ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ପଞ୍ଚତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତତୋ ନିର୍ଧୂଯ ସହସା ଶିରୋ ନିଶ୍ଶ୍ଵସ୍ଯ ଚାସକୃତ୍ ।
ପାଣୌ ପାଣିଂ ଵିନିଷ୍ପିଷ୍ଯ ଦନ୍ତାନ୍ କଟକଟାପ୍ଯ ଚ ॥ 1 ॥
ଲୋଚନେ କୋପସଂରକ୍ତେ ଵର୍ଣଂ ପୂର୍ଵୋଚିତଂ ଜହତ୍ ।
କୋପାଭିଭୂତସ୍ସହସା ସନ୍ତାପମଶୁଭଂ ଗତଃ ॥ 2 ॥
ମନଃ ସମୀକ୍ଷମାଣଶ୍ଚ ସୂତୋ ଦଶରଥସ୍ଯ ସଃ ।
କମ୍ପଯନ୍ନିଵ କୈକେଯ୍ଯା ହୃଦଯଂ ଵାକ୍ଛରୈଶ୍ଶିତୈଃ ॥ 3 ॥
ଵାକ୍ଯଵଜ୍ରୈରନୁପମୈର୍ନିର୍ଭିନ୍ଦନ୍ନିଵ ଚାଶୁଭୈଃ ।
କୈକେଯ୍ଯା ସ୍ସର୍ଵମର୍ମାଣି ସୁମନ୍ତ୍ରଃ ପ୍ରତ୍ଯଭାଷତ ॥ 4 ॥
ତତୋ ନିର୍ଧୂଯ ସହସା ଶିରୋ ନିଶ୍ଶ୍ଵସ୍ଯ ଚାସକୃତ୍ ।
ପାଣୌ ପାଣିଂ ଵିନିଷ୍ପିଷ୍ଯ ଦନ୍ତାନ୍ କଟକଟାପ୍ଯ ଚ ॥ 5 ॥
ଲୋଚନେ କୋପସଂରକ୍ତେ ଵର୍ଣଂ ପୂର୍ଵୋଚିତଂ ଜହତ୍ ।
କୋପାଭିଭୂତସ୍ସହସା ସନ୍ତାପମଶୁଭଂ ଗତଃ ॥ 6 ॥
ମନଃ ସମୀକ୍ଷମାଣଶ୍ଚ ସୂତୋ ଦଶରଥସ୍ଯ ସଃ ।
କମ୍ପଯନ୍ନିଵ କୈକେଯ୍ଯା ହୃଦଯଂ ଵାକ୍ଛରୈଶ୍ଶିତୈଃ ॥ 7 ॥
ଵାକ୍ଯଵଜ୍ରୈରନୁପମୈର୍ନିର୍ଭିନ୍ଦନ୍ନିଵ ଚାଶୁଭୈଃ ।
କୈକେଯ୍ଯା ସ୍ସର୍ଵମର୍ମାଣି ସୁମନ୍ତ୍ରଃ ପ୍ରତ୍ଯଭାଷତ ॥ 8 ॥
ଯସ୍ଯାସ୍ତଵ ପତିସ୍ତ୍ଯକ୍ତୋ ରାଜା ଦଶରଥଃ ସ୍ଵଯମ୍ ।
ଭର୍ତା ସର୍ଵସ୍ଯ ଜଗତଃ ସ୍ଥାଵରସ୍ଯ ଚରସ୍ଯ ଚ ॥ 9 ॥
ନ ହ୍ଯକାର୍ଯତମଂ କିଞ୍ଚିତ୍ତଵ ଦେଵୀହ ଵିଦ୍ଯତେ ।
ପତିଘ୍ନୀଂ ତ୍ଵାମହଂ ମନ୍ଯେ କୁଲଘ୍ନୀମପି ଚାନ୍ତତଃ ॥ 10 ॥
ଯନ୍ମହେନ୍ଦ୍ରମିଵାଜଯ୍ଯଂ ଦୁଷ୍ପ୍ରକମ୍ପ୍ଯମିଵାଚଲମ୍ ।
ମହୋଦଧିମିଵାକ୍ଷୋଭ୍ଯଂ ସନ୍ତାପଯସି କର୍ମଭିଃ ॥ 11 ॥
ମାଵମଂସ୍ଥା ଦଶରଥଂ ଭର୍ତାରଂ ଵରଦଂ ପତିମ୍ ।
ଭର୍ତୁରିଚ୍ଛା ହି ନାରୀଣାଂ ପୁତ୍ରକୋଟ୍ଯା ଵିଶିଷ୍ଯତେ ॥ 12 ॥
ଯଥାଵଯୋ ହି ରାଜ୍ଯାନି ପ୍ରାପ୍ନୁଵନ୍ତି ନୃପକ୍ଷଯେ ।
ଇକ୍ଷ୍ଵାକୁକୁଲନାଥେଽସ୍ମିଂ ସ୍ତଲ୍ଲୋପଯିତୁମିଚ୍ଛସି ॥ 13 ॥
ରାଜା ଭଵତୁ ତେ ପୁତ୍ରୋ ଭରତଶ୍ଶାସ୍ତୁ ମେଦିନୀମ୍ ।
ଵଯଂ ତତ୍ର ଗମିଷ୍ଯାମୋ ରାମୋ ଯତ୍ର ଗମିଷ୍ଯତି ॥ 14 ॥
ନ ହି ତେ ଵିଷଯେ କଶ୍ଚିଦ୍ ର୍ବ୍ରାହ୍ମଣୋ ଵସ୍ତୁମର୍ହତି ।
ତାଦୃଶଂ ତ୍ଵମମର୍ଯାଦମଦ୍ଯ କର୍ମ ଚିକୀର୍ଷସି ॥ 15 ॥
ନୂନଂ ସର୍ଵେ ଗମିଷ୍ଯାମୋ ମାର୍ଗଂ ରାମନିଷେଵିତମ୍ ।
ତ୍ଯକ୍ତାଯା ବାନ୍ଧଵୈଃ ସର୍ଵୈର୍ବ୍ରାହ୍ମଣୈଃ ସାଧୁଭିଃ ସଦା ॥ 16 ॥
କା ପ୍ରୀତୀ ରାଜ୍ଯଲାଭେନ ତଵ ଦେଵି ଭଵିଷ୍ଯତି ।
ତାଦୃଶଂ ତ୍ଵମମର୍ଯାଦଂ କର୍ମ କର୍ତୁଂ ଚିକୀର୍ଷସି ॥ 17 ॥
ଆଶ୍ଚର୍ଯମିଵ ପଶ୍ଯାମି ଯସ୍ଯାସ୍ତେ ଵୃତ୍ତମୀଦୃଶମ୍ ।
ଆଚରନ୍ତ୍ଯା ନ ଵିଵୃତା ସଦ୍ଯୋ ଭଵତି ମେଦିନୀ ॥ 18 ॥
ମହାବ୍ରହ୍ମର୍ଷିସୃଷ୍ଟାଃ ଵା ଜ୍ଵଲନ୍ତୋ ଭୀମଦର୍ଶନାଃ ।
ଧିଗ୍ଵାଗ୍ଦଣ୍ଡା ନ ହିଂସନ୍ତି ରାମପ୍ରଵ୍ରାଜନେ ସ୍ଥିତାମ୍ ॥ 19 ॥
ଆମ୍ରଂ ଛିତ୍ଵା କୁଠାରେଣ ନିମ୍ବଂ ପରିଚରେତ୍ତୁ ଯଃ ।
ଯଶ୍ଚୈନଂ ପଯସା ସିଞ୍ଚେନ୍ନୈଵାସ୍ଯ ମଧୁରୋ ଭଵେତ୍ ॥ 20 ॥
ଅଭିଜାତ୍ଯଂ ହି ତେ ମନ୍ଯେ ଯଥା ମାତୁସ୍ତଥୈଵ ଚ ।
ନ ହି ନିମ୍ବାତ୍ସ୍ରଵେତ୍ କ୍ଷୈଦ୍ରଂ ଲୋକେ ନିଗଦିତଂ ଵଚଃ ॥ 21 ॥
