ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അയോധ്യാകാണ്ഡമ് ।
അഥ പഞ്ചമസ്സര്ഗഃ ।
സന്ദിശ്യ രാമം നൃപതി ശ്ശ്വോഭാവിന്യഭിഷേചനേ ।
പുരോഹിതം സമാഹൂയ വശിഷ്ഠമിദമബ്രവീത് ॥ 1 ॥
ഗച്ഛോപവാസം കാകുത്സ്ഥം കാരയാദ്യ തപോധന ।
ശ്രീയശോരാജ്യലാഭായ വധ്വാ സഹ യതവ്രതമ് ॥ 2 ॥
തഥേതി ച സ രാജാനമുക്ത്വാ വേദവിദാം വരഃ ।
സ്വയം വസിഷ്ഠോ ഭഗവാന്യയൌ രാമനിവേശനമ് ॥ 3 ॥
ഉപവാസയിതും രാമം മന്ത്രവന്മന്ത്രകോവിദഃ ।
ബ്രാഹ്മം രഥവരം യുക്തമാസ്ഥായ സുദൃഢവ്രതഃ ॥ 4 ॥
സ രാമഭവനം പ്രാപ്യ പാണ്ഡുരാഭ്രഘനപ്രഭമ് ।
തിസ്രഃ കക്ഷ്യാ രഥേനൈവ വിവേശമുനിസത്തമഃ ॥ 5 ॥
തമാഗതമൃഷിം രാമസ്ത്വരന്നിവ സസമ്ഭ്രമഃ ।
മാനയിഷ്യന്സമാനാര്ഹം നിശ്ചക്രാമ നിവേശനാത് ॥ 6 ॥
അഭ്യേത്യ ത്വരമാണശ്ച രഥാഭ്യാശം മനീഷിണഃ ।
തതോഽവതാരയാമാസ പരിഗൃഹ്യ രഥാത്സ്വയമ് ॥ 7 ॥
സ ചൈനം പ്രശ്രിതം ദൃഷ്ട്വാ സമ്ഭാഷ്യാഭിപ്രസാദ്യ ച ।
പ്രിയാര്ഹം ഹര്ഷയന്രാമമിത്യുവാച പുരോഹിതഃ ॥ 8 ॥
പ്രസന്നസ്തേ പിതാ രാമ യൌവരാജ്യമവാപ്സ്യസി ।
ഉപവാസം ഭവാനദ്യ കരോതു സഹ സീതയാ ॥ 9 ॥
പ്രാതസ്ത്വാമഭിഷേക്താ ഹി യൌവരാജ്യേ നരാധിപഃ ।
പിതാ ദശരഥഃ പ്രീത്യാ യയാതിം നഹുഷോ യഥാ ॥ 10 ॥
ഇത്യുക്ത്വാ സ തദാ രാമമുപവാസം യതവ്രതമ് ।
മന്ത്രവത്കാരയാമാസ വൈദേഹ്യാ സഹിതം മുനിഃ ॥ 11 ॥
തതോ യഥാവദ്രാമേണ സ രാജ്ഞോ ഗുരുരര്ചിതഃ ।
അഭ്യനുജ്ഞാപ്യ കാകുത്സ്ഥം യയൌ രാമനിവേശനാത് ॥ 12 ॥
സുഹൃദ്ഭിസ്തത്ര രാമോഽപി സഹാസീനഃ പ്രിയംവദൈഃ ।
സഭാജിതോ വിവേശാഽഥ താനനുജ്ഞാപ്യ സര്വശഃ ॥ 13 ॥
ഹൃഷ്ടനാരീനരയുതം രാമവേശ്മ തദാ ബഭൌ ।
യഥാ മത്തദ്വിജഗണം പ്രഫുല്ലനലിനം സരഃ ॥ 14 ॥
സ രാജഭവനപ്രഖ്യാത്തസ്മാദ്രാമനിവേശാനാത് ।
നിര്ഗത്യ ദദൃശേ മാര്ഗം വസിഷ്ഠോ ജനസംവൃതമ് ॥ 15 ॥
ബൃന്ദബൃന്ദൈരയോധ്യായാം രാജമാര്ഗാസ്സമന്തതഃ ।
ബഭൂവുരഭിസമ്ബാധാഃ കുതൂഹലജനൈര്വൃതാഃ ॥ 16 ॥
ജനബൃന്ദോര്മിസങ്ഘര്ഷഹര്ഷസ്വനവതസ്തദാ ।
ബഭൂവ രാജമാര്ഗസ്യ സാഗരസ്യേവ നിസ്വനഃ ॥ 17 ॥
സിക്തസമ്മൃഷ്ടരഥ്യാ ഹി തദഹര്വനമാലിനീ ।
ആസീദയോധ്യാനഗരീ സമുച്ഛ്രിതഗൃഹധ്വജാ ॥ 18 ॥
തദാ ഹ്യയോധ്യാനിലയഃ സസ്ത്രീബാലാബലോ ജനഃ ।
രാമാഭിഷേകമാകാങ്ക്ഷന്നാകാങ്ക്ഷദുദയം രവേഃ ॥ 19 ॥
പ്രജാലങ്കാരഭൂതം ച ജനസ്യാനന്ദവര്ധനമ് ।
ഉത്സുകോഽഭൂജ്ജനോ ദ്രഷ്ടും തമയോധ്യാമഹോത്സവമ് ॥ 20 ॥
ഏവം തജ്ജനസമ്ബാധം രാജമാര്ഗം പുരോഹിതഃ ।
വ്യൂഹന്നിവ ജനൌഘം തം ശനൈ രാജകുലം യയൌ ॥ 21 ॥
സിതാഭ്രശിഖരപ്രഖ്യം പ്രാസാദമധിരുഹ്യ സഃ ।
സമീയായ നരേന്ദ്രേണ ശക്രേണേവ ബൃഹസ്പതിഃ ॥ 22 ॥
തമാഗതമഭിപ്രേക്ഷ്യ ഹിത്വാ രാജാസനം നൃപഃ ।
പപ്രച്ഛ സ ച തസ്മൈ തത്കൃതമിത്യഭ്യവേദയത് ॥ 23 ॥
