ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಅಷ್ಟಾದಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತತಶ್ಶೂರ್ಪಣಖಾಂ ರಾಮಃ ಕಾಮಪಾಶಾವಪಾಶಿತಾಮ್ ।
ಸ್ವಚ್ಛಯಾ ಶ್ಲಕ್ಷ್ಣಯಾ ವಾಚಾ ಸ್ಮಿತಪೂರ್ವಮಥಾಬ್ರವೀತ್ ॥ 1 ॥
ಕೃತದಾರೋಽಸ್ಮಿ ಭವತಿ ಭಾರ್ಯೇಯಂ ದಯಿತಾ ಮಮ ।
ತ್ವದ್ವಿಧಾನಾಂ ತು ನಾರೀಣಾಂ ಸುದುಃಖಾ ಸಸಪತ್ನತಾ ॥ 2 ॥
ಅನುಜಸ್ತ್ವೇಷ ಮೇ ಭ್ರಾತಾ ಶೀಲವಾನ್ಪ್ರಿಯದರ್ಶನಃ ।
ಶ್ರೀಮಾನಕೃತದಾರಶ್ಚ ಲಕ್ಷ್ಮಣೋ ನಾಮ ವೀರ್ಯವಾನ್ ॥ 3 ॥
ಅಪೂರ್ವೀ ಭಾರ್ಯಯಾ ಚಾರ್ಥೀ ತರುಣಃ ಪ್ರಿಯದರ್ಶನಃ ।
ಅನುರೂಪಶ್ಚ ತೇ ಭರ್ತಾ ರೂಪಸ್ಯಾಸ್ಯ ಭವಿಷ್ಯತಿ ॥ 4 ॥
ಏನಂ ಭಜ ವಿಶಾಲಾಕ್ಷಿ ಭರ್ತಾರಂ ಭ್ರಾತರಂ ಮಮ ।
ಅಸಪತ್ನಾ ವರಾರೋಹೇ ಮೇರುಮರ್ಕಪ್ರಭಾ ಯಥಾ ॥ 5 ॥
ಇತಿ ರಾಮೇಣ ಸಾ ಪ್ರೋಕ್ತಾ ರಾಕ್ಷಸೀ ಕಾಮಮೋಹಿತಾ ।
ವಿಸೃಜ್ಯ ರಾಮಂ ಸಹಸಾ ತತೋ ಲಕ್ಷ್ಮಣಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 6 ॥
ಅಸ್ಯ ರೂಪಸ್ಯ ತೇ ಯುಕ್ತಾ ಭಾರ್ಯಾಹಂ ವರವರ್ಣಿನೀ ।
ಮಯಾ ಸಹ ಸುಖಂ ಸರ್ವಾನ್ದಣ್ಡಕಾನ್ವಿಚರಿಷ್ಯಸಿ ॥ 7 ॥
ಏವಮುಕ್ತಸ್ತು ಸೌಮಿತ್ರೀ ರಾಕ್ಷಸ್ಯಾ ವಾಕ್ಯಕೋವಿದಃ ।
ತತಶ್ಶೂರ್ಪಣಖೀಂ ಸ್ಮಿತ್ವಾ ಲಕ್ಷ್ಮಣೋ ಯುಕ್ತಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 8 ॥
ಕಥಂ ದಾಸಸ್ಯ ಮೇ ದಾಸೀ ಭಾರ್ಯಾ ಭವಿತುಮಿಚ್ಛಸಿ ।
ಸೋಽಹಮಾರ್ಯೇಣ ಪರವಾನ್ಭ್ರಾತ್ರಾ ಕಮಲವರ್ಣಿನಿ ॥ 9 ॥
ಸಮೃದ್ಧಾರ್ಥಸ್ಯ ಸಿದ್ಧಾರ್ಥಾ ಮುದಿತಾಮಲವರ್ಣಿನೀ ।
ಆರ್ಯಸ್ಯ ತ್ವಂ ವಿಶಾಲಾಕ್ಷಿ ಭಾರ್ಯಾ ಭವ ಯವೀಯಸೀ ॥ 10 ॥
ಏನಾಂ ವಿರೂಪಾಮಸತೀಂ ಕರಾಲಾಂ ನಿರ್ಣತೋದರೀಮ್ ।
ಭಾರ್ಯಾಂ ವೃದ್ಧಾಂ ಪರಿತ್ಯಜ್ಯ ತ್ವಾಮೇವೈಷ ಭಜಿಷ್ಯತಿ ॥ 11 ॥
ಕೋ ಹಿ ರೂಪಮಿದಂ ಶ್ರೇಷ್ಠಂ ಸನ್ತ್ಯಜ್ಯ ವರವರ್ಣಿನಿ ।
ಮಾನುಷೀಷು ವರಾರೋಹೇ ಕುರ್ಯಾದ್ಭಾವಂ ವಿಚಕ್ಷಣಃ ॥ 12 ॥
ಇತಿ ಸಾ ಲಕ್ಷ್ಮಣೇನೋಕ್ತಾ ಕರಾಲಾ ನಿರ್ಣತೋದರೀ ।
ಮನ್ಯತೇ ತದ್ವಚಸ್ತಥ್ಯಂ ಪರಿಹಾಸಾವಿಚಕ್ಷಣಾ ॥ 13 ॥
ಸಾ ರಾಮಂ ಪರ್ಣಶಾಲಾಯಾಮುಪವಿಷ್ಟಂ ಪರನ್ತಪಮ್ ।
ಸೀತಯಾ ಸಹ ದುರ್ದರ್ಷಮಬ್ರವೀತ್ಕಾಮಮೋಹಿತಾ ॥ 14 ॥
ಏನಾಂ ವಿರೂಪಾಮಸತೀಂ ಕರಾಲಾಂ ನಿರ್ಣತೋದರೀಮ್ ।
ವೃದ್ಧಾಂ ಭಾರ್ಯಾಮವಷ್ಟಭ್ಯ ಮಾಂ ನ ತ್ವಂ ಬಹುಮನ್ಯಸೇ ॥ 15 ॥
ಅದ್ಯೇಮಾಂ ಭಕ್ಷಯಿಷ್ಯಾಮಿ ಪಶ್ಯತಸ್ತವ ಮಾನುಷೀಮ್ ।
ತ್ವಯಾ ಸಹ ಚರಿಷ್ಯಾಮಿ ನಿಸ್ಸಪತ್ನಾ ಯಥಾಸುಖಮ್ ॥ 16 ॥
ಇತ್ಯುಕ್ತ್ವಾ ಮೃಗಶಾಬಾಕ್ಷೀಮಲಾತಸದೃಶೇಕ್ಷಣಾ ।
ಅಭ್ಯಧಾವತ್ಸುಸಙ್ಕೃದ್ಧಾ ಮಹೋಲ್ಕಾಂ ರೋಹಿಣೀಮಿವ ॥ 17 ॥
ತಾಂ ಮೃತ್ಯುಪಾಶಪ್ರತಿಮಾಮಾಪತನ್ತೀಂ ಮಹಾಬಲಃ ।
