ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಪಞ್ಚಪಞ್ಚಾಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಲಙ್ಕಾಂ ಸಮಸ್ತಾಂ ಸನ್ದೀಪ್ಯ ಲಾಙ್ಗೂಲಾಗ್ನಿಂ ಮಹಾಬಲಃ ।
ನಿರ್ವಾಪಯಾಮಾಸ ತದಾ ಸಮುದ್ರೇ ಹರಿಸತ್ತಮಃ ।
ಸನ್ದೀಪ್ಯಮಾನಾಂ ವಿಧ್ವಸ್ತಾಂ ತ್ರಸ್ತರಕ್ಷೋಗಣಾಂ ಪುರೀಮ್ ।
ಆವೇಕ್ಷ್ಯ ಹನುಮಾನ್ ಲಙ್ಕಾಂ ಚಿನ್ತಯಾಮಾಸ ವಾನರಃ ॥ 1 ॥
ತಸ್ಯಾಭೂತ್ಸುಮಹಾಂಸ್ತ್ರಾಸಃ ಕುತ್ಸಾ ಚಾತ್ಮನ್ಯಜಾಯತ ।
ಲಙ್ಕಾಂ ಪ್ರದಹತಾ ಕರ್ಮ ಕಿಂಸ್ವಿತ್ಕೃತಮಿದಂ ಮಯಾ ॥ 2 ॥
ಧನ್ಯಾಸ್ತೇ ಪುರುಷಶ್ರೇಷ್ಠಾ ಯೇ ಬುದ್ಧ್ಯಾ ಕೋಪಮುತ್ಥಿತಮ್ ।
ನಿರುನ್ಧನ್ತಿ ಮಹಾತ್ಮಾನೋ ದೀಪ್ತಮಗ್ನಿಮಿವಾಮ್ಭಸಾ ॥ 3 ॥
ಕ್ರುದ್ಧಃ ಪಾಪಂ ನ ಕುರ್ಯಾತ್ಕಃ ಕ್ರುದ್ಧೋ ಹನ್ಯಾದ್ಗುರೂನಪಿ ।
ಕ್ರುದ್ಧಃ ಪರುಷಯಾ ವಾಚಾ ನರಸ್ಸಾಧೂನಧಿಕ್ಷಿಪೇತ್ ॥ 4 ॥
ವಾಚ್ಯಾವಾಚ್ಯಂ ಪ್ರಕುಪಿತೋ ನ ವಿಜಾನಾತಿ ಕರ್ಹಿಚಿತ್ ।
ನಾಕಾರ್ಯಮಸ್ತಿ ಕ್ರುದ್ಧಸ್ಯ ನಾವಾಚ್ಯಂ ವಿದ್ಯತೇ ಕ್ವಚಿತ್ ॥ 5 ॥
ಯಸ್ಸಮುತ್ಪತಿತಂ ಕ್ರೋಧಂ ಕ್ಷಮಯೈವ ನಿರಸ್ಯತಿ ।
ಯಥೋರಗಸ್ತ್ವಚಂ ಜೀರ್ಣಾಂ ಸ ವೈ ಪುರುಷ ಉಚ್ಯತೇ ॥ 6 ॥
ಧಿಗಸ್ತು ಮಾಂ ಸುದುರ್ಬುದ್ಧಿಂ ನಿರ್ಲಜ್ಜಂ ಪಾಪಕೃತ್ತಮಮ್ ।
ಅಚಿನ್ತಯಿತ್ವಾ ತಾಂ ಸೀತಾಮಗ್ನಿದಂ ಸ್ವಾಮಿಘಾತುಕಮ್ ॥ 7 ॥
ಯದಿ ದಗ್ಧಾ ತ್ವಿಯಂ ಲಙ್ಕಾ ನೂನಮಾರ್ಯಾಽಪಿ ಜಾನಕೀ ।
ದಗ್ಧಾ ತೇನ ಮಯಾ ಭರ್ತುರ್ಹಿತಂ ಕಾರ್ಯಮಜಾನತಾ ॥ 8 ॥
ಯದರ್ಥಮಯಮಾರಮ್ಭಸ್ತತ್ಕಾರ್ಯಮವಸಾದಿತಮ್ ।
ಮಯಾ ಹಿ ದಹತಾ ಲಙ್ಕಾಂ ನ ಸೀತಾ ಪರಿರಕ್ಷಿತಾ ॥ 9 ॥
ಈಷತ್ಕಾರ್ಯಮಿದಂ ಕಾರ್ಯಂ ಕೃತಮಾಸೀನ್ನ ಸಂಶಯಃ ।
ತಸ್ಯ ಕ್ರೋಧಾಭಿಭೂತೇನ ಮಯಾ ಮೂಲಕ್ಷಯಃ ಕೃತಃ ॥ 10 ॥
ವಿನಷ್ಟಾ ಜಾನಕೀ ನೂನಂ ನ ಹ್ಯದಗ್ಧಃ ಪ್ರದೃಶ್ಯತೇ ।
ಲಙ್ಕಾಯಾಂ ಕಶ್ಚಿದುದ್ಧೇಶಸ್ಸರ್ವಾ ಭಸ್ಮೀಕೃತಾ ಪುರೀ ॥ 11 ॥
ಯದಿ ತದ್ವಿಹತಂ ಕಾರ್ಯಂ ಮಮ ಪ್ರಜ್ಞಾವಿಪರ್ಯಯಾತ್ ।
ಇಹೈವ ಪ್ರಾಣಸನ್ನ್ಯಾಸೋ ಮಮಾಪಿ ಹ್ಯದ್ಯ ರೋಚತೇ ॥ 12 ॥
ಕಿಮಗ್ನೌ ನಿಪತಾಮ್ಯದ್ಯ ಆಹೋಸ್ವಿದ್ಬಡಬಾಮುಖೇ ।
ಶರೀರಮಾಹೋ ಸತ್ತ್ವಾನಾಂ ದದ್ಮಿ ಸಾಗರವಾಸಿನಾಮ್ ॥ 13 ॥
ಕಥಂ ಹಿ ಜೀವತಾ ಶಕ್ಯೋ ಮಯಾ ದ್ರಷ್ಟುಂ ಹರೀಶ್ವರಃ ।
ತೌ ವಾ ಪುರುಷಶಾರ್ದೂಲೌ ಕಾರ್ಯಸರ್ವಸ್ವಘಾತಿನಾ ॥ 14 ॥
ಮಯಾ ಖಲು ತದೇವೇದಂ ರೋಷದೋಷಾತ್ಪ್ರದರ್ಶಿತಮ್ ।
ಪ್ರಥಿತಂ ತ್ರಿಷು ಲೋಕೇಷು ಕಪಿತ್ವಮನವಸ್ಥಿತಮ್ ॥ 15 ॥
ಧಿಗಸ್ತು ರಾಜಸಂ ಭಾವಮನೀಶಮನವಸ್ಥಿತಮ್ ।
ಈಶ್ವರೇಣಾಪಿ ಯದ್ರಾಗಾನ್ಮಯಾ ಸೀತಾ ನ ರಕ್ಷಿತಾ ॥ 16 ॥
ವಿನಷ್ಟಾಯಾಂ ತು ಸೀತಾಯಾಂ ತಾವುಭೌ ವಿನಶಿಷ್ಯತಃ ।
ತಯೋರ್ವಿನಾಶೇ ಸುಗ್ರೀವಃ ಸಬನ್ಧುರ್ವಿನಶಿಷ್ಯತಿ ॥ 17 ॥
