ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ യുദ്ധകാണ്ഡമ് ।
അഥ ഏകഷഷ്ടിതമസ്സര്ഗഃ ।
തതോരാമോമഹാതേജാധനുരാദായവീര്യവാന് ।
കിരീടിനമ്മഹാകായങ്കുമ്ഭകര്ണന്ദദര്ശ ഹ ॥ 1 ॥
തന്ദൃഷ്ടവാരാക്ഷസശ്രേഷ്ഠമ്പര്വതാകാരദര്ശനമ് ।
ക്രമമാണമിവാകാശമ്പുരാനാരായണമ്പ്രഭുമ് ॥ 2 ॥
സതോയാമ്ബുദസങ്കാശങ്കാഞ്ചനാങ്ഗദഭൂഷണമ് ।
ദൃഷ്ടവാപുനഃപ്രദുദ്രവാവാനരാണാമ്മഹാചമൂഃ ॥ 3 ॥
വിദ്രുതാംവാഹിനീന്ദൃഷ്ടവാവര്ധമാനം ച രാക്ഷസമ് ।
സവിസ്മയമിദംരാമോവിഭീഷണമുവാച ഹ ॥ 4 ॥
കോഽസൌപര്വതസങ്കാശഃകിരീടീഹരിലോചനഃ ।
ലങ്കായാന്ദൃശ്യതേവീരഃസവിദ്യുദിവതോയദഃ ॥ 5 ॥
പൃഥിവ്യാങ്കേതുഭൂതോഽസൌമഹാനേകോഽത്രദൃശ്യതേ ।
യന്ദൃഷ്ടവാവാനരാസ്സര്വേവിദ്രവന്തിതതസ്തതഃ ॥ 6 ॥
ആചക്ഷവസുമഹാന് കോഽസൌരക്ഷോവായദിവാഽസുരഃ ।
ന മയൈവംവിധമ്ഭൂതന്ദൃഷ്ടപൂര്വങ്കദാചന ॥ 7 ॥
സമ്പൃഷ്ടോരാജപുത്രേണരാമേണാക്ലിഷ്ടകര്മണാ ।
വിഭീഷണോമഹാപ്രാജ്ഞഃകാകുത്ഥ്സമിദമബ്രവീത് ॥ 8 ॥
യേനവൈവസ്വതോയുദ്ധേവാസവശ്ചപരാജിതഃ ।
സൈഷവിശ്രവസഃപുത്രഃകുമ്ഭകര്ണഃപ്രതാപവാന് ॥ 9 ॥
അസ്യപ്രമാണസദൃശോരാക്ഷസാഽന്യോ ന വിദ്യതേ ।
ഏതേനദേവായുധിദാനവാശ്ചയക്ഷാഭുജങ്ഗാഃപിശിതാശനാശ്ച ।
ഗന്ധര്വവിദ്യാധരകിന്നരൈശ്ചസഹസ്രശോരാഘവസമ്പ്രഭഗ്നാഃ ॥ 10 ॥
ശൂലപാണിംവിരൂപാക്ഷങ്കുമ്ഭകര്ണമ്മഹാബലമ് ।
ഹന്തും ന ശേകുസ്ത്രിദശാഃകാലോഽയമിതിമോഹിതാഃ ॥ 11 ॥
പ്രകൃത്യാഹ്യേഷതേജസ്വീകുമ്ഭകര്ണോമഹാബലഃ ।
അന്യേഷാംരാക്ഷസേന്ദ്രാണാംവരദാനകൃതമ്ബലമ് ॥ 12 ॥
ഏതേനജാതമാത്രേണക്ഷുധാര്തേനമഹാത്മനാ ।
ഭക്ഷിതാനിസഹസ്രാണിസത്ത്വാനാംസുബഹൂന്യപി ॥ 13 ॥
തേഷുസമ്ഭക്ഷയമാണേഷുപ്രജാഭയനിപീഡിതാഃ ।
യാന്തിസ്മശരണംശക്രന്തമപ്യര്ഥന്ന്യവേദയന് ॥ 14 ॥
സകുന്ഭകര്ണങ്കുപിതോമഹേന്ദ്രോജഘാനവജ്രേണശിതേനവജ്രീ ।
സശക്രവജ്രാഭിഹതോമഹാത്മാചചാലകോപാച്ചഭൃശന്നനാദ ॥ 15 ॥
തസ്യനാനദ്യമാനസ്യകുമ്ഭകര്ണസ്യരക്ഷസഃ ।
ശ്രുത്വാനിനാദംവിത്രസ്താഃഭൂമിഭൂയോവിതത്രസേ ॥ 16 ॥
തത്രകോപാന്മഹേന്ദ്രസ്യകുമ്ഭകര്ണോമഹാബലഃ ।
വികൃഷ്യൈരാവതാദ്ധന്തഞ്ജഘാനോരസിവാസവമ് ॥ 17 ॥
കുമ്ഭകര്ണപ്രഹാരാര്തോവിജജ്വാല സ വാസവഃ ।
തതോവിഷേദുസ്സഹസാദേവാബ്രഹ്മര്ഷിദാനവാഃ ॥ 18 ॥
പ്രജാഭിസ്സഹശക്രശ്ചയയൌസ്ഥാനംസ്വയമ്ഭുവഃ ।
കുമ്ഭകര്ണസ്യദൌരാത്മ്യംശശംസുസ്തേപ്രജാപതേഃ ॥ 19 ॥
പ്രജാനാമ്ഭക്ഷണഞ്ചാപിധര്ഷണം ച ദിവൌകസാമ് ।
ആശ്രമധ്വംസനഞ്ചാപിപരസ്ത്രീഹരണമ്ഭൃശമ് ॥ 20 ॥
ഏവമ്പ്രജായദിത്വേഷഭക്ഷയിഷ്യതിനിത്യശഃ ।
