ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಸಪ್ತಪಞ್ಚಾಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ರಾಕ್ಷಸಂ ಮೃಗರೂಪೇಣ ಚರನ್ತಂ ಕಾಮರೂಪಿಣಮ್ ।
ನಿಹತ್ಯ ರಾಮೋ ಮಾರೀಚಂ ತೂರ್ಣಂ ಪಥಿ ನ್ಯವರ್ತತ ॥ 1 ॥
ತಸ್ಯ ಸನ್ತ್ವರಮಾಣಸ್ಯ ದ್ರಷ್ಟುಕಾಮಸ್ಯ ಮೈಥಿಲೀಮ್ ।
ಕ್ರೂರಸ್ವನೋಽಥ ಗೋಮಾಯುರ್ವಿನನಾದಾಸ್ಯ ಪೃಷ್ಠತಃ ॥ 2 ॥
ಸ ತಸ್ಯ ಸ್ವರಮಾಜ್ಞಾಯ ದಾರುಣಂ ರೋಮಹರ್ಷಣಮ್ ।
ಚಿನ್ತಯಾಮಾಸ ಗೋಮಾಯೋಸ್ಸ್ವರೇಣ ಪರಿಶಙ್ಕಿತಃ ॥ 3 ॥
ಅಶುಭಂ ಬತ ಮನ್ಯೇಽಹಂ ಗೋಮಾಯುರ್ವಾಶ್ಯತೇ ಯಥಾ ।
ಸ್ವಸ್ತಿ ಸ್ಯಾದಪಿ ವೈದೇಹ್ಯಾ ರಾಕ್ಷಸೈರ್ಭಕ್ಷಣಂ ವಿನಾ ॥ 4 ॥
ಮಾರೀಚೇನ ತು ವಿಜ್ಞಾಯ ಸ್ವರಮಾಲಮ್ಬ್ಯ ಮಾಮಕಮ್ ।
ವಿಕ್ರುಷ್ಟಂ ಮೃಗರೂಪೇಣ ಲಕ್ಷ್ಮಣಶ್ಶೃಣುಯಾದ್ಯದಿ ॥ 5 ॥
ಸ ಸೌಮಿತ್ರಿಸ್ಸ್ವರಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ತಾಂ ಚ ಹಿತ್ವಾಚ ಮೈಥಿಲೀಮ್ ।
ತಯೇಹ ಪ್ರಹಿತಃ ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ಮತ್ಸಕಾಶಮಿಹೈಷ್ಯತಿ ॥ 6 ॥
ರಾಕ್ಷಸೈಸ್ಸಹಿತೈರ್ನೂನಂ ಸೀತಾಯಾ ಈಪ್ಸಿತೋ ವಧಃ ।
ಕಾಞ್ಚನಶ್ಚ ಮೃಗೋ ಭೂತ್ವಾ ವ್ಯಪನೀಯಾಶ್ರಮಾತ್ತು ಮಾಮ್ ॥ 7 ॥
ದೂರಂ ನೀತ್ವಾ ತು ಮಾರೀಚೋ ರಾಕ್ಷಸೋಽಭೂಚ್ಛರಾ ಹತಃ ।
ಹಾ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ಹತೋಽಸ್ಮೀತಿ ಯದ್ವಾಕ್ಯಂ ವ್ಯಾಜಹಾರ ಹ ॥ 8 ॥
ಅಪಿ ಸ್ವಸ್ತಿ ಭವೇತ್ತಾಭ್ಯಾಂ ರಹಿತಾಭ್ಯಾಂ ಮಹಾವನೇ ।
ಜನಸ್ಥಾನನಿಮಿತ್ತಂ ಹಿ ಕೃತವೈರೋಽಸ್ಮಿ ರಾಕ್ಷಸೈಃ ॥ 9 ॥
ನಿಮಿತ್ತಾನಿ ಚ ಘೋರಾಣಿ ದೃಶ್ಯನ್ತೇಽದ್ಯ ಬಹೂನಿ ಚ ।
ಇತ್ಯೇವಂ ಚಿನ್ತಯನ್ರಾಮಶ್ಶ್ರುತ್ವಾ ಗೋಮಾಯುನಿಸ್ಸ್ವನಮ್ ॥ 10 ॥
ಆತ್ಮನಶ್ಚಾಪನಯನಾನ್ಮೃಗರೂಪೇಣ ರಕ್ಷಸಾ ।
ಆಜಗಾಮ ಜನಸ್ಥಾನಂ ರಾಘವಃ ಪರಿಶಙ್ಕಿತಃ ॥ 11 ॥
ತಂ ದೀನಮನಸೋ ದೀನಮಾಸೇದುರ್ಮೃಗಪಕ್ಷಿಣಃ ।
ಸವ್ಯಂ ಕೃತ್ವಾ ಮಹಾತ್ಮಾನಂ ಘೋರಾಂಶ್ಚ ಸಸೃಜುಸ್ಸ್ವರಾನ್ ॥ 12 ॥
ತಾನಿ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ನಿಮಿತ್ತಾನಿ ಮಹಾಘೋರಾಣಿ ರಾಘವಃ ।
ನ್ಯವರ್ತತಾಥ ತ್ವರಿತೋ ಜವೇನಾಶ್ರಮಮಾತ್ಮನಃ ॥ 13 ॥
ಸೀತಾಂ ಸ ತು ವರಾರೋಹಾಂ ಲಕ್ಷ್ಮಣಂ ಚ ಮಹಾಬಲಮ್ ।
ಆಜಗಾಮ ಜನಸ್ಥಾನಂ ಚಿನ್ತಯನ್ನೇವ ರಾಘವಃ ॥ 14 ॥
ತತೋ ಲಕ್ಷ್ಮಣಮಾಯಾನ್ತಂ ದದರ್ಶ ವಿಗತಪ್ರಭಮ್ ।
ತತೋಽವಿದೂರೇ ರಾಮೇಣ ಸಮೀಯಾಯ ಸ ಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ॥ 15 ॥
ವಿಷಣ್ಣಸ್ಸುವಿಷಣ್ಣೇನ ದುಃಖಿತೋ ದುಃಖಭಾಗಿನಾ ।