ಏತದೇವ ವಚಶ್ಶ್ರುತ್ವಾ ಭರತೋ ಭ್ರಾತೃವತ್ಸಲಃ ।
ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ಸಹಶತ್ರುಘ್ನಃ ಕಥಂ ಶಕ್ಷ್ಯತಿ ಜೀವಿತುಮ್ ॥ 18 ॥
ಇಕ್ಷ್ವಾಕುವಂಶೇ ಧರ್ಮಿಷ್ಠೇ ಗತೇ ನಾಶಮಸಂಶಯಮ್ ।
ಭವಿಷ್ಯನ್ತಿ ಪ್ರಜಾಸ್ಸರ್ವಾಶ್ಶೋಕಸನ್ತಾಪಪೀಡಿತಾಃ ॥ 19 ॥
ತದಹಂ ಭಾಗ್ಯರಹಿತೋ ಲುಪ್ತಧರ್ಮಾರ್ಥಸಙ್ಗ್ರಹಃ ॥ 20 ॥
ರೋಷದೋಷಪರೀತಾತ್ಮಾ ವ್ಯಕ್ತಂ ಲೋಕವಿನಾಶನಃ ।
ಇತಿ ಚಿನ್ತಯತಸ್ತಸ್ಯ ನಿಮಿತ್ತಾನ್ಯುಪಪೇದಿರೇ ।
ಪೂರ್ವಮಪ್ಯುಪಲಬ್ಧಾನಿ ಸಾಕ್ಷಾತ್ಪುನರಚಿನ್ತಯತ್ ॥ 21 ॥
ಅಥವಾ ಚಾರುಸರ್ವಾಙ್ಗೀ ರಕ್ಷಿತಾ ಸ್ವೇನ ತೇಜಸಾ ।
ನ ನಶಿಷ್ಯತಿ ಕಲ್ಯಾಣೀ ನಾಗ್ನಿರಗ್ನೌ ಪ್ರವರ್ತತೇ ॥ 22 ॥
ನ ಹಿ ಧರ್ಮಾತ್ಮನಸ್ತಸ್ಯ ಭಾರ್ಯಾಮಮಿತತೇಜಸಃ ।
ಸ್ವಚಾರಿತ್ರಾಭಿಗುಪ್ತಾಂ ತಾಂ ಸ್ಪ್ರಷ್ಟುಮರ್ಹತಿ ಪಾವಕಃ ॥ 23 ॥
ನೂನಂ ರಾಮಪ್ರಭಾವೇಣ ವೈದೇಹ್ಯಾಸ್ಸುಕೃತೇನ ಚ ।
ಯನ್ಮಾಂ ದಹನಕರ್ಮಾಯಂ ನಾದಹದ್ಧವ್ಯವಾಹನಃ ॥ 24 ॥
ತ್ರಯಾಣಾಂ ಭರತಾದೀನಾಂ ಭ್ರಾತ್ರೂಣಾಂ ದೇವತಾ ಚ ಯಾ ।
ರಾಮಸ್ಯ ಚ ಮನಃ ಕಾನ್ತಾ ಸಾ ಕಥಂ ವಿನಶಿಷ್ಯತಿ ॥ 25 ॥
ಯದ್ವಾ ದಹನಕರ್ಮಾಯಂ ಸರ್ವತ್ರ ಪ್ರಭುರವ್ಯಯಃ ।
ನ ಮೇ ದಹತಿ ಲಾಙ್ಗೂಲಂ ಕಥಮಾರ್ಯಾಂ ಪ್ರಧಕ್ಷ್ಯತಿ ॥ 26 ॥
ಪುನಶ್ಚಾಚಿನ್ತಯತ್ತತ್ರ ಹನುಮಾನ್ವಿಸ್ಮಿತಸ್ತದಾ ।
ಹಿರಣ್ಯನಾಭಸ್ಯ ಗಿರೇರ್ಜಲಮಧ್ಯೇ ಪ್ರದರ್ಶನಮ್ ॥ 27 ॥
ತಪಸಾ ಸತ್ಯವಾಕ್ಯೇನ ಅನನ್ಯತ್ವಾಚ್ಚ ಭರ್ತರಿ ।
ಅಪಿ ಸಾ ನಿರ್ದಹೇದಗ್ನಿಂ ನ ತಾಮಗ್ನಿಃ ಪ್ರಧಕ್ಷ್ಯತಿ ॥ 28 ॥
ಸ ತಥಾ ಚಿನ್ತಯಂಸ್ತತ್ರ ದೇವ್ಯಾ ಧರ್ಮಪರಿಗ್ರಹಮ್ ।
ಶುಶ್ರಾವ ಹನುಮಾನ್ವಾಕ್ಯಂ ಚಾರಣಾನಾಂ ಮಹಾತ್ಮನಾಮ್ ॥ 29 ॥
ಅಹೋ ಖಲು ಕೃತಂ ಕರ್ಮ ದುಷ್ಕರಂ ಹಿ ಹನೂಮತಾ ।
ಅಗ್ನಿಂ ವಿಸೃಜತಾಽಭೀಕ್ಷ್ಣಂ ಭೀಮಂ ರಾಕ್ಷಸವೇಶ್ಮನಿ ॥ 30 ॥
ಪ್ರಪಲಾಯಿತರಕ್ಷಃ ಸ್ತ್ರೀಬಾಲವೃದ್ಧಸಮಾಕುಲಾ ।
ಜನಕೋಲಾಹಲಾಧ್ಮಾತಾ ಕ್ರನ್ದನ್ತೀವಾದ್ರಿಕನ್ದರೈಃ ॥ 31 ॥
ದಗ್ಧೇಯಂ ನಗರೀ ಸರ್ವಾ ಸಾಟ್ಟಪ್ರಾಕಾರತೋರಣಾ ।
ಜಾನಕೀ ನ ಚ ದಗ್ಧೇತಿ ವಿಸ್ಮಯೋಽದ್ಭುತ ಏವ ನಃ ॥ 32 ॥
ಸ ನಿಮಿತ್ತೈಶ್ಚ ದೃಷ್ಟಾರ್ಥೈಃ ಕಾರಣೈಶ್ಚ ಮಹಾಗುಣೈಃ ।
ಋಷಿವಾಕ್ಯೈಶ್ಚ ಹನುಮಾನಭವತ್ಪ್ರೀತಮಾನಸಃ ॥ 33 ॥
ತತಃ ಕಪಿಃ ಪ್ರಾಪ್ತಮನೋರಥಾರ್ಥಸ್ತಾಮಕ್ಷತಾಂ ರಾಜಸುತಾಂ ವಿದಿತ್ವಾ ।
ಪ್ರತ್ಯಕ್ಷತಸ್ತಾಂ ಪುನರೇವ ದೃಷ್ಟವಾ ಪ್ರತಿಪ್ರಯಾಣಾಯ ಮತಿಂ ಚಕಾರ ॥ 34 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡೇ ಪಞ್ಚಪಞ್ಚಾಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcapañcāśassargaḥ |
