ഓം ശ്രീ പരമാത്മനേ നമഃ
അഥ ചതുര്ദശോഽധ്യായഃ
ഗുണത്രയവിഭാഗയോഗഃ
ശ്രീ ഭഗവാനുവാച
പരം ഭൂയഃ പ്രവക്ഷ്യാമി ജ്ഞാനാനാം ജ്ഞാനമുത്തമമ് ।
യജ്ജ്ഞാത്വാ മുനയഃ സര്വേ പരാം സിദ്ധിമിതോ ഗതാഃ ॥1॥
ഇദം ജ്ഞാനമുപാശ്രിത്യ മമ സാധര്മ്യമാഗതാഃ ।
സര്ഗേഽപി നോപജായന്തേ പ്രലയേ ന വ്യഥന്തി ച ॥2॥
മമ യോനിര്മഹദ്ബ്രഹ്മ തസ്മിന്ഗര്ഭം ദധാമ്യഹമ് ।
സമ്ഭവഃ സര്വഭൂതാനാം തതോ ഭവതി ഭാരത ॥3॥
സര്വയോനിഷു കൌന്തേയ മൂര്തയഃ സമ്ഭവന്തി യാഃ ।
താസാം ബ്രഹ്മ മഹദ്യോനിഃ അഹം ബീജപ്രദഃ പിതാ ॥4॥
സത്ത്വം രജസ്തമ ഇതി ഗുണാഃ പ്രകൃതിസമ്ഭവാഃ ।
നിബധ്നന്തി മഹാബാഹോ ദേഹേ ദേഹിനമവ്യയമ് ॥5॥
തത്ര സത്ത്വം നിര്മലത്വാത് പ്രകാശകമനാമയമ് ।
സുഖസങ്ഗേന ബധ്നാതി ജ്ഞാനസങ്ഗേന ചാനഘ ॥6॥
രജോ രാഗാത്മകം വിദ്ധി തൃഷ്ണാസങ്ഗസമുദ്ഭവമ് ।
തന്നിബധ്നാതി കൌന്തേയ കര്മസങ്ഗേന ദേഹിനമ് ॥7॥
തമസ്ത്വജ്ഞാനജം വിദ്ധി മോഹനം സര്വദേഹിനാമ് ।
പ്രമാദാലസ്യനിദ്രാഭിഃ തന്നിബധ്നാതി ഭാരത ॥8॥
സത്ത്വം സുഖേ സഞ്ജയതി രജഃ കര്മണി ഭാരത ।
ജ്ഞാനമാവൃത്യ തു തമഃ പ്രമാദേ സഞ്ജയത്യുത ॥9॥
രജസ്തമശ്ചാഭിഭൂയ സത്ത്വം ഭവതി ഭാരത ।
രജഃ സത്ത്വം തമശ്ചൈവ തമഃ സത്ത്വം രജസ്തഥാ ॥10॥
സര്വദ്വാരേഷു ദേഹേഽസ്മിന് പ്രകാശ ഉപജായതേ ।
ജ്ഞാനം യദാ തദാ വിദ്യാത് വിവൃദ്ധം സത്ത്വമിത്യുത ॥11॥
ലോഭഃ പ്രവൃത്തിരാരമ്ഭഃ കര്മണാമശമഃ സ്പൃഹാ ।
രജസ്യേതാനി ജായന്തേ വിവൃദ്ധേ ഭരതര്ഷഭ ॥12॥
അപ്രകാശോഽപ്രവൃത്തിശ്ച പ്രമാദോ മോഹ ഏവ ച ।
തമസ്യേതാനി ജായന്തേ വിവൃദ്ധേ കുരുനന്ദന ॥13॥
യദാ സത്ത്വേ പ്രവൃദ്ധേ തു പ്രലയം യാതി ദേഹഭൃത് ।
തദോത്തമവിദാം ലോകാന് അമലാന്പ്രതിപദ്യതേ ॥14॥
രജസി പ്രലയം ഗത്വാ കര്മസങ്ഗിഷു ജായതേ ।
തഥാ പ്രലീനസ്തമസി മൂഢയോനിഷു ജായതേ ॥15॥
കര്മണഃ സുകൃതസ്യാഹുഃ സാത്ത്വികം നിര്മലം ഫലമ് ।
രജസസ്തു ഫലം ദുഃഖമ് അജ്ഞാനം തമസഃ ഫലമ് ॥16॥
സത്ത്വാത്സഞ്ജായതേ ജ്ഞാനം രജസോ ലോഭ ഏവ ച ।
പ്രമാദമോഹൌ തമസഃ ഭവതോഽജ്ഞാനമേവ ച ॥17॥
ഊര്ധ്വം ഗച്ഛന്തി സത്ത്വസ്ഥാഃ മധ്യേ തിഷ്ഠന്തി രാജസാഃ ।
ജഘന്യഗുണവൃത്തിസ്ഥാഃ അധോ ഗച്ഛന്തി താമസാഃ ॥18॥
നാന്യം ഗുണേഭ്യഃ കര്താരം യദാ ദ്രഷ്ടാഽനുപശ്യതി ।
ഗുണേഭ്യശ്ച പരം വേത്തി മദ്ഭാവം സോഽധിഗച്ഛതി ॥19॥
ഗുണാനേതാനതീത്യ ത്രീന് ദേഹീ ദേഹസമുദ്ഭവാന് ।
ജന്മമൃത്യുജരാദുഃഖൈഃ വിമുക്തോഽമൃതമശ്നുതേ ॥20॥
അര്ജുന ഉവാച
കൈര്ലിങ്ഗൈസ്ത്രീന്ഗുണാനേതാന് അതീതോ ഭവതി പ്രഭോ ।
