ଷ୍ମଣେନ ସହ ଭ୍ରାତ୍ରା ଵସତଶ୍ଚ ଵନେ ତଵ ॥ 2 ॥
ରକ୍ଷସାଽପହୃତା ଭାର୍ଯା ମୈଥିଲୀ ଜନକାତ୍ମଜା ।
ତ୍ଵଯା ଵିଯୁକ୍ତା ରୁଦତୀ ଲକ୍ଷ୍ମଣେନ ଚ ଧୀମତା ॥ 3 ॥
ଅନ୍ତରପ୍ରେପ୍ସୁନା ତେନ ହତ୍ଵା ଗୃଧ୍ରଂ ଜଟାଯୁଷମ୍ ॥ 4 ॥
ଭାର୍ଯାଵିଯୋଗଜଂ ଦୁଃଖଂ ନ ଚିରାତ୍ତ୍ଵଂ ଵିମୋକ୍ଷ୍ଯସେ ।
ଅହଂ ତାମାନଯିଷ୍ଯାମି ନଷ୍ଟାଂ ଵେଦଶ୍ରୁତୀମିଵ ॥ 5 ॥
ରସାତଲେ ଵା ଵର୍ତନ୍ତୀଂ ଵର୍ତନ୍ତୀ ଵା ନଭସ୍ଥଲେ ଅହମାନୀଯ ଦାସ୍ଯାମି ତଵ ଭାର୍ଯାମରିନ୍ଦମ ॥ 6 ॥
ଇଦଂ ତଥ୍ଯଂ ମମ ଵଚସ୍ତ୍ଵମଵେହି ଚ ରାଘଵ ।
ନ ଶକ୍ଯା ସା ଜରଯିତୁଂ ସେନ୍ଦ୍ରୈରପି ସ୍ସୁରାସୁରୈଃ ॥ 7 ॥
ତଵ ଭାର୍ଯା ମହାବାହୋ ଭକ୍ଷ୍ଯଂ ଵିଷକୃତଂ ଯଥା ।
ତ୍ଯଜ ଶୋକଂ ମହାବାହୋ ତାଂ କାନ୍ତାମାନଯାମି ତେ ॥ 8 ॥
ଅନୁମାନାତ୍ତୁ ଜାନାମି ମୈଥିଲୀ ସା ନ ସଂଶଯଃ ।
ହ୍ରିଯମାଣା ମଯା ଦୃଷ୍ଟା ରକ୍ଷସା କ୍ରୂରକର୍ମଣା ॥ 9 ॥
କ୍ରୋଶନ୍ତୀ ରାମ ରାମେତି ଲକ୍ଷ୍ମଣେତି ଚ ଵିସ୍ଵରମ୍ ।
ସ୍ଫୁରନ୍ତୀ ରାଵଣସ୍ଯାଙ୍କେ ପନ୍ନଗେନ୍ଦ୍ରଵଧୂର୍ଯଥା ॥ 10 ॥
ଆତ୍ମନା ପଞ୍ଚମଂ ମାଂ ହି ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଶୈଲତଟେ ସ୍ଥିତମ୍ ।
ଉତ୍ତରୀଯଂ ତଯା ତ୍ଯକ୍ତଂ ଶୁଭାନ୍ଯାଭରଣାନି ଚ ॥ 11 ॥
ତାନ୍ଯସ୍ମାଭିଗୃହୀତାନି ନିହିତାନି ଚ ରାଘଵ ।
ଆନଯିଷ୍ଯାମ୍ଯହଂ ତାନି ପ୍ରତ୍ଯଭିଜ୍ଞାତୁମର୍ହସି ॥ 12 ॥
ତମବ୍ରଵୀତ୍ତତୋ ରାମସ୍ସୁଗ୍ରୀଵଂ ପ୍ରିଯଵାଦିନମ୍ ।
ଆନଯସ୍ଵ ସଖେ ଶୀଘ୍ରଂ କିମର୍ଥଂ ପ୍ରଵିଲମ୍ବସେ ॥ 13 ॥
ଏଵମୁକ୍ତସ୍ତୁ ସୁଗ୍ରୀଵଶ୍ଶୈଲସ୍ଯ ଗହନାଂ ଗୁହାମ୍ ।
ପ୍ରଵିଵେଶ ତତଶଶୀଘ୍ରଂ ରାଘଵପ୍ରିଯକାମ୍ଯଯା ॥ 14 ॥
ଉତ୍ତରୀଯଂ ଗୃହୀତ୍ଵା ତୁ ଶୁଭାନ୍ଯାଭରଣାନି ଚ ।
ଇଦଂ ପଶ୍ଯେତି ରାମାଯ ଦର୍ଶଯାମାସ ଵାନରଃ ॥ 15 ॥
ତତୋ ଗୃହୀତ୍ଵା ଵାସସ୍ତୁ ଶ୍ଶୁଭାନ୍ଯାଭରଣାନି ଚ ।
ଅଭଵଦ୍ବାଷ୍ପସଂରୁଦ୍ଧୋ ନୀହାରେଣେଵ ଚନ୍ଦ୍ରମାଃ ॥ 16 ॥
ସୀତାସ୍ନେହପ୍ରଵୃତ୍ତେନ ସ ତୁ ବାଷ୍ପେଣ ଦୂଷିତଃ ।
ହା ପ୍ରିଯେତି ରୁଦନ୍ଧୈର୍ଯମୁତ୍ସୃଜ୍ଯ ନ୍ଯପତତ୍କ୍ଷିତୌ ॥ 17 ॥
ହୃଦି କୃତ୍ଵା ତୁ ବହୁଶସ୍ତମଲଙ୍କାରମୁତ୍ତମମ୍ ।
ନିଶଶ୍ଵାସ ଭୃଶଂ ସର୍ପୋ ବିଲସ୍ଥ ଇଵ ରୋଷିତଃ ॥ 18 ॥
ଅଵିଚ୍ଛିନ୍ନାଶ୍ରୁଵେଗସ୍ତୁ ସୌମିତ୍ରିଂ ଵୀକ୍ଷ୍ଯ ପାର୍ଶ୍ଵତଃ ।
ପରିଦେଵଯିତୁଂ ଦୀନଂ ରାମସ୍ସମୁପଚକ୍ରମେ ॥ 19 ॥
ପଶ୍ଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ଵୈଦେହ୍ଯା ସନ୍ତ୍ଯକ୍ତଂ ହ୍ରିଯମାଣଯା ।
ଉତ୍ତରୀଯମିଦଂ ଭୂମୌ ଶରୀରାଦ୍ଭୂଷଣାନି ଚ ॥ 20 ॥
ଶାଦ୍ଵଲିନ୍ଯାଂ ଧ୍ରୁଵଂ ଭୂମୌ ସୀତଯା ହ୍ରିଯମାଣଯା ।
ଉତ୍ସୃଷ୍ଟଂ ଭୂଷଣମିଦଂ ତଥାରୂପଂ ହି ଦୃଶ୍ଯତେ ॥ 21 ॥