laṅkāṃ samastāṃ sandīpya lāṅgūlāgniṃ mahābalaḥ |
nirvāpayāmāsa tadā samudre harisattamaḥ |
sandīpyamānāṃ vidhvastāṃ trastarakṣogaṇāṃ purīm |
āvekṣya hanumān laṅkāṃ cintayāmāsa vānaraḥ || 1 ||
tasyābhūtsumahāṃstrāsaḥ kutsā cātmanyajāyata |
laṅkāṃ pradahatā karma kiṃsvitkṛtamidaṃ mayā || 2 ||
dhanyāste puruṣaśreṣṭhā ye buddhyā kopamutthitam |
nirundhanti mahātmāno dīptamagnimivāmbhasā || 3 ||
kruddhaḥ pāpaṃ na kuryātkaḥ kruddho hanyādgurūnapi |
kruddhaḥ paruṣayā vācā narassādhūnadhikṣipet || 4 ||
vācyāvācyaṃ prakupito na vijānāti karhicit |
nākāryamasti kruddhasya nāvācyaṃ vidyate kvacit || 5 ||
yassamutpatitaṃ krodhaṃ kṣamayaiva nirasyati |
yathoragastvacaṃ jīrṇāṃ sa vai puruṣa ucyate || 6 ||
dhigastu māṃ sudurbuddhiṃ nirlajjaṃ pāpakṛttamam |
acintayitvā tāṃ sītāmagnidaṃ svāmighātukam || 7 ||
yadi dagdhā tviyaṃ laṅkā nūnamāryā'pi jānakī |
dagdhā tena mayā bharturhitaṃ kāryamajānatā || 8 ||
yadarthamayamārambhastatkāryamavasāditam |
mayā hi dahatā laṅkāṃ na sītā parirakṣitā || 9 ||
īṣatkāryamidaṃ kāryaṃ kṛtamāsīnna saṃśayaḥ |
tasya krodhābhibhūtena mayā mūlakṣayaḥ kṛtaḥ || 10 ||
vinaṣṭā jānakī nūnaṃ na hyadagdhaḥ pradṛśyate |
laṅkāyāṃ kaściduddheśassarvā bhasmīkṛtā purī || 11 ||
yadi tadvihataṃ kāryaṃ mama prajñāviparyayāt |
ihaiva prāṇasannyāso mamāpi hyadya rocate || 12 ||
kimagnau nipatāmyadya āhosvidbaḍabāmukhe |
śarīramāho sattvānāṃ dadmi sāgaravāsinām || 13 ||
kathaṃ hi jīvatā śakyo mayā draṣṭuṃ harīśvaraḥ |
tau vā puruṣaśārdūlau kāryasarvasvaghātinā || 14 ||
mayā khalu tadevedaṃ roṣadoṣātpradarśitam |
prathitaṃ triṣu lokeṣu kapitvamanavasthitam || 15 ||
dhigastu rājasaṃ bhāvamanīśamanavasthitam |
īśvareṇāpi yadrāgānmayā sītā na rakṣitā || 16 ||
vinaṣṭāyāṃ tu sītāyāṃ tāvubhau vinaśiṣyataḥ |