ତଵ ମାତୁରସଦ୍ଗ୍ରାହଂ ଵିଦ୍ମଃ ପୂର୍ଵଂ ଯଥାଶ୍ରୁତମ୍ ।
ପିତୁସ୍ତେ ଵରଦଃ କଶ୍ଚିଦ୍ଦଦୌ ଵରମନୁତ୍ତମମ୍ ॥ 22 ॥
ସର୍ଵଭୂତରୁତଂ ତସ୍ମାତ୍ସଞ୍ଜଜ୍ଞେ ଵସୁଧାଧିପଃ ।
ତେନ ତିର୍ଯଗ୍ଗତାନାଂ ଚ ଭୂତାନାଂ ଵିଦିତଂ ଵଚଃ ॥ 23 ॥
ତତୋ ଜୃମ୍ଭସ୍ଯ ଶଯନେ ଵିରୁତାଦ୍ଭୂରିଵର୍ଚସଃ ।
ପିତୁସ୍ତେ ଵିଦିତୋ ଭାଵ ସ୍ସ ତତ୍ର ବହୁଧାଽହସତ୍ ॥ 24 ॥
ତତ୍ର ତେ ଜନନୀ କ୍ରୁଦ୍ଧା ମୃତ୍ଯୁପାଶମଭୀପ୍ସତୀ ।
ହାସଂ ତେ ନୃପତେ ସୌମ୍ଯ ଜିଜ୍ଞାସାମୀତି ଚାବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 25 ॥
ନୃପଶ୍ଚୋଵାଚ ତାଂ ଦେଵୀଂ ଦେଵି ଶଂସାମି ତେ ଯଦି ।
ତତୋ ମେ ମରଣଂ ସଦ୍ଯୋ ଭଵିଷ୍ଯତି ନ ସଂଶଯଃ ॥ 26 ॥
ମାତା ତେ ପିତରଂ ଦେଵି ତତଃ କେକଯମବ୍ରଵୀତ୍ ।
ଶଂସ ମେ ଜୀଵ ଵା ମା ଵା ନ ମାମପହସିଷ୍ଯସି ॥ 27 ॥
ପ୍ରିଯଯା ଚ ତଥୋକ୍ତ ସ୍ସନ୍ କେକଯଃ ପୃଥିଵୀପତିଃ ।
ତସ୍ମୈ ତଂ ଵରଦାଯାର୍ଥଂ କଥଯାମାସ ତତ୍ତ୍ଵତଃ ॥ 28 ॥
ତତଃ ସ୍ସ ଵରଦଃ ସାଧୁରାଜାନଂ ପ୍ରତ୍ଯଭାଷତ ।
ମ୍ରିଯତାଂ ଧ୍ଵଂସତାଂ ଵେଯଂ ମା କୃଥାସ୍ତ୍ଵଂ ମହୀପତେ ॥ 29 ॥
ସ ତଚ୍ଛ୍ରୁତ୍ଵା ଵଚସ୍ତସ୍ଯ ପ୍ରସନ୍ନମନସୋ ନୃପଃ ।
ମାତରଂ ତେ ନିରସ୍ଯାଶୁ ଵିଜହାର କୁବେରଵତ୍ ॥ 30 ॥
ତଥା ତ୍ଵମପି ରାଜାନଂ ଦୁର୍ଜନାଚରିତେ ପଥି ।
ଅସଦ୍ଗ୍ରାହମିମଂ ମୋହାତ୍କୁରୁଷେ ପାପଦର୍ଶିନି ॥ 31 ॥
ସତ୍ଯଶ୍ଚାଦ୍ଯ ପ୍ରଵାଦୋଽଯଂ ଲୌକିକଃ ପ୍ରତିଭାତି ମା ।
ପିତୃନ୍ ସମନୁଜାଯନ୍ତେ ନରା ମାତରମଙ୍ଗନାଃ ॥ 32 ॥
ନୈଵଂ ଭଵ ଗୃହାଣେଦଂ ଯଦାହ ଵସୁଧାଧିପଃ ।
ଭର୍ତୁରିଚ୍ଛାମୁପାସ୍ଵେହ ଜନସ୍ଯାସ୍ଯ ଗତିର୍ଭଵ ॥ 33 ॥
ମା ତ୍ଵଂ ପ୍ରୋତ୍ସାହିତା ପାପୈର୍ଦେଵରାଜସମପ୍ରଭମ୍ ।
ଭର୍ତାରଂ ଲୋକଭର୍ତାରମସଦ୍ଧର୍ମମୁପାଦଧାଃ ॥ 34 ॥
ନ ହି ମିଥ୍ଯା ପ୍ରତିଜ୍ଞାତଂ କରିଷ୍ଯତି ତଵାନଘଃ ।
ଶ୍ରୀମାନ୍ଦଶରଥୋ ରାଜା ଦେଵି ରାଜୀଵଲୋଚନଃ ॥ 35 ॥
ଜ୍ଯେଷ୍ଠୋ ଵଦାନ୍ଯଃ କର୍ମଣ୍ଯଃ ସ୍ଵଧର୍ମପରିରକ୍ଷିତା ।
ରକ୍ଷିତା ଜୀଵଲୋକସ୍ଯ ବଲୀ ରାମୋଽଭିଷିଚ୍ଯତାମ୍ ॥ 36 ॥
ପରିଵାଦୋ ହି ତେ ଦେଵି ମହାଲ୍ଲୋକେ ଚରିଷ୍ଯତି ।
ଯଦି ରାମୋ ଵନଂ ଯାତି ଵିହାଯ ପିତରଂ ନୃପମ୍ ॥ 37 ॥
ସ ରାଜ୍ଯଂ ରାଘଵଃ ପାତୁ ଭଵ ତ୍ଵଂ ଵିଗତଜ୍ଵରା ।
ନ ହି ତେ ରାଘଵାଦନ୍ଯଃ କ୍ଷମଃ ପୁରଵରେ ଵସେତ୍ ॥ 38 ॥
ରାମେ ହି ଯୌଵରାଜ୍ଯସ୍ଥେ ରାଜା ଦଶରଥୋ ଵନମ୍ ।
ପ୍ରଵେକ୍ଷ୍ଯତି ମହେଷ୍ଵାସଃ ପୂର୍ଵଵୃତ୍ତମନୁସ୍ମରନ୍ ॥ 39 ॥
ଇତି ସାନ୍ତ୍ଵୈଶ୍ଚ ତୀକ୍ଷ୍ଣୈଶ୍ଚ କୈକେଯୀଂ ରାଜସଂସଦି ।
ସୁମନ୍ତ୍ରଃ କ୍ଷୋଭଯାମାସ ଭୂଯ ଏଵ କୃତାଜ୍ଜଲିଃ ॥ 40 ॥
ନୈଵ ସା କ୍ଷୁଭ୍ଯତେ ଦେଵୀ ନ ଚ ସ୍ମ ପରିଦୂଯତେ ।
ନ ଚାସ୍ଯା ମୁଖଵର୍ଣସ୍ଯ ଵିକ୍ରିଯା ଲକ୍ଷ୍ଯତେ ତଦା ॥ 41 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡେ ପଞ୍ଚତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcatriṃśassargaḥ |
tato nirdhūya sahasā śiro niśśvasya cāsakṛt |
pāṇau pāṇiṃ viniṣpiṣya dantān kaṭakaṭāpya ca || 1 ||
