ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അയോധ്യാകാണ്ഡമ് ।
അഥ പഞ്ചത്രിംശസ്സര്ഗഃ ।
തതോ നിര്ധൂയ സഹസാ ശിരോ നിശ്ശ്വസ്യ ചാസകൃത് ।
പാണൌ പാണിം വിനിഷ്പിഷ്യ ദന്താന് കടകടാപ്യ ച ॥ 1 ॥
ലോചനേ കോപസംരക്തേ വര്ണം പൂര്വോചിതം ജഹത് ।
കോപാഭിഭൂതസ്സഹസാ സന്താപമശുഭം ഗതഃ ॥ 2 ॥
മനഃ സമീക്ഷമാണശ്ച സൂതോ ദശരഥസ്യ സഃ ।
കമ്പയന്നിവ കൈകേയ്യാ ഹൃദയം വാക്ഛരൈശ്ശിതൈഃ ॥ 3 ॥
വാക്യവജ്രൈരനുപമൈര്നിര്ഭിന്ദന്നിവ ചാശുഭൈഃ ।
കൈകേയ്യാ സ്സര്വമര്മാണി സുമന്ത്രഃ പ്രത്യഭാഷത ॥ 4 ॥
തതോ നിര്ധൂയ സഹസാ ശിരോ നിശ്ശ്വസ്യ ചാസകൃത് ।
പാണൌ പാണിം വിനിഷ്പിഷ്യ ദന്താന് കടകടാപ്യ ച ॥ 5 ॥
ലോചനേ കോപസംരക്തേ വര്ണം പൂര്വോചിതം ജഹത് ।
കോപാഭിഭൂതസ്സഹസാ സന്താപമശുഭം ഗതഃ ॥ 6 ॥
മനഃ സമീക്ഷമാണശ്ച സൂതോ ദശരഥസ്യ സഃ ।
കമ്പയന്നിവ കൈകേയ്യാ ഹൃദയം വാക്ഛരൈശ്ശിതൈഃ ॥ 7 ॥
വാക്യവജ്രൈരനുപമൈര്നിര്ഭിന്ദന്നിവ ചാശുഭൈഃ ।
കൈകേയ്യാ സ്സര്വമര്മാണി സുമന്ത്രഃ പ്രത്യഭാഷത ॥ 8 ॥
യസ്യാസ്തവ പതിസ്ത്യക്തോ രാജാ ദശരഥഃ സ്വയമ് ।
ഭര്താ സര്വസ്യ ജഗതഃ സ്ഥാവരസ്യ ചരസ്യ ച ॥ 9 ॥
ന ഹ്യകാര്യതമം കിഞ്ചിത്തവ ദേവീഹ വിദ്യതേ ।
പതിഘ്നീം ത്വാമഹം മന്യേ കുലഘ്നീമപി ചാന്തതഃ ॥ 10 ॥
യന്മഹേന്ദ്രമിവാജയ്യം ദുഷ്പ്രകമ്പ്യമിവാചലമ് ।
മഹോദധിമിവാക്ഷോഭ്യം സന്താപയസി കര്മഭിഃ ॥ 11 ॥
മാവമംസ്ഥാ ദശരഥം ഭര്താരം വരദം പതിമ് ।
ഭര്തുരിച്ഛാ ഹി നാരീണാം പുത്രകോട്യാ വിശിഷ്യതേ ॥ 12 ॥
യഥാവയോ ഹി രാജ്യാനി പ്രാപ്നുവന്തി നൃപക്ഷയേ ।
ഇക്ഷ്വാകുകുലനാഥേഽസ്മിം സ്തല്ലോപയിതുമിച്ഛസി ॥ 13 ॥
രാജാ ഭവതു തേ പുത്രോ ഭരതശ്ശാസ്തു മേദിനീമ് ।
വയം തത്ര ഗമിഷ്യാമോ രാമോ യത്ര ഗമിഷ്യതി ॥ 14 ॥
ന ഹി തേ വിഷയേ കശ്ചിദ് ര്ബ്രാഹ്മണോ വസ്തുമര്ഹതി ।
താദൃശം ത്വമമര്യാദമദ്യ കര്മ ചികീര്ഷസി ॥ 15 ॥
നൂനം സര്വേ ഗമിഷ്യാമോ മാര്ഗം രാമനിഷേവിതമ് ।
ത്യക്തായാ ബാന്ധവൈഃ സര്വൈര്ബ്രാഹ്മണൈഃ സാധുഭിഃ സദാ ॥ 16 ॥
കാ പ്രീതീ രാജ്യലാഭേന തവ ദേവി ഭവിഷ്യതി ।
താദൃശം ത്വമമര്യാദം കര്മ കര്തും ചികീര്ഷസി ॥ 17 ॥
ആശ്ചര്യമിവ പശ്യാമി യസ്യാസ്തേ വൃത്തമീദൃശമ് ।
ആചരന്ത്യാ ന വിവൃതാ സദ്യോ ഭവതി മേദിനീ ॥ 18 ॥
മഹാബ്രഹ്മര്ഷിസൃഷ്ടാഃ വാ ജ്വലന്തോ ഭീമദര്ശനാഃ ।
ധിഗ്വാഗ്ദണ്ഡാ ന ഹിംസന്തി രാമപ്രവ്രാജനേ സ്ഥിതാമ് ॥ 19 ॥
ആമ്രം ഛിത്വാ കുഠാരേണ നിമ്ബം പരിചരേത്തു യഃ ।
യശ്ചൈനം പയസാ സിഞ്ചേന്നൈവാസ്യ മധുരോ ഭവേത് ॥ 20 ॥
അഭിജാത്യം ഹി തേ മന്യേ യഥാ മാതുസ്തഥൈവ ച ।
ന ഹി നിമ്ബാത്സ്രവേത് ക്ഷൈദ്രം ലോകേ നിഗദിതം വചഃ ॥ 21 ॥