tayorvināśe sugrīvaḥ sabandhurvinaśiṣyati || 17 ||
etadeva vacaśśrutvā bharato bhrātṛvatsalaḥ |
dharmātmā sahaśatrughnaḥ kathaṃ śakṣyati jīvitum || 18 ||
ikṣvākuvaṃśe dharmiṣṭhe gate nāśamasaṃśayam |
bhaviṣyanti prajāssarvāśśokasantāpapīḍitāḥ || 19 ||
tadahaṃ bhāgyarahito luptadharmārthasaṅgrahaḥ || 20 ||
roṣadoṣaparītātmā vyaktaṃ lokavināśanaḥ |
iti cintayatastasya nimittānyupapedire |
pūrvamapyupalabdhāni sākṣātpunaracintayat || 21 ||
athavā cārusarvāṅgī rakṣitā svena tejasā |
na naśiṣyati kalyāṇī nāgniragnau pravartate || 22 ||
na hi dharmātmanastasya bhāryāmamitatejasaḥ |
svacāritrābhiguptāṃ tāṃ spraṣṭumarhati pāvakaḥ || 23 ||
nūnaṃ rāmaprabhāveṇa vaidehyāssukṛtena ca |
yanmāṃ dahanakarmāyaṃ nādahaddhavyavāhanaḥ || 24 ||
trayāṇāṃ bharatādīnāṃ bhrātrūṇāṃ devatā ca yā |
rāmasya ca manaḥ kāntā sā kathaṃ vinaśiṣyati || 25 ||
yadvā dahanakarmāyaṃ sarvatra prabhuravyayaḥ |
na me dahati lāṅgūlaṃ kathamāryāṃ pradhakṣyati || 26 ||
punaścācintayattatra hanumānvismitastadā |
hiraṇyanābhasya girerjalamadhye pradarśanam || 27 ||
tapasā satyavākyena ananyatvācca bhartari |
api sā nirdahedagniṃ na tāmagniḥ pradhakṣyati || 28 ||
sa tathā cintayaṃstatra devyā dharmaparigraham |
śuśrāva hanumānvākyaṃ cāraṇānāṃ mahātmanām || 29 ||
aho khalu kṛtaṃ karma duṣkaraṃ hi hanūmatā |
agniṃ visṛjatā'bhīkṣṇaṃ bhīmaṃ rākṣasaveśmani || 30 ||
prapalāyitarakṣaḥ strībālavṛddhasamākulā |
janakolāhalādhmātā krandantīvādrikandaraiḥ || 31 ||
dagdheyaṃ nagarī sarvā sāṭṭaprākāratoraṇā |
jānakī na ca dagdheti vismayo'dbhuta eva naḥ || 32 ||
sa nimittaiśca dṛṣṭārthaiḥ kāraṇaiśca mahāguṇaiḥ |
ṛṣivākyaiśca hanumānabhavatprītamānasaḥ || 33 ||
tataḥ kapiḥ prāptamanorathārthastāmakṣatāṃ rājasutāṃ viditvā |
