ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ತ್ರಿಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತಸ್ಯರಾಕ್ಷಸರಾಜಸ್ಯನಿಶಮ್ಯಪರಿದೇವಿತಮ್ ।
ಕುಮ್ಭಕರ್ಣೋಬಭಾಷೇದಂವಚನಮ್ಪ್ರಜಹಾಸ ಚ ॥ 1 ॥
ದೃಷ್ಟೋ ದೋಷೋ ಹಿ ಯೋಽಸ್ಮಾಭಿಃ ಪುರಾ ಮನ್ತ್ರವಿನಿರ್ಣಯೇ ।
ಹಿತೇಷ್ವನಭಿಯುಕ್ತೇನ ಸೋಽಯಮಾಸಾದಿತಸ್ತ್ವಯಾ ॥ 2 ॥
ಶೀಘ್ರಙ್ಖಲ್ವಭ್ಯುಪೇತನ್ತ್ವಾಮ್ಫಲಮ್ಪಾಪಸ್ಯಕರ್ಮಣಃ ।
ನಿರಯೇಷ್ವೇವಪತನಂಯಥಾದುಷ್ಕೃತಕರ್ಮಣಃ ॥ 3 ॥
ಪ್ರಥಮಂವೈಮಹಾರಾಜಕೃತ್ಯಮೇತದಚಿನ್ತಿತಮ್ ।
ಕೇವಲಂವೀರ್ಯದರ್ಪೇಣನಾನುಬನ್ಧೋವಿಚಿನ್ತಿತಃ ॥ 4 ॥
ಯಃಪಶ್ಚಾತೂರ್ವಕಾರ್ಯಾಣಿಕುರ್ಯಾದೈಶ್ವರ್ಯಮಾಸ್ಥಿತಃ ।
ಪೂರ್ವಞ್ಚೋತ್ತರಕಾರ್ಯಾಣಿ ನ ಸ ವೇದನಯಾನಯಾ ॥ 5 ॥
ದೇಶಕಾಲವಿಹೀನಾನಿಕರ್ಮಾಣಿವಿಪರೀತವತ್ ।
ಕ್ರಿಯಮಾಣಾನಿದುಷ್ಯನ್ತಿಹವೀಂಷ್ಯಪ್ರಯತೇಷ್ವಿವ ॥ 6 ॥
ತ್ರಯಾಣಾಮ್ಪಞ್ಚಧಾಯೋಗಙ್ಕರ್ಮಣಾಂಯಃಪ್ರಪಶ್ಯತಿ ।
ಸಚಿವೈಸ್ಸಮಯಙ್ಕೃತ್ವಾ ಸ ಸಭ್ಯೇವರ್ತತೇಪಥಿ ॥ 7 ॥
ಯಥಾಗಮಂ ಚ ಯೋರಾಜಾಸಮಯಂವಿಚಿಕೀರ್ಷತಿ ।
ಬುಧ್ಯತೇಸಚಿವಾನ್ಬಧ್ಯಾಸುಹೃದಶ್ಚಾನುಪಶ್ಯತಿ ॥ 8 ॥
ಧರ್ಮಮರ್ಥಂ ಚ ಕಾಮಂ ಚ ಸರ್ವಾನ್ವಾರಕ್ಷಸಾಮ್ಪತೇ ।
ಭಜತೇಪುರುಷಃಕಾಲೇತ್ರೀಣಿದ್ವನ್ದ್ವಾನಿವಾಪುನಃ ॥ 9 ॥
ತ್ರಿಷುಚೈತೇಷುಯಚ್ಛ್ರೇಷ್ಠಂಶ್ರುತ್ವಾತನ್ನಾವಬುಧ್ಯತೇ ।
ರಾಜಾವಾರಾಜಮಾತ್ರೋವಾವ್ಯರ್ಥನ್ತಸ್ಯಬಹುಶ್ರುತಮ್ ॥ 10 ॥
ಉಪಪ್ರದಾನಂಸಾನ್ತ್ವಂ ಚ ಭೇದಙ್ಕಾಲೇ ಚ ವಿಕ್ರಮಮ್ ।
ಯೋಗಂ ಚ ರಕ್ಷಸಾಂಶ್ರೇಷ್ಠತಾವುಭೌ ಚ ನಯಾನಯೌ ॥ 11 ॥
ಕಾಲೇಧರ್ಮಾರ್ಥಕಾಮಾನ್ಯಸ್ಸಮ್ಮನ್ತ್ಱ್ಯಸಚಿವೈಃಸಹ ।
ನಿಷೇವೇತಾತ್ಮವಾನ್ಲೋಕೇ ನ ಸ ವ್ಯಸನಮಾಪ್ನುಯಾತ್ ॥ 12 ॥
ಹಿತಾನುಬನ್ಧಮಾಲೋಚ್ಯಕಾರ್ಯಾತ್ಕಾರ್ಯಮಿಹಾತ್ಮನಃ ।
ರಾಜಾಸಹಾರ್ಥತತ್ತ್ವಜ್ಞೈಸ್ಸಚಿವೈರ್ಬುಸ್ಸಹಿಜೀವತಿ ॥ 13 ॥
ಅನಭಿಜ್ಞಾಯಶಾಸ್ತ್ರಾರ್ಥಾನ್ ಪುರುಷಾಃಪಶುಬುದ್ಧಯಃ ।
ಪ್ರಾಗಲ್ಭ್ಯಾದ್ವಕ್ತುಮಿಚ್ಛನ್ತಿಮನ್ತ್ರೇಷ್ವಭ್ಯನ್ತರೀಕೃತಾಃ ॥ 14 ॥
ಅಶಾಸ್ತ್ರವಿದುಷಾನ್ತೇಷಾಂ ನ ಕಾರ್ಯಮಭಿಹಿತಂವಚಃ ।
ಅರ್ಥಶಾಸ್ತ್ರಾನಭಿಜ್ಞಾನಾಂವಿಪುಲಾಂಶ್ರಿಯಮಿಚ್ಛತಾಮ್ ॥ 15 ॥
ಅಹಿತಂ ಚ ಹಿತಾಕಾರನ್ಧಾರ್ಷ್ಟ್ಯಾಜ್ಜಲ್ಪನ್ತಿಯೇನರಾಃ ।
ಅವೇಕ್ಷ್ಯಮನ್ತ್ರಬಾಹ್ಯಾಸ್ತೇಕರ್ತವ್ಯಾಃಕೃತ್ಯದೂಷಣಾಃ ॥ 16 ॥
ವಿನಾಶಯನ್ತೋಭರ್ತಾರಂಸಹಿತಾಶ್ಶತ್ರುಭಿರ್ಬುಧೈಃ ।
ವಿಪರೀತಾನಿಕೃತ್ಯಾನಿಕಾರಯನ್ತೀಹಮನ್ತ್ರಿಣಃ ॥ 17 ॥
ತಾನ್ಭರ್ತಾಮಿತ್ರಸಙ್ಕಾಶಾನಮಿತ್ರಾನ್ಮನ್ತ್ರನಿರ್ಣಯೇ ।
ವ್ಯವಹಾರೇಣಜಾನೀಯಾತ್ಸಚಿವಾನುಪಸಮ್ಹಿತಾನ್ ॥ 18 ॥
ಚಪಲಸ್ಯೇಹಕೃತ್ಯಾನಿಸಹಸಾನುಪ್ರಧಾವತಃ ।
ಛಿದ್ರಮನ್ಯೇಪ್ರಪದ್ಯನ್ತೇಕ್ರೌಞ್ಚಸ್ಯ ಖ ಮಿವದ್ವಿಜಾಃ ॥ 19 ॥
ಯೋಹಿಶತ್ರುಮವಜ್ಞಾಯನಾತ್ಮಾನಮಭಿರಕ್ಷತಿ ।
ಅವಾಪ್ನೋತಿಹಿಸೋಽನರ್ಥಾನ್ ಸ್ಥಾನಾಚ್ಚವ್ಯವರೋಪ್ಯತೇ ॥ 20 ॥
ಯದುಕ್ತಮಿಹತೇಪೂರ್ವಙ್ಕ್ರಿಯತಾಮನುಜೇನ ಚ ।
ತದೇವನೋಹಿತಂವಾಕ್ಯಂಯದಿಚ್ಛಸಿ ಚ ತತ್ಕುರು ॥ 21 ॥
ತತ್ತುಶ್ರುತ್ವಾದಶಗ್ರೀವಃಕುಮ್ಭಕರ್ಣಸ್ಯಭಾಷಿತಮ್ ।
ಭ್ರುಕುಟಿಞ್ಚೈವಸಞ್ಚಕ್ರೇಕ್ರುದ್ಧಶ್ಚೈನಮಭಾಷತ ॥ 22 ॥
ಮಾನ್ಯೋಗುರುವಾರಿಚಾರ್ಯಃಕಿಮಾನ್ತ್ವಮನುಶಾಸಸಿ ।
ಕಿಮೇವಂವಾಕ್ಛ್ರಮಙ್ಕೃತ್ವಾಕಾಲೇಯುಕ್ತಂವಿಧೀಯತಾಮ್ ॥ 23 ॥
ವಿಭ್ರಮಾಚ್ಚಿತ್ತಮೋಹಾದ್ವಾಬಲವೀರ್ಯಾಶ್ರಯೇಣವಾ ।
ನಾಭಿಪನ್ನಮಿದಾನೀಂಯದ್ವ್ಯರ್ಥಾತಸ್ಯಪುನಃಕಥಾಃ ॥ 24 ॥
ಅಸ್ಮಿನ್ಕಾಲೇತುಯದ್ಯುಕ್ತನ್ತದಿದಾನೀಂವಿಧೀಯತಾಮ್ ।
ಗತನ್ತುನಾನುಶೋಚನ್ತಿಗತನ್ತುಗತಮೇವಹಿ ॥ 25 ॥
ಮಮಾಪನಯಜನ್ದೋಷಂವಿಕ್ರಮೇಣಸಮೀಕುರು ।
ಯದಿಖಲ್ವಸ್ತಿಮೇಸ್ನೇಹೋವಿಕ್ರಮಂವಾಽವಗಚ್ಛಸಿ ॥ 26 ॥
ಯದಿವಕಾರ್ಯಮ್ಮೇತತ್ತೇಹೃದಿಕಾರ್ಯತಮಮ್ಮತಮ್ ।
ಸ ಸುಹೃದ್ಯೋವಿಪನ್ನಾರ್ಥನ್ದೀನಮಭ್ಯವಪದ್ಯತೇ ॥ 27 ॥
ಸ ಬನ್ಧುರ್ಯೋಽಪನೀತೇಷುಸಾಹಾಯ್ಯಾಯೋಪಕಲ್ಪತೇ ।
ತಮಥೈವಮ್ಬ್ರುವಾಣನ್ತುವಚನನ್ಧೀರದಾರುಣಮ್ ॥ 28 ॥
ರುಷ್ಟೋಽಯಮಿತಿವಿಜ್ಞಾಯಶನೈಶ್ಶ್ಲಕ್ಷಣಮುವಾಚ ಹ ।
ಅತೀವಹಿಸಮಾಲಕ್ಷ್ಯಭ್ರಾತರಙ್ಕ್ಷುಭಿತೇನ್ದ್ರಿಯಮ್ ॥ 29 ॥
ಕುಮ್ಭಕರ್ಣಶ್ಶನೈರ್ವಾಕ್ಯಮ್ಬಭಾಷೇಪರಿಸಾನ್ತ್ವಯನ್ ।
ಶೃಣುರಾಜನ್ನವಹಿತೋಮಮವಾಕ್ಯಮರಿನ್ದಮ ॥ 30 ॥
