ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಪಞ್ಚಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಸನ್ದಿಶ್ಯ ರಾಮಂ ನೃಪತಿ ಶ್ಶ್ವೋಭಾವಿನ್ಯಭಿಷೇಚನೇ ।
ಪುರೋಹಿತಂ ಸಮಾಹೂಯ ವಶಿಷ್ಠಮಿದಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 1 ॥
ಗಚ್ಛೋಪವಾಸಂ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥಂ ಕಾರಯಾದ್ಯ ತಪೋಧನ ।
ಶ್ರೀಯಶೋರಾಜ್ಯಲಾಭಾಯ ವಧ್ವಾ ಸಹ ಯತವ್ರತಮ್ ॥ 2 ॥
ತಥೇತಿ ಚ ಸ ರಾಜಾನಮುಕ್ತ್ವಾ ವೇದವಿದಾಂ ವರಃ ।
ಸ್ವಯಂ ವಸಿಷ್ಠೋ ಭಗವಾನ್ಯಯೌ ರಾಮನಿವೇಶನಮ್ ॥ 3 ॥
ಉಪವಾಸಯಿತುಂ ರಾಮಂ ಮನ್ತ್ರವನ್ಮನ್ತ್ರಕೋವಿದಃ ।
ಬ್ರಾಹ್ಮಂ ರಥವರಂ ಯುಕ್ತಮಾಸ್ಥಾಯ ಸುದೃಢವ್ರತಃ ॥ 4 ॥
ಸ ರಾಮಭವನಂ ಪ್ರಾಪ್ಯ ಪಾಣ್ಡುರಾಭ್ರಘನಪ್ರಭಮ್ ।
ತಿಸ್ರಃ ಕಕ್ಷ್ಯಾ ರಥೇನೈವ ವಿವೇಶಮುನಿಸತ್ತಮಃ ॥ 5 ॥
ತಮಾಗತಮೃಷಿಂ ರಾಮಸ್ತ್ವರನ್ನಿವ ಸಸಮ್ಭ್ರಮಃ ।
ಮಾನಯಿಷ್ಯನ್ಸಮಾನಾರ್ಹಂ ನಿಶ್ಚಕ್ರಾಮ ನಿವೇಶನಾತ್ ॥ 6 ॥
ಅಭ್ಯೇತ್ಯ ತ್ವರಮಾಣಶ್ಚ ರಥಾಭ್ಯಾಶಂ ಮನೀಷಿಣಃ ।
ತತೋಽವತಾರಯಾಮಾಸ ಪರಿಗೃಹ್ಯ ರಥಾತ್ಸ್ವಯಮ್ ॥ 7 ॥
ಸ ಚೈನಂ ಪ್ರಶ್ರಿತಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಸಮ್ಭಾಷ್ಯಾಭಿಪ್ರಸಾದ್ಯ ಚ ।
ಪ್ರಿಯಾರ್ಹಂ ಹರ್ಷಯನ್ರಾಮಮಿತ್ಯುವಾಚ ಪುರೋಹಿತಃ ॥ 8 ॥
ಪ್ರಸನ್ನಸ್ತೇ ಪಿತಾ ರಾಮ ಯೌವರಾಜ್ಯಮವಾಪ್ಸ್ಯಸಿ ।
ಉಪವಾಸಂ ಭವಾನದ್ಯ ಕರೋತು ಸಹ ಸೀತಯಾ ॥ 9 ॥
ಪ್ರಾತಸ್ತ್ವಾಮಭಿಷೇಕ್ತಾ ಹಿ ಯೌವರಾಜ್ಯೇ ನರಾಧಿಪಃ ।
ಪಿತಾ ದಶರಥಃ ಪ್ರೀತ್ಯಾ ಯಯಾತಿಂ ನಹುಷೋ ಯಥಾ ॥ 10 ॥
ಇತ್ಯುಕ್ತ್ವಾ ಸ ತದಾ ರಾಮಮುಪವಾಸಂ ಯತವ್ರತಮ್ ।
ಮನ್ತ್ರವತ್ಕಾರಯಾಮಾಸ ವೈದೇಹ್ಯಾ ಸಹಿತಂ ಮುನಿಃ ॥ 11 ॥
ತತೋ ಯಥಾವದ್ರಾಮೇಣ ಸ ರಾಜ್ಞೋ ಗುರುರರ್ಚಿತಃ ।
ಅಭ್ಯನುಜ್ಞಾಪ್ಯ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥಂ ಯಯೌ ರಾಮನಿವೇಶನಾತ್ ॥ 12 ॥
ಸುಹೃದ್ಭಿಸ್ತತ್ರ ರಾಮೋಽಪಿ ಸಹಾಸೀನಃ ಪ್ರಿಯಂವದೈಃ ।
ಸಭಾಜಿತೋ ವಿವೇಶಾಽಥ ತಾನನುಜ್ಞಾಪ್ಯ ಸರ್ವಶಃ ॥ 13 ॥
ಹೃಷ್ಟನಾರೀನರಯುತಂ ರಾಮವೇಶ್ಮ ತದಾ ಬಭೌ ।
ಯಥಾ ಮತ್ತದ್ವಿಜಗಣಂ ಪ್ರಫುಲ್ಲನಲಿನಂ ಸರಃ ॥ 14 ॥
ಸ ರಾಜಭವನಪ್ರಖ್ಯಾತ್ತಸ್ಮಾದ್ರಾಮನಿವೇಶಾನಾತ್ ।
ನಿರ್ಗತ್ಯ ದದೃಶೇ ಮಾರ್ಗಂ ವಸಿಷ್ಠೋ ಜನಸಂವೃತಮ್ ॥ 15 ॥
ಬೃನ್ದಬೃನ್ದೈರಯೋಧ್ಯಾಯಾಂ ರಾಜಮಾರ್ಗಾಸ್ಸಮನ್ತತಃ ।
ಬಭೂವುರಭಿಸಮ್ಬಾಧಾಃ ಕುತೂಹಲಜನೈರ್ವೃತಾಃ ॥ 16 ॥
ಜನಬೃನ್ದೋರ್ಮಿಸಙ್ಘರ್ಷಹರ್ಷಸ್ವನವತಸ್ತದಾ ।
ಬಭೂವ ರಾಜಮಾರ್ಗಸ್ಯ ಸಾಗರಸ್ಯೇವ ನಿಸ್ವನಃ ॥ 17 ॥
