श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ त्रयोदशाधिकशततमस्सर्गः ।
तत श्शिरसि कृत्वा तु पादुके भरतस्तदा ।
आरुरोह रथं हृष्टः शत्रुघ्नेन समन्वितः ॥ 1 ॥
वसिष्ठो वामदेवश्च जाबालिश्च दृढव्रतः ।
अग्रतः प्रययु स्सर्वे मन्त्रिणो मन्त्रपूजिताः ॥ 2 ॥
मन्दाकिनीं नदीं रम्यां प्राङ्मुखास्ते ययुस्तदा ।
प्रदक्षिणं च कुर्वाणाश्चित्रकूटं महागिरिम् ॥ 3 ॥
पश्यन्धातुसहस्राणि रम्याणि विविधानि च ।
प्रययौ तस्य पार्श्वेन ससैन्यो भरतस्तदा ॥ 4 ॥
अदूराच्चित्रकूटस्य ददर्श भरतस्तदा ।
आश्रमं यत्र स मुनिर्भरद्वाजः कृतालयः ॥ 5 ॥
स तमाश्रममागम्य भरद्वाजस्य बुद्धिमान् ।
अवतीर्य रथात्पादौ ववन्दे भरतस्तदा ॥ 6 ॥
ततो हृष्टो भरद्वाजो भरतं वाक्यमब्रवीत् ।
अपि कृत्यं कृतं तात रामेण च समागतम् ॥ 7 ॥
एवमुक्त स्स तु ततो भरद्वाजेन धीमता ।
प्रत्युवाच भरद्वाजं भरतो धर्मवत्सलः ॥ 8 ॥
स याच्यमानो गुरुणा मया च दृढविक्रमः ।
राघवः परमप्रीतो वसिष्ठं वाक्यमब्रवीत् ॥ 9 ॥
पितुः प्रतिज्ञां तामेव पालयिष्यामि तत्त्वतः ।
चतुर्दश हि वर्षाणि या प्रतिज्ञा पितुर्मम ॥ 10 ॥
एवमुक्तो महाप्राज्ञो वसिष्ठः प्रत्युवाच ह ।
वाक्यज्ञो वाक्यकुशलं राघवं वचनं महत् ॥ 11 ॥
एते प्रयच्छ संहृष्टः पादुके हेमभूषिते ।
अयोध्यायां महाप्राज्ञ योगक्षेमकरे तव ॥ 12 ॥
एवमुक्तो वसिष्ठेन राघवः प्राङ्मुखः स्थितः ।
पादुके ह्यधिरुह्यैते मम राज्याय वै ददौ ॥ 13 ॥
निवृत्तोऽहमनुज्ञातो रामेण सुमहात्मना ।
अयोध्यामेव गच्छामि गृहीत्वा पादुके शुभे ॥ 14 ॥
एतच्छ्रुत्वा शुभं वाक्यं भरतस्य महात्मनः ।
भरद्वाजश्शुभतरं मुनिर्वाक्यमुवाच तम् ॥ 15 ॥
नैतच्चित्रं नरव्याघ्र शीलवृत्तवतां वर ।
यदार्यं त्वयि तिष्ठेत्तु निम्ने सृष्टमिवोदकम् ॥ 16 ॥
अमृत स्समहाबाहुः पिता दशरथस्तव ।
यस्य त्वमीदृशः पुत्रो धर्मज्ञो धर्मवत्सलः ॥ 17 ॥
तमृषिं तु महात्मानमुक्तवाक्यं कृताञ्जलिः ।
आमन्त्रयितुमारेभे चरणावुपगृह्य च ॥ 18 ॥
ततः प्रदक्षिणं कृत्वा भरद्वाजं पुनः पुनः ।
भरतस्तु ययौ श्रीमानयोध्यां सह मन्त्रिभिः ॥ 19 ॥
यानैश्च शकटैश्चैव हयैर्नागैश्च सा चमूः ।
पुनर्निवृत्ता विस्तीर्णा भरतस्यानुयायिनी ॥ 20 ॥
ततस्ते यमुनां दिव्यां नदीं तीर्त्वोर्मिमालिनीम् ।
ददृशुस्तां पुन स्सर्वे गङ्गां शुभजलां नदीम् ॥ 21 ॥
तां रम्यजलसम्पूर्णां सन्तीर्य सहबान्धवः शृङ्गिबेरपुरं रम्यं प्रविवेश ससैनिकः ।
शृङ्गिबेरपुराद्भूय स्त्वयोध्यां सन्ददर्श ह ॥ 22 ॥
अयोध्यां च ततो दृष्ट्वा पित्रा भ्रात्रा विवर्जिताम् ।
भरतो दुःख सन्तप्त स्सारथिं चेदमब्रवीत् ॥ 23 ॥
सारथे पश्य विध्वस्ता साऽयोध्या न प्रकाशते ।
निराकारा निरानन्दा दीना प्रतिहतस्वरा ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे त्रयोदशाधिकशततमस्सर्गः ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha trayodaśādhikaśatatamassargaḥ |
tata śśirasi kṛtvā tu pāduke bharatastadā |
āruroha rathaṃ hṛṣṭaḥ śatrughnena samanvitaḥ || 1 ||