pratyakṣatastāṃ punareva dṛṣṭavā pratiprayāṇāya matiṃ cakāra || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ पञ्चपञ्चाशस्सर्गः ।
लङ्कां समस्तां सन्दीप्य लाङ्गूलाग्निं महाबलः ।
निर्वापयामास तदा समुद्रे हरिसत्तमः ।
सन्दीप्यमानां विध्वस्तां त्रस्तरक्षोगणां पुरीम् ।
आवेक्ष्य हनुमान् लङ्कां चिन्तयामास वानरः ॥ 1 ॥
तस्याभूत्सुमहांस्त्रासः कुत्सा चात्मन्यजायत ।
लङ्कां प्रदहता कर्म किंस्वित्कृतमिदं मया ॥ 2 ॥
धन्यास्ते पुरुषश्रेष्ठा ये बुद्ध्या कोपमुत्थितम् ।
निरुन्धन्ति महात्मानो दीप्तमग्निमिवाम्भसा ॥ 3 ॥
क्रुद्धः पापं न कुर्यात्कः क्रुद्धो हन्याद्गुरूनपि ।
क्रुद्धः परुषया वाचा नरस्साधूनधिक्षिपेत् ॥ 4 ॥
वाच्यावाच्यं प्रकुपितो न विजानाति कर्हिचित् ।
नाकार्यमस्ति क्रुद्धस्य नावाच्यं विद्यते क्वचित् ॥ 5 ॥
यस्समुत्पतितं क्रोधं क्षमयैव निरस्यति ।
यथोरगस्त्वचं जीर्णां स वै पुरुष उच्यते ॥ 6 ॥
धिगस्तु मां सुदुर्बुद्धिं निर्लज्जं पापकृत्तमम् ।
अचिन्तयित्वा तां सीतामग्निदं स्वामिघातुकम् ॥ 7 ॥
यदि दग्धा त्वियं लङ्का नूनमार्याऽपि जानकी ।
दग्धा तेन मया भर्तुर्हितं कार्यमजानता ॥ 8 ॥
यदर्थमयमारम्भस्तत्कार्यमवसादितम् ।
मया हि दहता लङ्कां न सीता परिरक्षिता ॥ 9 ॥
ईषत्कार्यमिदं कार्यं कृतमासीन्न संशयः ।
तस्य क्रोधाभिभूतेन मया मूलक्षयः कृतः ॥ 10 ॥
विनष्टा जानकी नूनं न ह्यदग्धः प्रदृश्यते ।
लङ्कायां कश्चिदुद्धेशस्सर्वा भस्मीकृता पुरी ॥ 11 ॥
यदि तद्विहतं कार्यं मम प्रज्ञाविपर्ययात् ।
इहैव प्राणसन्न्यासो ममापि ह्यद्य रोचते ॥ 12 ॥
किमग्नौ निपताम्यद्य आहोस्विद्बडबामुखे ।
शरीरमाहो सत्त्वानां दद्मि सागरवासिनाम् ॥ 13 ॥
कथं हि जीवता शक्यो मया द्रष्टुं हरीश्वरः ।
तौ वा पुरुषशार्दूलौ कार्यसर्वस्वघातिना ॥ 14 ॥
मया खलु तदेवेदं रोषदोषात्प्रदर्शितम् ।
प्रथितं त्रिषु लोकेषु कपित्वमनवस्थितम् ॥ 15 ॥
धिगस्तु राजसं भावमनीशमनवस्थितम् ।
ईश्वरेणापि यद्रागान्मया सीता न रक्षिता ॥ 16 ॥
विनष्टायां तु सीतायां तावुभौ विनशिष्यतः ।
तयोर्विनाशे सुग्रीवः सबन्धुर्विनशिष्यति ॥ 17 ॥