ಸಿಕ್ತಸಮ್ಮೃಷ್ಟರಥ್ಯಾ ಹಿ ತದಹರ್ವನಮಾಲಿನೀ ।
ಆಸೀದಯೋಧ್ಯಾನಗರೀ ಸಮುಚ್ಛ್ರಿತಗೃಹಧ್ವಜಾ ॥ 18 ॥
ತದಾ ಹ್ಯಯೋಧ್ಯಾನಿಲಯಃ ಸಸ್ತ್ರೀಬಾಲಾಬಲೋ ಜನಃ ।
ರಾಮಾಭಿಷೇಕಮಾಕಾಙ್ಕ್ಷನ್ನಾಕಾಙ್ಕ್ಷದುದಯಂ ರವೇಃ ॥ 19 ॥
ಪ್ರಜಾಲಙ್ಕಾರಭೂತಂ ಚ ಜನಸ್ಯಾನನ್ದವರ್ಧನಮ್ ।
ಉತ್ಸುಕೋಽಭೂಜ್ಜನೋ ದ್ರಷ್ಟುಂ ತಮಯೋಧ್ಯಾಮಹೋತ್ಸವಮ್ ॥ 20 ॥
ಏವಂ ತಜ್ಜನಸಮ್ಬಾಧಂ ರಾಜಮಾರ್ಗಂ ಪುರೋಹಿತಃ ।
ವ್ಯೂಹನ್ನಿವ ಜನೌಘಂ ತಂ ಶನೈ ರಾಜಕುಲಂ ಯಯೌ ॥ 21 ॥
ಸಿತಾಭ್ರಶಿಖರಪ್ರಖ್ಯಂ ಪ್ರಾಸಾದಮಧಿರುಹ್ಯ ಸಃ ।
ಸಮೀಯಾಯ ನರೇನ್ದ್ರೇಣ ಶಕ್ರೇಣೇವ ಬೃಹಸ್ಪತಿಃ ॥ 22 ॥
ತಮಾಗತಮಭಿಪ್ರೇಕ್ಷ್ಯ ಹಿತ್ವಾ ರಾಜಾಸನಂ ನೃಪಃ ।
ಪಪ್ರಚ್ಛ ಸ ಚ ತಸ್ಮೈ ತತ್ಕೃತಮಿತ್ಯಭ್ಯವೇದಯತ್ ॥ 23 ॥
ಚೈವ ತದಾ ತುಲ್ಯಂ ಸಹಾಸೀನಾಸ್ಸಭಾಸದಃ ।
ಆಸನೇಭ್ಯಸ್ಸಮುತ್ತಸ್ಥುಃ ಪೂಜಯನ್ತಃ ಪುರೋಹಿತಮ್ ॥ 24 ॥
ಗುರುಣಾ ತ್ವಭ್ಯನುಜ್ಞಾತೋ ಮನುಜೌಘಂ ವಿಸೃಜ್ಯ ತಮ್ ।
ವಿವೇಶಾನ್ತಃ ಪುರಂ ರಾಜಾ ಸಿಂಹೋ ಗಿರಿಗುಹಾಮಿವ ॥ 25 ॥
ತದಗ್ಯ್ರವೇಷಪ್ರಮದಾಜನಾಕುಲಂ ಮಹೇನ್ದ್ರವೇಶ್ಮಪ್ರತಿಮಂ ನಿವೇಶನಮ್ ।
ವಿದೀಪಯಂಶ್ಚಾರು ವಿವೇಶ ಪಾರ್ಥಿವ ಶ್ಶಶೀವ ತಾರಾಗಣಸಙ್ಕುಲಂ ನಭಃ ॥ 26 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡೇ ಪಞ್ಚಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
sandiśya rāmaṃ nṛpati śśvobhāvinyabhiṣecane |
purohitaṃ samāhūya vaśiṣṭhamidamabravīt || 1 ||
gacchopavāsaṃ kākutsthaṃ kārayādya tapodhana |
śrīyaśorājyalābhāya vadhvā saha yatavratam || 2 ||
tatheti ca sa rājānamuktvā vedavidāṃ varaḥ |
svayaṃ vasiṣṭho bhagavānyayau rāmaniveśanam || 3 ||
upavāsayituṃ rāmaṃ mantravanmantrakovidaḥ |
brāhmaṃ rathavaraṃ yuktamāsthāya sudṛḍhavrataḥ || 4 ||
sa rāmabhavanaṃ prāpya pāṇḍurābhraghanaprabham |
tisraḥ kakṣyā rathenaiva viveśamunisattamaḥ || 5 ||
tamāgatamṛṣiṃ rāmastvaranniva sasambhramaḥ |
mānayiṣyansamānārhaṃ niścakrāma niveśanāt || 6 ||
abhyetya tvaramāṇaśca rathābhyāśaṃ manīṣiṇaḥ |
tato'vatārayāmāsa parigṛhya rathātsvayam || 7 ||
sa cainaṃ praśritaṃ dṛṣṭvā sambhāṣyābhiprasādya ca |
priyārhaṃ harṣayanrāmamityuvāca purohitaḥ || 8 ||