vasiṣṭho vāmadevaśca jābāliśca dṛḍhavrataḥ |
agrataḥ prayayu ssarve mantriṇo mantrapūjitāḥ || 2 ||
mandākinīṃ nadīṃ ramyāṃ prāṅmukhāste yayustadā |
pradakṣiṇaṃ ca kurvāṇāścitrakūṭaṃ mahāgirim || 3 ||
paśyandhātusahasrāṇi ramyāṇi vividhāni ca |
prayayau tasya pārśvena sasainyo bharatastadā || 4 ||
adūrāccitrakūṭasya dadarśa bharatastadā |
āśramaṃ yatra sa munirbharadvājaḥ kṛtālayaḥ || 5 ||
sa tamāśramamāgamya bharadvājasya buddhimān |
avatīrya rathātpādau vavande bharatastadā || 6 ||
tato hṛṣṭo bharadvājo bharataṃ vākyamabravīt |
api kṛtyaṃ kṛtaṃ tāta rāmeṇa ca samāgatam || 7 ||
evamukta ssa tu tato bharadvājena dhīmatā |
pratyuvāca bharadvājaṃ bharato dharmavatsalaḥ || 8 ||
sa yācyamāno guruṇā mayā ca dṛḍhavikramaḥ |
rāghavaḥ paramaprīto vasiṣṭhaṃ vākyamabravīt || 9 ||
pituḥ pratijñāṃ tāmeva pālayiṣyāmi tattvataḥ |
caturdaśa hi varṣāṇi yā pratijñā piturmama || 10 ||
evamukto mahāprājño vasiṣṭhaḥ pratyuvāca ha |
vākyajño vākyakuśalaṃ rāghavaṃ vacanaṃ mahat || 11 ||
ete prayaccha saṃhṛṣṭaḥ pāduke hemabhūṣite |
ayodhyāyāṃ mahāprājña yogakṣemakare tava || 12 ||
evamukto vasiṣṭhena rāghavaḥ prāṅmukhaḥ sthitaḥ |
pāduke hyadhiruhyaite mama rājyāya vai dadau || 13 ||
nivṛtto'hamanujñāto rāmeṇa sumahātmanā |
ayodhyāmeva gacchāmi gṛhītvā pāduke śubhe || 14 ||
etacchrutvā śubhaṃ vākyaṃ bharatasya mahātmanaḥ |
bharadvājaśśubhataraṃ munirvākyamuvāca tam || 15 ||
naitaccitraṃ naravyāghra śīlavṛttavatāṃ vara |
yadāryaṃ tvayi tiṣṭhettu nimne sṛṣṭamivodakam || 16 ||
amṛta ssamahābāhuḥ pitā daśarathastava |
yasya tvamīdṛśaḥ putro dharmajño dharmavatsalaḥ || 17 ||
tamṛṣiṃ tu mahātmānamuktavākyaṃ kṛtāñjaliḥ |
āmantrayitumārebhe caraṇāvupagṛhya ca || 18 ||
tataḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā bharadvājaṃ punaḥ punaḥ |
bharatastu yayau śrīmānayodhyāṃ saha mantribhiḥ || 19 ||
yānaiśca śakaṭaiścaiva hayairnāgaiśca sā camūḥ |
punarnivṛttā vistīrṇā bharatasyānuyāyinī || 20 ||
tataste yamunāṃ divyāṃ nadīṃ tīrtvormimālinīm |
dadṛśustāṃ puna ssarve gaṅgāṃ śubhajalāṃ nadīm || 21 ||
tāṃ ramyajalasampūrṇāṃ santīrya sahabāndhavaḥ śṛṅgiberapuraṃ ramyaṃ praviveśa sasainikaḥ |
śṛṅgiberapurādbhūya stvayodhyāṃ sandadarśa ha || 22 ||
ayodhyāṃ ca tato dṛṣṭvā pitrā bhrātrā vivarjitām |
bharato duḥkha santapta ssārathiṃ cedamabravīt || 23 ||
sārathe paśya vidhvastā sā'yodhyā na prakāśate |
nirākārā nirānandā dīnā pratihatasvarā || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe trayodaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ त्रयोदशाधिकशततमस्सर्गः ।