അചിരേണൈവകാലേനശൂന്യോലോകോഭവിഷ്യതി ॥ 21 ॥
വാസവസ്യവചശ്ശ്രുത്വാസര്വലോകപിതാമഹഃ ।
രക്ഷാംസ്യാവാഹയാമാസകുമ്ഭകര്ണന്ദദര്ശ ഹ ॥ 22 ॥
കുമ്ഭകര്ണംസമീക്ഷ്യൈവവിതത്രാസപ്രജാപതിഃ ।
ദൃഷ്ടവാവിശ്വാസ്യചൈവൈനംസ്വയമ്ഭൂരിദമബ്രവീത് ॥ 23 ॥
ധ്രുവംലോകവിനാശായപൌലസ്ത്യേനാസിനിര്മിതഃ ।
തസ്മാത്ത്വമദ്യപ്രഭൃതിമൃതകല്പഃശയിഷ്യസേ ॥ 24 ॥
ബ്രഹ്മശാപാഭിഭൂതോഽഥനിപപാതാഗ്രതഃപ്രഭോഃ ।
തതഃപരമസമ്ഭ്രാന്തോരാവണോവാക്യമബ്രവീത് ॥ 25 ॥
വിവൃദ്ധഃകാഞ്ചനോവൃക്ഷഃഫലകാലേനികൃത്യതേ ।
ന നപ്താരംസ്വകന്ന്യായംശപ്തുമേവമ്പ്രജാപതേ ॥ 26 ॥
ന മിഥ്യാവചനശ്ചത്വംസ്വപ്സ്യത്യേഷ ന സംശയഃ ।
കാലസ്തുക്രിയതാമസ്യശയനേജാഗരേതഥാ ॥ 27 ॥
രാവണസ്യവചശ്ശ്രുത്വാസ്വയമ്ഭൂരിദമബ്രവീത് ।
ശയിതാഹ്യേഷഷണ്മാസാനേകാഹഞ്ജാഗരിഷ്യതി ॥ 28 ॥
ഏകേനാഹ്നാ ത്വസൌ വീരശ്ച രന് ഭൂമിം ബുഭുക്ഷിതഃ ।
വ്യാത്താസ്യോ ഭക്ഷയേല്ലോകാന് സമ്വൃദ്ധ ഇവ പാവകഃ ॥ 29 ॥
സോഽസൌവ്യസമാപന്നഃകുമ്ഭകര്ണമബോധയത് ।
ത്വത്പരാക്രമഭീതശ്ചരാജാസമ്പ്രതിരാവണഃ ॥ 30 ॥
സ ഏഷനിര്ഗതോവീരഃശിബിരാദ്ഭീമവിക്രമഃ ।
വാനരാന്ഭൃശസങ്കൃദ്ധോഭക്ഷയന്പരിധാവതി ॥ 31 ॥
കുമ്ഭകര്ണംസമീക്ഷ്യൈവഹരയോഽദ്യപ്രവിദ്രുതുഃ ।
കഥമേനംരണേക്രുദ്ധംവാരയിഷ്യന്തിവാനരാഃ ॥ 32 ॥
ഉച്യന്താംവാനരാഃസര്വേയന്ത്രമേതത്സമുച്ഛ്രിതമ് ।
ഇതിവിജ്ഞായഹരയോഭവിഷ്യന്തീഹനിര്ഭയാഃ ॥ 33 ॥
വിഭീഷണവചശ്ശ്രുത്വാഹേതുമത്സുമുഖേരിതമ് ।
ഉവാചരാഘവോവാക്യന്നീലംസേനാപതിന്തദാ ॥ 34 ॥
ഗച്ഛസൈന്യാനിസര്വാണിവ്യൂഹ്യതിഷ്ഠസ്വപാവകേ ।
ദ്വാരാണ്യാദായലങ്കായാശ്ചര്യാശ്ചാപ്യഥസങ്ക്രമാന് ॥ 35 ॥
ശൈലശൃങ്ഗാണിവൃക്ഷാംശ്ചശിലാശ്ചാപ്യുപസംഹര ।
തിഷ്ഠന്തുസായുധാസ്സര്വേസായുധാശ്ശൈലപാണയഃ ॥ 36 ॥
രാഘവേണസമാദിഷ്ടോനീലോഹരിചമൂപതിഃ ।
ശശാസവാനരാനീകംയഥാവത്കപികുഞ്ജരഃ ॥ 37 ॥
തതോഗവാക്ഷശ്ശരഭോഹനൂമാനങ്ഗദസ്തഥാ ।
ശൈലശൃങ്ഗാണിശൈലാഭാഗൃഹീത്വാദ്വാരമഭ്യയുഃ ॥ 38 ॥
രാമവാക്യമുപശ്രുത്യ ഹരയോ ജിതകാശിനഃ ।
പാദപൈരര്ദയവനീരാവാനരാഃപരവാഹിനീമ് ॥ 39 ॥
തതോഹരീണാന്തദനീകമുഗ്രംരരാജശൈലോദ്യതദീപ്തഹസ്തമ് ।
ഗിരേഃസമീപാനുഗതംയഥൈവഹന്മഹാമ്ഭോധരജാലമുഗ്രമ് ॥ 40 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ യുദ്ധകാണ്ഡേ ഏകഷഷ്ടിതമസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekaṣaṣṭitamassargaḥ |
tatorāmomahātejādhanurādāyavīryavān |
kirīṭinammahākāyaṅkumbhakarṇandadarśa ha || 1 ||