തവ മാതുരസദ്ഗ്രാഹം വിദ്മഃ പൂര്വം യഥാശ്രുതമ് ।
പിതുസ്തേ വരദഃ കശ്ചിദ്ദദൌ വരമനുത്തമമ് ॥ 22 ॥
സര്വഭൂതരുതം തസ്മാത്സഞ്ജജ്ഞേ വസുധാധിപഃ ।
തേന തിര്യഗ്ഗതാനാം ച ഭൂതാനാം വിദിതം വചഃ ॥ 23 ॥
തതോ ജൃമ്ഭസ്യ ശയനേ വിരുതാദ്ഭൂരിവര്ചസഃ ।
പിതുസ്തേ വിദിതോ ഭാവ സ്സ തത്ര ബഹുധാഽഹസത് ॥ 24 ॥
തത്ര തേ ജനനീ ക്രുദ്ധാ മൃത്യുപാശമഭീപ്സതീ ।
ഹാസം തേ നൃപതേ സൌമ്യ ജിജ്ഞാസാമീതി ചാബ്രവീത് ॥ 25 ॥
നൃപശ്ചോവാച താം ദേവീം ദേവി ശംസാമി തേ യദി ।
തതോ മേ മരണം സദ്യോ ഭവിഷ്യതി ന സംശയഃ ॥ 26 ॥
മാതാ തേ പിതരം ദേവി തതഃ കേകയമബ്രവീത് ।
ശംസ മേ ജീവ വാ മാ വാ ന മാമപഹസിഷ്യസി ॥ 27 ॥
പ്രിയയാ ച തഥോക്ത സ്സന് കേകയഃ പൃഥിവീപതിഃ ।
തസ്മൈ തം വരദായാര്ഥം കഥയാമാസ തത്ത്വതഃ ॥ 28 ॥
തതഃ സ്സ വരദഃ സാധുരാജാനം പ്രത്യഭാഷത ।
മ്രിയതാം ധ്വംസതാം വേയം മാ കൃഥാസ്ത്വം മഹീപതേ ॥ 29 ॥
സ തച്ഛ്രുത്വാ വചസ്തസ്യ പ്രസന്നമനസോ നൃപഃ ।
മാതരം തേ നിരസ്യാശു വിജഹാര കുബേരവത് ॥ 30 ॥
തഥാ ത്വമപി രാജാനം ദുര്ജനാചരിതേ പഥി ।
അസദ്ഗ്രാഹമിമം മോഹാത്കുരുഷേ പാപദര്ശിനി ॥ 31 ॥
സത്യശ്ചാദ്യ പ്രവാദോഽയം ലൌകികഃ പ്രതിഭാതി മാ ।
പിതൃന് സമനുജായന്തേ നരാ മാതരമങ്ഗനാഃ ॥ 32 ॥
നൈവം ഭവ ഗൃഹാണേദം യദാഹ വസുധാധിപഃ ।
ഭര്തുരിച്ഛാമുപാസ്വേഹ ജനസ്യാസ്യ ഗതിര്ഭവ ॥ 33 ॥
മാ ത്വം പ്രോത്സാഹിതാ പാപൈര്ദേവരാജസമപ്രഭമ് ।
ഭര്താരം ലോകഭര്താരമസദ്ധര്മമുപാദധാഃ ॥ 34 ॥
ന ഹി മിഥ്യാ പ്രതിജ്ഞാതം കരിഷ്യതി തവാനഘഃ ।
ശ്രീമാന്ദശരഥോ രാജാ ദേവി രാജീവലോചനഃ ॥ 35 ॥
ജ്യേഷ്ഠോ വദാന്യഃ കര്മണ്യഃ സ്വധര്മപരിരക്ഷിതാ ।
രക്ഷിതാ ജീവലോകസ്യ ബലീ രാമോഽഭിഷിച്യതാമ് ॥ 36 ॥
പരിവാദോ ഹി തേ ദേവി മഹാല്ലോകേ ചരിഷ്യതി ।
യദി രാമോ വനം യാതി വിഹായ പിതരം നൃപമ് ॥ 37 ॥
സ രാജ്യം രാഘവഃ പാതു ഭവ ത്വം വിഗതജ്വരാ ।
ന ഹി തേ രാഘവാദന്യഃ ക്ഷമഃ പുരവരേ വസേത് ॥ 38 ॥
രാമേ ഹി യൌവരാജ്യസ്ഥേ രാജാ ദശരഥോ വനമ് ।
പ്രവേക്ഷ്യതി മഹേഷ്വാസഃ പൂര്വവൃത്തമനുസ്മരന് ॥ 39 ॥
ഇതി സാന്ത്വൈശ്ച തീക്ഷ്ണൈശ്ച കൈകേയീം രാജസംസദി ।
സുമന്ത്രഃ ക്ഷോഭയാമാസ ഭൂയ ഏവ കൃതാജ്ജലിഃ ॥ 40 ॥
നൈവ സാ ക്ഷുഭ്യതേ ദേവീ ന ച സ്മ പരിദൂയതേ ।
ന ചാസ്യാ മുഖവര്ണസ്യ വിക്രിയാ ലക്ഷ്യതേ തദാ ॥ 41 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അയോധ്യാകാണ്ഡേ പഞ്ചത്രിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcatriṃśassargaḥ |
tato nirdhūya sahasā śiro niśśvasya cāsakṛt |
pāṇau pāṇiṃ viniṣpiṣya dantān kaṭakaṭāpya ca || 1 ||
locane kopasaṃrakte varṇaṃ pūrvocitaṃ jahat |