ಅಲಂರಾಕ್ಷಸರಾಜೇನ್ದ್ರ ಸನ್ತಾಪಮುಪಪದ್ಯತೇ ।
ರೋಷಂ ಚ ಸಮ್ಪರಿತ್ಯಜ್ಯಸ್ವಸ್ಥೋಭವಿತುಮರ್ಹಸಿ ॥ 31 ॥
ನೈತನ್ಮನಸಿಕರ್ತವ್ಯಮ್ಮಯಿಜೀವತಿಪಾರ್ಥಿವ ।
ತಮಹನ್ನಾಶಯಿಷ್ಯಾಮಿಯತ್ಕೃತೇಪರಿತಪ್ಯತೇ ॥ 32 ॥
ಅವಶ್ಯನ್ತುಹಿತಂವಾಚ್ಯಂಸರ್ವಾವಸ್ಥಾನ್ತವಮಯಾ ।
ಬನ್ಧುಭಾವಾದಭಿಹಿತಮ್ಭ್ರಾತೃಸ್ನೇಹಾಚ್ಛಪಾರ್ಥಿವ ॥ 33 ॥
ಸದೃಶಂಯತ್ತುಕಾಲೇಽಸ್ಮಿನ್ ಕರ್ತುಂಸ್ನಿಗ್ಧೇನಬನ್ಧುನಾ ।
ಶತ್ರೂಣಾಙ್ಕದನಮ್ಪಶ್ಯಕ್ರಿಯಮಾಣಮ್ಮಯಾರಣೇ ॥ 34 ॥
ಅದ್ಯಪಶ್ಯಮಹಾಬಾಹೋ ಮಯಾಸಮರಮೂರ್ಧನಿ ।
ಹತೇರಾಮೇಸಹಭ್ರಾತ್ರಾದ್ರವನ್ತೀಂಹರಿವಾಹಿನೀಮ್ ॥ 35 ॥
ಅದ್ಯರಾಮಸ್ಯತದ್ದೃಷ್ಟವಾಮಯಾನೀತಂರಣಾಚ್ಛಿರಃ ।
ಸುಖೀಭವಮಹಾಬಾಹೋ ಸೀತಾಭವತುದುಃಖಿತಾ ॥ 36 ॥
ಅದ್ಯರಾಮಸ್ಯಪಶ್ಯನ್ತುನಿಧನಂಸುಮಹತ್ಪ್ರಿಯಮ್ ।
ಲಙ್ಕಾಯಾಂರಾಕ್ಷಸಾಃಸರ್ವೇಯೇತೇನಿಹತಬಾನ್ಧವಾಃ ॥ 37 ॥
ಅದ್ಯಶೋಕಪರೀತಾನಾಂಸ್ವಬನ್ಧುವಧಕಾರಣಾತ್ ।
ಶತ್ರೋರ್ಯುಧಿವಿನಾಶೇನಕರೋಮ್ಯಸ್ರಪ್ರಮಾರ್ಜನಮ್ ॥ 38 ॥
ಅದ್ಯಪರ್ವತಸಙ್ಕಾಶಂಸಸೂರ್ಯಮಿವತೋಯದಮ್ ।
ವಿಕೀರ್ಣಮ್ಪಶ್ಯಸಮರೇಸುಗ್ರೀವಮ್ಪ್ಲವಗೋತ್ತಮ ॥ 39 ॥
ಕಥಂ ಚ ರಾಕ್ಷಸೈರೇಭಿರ್ಮಯಾ ಚ ಪರಿರಕ್ಷಿತಃ ।
ಜಿಘಾಂಸುಭಿರ್ದಾಶರಥಿಂ ವಧ್ಯಸೇ ತ್ವಮಿಹಾನಘ ॥ 40 ॥
ಮಾನ್ನಿಹತ್ಯಕಿಲತ್ವಾಂಹಿನಿಹನಿಷ್ಯತಿರಾಘವಃ ।
ನಾಹಮಾತ್ಮನಿಸನ್ತಾಪಙ್ಗಚ್ಛೇಯಂರಾಕ್ಷಸಾಧಿಪ ॥ 41 ॥
ಕಾಮಂವತಿದಾನೀಮಪಿಮಾಂವ್ಯಾದಿಶತ್ವಮ್ಪರನ್ತಪ ।
ನ ಪರಃಪ್ರೇಷಣೀಯಸ್ತೇಯುದ್ಧಾಯಾತುಲವಿಕ್ರಮ ॥ 42 ॥
ಅಹಮುತ್ಸಾದಯಿಷ್ಯಾಮಿಶತ್ರೂಂಸ್ತವಮಹಾಬಲಃ ।
ಯದಿಶಕ್ರೋಯದಿಯಮೋಯದಿಪಾವಕಮಾರುತೌ ॥ 43 ॥
ತಾನಹಂಯೋಧಯಿಷ್ಯಾಮಿಕುಬೇರವರುಣಾವಪಿ ।
ಗಿರಿಮಾತ್ರಶರೀರಸ್ಯಶಿತಶೂಲಧರಸ್ಯಮೇ ॥ 44 ॥
ನರ್ದತಸ್ತೀಕ್ಷಣದಂಷ್ಟ್ರಸ್ಯಬಿಭೀಯಾಚ್ಚಪುರನ್ದರಃ ।
ಅಥವಾತ್ಯಕ್ತಶಸ್ತ್ರಸ್ಯಮೃದ್ನತಸ್ತರಸಾರಿಪೂನ್ ॥ 45 ॥
ನ ಮೇಪ್ರತಿಮುಖೇಸ್ಥಾತುಙ್ಕಶ್ಚಿತ್ ಶಕ್ತೋಜಿಜೀವಿಷುಃ ।
ನೈವಶಕ್ತ್ಯಾ ನ ಗದಯಾನಾಸಿನಾನಿಶಿತೈಶ್ಶರೈಃ ॥ 46 ॥
ಹಸ್ತಾಭ್ಯಾಮೇವಸಮ್ರಬ್ದೋಹನಿಷ್ಯಾಮ್ಯಪಿವಜ್ರಿಣಮ್ ।
ಯದಿಮೇಮುಷ್ಟಿವೇಗಂ ಸ ರಾಘವೋಽದ್ಯಸಹಿಷ್ಯತೇ ॥ 47 ॥
ತತಃಪಾಶ್ಯನ್ತಿಬಾಣೌಘಾರುಧಿರಂರಾಘವಸ್ಯತು ।
ಚಿನ್ತಯಾಬಾಧ್ಯಸೇರಾಜನ್ಕಿಮರ್ಥಮ್ಮಯಿತಿಷ್ಠತಿ ॥ 48 ॥
ಸೋಽಹಂಶತ್ರುವಿನಾಶಾಯ ತವ ನಿರ್ಯಾತುಮುದ್ಯತಃ ।
ಮುಞ್ಚರಾಮಾದ್ಭಯಂರಾಜ ನ್ಹನಿಷ್ಯಾಮೀಹಸಮ್ಯುಗೇ ॥ 49 ॥
ರಾಘವಂಲಕ್ಷ್ಮಣಞ್ಚೈವಸುಗ್ರೀವಂ ಚ ಮಹಾಬಲಮ್ ।
ಹನೂಮನ್ತಂ ಚ ರಕ್ಷೋಘ್ನಂಲಙ್ಕಾಯೇನಪ್ರದೀಪಿತಾ ॥ 50 ॥
ಹರೀಂಶ್ಚಾಪಿಹನಿಯಿಷ್ಯಾಮಿಸಂಯುಗೇಸಮವಾಸ್ಥಿವಾನ್ ।
ಅಸಾಧಾರಣಮಿಚ್ಛಾಮಿನದಾತುಮ್ಮಹದ್ಯಶಃ ॥ 51 ॥
ಯದಿಚೇನ್ದ್ರಾದ್ಭಯಂ ರಾಜನ್ಯದಿ ಚಾಪಿ ಸ್ವಯಮ್ಭುವಃ ।
ತತೋಽಹಂ ನಾಶಯಿಷ್ಯಾಮಿ ನೈಶಂ ತಮ ಇವಾಂಶುಮಾನ್ ॥ 52 ॥
ಅಪಿದೇವಾಶ್ಶಯಿಷ್ಯನ್ತೇಕ್ರುದ್ಧೇಮಯಿಮಹೀತಲೇ ।
ಯಮಂ ಚ ಶಮಯಿಷ್ಯಾಮಿಭಕ್ಷಯಿಷ್ಯಾಮಿಪಾವಕಮ್ ॥ 53 ॥
ಆದಿತ್ಯಮ್ಪಾತಯಿಷ್ಯಾಮಿಸನಕ್ಷತ್ರಮ್ಮಹೀತಲೇ ।
ಶತಕ್ರತುಂವಧಿಷ್ಯಾಮಿಪಾಸ್ಯಾಮಿವರುಣಾಲಯಮ್ ॥ 54 ॥
ಪರ್ವತಾಂಶ್ಚೂರ್ಣಯಿಷ್ಯಾಮಿದಾರಯಿಷ್ಯಾಮಿಮೇದಿನೀಮ್ ।
ದೀರ್ಘಕಾಲಮ್ಪ್ರಸುಪ್ತಸ್ಯಕುಮ್ಭಕರ್ಣಸ್ಯವಿಕ್ರಮಮ್ ॥ 55 ॥
ಅದ್ಯಪಶ್ಯನ್ತುಭೂತಾನಿಭಕ್ಷ್ಯಮಾಣಾನಿಸರ್ವಶಃ ।
ನನ್ವಿದನ್ತ್ರಿದಿವಂಸರ್ವಮಾಹಾರಸ್ಯ ನ ಪೂರ್ಯತೇ ॥ 56 ॥
ವಧೇನತೇದಾಶರಥೇಃಸುಖಾರ್ಹಂಸುಖಂಸಮಾಹರ್ತುಮಹಂವ್ರಜಾಮಿ ।
ನಿಹತ್ಯರಾಮಂಸಹಲಕ್ಷ್ಮಣೇನಖಾದಾಮಿನ್ಹರಿಯೂಥಮುಖ್ಯಾನ್ ॥ 57 ॥
ರಮಸ್ವರಾಜನ್ ಪಿಬಚಾದ್ಯವಾರುಣೀಙ್ಕುರುಷ್ವಕೃತ್ಯಾನಿವಿನೀಯತಾಮ್ಮ್ ।
ಮಯಾದ್ಯರಾಮೇಗಮಿತೇಯಮಕ್ಷ್ಯಞ್ಚಿರಾಯಸೀತಾವಶಗಾತಿ ॥ 58 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ತ್ರಿಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
tasyarākṣasarājasyaniśamyaparidevitam |
kumbhakarṇobabhāṣedaṃvacanamprajahāsa ca || 1 ||
dṛṣṭo doṣo hi yo'smābhiḥ purā mantravinirṇaye |
hiteṣvanabhiyuktena so'yamāsāditastvayā || 2 ||