ಸಞ್ಜಗರ್ಹೇಽಥ ತಂ ಭ್ರಾತಾ ಜ್ಯೇಷ್ಠೋ ಲಕ್ಷ್ಮಣಮಾಗತಮ್ ॥ 16 ॥
ವಿಹಾಯ ಸೀತಾಂ ವಿಜನೇ ವನೇ ರಾಕ್ಷಸಸೇವಿತೇ ।
ಗೃಹೀತ್ವಾ ಚ ಕರಂ ಸವ್ಯಂ ಲಕ್ಷ್ಮಣಂ ರಘುನನ್ದನಃ ॥ 17 ॥
ಉವಾಚ ಮಧುರೋದರ್ಕಮಿದಂ ಪರುಷಮಾರ್ತಿಮತ್ ।
ಅಹೋ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ಗರ್ಹ್ಯಂ ತೇ ಕೃತಂ ಯಸ್ತ್ವಂ ವಿಹಾಯ ತಾಮ್ ॥ 18 ॥
ಸೀತಾಮಿಹಾಽಗತಸ್ಸೌಮ್ಯ ಕಚ್ಚಿತ್ಸ್ವಸ್ತಿ ಭವೇದಿಹ ।
ನ ಮೇಽಸ್ತಿ ಸಂಶಯೋ ವೀರ ಸರ್ವಥಾ ಜನಕಾತ್ಮಜಾ ॥ 19 ॥
ವಿನಷ್ಟಾ ಭಕ್ಷಿತಾ ವಾಪಿ ರಾಕ್ಷಸೈರ್ವನಚಾರಿಭಿಃ ।
ಅಶುಭಾನ್ಯೇವ ಭೂಯಿಷ್ಠಂ ಯಥಾ ಪ್ರಾದುರ್ಭವನ್ತಿ ಮೇ ॥ 20 ॥
ಅಪಿ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ಸೀತಾಯಾಸ್ಸಾಮಗ್ರ್ಯಂ ಪ್ರಾಪ್ನುಯಾವಹೇ ।
ಜೀವನ್ತ್ಯಾಃ ಪುರುಷವ್ಯಾಘ್ರ ಸುತಾಯಾ ಜನಕಸ್ಯ ವೈ ॥ 21 ॥
ಯಥಾ ವೈ ಮೃಗಸಙ್ಘಾಶ್ಚ ಗೋಮಾಯುಶ್ಚೈವ ಭೈರವಮ್ ।
ವಾಶ್ಯನ್ತೇ ಶಕುನಾಶ್ಚಾಪಿ ಪ್ರದೀಪ್ತಾಮಭಿತೋ ದಿಶಮ್ ॥ 22 ॥
ಅಪಿ ಸ್ವಸ್ತಿ ಭವೇತ್ತಸ್ಯಾ ರಾಜಪುತ್ರ್ಯಾ ಮಹಾಬಲ ।
ಇದಂ ಹಿ ರಕ್ಷೋ ಮೃಗಸನ್ನಿಕಾಶಂ ಪ್ರಲೋಭ್ಯ ಮಾಂ ದೂರಮನುಪ್ರಯಾನ್ತಮ್ ।
ಹತಂ ಕಥಞ್ಚಿನ್ಮಹತಾ ಶ್ರಮೇಣ ಸ ರಾಕ್ಷಸೋಽಭೂನ್ಮ್ರಿಯಮಾಣ ಏವ ॥ 23 ॥
ಮನಶ್ಚ ಮೇ ದೀನಮಿಹಾಪ್ರಹೃಷ್ಟಂ ಚಕ್ಷುಶ್ಚ ಸವ್ಯಂ ಕುರುತೇ ವಿಕಾರಮ್ ।
ಅಸಂಶಯಂ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ನಾಸ್ತಿ ಸೀತಾ ಹೃತಾ ಮೃತಾ ವಾ ಪಥಿ ವರ್ತತೇ ವಾ ॥ 24 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡೇ ಸಪ್ತಪಞ್ಚಾಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
rākṣasaṃ mṛgarūpeṇa carantaṃ kāmarūpiṇam |
nihatya rāmo mārīcaṃ tūrṇaṃ pathi nyavartata || 1 ||
tasya santvaramāṇasya draṣṭukāmasya maithilīm |
krūrasvano'tha gomāyurvinanādāsya pṛṣṭhataḥ || 2 ||
sa tasya svaramājñāya dāruṇaṃ romaharṣaṇam |
cintayāmāsa gomāyossvareṇa pariśaṅkitaḥ || 3 ||
aśubhaṃ bata manye'haṃ gomāyurvāśyate yathā |
svasti syādapi vaidehyā rākṣasairbhakṣaṇaṃ vinā || 4 ||
mārīcena tu vijñāya svaramālambya māmakam |
vikruṣṭaṃ mṛgarūpeṇa lakṣmaṇaśśṛṇuyādyadi || 5 ||
sa saumitrissvaraṃ śrutvā tāṃ ca hitvāca maithilīm |
tayeha prahitaḥ kṣipraṃ matsakāśamihaiṣyati || 6 ||
rākṣasaissahitairnūnaṃ sītāyā īpsito vadhaḥ |