kopābhibhūtassahasā santāpamaśubhaṃ gataḥ || 2 ||
manaḥ samīkṣamāṇaśca sūto daśarathasya saḥ |
kampayanniva kaikeyyā hṛdayaṃ vākcharaiśśitaiḥ || 3 ||
vākyavajrairanupamairnirbhindanniva cāśubhaiḥ |
kaikeyyā ssarvamarmāṇi sumantraḥ pratyabhāṣata || 4 ||
tato nirdhūya sahasā śiro niśśvasya cāsakṛt |
pāṇau pāṇiṃ viniṣpiṣya dantān kaṭakaṭāpya ca || 5 ||
locane kopasaṃrakte varṇaṃ pūrvocitaṃ jahat |
kopābhibhūtassahasā santāpamaśubhaṃ gataḥ || 6 ||
manaḥ samīkṣamāṇaśca sūto daśarathasya saḥ |
kampayanniva kaikeyyā hṛdayaṃ vākcharaiśśitaiḥ || 7 ||
vākyavajrairanupamairnirbhindanniva cāśubhaiḥ |
kaikeyyā ssarvamarmāṇi sumantraḥ pratyabhāṣata || 8 ||
yasyāstava patistyakto rājā daśarathaḥ svayam |
bhartā sarvasya jagataḥ sthāvarasya carasya ca || 9 ||
na hyakāryatamaṃ kiñcittava devīha vidyate |
patighnīṃ tvāmahaṃ manye kulaghnīmapi cāntataḥ || 10 ||
yanmahendramivājayyaṃ duṣprakampyamivācalam |
mahodadhimivākṣobhyaṃ santāpayasi karmabhiḥ || 11 ||
māvamaṃsthā daśarathaṃ bhartāraṃ varadaṃ patim |
bharturicchā hi nārīṇāṃ putrakoṭyā viśiṣyate || 12 ||
yathāvayo hi rājyāni prāpnuvanti nṛpakṣaye |
ikṣvākukulanāthe'smiṃ stallopayitumicchasi || 13 ||
rājā bhavatu te putro bharataśśāstu medinīm |
vayaṃ tatra gamiṣyāmo rāmo yatra gamiṣyati || 14 ||
na hi te viṣaye kaścid rbrāhmaṇo vastumarhati |
tādṛśaṃ tvamamaryādamadya karma cikīrṣasi || 15 ||
nūnaṃ sarve gamiṣyāmo mārgaṃ rāmaniṣevitam |
tyaktāyā bāndhavaiḥ sarvairbrāhmaṇaiḥ sādhubhiḥ sadā || 16 ||
kā prītī rājyalābhena tava devi bhaviṣyati |
tādṛśaṃ tvamamaryādaṃ karma kartuṃ cikīrṣasi || 17 ||
āścaryamiva paśyāmi yasyāste vṛttamīdṛśam |
ācarantyā na vivṛtā sadyo bhavati medinī || 18 ||
mahābrahmarṣisṛṣṭāḥ vā jvalanto bhīmadarśanāḥ |
dhigvāgdaṇḍā na hiṃsanti rāmapravrājane sthitām || 19 ||
āmraṃ chitvā kuṭhāreṇa nimbaṃ paricarettu yaḥ |
yaścainaṃ payasā siñcennaivāsya madhuro bhavet || 20 ||
abhijātyaṃ hi te manye yathā mātustathaiva ca |
na hi nimbātsravet kṣaidraṃ loke nigaditaṃ vacaḥ || 21 ||