ଏଵମୁକ୍ତସ୍ତୁ ରାମେଣ ଲକ୍ଷ୍ମଣୋ ଵାକ୍ଯମବ୍ରଵୀତ୍ ।
ନାହଂ ଜାନାମି କେଯୂରେ ନାହଂ ଜାନାମି କୁଣ୍ଡଲେ ॥ 22 ॥
ନୂପୁରେ ତ୍ଵଭିଜାନାମି ନିତ୍ଯଂ ପାଦାଭିଵନ୍ଦନାତ୍ ।
ତତସ୍ତୁ ରାଘଵୋ ଵାକ୍ଯଂ ସୁଗ୍ରୀଵମିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 23 ॥
ବ୍ରୂହି ସୁଗ୍ରୀଵ କଂ ଦେଶଂ ହ୍ରିଯନ୍ତୀ ଲକ୍ଷିତା ତ୍ଵଯା ।
ରକ୍ଷସା ରୌଦ୍ରରୂପେଣ ମମ ପ୍ରାଣୈଃ ପ୍ରିଯା ପ୍ରିଯା ॥ 24 ॥
କ୍ଵ ଵା ଵସତି ତଦ୍ରକ୍ଷୋ ମହଦ୍ଵ୍ଯସନଦଂ ମମ ।
ଯନ୍ନିମିତ୍ତମହଂ ସର୍ଵାନ୍ନାଶଯିଷ୍ଯାମି ରାକ୍ଷସାନ୍ ॥ 25 ॥
ହରତା ମୈଥିଲୀଂ ଯେନ ମାଂ ଚ ରୋଷଯତା ଭୃଶମ୍ ।
ଆତ୍ମନୋ ଜୀଵିତାନ୍ତାଯ ମୃତ୍ଯୁଦ୍ଵାରମପାଵୃତମ୍ ॥ 26 ॥
ମମ ଦଯିତତରା ହୃତା ଵନାନ୍ତା ଦ୍ରଜନିଚରେଣ ଵିମଥ୍ଯ ଯେନ ସା ।
କଥଯ ମମ ରିପୁଂ ତମଦ୍ଯ ଵୈ ପ୍ଲଵଗପତେ ଯମସାଦନଂ ନଯାମି ॥ 27 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡେ ଷଷ୍ଠସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaṣṭhassargaḥ |
punarevābravītprīto rāghavaṃ raghunandanam |
ayamākhyāti me rāma sacivo mantrisattamaḥ || 1 ||
hanumānyannimittaṃ tvaṃ nirjanaṃ vanamāgataḥ |
lakṣmaṇena saha bhrātrā vasataśca vane tava || 2 ||
rakṣasā'pahṛtā bhāryā maithilī janakātmajā |
tvayā viyuktā rudatī lakṣmaṇena ca dhīmatā || 3 ||
antaraprepsunā tena hatvā gṛdhraṃ jaṭāyuṣam || 4 ||
bhāryāviyogajaṃ duḥkhaṃ na cirāttvaṃ vimokṣyase |
ahaṃ tāmānayiṣyāmi naṣṭāṃ vedaśrutīmiva || 5 ||
rasātale vā vartantīṃ vartantī vā nabhasthale ahamānīya dāsyāmi tava bhāryāmarindama || 6 ||
idaṃ tathyaṃ mama vacastvamavehi ca rāghava |
na śakyā sā jarayituṃ sendrairapi ssurāsuraiḥ || 7 ||
tava bhāryā mahābāho bhakṣyaṃ viṣakṛtaṃ yathā |
tyaja śokaṃ mahābāho tāṃ kāntāmānayāmi te || 8 ||
anumānāttu jānāmi maithilī sā na saṃśayaḥ |
hriyamāṇā mayā dṛṣṭā rakṣasā krūrakarmaṇā || 9 ||
krośantī rāma rāmeti lakṣmaṇeti ca visvaram |
sphurantī rāvaṇasyāṅke pannagendravadhūryathā || 10 ||
ātmanā pañcamaṃ māṃ hi dṛṣṭvā śailataṭe sthitam |
uttarīyaṃ tayā tyaktaṃ śubhānyābharaṇāni ca || 11 ||
