श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकोनाशीतितमस्सर्गः ।
ततः प्रभातसमये दिवसेऽथ चतुर्दशे ।
समेत्य राजकर्तारो भरतं वाक्यमब्रुवन् ॥ 1 ॥
गतो दशरथस्स्वर्गं यो नो गुरुतरो गुरुः ।
रामं प्रव्राज्य वै ज्येष्ठं लक्ष्मणं च महाबलम् ॥ 2 ॥
त्वमद्य भव नो राजा राजपुत्र महायशः ।
सङ्गत्या नापराध्नोति राज्यमेतदनायकम् ॥ 3 ॥
अभिषेचनिकं सर्वमिदमादाय राघव ।
प्रतीक्षते त्वां स्वजनश्श्रेणयश्च नृपात्मज ॥ 4 ॥
राज्यं गृहाण भरत पितृपैतामहं ध्रुवम् ।
अभिषेचय चात्मानं पाहि चास्मान्नरर्षभ ॥ 5 ॥
अभिषेचनिकं भाण्डं कृत्वा सर्वं प्रदक्षिणम् ।
भरतस्तं जनं सर्वं प्रत्युवाच धृतव्रतः ॥ 6 ॥
ज्येष्ठस्य राजता नित्यमुचिता हि कुलस्य नः ।
नैवं भवन्तो मां वक्तुमर्हन्ति कुशला जनाः ॥ 7 ॥
रामः पूर्वो हि नो भ्राता भविष्यति महीपतिः ।
अहं त्वरण्ये वत्स्यामि वर्षाणि नव पञ्च च ॥ 8 ॥
युज्यतां महती सेना चतुरङ्गमहाबला ।
आनयिष्याम्यहं ज्येष्ठं भ्रातरं राघवं वनात् ॥ 9 ॥
अभिषेचनिकं चैव सर्वमेतदुपस्कृतम् ।
पुरस्कृत्य गमिष्यामि रामहेतोर्वनं प्रति ॥ 10 ॥
तत्रैवं तं नरव्याघ्रमभिषिच्य पुरस्कृतम् ।
आनेष्यामि तु वै रामं हव्यवाहमिवाध्वरात् ॥ 11 ॥
न सकामां करिष्यामि स्वामिमां मातृगन्धिनीम् ।
वने वत्स्याम्यहं दुर्गे रामो राजा भविष्यति ॥ 12 ॥
क्रियतां शिल्पिभिः पन्था स्समानि विषमाणि च ।
रक्षिणश्चानुसम्यान्तु पथि दुर्गविचारकाः ॥ 13 ॥
एवं सम्भाषमाणं तं रामहेतोर्नृपात्मजम् ।
प्रत्युवाच जनस्सर्व श्श्रीमद्वाक्यमनुत्तमम् ॥ 14 ॥
एवं ते भाषमाणस्य पद्मा श्रीरुपतिष्ठतात् ।
यस्त्वं ज्येष्ठे नृपसुते पृथिवीं दातुमिच्छसि ॥ 15 ॥
अनुत्तमं तद्वचनं नृपात्मजप्रभाषितं संश्रवणे निशम्य च ।
प्रहर्षजास्तं प्रति बाष्पबिन्दवो निपेतुरार्यानननेत्रसम्भवाः ॥ 16 ॥
ऊचुस्ते वचनमिदं निशम्य हृष्टा स्सामात्या स्सपरिषदो वियातशोकाः ।
पन्थानं नरवर भक्तिमान् जनश्च व्यादिष्टस्तव वचनाच्च शिल्पिवर्गः ॥ 17 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकोनाशीतितमस्सर्गः ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekonāśītitamassargaḥ |
tataḥ prabhātasamaye divase'tha caturdaśe |
sametya rājakartāro bharataṃ vākyamabruvan || 1 ||
gato daśarathassvargaṃ yo no gurutaro guruḥ |
rāmaṃ pravrājya vai jyeṣṭhaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam || 2 ||
tvamadya bhava no rājā rājaputra mahāyaśaḥ |
saṅgatyā nāparādhnoti rājyametadanāyakam || 3 ||
abhiṣecanikaṃ sarvamidamādāya rāghava |
pratīkṣate tvāṃ svajanaśśreṇayaśca nṛpātmaja || 4 ||
rājyaṃ gṛhāṇa bharata pitṛpaitāmahaṃ dhruvam |
abhiṣecaya cātmānaṃ pāhi cāsmānnararṣabha || 5 ||
abhiṣecanikaṃ bhāṇḍaṃ kṛtvā sarvaṃ pradakṣiṇam |
bharatastaṃ janaṃ sarvaṃ pratyuvāca dhṛtavrataḥ || 6 ||
jyeṣṭhasya rājatā nityamucitā hi kulasya naḥ |