tava māturasadgrāhaṃ vidmaḥ pūrvaṃ yathāśrutam |
pituste varadaḥ kaściddadau varamanuttamam || 22 ||
sarvabhūtarutaṃ tasmātsañjajñe vasudhādhipaḥ |
tena tiryaggatānāṃ ca bhūtānāṃ viditaṃ vacaḥ || 23 ||
tato jṛmbhasya śayane virutādbhūrivarcasaḥ |
pituste vidito bhāva ssa tatra bahudhā'hasat || 24 ||
tatra te jananī kruddhā mṛtyupāśamabhīpsatī |
hāsaṃ te nṛpate saumya jijñāsāmīti cābravīt || 25 ||
nṛpaścovāca tāṃ devīṃ devi śaṃsāmi te yadi |
tato me maraṇaṃ sadyo bhaviṣyati na saṃśayaḥ || 26 ||
mātā te pitaraṃ devi tataḥ kekayamabravīt |
śaṃsa me jīva vā mā vā na māmapahasiṣyasi || 27 ||
priyayā ca tathokta ssan kekayaḥ pṛthivīpatiḥ |
tasmai taṃ varadāyārthaṃ kathayāmāsa tattvataḥ || 28 ||
tataḥ ssa varadaḥ sādhurājānaṃ pratyabhāṣata |
mriyatāṃ dhvaṃsatāṃ veyaṃ mā kṛthāstvaṃ mahīpate || 29 ||
sa tacchrutvā vacastasya prasannamanaso nṛpaḥ |
mātaraṃ te nirasyāśu vijahāra kuberavat || 30 ||
tathā tvamapi rājānaṃ durjanācarite pathi |
asadgrāhamimaṃ mohātkuruṣe pāpadarśini || 31 ||
satyaścādya pravādo'yaṃ laukikaḥ pratibhāti mā |
pitṛn samanujāyante narā mātaramaṅganāḥ || 32 ||
naivaṃ bhava gṛhāṇedaṃ yadāha vasudhādhipaḥ |
bharturicchāmupāsveha janasyāsya gatirbhava || 33 ||
mā tvaṃ protsāhitā pāpairdevarājasamaprabham |
bhartāraṃ lokabhartāramasaddharmamupādadhāḥ || 34 ||
na hi mithyā pratijñātaṃ kariṣyati tavānaghaḥ |
śrīmāndaśaratho rājā devi rājīvalocanaḥ || 35 ||
jyeṣṭho vadānyaḥ karmaṇyaḥ svadharmaparirakṣitā |
rakṣitā jīvalokasya balī rāmo'bhiṣicyatām || 36 ||
parivādo hi te devi mahālloke cariṣyati |
yadi rāmo vanaṃ yāti vihāya pitaraṃ nṛpam || 37 ||
sa rājyaṃ rāghavaḥ pātu bhava tvaṃ vigatajvarā |
na hi te rāghavādanyaḥ kṣamaḥ puravare vaset || 38 ||
rāme hi yauvarājyasthe rājā daśaratho vanam |
pravekṣyati maheṣvāsaḥ pūrvavṛttamanusmaran || 39 ||
iti sāntvaiśca tīkṣṇaiśca kaikeyīṃ rājasaṃsadi |
sumantraḥ kṣobhayāmāsa bhūya eva kṛtājjaliḥ || 40 ||
naiva sā kṣubhyate devī na ca sma paridūyate |
