ರುಚಿರುವಾಚ ।
ನಮಸ್ಯೇಽಹಂ ಪಿತೄನ್ ಭಕ್ತ್ಯಾ ಯೇ ವಸನ್ತ್ಯಧಿದೇವತಾಃ ।
ದೇವೈರಪಿ ಹಿ ತರ್ಪ್ಯನ್ತೇ ಯೇ ಶ್ರಾದ್ಧೇಷು ಸ್ವಧೋತ್ತರೈಃ ॥ 1 ॥
ನಮಸ್ಯೇಽಹಂ ಪಿತೄನ್ ಸ್ವರ್ಗೇ ಯೇ ತರ್ಪ್ಯನ್ತೇ ಮಹರ್ಷಿಭಿಃ ।
ಶ್ರಾದ್ಧೈರ್ಮನೋಮಯೈರ್ಭಕ್ತ್ಯಾ ಭುಕ್ತಿಮುಕ್ತಿಮಭೀಪ್ಸುಭಿಃ ॥ 2 ॥
ನಮಸ್ಯೇಽಹಂ ಪಿತೄನ್ ಸ್ವರ್ಗೇ ಸಿದ್ಧಾಃ ಸನ್ತರ್ಪಯನ್ತಿ ಯಾನ್ ।
ಶ್ರಾದ್ಧೇಷು ದಿವ್ಯೈಃ ಸಕಲೈರುಪಹಾರೈರನುತ್ತಮೈಃ ॥ 3 ॥
ನಮಸ್ಯೇಽಹಂ ಪಿತೄನ್ ಭಕ್ತ್ಯಾ ಯೇಽರ್ಚ್ಯನ್ತೇ ಗುಹ್ಯಕೈರ್ದಿವಿ ।
ತನ್ಮಯತ್ವೇನ ವಾಞ್ಛದ್ಭಿರೃದ್ಧಿರ್ಯಾತ್ಯನ್ತಿಕೀಂ ಪರಾಮ್ ॥ 4 ॥
ನಮಸ್ಯೇಽಹಂ ಪಿತೄನ್ ಮರ್ತ್ಯೈರರ್ಚ್ಯನ್ತೇ ಭುವಿ ಯೇ ಸದಾ ।
ಶ್ರಾದ್ಧೇಷು ಶ್ರದ್ಧಯಾಭೀಷ್ಟಲೋಕಪುಷ್ಟಿಪ್ರದಾಯಿನಃ ॥ 5 ॥
ನಮಸ್ಯೇಽಹಂ ಪಿತೄನ್ ವಿಪ್ರೈರರ್ಚ್ಯನ್ತೇ ಭುವಿ ಯೇ ಸದಾ ।
ವಾಞ್ಛಿತಾಭೀಷ್ಟಲಾಭಾಯ ಪ್ರಾಜಾಪತ್ಯಪ್ರದಾಯಿನಃ ॥ 6 ॥
ನಮಸ್ಯೇಽಹಂ ಪಿತೄನ್ ಯೇ ವೈ ತರ್ಪ್ಯನ್ತೇಽರಣ್ಯವಾಸಿಭಿಃ ।
ವನ್ಯೈಃ ಶ್ರಾದ್ಧೈರ್ಯತಾಹಾರೈಸ್ತಪೋನಿರ್ಧೂತಕಲ್ಮಷೈಃ ॥ 7 ॥
ನಮಸ್ಯೇಽಹಂ ಪಿತೄನ್ ವಿಪ್ರೈರ್ನೈಷ್ಠಿಕೈರ್ಧರ್ಮಚಾರಿಭಿಃ ।
ಯೇ ಸಂಯತಾತ್ಮಭಿರ್ನಿತ್ಯಂ ಸನ್ತರ್ಪ್ಯನ್ತೇ ಸಮಾಧಿಭಿಃ ॥ 8 ॥
ನಮಸ್ಯೇಽಹಂ ಪಿತೄನ್ ಶ್ರಾದ್ಧೈ ರಾಜನ್ಯಾಸ್ತರ್ಪಯನ್ತಿ ಯಾನ್ ।
ಕವ್ಯೈರಶೇಷೈರ್ವಿಧಿವಲ್ಲೋಕದ್ವಯಫಲಪ್ರದಾನ್ ॥ 9 ॥
ನಮಸ್ಯೇಽಹಂ ಪಿತೄನ್ ವೈಶ್ಯೈರರ್ಚ್ಯನ್ತೇ ಭುವಿ ಯೇ ಸದಾ ।
ಸ್ವಕರ್ಮಾಭಿರತೈರ್ನಿತ್ಯಂ ಪುಷ್ಪಧೂಪಾನ್ನವಾರಿಭಿಃ ॥ 10 ॥
ನಮಸ್ಯೇಽಹಂ ಪಿತೄನ್ ಶ್ರಾದ್ಧೇ ಶೂದ್ರೈರಪಿ ಚ ಭಕ್ತಿತಃ ।
ಸನ್ತರ್ಪ್ಯನ್ತೇ ಜಗತ್ಕೃತ್ಸ್ನಂ ನಾಮ್ನಾ ಖ್ಯಾತಾಃ ಸುಕಾಲಿನಃ ॥ 11 ॥