കിമാചാരഃ കഥം ചൈതാന് ത്രീന്ഗുണാനതിവര്തതേ ॥21॥
ശ്രീ ഭഗവാനുവാച
പ്രകാശം ച പ്രവൃത്തിം ച മോഹമേവ ച പാണ്ഡവ ।
ന ദ്വേഷ്ടി സമ്പ്രവൃത്താനി ന നിവൃത്താനി കാങ്ക്ഷതി ॥22॥
ഉദാസീനവദാസീനഃ ഗുണൈര്യോ ന വിചാല്യതേ ।
ഗുണാ വര്തന്ത ഇത്യേവ യോഽവതിഷ്ഠതി നേങ്ഗതേ ॥23॥
സമദുഃഖസുഖഃ സ്വസ്ഥഃ സമലോഷ്ടാശ്മകാഞ്ചനഃ ।
തുല്യപ്രിയാപ്രിയോ ധീരഃ തുല്യനിന്ദാത്മസംസ്തുതിഃ ॥24॥
മാനാപമാനയോസ്തുല്യഃ തുല്യോ മിത്രാരിപക്ഷയോഃ ।
സര്വാരമ്ഭപരിത്യാഗീ ഗുണാതീതഃ സ ഉച്യതേ ॥25॥
മാം ച യോഽവ്യഭിചാരേണ ഭക്തിയോഗേന സേവതേ ।
സ ഗുണാന്സമതീത്യൈതാന് ബ്രഹ്മഭൂയായ കല്പതേ ॥26॥
ബ്രഹ്മണോ ഹി പ്രതിഷ്ഠാഽഹമ് അമൃതസ്യാവ്യയസ്യ ച ।
ശാശ്വതസ്യ ച ധര്മസ്യ സുഖസ്യൈകാന്തികസ്യ ച ॥27॥
॥ ഓം തത്സദിതി ശ്രീമദ്ഭഗവദ്ഗീതാസു ഉപനിഷത്സു ബ്രഹ്മവിദ്യായാം
യോഗശാസ്ത്രേ ശ്രീകൃഷ്ണാര്ജുനസംവാദേ ഗുണത്രയവിഭാഗയോഗോ ചതുര്ദശോഽധ്യായഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
oṃ śrī paramātmane namaḥ
atha caturdaśo'dhyāyaḥ
guṇatrayavibhāgayogaḥ
śrī bhagavānuvāca
paraṃ bhūyaḥ pravakṣyāmi jñānānāṃ jñānamuttamam |
yajjñātvā munayaḥ sarve parāṃ siddhimito gatāḥ ||1||
idaṃ jñānamupāśritya mama sādharmyamāgatāḥ |
sarge'pi nopajāyante pralaye na vyathanti ca ||2||
mama yonirmahadbrahma tasmingarbhaṃ dadhāmyaham |
sambhavaḥ sarvabhūtānāṃ tato bhavati bhārata ||3||
sarvayoniṣu kaunteya mūrtayaḥ sambhavanti yāḥ |
tāsāṃ brahma mahadyoniḥ ahaṃ bījapradaḥ pitā ||4||
sattvaṃ rajastama iti guṇāḥ prakṛtisambhavāḥ |
nibadhnanti mahābāho dehe dehinamavyayam ||5||
tatra sattvaṃ nirmalatvāt prakāśakamanāmayam |
sukhasaṅgena badhnāti jñānasaṅgena cānagha ||6||
rajo rāgātmakaṃ viddhi tṛṣṇāsaṅgasamudbhavam |
tannibadhnāti kaunteya karmasaṅgena dehinam ||7||
tamastvajñānajaṃ viddhi mohanaṃ sarvadehinām |
pramādālasyanidrābhiḥ tannibadhnāti bhārata ||8||
sattvaṃ sukhe sañjayati rajaḥ karmaṇi bhārata |
jñānamāvṛtya tu tamaḥ pramāde sañjayatyuta ||9||
rajastamaścābhibhūya sattvaṃ bhavati bhārata |
rajaḥ sattvaṃ tamaścaiva tamaḥ sattvaṃ rajastathā ||10||
sarvadvāreṣu dehe'smin prakāśa upajāyate |