na cāsyā mukhavarṇasya vikriyā lakṣyate tadā || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ पञ्चत्रिंशस्सर्गः ।
ततो निर्धूय सहसा शिरो निश्श्वस्य चासकृत् ।
पाणौ पाणिं विनिष्पिष्य दन्तान् कटकटाप्य च ॥ 1 ॥
लोचने कोपसंरक्ते वर्णं पूर्वोचितं जहत् ।
कोपाभिभूतस्सहसा सन्तापमशुभं गतः ॥ 2 ॥
मनः समीक्षमाणश्च सूतो दशरथस्य सः ।
कम्पयन्निव कैकेय्या हृदयं वाक्छरैश्शितैः ॥ 3 ॥
वाक्यवज्रैरनुपमैर्निर्भिन्दन्निव चाशुभैः ।
कैकेय्या स्सर्वमर्माणि सुमन्त्रः प्रत्यभाषत ॥ 4 ॥
ततो निर्धूय सहसा शिरो निश्श्वस्य चासकृत् ।
पाणौ पाणिं विनिष्पिष्य दन्तान् कटकटाप्य च ॥ 5 ॥
लोचने कोपसंरक्ते वर्णं पूर्वोचितं जहत् ।
कोपाभिभूतस्सहसा सन्तापमशुभं गतः ॥ 6 ॥
मनः समीक्षमाणश्च सूतो दशरथस्य सः ।
कम्पयन्निव कैकेय्या हृदयं वाक्छरैश्शितैः ॥ 7 ॥
वाक्यवज्रैरनुपमैर्निर्भिन्दन्निव चाशुभैः ।
कैकेय्या स्सर्वमर्माणि सुमन्त्रः प्रत्यभाषत ॥ 8 ॥
यस्यास्तव पतिस्त्यक्तो राजा दशरथः स्वयम् ।
भर्ता सर्वस्य जगतः स्थावरस्य चरस्य च ॥ 9 ॥
न ह्यकार्यतमं किञ्चित्तव देवीह विद्यते ।
पतिघ्नीं त्वामहं मन्ये कुलघ्नीमपि चान्ततः ॥ 10 ॥
यन्महेन्द्रमिवाजय्यं दुष्प्रकम्प्यमिवाचलम् ।
महोदधिमिवाक्षोभ्यं सन्तापयसि कर्मभिः ॥ 11 ॥
मावमंस्था दशरथं भर्तारं वरदं पतिम् ।
भर्तुरिच्छा हि नारीणां पुत्रकोट्या विशिष्यते ॥ 12 ॥
यथावयो हि राज्यानि प्राप्नुवन्ति नृपक्षये ।
इक्ष्वाकुकुलनाथेऽस्मिं स्तल्लोपयितुमिच्छसि ॥ 13 ॥
राजा भवतु ते पुत्रो भरतश्शास्तु मेदिनीम् ।
वयं तत्र गमिष्यामो रामो यत्र गमिष्यति ॥ 14 ॥
न हि ते विषये कश्चिद् र्ब्राह्मणो वस्तुमर्हति ।
तादृशं त्वममर्यादमद्य कर्म चिकीर्षसि ॥ 15 ॥
नूनं सर्वे गमिष्यामो मार्गं रामनिषेवितम् ।
त्यक्ताया बान्धवैः सर्वैर्ब्राह्मणैः साधुभिः सदा ॥ 16 ॥
का प्रीती राज्यलाभेन तव देवि भविष्यति ।
तादृशं त्वममर्यादं कर्म कर्तुं चिकीर्षसि ॥ 17 ॥
आश्चर्यमिव पश्यामि यस्यास्ते वृत्तमीदृशम् ।
आचरन्त्या न विवृता सद्यो भवति मेदिनी ॥ 18 ॥
महाब्रह्मर्षिसृष्टाः वा ज्वलन्तो भीमदर्शनाः ।
धिग्वाग्दण्डा न हिंसन्ति रामप्रव्राजने स्थिताम् ॥ 19 ॥
आम्रं छित्वा कुठारेण निम्बं परिचरेत्तु यः ।
यश्चैनं पयसा सिञ्चेन्नैवास्य मधुरो भवेत् ॥ 20 ॥
अभिजात्यं हि ते मन्ये यथा मातुस्तथैव च ।
न हि निम्बात्स्रवेत् क्षैद्रं लोके निगदितं वचः ॥ 21 ॥
तव मातुरसद्ग्राहं विद्मः पूर्वं यथाश्रुतम् ।