naivaṃ bhavanto māṃ vaktumarhanti kuśalā janāḥ || 7 ||
rāmaḥ pūrvo hi no bhrātā bhaviṣyati mahīpatiḥ |
ahaṃ tvaraṇye vatsyāmi varṣāṇi nava pañca ca || 8 ||
yujyatāṃ mahatī senā caturaṅgamahābalā |
ānayiṣyāmyahaṃ jyeṣṭhaṃ bhrātaraṃ rāghavaṃ vanāt || 9 ||
abhiṣecanikaṃ caiva sarvametadupaskṛtam |
puraskṛtya gamiṣyāmi rāmahetorvanaṃ prati || 10 ||
tatraivaṃ taṃ naravyāghramabhiṣicya puraskṛtam |
āneṣyāmi tu vai rāmaṃ havyavāhamivādhvarāt || 11 ||
na sakāmāṃ kariṣyāmi svāmimāṃ mātṛgandhinīm |
vane vatsyāmyahaṃ durge rāmo rājā bhaviṣyati || 12 ||
kriyatāṃ śilpibhiḥ panthā ssamāni viṣamāṇi ca |
rakṣiṇaścānusamyāntu pathi durgavicārakāḥ || 13 ||
evaṃ sambhāṣamāṇaṃ taṃ rāmahetornṛpātmajam |
pratyuvāca janassarva śśrīmadvākyamanuttamam || 14 ||
evaṃ te bhāṣamāṇasya padmā śrīrupatiṣṭhatāt |
yastvaṃ jyeṣṭhe nṛpasute pṛthivīṃ dātumicchasi || 15 ||
anuttamaṃ tadvacanaṃ nṛpātmajaprabhāṣitaṃ saṃśravaṇe niśamya ca |
praharṣajāstaṃ prati bāṣpabindavo nipeturāryānananetrasambhavāḥ || 16 ||
ūcuste vacanamidaṃ niśamya hṛṣṭā ssāmātyā ssapariṣado viyātaśokāḥ |
panthānaṃ naravara bhaktimān janaśca vyādiṣṭastava vacanācca śilpivargaḥ || 17 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekonāśītitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकोनाशीतितमस्सर्गः ।
ततः प्रभातसमये दिवसेऽथ चतुर्दशे ।
समेत्य राजकर्तारो भरतं वाक्यमब्रुवन् ॥ 1 ॥
गतो दशरथस्स्वर्गं यो नो गुरुतरो गुरुः ।
रामं प्रव्राज्य वै ज्येष्ठं लक्ष्मणं च महाबलम् ॥ 2 ॥
त्वमद्य भव नो राजा राजपुत्र महायशः ।
सङ्गत्या नापराध्नोति राज्यमेतदनायकम् ॥ 3 ॥
अभिषेचनिकं सर्वमिदमादाय राघव ।
प्रतीक्षते त्वां स्वजनश्श्रेणयश्च नृपात्मज ॥ 4 ॥
राज्यं गृहाण भरत पितृपैतामहं ध्रुवम् ।
अभिषेचय चात्मानं पाहि चास्मान्नरर्षभ ॥ 5 ॥
अभिषेचनिकं भाण्डं कृत्वा सर्वं प्रदक्षिणम् ।
भरतस्तं जनं सर्वं प्रत्युवाच धृतव्रतः ॥ 6 ॥
ज्येष्ठस्य राजता नित्यमुचिता हि कुलस्य नः ।
नैवं भवन्तो मां वक्तुमर्हन्ति कुशला जनाः ॥ 7 ॥
रामः पूर्वो हि नो भ्राता भविष्यति महीपतिः ।
अहं त्वरण्ये वत्स्यामि वर्षाणि नव पञ्च च ॥ 8 ॥
युज्यतां महती सेना चतुरङ्गमहाबला ।
आनयिष्याम्यहं ज्येष्ठं भ्रातरं राघवं वनात् ॥ 9 ॥
अभिषेचनिकं चैव सर्वमेतदुपस्कृतम् ।
पुरस्कृत्य गमिष्यामि रामहेतोर्वनं प्रति ॥ 10 ॥
तत्रैवं तं नरव्याघ्रमभिषिच्य पुरस्कृतम् ।
आनेष्यामि तु वै रामं हव्यवाहमिवाध्वरात् ॥ 11 ॥
न सकामां करिष्यामि स्वामिमां मातृगन्धिनीम् ।
वने वत्स्याम्यहं दुर्गे रामो राजा भविष्यति ॥ 12 ॥
क्रियतां शिल्पिभिः पन्था स्समानि विषमाणि च ।
रक्षिणश्चानुसम्यान्तु पथि दुर्गविचारकाः ॥ 13 ॥
एवं सम्भाषमाणं तं रामहेतोर्नृपात्मजम् ।
प्रत्युवाच जनस्सर्व श्श्रीमद्वाक्यमनुत्तमम् ॥ 14 ॥