locane kopasaṃrakte varṇaṃ pūrvocitaṃ jahat |
kopābhibhūtassahasā santāpamaśubhaṃ gataḥ || 2 ||
manaḥ samīkṣamāṇaśca sūto daśarathasya saḥ |
kampayanniva kaikeyyā hṛdayaṃ vākcharaiśśitaiḥ || 3 ||
vākyavajrairanupamairnirbhindanniva cāśubhaiḥ |
kaikeyyā ssarvamarmāṇi sumantraḥ pratyabhāṣata || 4 ||
tato nirdhūya sahasā śiro niśśvasya cāsakṛt |
pāṇau pāṇiṃ viniṣpiṣya dantān kaṭakaṭāpya ca || 5 ||
locane kopasaṃrakte varṇaṃ pūrvocitaṃ jahat |
kopābhibhūtassahasā santāpamaśubhaṃ gataḥ || 6 ||
manaḥ samīkṣamāṇaśca sūto daśarathasya saḥ |
kampayanniva kaikeyyā hṛdayaṃ vākcharaiśśitaiḥ || 7 ||
vākyavajrairanupamairnirbhindanniva cāśubhaiḥ |
kaikeyyā ssarvamarmāṇi sumantraḥ pratyabhāṣata || 8 ||
yasyāstava patistyakto rājā daśarathaḥ svayam |
bhartā sarvasya jagataḥ sthāvarasya carasya ca || 9 ||
na hyakāryatamaṃ kiñcittava devīha vidyate |
patighnīṃ tvāmahaṃ manye kulaghnīmapi cāntataḥ || 10 ||
yanmahendramivājayyaṃ duṣprakampyamivācalam |
mahodadhimivākṣobhyaṃ santāpayasi karmabhiḥ || 11 ||
māvamaṃsthā daśarathaṃ bhartāraṃ varadaṃ patim |
bharturicchā hi nārīṇāṃ putrakoṭyā viśiṣyate || 12 ||
yathāvayo hi rājyāni prāpnuvanti nṛpakṣaye |
ikṣvākukulanāthe'smiṃ stallopayitumicchasi || 13 ||
rājā bhavatu te putro bharataśśāstu medinīm |
vayaṃ tatra gamiṣyāmo rāmo yatra gamiṣyati || 14 ||
na hi te viṣaye kaścid rbrāhmaṇo vastumarhati |
tādṛśaṃ tvamamaryādamadya karma cikīrṣasi || 15 ||
nūnaṃ sarve gamiṣyāmo mārgaṃ rāmaniṣevitam |
tyaktāyā bāndhavaiḥ sarvairbrāhmaṇaiḥ sādhubhiḥ sadā || 16 ||
kā prītī rājyalābhena tava devi bhaviṣyati |
tādṛśaṃ tvamamaryādaṃ karma kartuṃ cikīrṣasi || 17 ||
āścaryamiva paśyāmi yasyāste vṛttamīdṛśam |
ācarantyā na vivṛtā sadyo bhavati medinī || 18 ||
mahābrahmarṣisṛṣṭāḥ vā jvalanto bhīmadarśanāḥ |
dhigvāgdaṇḍā na hiṃsanti rāmapravrājane sthitām || 19 ||
āmraṃ chitvā kuṭhāreṇa nimbaṃ paricarettu yaḥ |
yaścainaṃ payasā siñcennaivāsya madhuro bhavet || 20 ||
abhijātyaṃ hi te manye yathā mātustathaiva ca |