पितुस्ते वरदः कश्चिद्ददौ वरमनुत्तमम् ॥ 22 ॥
सर्वभूतरुतं तस्मात्सञ्जज्ञे वसुधाधिपः ।
तेन तिर्यग्गतानां च भूतानां विदितं वचः ॥ 23 ॥
ततो जृम्भस्य शयने विरुताद्भूरिवर्चसः ।
पितुस्ते विदितो भाव स्स तत्र बहुधाऽहसत् ॥ 24 ॥
तत्र ते जननी क्रुद्धा मृत्युपाशमभीप्सती ।
हासं ते नृपते सौम्य जिज्ञासामीति चाब्रवीत् ॥ 25 ॥
नृपश्चोवाच तां देवीं देवि शंसामि ते यदि ।
ततो मे मरणं सद्यो भविष्यति न संशयः ॥ 26 ॥
माता ते पितरं देवि ततः केकयमब्रवीत् ।
शंस मे जीव वा मा वा न मामपहसिष्यसि ॥ 27 ॥
प्रियया च तथोक्त स्सन् केकयः पृथिवीपतिः ।
तस्मै तं वरदायार्थं कथयामास तत्त्वतः ॥ 28 ॥
ततः स्स वरदः साधुराजानं प्रत्यभाषत ।
म्रियतां ध्वंसतां वेयं मा कृथास्त्वं महीपते ॥ 29 ॥
स तच्छ्रुत्वा वचस्तस्य प्रसन्नमनसो नृपः ।
मातरं ते निरस्याशु विजहार कुबेरवत् ॥ 30 ॥
तथा त्वमपि राजानं दुर्जनाचरिते पथि ।
असद्ग्राहमिमं मोहात्कुरुषे पापदर्शिनि ॥ 31 ॥
सत्यश्चाद्य प्रवादोऽयं लौकिकः प्रतिभाति मा ।
पितृन् समनुजायन्ते नरा मातरमङ्गनाः ॥ 32 ॥
नैवं भव गृहाणेदं यदाह वसुधाधिपः ।
भर्तुरिच्छामुपास्वेह जनस्यास्य गतिर्भव ॥ 33 ॥
मा त्वं प्रोत्साहिता पापैर्देवराजसमप्रभम् ।
भर्तारं लोकभर्तारमसद्धर्ममुपादधाः ॥ 34 ॥
न हि मिथ्या प्रतिज्ञातं करिष्यति तवानघः ।
श्रीमान्दशरथो राजा देवि राजीवलोचनः ॥ 35 ॥
ज्येष्ठो वदान्यः कर्मण्यः स्वधर्मपरिरक्षिता ।
रक्षिता जीवलोकस्य बली रामोऽभिषिच्यताम् ॥ 36 ॥
परिवादो हि ते देवि महाल्लोके चरिष्यति ।
यदि रामो वनं याति विहाय पितरं नृपम् ॥ 37 ॥
स राज्यं राघवः पातु भव त्वं विगतज्वरा ।
न हि ते राघवादन्यः क्षमः पुरवरे वसेत् ॥ 38 ॥
रामे हि यौवराज्यस्थे राजा दशरथो वनम् ।
प्रवेक्ष्यति महेष्वासः पूर्ववृत्तमनुस्मरन् ॥ 39 ॥
इति सान्त्वैश्च तीक्ष्णैश्च कैकेयीं राजसंसदि ।
सुमन्त्रः क्षोभयामास भूय एव कृताज्जलिः ॥ 40 ॥
नैव सा क्षुभ्यते देवी न च स्म परिदूयते ।
न चास्या मुखवर्णस्य विक्रिया लक्ष्यते तदा ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे पञ्चत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcatriṃśassargaḥ |
tato nirdhūya sahasā śiro niśśvasya cāsakṛt |
pāṇau pāṇiṃ viniṣpiṣya dantān kaṭakaṭāpya ca || 1 ||
locane kopasaṃrakte varṇaṃ pūrvocitaṃ jahat |
kopābhibhūtassahasā santāpamaśubhaṃ gataḥ || 2 ||