एतदेव वचश्श्रुत्वा भरतो भ्रातृवत्सलः ।
धर्मात्मा सहशत्रुघ्नः कथं शक्ष्यति जीवितुम् ॥ 18 ॥
इक्ष्वाकुवंशे धर्मिष्ठे गते नाशमसंशयम् ।
भविष्यन्ति प्रजास्सर्वाश्शोकसन्तापपीडिताः ॥ 19 ॥
तदहं भाग्यरहितो लुप्तधर्मार्थसङ्ग्रहः ॥ 20 ॥
रोषदोषपरीतात्मा व्यक्तं लोकविनाशनः ।
इति चिन्तयतस्तस्य निमित्तान्युपपेदिरे ।
पूर्वमप्युपलब्धानि साक्षात्पुनरचिन्तयत् ॥ 21 ॥
अथवा चारुसर्वाङ्गी रक्षिता स्वेन तेजसा ।
न नशिष्यति कल्याणी नाग्निरग्नौ प्रवर्तते ॥ 22 ॥
न हि धर्मात्मनस्तस्य भार्याममिततेजसः ।
स्वचारित्राभिगुप्तां तां स्प्रष्टुमर्हति पावकः ॥ 23 ॥
नूनं रामप्रभावेण वैदेह्यास्सुकृतेन च ।
यन्मां दहनकर्मायं नादहद्धव्यवाहनः ॥ 24 ॥
त्रयाणां भरतादीनां भ्रात्रूणां देवता च या ।
रामस्य च मनः कान्ता सा कथं विनशिष्यति ॥ 25 ॥
यद्वा दहनकर्मायं सर्वत्र प्रभुरव्ययः ।
न मे दहति लाङ्गूलं कथमार्यां प्रधक्ष्यति ॥ 26 ॥
पुनश्चाचिन्तयत्तत्र हनुमान्विस्मितस्तदा ।
हिरण्यनाभस्य गिरेर्जलमध्ये प्रदर्शनम् ॥ 27 ॥
तपसा सत्यवाक्येन अनन्यत्वाच्च भर्तरि ।
अपि सा निर्दहेदग्निं न तामग्निः प्रधक्ष्यति ॥ 28 ॥
स तथा चिन्तयंस्तत्र देव्या धर्मपरिग्रहम् ।
शुश्राव हनुमान्वाक्यं चारणानां महात्मनाम् ॥ 29 ॥
अहो खलु कृतं कर्म दुष्करं हि हनूमता ।
अग्निं विसृजताऽभीक्ष्णं भीमं राक्षसवेश्मनि ॥ 30 ॥
प्रपलायितरक्षः स्त्रीबालवृद्धसमाकुला ।
जनकोलाहलाध्माता क्रन्दन्तीवाद्रिकन्दरैः ॥ 31 ॥
दग्धेयं नगरी सर्वा साट्टप्राकारतोरणा ।
जानकी न च दग्धेति विस्मयोऽद्भुत एव नः ॥ 32 ॥
स निमित्तैश्च दृष्टार्थैः कारणैश्च महागुणैः ।
ऋषिवाक्यैश्च हनुमानभवत्प्रीतमानसः ॥ 33 ॥
ततः कपिः प्राप्तमनोरथार्थस्तामक्षतां राजसुतां विदित्वा ।
प्रत्यक्षतस्तां पुनरेव दृष्टवा प्रतिप्रयाणाय मतिं चकार ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे पञ्चपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcapañcāśassargaḥ |
laṅkāṃ samastāṃ sandīpya lāṅgūlāgniṃ mahābalaḥ |
nirvāpayāmāsa tadā samudre harisattamaḥ |