ನಿಗೃಹ್ಯ ರಾಮಃ ಕುಪಿತ ಸ್ತತೋ ಲಕ್ಷ್ಮಣಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 18 ॥
ಕ್ರೂರೈರನಾರ್ಯೈ ಸ್ಸೌಮಿತ್ರೇ ಪರಿಹಾಸಃ ಕಥಞ್ಚನ ।
ನ ಕಾರ್ಯಃ ಪಶ್ಯವೈದೇಹೀಂ ಕಥಞ್ಚಿತ್ಸೌಮ್ಯ ಜೀವತೀಮ್ ॥ 19 ॥
ಇಮಾಂ ವಿರೂಪಾಮಸತೀಮತಿಮತ್ತಾಂ ಮಹೋದರೀಮ್ ।
ರಾಕ್ಷಸೀಂ ಪುರುಷವ್ಯಾಘ್ರ ವಿರೂಪಯಿತುಮರ್ಹಸಿ ॥ 20 ॥
ಇತ್ಯುಕ್ತೋ ಲಕ್ಷ್ಮಣಸ್ತಸ್ಯಾಃ ಕ್ರುದ್ಧೋ ರಾಮಸ್ಯ ಪಾರ್ಶ್ವತಃ ।
ಉದ್ಧೃತ್ಯ ಖಙ್ಗಂ ಚಿಚ್ಛೇದ ಕರ್ಣನಾಸಂ ಮಹಾಬಲಃ ॥ 21 ॥
ನಿಕೃತ್ತಕರ್ಣನಾಸಾ ತು ವಿಸ್ವರಂ ಸಾ ವಿನದ್ಯ ಚ ।
ಯಥಾಗತಂ ಪ್ರದುದ್ರಾವ ಘೋರಾ ಶೂರ್ಪಣಖಾ ವನಮ್ ॥ 22 ॥
ಸಾ ವಿರೂಪಾ ಮಹಾಘೋರಾ ರಾಕ್ಷಸೀ ಶೋಣಿತೋಕ್ಷಿತಾ ।
ನನಾದ ವಿವಿಧಾನ್ನಾದಾನ್ಯಥಾ ಪ್ರಾವೃಷಿ ತೋಯದಃ ॥ 23 ॥
ಸಾ ವಿಕ್ಷರನ್ತೀ ರುಧಿರಂ ಬಹುಧಾ ಘೋರದರ್ಶನಾ ।
ಪ್ರಗೃಹ್ಯ ಬಾಹೂ ಗರ್ಜನ್ತೀ ಪ್ರವಿವೇಶ ಮಹಾವನಮ್ ॥ 24 ॥
ತತಸ್ತು ಸಾ ರಾಕ್ಷಸಸಙ್ಘಸಂವೃತಂ ಖರಂ ಜನಸ್ಥಾನಗತಂ ವಿರೂಪಿತಾ ।
ಉಪೇತ್ಯ ತಂ ಭ್ರಾತರಮುಗ್ರದರ್ಶನಂ ಪಪಾತ ಭೂಮೌ ಗಗನಾದ್ಯಥಾಽಶನಿಃ ॥ 25 ॥
ತತಸ್ಸಭಾರ್ಯಂ ಭಯಮೋಹಮೂರ್ಛಿತಾ ಸಲಕ್ಷ್ಮಣಂ ರಾಘವಮಾಗತಂ ವನಮ್ ।
ವಿರೂಪಣಂ ಚಾತ್ಮನಿ ಶೋಣಿತೋಕ್ಷಿತಾ ಶಶಂಸ ಸರ್ವಂ ಭಗಿನೀ ಖರಸ್ಯ ಸಾ ॥ 26 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡೇ ಅಷ್ಟಾದಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha aṣṭādaśassargaḥ |
tataśśūrpaṇakhāṃ rāmaḥ kāmapāśāvapāśitām |
svacchayā ślakṣṇayā vācā smitapūrvamathābravīt || 1 ||
kṛtadāro'smi bhavati bhāryeyaṃ dayitā mama |
tvadvidhānāṃ tu nārīṇāṃ suduḥkhā sasapatnatā || 2 ||
anujastveṣa me bhrātā śīlavānpriyadarśanaḥ |
śrīmānakṛtadāraśca lakṣmaṇo nāma vīryavān || 3 ||
apūrvī bhāryayā cārthī taruṇaḥ priyadarśanaḥ |
anurūpaśca te bhartā rūpasyāsya bhaviṣyati || 4 ||
enaṃ bhaja viśālākṣi bhartāraṃ bhrātaraṃ mama |
asapatnā varārohe merumarkaprabhā yathā || 5 ||
iti rāmeṇa sā proktā rākṣasī kāmamohitā |
visṛjya rāmaṃ sahasā tato lakṣmaṇamabravīt || 6 ||
asya rūpasya te yuktā bhāryāhaṃ varavarṇinī |
mayā saha sukhaṃ sarvāndaṇḍakānvicariṣyasi || 7 ||
evamuktastu saumitrī rākṣasyā vākyakovidaḥ |
tataśśūrpaṇakhīṃ smitvā lakṣmaṇo yuktamabravīt || 8 ||
kathaṃ dāsasya me dāsī bhāryā bhavitumicchasi |