manaḥ samīkṣamāṇaśca sūto daśarathasya saḥ |
kampayanniva kaikeyyā hṛdayaṃ vākcharaiśśitaiḥ || 3 ||
vākyavajrairanupamairnirbhindanniva cāśubhaiḥ |
kaikeyyā ssarvamarmāṇi sumantraḥ pratyabhāṣata || 4 ||
tato nirdhūya sahasā śiro niśśvasya cāsakṛt |
pāṇau pāṇiṃ viniṣpiṣya dantān kaṭakaṭāpya ca || 5 ||
locane kopasaṃrakte varṇaṃ pūrvocitaṃ jahat |
kopābhibhūtassahasā santāpamaśubhaṃ gataḥ || 6 ||
manaḥ samīkṣamāṇaśca sūto daśarathasya saḥ |
kampayanniva kaikeyyā hṛdayaṃ vākcharaiśśitaiḥ || 7 ||
vākyavajrairanupamairnirbhindanniva cāśubhaiḥ |
kaikeyyā ssarvamarmāṇi sumantraḥ pratyabhāṣata || 8 ||
yasyāstava patistyakto rājā daśarathaḥ svayam |
bhartā sarvasya jagataḥ sthāvarasya carasya ca || 9 ||
na hyakāryatamaṃ kiñcittava devīha vidyate |
patighnīṃ tvāmahaṃ manye kulaghnīmapi cāntataḥ || 10 ||
yanmahendramivājayyaṃ duṣprakampyamivācalam |
mahodadhimivākṣobhyaṃ santāpayasi karmabhiḥ || 11 ||
māvamaṃsthā daśarathaṃ bhartāraṃ varadaṃ patim |
bharturicchā hi nārīṇāṃ putrakoṭyā viśiṣyate || 12 ||
yathāvayo hi rājyāni prāpnuvanti nṛpakṣaye |
ikṣvākukulanāthe'smiṃ stallopayitumicchasi || 13 ||
rājā bhavatu te putro bharataśśāstu medinīm |
vayaṃ tatra gamiṣyāmo rāmo yatra gamiṣyati || 14 ||
na hi te viṣaye kaścid rbrāhmaṇo vastumarhati |
tādṛśaṃ tvamamaryādamadya karma cikīrṣasi || 15 ||
nūnaṃ sarve gamiṣyāmo mārgaṃ rāmaniṣevitam |
tyaktāyā bāndhavaiḥ sarvairbrāhmaṇaiḥ sādhubhiḥ sadā || 16 ||
kā prītī rājyalābhena tava devi bhaviṣyati |
tādṛśaṃ tvamamaryādaṃ karma kartuṃ cikīrṣasi || 17 ||
āścaryamiva paśyāmi yasyāste vṛttamīdṛśam |
ācarantyā na vivṛtā sadyo bhavati medinī || 18 ||
mahābrahmarṣisṛṣṭāḥ vā jvalanto bhīmadarśanāḥ |
dhigvāgdaṇḍā na hiṃsanti rāmapravrājane sthitām || 19 ||
āmraṃ chitvā kuṭhāreṇa nimbaṃ paricarettu yaḥ |
yaścainaṃ payasā siñcennaivāsya madhuro bhavet || 20 ||
abhijātyaṃ hi te manye yathā mātustathaiva ca |
na hi nimbātsravet kṣaidraṃ loke nigaditaṃ vacaḥ || 21 ||
tava māturasadgrāhaṃ vidmaḥ pūrvaṃ yathāśrutam |