ചൈവ തദാ തുല്യം സഹാസീനാസ്സഭാസദഃ ।
ആസനേഭ്യസ്സമുത്തസ്ഥുഃ പൂജയന്തഃ പുരോഹിതമ് ॥ 24 ॥
ഗുരുണാ ത്വഭ്യനുജ്ഞാതോ മനുജൌഘം വിസൃജ്യ തമ് ।
വിവേശാന്തഃ പുരം രാജാ സിംഹോ ഗിരിഗുഹാമിവ ॥ 25 ॥
തദഗ്യ്രവേഷപ്രമദാജനാകുലം മഹേന്ദ്രവേശ്മപ്രതിമം നിവേശനമ് ।
വിദീപയംശ്ചാരു വിവേശ പാര്ഥിവ ശ്ശശീവ താരാഗണസങ്കുലം നഭഃ ॥ 26 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അയോധ്യാകാണ്ഡേ പഞ്ചമസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
sandiśya rāmaṃ nṛpati śśvobhāvinyabhiṣecane |
purohitaṃ samāhūya vaśiṣṭhamidamabravīt || 1 ||
gacchopavāsaṃ kākutsthaṃ kārayādya tapodhana |
śrīyaśorājyalābhāya vadhvā saha yatavratam || 2 ||
tatheti ca sa rājānamuktvā vedavidāṃ varaḥ |
svayaṃ vasiṣṭho bhagavānyayau rāmaniveśanam || 3 ||
upavāsayituṃ rāmaṃ mantravanmantrakovidaḥ |
brāhmaṃ rathavaraṃ yuktamāsthāya sudṛḍhavrataḥ || 4 ||
sa rāmabhavanaṃ prāpya pāṇḍurābhraghanaprabham |
tisraḥ kakṣyā rathenaiva viveśamunisattamaḥ || 5 ||
tamāgatamṛṣiṃ rāmastvaranniva sasambhramaḥ |
mānayiṣyansamānārhaṃ niścakrāma niveśanāt || 6 ||
abhyetya tvaramāṇaśca rathābhyāśaṃ manīṣiṇaḥ |
tato'vatārayāmāsa parigṛhya rathātsvayam || 7 ||
sa cainaṃ praśritaṃ dṛṣṭvā sambhāṣyābhiprasādya ca |
priyārhaṃ harṣayanrāmamityuvāca purohitaḥ || 8 ||
prasannaste pitā rāma yauvarājyamavāpsyasi |
upavāsaṃ bhavānadya karotu saha sītayā || 9 ||
prātastvāmabhiṣektā hi yauvarājye narādhipaḥ |
pitā daśarathaḥ prītyā yayātiṃ nahuṣo yathā || 10 ||
ityuktvā sa tadā rāmamupavāsaṃ yatavratam |
mantravatkārayāmāsa vaidehyā sahitaṃ muniḥ || 11 ||
tato yathāvadrāmeṇa sa rājño gururarcitaḥ |
abhyanujñāpya kākutsthaṃ yayau rāmaniveśanāt || 12 ||
suhṛdbhistatra rāmo'pi sahāsīnaḥ priyaṃvadaiḥ |
sabhājito viveśā'tha tānanujñāpya sarvaśaḥ || 13 ||
hṛṣṭanārīnarayutaṃ rāmaveśma tadā babhau |
yathā mattadvijagaṇaṃ praphullanalinaṃ saraḥ || 14 ||
sa rājabhavanaprakhyāttasmādrāmaniveśānāt |
nirgatya dadṛśe mārgaṃ vasiṣṭho janasaṃvṛtam || 15 ||
bṛndabṛndairayodhyāyāṃ rājamārgāssamantataḥ |
babhūvurabhisambādhāḥ kutūhalajanairvṛtāḥ || 16 ||
janabṛndormisaṅgharṣaharṣasvanavatastadā |