śīghraṅkhalvabhyupetantvāmphalampāpasyakarmaṇaḥ |
nirayeṣvevapatanaṃyathāduṣkṛtakarmaṇaḥ || 3 ||
prathamaṃvaimahārājakṛtyametadacintitam |
kevalaṃvīryadarpeṇanānubandhovicintitaḥ || 4 ||
yaḥpaścātūrvakāryāṇikuryādaiśvaryamāsthitaḥ |
pūrvañcottarakāryāṇi na sa vedanayānayā || 5 ||
deśakālavihīnānikarmāṇiviparītavat |
kriyamāṇāniduṣyantihavīṃṣyaprayateṣviva || 6 ||
trayāṇāmpañcadhāyogaṅkarmaṇāṃyaḥprapaśyati |
sacivaissamayaṅkṛtvā sa sabhyevartatepathi || 7 ||
yathāgamaṃ ca yorājāsamayaṃvicikīrṣati |
budhyatesacivānbadhyāsuhṛdaścānupaśyati || 8 ||
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca sarvānvārakṣasāmpate |
bhajatepuruṣaḥkāletrīṇidvandvānivāpunaḥ || 9 ||
triṣucaiteṣuyacchreṣṭhaṃśrutvātannāvabudhyate |
rājāvārājamātrovāvyarthantasyabahuśrutam || 10 ||
upapradānaṃsāntvaṃ ca bhedaṅkāle ca vikramam |
yogaṃ ca rakṣasāṃśreṣṭhatāvubhau ca nayānayau || 11 ||
kāledharmārthakāmānyassammantṟyasacivaiḥsaha |
niṣevetātmavānloke na sa vyasanamāpnuyāt || 12 ||
hitānubandhamālocyakāryātkāryamihātmanaḥ |
rājāsahārthatattvajñaissacivairbussahijīvati || 13 ||
anabhijñāyaśāstrārthān puruṣāḥpaśubuddhayaḥ |
prāgalbhyādvaktumicchantimantreṣvabhyantarīkṛtāḥ || 14 ||
aśāstraviduṣānteṣāṃ na kāryamabhihitaṃvacaḥ |
arthaśāstrānabhijñānāṃvipulāṃśriyamicchatām || 15 ||
ahitaṃ ca hitākārandhārṣṭyājjalpantiyenarāḥ |
avekṣyamantrabāhyāstekartavyāḥkṛtyadūṣaṇāḥ || 16 ||
vināśayantobhartāraṃsahitāśśatrubhirbudhaiḥ |
viparītānikṛtyānikārayantīhamantriṇaḥ || 17 ||
tānbhartāmitrasaṅkāśānamitrānmantranirṇaye |
vyavahāreṇajānīyātsacivānupasamhitān || 18 ||
capalasyehakṛtyānisahasānupradhāvataḥ |
chidramanyeprapadyantekrauñcasya kha mivadvijāḥ || 19 ||
yohiśatrumavajñāyanātmānamabhirakṣati |
avāpnotihiso'narthān sthānāccavyavaropyate || 20 ||
yaduktamihatepūrvaṅkriyatāmanujena ca |
tadevanohitaṃvākyaṃyadicchasi ca tatkuru || 21 ||
tattuśrutvādaśagrīvaḥkumbhakarṇasyabhāṣitam |
bhrukuṭiñcaivasañcakrekruddhaścainamabhāṣata || 22 ||
mānyoguruvāricāryaḥkimāntvamanuśāsasi |
kimevaṃvākchramaṅkṛtvākāleyuktaṃvidhīyatām || 23 ||
vibhramāccittamohādvābalavīryāśrayeṇavā |
nābhipannamidānīṃyadvyarthātasyapunaḥkathāḥ || 24 ||
asminkāletuyadyuktantadidānīṃvidhīyatām |
gatantunānuśocantigatantugatamevahi || 25 ||
mamāpanayajandoṣaṃvikrameṇasamīkuru |
yadikhalvastimesnehovikramaṃvā'vagacchasi || 26 ||
yadivakāryammetattehṛdikāryatamammatam |
sa suhṛdyovipannārthandīnamabhyavapadyate || 27 ||
sa bandhuryo'panīteṣusāhāyyāyopakalpate |
tamathaivambruvāṇantuvacanandhīradāruṇam || 28 ||
ruṣṭo'yamitivijñāyaśanaiśślakṣaṇamuvāca ha |
atīvahisamālakṣyabhrātaraṅkṣubhitendriyam || 29 ||
kumbhakarṇaśśanairvākyambabhāṣeparisāntvayan |
śṛṇurājannavahitomamavākyamarindama || 30 ||