tānyasmābhigṛhītāni nihitāni ca rāghava |
ānayiṣyāmyahaṃ tāni pratyabhijñātumarhasi || 12 ||
tamabravīttato rāmassugrīvaṃ priyavādinam |
ānayasva sakhe śīghraṃ kimarthaṃ pravilambase || 13 ||
evamuktastu sugrīvaśśailasya gahanāṃ guhām |
praviveśa tataśaśīghraṃ rāghavapriyakāmyayā || 14 ||
uttarīyaṃ gṛhītvā tu śubhānyābharaṇāni ca |
idaṃ paśyeti rāmāya darśayāmāsa vānaraḥ || 15 ||
tato gṛhītvā vāsastu śśubhānyābharaṇāni ca |
abhavadbāṣpasaṃruddho nīhāreṇeva candramāḥ || 16 ||
sītāsnehapravṛttena sa tu bāṣpeṇa dūṣitaḥ |
hā priyeti rudandhairyamutsṛjya nyapatatkṣitau || 17 ||
hṛdi kṛtvā tu bahuśastamalaṅkāramuttamam |
niśaśvāsa bhṛśaṃ sarpo bilastha iva roṣitaḥ || 18 ||
avicchinnāśruvegastu saumitriṃ vīkṣya pārśvataḥ |
paridevayituṃ dīnaṃ rāmassamupacakrame || 19 ||
paśya lakṣmaṇa vaidehyā santyaktaṃ hriyamāṇayā |
uttarīyamidaṃ bhūmau śarīrādbhūṣaṇāni ca || 20 ||
śādvalinyāṃ dhruvaṃ bhūmau sītayā hriyamāṇayā |
utsṛṣṭaṃ bhūṣaṇamidaṃ tathārūpaṃ hi dṛśyate || 21 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇo vākyamabravīt |
nāhaṃ jānāmi keyūre nāhaṃ jānāmi kuṇḍale || 22 ||
nūpure tvabhijānāmi nityaṃ pādābhivandanāt |
tatastu rāghavo vākyaṃ sugrīvamidamabravīt || 23 ||
brūhi sugrīva kaṃ deśaṃ hriyantī lakṣitā tvayā |
rakṣasā raudrarūpeṇa mama prāṇaiḥ priyā priyā || 24 ||
kva vā vasati tadrakṣo mahadvyasanadaṃ mama |
yannimittamahaṃ sarvānnāśayiṣyāmi rākṣasān || 25 ||
haratā maithilīṃ yena māṃ ca roṣayatā bhṛśam |
ātmano jīvitāntāya mṛtyudvāramapāvṛtam || 26 ||
mama dayitatarā hṛtā vanāntā drajanicareṇa vimathya yena sā |
kathaya mama ripuṃ tamadya vai plavagapate yamasādanaṃ nayāmi || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaṣṭhassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ षष्ठस्सर्गः ।
पुनरेवाब्रवीत्प्रीतो राघवं रघुनन्दनम् ।