prasannaste pitā rāma yauvarājyamavāpsyasi |
upavāsaṃ bhavānadya karotu saha sītayā || 9 ||
prātastvāmabhiṣektā hi yauvarājye narādhipaḥ |
pitā daśarathaḥ prītyā yayātiṃ nahuṣo yathā || 10 ||
ityuktvā sa tadā rāmamupavāsaṃ yatavratam |
mantravatkārayāmāsa vaidehyā sahitaṃ muniḥ || 11 ||
tato yathāvadrāmeṇa sa rājño gururarcitaḥ |
abhyanujñāpya kākutsthaṃ yayau rāmaniveśanāt || 12 ||
suhṛdbhistatra rāmo'pi sahāsīnaḥ priyaṃvadaiḥ |
sabhājito viveśā'tha tānanujñāpya sarvaśaḥ || 13 ||
hṛṣṭanārīnarayutaṃ rāmaveśma tadā babhau |
yathā mattadvijagaṇaṃ praphullanalinaṃ saraḥ || 14 ||
sa rājabhavanaprakhyāttasmādrāmaniveśānāt |
nirgatya dadṛśe mārgaṃ vasiṣṭho janasaṃvṛtam || 15 ||
bṛndabṛndairayodhyāyāṃ rājamārgāssamantataḥ |
babhūvurabhisambādhāḥ kutūhalajanairvṛtāḥ || 16 ||
janabṛndormisaṅgharṣaharṣasvanavatastadā |
babhūva rājamārgasya sāgarasyeva nisvanaḥ || 17 ||
siktasammṛṣṭarathyā hi tadaharvanamālinī |
āsīdayodhyānagarī samucchritagṛhadhvajā || 18 ||
tadā hyayodhyānilayaḥ sastrībālābalo janaḥ |
rāmābhiṣekamākāṅkṣannākāṅkṣadudayaṃ raveḥ || 19 ||
prajālaṅkārabhūtaṃ ca janasyānandavardhanam |
utsuko'bhūjjano draṣṭuṃ tamayodhyāmahotsavam || 20 ||
evaṃ tajjanasambādhaṃ rājamārgaṃ purohitaḥ |
vyūhanniva janaughaṃ taṃ śanai rājakulaṃ yayau || 21 ||
sitābhraśikharaprakhyaṃ prāsādamadhiruhya saḥ |
samīyāya narendreṇa śakreṇeva bṛhaspatiḥ || 22 ||
tamāgatamabhiprekṣya hitvā rājāsanaṃ nṛpaḥ |
papraccha sa ca tasmai tatkṛtamityabhyavedayat || 23 ||
caiva tadā tulyaṃ sahāsīnāssabhāsadaḥ |
āsanebhyassamuttasthuḥ pūjayantaḥ purohitam || 24 ||
guruṇā tvabhyanujñāto manujaughaṃ visṛjya tam |
viveśāntaḥ puraṃ rājā siṃho giriguhāmiva || 25 ||
tadagyraveṣapramadājanākulaṃ mahendraveśmapratimaṃ niveśanam |