babhūva rājamārgasya sāgarasyeva nisvanaḥ || 17 ||
siktasammṛṣṭarathyā hi tadaharvanamālinī |
āsīdayodhyānagarī samucchritagṛhadhvajā || 18 ||
tadā hyayodhyānilayaḥ sastrībālābalo janaḥ |
rāmābhiṣekamākāṅkṣannākāṅkṣadudayaṃ raveḥ || 19 ||
prajālaṅkārabhūtaṃ ca janasyānandavardhanam |
utsuko'bhūjjano draṣṭuṃ tamayodhyāmahotsavam || 20 ||
evaṃ tajjanasambādhaṃ rājamārgaṃ purohitaḥ |
vyūhanniva janaughaṃ taṃ śanai rājakulaṃ yayau || 21 ||
sitābhraśikharaprakhyaṃ prāsādamadhiruhya saḥ |
samīyāya narendreṇa śakreṇeva bṛhaspatiḥ || 22 ||
tamāgatamabhiprekṣya hitvā rājāsanaṃ nṛpaḥ |
papraccha sa ca tasmai tatkṛtamityabhyavedayat || 23 ||
caiva tadā tulyaṃ sahāsīnāssabhāsadaḥ |
āsanebhyassamuttasthuḥ pūjayantaḥ purohitam || 24 ||
guruṇā tvabhyanujñāto manujaughaṃ visṛjya tam |
viveśāntaḥ puraṃ rājā siṃho giriguhāmiva || 25 ||
tadagyraveṣapramadājanākulaṃ mahendraveśmapratimaṃ niveśanam |
vidīpayaṃścāru viveśa pārthiva śśaśīva tārāgaṇasaṅkulaṃ nabhaḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ पञ्चमस्सर्गः ।
सन्दिश्य रामं नृपति श्श्वोभाविन्यभिषेचने ।
पुरोहितं समाहूय वशिष्ठमिदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
गच्छोपवासं काकुत्स्थं कारयाद्य तपोधन ।
श्रीयशोराज्यलाभाय वध्वा सह यतव्रतम् ॥ 2 ॥
तथेति च स राजानमुक्त्वा वेदविदां वरः ।
स्वयं वसिष्ठो भगवान्ययौ रामनिवेशनम् ॥ 3 ॥
उपवासयितुं रामं मन्त्रवन्मन्त्रकोविदः ।
ब्राह्मं रथवरं युक्तमास्थाय सुदृढव्रतः ॥ 4 ॥
स रामभवनं प्राप्य पाण्डुराभ्रघनप्रभम् ।
तिस्रः कक्ष्या रथेनैव विवेशमुनिसत्तमः ॥ 5 ॥
तमागतमृषिं रामस्त्वरन्निव ससम्भ्रमः ।
मानयिष्यन्समानार्हं निश्चक्राम निवेशनात् ॥ 6 ॥
अभ्येत्य त्वरमाणश्च रथाभ्याशं मनीषिणः ।
ततोऽवतारयामास परिगृह्य रथात्स्वयम् ॥ 7 ॥
स चैनं प्रश्रितं दृष्ट्वा सम्भाष्याभिप्रसाद्य च ।
प्रियार्हं हर्षयन्राममित्युवाच पुरोहितः ॥ 8 ॥
प्रसन्नस्ते पिता राम यौवराज्यमवाप्स्यसि ।
उपवासं भवानद्य करोतु सह सीतया ॥ 9 ॥
प्रातस्त्वामभिषेक्ता हि यौवराज्ये नराधिपः ।
पिता दशरथः प्रीत्या ययातिं नहुषो यथा ॥ 10 ॥
इत्युक्त्वा स तदा राममुपवासं यतव्रतम् ।
मन्त्रवत्कारयामास वैदेह्या सहितं मुनिः ॥ 11 ॥
