ಶ್ರೀರಾಧಾಕೃಷ್ಣಾಭ್ಯಾಂ ನಮಃ ।
ಶ್ರೀಮದ್ಭಾಗವತಪುರಾಣಮ್ ।
ಏಕಾದಶಃ ಸ್ಕನ್ಧಃ । ಉದ್ಧವ ಗೀತಾ ।
ಅಥ ಪ್ರಥಮೋಽಧ್ಯಾಯಃ ।
ಶ್ರೀಬಾದರಾಯಣಿಃ ಉವಾಚ ।
ಕೃತ್ವಾ ದೈತ್ಯವಧಂ ಕೃಷ್ಣಃ ಸರಮಃ ಯದುಭಿಃ ವೃತಃ ।
ಭುವಃ ಅವತಾರವತ್ ಭಾರಂ ಜವಿಷ್ಠನ್ ಜನಯನ್ ಕಲಿಮ್ ॥ 1॥
ಯೇ ಕೋಪಿತಾಃ ಸುಬಹು ಪಾಣ್ಡುಸುತಾಃ ಸಪತ್ನೈಃ
ದುರ್ದ್ಯೂತಹೇಲನಕಚಗ್ರಹಣ ಆದಿಭಿಃ ತಾನ್ ।
ಕೃತ್ವಾ ನಿಮಿತ್ತಂ ಇತರ ಇತರತಃ ಸಮೇತಾನ್
ಹತ್ವಾ ನೃಪಾನ್ ನಿರಹರತ್ ಕ್ಷಿತಿಭಾರಂ ಈಶಃ ॥ 2॥
ಭೂಭಾರರಾಜಪೃತನಾ ಯದುಭಿಃ ನಿರಸ್ಯ
ಗುಪ್ತೈಃ ಸ್ವಬಾಹುಭಿಃ ಅಚಿನ್ತಯತ್ ಅಪ್ರಮೇಯಃ ।
ಮನ್ಯೇ ಅವನೇಃ ನನು ಗತಃ ಅಪಿ ಅಗತಂ ಹಿ ಭಾರಮ್
ಯತ್ ಯಾದವಂ ಕುಲಂ ಅಹೋ ಹಿ ಅವಿಷಹ್ಯಂ ಆಸ್ತೇ ॥ 3॥
ನ ಏವ ಅನ್ಯತಃ ಪರಿಭವಃ ಅಸ್ಯ ಭವೇತ್ ಕಥಞ್ಚಿತ್
ಮತ್ ಸಂಶ್ರಯಸ್ಯ ವಿಭವ ಉನ್ನಹನ್ ಅಸ್ಯ ನಿತ್ಯಮ್ ।
ಅನ್ತಃಕಲಿಂ ಯದುಕುಲಸ್ಯ ವಿಧ್ಹಾಯ ವೇಣುಃ
ತಮ್ಬಸ್ಯ ವಹ್ನಿಂ ಇವ ಶಾನ್ತಿಂ ಉಪೈಮಿ ಧಾಮ ॥ 4॥
ಏವಂ ವ್ಯವಸಿತಃ ರಾಜನ್ ಸತ್ಯಸಙ್ಕಲ್ಪಃ ಈಶ್ವರಃ ।
ಶಾಪವ್ಯಾಜೇನ ವಿಪ್ರಾಣಾಂ ಸಞ್ಜಹ್ವೇ ಸ್ವಕುಲಂ ವಿಭುಃ ॥ 5॥
ಸ್ವಮೂರ್ತ್ಯಾ ಲೋಕಲಾವಣ್ಯನಿರ್ಮುಕ್ತ್ಯಾ ಲೋಚನಂ ನೃಣಾಮ್ ।
ಗೀರ್ಭಿಃ ತಾಃ ಸ್ಮರತಾಂ ಚಿತ್ತಂ ಪದೈಃ ತಾನ್ ಈಕ್ಷತಾಂ ಕ್ರಿಯಾ ॥ 6॥
ಆಚ್ಛಿದ್ಯ ಕೀರ್ತಿಂ ಸುಶ್ಲೋಕಾಂ ವಿತತ್ಯ ಹಿ ಅಞ್ಜಸಾ ನು ಕೌ ।
ತಮಃ ಅನಯಾ ತರಿಷ್ಯನ್ತಿ ಇತಿ ಅಗಾತ್ ಸ್ವಂ ಪದಂ ಈಶ್ವರಃ ॥ 7॥
ರಾಜಾ ಉವಾಚ ।
ಬ್ರಹ್ಮಣ್ಯಾನಾಂ ವದಾನ್ಯಾನಾಂ ನಿತ್ಯಂ ವೃದ್ಧೌಪಸೇವಿನಾಮ್ ।
ವಿಪ್ರಶಾಪಃ ಕಥಂ ಅಭೂತ್ ವೃಷ್ಣೀನಾಂ ಕೃಷ್ಣಚೇತಸಾಮ್ ॥ 8॥
ಯತ್ ನಿಮಿತ್ತಃ ಸಃ ವೈ ಶಾಪಃ ಯಾದೃಶಃ ದ್ವಿಜಸತ್ತಮ ।
ಕಥಂ ಏಕಾತ್ಮನಾಂ ಭೇದಃ ಏತತ್ ಸರ್ವಂ ವದಸ್ವ ಮೇ ॥ 9॥
ಶ್ರೀಶುಕಃ ಉವಾಚ ।
ಬಿಭ್ರತ್ ವಪುಃ ಸಕಲಸುನ್ದರಸನ್ನಿವೇಶಮ್
ಕರ್ಮಾಚರನ್ ಭುವಿ ಸುಮಙ್ಗಲಂ ಆಪ್ತಕಾಮಃ ।
ಆಸ್ಥಾಯ ಧಾಮ ರಮಮಾಣಃ ಉದಾರಕೀರ್ತಿಃ
ಸಂಹರ್ತುಂ ಐಚ್ಛತ ಕುಲಂ ಸ್ಥಿತಕೃತ್ಯಶೇಷಃ ॥ 10॥
ಕರ್ಮಾಣಿ ಪುಣ್ಯನಿವಹಾನಿ ಸುಮಙ್ಗಲಾನಿ
ಗಾಯತ್ ಜಗತ್ ಕಲಿಮಲಾಪಹರಾಣಿ ಕೃತ್ವಾ ।
ಕಾಲ ಆತ್ಮನಾ ನಿವಸತಾ ಯದುದೇವಗೇಹೇ
ಪಿಣ್ಡಾರಕಂ ಸಮಗಮನ್ ಮುನಯಃ ನಿಸೃಷ್ಟಾಃ ॥ 11॥
ವಿಶ್ವಾಮಿತ್ರಃ ಅಸಿತಃ ಕಣ್ವಃ ದುರ್ವಾಸಾಃ ಭೃಗುಃ ಅಙ್ಗಿರಾಃ ।
ಕಶ್ಯಪಃ ವಾಮದೇವಃ ಅತ್ರಿಃ ವಸಿಷ್ಠಃ ನಾರದ ಆದಯಃ ॥ 12॥
ಕ್ರೀಡನ್ತಃ ತಾನ್ ಉಪವ್ರಜ್ಯ ಕುಮಾರಾಃ ಯದುನನ್ದನಾಃ ।
ಉಪಸಙ್ಗೃಹ್ಯ ಪಪ್ರಚ್ಛುಃ ಅವಿನೀತಾ ವಿನೀತವತ್ ॥ 13॥
ತೇ ವೇಷಯಿತ್ವಾ ಸ್ತ್ರೀವೇಷೈಃ ಸಾಮ್ಬಂ ಜಾಮ್ಬವತೀಸುತಮ್ ।