na hi nimbātsravet kṣaidraṃ loke nigaditaṃ vacaḥ || 21 ||
tava māturasadgrāhaṃ vidmaḥ pūrvaṃ yathāśrutam |
pituste varadaḥ kaściddadau varamanuttamam || 22 ||
sarvabhūtarutaṃ tasmātsañjajñe vasudhādhipaḥ |
tena tiryaggatānāṃ ca bhūtānāṃ viditaṃ vacaḥ || 23 ||
tato jṛmbhasya śayane virutādbhūrivarcasaḥ |
pituste vidito bhāva ssa tatra bahudhā'hasat || 24 ||
tatra te jananī kruddhā mṛtyupāśamabhīpsatī |
hāsaṃ te nṛpate saumya jijñāsāmīti cābravīt || 25 ||
nṛpaścovāca tāṃ devīṃ devi śaṃsāmi te yadi |
tato me maraṇaṃ sadyo bhaviṣyati na saṃśayaḥ || 26 ||
mātā te pitaraṃ devi tataḥ kekayamabravīt |
śaṃsa me jīva vā mā vā na māmapahasiṣyasi || 27 ||
priyayā ca tathokta ssan kekayaḥ pṛthivīpatiḥ |
tasmai taṃ varadāyārthaṃ kathayāmāsa tattvataḥ || 28 ||
tataḥ ssa varadaḥ sādhurājānaṃ pratyabhāṣata |
mriyatāṃ dhvaṃsatāṃ veyaṃ mā kṛthāstvaṃ mahīpate || 29 ||
sa tacchrutvā vacastasya prasannamanaso nṛpaḥ |
mātaraṃ te nirasyāśu vijahāra kuberavat || 30 ||
tathā tvamapi rājānaṃ durjanācarite pathi |
asadgrāhamimaṃ mohātkuruṣe pāpadarśini || 31 ||
satyaścādya pravādo'yaṃ laukikaḥ pratibhāti mā |
pitṛn samanujāyante narā mātaramaṅganāḥ || 32 ||
naivaṃ bhava gṛhāṇedaṃ yadāha vasudhādhipaḥ |
bharturicchāmupāsveha janasyāsya gatirbhava || 33 ||
mā tvaṃ protsāhitā pāpairdevarājasamaprabham |
bhartāraṃ lokabhartāramasaddharmamupādadhāḥ || 34 ||
na hi mithyā pratijñātaṃ kariṣyati tavānaghaḥ |
śrīmāndaśaratho rājā devi rājīvalocanaḥ || 35 ||
jyeṣṭho vadānyaḥ karmaṇyaḥ svadharmaparirakṣitā |
rakṣitā jīvalokasya balī rāmo'bhiṣicyatām || 36 ||
parivādo hi te devi mahālloke cariṣyati |
yadi rāmo vanaṃ yāti vihāya pitaraṃ nṛpam || 37 ||
sa rājyaṃ rāghavaḥ pātu bhava tvaṃ vigatajvarā |
na hi te rāghavādanyaḥ kṣamaḥ puravare vaset || 38 ||
rāme hi yauvarājyasthe rājā daśaratho vanam |
pravekṣyati maheṣvāsaḥ pūrvavṛttamanusmaran || 39 ||
iti sāntvaiśca tīkṣṇaiśca kaikeyīṃ rājasaṃsadi |
sumantraḥ kṣobhayāmāsa bhūya eva kṛtājjaliḥ || 40 ||
naiva sā kṣubhyate devī na ca sma paridūyate |