kāñcanaśca mṛgo bhūtvā vyapanīyāśramāttu mām || 7 ||
dūraṃ nītvā tu mārīco rākṣaso'bhūccharā hataḥ |
hā lakṣmaṇa hato'smīti yadvākyaṃ vyājahāra ha || 8 ||
api svasti bhavettābhyāṃ rahitābhyāṃ mahāvane |
janasthānanimittaṃ hi kṛtavairo'smi rākṣasaiḥ || 9 ||
nimittāni ca ghorāṇi dṛśyante'dya bahūni ca |
ityevaṃ cintayanrāmaśśrutvā gomāyunissvanam || 10 ||
ātmanaścāpanayanānmṛgarūpeṇa rakṣasā |
ājagāma janasthānaṃ rāghavaḥ pariśaṅkitaḥ || 11 ||
taṃ dīnamanaso dīnamāsedurmṛgapakṣiṇaḥ |
savyaṃ kṛtvā mahātmānaṃ ghorāṃśca sasṛjussvarān || 12 ||
tāni dṛṣṭvā nimittāni mahāghorāṇi rāghavaḥ |
nyavartatātha tvarito javenāśramamātmanaḥ || 13 ||
sītāṃ sa tu varārohāṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
ājagāma janasthānaṃ cintayanneva rāghavaḥ || 14 ||
tato lakṣmaṇamāyāntaṃ dadarśa vigataprabham |
tato'vidūre rāmeṇa samīyāya sa lakṣmaṇaḥ || 15 ||
viṣaṇṇassuviṣaṇṇena duḥkhito duḥkhabhāginā |
sañjagarhe'tha taṃ bhrātā jyeṣṭho lakṣmaṇamāgatam || 16 ||
vihāya sītāṃ vijane vane rākṣasasevite |
gṛhītvā ca karaṃ savyaṃ lakṣmaṇaṃ raghunandanaḥ || 17 ||
uvāca madhurodarkamidaṃ paruṣamārtimat |
aho lakṣmaṇa garhyaṃ te kṛtaṃ yastvaṃ vihāya tām || 18 ||
sītāmihā'gatassaumya kaccitsvasti bhavediha |
na me'sti saṃśayo vīra sarvathā janakātmajā || 19 ||
vinaṣṭā bhakṣitā vāpi rākṣasairvanacāribhiḥ |
aśubhānyeva bhūyiṣṭhaṃ yathā prādurbhavanti me || 20 ||
api lakṣmaṇa sītāyāssāmagryaṃ prāpnuyāvahe |
jīvantyāḥ puruṣavyāghra sutāyā janakasya vai || 21 ||
yathā vai mṛgasaṅghāśca gomāyuścaiva bhairavam |
vāśyante śakunāścāpi pradīptāmabhito diśam || 22 ||
api svasti bhavettasyā rājaputryā mahābala |
idaṃ hi rakṣo mṛgasannikāśaṃ pralobhya māṃ dūramanuprayāntam |