ಏಷಾ ಪೃಚ್ಛತಿ ವಃ ವಿಪ್ರಾಃ ಅನ್ತರ್ವತ್ ನ್ಯಸಿತ ಈಕ್ಷಣಾ ॥ 14॥
ಪ್ರಷ್ಟುಂ ವಿಲಜ್ಜತಿ ಸಾಕ್ಷಾತ್ ಪ್ರಬ್ರೂತ ಅಮೋಘದರ್ಶನಾಃ ।
ಪ್ರಸೋಷ್ಯನ್ತಿ ಪುತ್ರಕಾಮಾ ಕಿಂಸ್ವಿತ್ ಸಞ್ಜನಯಿಷ್ಯತಿ ॥ 15॥
ಏವಂ ಪ್ರಲಬ್ಧ್ವಾ ಮುನಯಃ ತಾನ್ ಊಚುಃ ಕುಪಿತಾ ನೃಪ ।
ಜನಯಿಷ್ಯತಿ ವಃ ಮನ್ದಾಃ ಮುಸಲಂ ಕುಲನಾಶನಮ್ ॥ 16॥
ತತ್ ಶಋತ್ವಾ ತೇ ಅತಿಸನ್ತ್ರಸ್ತಾಃ ವಿಮುಚ್ಯ ಸಹಸೋದರಮ್ ।
ಸಾಮ್ಬಸ್ಯ ದದೃಶುಃ ತಸ್ಮಿನ್ ಮುಸಲಂ ಖಲು ಅಯಸ್ಮಯಮ್ ॥ 17॥
ಕಿಂ ಕೃತಂ ಮನ್ದಭಾಗ್ಯೈಃ ಕಿಂ ವದಿಷ್ಯನ್ತಿ ನಃ ಜನಾಃ ।
ಇತಿ ವಿಹ್ವಲಿತಾಃ ಗೇಹಾನ್ ಆದಾಯ ಮುಸಲಂ ಯಯುಃ ॥ 18॥
ತತ್ ಚ ಉಪನೀಯ ಸದಸಿ ಪರಿಮ್ಲಾನಮುಖಶ್ರಿಯಃ ।
ರಾಜ್ಞಃ ಆವೇದಯಾನ್ ಚಕ್ರುಃ ಸರ್ವಯಾದವಸನ್ನಿಧೌ ॥ 19॥
ಶ್ರುತ್ವಾ ಅಮೋಘಂ ವಿಪ್ರಶಾಪಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಚ ಮುಸಲಂ ನೃಪ ।
ವಿಸ್ಮಿತಾಃ ಭಯಸನ್ತ್ರಸ್ತಾಃ ಬಭೂವುಃ ದ್ವಾರಕೌಕಸಃ ॥ 20॥
ತತ್ ಚೂರ್ಣಯಿತ್ವಾ ಮುಸಲಂ ಯದುರಾಜಃ ಸಃ ಆಹುಕಃ ।
ಸಮುದ್ರಸಲಿಲೇ ಪ್ರಾಸ್ಯತ್ ಲೋಹಂ ಚ ಅಸ್ಯ ಅವಶೇಷಿತಮ್ ॥ 21॥
ಕಶ್ಚಿತ್ ಮತ್ಸ್ಯಃ ಅಗ್ರಸೀತ್ ಲೋಹಂ ಚೂರ್ಣಾನಿ ತರಲೈಃ ತತಃ ।
ಉಹ್ಯಮಾನಾನಿ ವೇಲಾಯಾಂ ಲಗ್ನಾನಿ ಆಸನ್ ಕಿಲ ಐರಿಕಾಃ ॥ 22॥
ಮತ್ಸ್ಯಃ ಗೃಹೀತಃ ಮತ್ಸ್ಯಘ್ನೈಃ ಜಾಲೇನ ಅನ್ಯೈಃ ಸಹ ಅರ್ಣವೇ ।
ತಸ್ಯ ಉದರಗತಂ ಲೋಹಂ ಸಃ ಶಲ್ಯೇ ಲುಬ್ಧಕಃ ಅಕರೋತ್ ॥ 23॥
ಭಗವಾನ್ ಜ್ಞಾತಸರ್ವಾರ್ಥಃ ಈಶ್ವರಃ ಅಪಿ ತದನ್ಯಥಾ ।
ಕರ್ತುಂ ನ ಐಚ್ಛತ್ ವಿಪ್ರಶಾಪಂ ಕಾಲರೂಪೀ ಅನ್ವಮೋದತ ॥ 24॥
ಇತಿ ಶ್ರೀಮದ್ಭಾಗವತೇ ಮಹಾಪುರಾಣೇ ಪಾರಮಹಂಸ್ಯಾಂ
ಸಂಹಿತಾಯಾಮೇಕಾದಶಸ್ಕನ್ಧೇ ವಿಪ್ರಶಾಪೋ ನಾಮ ಪ್ರಥಮೋಽಧ್ಯಾಯಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīrādhākṛṣṇābhyāṃ namaḥ |
śrīmadbhāgavatapurāṇam |
ekādaśaḥ skandhaḥ | uddhava gītā |
atha prathamo'dhyāyaḥ |
śrībādarāyaṇiḥ uvāca |
kṛtvā daityavadhaṃ kṛṣṇaḥ saramaḥ yadubhiḥ vṛtaḥ |
bhuvaḥ avatāravat bhāraṃ javiṣṭhan janayan kalim || 1||
ye kopitāḥ subahu pāṇḍusutāḥ sapatnaiḥ
durdyūtahelanakacagrahaṇa ādibhiḥ tān |
kṛtvā nimittaṃ itara itarataḥ sametān
hatvā nṛpān niraharat kṣitibhāraṃ īśaḥ || 2||
bhūbhārarājapṛtanā yadubhiḥ nirasya
guptaiḥ svabāhubhiḥ acintayat aprameyaḥ |
manye avaneḥ nanu gataḥ api agataṃ hi bhāram