na cāsyā mukhavarṇasya vikriyā lakṣyate tadā || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ पञ्चत्रिंशस्सर्गः ।
ततो निर्धूय सहसा शिरो निश्श्वस्य चासकृत् ।
पाणौ पाणिं विनिष्पिष्य दन्तान् कटकटाप्य च ॥ 1 ॥
लोचने कोपसंरक्ते वर्णं पूर्वोचितं जहत् ।
कोपाभिभूतस्सहसा सन्तापमशुभं गतः ॥ 2 ॥
मनः समीक्षमाणश्च सूतो दशरथस्य सः ।
कम्पयन्निव कैकेय्या हृदयं वाक्छरैश्शितैः ॥ 3 ॥
वाक्यवज्रैरनुपमैर्निर्भिन्दन्निव चाशुभैः ।
कैकेय्या स्सर्वमर्माणि सुमन्त्रः प्रत्यभाषत ॥ 4 ॥
ततो निर्धूय सहसा शिरो निश्श्वस्य चासकृत् ।
पाणौ पाणिं विनिष्पिष्य दन्तान् कटकटाप्य च ॥ 5 ॥
लोचने कोपसंरक्ते वर्णं पूर्वोचितं जहत् ।
कोपाभिभूतस्सहसा सन्तापमशुभं गतः ॥ 6 ॥
मनः समीक्षमाणश्च सूतो दशरथस्य सः ।
कम्पयन्निव कैकेय्या हृदयं वाक्छरैश्शितैः ॥ 7 ॥
वाक्यवज्रैरनुपमैर्निर्भिन्दन्निव चाशुभैः ।
कैकेय्या स्सर्वमर्माणि सुमन्त्रः प्रत्यभाषत ॥ 8 ॥
यस्यास्तव पतिस्त्यक्तो राजा दशरथः स्वयम् ।
भर्ता सर्वस्य जगतः स्थावरस्य चरस्य च ॥ 9 ॥
न ह्यकार्यतमं किञ्चित्तव देवीह विद्यते ।
पतिघ्नीं त्वामहं मन्ये कुलघ्नीमपि चान्ततः ॥ 10 ॥
यन्महेन्द्रमिवाजय्यं दुष्प्रकम्प्यमिवाचलम् ।
महोदधिमिवाक्षोभ्यं सन्तापयसि कर्मभिः ॥ 11 ॥
मावमंस्था दशरथं भर्तारं वरदं पतिम् ।
भर्तुरिच्छा हि नारीणां पुत्रकोट्या विशिष्यते ॥ 12 ॥
यथावयो हि राज्यानि प्राप्नुवन्ति नृपक्षये ।
इक्ष्वाकुकुलनाथेऽस्मिं स्तल्लोपयितुमिच्छसि ॥ 13 ॥
राजा भवतु ते पुत्रो भरतश्शास्तु मेदिनीम् ।
वयं तत्र गमिष्यामो रामो यत्र गमिष्यति ॥ 14 ॥
न हि ते विषये कश्चिद् र्ब्राह्मणो वस्तुमर्हति ।
तादृशं त्वममर्यादमद्य कर्म चिकीर्षसि ॥ 15 ॥
नूनं सर्वे गमिष्यामो मार्गं रामनिषेवितम् ।
त्यक्ताया बान्धवैः सर्वैर्ब्राह्मणैः साधुभिः सदा ॥ 16 ॥
का प्रीती राज्यलाभेन तव देवि भविष्यति ।
तादृशं त्वममर्यादं कर्म कर्तुं चिकीर्षसि ॥ 17 ॥
आश्चर्यमिव पश्यामि यस्यास्ते वृत्तमीदृशम् ।
आचरन्त्या न विवृता सद्यो भवति मेदिनी ॥ 18 ॥
महाब्रह्मर्षिसृष्टाः वा ज्वलन्तो भीमदर्शनाः ।
धिग्वाग्दण्डा न हिंसन्ति रामप्रव्राजने स्थिताम् ॥ 19 ॥
आम्रं छित्वा कुठारेण निम्बं परिचरेत्तु यः ।
यश्चैनं पयसा सिञ्चेन्नैवास्य मधुरो भवेत् ॥ 20 ॥
अभिजात्यं हि ते मन्ये यथा मातुस्तथैव च ।
न हि निम्बात्स्रवेत् क्षैद्रं लोके निगदितं वचः ॥ 21 ॥