vidīpayaṃścāru viveśa pārthiva śśaśīva tārāgaṇasaṅkulaṃ nabhaḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ पञ्चमस्सर्गः ।
सन्दिश्य रामं नृपति श्श्वोभाविन्यभिषेचने ।
पुरोहितं समाहूय वशिष्ठमिदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
गच्छोपवासं काकुत्स्थं कारयाद्य तपोधन ।
श्रीयशोराज्यलाभाय वध्वा सह यतव्रतम् ॥ 2 ॥
तथेति च स राजानमुक्त्वा वेदविदां वरः ।
स्वयं वसिष्ठो भगवान्ययौ रामनिवेशनम् ॥ 3 ॥
उपवासयितुं रामं मन्त्रवन्मन्त्रकोविदः ।
ब्राह्मं रथवरं युक्तमास्थाय सुदृढव्रतः ॥ 4 ॥
स रामभवनं प्राप्य पाण्डुराभ्रघनप्रभम् ।
तिस्रः कक्ष्या रथेनैव विवेशमुनिसत्तमः ॥ 5 ॥
तमागतमृषिं रामस्त्वरन्निव ससम्भ्रमः ।
मानयिष्यन्समानार्हं निश्चक्राम निवेशनात् ॥ 6 ॥
अभ्येत्य त्वरमाणश्च रथाभ्याशं मनीषिणः ।
ततोऽवतारयामास परिगृह्य रथात्स्वयम् ॥ 7 ॥
स चैनं प्रश्रितं दृष्ट्वा सम्भाष्याभिप्रसाद्य च ।
प्रियार्हं हर्षयन्राममित्युवाच पुरोहितः ॥ 8 ॥
प्रसन्नस्ते पिता राम यौवराज्यमवाप्स्यसि ।
उपवासं भवानद्य करोतु सह सीतया ॥ 9 ॥
प्रातस्त्वामभिषेक्ता हि यौवराज्ये नराधिपः ।
पिता दशरथः प्रीत्या ययातिं नहुषो यथा ॥ 10 ॥
इत्युक्त्वा स तदा राममुपवासं यतव्रतम् ।
मन्त्रवत्कारयामास वैदेह्या सहितं मुनिः ॥ 11 ॥
ततो यथावद्रामेण स राज्ञो गुरुरर्चितः ।
अभ्यनुज्ञाप्य काकुत्स्थं ययौ रामनिवेशनात् ॥ 12 ॥
सुहृद्भिस्तत्र रामोऽपि सहासीनः प्रियंवदैः ।
सभाजितो विवेशाऽथ ताननुज्ञाप्य सर्वशः ॥ 13 ॥
हृष्टनारीनरयुतं रामवेश्म तदा बभौ ।
यथा मत्तद्विजगणं प्रफुल्लनलिनं सरः ॥ 14 ॥
स राजभवनप्रख्यात्तस्माद्रामनिवेशानात् ।
निर्गत्य ददृशे मार्गं वसिष्ठो जनसंवृतम् ॥ 15 ॥
बृन्दबृन्दैरयोध्यायां राजमार्गास्समन्ततः ।
बभूवुरभिसम्बाधाः कुतूहलजनैर्वृताः ॥ 16 ॥
जनबृन्दोर्मिसङ्घर्षहर्षस्वनवतस्तदा ।
बभूव राजमार्गस्य सागरस्येव निस्वनः ॥ 17 ॥
सिक्तसम्मृष्टरथ्या हि तदहर्वनमालिनी ।
आसीदयोध्यानगरी समुच्छ्रितगृहध्वजा ॥ 18 ॥
तदा ह्ययोध्यानिलयः सस्त्रीबालाबलो जनः ।