yat yādavaṃ kulaṃ aho hi aviṣahyaṃ āste || 3||
na eva anyataḥ paribhavaḥ asya bhavet kathañcit
mat saṃśrayasya vibhava unnahan asya nityam |
antaḥkaliṃ yadukulasya vidhhāya veṇuḥ
tambasya vahniṃ iva śāntiṃ upaimi dhāma || 4||
evaṃ vyavasitaḥ rājan satyasaṅkalpaḥ īśvaraḥ |
śāpavyājena viprāṇāṃ sañjahve svakulaṃ vibhuḥ || 5||
svamūrtyā lokalāvaṇyanirmuktyā locanaṃ nṛṇām |
gīrbhiḥ tāḥ smaratāṃ cittaṃ padaiḥ tān īkṣatāṃ kriyā || 6||
ācchidya kīrtiṃ suślokāṃ vitatya hi añjasā nu kau |
tamaḥ anayā tariṣyanti iti agāt svaṃ padaṃ īśvaraḥ || 7||
rājā uvāca |
brahmaṇyānāṃ vadānyānāṃ nityaṃ vṛddhaupasevinām |
vipraśāpaḥ kathaṃ abhūt vṛṣṇīnāṃ kṛṣṇacetasām || 8||
yat nimittaḥ saḥ vai śāpaḥ yādṛśaḥ dvijasattama |
kathaṃ ekātmanāṃ bhedaḥ etat sarvaṃ vadasva me || 9||
śrīśukaḥ uvāca |
bibhrat vapuḥ sakalasundarasanniveśam
karmācaran bhuvi sumaṅgalaṃ āptakāmaḥ |
āsthāya dhāma ramamāṇaḥ udārakīrtiḥ
saṃhartuṃ aicchata kulaṃ sthitakṛtyaśeṣaḥ || 10||
karmāṇi puṇyanivahāni sumaṅgalāni
gāyat jagat kalimalāpaharāṇi kṛtvā |
kāla ātmanā nivasatā yadudevagehe
piṇḍārakaṃ samagaman munayaḥ nisṛṣṭāḥ || 11||
viśvāmitraḥ asitaḥ kaṇvaḥ durvāsāḥ bhṛguḥ aṅgirāḥ |
kaśyapaḥ vāmadevaḥ atriḥ vasiṣṭhaḥ nārada ādayaḥ || 12||
krīḍantaḥ tān upavrajya kumārāḥ yadunandanāḥ |
upasaṅgṛhya papracchuḥ avinītā vinītavat || 13||
te veṣayitvā strīveṣaiḥ sāmbaṃ jāmbavatīsutam |
eṣā pṛcchati vaḥ viprāḥ antarvat nyasita īkṣaṇā || 14||
praṣṭuṃ vilajjati sākṣāt prabrūta amoghadarśanāḥ |
prasoṣyanti putrakāmā kiṃsvit sañjanayiṣyati || 15||
evaṃ pralabdhvā munayaḥ tān ūcuḥ kupitā nṛpa |
janayiṣyati vaḥ mandāḥ musalaṃ kulanāśanam || 16||
tat śaṛtvā te atisantrastāḥ vimucya sahasodaram |
sāmbasya dadṛśuḥ tasmin musalaṃ khalu ayasmayam || 17||