ನಮಸ್ಯೇಽಹಂ ಪಿತೄನ್ ಶ್ರಾದ್ಧೇ ಪಾತಾಲೇ ಯೇ ಮಹಾಸುರೈಃ ।
ಸನ್ತರ್ಪ್ಯನ್ತೇ ಸುಧಾಹಾರಾಸ್ತ್ಯಕ್ತದಮ್ಭಮದೈಃ ಸದಾ ॥ 12 ॥
ನಮಸ್ಯೇಽಹಂ ಪಿತೄನ್ ಶ್ರಾದ್ಧೈರರ್ಚ್ಯನ್ತೇ ಯೇ ರಸಾತಲೇ ।
ಭೋಗೈರಶೇಷೈರ್ವಿಧಿವನ್ನಾಗೈಃ ಕಾಮಾನಭೀಪ್ಸುಭಿಃ ॥ 13 ॥
ನಮಸ್ಯೇಽಹಂ ಪಿತೄನ್ ಶ್ರಾದ್ಧೈಃ ಸರ್ಪೈಃ ಸನ್ತರ್ಪಿತಾನ್ಸದಾ ।
ತತ್ರೈವ ವಿಧಿವನ್ಮನ್ತ್ರಭೋಗಸಮ್ಪತ್ಸಮನ್ವಿತೈಃ ॥ 14 ॥
ಪಿತೄನ್ನಮಸ್ಯೇ ನಿವಸನ್ತಿ ಸಾಕ್ಷಾ-
-ದ್ಯೇ ದೇವಲೋಕೇಽಥ ಮಹೀತಲೇ ವಾ ।
ತಥಾಽನ್ತರಿಕ್ಷೇ ಚ ಸುರಾರಿಪೂಜ್ಯಾ-
-ಸ್ತೇ ಮೇ ಪ್ರತೀಚ್ಛನ್ತು ಮನೋಪನೀತಮ್ ॥ 15 ॥
ಪಿತೄನ್ನಮಸ್ಯೇ ಪರಮಾರ್ಥಭೂತಾ
ಯೇ ವೈ ವಿಮಾನೇ ನಿವಸನ್ತ್ಯಮೂರ್ತಾಃ ।
ಯಜನ್ತಿ ಯಾನಸ್ತಮಲೈರ್ಮನೋಭಿ-
-ರ್ಯೋಗೀಶ್ವರಾಃ ಕ್ಲೇಶವಿಮುಕ್ತಿಹೇತೂನ್ ॥ 16 ॥
ಪಿತೄನ್ನಮಸ್ಯೇ ದಿವಿ ಯೇ ಚ ಮೂರ್ತಾಃ
ಸ್ವಧಾಭುಜಃ ಕಾಮ್ಯಫಲಾಭಿಸನ್ಧೌ ।
ಪ್ರದಾನಶಕ್ತಾಃ ಸಕಲೇಪ್ಸಿತಾನಾಂ
ವಿಮುಕ್ತಿದಾ ಯೇಽನಭಿಸಂಹಿತೇಷು ॥ 17 ॥
ತೃಪ್ಯನ್ತು ತೇಽಸ್ಮಿನ್ಪಿತರಃ ಸಮಸ್ತಾ
ಇಚ್ಛಾವತಾಂ ಯೇ ಪ್ರದಿಶನ್ತಿ ಕಾಮಾನ್ ।
ಸುರತ್ವಮಿನ್ದ್ರತ್ವಮಿತೋಽಧಿಕಂ ವಾ
ಗಜಾಶ್ವರತ್ನಾನಿ ಮಹಾಗೃಹಾಣಿ ॥ 18 ॥
ಸೋಮಸ್ಯ ಯೇ ರಶ್ಮಿಷು ಯೇಽರ್ಕಬಿಮ್ಬೇ
ಶುಕ್ಲೇ ವಿಮಾನೇ ಚ ಸದಾ ವಸನ್ತಿ ।
ತೃಪ್ಯನ್ತು ತೇಽಸ್ಮಿನ್ಪಿತರೋಽನ್ನತೋಯೈ-
-ರ್ಗನ್ಧಾದಿನಾ ಪುಷ್ಟಿಮಿತೋ ವ್ರಜನ್ತು ॥ 19 ॥
ಯೇಷಾಂ ಹುತೇಽಗ್ನೌ ಹವಿಷಾ ಚ ತೃಪ್ತಿ-
-ರ್ಯೇ ಭುಞ್ಜತೇ ವಿಪ್ರಶರೀರಸಂಸ್ಥಾಃ ।
ಯೇ ಪಿಣ್ಡದಾನೇನ ಮುದಂ ಪ್ರಯಾನ್ತಿ
ತೃಪ್ಯನ್ತು ತೇಽಸ್ಮಿನ್ಪಿತರೋಽನ್ನತೋಯೈಃ ॥ 20 ॥
ಯೇ ಖಡ್ಗಮಾಂಸೇನ ಸುರೈರಭೀಷ್ಟೈಃ