hataṃ kathañcinmahatā śrameṇa sa rākṣaso'bhūnmriyamāṇa eva || 23 ||
manaśca me dīnamihāprahṛṣṭaṃ cakṣuśca savyaṃ kurute vikāram |
asaṃśayaṃ lakṣmaṇa nāsti sītā hṛtā mṛtā vā pathi vartate vā || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ सप्तपञ्चाशस्सर्गः ।
राक्षसं मृगरूपेण चरन्तं कामरूपिणम् ।
निहत्य रामो मारीचं तूर्णं पथि न्यवर्तत ॥ 1 ॥
तस्य सन्त्वरमाणस्य द्रष्टुकामस्य मैथिलीम् ।
क्रूरस्वनोऽथ गोमायुर्विननादास्य पृष्ठतः ॥ 2 ॥
स तस्य स्वरमाज्ञाय दारुणं रोमहर्षणम् ।
चिन्तयामास गोमायोस्स्वरेण परिशङ्कितः ॥ 3 ॥
अशुभं बत मन्येऽहं गोमायुर्वाश्यते यथा ।
स्वस्ति स्यादपि वैदेह्या राक्षसैर्भक्षणं विना ॥ 4 ॥
मारीचेन तु विज्ञाय स्वरमालम्ब्य मामकम् ।
विक्रुष्टं मृगरूपेण लक्ष्मणश्शृणुयाद्यदि ॥ 5 ॥
स सौमित्रिस्स्वरं श्रुत्वा तां च हित्वाच मैथिलीम् ।
तयेह प्रहितः क्षिप्रं मत्सकाशमिहैष्यति ॥ 6 ॥
राक्षसैस्सहितैर्नूनं सीताया ईप्सितो वधः ।
काञ्चनश्च मृगो भूत्वा व्यपनीयाश्रमात्तु माम् ॥ 7 ॥
दूरं नीत्वा तु मारीचो राक्षसोऽभूच्छरा हतः ।
हा लक्ष्मण हतोऽस्मीति यद्वाक्यं व्याजहार ह ॥ 8 ॥
अपि स्वस्ति भवेत्ताभ्यां रहिताभ्यां महावने ।
जनस्थाननिमित्तं हि कृतवैरोऽस्मि राक्षसैः ॥ 9 ॥
निमित्तानि च घोराणि दृश्यन्तेऽद्य बहूनि च ।
इत्येवं चिन्तयन्रामश्श्रुत्वा गोमायुनिस्स्वनम् ॥ 10 ॥
आत्मनश्चापनयनान्मृगरूपेण रक्षसा ।
आजगाम जनस्थानं राघवः परिशङ्कितः ॥ 11 ॥
तं दीनमनसो दीनमासेदुर्मृगपक्षिणः ।
सव्यं कृत्वा महात्मानं घोरांश्च ससृजुस्स्वरान् ॥ 12 ॥
तानि दृष्ट्वा निमित्तानि महाघोराणि राघवः ।
न्यवर्तताथ त्वरितो जवेनाश्रममात्मनः ॥ 13 ॥
सीतां स तु वरारोहां लक्ष्मणं च महाबलम् ।
आजगाम जनस्थानं चिन्तयन्नेव राघवः ॥ 14 ॥
ततो लक्ष्मणमायान्तं ददर्श विगतप्रभम् ।
ततोऽविदूरे रामेण समीयाय स लक्ष्मणः ॥ 15 ॥
विषण्णस्सुविषण्णेन दुःखितो दुःखभागिना ।
सञ्जगर्हेऽथ तं भ्राता ज्येष्ठो लक्ष्मणमागतम् ॥ 16 ॥
विहाय सीतां विजने वने राक्षससेविते ।