अयमाख्याति मे राम सचिवो मन्त्रिसत्तमः ॥ 1 ॥
हनुमान्यन्निमित्तं त्वं निर्जनं वनमागतः ।
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा वसतश्च वने तव ॥ 2 ॥
रक्षसाऽपहृता भार्या मैथिली जनकात्मजा ।
त्वया वियुक्ता रुदती लक्ष्मणेन च धीमता ॥ 3 ॥
अन्तरप्रेप्सुना तेन हत्वा गृध्रं जटायुषम् ॥ 4 ॥
भार्यावियोगजं दुःखं न चिरात्त्वं विमोक्ष्यसे ।
अहं तामानयिष्यामि नष्टां वेदश्रुतीमिव ॥ 5 ॥
रसातले वा वर्तन्तीं वर्तन्ती वा नभस्थले अहमानीय दास्यामि तव भार्यामरिन्दम ॥ 6 ॥
इदं तथ्यं मम वचस्त्वमवेहि च राघव ।
न शक्या सा जरयितुं सेन्द्रैरपि स्सुरासुरैः ॥ 7 ॥
तव भार्या महाबाहो भक्ष्यं विषकृतं यथा ।
त्यज शोकं महाबाहो तां कान्तामानयामि ते ॥ 8 ॥
अनुमानात्तु जानामि मैथिली सा न संशयः ।
ह्रियमाणा मया दृष्टा रक्षसा क्रूरकर्मणा ॥ 9 ॥
क्रोशन्ती राम रामेति लक्ष्मणेति च विस्वरम् ।
स्फुरन्ती रावणस्याङ्के पन्नगेन्द्रवधूर्यथा ॥ 10 ॥
आत्मना पञ्चमं मां हि दृष्ट्वा शैलतटे स्थितम् ।
उत्तरीयं तया त्यक्तं शुभान्याभरणानि च ॥ 11 ॥
तान्यस्माभिगृहीतानि निहितानि च राघव ।
आनयिष्याम्यहं तानि प्रत्यभिज्ञातुमर्हसि ॥ 12 ॥
तमब्रवीत्ततो रामस्सुग्रीवं प्रियवादिनम् ।
आनयस्व सखे शीघ्रं किमर्थं प्रविलम्बसे ॥ 13 ॥
एवमुक्तस्तु सुग्रीवश्शैलस्य गहनां गुहाम् ।
प्रविवेश ततशशीघ्रं राघवप्रियकाम्यया ॥ 14 ॥
उत्तरीयं गृहीत्वा तु शुभान्याभरणानि च ।
इदं पश्येति रामाय दर्शयामास वानरः ॥ 15 ॥
ततो गृहीत्वा वासस्तु श्शुभान्याभरणानि च ।
अभवद्बाष्पसंरुद्धो नीहारेणेव चन्द्रमाः ॥ 16 ॥
सीतास्नेहप्रवृत्तेन स तु बाष्पेण दूषितः ।
हा प्रियेति रुदन्धैर्यमुत्सृज्य न्यपतत्क्षितौ ॥ 17 ॥
हृदि कृत्वा तु बहुशस्तमलङ्कारमुत्तमम् ।
निशश्वास भृशं सर्पो बिलस्थ इव रोषितः ॥ 18 ॥
अविच्छिन्नाश्रुवेगस्तु सौमित्रिं वीक्ष्य पार्श्वतः ।
परिदेवयितुं दीनं रामस्समुपचक्रमे ॥ 19 ॥
पश्य लक्ष्मण वैदेह्या सन्त्यक्तं ह्रियमाणया ।
उत्तरीयमिदं भूमौ शरीराद्भूषणानि च ॥ 20 ॥
शाद्वलिन्यां ध्रुवं भूमौ सीतया ह्रियमाणया ।