तत श्शिरसि कृत्वा तु पादुके भरतस्तदा ।
आरुरोह रथं हृष्टः शत्रुघ्नेन समन्वितः ॥ 1 ॥
वसिष्ठो वामदेवश्च जाबालिश्च दृढव्रतः ।
अग्रतः प्रययु स्सर्वे मन्त्रिणो मन्त्रपूजिताः ॥ 2 ॥
मन्दाकिनीं नदीं रम्यां प्राङ्मुखास्ते ययुस्तदा ।
प्रदक्षिणं च कुर्वाणाश्चित्रकूटं महागिरिम् ॥ 3 ॥
पश्यन्धातुसहस्राणि रम्याणि विविधानि च ।
प्रययौ तस्य पार्श्वेन ससैन्यो भरतस्तदा ॥ 4 ॥
अदूराच्चित्रकूटस्य ददर्श भरतस्तदा ।
आश्रमं यत्र स मुनिर्भरद्वाजः कृतालयः ॥ 5 ॥
स तमाश्रममागम्य भरद्वाजस्य बुद्धिमान् ।
अवतीर्य रथात्पादौ ववन्दे भरतस्तदा ॥ 6 ॥
ततो हृष्टो भरद्वाजो भरतं वाक्यमब्रवीत् ।
अपि कृत्यं कृतं तात रामेण च समागतम् ॥ 7 ॥
एवमुक्त स्स तु ततो भरद्वाजेन धीमता ।
प्रत्युवाच भरद्वाजं भरतो धर्मवत्सलः ॥ 8 ॥
स याच्यमानो गुरुणा मया च दृढविक्रमः ।
राघवः परमप्रीतो वसिष्ठं वाक्यमब्रवीत् ॥ 9 ॥
पितुः प्रतिज्ञां तामेव पालयिष्यामि तत्त्वतः ।
चतुर्दश हि वर्षाणि या प्रतिज्ञा पितुर्मम ॥ 10 ॥
एवमुक्तो महाप्राज्ञो वसिष्ठः प्रत्युवाच ह ।
वाक्यज्ञो वाक्यकुशलं राघवं वचनं महत् ॥ 11 ॥
एते प्रयच्छ संहृष्टः पादुके हेमभूषिते ।
अयोध्यायां महाप्राज्ञ योगक्षेमकरे तव ॥ 12 ॥
एवमुक्तो वसिष्ठेन राघवः प्राङ्मुखः स्थितः ।
पादुके ह्यधिरुह्यैते मम राज्याय वै ददौ ॥ 13 ॥
निवृत्तोऽहमनुज्ञातो रामेण सुमहात्मना ।
अयोध्यामेव गच्छामि गृहीत्वा पादुके शुभे ॥ 14 ॥
एतच्छ्रुत्वा शुभं वाक्यं भरतस्य महात्मनः ।
भरद्वाजश्शुभतरं मुनिर्वाक्यमुवाच तम् ॥ 15 ॥
नैतच्चित्रं नरव्याघ्र शीलवृत्तवतां वर ।
यदार्यं त्वयि तिष्ठेत्तु निम्ने सृष्टमिवोदकम् ॥ 16 ॥
अमृत स्समहाबाहुः पिता दशरथस्तव ।
यस्य त्वमीदृशः पुत्रो धर्मज्ञो धर्मवत्सलः ॥ 17 ॥
तमृषिं तु महात्मानमुक्तवाक्यं कृताञ्जलिः ।
आमन्त्रयितुमारेभे चरणावुपगृह्य च ॥ 18 ॥
ततः प्रदक्षिणं कृत्वा भरद्वाजं पुनः पुनः ।
भरतस्तु ययौ श्रीमानयोध्यां सह मन्त्रिभिः ॥ 19 ॥
यानैश्च शकटैश्चैव हयैर्नागैश्च सा चमूः ।
पुनर्निवृत्ता विस्तीर्णा भरतस्यानुयायिनी ॥ 20 ॥
ततस्ते यमुनां दिव्यां नदीं तीर्त्वोर्मिमालिनीम् ।
ददृशुस्तां पुन स्सर्वे गङ्गां शुभजलां नदीम् ॥ 21 ॥
तां रम्यजलसम्पूर्णां सन्तीर्य सहबान्धवः शृङ्गिबेरपुरं रम्यं प्रविवेश ससैनिकः ।
शृङ्गिबेरपुराद्भूय स्त्वयोध्यां सन्ददर्श ह ॥ 22 ॥
अयोध्यां च ततो दृष्ट्वा पित्रा भ्रात्रा विवर्जिताम् ।
भरतो दुःख सन्तप्त स्सारथिं चेदमब्रवीत् ॥ 23 ॥
सारथे पश्य विध्वस्ता साऽयोध्या न प्रकाशते ।
निराकारा निरानन्दा दीना प्रतिहतस्वरा ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे त्रयोदशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha trayodaśādhikaśatatamassargaḥ |
tata śśirasi kṛtvā tu pāduke bharatastadā |
āruroha rathaṃ hṛṣṭaḥ śatrughnena samanvitaḥ || 1 ||
vasiṣṭho vāmadevaśca jābāliśca dṛḍhavrataḥ |