jñānaṃ yadā tadā vidyāt vivṛddhaṃ sattvamityuta ||11||
lobhaḥ pravṛttirārambhaḥ karmaṇāmaśamaḥ spṛhā |
rajasyetāni jāyante vivṛddhe bharatarṣabha ||12||
aprakāśo'pravṛttiśca pramādo moha eva ca |
tamasyetāni jāyante vivṛddhe kurunandana ||13||
yadā sattve pravṛddhe tu pralayaṃ yāti dehabhṛt |
tadottamavidāṃ lokān amalānpratipadyate ||14||
rajasi pralayaṃ gatvā karmasaṅgiṣu jāyate |
tathā pralīnastamasi mūḍhayoniṣu jāyate ||15||
karmaṇaḥ sukṛtasyāhuḥ sāttvikaṃ nirmalaṃ phalam |
rajasastu phalaṃ duḥkham ajñānaṃ tamasaḥ phalam ||16||
sattvātsañjāyate jñānaṃ rajaso lobha eva ca |
pramādamohau tamasaḥ bhavato'jñānameva ca ||17||
ūrdhvaṃ gacchanti sattvasthāḥ madhye tiṣṭhanti rājasāḥ |
jaghanyaguṇavṛttisthāḥ adho gacchanti tāmasāḥ ||18||
nānyaṃ guṇebhyaḥ kartāraṃ yadā draṣṭā'nupaśyati |
guṇebhyaśca paraṃ vetti madbhāvaṃ so'dhigacchati ||19||
guṇānetānatītya trīn dehī dehasamudbhavān |
janmamṛtyujarāduḥkhaiḥ vimukto'mṛtamaśnute ||20||
arjuna uvāca
kairliṅgaistrīnguṇānetān atīto bhavati prabho |
kimācāraḥ kathaṃ caitān trīnguṇānativartate ||21||
śrī bhagavānuvāca
prakāśaṃ ca pravṛttiṃ ca mohameva ca pāṇḍava |
na dveṣṭi sampravṛttāni na nivṛttāni kāṅkṣati ||22||
udāsīnavadāsīnaḥ guṇairyo na vicālyate |
guṇā vartanta ityeva yo'vatiṣṭhati neṅgate ||23||
samaduḥkhasukhaḥ svasthaḥ samaloṣṭāśmakāñcanaḥ |
tulyapriyāpriyo dhīraḥ tulyanindātmasaṃstutiḥ ||24||
mānāpamānayostulyaḥ tulyo mitrāripakṣayoḥ |
sarvārambhaparityāgī guṇātītaḥ sa ucyate ||25||
māṃ ca yo'vyabhicāreṇa bhaktiyogena sevate |
sa guṇānsamatītyaitān brahmabhūyāya kalpate ||26||
brahmaṇo hi pratiṣṭhā'ham amṛtasyāvyayasya ca |
śāśvatasya ca dharmasya sukhasyaikāntikasya ca ||27||
|| oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsu upaniṣatsu brahmavidyāyāṃ
yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde guṇatrayavibhāgayogo caturdaśo'dhyāyaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