so'hamāryeṇa paravānbhrātrā kamalavarṇini || 9 ||
samṛddhārthasya siddhārthā muditāmalavarṇinī |
āryasya tvaṃ viśālākṣi bhāryā bhava yavīyasī || 10 ||
enāṃ virūpāmasatīṃ karālāṃ nirṇatodarīm |
bhāryāṃ vṛddhāṃ parityajya tvāmevaiṣa bhajiṣyati || 11 ||
ko hi rūpamidaṃ śreṣṭhaṃ santyajya varavarṇini |
mānuṣīṣu varārohe kuryādbhāvaṃ vicakṣaṇaḥ || 12 ||
iti sā lakṣmaṇenoktā karālā nirṇatodarī |
manyate tadvacastathyaṃ parihāsāvicakṣaṇā || 13 ||
sā rāmaṃ parṇaśālāyāmupaviṣṭaṃ parantapam |
sītayā saha durdarṣamabravītkāmamohitā || 14 ||
enāṃ virūpāmasatīṃ karālāṃ nirṇatodarīm |
vṛddhāṃ bhāryāmavaṣṭabhya māṃ na tvaṃ bahumanyase || 15 ||
adyemāṃ bhakṣayiṣyāmi paśyatastava mānuṣīm |
tvayā saha cariṣyāmi nissapatnā yathāsukham || 16 ||
ityuktvā mṛgaśābākṣīmalātasadṛśekṣaṇā |
abhyadhāvatsusaṅkṛddhā maholkāṃ rohiṇīmiva || 17 ||
tāṃ mṛtyupāśapratimāmāpatantīṃ mahābalaḥ |
nigṛhya rāmaḥ kupita stato lakṣmaṇamabravīt || 18 ||
krūrairanāryai ssaumitre parihāsaḥ kathañcana |
na kāryaḥ paśyavaidehīṃ kathañcitsaumya jīvatīm || 19 ||
imāṃ virūpāmasatīmatimattāṃ mahodarīm |
rākṣasīṃ puruṣavyāghra virūpayitumarhasi || 20 ||
ityukto lakṣmaṇastasyāḥ kruddho rāmasya pārśvataḥ |
uddhṛtya khaṅgaṃ ciccheda karṇanāsaṃ mahābalaḥ || 21 ||
nikṛttakarṇanāsā tu visvaraṃ sā vinadya ca |
yathāgataṃ pradudrāva ghorā śūrpaṇakhā vanam || 22 ||
sā virūpā mahāghorā rākṣasī śoṇitokṣitā |
nanāda vividhānnādānyathā prāvṛṣi toyadaḥ || 23 ||
sā vikṣarantī rudhiraṃ bahudhā ghoradarśanā |
pragṛhya bāhū garjantī praviveśa mahāvanam || 24 ||
tatastu sā rākṣasasaṅghasaṃvṛtaṃ kharaṃ janasthānagataṃ virūpitā |
upetya taṃ bhrātaramugradarśanaṃ papāta bhūmau gaganādyathā'śaniḥ || 25 ||
tatassabhāryaṃ bhayamohamūrchitā salakṣmaṇaṃ rāghavamāgataṃ vanam |