kiṃ kṛtaṃ mandabhāgyaiḥ kiṃ vadiṣyanti naḥ janāḥ |
iti vihvalitāḥ gehān ādāya musalaṃ yayuḥ || 18||
tat ca upanīya sadasi parimlānamukhaśriyaḥ |
rājñaḥ āvedayān cakruḥ sarvayādavasannidhau || 19||
śrutvā amoghaṃ vipraśāpaṃ dṛṣṭvā ca musalaṃ nṛpa |
vismitāḥ bhayasantrastāḥ babhūvuḥ dvārakaukasaḥ || 20||
tat cūrṇayitvā musalaṃ yadurājaḥ saḥ āhukaḥ |
samudrasalile prāsyat lohaṃ ca asya avaśeṣitam || 21||
kaścit matsyaḥ agrasīt lohaṃ cūrṇāni taralaiḥ tataḥ |
uhyamānāni velāyāṃ lagnāni āsan kila airikāḥ || 22||
matsyaḥ gṛhītaḥ matsyaghnaiḥ jālena anyaiḥ saha arṇave |
tasya udaragataṃ lohaṃ saḥ śalye lubdhakaḥ akarot || 23||
bhagavān jñātasarvārthaḥ īśvaraḥ api tadanyathā |
kartuṃ na aicchat vipraśāpaṃ kālarūpī anvamodata || 24||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāmekādaśaskandhe vipraśāpo nāma prathamo'dhyāyaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीराधाकृष्णाभ्यां नमः ।
श्रीमद्भागवतपुराणम् ।
एकादशः स्कन्धः । उद्धव गीता ।
अथ प्रथमोऽध्यायः ।
श्रीबादरायणिः उवाच ।
कृत्वा दैत्यवधं कृष्णः सरमः यदुभिः वृतः ।
भुवः अवतारवत् भारं जविष्ठन् जनयन् कलिम् ॥ 1॥
ये कोपिताः सुबहु पाण्डुसुताः सपत्नैः
दुर्द्यूतहेलनकचग्रहण आदिभिः तान् ।
कृत्वा निमित्तं इतर इतरतः समेतान्
हत्वा नृपान् निरहरत् क्षितिभारं ईशः ॥ 2॥
भूभारराजपृतना यदुभिः निरस्य
गुप्तैः स्वबाहुभिः अचिन्तयत् अप्रमेयः ।
मन्ये अवनेः ननु गतः अपि अगतं हि भारम्
यत् यादवं कुलं अहो हि अविषह्यं आस्ते ॥ 3॥
न एव अन्यतः परिभवः अस्य भवेत् कथञ्चित्
मत् संश्रयस्य विभव उन्नहन् अस्य नित्यम् ।
अन्तःकलिं यदुकुलस्य विध्हाय वेणुः
तम्बस्य वह्निं इव शान्तिं उपैमि धाम ॥ 4॥
एवं व्यवसितः राजन् सत्यसङ्कल्पः ईश्वरः ।
शापव्याजेन विप्राणां सञ्जह्वे स्वकुलं विभुः ॥ 5॥
स्वमूर्त्या लोकलावण्यनिर्मुक्त्या लोचनं नृणाम् ।