ततो यथावद्रामेण स राज्ञो गुरुरर्चितः ।
अभ्यनुज्ञाप्य काकुत्स्थं ययौ रामनिवेशनात् ॥ 12 ॥
सुहृद्भिस्तत्र रामोऽपि सहासीनः प्रियंवदैः ।
सभाजितो विवेशाऽथ ताननुज्ञाप्य सर्वशः ॥ 13 ॥
हृष्टनारीनरयुतं रामवेश्म तदा बभौ ।
यथा मत्तद्विजगणं प्रफुल्लनलिनं सरः ॥ 14 ॥
स राजभवनप्रख्यात्तस्माद्रामनिवेशानात् ।
निर्गत्य ददृशे मार्गं वसिष्ठो जनसंवृतम् ॥ 15 ॥
बृन्दबृन्दैरयोध्यायां राजमार्गास्समन्ततः ।
बभूवुरभिसम्बाधाः कुतूहलजनैर्वृताः ॥ 16 ॥
जनबृन्दोर्मिसङ्घर्षहर्षस्वनवतस्तदा ।
बभूव राजमार्गस्य सागरस्येव निस्वनः ॥ 17 ॥
सिक्तसम्मृष्टरथ्या हि तदहर्वनमालिनी ।
आसीदयोध्यानगरी समुच्छ्रितगृहध्वजा ॥ 18 ॥
तदा ह्ययोध्यानिलयः सस्त्रीबालाबलो जनः ।
रामाभिषेकमाकाङ्क्षन्नाकाङ्क्षदुदयं रवेः ॥ 19 ॥
प्रजालङ्कारभूतं च जनस्यानन्दवर्धनम् ।
उत्सुकोऽभूज्जनो द्रष्टुं तमयोध्यामहोत्सवम् ॥ 20 ॥
एवं तज्जनसम्बाधं राजमार्गं पुरोहितः ।
व्यूहन्निव जनौघं तं शनै राजकुलं ययौ ॥ 21 ॥
सिताभ्रशिखरप्रख्यं प्रासादमधिरुह्य सः ।
समीयाय नरेन्द्रेण शक्रेणेव बृहस्पतिः ॥ 22 ॥
तमागतमभिप्रेक्ष्य हित्वा राजासनं नृपः ।
पप्रच्छ स च तस्मै तत्कृतमित्यभ्यवेदयत् ॥ 23 ॥
चैव तदा तुल्यं सहासीनास्सभासदः ।
आसनेभ्यस्समुत्तस्थुः पूजयन्तः पुरोहितम् ॥ 24 ॥
गुरुणा त्वभ्यनुज्ञातो मनुजौघं विसृज्य तम् ।
विवेशान्तः पुरं राजा सिंहो गिरिगुहामिव ॥ 25 ॥
तदग्य्रवेषप्रमदाजनाकुलं महेन्द्रवेश्मप्रतिमं निवेशनम् ।
विदीपयंश्चारु विवेश पार्थिव श्शशीव तारागणसङ्कुलं नभः ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे पञ्चमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
sandiśya rāmaṃ nṛpati śśvobhāvinyabhiṣecane |
purohitaṃ samāhūya vaśiṣṭhamidamabravīt || 1 ||
gacchopavāsaṃ kākutsthaṃ kārayādya tapodhana |
śrīyaśorājyalābhāya vadhvā saha yatavratam || 2 ||
tatheti ca sa rājānamuktvā vedavidāṃ varaḥ |
svayaṃ vasiṣṭho bhagavānyayau rāmaniveśanam || 3 ||
upavāsayituṃ rāmaṃ mantravanmantrakovidaḥ |
brāhmaṃ rathavaraṃ yuktamāsthāya sudṛḍhavrataḥ || 4 ||
sa rāmabhavanaṃ prāpya pāṇḍurābhraghanaprabham |
tisraḥ kakṣyā rathenaiva viveśamunisattamaḥ || 5 ||
tamāgatamṛṣiṃ rāmastvaranniva sasambhramaḥ |
mānayiṣyansamānārhaṃ niścakrāma niveśanāt || 6 ||