तव मातुरसद्ग्राहं विद्मः पूर्वं यथाश्रुतम् ।
पितुस्ते वरदः कश्चिद्ददौ वरमनुत्तमम् ॥ 22 ॥
सर्वभूतरुतं तस्मात्सञ्जज्ञे वसुधाधिपः ।
तेन तिर्यग्गतानां च भूतानां विदितं वचः ॥ 23 ॥
ततो जृम्भस्य शयने विरुताद्भूरिवर्चसः ।
पितुस्ते विदितो भाव स्स तत्र बहुधाऽहसत् ॥ 24 ॥
तत्र ते जननी क्रुद्धा मृत्युपाशमभीप्सती ।
हासं ते नृपते सौम्य जिज्ञासामीति चाब्रवीत् ॥ 25 ॥
नृपश्चोवाच तां देवीं देवि शंसामि ते यदि ।
ततो मे मरणं सद्यो भविष्यति न संशयः ॥ 26 ॥
माता ते पितरं देवि ततः केकयमब्रवीत् ।
शंस मे जीव वा मा वा न मामपहसिष्यसि ॥ 27 ॥
प्रियया च तथोक्त स्सन् केकयः पृथिवीपतिः ।
तस्मै तं वरदायार्थं कथयामास तत्त्वतः ॥ 28 ॥
ततः स्स वरदः साधुराजानं प्रत्यभाषत ।
म्रियतां ध्वंसतां वेयं मा कृथास्त्वं महीपते ॥ 29 ॥
स तच्छ्रुत्वा वचस्तस्य प्रसन्नमनसो नृपः ।
मातरं ते निरस्याशु विजहार कुबेरवत् ॥ 30 ॥
तथा त्वमपि राजानं दुर्जनाचरिते पथि ।
असद्ग्राहमिमं मोहात्कुरुषे पापदर्शिनि ॥ 31 ॥
सत्यश्चाद्य प्रवादोऽयं लौकिकः प्रतिभाति मा ।
पितृन् समनुजायन्ते नरा मातरमङ्गनाः ॥ 32 ॥
नैवं भव गृहाणेदं यदाह वसुधाधिपः ।
भर्तुरिच्छामुपास्वेह जनस्यास्य गतिर्भव ॥ 33 ॥
मा त्वं प्रोत्साहिता पापैर्देवराजसमप्रभम् ।
भर्तारं लोकभर्तारमसद्धर्ममुपादधाः ॥ 34 ॥
न हि मिथ्या प्रतिज्ञातं करिष्यति तवानघः ।
श्रीमान्दशरथो राजा देवि राजीवलोचनः ॥ 35 ॥
ज्येष्ठो वदान्यः कर्मण्यः स्वधर्मपरिरक्षिता ।
रक्षिता जीवलोकस्य बली रामोऽभिषिच्यताम् ॥ 36 ॥
परिवादो हि ते देवि महाल्लोके चरिष्यति ।
यदि रामो वनं याति विहाय पितरं नृपम् ॥ 37 ॥
स राज्यं राघवः पातु भव त्वं विगतज्वरा ।
न हि ते राघवादन्यः क्षमः पुरवरे वसेत् ॥ 38 ॥
रामे हि यौवराज्यस्थे राजा दशरथो वनम् ।
प्रवेक्ष्यति महेष्वासः पूर्ववृत्तमनुस्मरन् ॥ 39 ॥
इति सान्त्वैश्च तीक्ष्णैश्च कैकेयीं राजसंसदि ।
सुमन्त्रः क्षोभयामास भूय एव कृताज्जलिः ॥ 40 ॥
नैव सा क्षुभ्यते देवी न च स्म परिदूयते ।
न चास्या मुखवर्णस्य विक्रिया लक्ष्यते तदा ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे पञ्चत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcatriṃśassargaḥ |
tato nirdhūya sahasā śiro niśśvasya cāsakṛt |
pāṇau pāṇiṃ viniṣpiṣya dantān kaṭakaṭāpya ca || 1 ||
locane kopasaṃrakte varṇaṃ pūrvocitaṃ jahat |