एवं ते भाषमाणस्य पद्मा श्रीरुपतिष्ठतात् ।
यस्त्वं ज्येष्ठे नृपसुते पृथिवीं दातुमिच्छसि ॥ 15 ॥
अनुत्तमं तद्वचनं नृपात्मजप्रभाषितं संश्रवणे निशम्य च ।
प्रहर्षजास्तं प्रति बाष्पबिन्दवो निपेतुरार्यानननेत्रसम्भवाः ॥ 16 ॥
ऊचुस्ते वचनमिदं निशम्य हृष्टा स्सामात्या स्सपरिषदो वियातशोकाः ।
पन्थानं नरवर भक्तिमान् जनश्च व्यादिष्टस्तव वचनाच्च शिल्पिवर्गः ॥ 17 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकोनाशीतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekonāśītitamassargaḥ |
tataḥ prabhātasamaye divase'tha caturdaśe |
sametya rājakartāro bharataṃ vākyamabruvan || 1 ||
gato daśarathassvargaṃ yo no gurutaro guruḥ |
rāmaṃ pravrājya vai jyeṣṭhaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam || 2 ||
tvamadya bhava no rājā rājaputra mahāyaśaḥ |
saṅgatyā nāparādhnoti rājyametadanāyakam || 3 ||
abhiṣecanikaṃ sarvamidamādāya rāghava |
pratīkṣate tvāṃ svajanaśśreṇayaśca nṛpātmaja || 4 ||
rājyaṃ gṛhāṇa bharata pitṛpaitāmahaṃ dhruvam |
abhiṣecaya cātmānaṃ pāhi cāsmānnararṣabha || 5 ||
abhiṣecanikaṃ bhāṇḍaṃ kṛtvā sarvaṃ pradakṣiṇam |
bharatastaṃ janaṃ sarvaṃ pratyuvāca dhṛtavrataḥ || 6 ||
jyeṣṭhasya rājatā nityamucitā hi kulasya naḥ |
naivaṃ bhavanto māṃ vaktumarhanti kuśalā janāḥ || 7 ||
rāmaḥ pūrvo hi no bhrātā bhaviṣyati mahīpatiḥ |
ahaṃ tvaraṇye vatsyāmi varṣāṇi nava pañca ca || 8 ||
yujyatāṃ mahatī senā caturaṅgamahābalā |
ānayiṣyāmyahaṃ jyeṣṭhaṃ bhrātaraṃ rāghavaṃ vanāt || 9 ||
abhiṣecanikaṃ caiva sarvametadupaskṛtam |
puraskṛtya gamiṣyāmi rāmahetorvanaṃ prati || 10 ||
tatraivaṃ taṃ naravyāghramabhiṣicya puraskṛtam |
āneṣyāmi tu vai rāmaṃ havyavāhamivādhvarāt || 11 ||
na sakāmāṃ kariṣyāmi svāmimāṃ mātṛgandhinīm |
vane vatsyāmyahaṃ durge rāmo rājā bhaviṣyati || 12 ||
kriyatāṃ śilpibhiḥ panthā ssamāni viṣamāṇi ca |
rakṣiṇaścānusamyāntu pathi durgavicārakāḥ || 13 ||
evaṃ sambhāṣamāṇaṃ taṃ rāmahetornṛpātmajam |
pratyuvāca janassarva śśrīmadvākyamanuttamam || 14 ||
evaṃ te bhāṣamāṇasya padmā śrīrupatiṣṭhatāt |
yastvaṃ jyeṣṭhe nṛpasute pṛthivīṃ dātumicchasi || 15 ||
anuttamaṃ tadvacanaṃ nṛpātmajaprabhāṣitaṃ saṃśravaṇe niśamya ca |
praharṣajāstaṃ prati bāṣpabindavo nipeturāryānananetrasambhavāḥ || 16 ||
ūcuste vacanamidaṃ niśamya hṛṣṭā ssāmātyā ssapariṣado viyātaśokāḥ |
panthānaṃ naravara bhaktimān janaśca vyādiṣṭastava vacanācca śilpivargaḥ || 17 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekonāśītitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Devanagari script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.