tandṛṣṭavārākṣasaśreṣṭhamparvatākāradarśanam |
kramamāṇamivākāśampurānārāyaṇamprabhum || 2 ||
satoyāmbudasaṅkāśaṅkāñcanāṅgadabhūṣaṇam |
dṛṣṭavāpunaḥpradudravāvānarāṇāmmahācamūḥ || 3 ||
vidrutāṃvāhinīndṛṣṭavāvardhamānaṃ ca rākṣasam |
savismayamidaṃrāmovibhīṣaṇamuvāca ha || 4 ||
ko'sauparvatasaṅkāśaḥkirīṭīharilocanaḥ |
laṅkāyāndṛśyatevīraḥsavidyudivatoyadaḥ || 5 ||
pṛthivyāṅketubhūto'saumahāneko'tradṛśyate |
yandṛṣṭavāvānarāssarvevidravantitatastataḥ || 6 ||
ācakṣavasumahān ko'saurakṣovāyadivā'suraḥ |
na mayaivaṃvidhambhūtandṛṣṭapūrvaṅkadācana || 7 ||
sampṛṣṭorājaputreṇarāmeṇākliṣṭakarmaṇā |
vibhīṣaṇomahāprājñaḥkākutthsamidamabravīt || 8 ||
yenavaivasvatoyuddhevāsavaścaparājitaḥ |
saiṣaviśravasaḥputraḥkumbhakarṇaḥpratāpavān || 9 ||
asyapramāṇasadṛśorākṣasā'nyo na vidyate |
etenadevāyudhidānavāścayakṣābhujaṅgāḥpiśitāśanāśca |
gandharvavidyādharakinnaraiścasahasraśorāghavasamprabhagnāḥ || 10 ||
śūlapāṇiṃvirūpākṣaṅkumbhakarṇammahābalam |
hantuṃ na śekustridaśāḥkālo'yamitimohitāḥ || 11 ||
prakṛtyāhyeṣatejasvīkumbhakarṇomahābalaḥ |
anyeṣāṃrākṣasendrāṇāṃvaradānakṛtambalam || 12 ||
etenajātamātreṇakṣudhārtenamahātmanā |
bhakṣitānisahasrāṇisattvānāṃsubahūnyapi || 13 ||
teṣusambhakṣayamāṇeṣuprajābhayanipīḍitāḥ |
yāntismaśaraṇaṃśakrantamapyarthannyavedayan || 14 ||
sakunbhakarṇaṅkupitomahendrojaghānavajreṇaśitenavajrī |
saśakravajrābhihatomahātmācacālakopāccabhṛśannanāda || 15 ||
tasyanānadyamānasyakumbhakarṇasyarakṣasaḥ |
śrutvāninādaṃvitrastāḥbhūmibhūyovitatrase || 16 ||
tatrakopānmahendrasyakumbhakarṇomahābalaḥ |
vikṛṣyairāvatāddhantañjaghānorasivāsavam || 17 ||
kumbhakarṇaprahārārtovijajvāla sa vāsavaḥ |
tatoviṣedussahasādevābrahmarṣidānavāḥ || 18 ||
prajābhissahaśakraścayayausthānaṃsvayambhuvaḥ |
kumbhakarṇasyadaurātmyaṃśaśaṃsusteprajāpateḥ || 19 ||
prajānāmbhakṣaṇañcāpidharṣaṇaṃ ca divaukasām |
āśramadhvaṃsanañcāpiparastrīharaṇambhṛśam || 20 ||