sandīpyamānāṃ vidhvastāṃ trastarakṣogaṇāṃ purīm |
āvekṣya hanumān laṅkāṃ cintayāmāsa vānaraḥ || 1 ||
tasyābhūtsumahāṃstrāsaḥ kutsā cātmanyajāyata |
laṅkāṃ pradahatā karma kiṃsvitkṛtamidaṃ mayā || 2 ||
dhanyāste puruṣaśreṣṭhā ye buddhyā kopamutthitam |
nirundhanti mahātmāno dīptamagnimivāmbhasā || 3 ||
kruddhaḥ pāpaṃ na kuryātkaḥ kruddho hanyādgurūnapi |
kruddhaḥ paruṣayā vācā narassādhūnadhikṣipet || 4 ||
vācyāvācyaṃ prakupito na vijānāti karhicit |
nākāryamasti kruddhasya nāvācyaṃ vidyate kvacit || 5 ||
yassamutpatitaṃ krodhaṃ kṣamayaiva nirasyati |
yathoragastvacaṃ jīrṇāṃ sa vai puruṣa ucyate || 6 ||
dhigastu māṃ sudurbuddhiṃ nirlajjaṃ pāpakṛttamam |
acintayitvā tāṃ sītāmagnidaṃ svāmighātukam || 7 ||
yadi dagdhā tviyaṃ laṅkā nūnamāryā'pi jānakī |
dagdhā tena mayā bharturhitaṃ kāryamajānatā || 8 ||
yadarthamayamārambhastatkāryamavasāditam |
mayā hi dahatā laṅkāṃ na sītā parirakṣitā || 9 ||
īṣatkāryamidaṃ kāryaṃ kṛtamāsīnna saṃśayaḥ |
tasya krodhābhibhūtena mayā mūlakṣayaḥ kṛtaḥ || 10 ||
vinaṣṭā jānakī nūnaṃ na hyadagdhaḥ pradṛśyate |
laṅkāyāṃ kaściduddheśassarvā bhasmīkṛtā purī || 11 ||
yadi tadvihataṃ kāryaṃ mama prajñāviparyayāt |
ihaiva prāṇasannyāso mamāpi hyadya rocate || 12 ||
kimagnau nipatāmyadya āhosvidbaḍabāmukhe |
śarīramāho sattvānāṃ dadmi sāgaravāsinām || 13 ||
kathaṃ hi jīvatā śakyo mayā draṣṭuṃ harīśvaraḥ |
tau vā puruṣaśārdūlau kāryasarvasvaghātinā || 14 ||
mayā khalu tadevedaṃ roṣadoṣātpradarśitam |
prathitaṃ triṣu lokeṣu kapitvamanavasthitam || 15 ||
dhigastu rājasaṃ bhāvamanīśamanavasthitam |
īśvareṇāpi yadrāgānmayā sītā na rakṣitā || 16 ||
vinaṣṭāyāṃ tu sītāyāṃ tāvubhau vinaśiṣyataḥ |
tayorvināśe sugrīvaḥ sabandhurvinaśiṣyati || 17 ||
etadeva vacaśśrutvā bharato bhrātṛvatsalaḥ |