virūpaṇaṃ cātmani śoṇitokṣitā śaśaṃsa sarvaṃ bhaginī kharasya sā || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe aṣṭādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ अष्टादशस्सर्गः ।
ततश्शूर्पणखां रामः कामपाशावपाशिताम् ।
स्वच्छया श्लक्ष्णया वाचा स्मितपूर्वमथाब्रवीत् ॥ 1 ॥
कृतदारोऽस्मि भवति भार्येयं दयिता मम ।
त्वद्विधानां तु नारीणां सुदुःखा ससपत्नता ॥ 2 ॥
अनुजस्त्वेष मे भ्राता शीलवान्प्रियदर्शनः ।
श्रीमानकृतदारश्च लक्ष्मणो नाम वीर्यवान् ॥ 3 ॥
अपूर्वी भार्यया चार्थी तरुणः प्रियदर्शनः ।
अनुरूपश्च ते भर्ता रूपस्यास्य भविष्यति ॥ 4 ॥
एनं भज विशालाक्षि भर्तारं भ्रातरं मम ।
असपत्ना वरारोहे मेरुमर्कप्रभा यथा ॥ 5 ॥
इति रामेण सा प्रोक्ता राक्षसी काममोहिता ।
विसृज्य रामं सहसा ततो लक्ष्मणमब्रवीत् ॥ 6 ॥
अस्य रूपस्य ते युक्ता भार्याहं वरवर्णिनी ।
मया सह सुखं सर्वान्दण्डकान्विचरिष्यसि ॥ 7 ॥
एवमुक्तस्तु सौमित्री राक्षस्या वाक्यकोविदः ।
ततश्शूर्पणखीं स्मित्वा लक्ष्मणो युक्तमब्रवीत् ॥ 8 ॥
कथं दासस्य मे दासी भार्या भवितुमिच्छसि ।
सोऽहमार्येण परवान्भ्रात्रा कमलवर्णिनि ॥ 9 ॥
समृद्धार्थस्य सिद्धार्था मुदितामलवर्णिनी ।
आर्यस्य त्वं विशालाक्षि भार्या भव यवीयसी ॥ 10 ॥
एनां विरूपामसतीं करालां निर्णतोदरीम् ।
भार्यां वृद्धां परित्यज्य त्वामेवैष भजिष्यति ॥ 11 ॥
को हि रूपमिदं श्रेष्ठं सन्त्यज्य वरवर्णिनि ।
मानुषीषु वरारोहे कुर्याद्भावं विचक्षणः ॥ 12 ॥
इति सा लक्ष्मणेनोक्ता कराला निर्णतोदरी ।
मन्यते तद्वचस्तथ्यं परिहासाविचक्षणा ॥ 13 ॥
सा रामं पर्णशालायामुपविष्टं परन्तपम् ।
सीतया सह दुर्दर्षमब्रवीत्काममोहिता ॥ 14 ॥
एनां विरूपामसतीं करालां निर्णतोदरीम् ।
वृद्धां भार्यामवष्टभ्य मां न त्वं बहुमन्यसे ॥ 15 ॥
अद्येमां भक्षयिष्यामि पश्यतस्तव मानुषीम् ।
त्वया सह चरिष्यामि निस्सपत्ना यथासुखम् ॥ 16 ॥
इत्युक्त्वा मृगशाबाक्षीमलातसदृशेक्षणा ।
अभ्यधावत्सुसङ्कृद्धा महोल्कां रोहिणीमिव ॥ 17 ॥
तां मृत्युपाशप्रतिमामापतन्तीं महाबलः ।
निगृह्य रामः कुपित स्ततो लक्ष्मणमब्रवीत् ॥ 18 ॥
क्रूरैरनार्यै स्सौमित्रे परिहासः कथञ्चन ।