evamprajāyaditveṣabhakṣayiṣyatinityaśaḥ |
acireṇaivakālenaśūnyolokobhaviṣyati || 21 ||
vāsavasyavacaśśrutvāsarvalokapitāmahaḥ |
rakṣāṃsyāvāhayāmāsakumbhakarṇandadarśa ha || 22 ||
kumbhakarṇaṃsamīkṣyaivavitatrāsaprajāpatiḥ |
dṛṣṭavāviśvāsyacaivainaṃsvayambhūridamabravīt || 23 ||
dhruvaṃlokavināśāyapaulastyenāsinirmitaḥ |
tasmāttvamadyaprabhṛtimṛtakalpaḥśayiṣyase || 24 ||
brahmaśāpābhibhūto'thanipapātāgrataḥprabhoḥ |
tataḥparamasambhrāntorāvaṇovākyamabravīt || 25 ||
vivṛddhaḥkāñcanovṛkṣaḥphalakālenikṛtyate |
na naptāraṃsvakannyāyaṃśaptumevamprajāpate || 26 ||
na mithyāvacanaścatvaṃsvapsyatyeṣa na saṃśayaḥ |
kālastukriyatāmasyaśayanejāgaretathā || 27 ||
rāvaṇasyavacaśśrutvāsvayambhūridamabravīt |
śayitāhyeṣaṣaṇmāsānekāhañjāgariṣyati || 28 ||
ekenāhnā tvasau vīraśca ran bhūmiṃ bubhukṣitaḥ |
vyāttāsyo bhakṣayellokān samvṛddha iva pāvakaḥ || 29 ||
so'sauvyasamāpannaḥkumbhakarṇamabodhayat |
tvatparākramabhītaścarājāsampratirāvaṇaḥ || 30 ||
sa eṣanirgatovīraḥśibirādbhīmavikramaḥ |
vānarānbhṛśasaṅkṛddhobhakṣayanparidhāvati || 31 ||
kumbhakarṇaṃsamīkṣyaivaharayo'dyapravidrutuḥ |
kathamenaṃraṇekruddhaṃvārayiṣyantivānarāḥ || 32 ||
ucyantāṃvānarāḥsarveyantrametatsamucchritam |
itivijñāyaharayobhaviṣyantīhanirbhayāḥ || 33 ||
vibhīṣaṇavacaśśrutvāhetumatsumukheritam |
uvācarāghavovākyannīlaṃsenāpatintadā || 34 ||
gacchasainyānisarvāṇivyūhyatiṣṭhasvapāvake |
dvārāṇyādāyalaṅkāyāścaryāścāpyathasaṅkramān || 35 ||
śailaśṛṅgāṇivṛkṣāṃścaśilāścāpyupasaṃhara |
tiṣṭhantusāyudhāssarvesāyudhāśśailapāṇayaḥ || 36 ||
rāghaveṇasamādiṣṭonīloharicamūpatiḥ |
śaśāsavānarānīkaṃyathāvatkapikuñjaraḥ || 37 ||
tatogavākṣaśśarabhohanūmānaṅgadastathā |
śailaśṛṅgāṇiśailābhāgṛhītvādvāramabhyayuḥ || 38 ||
rāmavākyamupaśrutya harayo jitakāśinaḥ |
pādapairardayavanīrāvānarāḥparavāhinīm || 39 ||
tatoharīṇāntadanīkamugraṃrarājaśailodyatadīptahastam |