kopābhibhūtassahasā santāpamaśubhaṃ gataḥ || 2 ||
manaḥ samīkṣamāṇaśca sūto daśarathasya saḥ |
kampayanniva kaikeyyā hṛdayaṃ vākcharaiśśitaiḥ || 3 ||
vākyavajrairanupamairnirbhindanniva cāśubhaiḥ |
kaikeyyā ssarvamarmāṇi sumantraḥ pratyabhāṣata || 4 ||
tato nirdhūya sahasā śiro niśśvasya cāsakṛt |
pāṇau pāṇiṃ viniṣpiṣya dantān kaṭakaṭāpya ca || 5 ||
locane kopasaṃrakte varṇaṃ pūrvocitaṃ jahat |
kopābhibhūtassahasā santāpamaśubhaṃ gataḥ || 6 ||
manaḥ samīkṣamāṇaśca sūto daśarathasya saḥ |
kampayanniva kaikeyyā hṛdayaṃ vākcharaiśśitaiḥ || 7 ||
vākyavajrairanupamairnirbhindanniva cāśubhaiḥ |
kaikeyyā ssarvamarmāṇi sumantraḥ pratyabhāṣata || 8 ||
yasyāstava patistyakto rājā daśarathaḥ svayam |
bhartā sarvasya jagataḥ sthāvarasya carasya ca || 9 ||
na hyakāryatamaṃ kiñcittava devīha vidyate |
patighnīṃ tvāmahaṃ manye kulaghnīmapi cāntataḥ || 10 ||
yanmahendramivājayyaṃ duṣprakampyamivācalam |
mahodadhimivākṣobhyaṃ santāpayasi karmabhiḥ || 11 ||
māvamaṃsthā daśarathaṃ bhartāraṃ varadaṃ patim |
bharturicchā hi nārīṇāṃ putrakoṭyā viśiṣyate || 12 ||
yathāvayo hi rājyāni prāpnuvanti nṛpakṣaye |
ikṣvākukulanāthe'smiṃ stallopayitumicchasi || 13 ||
rājā bhavatu te putro bharataśśāstu medinīm |
vayaṃ tatra gamiṣyāmo rāmo yatra gamiṣyati || 14 ||
na hi te viṣaye kaścid rbrāhmaṇo vastumarhati |
tādṛśaṃ tvamamaryādamadya karma cikīrṣasi || 15 ||
nūnaṃ sarve gamiṣyāmo mārgaṃ rāmaniṣevitam |
tyaktāyā bāndhavaiḥ sarvairbrāhmaṇaiḥ sādhubhiḥ sadā || 16 ||
kā prītī rājyalābhena tava devi bhaviṣyati |
tādṛśaṃ tvamamaryādaṃ karma kartuṃ cikīrṣasi || 17 ||
āścaryamiva paśyāmi yasyāste vṛttamīdṛśam |
ācarantyā na vivṛtā sadyo bhavati medinī || 18 ||
mahābrahmarṣisṛṣṭāḥ vā jvalanto bhīmadarśanāḥ |
dhigvāgdaṇḍā na hiṃsanti rāmapravrājane sthitām || 19 ||
āmraṃ chitvā kuṭhāreṇa nimbaṃ paricarettu yaḥ |
yaścainaṃ payasā siñcennaivāsya madhuro bhavet || 20 ||
abhijātyaṃ hi te manye yathā mātustathaiva ca |
na hi nimbātsravet kṣaidraṃ loke nigaditaṃ vacaḥ || 21 ||
tava māturasadgrāhaṃ vidmaḥ pūrvaṃ yathāśrutam |