abhyetya tvaramāṇaśca rathābhyāśaṃ manīṣiṇaḥ |
tato'vatārayāmāsa parigṛhya rathātsvayam || 7 ||
sa cainaṃ praśritaṃ dṛṣṭvā sambhāṣyābhiprasādya ca |
priyārhaṃ harṣayanrāmamityuvāca purohitaḥ || 8 ||
prasannaste pitā rāma yauvarājyamavāpsyasi |
upavāsaṃ bhavānadya karotu saha sītayā || 9 ||
prātastvāmabhiṣektā hi yauvarājye narādhipaḥ |
pitā daśarathaḥ prītyā yayātiṃ nahuṣo yathā || 10 ||
ityuktvā sa tadā rāmamupavāsaṃ yatavratam |
mantravatkārayāmāsa vaidehyā sahitaṃ muniḥ || 11 ||
tato yathāvadrāmeṇa sa rājño gururarcitaḥ |
abhyanujñāpya kākutsthaṃ yayau rāmaniveśanāt || 12 ||
suhṛdbhistatra rāmo'pi sahāsīnaḥ priyaṃvadaiḥ |
sabhājito viveśā'tha tānanujñāpya sarvaśaḥ || 13 ||
hṛṣṭanārīnarayutaṃ rāmaveśma tadā babhau |
yathā mattadvijagaṇaṃ praphullanalinaṃ saraḥ || 14 ||
sa rājabhavanaprakhyāttasmādrāmaniveśānāt |
nirgatya dadṛśe mārgaṃ vasiṣṭho janasaṃvṛtam || 15 ||
bṛndabṛndairayodhyāyāṃ rājamārgāssamantataḥ |
babhūvurabhisambādhāḥ kutūhalajanairvṛtāḥ || 16 ||
janabṛndormisaṅgharṣaharṣasvanavatastadā |
babhūva rājamārgasya sāgarasyeva nisvanaḥ || 17 ||
siktasammṛṣṭarathyā hi tadaharvanamālinī |
āsīdayodhyānagarī samucchritagṛhadhvajā || 18 ||
tadā hyayodhyānilayaḥ sastrībālābalo janaḥ |
rāmābhiṣekamākāṅkṣannākāṅkṣadudayaṃ raveḥ || 19 ||
prajālaṅkārabhūtaṃ ca janasyānandavardhanam |
utsuko'bhūjjano draṣṭuṃ tamayodhyāmahotsavam || 20 ||
evaṃ tajjanasambādhaṃ rājamārgaṃ purohitaḥ |
vyūhanniva janaughaṃ taṃ śanai rājakulaṃ yayau || 21 ||
sitābhraśikharaprakhyaṃ prāsādamadhiruhya saḥ |
samīyāya narendreṇa śakreṇeva bṛhaspatiḥ || 22 ||
tamāgatamabhiprekṣya hitvā rājāsanaṃ nṛpaḥ |
papraccha sa ca tasmai tatkṛtamityabhyavedayat || 23 ||
caiva tadā tulyaṃ sahāsīnāssabhāsadaḥ |
āsanebhyassamuttasthuḥ pūjayantaḥ purohitam || 24 ||
guruṇā tvabhyanujñāto manujaughaṃ visṛjya tam |
viveśāntaḥ puraṃ rājā siṃho giriguhāmiva || 25 ||
tadagyraveṣapramadājanākulaṃ mahendraveśmapratimaṃ niveśanam |
vidīpayaṃścāru viveśa pārthiva śśaśīva tārāgaṇasaṅkulaṃ nabhaḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.