ॐ श्री परमात्मने नमः
अथ चतुर्दशोऽध्यायः
गुणत्रयविभागयोगः
श्री भगवानुवाच
परं भूयः प्रवक्ष्यामि ज्ञानानां ज्ञानमुत्तमम् ।
यज्ज्ञात्वा मुनयः सर्वे परां सिद्धिमितो गताः ॥1॥
इदं ज्ञानमुपाश्रित्य मम साधर्म्यमागताः ।
सर्गेऽपि नोपजायन्ते प्रलये न व्यथन्ति च ॥2॥
मम योनिर्महद्ब्रह्म तस्मिन्गर्भं दधाम्यहम् ।
सम्भवः सर्वभूतानां ततो भवति भारत ॥3॥
सर्वयोनिषु कौन्तेय मूर्तयः सम्भवन्ति याः ।
तासां ब्रह्म महद्योनिः अहं बीजप्रदः पिता ॥4॥
सत्त्वं रजस्तम इति गुणाः प्रकृतिसम्भवाः ।
निबध्नन्ति महाबाहो देहे देहिनमव्ययम् ॥5॥
तत्र सत्त्वं निर्मलत्वात् प्रकाशकमनामयम् ।
सुखसङ्गेन बध्नाति ज्ञानसङ्गेन चानघ ॥6॥
रजो रागात्मकं विद्धि तृष्णासङ्गसमुद्भवम् ।
तन्निबध्नाति कौन्तेय कर्मसङ्गेन देहिनम् ॥7॥
तमस्त्वज्ञानजं विद्धि मोहनं सर्वदेहिनाम् ।
प्रमादालस्यनिद्राभिः तन्निबध्नाति भारत ॥8॥
सत्त्वं सुखे सञ्जयति रजः कर्मणि भारत ।
ज्ञानमावृत्य तु तमः प्रमादे सञ्जयत्युत ॥9॥
रजस्तमश्चाभिभूय सत्त्वं भवति भारत ।
रजः सत्त्वं तमश्चैव तमः सत्त्वं रजस्तथा ॥10॥
सर्वद्वारेषु देहेऽस्मिन् प्रकाश उपजायते ।
ज्ञानं यदा तदा विद्यात् विवृद्धं सत्त्वमित्युत ॥11॥
लोभः प्रवृत्तिरारम्भः कर्मणामशमः स्पृहा ।
रजस्येतानि जायन्ते विवृद्धे भरतर्षभ ॥12॥
अप्रकाशोऽप्रवृत्तिश्च प्रमादो मोह एव च ।
तमस्येतानि जायन्ते विवृद्धे कुरुनन्दन ॥13॥
यदा सत्त्वे प्रवृद्धे तु प्रलयं याति देहभृत् ।
तदोत्तमविदां लोकान् अमलान्प्रतिपद्यते ॥14॥
रजसि प्रलयं गत्वा कर्मसङ्गिषु जायते ।
तथा प्रलीनस्तमसि मूढयोनिषु जायते ॥15॥
कर्मणः सुकृतस्याहुः सात्त्विकं निर्मलं फलम् ।
रजसस्तु फलं दुःखम् अज्ञानं तमसः फलम् ॥16॥
सत्त्वात्सञ्जायते ज्ञानं रजसो लोभ एव च ।
प्रमादमोहौ तमसः भवतोऽज्ञानमेव च ॥17॥
ऊर्ध्वं गच्छन्ति सत्त्वस्थाः मध्ये तिष्ठन्ति राजसाः ।
जघन्यगुणवृत्तिस्थाः अधो गच्छन्ति तामसाः ॥18॥
नान्यं गुणेभ्यः कर्तारं यदा द्रष्टाऽनुपश्यति ।
गुणेभ्यश्च परं वेत्ति मद्भावं सोऽधिगच्छति ॥19॥
गुणानेतानतीत्य त्रीन् देही देहसमुद्भवान् ।
जन्ममृत्युजरादुःखैः विमुक्तोऽमृतमश्नुते ॥20॥
अर्जुन उवाच
कैर्लिङ्गैस्त्रीन्गुणानेतान् अतीतो भवति प्रभो ।