रामाभिषेकमाकाङ्क्षन्नाकाङ्क्षदुदयं रवेः ॥ 19 ॥
प्रजालङ्कारभूतं च जनस्यानन्दवर्धनम् ।
उत्सुकोऽभूज्जनो द्रष्टुं तमयोध्यामहोत्सवम् ॥ 20 ॥
एवं तज्जनसम्बाधं राजमार्गं पुरोहितः ।
व्यूहन्निव जनौघं तं शनै राजकुलं ययौ ॥ 21 ॥
सिताभ्रशिखरप्रख्यं प्रासादमधिरुह्य सः ।
समीयाय नरेन्द्रेण शक्रेणेव बृहस्पतिः ॥ 22 ॥
तमागतमभिप्रेक्ष्य हित्वा राजासनं नृपः ।
पप्रच्छ स च तस्मै तत्कृतमित्यभ्यवेदयत् ॥ 23 ॥
चैव तदा तुल्यं सहासीनास्सभासदः ।
आसनेभ्यस्समुत्तस्थुः पूजयन्तः पुरोहितम् ॥ 24 ॥
गुरुणा त्वभ्यनुज्ञातो मनुजौघं विसृज्य तम् ।
विवेशान्तः पुरं राजा सिंहो गिरिगुहामिव ॥ 25 ॥
तदग्य्रवेषप्रमदाजनाकुलं महेन्द्रवेश्मप्रतिमं निवेशनम् ।
विदीपयंश्चारु विवेश पार्थिव श्शशीव तारागणसङ्कुलं नभः ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे पञ्चमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
sandiśya rāmaṃ nṛpati śśvobhāvinyabhiṣecane |
purohitaṃ samāhūya vaśiṣṭhamidamabravīt || 1 ||
gacchopavāsaṃ kākutsthaṃ kārayādya tapodhana |
śrīyaśorājyalābhāya vadhvā saha yatavratam || 2 ||
tatheti ca sa rājānamuktvā vedavidāṃ varaḥ |
svayaṃ vasiṣṭho bhagavānyayau rāmaniveśanam || 3 ||
upavāsayituṃ rāmaṃ mantravanmantrakovidaḥ |
brāhmaṃ rathavaraṃ yuktamāsthāya sudṛḍhavrataḥ || 4 ||
sa rāmabhavanaṃ prāpya pāṇḍurābhraghanaprabham |
tisraḥ kakṣyā rathenaiva viveśamunisattamaḥ || 5 ||
tamāgatamṛṣiṃ rāmastvaranniva sasambhramaḥ |
mānayiṣyansamānārhaṃ niścakrāma niveśanāt || 6 ||
abhyetya tvaramāṇaśca rathābhyāśaṃ manīṣiṇaḥ |
tato'vatārayāmāsa parigṛhya rathātsvayam || 7 ||
sa cainaṃ praśritaṃ dṛṣṭvā sambhāṣyābhiprasādya ca |
priyārhaṃ harṣayanrāmamityuvāca purohitaḥ || 8 ||
prasannaste pitā rāma yauvarājyamavāpsyasi |
upavāsaṃ bhavānadya karotu saha sītayā || 9 ||
prātastvāmabhiṣektā hi yauvarājye narādhipaḥ |