गीर्भिः ताः स्मरतां चित्तं पदैः तान् ईक्षतां क्रिया ॥ 6॥
आच्छिद्य कीर्तिं सुश्लोकां वितत्य हि अञ्जसा नु कौ ।
तमः अनया तरिष्यन्ति इति अगात् स्वं पदं ईश्वरः ॥ 7॥
राजा उवाच ।
ब्रह्मण्यानां वदान्यानां नित्यं वृद्धौपसेविनाम् ।
विप्रशापः कथं अभूत् वृष्णीनां कृष्णचेतसाम् ॥ 8॥
यत् निमित्तः सः वै शापः यादृशः द्विजसत्तम ।
कथं एकात्मनां भेदः एतत् सर्वं वदस्व मे ॥ 9॥
श्रीशुकः उवाच ।
बिभ्रत् वपुः सकलसुन्दरसन्निवेशम्
कर्माचरन् भुवि सुमङ्गलं आप्तकामः ।
आस्थाय धाम रममाणः उदारकीर्तिः
संहर्तुं ऐच्छत कुलं स्थितकृत्यशेषः ॥ 10॥
कर्माणि पुण्यनिवहानि सुमङ्गलानि
गायत् जगत् कलिमलापहराणि कृत्वा ।
काल आत्मना निवसता यदुदेवगेहे
पिण्डारकं समगमन् मुनयः निसृष्टाः ॥ 11॥
विश्वामित्रः असितः कण्वः दुर्वासाः भृगुः अङ्गिराः ।
कश्यपः वामदेवः अत्रिः वसिष्ठः नारद आदयः ॥ 12॥
क्रीडन्तः तान् उपव्रज्य कुमाराः यदुनन्दनाः ।
उपसङ्गृह्य पप्रच्छुः अविनीता विनीतवत् ॥ 13॥
ते वेषयित्वा स्त्रीवेषैः साम्बं जाम्बवतीसुतम् ।
एषा पृच्छति वः विप्राः अन्तर्वत् न्यसित ईक्षणा ॥ 14॥
प्रष्टुं विलज्जति साक्षात् प्रब्रूत अमोघदर्शनाः ।
प्रसोष्यन्ति पुत्रकामा किंस्वित् सञ्जनयिष्यति ॥ 15॥
एवं प्रलब्ध्वा मुनयः तान् ऊचुः कुपिता नृप ।
जनयिष्यति वः मन्दाः मुसलं कुलनाशनम् ॥ 16॥
तत् शऋत्वा ते अतिसन्त्रस्ताः विमुच्य सहसोदरम् ।
साम्बस्य ददृशुः तस्मिन् मुसलं खलु अयस्मयम् ॥ 17॥
किं कृतं मन्दभाग्यैः किं वदिष्यन्ति नः जनाः ।
इति विह्वलिताः गेहान् आदाय मुसलं ययुः ॥ 18॥
तत् च उपनीय सदसि परिम्लानमुखश्रियः ।
राज्ञः आवेदयान् चक्रुः सर्वयादवसन्निधौ ॥ 19॥
श्रुत्वा अमोघं विप्रशापं दृष्ट्वा च मुसलं नृप ।
विस्मिताः भयसन्त्रस्ताः बभूवुः द्वारकौकसः ॥ 20॥
तत् चूर्णयित्वा मुसलं यदुराजः सः आहुकः ।
समुद्रसलिले प्रास्यत् लोहं च अस्य अवशेषितम् ॥ 21॥
कश्चित् मत्स्यः अग्रसीत् लोहं चूर्णानि तरलैः ततः ।
उह्यमानानि वेलायां लग्नानि आसन् किल ऐरिकाः ॥ 22॥