pituste varadaḥ kaściddadau varamanuttamam || 22 ||
sarvabhūtarutaṃ tasmātsañjajñe vasudhādhipaḥ |
tena tiryaggatānāṃ ca bhūtānāṃ viditaṃ vacaḥ || 23 ||
tato jṛmbhasya śayane virutādbhūrivarcasaḥ |
pituste vidito bhāva ssa tatra bahudhā'hasat || 24 ||
tatra te jananī kruddhā mṛtyupāśamabhīpsatī |
hāsaṃ te nṛpate saumya jijñāsāmīti cābravīt || 25 ||
nṛpaścovāca tāṃ devīṃ devi śaṃsāmi te yadi |
tato me maraṇaṃ sadyo bhaviṣyati na saṃśayaḥ || 26 ||
mātā te pitaraṃ devi tataḥ kekayamabravīt |
śaṃsa me jīva vā mā vā na māmapahasiṣyasi || 27 ||
priyayā ca tathokta ssan kekayaḥ pṛthivīpatiḥ |
tasmai taṃ varadāyārthaṃ kathayāmāsa tattvataḥ || 28 ||
tataḥ ssa varadaḥ sādhurājānaṃ pratyabhāṣata |
mriyatāṃ dhvaṃsatāṃ veyaṃ mā kṛthāstvaṃ mahīpate || 29 ||
sa tacchrutvā vacastasya prasannamanaso nṛpaḥ |
mātaraṃ te nirasyāśu vijahāra kuberavat || 30 ||
tathā tvamapi rājānaṃ durjanācarite pathi |
asadgrāhamimaṃ mohātkuruṣe pāpadarśini || 31 ||
satyaścādya pravādo'yaṃ laukikaḥ pratibhāti mā |
pitṛn samanujāyante narā mātaramaṅganāḥ || 32 ||
naivaṃ bhava gṛhāṇedaṃ yadāha vasudhādhipaḥ |
bharturicchāmupāsveha janasyāsya gatirbhava || 33 ||
mā tvaṃ protsāhitā pāpairdevarājasamaprabham |
bhartāraṃ lokabhartāramasaddharmamupādadhāḥ || 34 ||
na hi mithyā pratijñātaṃ kariṣyati tavānaghaḥ |
śrīmāndaśaratho rājā devi rājīvalocanaḥ || 35 ||
jyeṣṭho vadānyaḥ karmaṇyaḥ svadharmaparirakṣitā |
rakṣitā jīvalokasya balī rāmo'bhiṣicyatām || 36 ||
parivādo hi te devi mahālloke cariṣyati |
yadi rāmo vanaṃ yāti vihāya pitaraṃ nṛpam || 37 ||
sa rājyaṃ rāghavaḥ pātu bhava tvaṃ vigatajvarā |
na hi te rāghavādanyaḥ kṣamaḥ puravare vaset || 38 ||
rāme hi yauvarājyasthe rājā daśaratho vanam |
pravekṣyati maheṣvāsaḥ pūrvavṛttamanusmaran || 39 ||
iti sāntvaiśca tīkṣṇaiśca kaikeyīṃ rājasaṃsadi |
sumantraḥ kṣobhayāmāsa bhūya eva kṛtājjaliḥ || 40 ||
naiva sā kṣubhyate devī na ca sma paridūyate |
na cāsyā mukhavarṇasya vikriyā lakṣyate tadā || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.