किमाचारः कथं चैतान् त्रीन्गुणानतिवर्तते ॥21॥
श्री भगवानुवाच
प्रकाशं च प्रवृत्तिं च मोहमेव च पाण्डव ।
न द्वेष्टि सम्प्रवृत्तानि न निवृत्तानि काङ्क्षति ॥22॥
उदासीनवदासीनः गुणैर्यो न विचाल्यते ।
गुणा वर्तन्त इत्येव योऽवतिष्ठति नेङ्गते ॥23॥
समदुःखसुखः स्वस्थः समलोष्टाश्मकाञ्चनः ।
तुल्यप्रियाप्रियो धीरः तुल्यनिन्दात्मसंस्तुतिः ॥24॥
मानापमानयोस्तुल्यः तुल्यो मित्रारिपक्षयोः ।
सर्वारम्भपरित्यागी गुणातीतः स उच्यते ॥25॥
मां च योऽव्यभिचारेण भक्तियोगेन सेवते ।
स गुणान्समतीत्यैतान् ब्रह्मभूयाय कल्पते ॥26॥
ब्रह्मणो हि प्रतिष्ठाऽहम् अमृतस्याव्ययस्य च ।
शाश्वतस्य च धर्मस्य सुखस्यैकान्तिकस्य च ॥27॥
॥ ॐ तत्सदिति श्रीमद्भगवद्गीतासु उपनिषत्सु ब्रह्मविद्यायां
योगशास्त्रे श्रीकृष्णार्जुनसंवादे गुणत्रयविभागयोगो चतुर्दशोऽध्यायः ॥
oṃ śrī paramātmane namaḥ
atha caturdaśo'dhyāyaḥ
guṇatrayavibhāgayogaḥ
śrī bhagavānuvāca
paraṃ bhūyaḥ pravakṣyāmi jñānānāṃ jñānamuttamam |
yajjñātvā munayaḥ sarve parāṃ siddhimito gatāḥ ||1||
idaṃ jñānamupāśritya mama sādharmyamāgatāḥ |
sarge'pi nopajāyante pralaye na vyathanti ca ||2||
mama yonirmahadbrahma tasmingarbhaṃ dadhāmyaham |
sambhavaḥ sarvabhūtānāṃ tato bhavati bhārata ||3||
sarvayoniṣu kaunteya mūrtayaḥ sambhavanti yāḥ |
tāsāṃ brahma mahadyoniḥ ahaṃ bījapradaḥ pitā ||4||
sattvaṃ rajastama iti guṇāḥ prakṛtisambhavāḥ |
nibadhnanti mahābāho dehe dehinamavyayam ||5||
tatra sattvaṃ nirmalatvāt prakāśakamanāmayam |
sukhasaṅgena badhnāti jñānasaṅgena cānagha ||6||
rajo rāgātmakaṃ viddhi tṛṣṇāsaṅgasamudbhavam |
tannibadhnāti kaunteya karmasaṅgena dehinam ||7||
tamastvajñānajaṃ viddhi mohanaṃ sarvadehinām |
pramādālasyanidrābhiḥ tannibadhnāti bhārata ||8||
sattvaṃ sukhe sañjayati rajaḥ karmaṇi bhārata |
jñānamāvṛtya tu tamaḥ pramāde sañjayatyuta ||9||
rajastamaścābhibhūya sattvaṃ bhavati bhārata |
rajaḥ sattvaṃ tamaścaiva tamaḥ sattvaṃ rajastathā ||10||
sarvadvāreṣu dehe'smin prakāśa upajāyate |