dharmātmā sahaśatrughnaḥ kathaṃ śakṣyati jīvitum || 18 ||
ikṣvākuvaṃśe dharmiṣṭhe gate nāśamasaṃśayam |
bhaviṣyanti prajāssarvāśśokasantāpapīḍitāḥ || 19 ||
tadahaṃ bhāgyarahito luptadharmārthasaṅgrahaḥ || 20 ||
roṣadoṣaparītātmā vyaktaṃ lokavināśanaḥ |
iti cintayatastasya nimittānyupapedire |
pūrvamapyupalabdhāni sākṣātpunaracintayat || 21 ||
athavā cārusarvāṅgī rakṣitā svena tejasā |
na naśiṣyati kalyāṇī nāgniragnau pravartate || 22 ||
na hi dharmātmanastasya bhāryāmamitatejasaḥ |
svacāritrābhiguptāṃ tāṃ spraṣṭumarhati pāvakaḥ || 23 ||
nūnaṃ rāmaprabhāveṇa vaidehyāssukṛtena ca |
yanmāṃ dahanakarmāyaṃ nādahaddhavyavāhanaḥ || 24 ||
trayāṇāṃ bharatādīnāṃ bhrātrūṇāṃ devatā ca yā |
rāmasya ca manaḥ kāntā sā kathaṃ vinaśiṣyati || 25 ||
yadvā dahanakarmāyaṃ sarvatra prabhuravyayaḥ |
na me dahati lāṅgūlaṃ kathamāryāṃ pradhakṣyati || 26 ||
punaścācintayattatra hanumānvismitastadā |
hiraṇyanābhasya girerjalamadhye pradarśanam || 27 ||
tapasā satyavākyena ananyatvācca bhartari |
api sā nirdahedagniṃ na tāmagniḥ pradhakṣyati || 28 ||
sa tathā cintayaṃstatra devyā dharmaparigraham |
śuśrāva hanumānvākyaṃ cāraṇānāṃ mahātmanām || 29 ||
aho khalu kṛtaṃ karma duṣkaraṃ hi hanūmatā |
agniṃ visṛjatā'bhīkṣṇaṃ bhīmaṃ rākṣasaveśmani || 30 ||
prapalāyitarakṣaḥ strībālavṛddhasamākulā |
janakolāhalādhmātā krandantīvādrikandaraiḥ || 31 ||
dagdheyaṃ nagarī sarvā sāṭṭaprākāratoraṇā |
jānakī na ca dagdheti vismayo'dbhuta eva naḥ || 32 ||
sa nimittaiśca dṛṣṭārthaiḥ kāraṇaiśca mahāguṇaiḥ |
ṛṣivākyaiśca hanumānabhavatprītamānasaḥ || 33 ||
tataḥ kapiḥ prāptamanorathārthastāmakṣatāṃ rājasutāṃ viditvā |
pratyakṣatastāṃ punareva dṛṣṭavā pratiprayāṇāya matiṃ cakāra || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.