मत्स्यः गृहीतः मत्स्यघ्नैः जालेन अन्यैः सह अर्णवे ।
तस्य उदरगतं लोहं सः शल्ये लुब्धकः अकरोत् ॥ 23॥
भगवान् ज्ञातसर्वार्थः ईश्वरः अपि तदन्यथा ।
कर्तुं न ऐच्छत् विप्रशापं कालरूपी अन्वमोदत ॥ 24॥
इति श्रीमद्भागवते महापुराणे पारमहंस्यां
संहितायामेकादशस्कन्धे विप्रशापो नाम प्रथमोऽध्यायः ॥
śrīrādhākṛṣṇābhyāṃ namaḥ |
śrīmadbhāgavatapurāṇam |
ekādaśaḥ skandhaḥ | uddhava gītā |
atha prathamo'dhyāyaḥ |
śrībādarāyaṇiḥ uvāca |
kṛtvā daityavadhaṃ kṛṣṇaḥ saramaḥ yadubhiḥ vṛtaḥ |
bhuvaḥ avatāravat bhāraṃ javiṣṭhan janayan kalim || 1||
ye kopitāḥ subahu pāṇḍusutāḥ sapatnaiḥ
durdyūtahelanakacagrahaṇa ādibhiḥ tān |
kṛtvā nimittaṃ itara itarataḥ sametān
hatvā nṛpān niraharat kṣitibhāraṃ īśaḥ || 2||
bhūbhārarājapṛtanā yadubhiḥ nirasya
guptaiḥ svabāhubhiḥ acintayat aprameyaḥ |
manye avaneḥ nanu gataḥ api agataṃ hi bhāram
yat yādavaṃ kulaṃ aho hi aviṣahyaṃ āste || 3||
na eva anyataḥ paribhavaḥ asya bhavet kathañcit
mat saṃśrayasya vibhava unnahan asya nityam |
antaḥkaliṃ yadukulasya vidhhāya veṇuḥ
tambasya vahniṃ iva śāntiṃ upaimi dhāma || 4||
evaṃ vyavasitaḥ rājan satyasaṅkalpaḥ īśvaraḥ |
śāpavyājena viprāṇāṃ sañjahve svakulaṃ vibhuḥ || 5||
svamūrtyā lokalāvaṇyanirmuktyā locanaṃ nṛṇām |
gīrbhiḥ tāḥ smaratāṃ cittaṃ padaiḥ tān īkṣatāṃ kriyā || 6||
ācchidya kīrtiṃ suślokāṃ vitatya hi añjasā nu kau |
tamaḥ anayā tariṣyanti iti agāt svaṃ padaṃ īśvaraḥ || 7||
rājā uvāca |
brahmaṇyānāṃ vadānyānāṃ nityaṃ vṛddhaupasevinām |
vipraśāpaḥ kathaṃ abhūt vṛṣṇīnāṃ kṛṣṇacetasām || 8||
yat nimittaḥ saḥ vai śāpaḥ yādṛśaḥ dvijasattama |
kathaṃ ekātmanāṃ bhedaḥ etat sarvaṃ vadasva me || 9||
śrīśukaḥ uvāca |
bibhrat vapuḥ sakalasundarasanniveśam
karmācaran bhuvi sumaṅgalaṃ āptakāmaḥ |
āsthāya dhāma ramamāṇaḥ udārakīrtiḥ