pituste varadaḥ kaściddadau varamanuttamam || 22 ||
sarvabhūtarutaṃ tasmātsañjajñe vasudhādhipaḥ |
tena tiryaggatānāṃ ca bhūtānāṃ viditaṃ vacaḥ || 23 ||
tato jṛmbhasya śayane virutādbhūrivarcasaḥ |
pituste vidito bhāva ssa tatra bahudhā'hasat || 24 ||
tatra te jananī kruddhā mṛtyupāśamabhīpsatī |
hāsaṃ te nṛpate saumya jijñāsāmīti cābravīt || 25 ||
nṛpaścovāca tāṃ devīṃ devi śaṃsāmi te yadi |
tato me maraṇaṃ sadyo bhaviṣyati na saṃśayaḥ || 26 ||
mātā te pitaraṃ devi tataḥ kekayamabravīt |
śaṃsa me jīva vā mā vā na māmapahasiṣyasi || 27 ||
priyayā ca tathokta ssan kekayaḥ pṛthivīpatiḥ |
tasmai taṃ varadāyārthaṃ kathayāmāsa tattvataḥ || 28 ||
tataḥ ssa varadaḥ sādhurājānaṃ pratyabhāṣata |
mriyatāṃ dhvaṃsatāṃ veyaṃ mā kṛthāstvaṃ mahīpate || 29 ||
sa tacchrutvā vacastasya prasannamanaso nṛpaḥ |
mātaraṃ te nirasyāśu vijahāra kuberavat || 30 ||
tathā tvamapi rājānaṃ durjanācarite pathi |
asadgrāhamimaṃ mohātkuruṣe pāpadarśini || 31 ||
satyaścādya pravādo'yaṃ laukikaḥ pratibhāti mā |
pitṛn samanujāyante narā mātaramaṅganāḥ || 32 ||
naivaṃ bhava gṛhāṇedaṃ yadāha vasudhādhipaḥ |
bharturicchāmupāsveha janasyāsya gatirbhava || 33 ||
mā tvaṃ protsāhitā pāpairdevarājasamaprabham |
bhartāraṃ lokabhartāramasaddharmamupādadhāḥ || 34 ||
na hi mithyā pratijñātaṃ kariṣyati tavānaghaḥ |
śrīmāndaśaratho rājā devi rājīvalocanaḥ || 35 ||
jyeṣṭho vadānyaḥ karmaṇyaḥ svadharmaparirakṣitā |
rakṣitā jīvalokasya balī rāmo'bhiṣicyatām || 36 ||
parivādo hi te devi mahālloke cariṣyati |
yadi rāmo vanaṃ yāti vihāya pitaraṃ nṛpam || 37 ||
sa rājyaṃ rāghavaḥ pātu bhava tvaṃ vigatajvarā |
na hi te rāghavādanyaḥ kṣamaḥ puravare vaset || 38 ||
rāme hi yauvarājyasthe rājā daśaratho vanam |
pravekṣyati maheṣvāsaḥ pūrvavṛttamanusmaran || 39 ||
iti sāntvaiśca tīkṣṇaiśca kaikeyīṃ rājasaṃsadi |
sumantraḥ kṣobhayāmāsa bhūya eva kṛtājjaliḥ || 40 ||
naiva sā kṣubhyate devī na ca sma paridūyate |
na cāsyā mukhavarṇasya vikriyā lakṣyate tadā || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.