jñānaṃ yadā tadā vidyāt vivṛddhaṃ sattvamityuta ||11||
lobhaḥ pravṛttirārambhaḥ karmaṇāmaśamaḥ spṛhā |
rajasyetāni jāyante vivṛddhe bharatarṣabha ||12||
aprakāśo'pravṛttiśca pramādo moha eva ca |
tamasyetāni jāyante vivṛddhe kurunandana ||13||
yadā sattve pravṛddhe tu pralayaṃ yāti dehabhṛt |
tadottamavidāṃ lokān amalānpratipadyate ||14||
rajasi pralayaṃ gatvā karmasaṅgiṣu jāyate |
tathā pralīnastamasi mūḍhayoniṣu jāyate ||15||
karmaṇaḥ sukṛtasyāhuḥ sāttvikaṃ nirmalaṃ phalam |
rajasastu phalaṃ duḥkham ajñānaṃ tamasaḥ phalam ||16||
sattvātsañjāyate jñānaṃ rajaso lobha eva ca |
pramādamohau tamasaḥ bhavato'jñānameva ca ||17||
ūrdhvaṃ gacchanti sattvasthāḥ madhye tiṣṭhanti rājasāḥ |
jaghanyaguṇavṛttisthāḥ adho gacchanti tāmasāḥ ||18||
nānyaṃ guṇebhyaḥ kartāraṃ yadā draṣṭā'nupaśyati |
guṇebhyaśca paraṃ vetti madbhāvaṃ so'dhigacchati ||19||
guṇānetānatītya trīn dehī dehasamudbhavān |
janmamṛtyujarāduḥkhaiḥ vimukto'mṛtamaśnute ||20||
arjuna uvāca
kairliṅgaistrīnguṇānetān atīto bhavati prabho |
kimācāraḥ kathaṃ caitān trīnguṇānativartate ||21||
śrī bhagavānuvāca
prakāśaṃ ca pravṛttiṃ ca mohameva ca pāṇḍava |
na dveṣṭi sampravṛttāni na nivṛttāni kāṅkṣati ||22||
udāsīnavadāsīnaḥ guṇairyo na vicālyate |
guṇā vartanta ityeva yo'vatiṣṭhati neṅgate ||23||
samaduḥkhasukhaḥ svasthaḥ samaloṣṭāśmakāñcanaḥ |
tulyapriyāpriyo dhīraḥ tulyanindātmasaṃstutiḥ ||24||
mānāpamānayostulyaḥ tulyo mitrāripakṣayoḥ |
sarvārambhaparityāgī guṇātītaḥ sa ucyate ||25||
māṃ ca yo'vyabhicāreṇa bhaktiyogena sevate |
sa guṇānsamatītyaitān brahmabhūyāya kalpate ||26||
brahmaṇo hi pratiṣṭhā'ham amṛtasyāvyayasya ca |
śāśvatasya ca dharmasya sukhasyaikāntikasya ca ||27||
|| oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsu upaniṣatsu brahmavidyāyāṃ
yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde guṇatrayavibhāgayogo caturdaśo'dhyāyaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.