न कार्यः पश्यवैदेहीं कथञ्चित्सौम्य जीवतीम् ॥ 19 ॥
इमां विरूपामसतीमतिमत्तां महोदरीम् ।
राक्षसीं पुरुषव्याघ्र विरूपयितुमर्हसि ॥ 20 ॥
इत्युक्तो लक्ष्मणस्तस्याः क्रुद्धो रामस्य पार्श्वतः ।
उद्धृत्य खङ्गं चिच्छेद कर्णनासं महाबलः ॥ 21 ॥
निकृत्तकर्णनासा तु विस्वरं सा विनद्य च ।
यथागतं प्रदुद्राव घोरा शूर्पणखा वनम् ॥ 22 ॥
सा विरूपा महाघोरा राक्षसी शोणितोक्षिता ।
ननाद विविधान्नादान्यथा प्रावृषि तोयदः ॥ 23 ॥
सा विक्षरन्ती रुधिरं बहुधा घोरदर्शना ।
प्रगृह्य बाहू गर्जन्ती प्रविवेश महावनम् ॥ 24 ॥
ततस्तु सा राक्षससङ्घसंवृतं खरं जनस्थानगतं विरूपिता ।
उपेत्य तं भ्रातरमुग्रदर्शनं पपात भूमौ गगनाद्यथाऽशनिः ॥ 25 ॥
ततस्सभार्यं भयमोहमूर्छिता सलक्ष्मणं राघवमागतं वनम् ।
विरूपणं चात्मनि शोणितोक्षिता शशंस सर्वं भगिनी खरस्य सा ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे अष्टादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha aṣṭādaśassargaḥ |
tataśśūrpaṇakhāṃ rāmaḥ kāmapāśāvapāśitām |
svacchayā ślakṣṇayā vācā smitapūrvamathābravīt || 1 ||
kṛtadāro'smi bhavati bhāryeyaṃ dayitā mama |
tvadvidhānāṃ tu nārīṇāṃ suduḥkhā sasapatnatā || 2 ||
anujastveṣa me bhrātā śīlavānpriyadarśanaḥ |
śrīmānakṛtadāraśca lakṣmaṇo nāma vīryavān || 3 ||
apūrvī bhāryayā cārthī taruṇaḥ priyadarśanaḥ |
anurūpaśca te bhartā rūpasyāsya bhaviṣyati || 4 ||
enaṃ bhaja viśālākṣi bhartāraṃ bhrātaraṃ mama |
asapatnā varārohe merumarkaprabhā yathā || 5 ||
iti rāmeṇa sā proktā rākṣasī kāmamohitā |
visṛjya rāmaṃ sahasā tato lakṣmaṇamabravīt || 6 ||
asya rūpasya te yuktā bhāryāhaṃ varavarṇinī |
mayā saha sukhaṃ sarvāndaṇḍakānvicariṣyasi || 7 ||
evamuktastu saumitrī rākṣasyā vākyakovidaḥ |
tataśśūrpaṇakhīṃ smitvā lakṣmaṇo yuktamabravīt || 8 ||
kathaṃ dāsasya me dāsī bhāryā bhavitumicchasi |
so'hamāryeṇa paravānbhrātrā kamalavarṇini || 9 ||
samṛddhārthasya siddhārthā muditāmalavarṇinī |
āryasya tvaṃ viśālākṣi bhāryā bhava yavīyasī || 10 ||