pitā daśarathaḥ prītyā yayātiṃ nahuṣo yathā || 10 ||
ityuktvā sa tadā rāmamupavāsaṃ yatavratam |
mantravatkārayāmāsa vaidehyā sahitaṃ muniḥ || 11 ||
tato yathāvadrāmeṇa sa rājño gururarcitaḥ |
abhyanujñāpya kākutsthaṃ yayau rāmaniveśanāt || 12 ||
suhṛdbhistatra rāmo'pi sahāsīnaḥ priyaṃvadaiḥ |
sabhājito viveśā'tha tānanujñāpya sarvaśaḥ || 13 ||
hṛṣṭanārīnarayutaṃ rāmaveśma tadā babhau |
yathā mattadvijagaṇaṃ praphullanalinaṃ saraḥ || 14 ||
sa rājabhavanaprakhyāttasmādrāmaniveśānāt |
nirgatya dadṛśe mārgaṃ vasiṣṭho janasaṃvṛtam || 15 ||
bṛndabṛndairayodhyāyāṃ rājamārgāssamantataḥ |
babhūvurabhisambādhāḥ kutūhalajanairvṛtāḥ || 16 ||
janabṛndormisaṅgharṣaharṣasvanavatastadā |
babhūva rājamārgasya sāgarasyeva nisvanaḥ || 17 ||
siktasammṛṣṭarathyā hi tadaharvanamālinī |
āsīdayodhyānagarī samucchritagṛhadhvajā || 18 ||
tadā hyayodhyānilayaḥ sastrībālābalo janaḥ |
rāmābhiṣekamākāṅkṣannākāṅkṣadudayaṃ raveḥ || 19 ||
prajālaṅkārabhūtaṃ ca janasyānandavardhanam |
utsuko'bhūjjano draṣṭuṃ tamayodhyāmahotsavam || 20 ||
evaṃ tajjanasambādhaṃ rājamārgaṃ purohitaḥ |
vyūhanniva janaughaṃ taṃ śanai rājakulaṃ yayau || 21 ||
sitābhraśikharaprakhyaṃ prāsādamadhiruhya saḥ |
samīyāya narendreṇa śakreṇeva bṛhaspatiḥ || 22 ||
tamāgatamabhiprekṣya hitvā rājāsanaṃ nṛpaḥ |
papraccha sa ca tasmai tatkṛtamityabhyavedayat || 23 ||
caiva tadā tulyaṃ sahāsīnāssabhāsadaḥ |
āsanebhyassamuttasthuḥ pūjayantaḥ purohitam || 24 ||
guruṇā tvabhyanujñāto manujaughaṃ visṛjya tam |
viveśāntaḥ puraṃ rājā siṃho giriguhāmiva || 25 ||
tadagyraveṣapramadājanākulaṃ mahendraveśmapratimaṃ niveśanam |
vidīpayaṃścāru viveśa pārthiva śśaśīva tārāgaṇasaṅkulaṃ nabhaḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.