ಕೃಷ್ಣೈಸ್ತಿಲೈರ್ದಿವ್ಯ ಮನೋಹರೈಶ್ಚ ।
ಕಾಲೇನ ಶಾಕೇನ ಮಹರ್ಷಿವರ್ಯೈಃ
ಸಮ್ಪ್ರೀಣಿತಾಸ್ತೇ ಮುದಮತ್ರ ಯಾನ್ತು ॥ 21 ॥
ಕವ್ಯಾನ್ಯಶೇಷಾಣಿ ಚ ಯಾನ್ಯಭೀಷ್ಟಾ-
-ನ್ಯತೀವ ತೇಷಾಂ ಮಮ ಪೂಜಿತಾನಾಮ್ ।
ತೇಷಾಞ್ಚ ಸಾನ್ನಿಧ್ಯಮಿಹಾಸ್ತು ಪುಷ್ಪ-
-ಗನ್ಧಾಮ್ಬುಭೋಜ್ಯೇಷು ಮಯಾ ಕೃತೇಷು ॥ 22 ॥
ದಿನೇ ದಿನೇ ಯೇ ಪ್ರತಿಗೃಹ್ಣತೇಽರ್ಚಾಂ
ಮಾಸಾನ್ತಪೂಜ್ಯಾ ಭುವಿ ಯೇಽಷ್ಟಕಾಸು ।
ಯೇ ವತ್ಸರಾನ್ತೇಽಭ್ಯುದಯೇ ಚ ಪೂಜ್ಯಾಃ
ಪ್ರಯಾನ್ತು ತೇ ಮೇ ಪಿತರೋಽತ್ರ ತುಷ್ಟಿಮ್ ॥ 23 ॥
ಪೂಜ್ಯಾ ದ್ವಿಜಾನಾಂ ಕುಮುದೇನ್ದುಭಾಸೋ
ಯೇ ಕ್ಷತ್ರಿಯಾಣಾಂ ಜ್ವಲನಾರ್ಕವರ್ಣಾಃ ।
ತಥಾ ವಿಶಾಂ ಯೇ ಕನಕಾವದಾತಾ
ನೀಲೀಪ್ರಭಾಃ ಶೂದ್ರಜನಸ್ಯ ಯೇ ಚ ॥ 24 ॥
ತೇಽಸ್ಮಿನ್ಸಮಸ್ತಾ ಮಮ ಪುಷ್ಪಗನ್ಧ-
-ಧೂಪಾಮ್ಬುಭೋಜ್ಯಾದಿನಿವೇದನೇನ ।
ತಥಾಽಗ್ನಿಹೋಮೇನ ಚ ಯಾನ್ತಿ ತೃಪ್ತಿಂ
ಸದಾ ಪಿತೃಭ್ಯಃ ಪ್ರಣತೋಽಸ್ಮಿ ತೇಭ್ಯಃ ॥ 25 ॥
ಯೇ ದೇವಪೂರ್ವಾಣ್ಯಭಿತೃಪ್ತಿಹೇತೋ-
-ರಶ್ನನ್ತಿ ಕವ್ಯಾನಿ ಶುಭಾಹೃತಾನಿ ।
ತೃಪ್ತಾಶ್ಚ ಯೇ ಭೂತಿಸೃಜೋ ಭವನ್ತಿ
ತೃಪ್ಯನ್ತು ತೇಽಸ್ಮಿನ್ಪ್ರಣತೋಽಸ್ಮಿ ತೇಭ್ಯಃ ॥ 26 ॥
ರಕ್ಷಾಂಸಿ ಭೂತಾನ್ಯಸುರಾಂಸ್ತಥೋಗ್ರಾ-
-ನ್ನಿರ್ನಾಶಯನ್ತು ತ್ವಶಿವಂ ಪ್ರಜಾನಾಮ್ ।
ಆದ್ಯಾಃ ಸುರಾಣಾಮಮರೇಶಪೂಜ್ಯಾ-
-ಸ್ತೃಪ್ಯನ್ತು ತೇಽಸ್ಮಿನ್ಪ್ರಣತೋಽಸ್ಮಿತೇಭ್ಯಃ ॥ 27 ॥
ಅಗ್ನಿಸ್ವಾತ್ತಾ ಬರ್ಹಿಷದ ಆಜ್ಯಪಾಃ ಸೋಮಪಾಸ್ತಥಾ ।
ವ್ರಜನ್ತು ತೃಪ್ತಿಂ ಶ್ರಾದ್ಧೇಽಸ್ಮಿನ್ಪಿತರಸ್ತರ್ಪಿತಾ ಮಯಾ ॥ 28 ॥
ಅಗ್ನಿಸ್ವಾತ್ತಾಃ ಪಿತೃಗಣಾಃ ಪ್ರಾಚೀಂ ರಕ್ಷನ್ತು ಮೇ ದಿಶಮ್ ।
ತಥಾ ಬರ್ಹಿಷದಃ ಪಾನ್ತು ಯಾಮ್ಯಾಂ ಮೇ ಪಿತರಃ ಸದಾ ।