गृहीत्वा च करं सव्यं लक्ष्मणं रघुनन्दनः ॥ 17 ॥
उवाच मधुरोदर्कमिदं परुषमार्तिमत् ।
अहो लक्ष्मण गर्ह्यं ते कृतं यस्त्वं विहाय ताम् ॥ 18 ॥
सीतामिहाऽगतस्सौम्य कच्चित्स्वस्ति भवेदिह ।
न मेऽस्ति संशयो वीर सर्वथा जनकात्मजा ॥ 19 ॥
विनष्टा भक्षिता वापि राक्षसैर्वनचारिभिः ।
अशुभान्येव भूयिष्ठं यथा प्रादुर्भवन्ति मे ॥ 20 ॥
अपि लक्ष्मण सीतायास्सामग्र्यं प्राप्नुयावहे ।
जीवन्त्याः पुरुषव्याघ्र सुताया जनकस्य वै ॥ 21 ॥
यथा वै मृगसङ्घाश्च गोमायुश्चैव भैरवम् ।
वाश्यन्ते शकुनाश्चापि प्रदीप्तामभितो दिशम् ॥ 22 ॥
अपि स्वस्ति भवेत्तस्या राजपुत्र्या महाबल ।
इदं हि रक्षो मृगसन्निकाशं प्रलोभ्य मां दूरमनुप्रयान्तम् ।
हतं कथञ्चिन्महता श्रमेण स राक्षसोऽभून्म्रियमाण एव ॥ 23 ॥
मनश्च मे दीनमिहाप्रहृष्टं चक्षुश्च सव्यं कुरुते विकारम् ।
असंशयं लक्ष्मण नास्ति सीता हृता मृता वा पथि वर्तते वा ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे सप्तपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
rākṣasaṃ mṛgarūpeṇa carantaṃ kāmarūpiṇam |
nihatya rāmo mārīcaṃ tūrṇaṃ pathi nyavartata || 1 ||
tasya santvaramāṇasya draṣṭukāmasya maithilīm |
krūrasvano'tha gomāyurvinanādāsya pṛṣṭhataḥ || 2 ||
sa tasya svaramājñāya dāruṇaṃ romaharṣaṇam |
cintayāmāsa gomāyossvareṇa pariśaṅkitaḥ || 3 ||
aśubhaṃ bata manye'haṃ gomāyurvāśyate yathā |
svasti syādapi vaidehyā rākṣasairbhakṣaṇaṃ vinā || 4 ||
mārīcena tu vijñāya svaramālambya māmakam |
vikruṣṭaṃ mṛgarūpeṇa lakṣmaṇaśśṛṇuyādyadi || 5 ||
sa saumitrissvaraṃ śrutvā tāṃ ca hitvāca maithilīm |
tayeha prahitaḥ kṣipraṃ matsakāśamihaiṣyati || 6 ||
rākṣasaissahitairnūnaṃ sītāyā īpsito vadhaḥ |
kāñcanaśca mṛgo bhūtvā vyapanīyāśramāttu mām || 7 ||
dūraṃ nītvā tu mārīco rākṣaso'bhūccharā hataḥ |
hā lakṣmaṇa hato'smīti yadvākyaṃ vyājahāra ha || 8 ||
api svasti bhavettābhyāṃ rahitābhyāṃ mahāvane |