agrataḥ prayayu ssarve mantriṇo mantrapūjitāḥ || 2 ||
mandākinīṃ nadīṃ ramyāṃ prāṅmukhāste yayustadā |
pradakṣiṇaṃ ca kurvāṇāścitrakūṭaṃ mahāgirim || 3 ||
paśyandhātusahasrāṇi ramyāṇi vividhāni ca |
prayayau tasya pārśvena sasainyo bharatastadā || 4 ||
adūrāccitrakūṭasya dadarśa bharatastadā |
āśramaṃ yatra sa munirbharadvājaḥ kṛtālayaḥ || 5 ||
sa tamāśramamāgamya bharadvājasya buddhimān |
avatīrya rathātpādau vavande bharatastadā || 6 ||
tato hṛṣṭo bharadvājo bharataṃ vākyamabravīt |
api kṛtyaṃ kṛtaṃ tāta rāmeṇa ca samāgatam || 7 ||
evamukta ssa tu tato bharadvājena dhīmatā |
pratyuvāca bharadvājaṃ bharato dharmavatsalaḥ || 8 ||
sa yācyamāno guruṇā mayā ca dṛḍhavikramaḥ |
rāghavaḥ paramaprīto vasiṣṭhaṃ vākyamabravīt || 9 ||
pituḥ pratijñāṃ tāmeva pālayiṣyāmi tattvataḥ |
caturdaśa hi varṣāṇi yā pratijñā piturmama || 10 ||
evamukto mahāprājño vasiṣṭhaḥ pratyuvāca ha |
vākyajño vākyakuśalaṃ rāghavaṃ vacanaṃ mahat || 11 ||
ete prayaccha saṃhṛṣṭaḥ pāduke hemabhūṣite |
ayodhyāyāṃ mahāprājña yogakṣemakare tava || 12 ||
evamukto vasiṣṭhena rāghavaḥ prāṅmukhaḥ sthitaḥ |
pāduke hyadhiruhyaite mama rājyāya vai dadau || 13 ||
nivṛtto'hamanujñāto rāmeṇa sumahātmanā |
ayodhyāmeva gacchāmi gṛhītvā pāduke śubhe || 14 ||
etacchrutvā śubhaṃ vākyaṃ bharatasya mahātmanaḥ |
bharadvājaśśubhataraṃ munirvākyamuvāca tam || 15 ||
naitaccitraṃ naravyāghra śīlavṛttavatāṃ vara |
yadāryaṃ tvayi tiṣṭhettu nimne sṛṣṭamivodakam || 16 ||
amṛta ssamahābāhuḥ pitā daśarathastava |
yasya tvamīdṛśaḥ putro dharmajño dharmavatsalaḥ || 17 ||
tamṛṣiṃ tu mahātmānamuktavākyaṃ kṛtāñjaliḥ |
āmantrayitumārebhe caraṇāvupagṛhya ca || 18 ||
tataḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā bharadvājaṃ punaḥ punaḥ |
bharatastu yayau śrīmānayodhyāṃ saha mantribhiḥ || 19 ||
yānaiśca śakaṭaiścaiva hayairnāgaiśca sā camūḥ |
punarnivṛttā vistīrṇā bharatasyānuyāyinī || 20 ||
tataste yamunāṃ divyāṃ nadīṃ tīrtvormimālinīm |
dadṛśustāṃ puna ssarve gaṅgāṃ śubhajalāṃ nadīm || 21 ||
tāṃ ramyajalasampūrṇāṃ santīrya sahabāndhavaḥ śṛṅgiberapuraṃ ramyaṃ praviveśa sasainikaḥ |
śṛṅgiberapurādbhūya stvayodhyāṃ sandadarśa ha || 22 ||
ayodhyāṃ ca tato dṛṣṭvā pitrā bhrātrā vivarjitām |
bharato duḥkha santapta ssārathiṃ cedamabravīt || 23 ||
sārathe paśya vidhvastā sā'yodhyā na prakāśate |
nirākārā nirānandā dīnā pratihatasvarā || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe trayodaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Devanagari script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.