gireḥsamīpānugataṃyathaivahanmahāmbhodharajālamugram || 40 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकषष्टितमस्सर्गः ।
ततोरामोमहातेजाधनुरादायवीर्यवान् ।
किरीटिनम्महाकायङ्कुम्भकर्णन्ददर्श ह ॥ 1 ॥
तन्दृष्टवाराक्षसश्रेष्ठम्पर्वताकारदर्शनम् ।
क्रममाणमिवाकाशम्पुरानारायणम्प्रभुम् ॥ 2 ॥
सतोयाम्बुदसङ्काशङ्काञ्चनाङ्गदभूषणम् ।
दृष्टवापुनःप्रदुद्रवावानराणाम्महाचमूः ॥ 3 ॥
विद्रुतांवाहिनीन्दृष्टवावर्धमानं च राक्षसम् ।
सविस्मयमिदंरामोविभीषणमुवाच ह ॥ 4 ॥
कोऽसौपर्वतसङ्काशःकिरीटीहरिलोचनः ।
लङ्कायान्दृश्यतेवीरःसविद्युदिवतोयदः ॥ 5 ॥
पृथिव्याङ्केतुभूतोऽसौमहानेकोऽत्रदृश्यते ।
यन्दृष्टवावानरास्सर्वेविद्रवन्तिततस्ततः ॥ 6 ॥
आचक्षवसुमहान् कोऽसौरक्षोवायदिवाऽसुरः ।
न मयैवंविधम्भूतन्दृष्टपूर्वङ्कदाचन ॥ 7 ॥
सम्पृष्टोराजपुत्रेणरामेणाक्लिष्टकर्मणा ।
विभीषणोमहाप्राज्ञःकाकुत्थ्समिदमब्रवीत् ॥ 8 ॥
येनवैवस्वतोयुद्धेवासवश्चपराजितः ।
सैषविश्रवसःपुत्रःकुम्भकर्णःप्रतापवान् ॥ 9 ॥
अस्यप्रमाणसदृशोराक्षसाऽन्यो न विद्यते ।
एतेनदेवायुधिदानवाश्चयक्षाभुजङ्गाःपिशिताशनाश्च ।
गन्धर्वविद्याधरकिन्नरैश्चसहस्रशोराघवसम्प्रभग्नाः ॥ 10 ॥
शूलपाणिंविरूपाक्षङ्कुम्भकर्णम्महाबलम् ।
हन्तुं न शेकुस्त्रिदशाःकालोऽयमितिमोहिताः ॥ 11 ॥
प्रकृत्याह्येषतेजस्वीकुम्भकर्णोमहाबलः ।
अन्येषांराक्षसेन्द्राणांवरदानकृतम्बलम् ॥ 12 ॥
एतेनजातमात्रेणक्षुधार्तेनमहात्मना ।
भक्षितानिसहस्राणिसत्त्वानांसुबहून्यपि ॥ 13 ॥
तेषुसम्भक्षयमाणेषुप्रजाभयनिपीडिताः ।
यान्तिस्मशरणंशक्रन्तमप्यर्थन्न्यवेदयन् ॥ 14 ॥
सकुन्भकर्णङ्कुपितोमहेन्द्रोजघानवज्रेणशितेनवज्री ।
सशक्रवज्राभिहतोमहात्माचचालकोपाच्चभृशन्ननाद ॥ 15 ॥
तस्यनानद्यमानस्यकुम्भकर्णस्यरक्षसः ।
श्रुत्वानिनादंवित्रस्ताःभूमिभूयोवितत्रसे ॥ 16 ॥
तत्रकोपान्महेन्द्रस्यकुम्भकर्णोमहाबलः ।
विकृष्यैरावताद्धन्तञ्जघानोरसिवासवम् ॥ 17 ॥
कुम्भकर्णप्रहारार्तोविजज्वाल स वासवः ।
ततोविषेदुस्सहसादेवाब्रह्मर्षिदानवाः ॥ 18 ॥
प्रजाभिस्सहशक्रश्चययौस्थानंस्वयम्भुवः ।
कुम्भकर्णस्यदौरात्म्यंशशंसुस्तेप्रजापतेः ॥ 19 ॥
प्रजानाम्भक्षणञ्चापिधर्षणं च दिवौकसाम् ।
आश्रमध्वंसनञ्चापिपरस्त्रीहरणम्भृशम् ॥ 20 ॥
एवम्प्रजायदित्वेषभक्षयिष्यतिनित्यशः ।