ಪ್ರತೀಚೀಮಾಜ್ಯಪಾಸ್ತದ್ವದುದೀಚೀಮಪಿ ಸೋಮಪಾಃ ॥ 29 ॥
ರಕ್ಷೋಭೂತಪಿಶಾಚೇಭ್ಯಸ್ತಥೈವಾಸುರದೋಷತಃ ।
ಸರ್ವತಃ ಪಿತರೋ ರಕ್ಷಾಂ ಕುರ್ವನ್ತು ಮಮ ನಿತ್ಯಶಃ ॥ 30 ॥
ವಿಶ್ವೋ ವಿಶ್ವಭುಗಾರಾಧ್ಯೋ ಧರ್ಮೋ ಧನ್ಯಃ ಶುಭಾನನಃ ।
ಭೂತಿದೋ ಭೂತಿಕೃದ್ಭೂತಿಃ ಪಿತೄಣಾಂ ಯೇ ಗಣಾ ನವ ॥ 31 ॥
ಕಲ್ಯಾಣಃ ಕಲ್ಯದಃ ಕರ್ತಾ ಕಲ್ಯಃ ಕಲ್ಯತರಾಶ್ರಯಃ ।
ಕಲ್ಯತಾಹೇತುರನಘಃ ಷಡಿಮೇ ತೇ ಗಣಾಃ ಸ್ಮೃತಾಃ ॥ 32 ॥
ವರೋ ವರೇಣ್ಯೋ ವರದಸ್ತುಷ್ಟಿದಃ ಪುಷ್ಟಿದಸ್ತಥಾ ।
ವಿಶ್ವಪಾತಾ ತಥಾ ಧಾತಾ ಸಪ್ತೈತೇ ಚ ಗಣಾಃ ಸ್ಮೃತಾಃ ॥ 33 ॥
ಮಹಾನ್ಮಹಾತ್ಮಾ ಮಹಿತೋ ಮಹಿಮಾವಾನ್ಮಹಾಬಲಃ ।
ಗಣಾಃ ಪಞ್ಚ ತಥೈವೈತೇ ಪಿತೄಣಾಂ ಪಾಪನಾಶನಾಃ ॥ 34 ॥
ಸುಖದೋ ಧನದಶ್ಚಾನ್ಯೋ ಧರ್ಮದೋಽನ್ಯಶ್ಚ ಭೂತಿದಃ ।
ಪಿತೄಣಾಂ ಕಥ್ಯತೇ ಚೈವ ತಥಾ ಗಣಚತುಷ್ಟಯಮ್ ॥ 35 ॥
ಏಕತ್ರಿಂಶತ್ಪಿತೃಗಣಾ ಯೈರ್ವ್ಯಾಪ್ತಮಖಿಲಂ ಜಗತ್ ।
ತ ಏವಾತ್ರ ಪಿತೃಗಣಾಸ್ತುಷ್ಯನ್ತು ಚ ಮದಾಹಿತಮ್ ॥ 36 ॥
ಇತಿ ಶ್ರೀ ಗರುಡಪುರಾಣೇ ಊನನವತಿತಮೋಽಧ್ಯಾಯೇ ರುಚಿಕೃತ ಪಿತೃ ಸ್ತೋತ್ರಮ್ ।
Roman (IAST) Transliteration
ruciruvāca |
namasye'haṃ pitṝn bhaktyā ye vasantyadhidevatāḥ |
devairapi hi tarpyante ye śrāddheṣu svadhottaraiḥ || 1 ||
namasye'haṃ pitṝn svarge ye tarpyante maharṣibhiḥ |
śrāddhairmanomayairbhaktyā bhuktimuktimabhīpsubhiḥ || 2 ||
namasye'haṃ pitṝn svarge siddhāḥ santarpayanti yān |
śrāddheṣu divyaiḥ sakalairupahārairanuttamaiḥ || 3 ||