alaṃrākṣasarājendra santāpamupapadyate |
roṣaṃ ca samparityajyasvasthobhavitumarhasi || 31 ||
naitanmanasikartavyammayijīvatipārthiva |
tamahannāśayiṣyāmiyatkṛteparitapyate || 32 ||
avaśyantuhitaṃvācyaṃsarvāvasthāntavamayā |
bandhubhāvādabhihitambhrātṛsnehācchapārthiva || 33 ||
sadṛśaṃyattukāle'smin kartuṃsnigdhenabandhunā |
śatrūṇāṅkadanampaśyakriyamāṇammayāraṇe || 34 ||
adyapaśyamahābāho mayāsamaramūrdhani |
haterāmesahabhrātrādravantīṃharivāhinīm || 35 ||
adyarāmasyataddṛṣṭavāmayānītaṃraṇācchiraḥ |
sukhībhavamahābāho sītābhavatuduḥkhitā || 36 ||
adyarāmasyapaśyantunidhanaṃsumahatpriyam |
laṅkāyāṃrākṣasāḥsarveyetenihatabāndhavāḥ || 37 ||
adyaśokaparītānāṃsvabandhuvadhakāraṇāt |
śatroryudhivināśenakaromyasrapramārjanam || 38 ||
adyaparvatasaṅkāśaṃsasūryamivatoyadam |
vikīrṇampaśyasamaresugrīvamplavagottama || 39 ||
kathaṃ ca rākṣasairebhirmayā ca parirakṣitaḥ |
jighāṃsubhirdāśarathiṃ vadhyase tvamihānagha || 40 ||
mānnihatyakilatvāṃhinihaniṣyatirāghavaḥ |
nāhamātmanisantāpaṅgaccheyaṃrākṣasādhipa || 41 ||
kāmaṃvatidānīmapimāṃvyādiśatvamparantapa |
na paraḥpreṣaṇīyasteyuddhāyātulavikrama || 42 ||
ahamutsādayiṣyāmiśatrūṃstavamahābalaḥ |
yadiśakroyadiyamoyadipāvakamārutau || 43 ||
tānahaṃyodhayiṣyāmikuberavaruṇāvapi |
girimātraśarīrasyaśitaśūladharasyame || 44 ||
nardatastīkṣaṇadaṃṣṭrasyabibhīyāccapurandaraḥ |
athavātyaktaśastrasyamṛdnatastarasāripūn || 45 ||
na mepratimukhesthātuṅkaścit śaktojijīviṣuḥ |
naivaśaktyā na gadayānāsināniśitaiśśaraiḥ || 46 ||
hastābhyāmevasamrabdohaniṣyāmyapivajriṇam |
yadimemuṣṭivegaṃ sa rāghavo'dyasahiṣyate || 47 ||
tataḥpāśyantibāṇaughārudhiraṃrāghavasyatu |
cintayābādhyaserājankimarthammayitiṣṭhati || 48 ||
so'haṃśatruvināśāya tava niryātumudyataḥ |
muñcarāmādbhayaṃrāja nhaniṣyāmīhasamyuge || 49 ||
rāghavaṃlakṣmaṇañcaivasugrīvaṃ ca mahābalam |
hanūmantaṃ ca rakṣoghnaṃlaṅkāyenapradīpitā || 50 ||
harīṃścāpihaniyiṣyāmisaṃyugesamavāsthivān |
asādhāraṇamicchāminadātummahadyaśaḥ || 51 ||
yadicendrādbhayaṃ rājanyadi cāpi svayambhuvaḥ |
tato'haṃ nāśayiṣyāmi naiśaṃ tama ivāṃśumān || 52 ||
apidevāśśayiṣyantekruddhemayimahītale |
yamaṃ ca śamayiṣyāmibhakṣayiṣyāmipāvakam || 53 ||
ādityampātayiṣyāmisanakṣatrammahītale |
śatakratuṃvadhiṣyāmipāsyāmivaruṇālayam || 54 ||
parvatāṃścūrṇayiṣyāmidārayiṣyāmimedinīm |
dīrghakālamprasuptasyakumbhakarṇasyavikramam || 55 ||
adyapaśyantubhūtānibhakṣyamāṇānisarvaśaḥ |
nanvidantridivaṃsarvamāhārasya na pūryate || 56 ||
vadhenatedāśaratheḥsukhārhaṃsukhaṃsamāhartumahaṃvrajāmi |
nihatyarāmaṃsahalakṣmaṇenakhādāminhariyūthamukhyān || 57 ||
ramasvarājan pibacādyavāruṇīṅkuruṣvakṛtyānivinīyatāmm |