अचिरेणैवकालेनशून्योलोकोभविष्यति ॥ 21 ॥
वासवस्यवचश्श्रुत्वासर्वलोकपितामहः ।
रक्षांस्यावाहयामासकुम्भकर्णन्ददर्श ह ॥ 22 ॥
कुम्भकर्णंसमीक्ष्यैववितत्रासप्रजापतिः ।
दृष्टवाविश्वास्यचैवैनंस्वयम्भूरिदमब्रवीत् ॥ 23 ॥
ध्रुवंलोकविनाशायपौलस्त्येनासिनिर्मितः ।
तस्मात्त्वमद्यप्रभृतिमृतकल्पःशयिष्यसे ॥ 24 ॥
ब्रह्मशापाभिभूतोऽथनिपपाताग्रतःप्रभोः ।
ततःपरमसम्भ्रान्तोरावणोवाक्यमब्रवीत् ॥ 25 ॥
विवृद्धःकाञ्चनोवृक्षःफलकालेनिकृत्यते ।
न नप्तारंस्वकन्न्यायंशप्तुमेवम्प्रजापते ॥ 26 ॥
न मिथ्यावचनश्चत्वंस्वप्स्यत्येष न संशयः ।
कालस्तुक्रियतामस्यशयनेजागरेतथा ॥ 27 ॥
रावणस्यवचश्श्रुत्वास्वयम्भूरिदमब्रवीत् ।
शयिताह्येषषण्मासानेकाहञ्जागरिष्यति ॥ 28 ॥
एकेनाह्ना त्वसौ वीरश्च रन् भूमिं बुभुक्षितः ।
व्यात्तास्यो भक्षयेल्लोकान् सम्वृद्ध इव पावकः ॥ 29 ॥
सोऽसौव्यसमापन्नःकुम्भकर्णमबोधयत् ।
त्वत्पराक्रमभीतश्चराजासम्प्रतिरावणः ॥ 30 ॥
स एषनिर्गतोवीरःशिबिराद्भीमविक्रमः ।
वानरान्भृशसङ्कृद्धोभक्षयन्परिधावति ॥ 31 ॥
कुम्भकर्णंसमीक्ष्यैवहरयोऽद्यप्रविद्रुतुः ।
कथमेनंरणेक्रुद्धंवारयिष्यन्तिवानराः ॥ 32 ॥
उच्यन्तांवानराःसर्वेयन्त्रमेतत्समुच्छ्रितम् ।
इतिविज्ञायहरयोभविष्यन्तीहनिर्भयाः ॥ 33 ॥
विभीषणवचश्श्रुत्वाहेतुमत्सुमुखेरितम् ।
उवाचराघवोवाक्यन्नीलंसेनापतिन्तदा ॥ 34 ॥
गच्छसैन्यानिसर्वाणिव्यूह्यतिष्ठस्वपावके ।
द्वाराण्यादायलङ्कायाश्चर्याश्चाप्यथसङ्क्रमान् ॥ 35 ॥
शैलशृङ्गाणिवृक्षांश्चशिलाश्चाप्युपसंहर ।
तिष्ठन्तुसायुधास्सर्वेसायुधाश्शैलपाणयः ॥ 36 ॥
राघवेणसमादिष्टोनीलोहरिचमूपतिः ।
शशासवानरानीकंयथावत्कपिकुञ्जरः ॥ 37 ॥
ततोगवाक्षश्शरभोहनूमानङ्गदस्तथा ।
शैलशृङ्गाणिशैलाभागृहीत्वाद्वारमभ्ययुः ॥ 38 ॥
रामवाक्यमुपश्रुत्य हरयो जितकाशिनः ।
पादपैरर्दयवनीरावानराःपरवाहिनीम् ॥ 39 ॥
ततोहरीणान्तदनीकमुग्रंरराजशैलोद्यतदीप्तहस्तम् ।
गिरेःसमीपानुगतंयथैवहन्महाम्भोधरजालमुग्रम् ॥ 40 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekaṣaṣṭitamassargaḥ |
tatorāmomahātejādhanurādāyavīryavān |
kirīṭinammahākāyaṅkumbhakarṇandadarśa ha || 1 ||
tandṛṣṭavārākṣasaśreṣṭhamparvatākāradarśanam |
kramamāṇamivākāśampurānārāyaṇamprabhum || 2 ||