उत्सृष्टं भूषणमिदं तथारूपं हि दृश्यते ॥ 21 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण लक्ष्मणो वाक्यमब्रवीत् ।
नाहं जानामि केयूरे नाहं जानामि कुण्डले ॥ 22 ॥
नूपुरे त्वभिजानामि नित्यं पादाभिवन्दनात् ।
ततस्तु राघवो वाक्यं सुग्रीवमिदमब्रवीत् ॥ 23 ॥
ब्रूहि सुग्रीव कं देशं ह्रियन्ती लक्षिता त्वया ।
रक्षसा रौद्ररूपेण मम प्राणैः प्रिया प्रिया ॥ 24 ॥
क्व वा वसति तद्रक्षो महद्व्यसनदं मम ।
यन्निमित्तमहं सर्वान्नाशयिष्यामि राक्षसान् ॥ 25 ॥
हरता मैथिलीं येन मां च रोषयता भृशम् ।
आत्मनो जीवितान्ताय मृत्युद्वारमपावृतम् ॥ 26 ॥
मम दयिततरा हृता वनान्ता द्रजनिचरेण विमथ्य येन सा ।
कथय मम रिपुं तमद्य वै प्लवगपते यमसादनं नयामि ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे षष्ठस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaṣṭhassargaḥ |
punarevābravītprīto rāghavaṃ raghunandanam |
ayamākhyāti me rāma sacivo mantrisattamaḥ || 1 ||
hanumānyannimittaṃ tvaṃ nirjanaṃ vanamāgataḥ |
lakṣmaṇena saha bhrātrā vasataśca vane tava || 2 ||
rakṣasā'pahṛtā bhāryā maithilī janakātmajā |
tvayā viyuktā rudatī lakṣmaṇena ca dhīmatā || 3 ||
antaraprepsunā tena hatvā gṛdhraṃ jaṭāyuṣam || 4 ||
bhāryāviyogajaṃ duḥkhaṃ na cirāttvaṃ vimokṣyase |
ahaṃ tāmānayiṣyāmi naṣṭāṃ vedaśrutīmiva || 5 ||
rasātale vā vartantīṃ vartantī vā nabhasthale ahamānīya dāsyāmi tava bhāryāmarindama || 6 ||
idaṃ tathyaṃ mama vacastvamavehi ca rāghava |
na śakyā sā jarayituṃ sendrairapi ssurāsuraiḥ || 7 ||
tava bhāryā mahābāho bhakṣyaṃ viṣakṛtaṃ yathā |
tyaja śokaṃ mahābāho tāṃ kāntāmānayāmi te || 8 ||
anumānāttu jānāmi maithilī sā na saṃśayaḥ |
hriyamāṇā mayā dṛṣṭā rakṣasā krūrakarmaṇā || 9 ||
krośantī rāma rāmeti lakṣmaṇeti ca visvaram |
sphurantī rāvaṇasyāṅke pannagendravadhūryathā || 10 ||
ātmanā pañcamaṃ māṃ hi dṛṣṭvā śailataṭe sthitam |