mayādyarāmegamiteyamakṣyañcirāyasītāvaśagāti || 58 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ त्रिषष्टितमस्सर्गः ।
तस्यराक्षसराजस्यनिशम्यपरिदेवितम् ।
कुम्भकर्णोबभाषेदंवचनम्प्रजहास च ॥ 1 ॥
दृष्टो दोषो हि योऽस्माभिः पुरा मन्त्रविनिर्णये ।
हितेष्वनभियुक्तेन सोऽयमासादितस्त्वया ॥ 2 ॥
शीघ्रङ्खल्वभ्युपेतन्त्वाम्फलम्पापस्यकर्मणः ।
निरयेष्वेवपतनंयथादुष्कृतकर्मणः ॥ 3 ॥
प्रथमंवैमहाराजकृत्यमेतदचिन्तितम् ।
केवलंवीर्यदर्पेणनानुबन्धोविचिन्तितः ॥ 4 ॥
यःपश्चातूर्वकार्याणिकुर्यादैश्वर्यमास्थितः ।
पूर्वञ्चोत्तरकार्याणि न स वेदनयानया ॥ 5 ॥
देशकालविहीनानिकर्माणिविपरीतवत् ।
क्रियमाणानिदुष्यन्तिहवींष्यप्रयतेष्विव ॥ 6 ॥
त्रयाणाम्पञ्चधायोगङ्कर्मणांयःप्रपश्यति ।
सचिवैस्समयङ्कृत्वा स सभ्येवर्ततेपथि ॥ 7 ॥
यथागमं च योराजासमयंविचिकीर्षति ।
बुध्यतेसचिवान्बध्यासुहृदश्चानुपश्यति ॥ 8 ॥
धर्ममर्थं च कामं च सर्वान्वारक्षसाम्पते ।
भजतेपुरुषःकालेत्रीणिद्वन्द्वानिवापुनः ॥ 9 ॥
त्रिषुचैतेषुयच्छ्रेष्ठंश्रुत्वातन्नावबुध्यते ।
राजावाराजमात्रोवाव्यर्थन्तस्यबहुश्रुतम् ॥ 10 ॥
उपप्रदानंसान्त्वं च भेदङ्काले च विक्रमम् ।
योगं च रक्षसांश्रेष्ठतावुभौ च नयानयौ ॥ 11 ॥
कालेधर्मार्थकामान्यस्सम्मन्त्ऱ्यसचिवैःसह ।
निषेवेतात्मवान्लोके न स व्यसनमाप्नुयात् ॥ 12 ॥
हितानुबन्धमालोच्यकार्यात्कार्यमिहात्मनः ।
राजासहार्थतत्त्वज्ञैस्सचिवैर्बुस्सहिजीवति ॥ 13 ॥
अनभिज्ञायशास्त्रार्थान् पुरुषाःपशुबुद्धयः ।
प्रागल्भ्याद्वक्तुमिच्छन्तिमन्त्रेष्वभ्यन्तरीकृताः ॥ 14 ॥
अशास्त्रविदुषान्तेषां न कार्यमभिहितंवचः ।
अर्थशास्त्रानभिज्ञानांविपुलांश्रियमिच्छताम् ॥ 15 ॥
अहितं च हिताकारन्धार्ष्ट्याज्जल्पन्तियेनराः ।
अवेक्ष्यमन्त्रबाह्यास्तेकर्तव्याःकृत्यदूषणाः ॥ 16 ॥
विनाशयन्तोभर्तारंसहिताश्शत्रुभिर्बुधैः ।
विपरीतानिकृत्यानिकारयन्तीहमन्त्रिणः ॥ 17 ॥
तान्भर्तामित्रसङ्काशानमित्रान्मन्त्रनिर्णये ।
व्यवहारेणजानीयात्सचिवानुपसम्हितान् ॥ 18 ॥
चपलस्येहकृत्यानिसहसानुप्रधावतः ।
छिद्रमन्येप्रपद्यन्तेक्रौञ्चस्य ख मिवद्विजाः ॥ 19 ॥
योहिशत्रुमवज्ञायनात्मानमभिरक्षति ।
अवाप्नोतिहिसोऽनर्थान् स्थानाच्चव्यवरोप्यते ॥ 20 ॥
यदुक्तमिहतेपूर्वङ्क्रियतामनुजेन च ।
तदेवनोहितंवाक्यंयदिच्छसि च तत्कुरु ॥ 21 ॥
तत्तुश्रुत्वादशग्रीवःकुम्भकर्णस्यभाषितम् ।
भ्रुकुटिञ्चैवसञ्चक्रेक्रुद्धश्चैनमभाषत ॥ 22 ॥
मान्योगुरुवारिचार्यःकिमान्त्वमनुशाससि ।
किमेवंवाक्छ्रमङ्कृत्वाकालेयुक्तंविधीयताम् ॥ 23 ॥
विभ्रमाच्चित्तमोहाद्वाबलवीर्याश्रयेणवा ।
नाभिपन्नमिदानींयद्व्यर्थातस्यपुनःकथाः ॥ 24 ॥
अस्मिन्कालेतुयद्युक्तन्तदिदानींविधीयताम् ।
गतन्तुनानुशोचन्तिगतन्तुगतमेवहि ॥ 25 ॥
ममापनयजन्दोषंविक्रमेणसमीकुरु ।
यदिखल्वस्तिमेस्नेहोविक्रमंवाऽवगच्छसि ॥ 26 ॥
यदिवकार्यम्मेतत्तेहृदिकार्यतमम्मतम् ।
स सुहृद्योविपन्नार्थन्दीनमभ्यवपद्यते ॥ 27 ॥
स बन्धुर्योऽपनीतेषुसाहाय्यायोपकल्पते ।
तमथैवम्ब्रुवाणन्तुवचनन्धीरदारुणम् ॥ 28 ॥
रुष्टोऽयमितिविज्ञायशनैश्श्लक्षणमुवाच ह ।
अतीवहिसमालक्ष्यभ्रातरङ्क्षुभितेन्द्रियम् ॥ 29 ॥
कुम्भकर्णश्शनैर्वाक्यम्बभाषेपरिसान्त्वयन् ।
शृणुराजन्नवहितोममवाक्यमरिन्दम ॥ 30 ॥
अलंराक्षसराजेन्द्र सन्तापमुपपद्यते ।