satoyāmbudasaṅkāśaṅkāñcanāṅgadabhūṣaṇam |
dṛṣṭavāpunaḥpradudravāvānarāṇāmmahācamūḥ || 3 ||
vidrutāṃvāhinīndṛṣṭavāvardhamānaṃ ca rākṣasam |
savismayamidaṃrāmovibhīṣaṇamuvāca ha || 4 ||
ko'sauparvatasaṅkāśaḥkirīṭīharilocanaḥ |
laṅkāyāndṛśyatevīraḥsavidyudivatoyadaḥ || 5 ||
pṛthivyāṅketubhūto'saumahāneko'tradṛśyate |
yandṛṣṭavāvānarāssarvevidravantitatastataḥ || 6 ||
ācakṣavasumahān ko'saurakṣovāyadivā'suraḥ |
na mayaivaṃvidhambhūtandṛṣṭapūrvaṅkadācana || 7 ||
sampṛṣṭorājaputreṇarāmeṇākliṣṭakarmaṇā |
vibhīṣaṇomahāprājñaḥkākutthsamidamabravīt || 8 ||
yenavaivasvatoyuddhevāsavaścaparājitaḥ |
saiṣaviśravasaḥputraḥkumbhakarṇaḥpratāpavān || 9 ||
asyapramāṇasadṛśorākṣasā'nyo na vidyate |
etenadevāyudhidānavāścayakṣābhujaṅgāḥpiśitāśanāśca |
gandharvavidyādharakinnaraiścasahasraśorāghavasamprabhagnāḥ || 10 ||
śūlapāṇiṃvirūpākṣaṅkumbhakarṇammahābalam |
hantuṃ na śekustridaśāḥkālo'yamitimohitāḥ || 11 ||
prakṛtyāhyeṣatejasvīkumbhakarṇomahābalaḥ |
anyeṣāṃrākṣasendrāṇāṃvaradānakṛtambalam || 12 ||
etenajātamātreṇakṣudhārtenamahātmanā |
bhakṣitānisahasrāṇisattvānāṃsubahūnyapi || 13 ||
teṣusambhakṣayamāṇeṣuprajābhayanipīḍitāḥ |
yāntismaśaraṇaṃśakrantamapyarthannyavedayan || 14 ||
sakunbhakarṇaṅkupitomahendrojaghānavajreṇaśitenavajrī |
saśakravajrābhihatomahātmācacālakopāccabhṛśannanāda || 15 ||
tasyanānadyamānasyakumbhakarṇasyarakṣasaḥ |
śrutvāninādaṃvitrastāḥbhūmibhūyovitatrase || 16 ||
tatrakopānmahendrasyakumbhakarṇomahābalaḥ |
vikṛṣyairāvatāddhantañjaghānorasivāsavam || 17 ||
kumbhakarṇaprahārārtovijajvāla sa vāsavaḥ |
tatoviṣedussahasādevābrahmarṣidānavāḥ || 18 ||
prajābhissahaśakraścayayausthānaṃsvayambhuvaḥ |
kumbhakarṇasyadaurātmyaṃśaśaṃsusteprajāpateḥ || 19 ||
prajānāmbhakṣaṇañcāpidharṣaṇaṃ ca divaukasām |
āśramadhvaṃsanañcāpiparastrīharaṇambhṛśam || 20 ||
evamprajāyaditveṣabhakṣayiṣyatinityaśaḥ |
acireṇaivakālenaśūnyolokobhaviṣyati || 21 ||