saṃhartuṃ aicchata kulaṃ sthitakṛtyaśeṣaḥ || 10||
karmāṇi puṇyanivahāni sumaṅgalāni
gāyat jagat kalimalāpaharāṇi kṛtvā |
kāla ātmanā nivasatā yadudevagehe
piṇḍārakaṃ samagaman munayaḥ nisṛṣṭāḥ || 11||
viśvāmitraḥ asitaḥ kaṇvaḥ durvāsāḥ bhṛguḥ aṅgirāḥ |
kaśyapaḥ vāmadevaḥ atriḥ vasiṣṭhaḥ nārada ādayaḥ || 12||
krīḍantaḥ tān upavrajya kumārāḥ yadunandanāḥ |
upasaṅgṛhya papracchuḥ avinītā vinītavat || 13||
te veṣayitvā strīveṣaiḥ sāmbaṃ jāmbavatīsutam |
eṣā pṛcchati vaḥ viprāḥ antarvat nyasita īkṣaṇā || 14||
praṣṭuṃ vilajjati sākṣāt prabrūta amoghadarśanāḥ |
prasoṣyanti putrakāmā kiṃsvit sañjanayiṣyati || 15||
evaṃ pralabdhvā munayaḥ tān ūcuḥ kupitā nṛpa |
janayiṣyati vaḥ mandāḥ musalaṃ kulanāśanam || 16||
tat śaṛtvā te atisantrastāḥ vimucya sahasodaram |
sāmbasya dadṛśuḥ tasmin musalaṃ khalu ayasmayam || 17||
kiṃ kṛtaṃ mandabhāgyaiḥ kiṃ vadiṣyanti naḥ janāḥ |
iti vihvalitāḥ gehān ādāya musalaṃ yayuḥ || 18||
tat ca upanīya sadasi parimlānamukhaśriyaḥ |
rājñaḥ āvedayān cakruḥ sarvayādavasannidhau || 19||
śrutvā amoghaṃ vipraśāpaṃ dṛṣṭvā ca musalaṃ nṛpa |
vismitāḥ bhayasantrastāḥ babhūvuḥ dvārakaukasaḥ || 20||
tat cūrṇayitvā musalaṃ yadurājaḥ saḥ āhukaḥ |
samudrasalile prāsyat lohaṃ ca asya avaśeṣitam || 21||
kaścit matsyaḥ agrasīt lohaṃ cūrṇāni taralaiḥ tataḥ |
uhyamānāni velāyāṃ lagnāni āsan kila airikāḥ || 22||
matsyaḥ gṛhītaḥ matsyaghnaiḥ jālena anyaiḥ saha arṇave |
tasya udaragataṃ lohaṃ saḥ śalye lubdhakaḥ akarot || 23||
bhagavān jñātasarvārthaḥ īśvaraḥ api tadanyathā |
kartuṃ na aicchat vipraśāpaṃ kālarūpī anvamodata || 24||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāmekādaśaskandhe vipraśāpo nāma prathamo'dhyāyaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.