रोषं च सम्परित्यज्यस्वस्थोभवितुमर्हसि ॥ 31 ॥
नैतन्मनसिकर्तव्यम्मयिजीवतिपार्थिव ।
तमहन्नाशयिष्यामियत्कृतेपरितप्यते ॥ 32 ॥
अवश्यन्तुहितंवाच्यंसर्वावस्थान्तवमया ।
बन्धुभावादभिहितम्भ्रातृस्नेहाच्छपार्थिव ॥ 33 ॥
सदृशंयत्तुकालेऽस्मिन् कर्तुंस्निग्धेनबन्धुना ।
शत्रूणाङ्कदनम्पश्यक्रियमाणम्मयारणे ॥ 34 ॥
अद्यपश्यमहाबाहो मयासमरमूर्धनि ।
हतेरामेसहभ्रात्राद्रवन्तींहरिवाहिनीम् ॥ 35 ॥
अद्यरामस्यतद्दृष्टवामयानीतंरणाच्छिरः ।
सुखीभवमहाबाहो सीताभवतुदुःखिता ॥ 36 ॥
अद्यरामस्यपश्यन्तुनिधनंसुमहत्प्रियम् ।
लङ्कायांराक्षसाःसर्वेयेतेनिहतबान्धवाः ॥ 37 ॥
अद्यशोकपरीतानांस्वबन्धुवधकारणात् ।
शत्रोर्युधिविनाशेनकरोम्यस्रप्रमार्जनम् ॥ 38 ॥
अद्यपर्वतसङ्काशंससूर्यमिवतोयदम् ।
विकीर्णम्पश्यसमरेसुग्रीवम्प्लवगोत्तम ॥ 39 ॥
कथं च राक्षसैरेभिर्मया च परिरक्षितः ।
जिघांसुभिर्दाशरथिं वध्यसे त्वमिहानघ ॥ 40 ॥
मान्निहत्यकिलत्वांहिनिहनिष्यतिराघवः ।
नाहमात्मनिसन्तापङ्गच्छेयंराक्षसाधिप ॥ 41 ॥
कामंवतिदानीमपिमांव्यादिशत्वम्परन्तप ।
न परःप्रेषणीयस्तेयुद्धायातुलविक्रम ॥ 42 ॥
अहमुत्सादयिष्यामिशत्रूंस्तवमहाबलः ।
यदिशक्रोयदियमोयदिपावकमारुतौ ॥ 43 ॥
तानहंयोधयिष्यामिकुबेरवरुणावपि ।
गिरिमात्रशरीरस्यशितशूलधरस्यमे ॥ 44 ॥
नर्दतस्तीक्षणदंष्ट्रस्यबिभीयाच्चपुरन्दरः ।
अथवात्यक्तशस्त्रस्यमृद्नतस्तरसारिपून् ॥ 45 ॥
न मेप्रतिमुखेस्थातुङ्कश्चित् शक्तोजिजीविषुः ।
नैवशक्त्या न गदयानासिनानिशितैश्शरैः ॥ 46 ॥
हस्ताभ्यामेवसम्रब्दोहनिष्याम्यपिवज्रिणम् ।
यदिमेमुष्टिवेगं स राघवोऽद्यसहिष्यते ॥ 47 ॥
ततःपाश्यन्तिबाणौघारुधिरंराघवस्यतु ।
चिन्तयाबाध्यसेराजन्किमर्थम्मयितिष्ठति ॥ 48 ॥
सोऽहंशत्रुविनाशाय तव निर्यातुमुद्यतः ।
मुञ्चरामाद्भयंराज न्हनिष्यामीहसम्युगे ॥ 49 ॥
राघवंलक्ष्मणञ्चैवसुग्रीवं च महाबलम् ।
हनूमन्तं च रक्षोघ्नंलङ्कायेनप्रदीपिता ॥ 50 ॥
हरींश्चापिहनियिष्यामिसंयुगेसमवास्थिवान् ।
असाधारणमिच्छामिनदातुम्महद्यशः ॥ 51 ॥
यदिचेन्द्राद्भयं राजन्यदि चापि स्वयम्भुवः ।
ततोऽहं नाशयिष्यामि नैशं तम इवांशुमान् ॥ 52 ॥
अपिदेवाश्शयिष्यन्तेक्रुद्धेमयिमहीतले ।
यमं च शमयिष्यामिभक्षयिष्यामिपावकम् ॥ 53 ॥
आदित्यम्पातयिष्यामिसनक्षत्रम्महीतले ।
शतक्रतुंवधिष्यामिपास्यामिवरुणालयम् ॥ 54 ॥
पर्वतांश्चूर्णयिष्यामिदारयिष्यामिमेदिनीम् ।
दीर्घकालम्प्रसुप्तस्यकुम्भकर्णस्यविक्रमम् ॥ 55 ॥
अद्यपश्यन्तुभूतानिभक्ष्यमाणानिसर्वशः ।
नन्विदन्त्रिदिवंसर्वमाहारस्य न पूर्यते ॥ 56 ॥
वधेनतेदाशरथेःसुखार्हंसुखंसमाहर्तुमहंव्रजामि ।
निहत्यरामंसहलक्ष्मणेनखादामिन्हरियूथमुख्यान् ॥ 57 ॥
रमस्वराजन् पिबचाद्यवारुणीङ्कुरुष्वकृत्यानिविनीयताम्म् ।
मयाद्यरामेगमितेयमक्ष्यञ्चिरायसीतावशगाति ॥ 58 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे त्रिषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
tasyarākṣasarājasyaniśamyaparidevitam |
kumbhakarṇobabhāṣedaṃvacanamprajahāsa ca || 1 ||
dṛṣṭo doṣo hi yo'smābhiḥ purā mantravinirṇaye |
hiteṣvanabhiyuktena so'yamāsāditastvayā || 2 ||
śīghraṅkhalvabhyupetantvāmphalampāpasyakarmaṇaḥ |