vāsavasyavacaśśrutvāsarvalokapitāmahaḥ |
rakṣāṃsyāvāhayāmāsakumbhakarṇandadarśa ha || 22 ||
kumbhakarṇaṃsamīkṣyaivavitatrāsaprajāpatiḥ |
dṛṣṭavāviśvāsyacaivainaṃsvayambhūridamabravīt || 23 ||
dhruvaṃlokavināśāyapaulastyenāsinirmitaḥ |
tasmāttvamadyaprabhṛtimṛtakalpaḥśayiṣyase || 24 ||
brahmaśāpābhibhūto'thanipapātāgrataḥprabhoḥ |
tataḥparamasambhrāntorāvaṇovākyamabravīt || 25 ||
vivṛddhaḥkāñcanovṛkṣaḥphalakālenikṛtyate |
na naptāraṃsvakannyāyaṃśaptumevamprajāpate || 26 ||
na mithyāvacanaścatvaṃsvapsyatyeṣa na saṃśayaḥ |
kālastukriyatāmasyaśayanejāgaretathā || 27 ||
rāvaṇasyavacaśśrutvāsvayambhūridamabravīt |
śayitāhyeṣaṣaṇmāsānekāhañjāgariṣyati || 28 ||
ekenāhnā tvasau vīraśca ran bhūmiṃ bubhukṣitaḥ |
vyāttāsyo bhakṣayellokān samvṛddha iva pāvakaḥ || 29 ||
so'sauvyasamāpannaḥkumbhakarṇamabodhayat |
tvatparākramabhītaścarājāsampratirāvaṇaḥ || 30 ||
sa eṣanirgatovīraḥśibirādbhīmavikramaḥ |
vānarānbhṛśasaṅkṛddhobhakṣayanparidhāvati || 31 ||
kumbhakarṇaṃsamīkṣyaivaharayo'dyapravidrutuḥ |
kathamenaṃraṇekruddhaṃvārayiṣyantivānarāḥ || 32 ||
ucyantāṃvānarāḥsarveyantrametatsamucchritam |
itivijñāyaharayobhaviṣyantīhanirbhayāḥ || 33 ||
vibhīṣaṇavacaśśrutvāhetumatsumukheritam |
uvācarāghavovākyannīlaṃsenāpatintadā || 34 ||
gacchasainyānisarvāṇivyūhyatiṣṭhasvapāvake |
dvārāṇyādāyalaṅkāyāścaryāścāpyathasaṅkramān || 35 ||
śailaśṛṅgāṇivṛkṣāṃścaśilāścāpyupasaṃhara |
tiṣṭhantusāyudhāssarvesāyudhāśśailapāṇayaḥ || 36 ||
rāghaveṇasamādiṣṭonīloharicamūpatiḥ |
śaśāsavānarānīkaṃyathāvatkapikuñjaraḥ || 37 ||
tatogavākṣaśśarabhohanūmānaṅgadastathā |
śailaśṛṅgāṇiśailābhāgṛhītvādvāramabhyayuḥ || 38 ||
rāmavākyamupaśrutya harayo jitakāśinaḥ |
pādapairardayavanīrāvānarāḥparavāhinīm || 39 ||
tatoharīṇāntadanīkamugraṃrarājaśailodyatadīptahastam |
gireḥsamīpānugataṃyathaivahanmahāmbhodharajālamugram || 40 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.