janasthānanimittaṃ hi kṛtavairo'smi rākṣasaiḥ || 9 ||
nimittāni ca ghorāṇi dṛśyante'dya bahūni ca |
ityevaṃ cintayanrāmaśśrutvā gomāyunissvanam || 10 ||
ātmanaścāpanayanānmṛgarūpeṇa rakṣasā |
ājagāma janasthānaṃ rāghavaḥ pariśaṅkitaḥ || 11 ||
taṃ dīnamanaso dīnamāsedurmṛgapakṣiṇaḥ |
savyaṃ kṛtvā mahātmānaṃ ghorāṃśca sasṛjussvarān || 12 ||
tāni dṛṣṭvā nimittāni mahāghorāṇi rāghavaḥ |
nyavartatātha tvarito javenāśramamātmanaḥ || 13 ||
sītāṃ sa tu varārohāṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
ājagāma janasthānaṃ cintayanneva rāghavaḥ || 14 ||
tato lakṣmaṇamāyāntaṃ dadarśa vigataprabham |
tato'vidūre rāmeṇa samīyāya sa lakṣmaṇaḥ || 15 ||
viṣaṇṇassuviṣaṇṇena duḥkhito duḥkhabhāginā |
sañjagarhe'tha taṃ bhrātā jyeṣṭho lakṣmaṇamāgatam || 16 ||
vihāya sītāṃ vijane vane rākṣasasevite |
gṛhītvā ca karaṃ savyaṃ lakṣmaṇaṃ raghunandanaḥ || 17 ||
uvāca madhurodarkamidaṃ paruṣamārtimat |
aho lakṣmaṇa garhyaṃ te kṛtaṃ yastvaṃ vihāya tām || 18 ||
sītāmihā'gatassaumya kaccitsvasti bhavediha |
na me'sti saṃśayo vīra sarvathā janakātmajā || 19 ||
vinaṣṭā bhakṣitā vāpi rākṣasairvanacāribhiḥ |
aśubhānyeva bhūyiṣṭhaṃ yathā prādurbhavanti me || 20 ||
api lakṣmaṇa sītāyāssāmagryaṃ prāpnuyāvahe |
jīvantyāḥ puruṣavyāghra sutāyā janakasya vai || 21 ||
yathā vai mṛgasaṅghāśca gomāyuścaiva bhairavam |
vāśyante śakunāścāpi pradīptāmabhito diśam || 22 ||
api svasti bhavettasyā rājaputryā mahābala |
idaṃ hi rakṣo mṛgasannikāśaṃ pralobhya māṃ dūramanuprayāntam |
hataṃ kathañcinmahatā śrameṇa sa rākṣaso'bhūnmriyamāṇa eva || 23 ||
manaśca me dīnamihāprahṛṣṭaṃ cakṣuśca savyaṃ kurute vikāram |
asaṃśayaṃ lakṣmaṇa nāsti sītā hṛtā mṛtā vā pathi vartate vā || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.