nirayeṣvevapatanaṃyathāduṣkṛtakarmaṇaḥ || 3 ||
prathamaṃvaimahārājakṛtyametadacintitam |
kevalaṃvīryadarpeṇanānubandhovicintitaḥ || 4 ||
yaḥpaścātūrvakāryāṇikuryādaiśvaryamāsthitaḥ |
pūrvañcottarakāryāṇi na sa vedanayānayā || 5 ||
deśakālavihīnānikarmāṇiviparītavat |
kriyamāṇāniduṣyantihavīṃṣyaprayateṣviva || 6 ||
trayāṇāmpañcadhāyogaṅkarmaṇāṃyaḥprapaśyati |
sacivaissamayaṅkṛtvā sa sabhyevartatepathi || 7 ||
yathāgamaṃ ca yorājāsamayaṃvicikīrṣati |
budhyatesacivānbadhyāsuhṛdaścānupaśyati || 8 ||
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca sarvānvārakṣasāmpate |
bhajatepuruṣaḥkāletrīṇidvandvānivāpunaḥ || 9 ||
triṣucaiteṣuyacchreṣṭhaṃśrutvātannāvabudhyate |
rājāvārājamātrovāvyarthantasyabahuśrutam || 10 ||
upapradānaṃsāntvaṃ ca bhedaṅkāle ca vikramam |
yogaṃ ca rakṣasāṃśreṣṭhatāvubhau ca nayānayau || 11 ||
kāledharmārthakāmānyassammantṟyasacivaiḥsaha |
niṣevetātmavānloke na sa vyasanamāpnuyāt || 12 ||
hitānubandhamālocyakāryātkāryamihātmanaḥ |
rājāsahārthatattvajñaissacivairbussahijīvati || 13 ||
anabhijñāyaśāstrārthān puruṣāḥpaśubuddhayaḥ |
prāgalbhyādvaktumicchantimantreṣvabhyantarīkṛtāḥ || 14 ||
aśāstraviduṣānteṣāṃ na kāryamabhihitaṃvacaḥ |
arthaśāstrānabhijñānāṃvipulāṃśriyamicchatām || 15 ||
ahitaṃ ca hitākārandhārṣṭyājjalpantiyenarāḥ |
avekṣyamantrabāhyāstekartavyāḥkṛtyadūṣaṇāḥ || 16 ||
vināśayantobhartāraṃsahitāśśatrubhirbudhaiḥ |
viparītānikṛtyānikārayantīhamantriṇaḥ || 17 ||
tānbhartāmitrasaṅkāśānamitrānmantranirṇaye |
vyavahāreṇajānīyātsacivānupasamhitān || 18 ||
capalasyehakṛtyānisahasānupradhāvataḥ |
chidramanyeprapadyantekrauñcasya kha mivadvijāḥ || 19 ||
yohiśatrumavajñāyanātmānamabhirakṣati |
avāpnotihiso'narthān sthānāccavyavaropyate || 20 ||
yaduktamihatepūrvaṅkriyatāmanujena ca |
tadevanohitaṃvākyaṃyadicchasi ca tatkuru || 21 ||
tattuśrutvādaśagrīvaḥkumbhakarṇasyabhāṣitam |
bhrukuṭiñcaivasañcakrekruddhaścainamabhāṣata || 22 ||
mānyoguruvāricāryaḥkimāntvamanuśāsasi |
kimevaṃvākchramaṅkṛtvākāleyuktaṃvidhīyatām || 23 ||
vibhramāccittamohādvābalavīryāśrayeṇavā |
nābhipannamidānīṃyadvyarthātasyapunaḥkathāḥ || 24 ||
asminkāletuyadyuktantadidānīṃvidhīyatām |
gatantunānuśocantigatantugatamevahi || 25 ||
mamāpanayajandoṣaṃvikrameṇasamīkuru |
yadikhalvastimesnehovikramaṃvā'vagacchasi || 26 ||
yadivakāryammetattehṛdikāryatamammatam |
sa suhṛdyovipannārthandīnamabhyavapadyate || 27 ||
sa bandhuryo'panīteṣusāhāyyāyopakalpate |
tamathaivambruvāṇantuvacanandhīradāruṇam || 28 ||
ruṣṭo'yamitivijñāyaśanaiśślakṣaṇamuvāca ha |
atīvahisamālakṣyabhrātaraṅkṣubhitendriyam || 29 ||
kumbhakarṇaśśanairvākyambabhāṣeparisāntvayan |
śṛṇurājannavahitomamavākyamarindama || 30 ||
alaṃrākṣasarājendra santāpamupapadyate |