uttarīyaṃ tayā tyaktaṃ śubhānyābharaṇāni ca || 11 ||
tānyasmābhigṛhītāni nihitāni ca rāghava |
ānayiṣyāmyahaṃ tāni pratyabhijñātumarhasi || 12 ||
tamabravīttato rāmassugrīvaṃ priyavādinam |
ānayasva sakhe śīghraṃ kimarthaṃ pravilambase || 13 ||
evamuktastu sugrīvaśśailasya gahanāṃ guhām |
praviveśa tataśaśīghraṃ rāghavapriyakāmyayā || 14 ||
uttarīyaṃ gṛhītvā tu śubhānyābharaṇāni ca |
idaṃ paśyeti rāmāya darśayāmāsa vānaraḥ || 15 ||
tato gṛhītvā vāsastu śśubhānyābharaṇāni ca |
abhavadbāṣpasaṃruddho nīhāreṇeva candramāḥ || 16 ||
sītāsnehapravṛttena sa tu bāṣpeṇa dūṣitaḥ |
hā priyeti rudandhairyamutsṛjya nyapatatkṣitau || 17 ||
hṛdi kṛtvā tu bahuśastamalaṅkāramuttamam |
niśaśvāsa bhṛśaṃ sarpo bilastha iva roṣitaḥ || 18 ||
avicchinnāśruvegastu saumitriṃ vīkṣya pārśvataḥ |
paridevayituṃ dīnaṃ rāmassamupacakrame || 19 ||
paśya lakṣmaṇa vaidehyā santyaktaṃ hriyamāṇayā |
uttarīyamidaṃ bhūmau śarīrādbhūṣaṇāni ca || 20 ||
śādvalinyāṃ dhruvaṃ bhūmau sītayā hriyamāṇayā |
utsṛṣṭaṃ bhūṣaṇamidaṃ tathārūpaṃ hi dṛśyate || 21 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇo vākyamabravīt |
nāhaṃ jānāmi keyūre nāhaṃ jānāmi kuṇḍale || 22 ||
nūpure tvabhijānāmi nityaṃ pādābhivandanāt |
tatastu rāghavo vākyaṃ sugrīvamidamabravīt || 23 ||
brūhi sugrīva kaṃ deśaṃ hriyantī lakṣitā tvayā |
rakṣasā raudrarūpeṇa mama prāṇaiḥ priyā priyā || 24 ||
kva vā vasati tadrakṣo mahadvyasanadaṃ mama |
yannimittamahaṃ sarvānnāśayiṣyāmi rākṣasān || 25 ||
haratā maithilīṃ yena māṃ ca roṣayatā bhṛśam |
ātmano jīvitāntāya mṛtyudvāramapāvṛtam || 26 ||
mama dayitatarā hṛtā vanāntā drajanicareṇa vimathya yena sā |
kathaya mama ripuṃ tamadya vai plavagapate yamasādanaṃ nayāmi || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaṣṭhassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.