enāṃ virūpāmasatīṃ karālāṃ nirṇatodarīm |
bhāryāṃ vṛddhāṃ parityajya tvāmevaiṣa bhajiṣyati || 11 ||
ko hi rūpamidaṃ śreṣṭhaṃ santyajya varavarṇini |
mānuṣīṣu varārohe kuryādbhāvaṃ vicakṣaṇaḥ || 12 ||
iti sā lakṣmaṇenoktā karālā nirṇatodarī |
manyate tadvacastathyaṃ parihāsāvicakṣaṇā || 13 ||
sā rāmaṃ parṇaśālāyāmupaviṣṭaṃ parantapam |
sītayā saha durdarṣamabravītkāmamohitā || 14 ||
enāṃ virūpāmasatīṃ karālāṃ nirṇatodarīm |
vṛddhāṃ bhāryāmavaṣṭabhya māṃ na tvaṃ bahumanyase || 15 ||
adyemāṃ bhakṣayiṣyāmi paśyatastava mānuṣīm |
tvayā saha cariṣyāmi nissapatnā yathāsukham || 16 ||
ityuktvā mṛgaśābākṣīmalātasadṛśekṣaṇā |
abhyadhāvatsusaṅkṛddhā maholkāṃ rohiṇīmiva || 17 ||
tāṃ mṛtyupāśapratimāmāpatantīṃ mahābalaḥ |
nigṛhya rāmaḥ kupita stato lakṣmaṇamabravīt || 18 ||
krūrairanāryai ssaumitre parihāsaḥ kathañcana |
na kāryaḥ paśyavaidehīṃ kathañcitsaumya jīvatīm || 19 ||
imāṃ virūpāmasatīmatimattāṃ mahodarīm |
rākṣasīṃ puruṣavyāghra virūpayitumarhasi || 20 ||
ityukto lakṣmaṇastasyāḥ kruddho rāmasya pārśvataḥ |
uddhṛtya khaṅgaṃ ciccheda karṇanāsaṃ mahābalaḥ || 21 ||
nikṛttakarṇanāsā tu visvaraṃ sā vinadya ca |
yathāgataṃ pradudrāva ghorā śūrpaṇakhā vanam || 22 ||
sā virūpā mahāghorā rākṣasī śoṇitokṣitā |
nanāda vividhānnādānyathā prāvṛṣi toyadaḥ || 23 ||
sā vikṣarantī rudhiraṃ bahudhā ghoradarśanā |
pragṛhya bāhū garjantī praviveśa mahāvanam || 24 ||
tatastu sā rākṣasasaṅghasaṃvṛtaṃ kharaṃ janasthānagataṃ virūpitā |
upetya taṃ bhrātaramugradarśanaṃ papāta bhūmau gaganādyathā'śaniḥ || 25 ||
tatassabhāryaṃ bhayamohamūrchitā salakṣmaṇaṃ rāghavamāgataṃ vanam |
virūpaṇaṃ cātmani śoṇitokṣitā śaśaṃsa sarvaṃ bhaginī kharasya sā || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe aṣṭādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.