roṣaṃ ca samparityajyasvasthobhavitumarhasi || 31 ||
naitanmanasikartavyammayijīvatipārthiva |
tamahannāśayiṣyāmiyatkṛteparitapyate || 32 ||
avaśyantuhitaṃvācyaṃsarvāvasthāntavamayā |
bandhubhāvādabhihitambhrātṛsnehācchapārthiva || 33 ||
sadṛśaṃyattukāle'smin kartuṃsnigdhenabandhunā |
śatrūṇāṅkadanampaśyakriyamāṇammayāraṇe || 34 ||
adyapaśyamahābāho mayāsamaramūrdhani |
haterāmesahabhrātrādravantīṃharivāhinīm || 35 ||
adyarāmasyataddṛṣṭavāmayānītaṃraṇācchiraḥ |
sukhībhavamahābāho sītābhavatuduḥkhitā || 36 ||
adyarāmasyapaśyantunidhanaṃsumahatpriyam |
laṅkāyāṃrākṣasāḥsarveyetenihatabāndhavāḥ || 37 ||
adyaśokaparītānāṃsvabandhuvadhakāraṇāt |
śatroryudhivināśenakaromyasrapramārjanam || 38 ||
adyaparvatasaṅkāśaṃsasūryamivatoyadam |
vikīrṇampaśyasamaresugrīvamplavagottama || 39 ||
kathaṃ ca rākṣasairebhirmayā ca parirakṣitaḥ |
jighāṃsubhirdāśarathiṃ vadhyase tvamihānagha || 40 ||
mānnihatyakilatvāṃhinihaniṣyatirāghavaḥ |
nāhamātmanisantāpaṅgaccheyaṃrākṣasādhipa || 41 ||
kāmaṃvatidānīmapimāṃvyādiśatvamparantapa |
na paraḥpreṣaṇīyasteyuddhāyātulavikrama || 42 ||
ahamutsādayiṣyāmiśatrūṃstavamahābalaḥ |
yadiśakroyadiyamoyadipāvakamārutau || 43 ||
tānahaṃyodhayiṣyāmikuberavaruṇāvapi |
girimātraśarīrasyaśitaśūladharasyame || 44 ||
nardatastīkṣaṇadaṃṣṭrasyabibhīyāccapurandaraḥ |
athavātyaktaśastrasyamṛdnatastarasāripūn || 45 ||
na mepratimukhesthātuṅkaścit śaktojijīviṣuḥ |
naivaśaktyā na gadayānāsināniśitaiśśaraiḥ || 46 ||
hastābhyāmevasamrabdohaniṣyāmyapivajriṇam |
yadimemuṣṭivegaṃ sa rāghavo'dyasahiṣyate || 47 ||
tataḥpāśyantibāṇaughārudhiraṃrāghavasyatu |
cintayābādhyaserājankimarthammayitiṣṭhati || 48 ||
so'haṃśatruvināśāya tava niryātumudyataḥ |
muñcarāmādbhayaṃrāja nhaniṣyāmīhasamyuge || 49 ||
rāghavaṃlakṣmaṇañcaivasugrīvaṃ ca mahābalam |
hanūmantaṃ ca rakṣoghnaṃlaṅkāyenapradīpitā || 50 ||
harīṃścāpihaniyiṣyāmisaṃyugesamavāsthivān |
asādhāraṇamicchāminadātummahadyaśaḥ || 51 ||
yadicendrādbhayaṃ rājanyadi cāpi svayambhuvaḥ |
tato'haṃ nāśayiṣyāmi naiśaṃ tama ivāṃśumān || 52 ||
apidevāśśayiṣyantekruddhemayimahītale |
yamaṃ ca śamayiṣyāmibhakṣayiṣyāmipāvakam || 53 ||
ādityampātayiṣyāmisanakṣatrammahītale |
śatakratuṃvadhiṣyāmipāsyāmivaruṇālayam || 54 ||
parvatāṃścūrṇayiṣyāmidārayiṣyāmimedinīm |
dīrghakālamprasuptasyakumbhakarṇasyavikramam || 55 ||
adyapaśyantubhūtānibhakṣyamāṇānisarvaśaḥ |
nanvidantridivaṃsarvamāhārasya na pūryate || 56 ||
vadhenatedāśaratheḥsukhārhaṃsukhaṃsamāhartumahaṃvrajāmi |
nihatyarāmaṃsahalakṣmaṇenakhādāminhariyūthamukhyān || 57 ||
ramasvarājan pibacādyavāruṇīṅkuruṣvakṛtyānivinīyatāmm |
mayādyarāmegamiteyamakṣyañcirāyasītāvaśagāti || 58 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.