namasye'haṃ pitṝn bhaktyā ye'rcyante guhyakairdivi |
tanmayatvena vāñchadbhirṛddhiryātyantikīṃ parām || 4 ||
namasye'haṃ pitṝn martyairarcyante bhuvi ye sadā |
śrāddheṣu śraddhayābhīṣṭalokapuṣṭipradāyinaḥ || 5 ||
namasye'haṃ pitṝn viprairarcyante bhuvi ye sadā |
vāñchitābhīṣṭalābhāya prājāpatyapradāyinaḥ || 6 ||
namasye'haṃ pitṝn ye vai tarpyante'raṇyavāsibhiḥ |
vanyaiḥ śrāddhairyatāhāraistaponirdhūtakalmaṣaiḥ || 7 ||
namasye'haṃ pitṝn viprairnaiṣṭhikairdharmacāribhiḥ |
ye saṃyatātmabhirnityaṃ santarpyante samādhibhiḥ || 8 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhai rājanyāstarpayanti yān |
kavyairaśeṣairvidhivallokadvayaphalapradān || 9 ||
namasye'haṃ pitṝn vaiśyairarcyante bhuvi ye sadā |
svakarmābhiratairnityaṃ puṣpadhūpānnavāribhiḥ || 10 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhe śūdrairapi ca bhaktitaḥ |
santarpyante jagatkṛtsnaṃ nāmnā khyātāḥ sukālinaḥ || 11 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhe pātāle ye mahāsuraiḥ |
santarpyante sudhāhārāstyaktadambhamadaiḥ sadā || 12 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhairarcyante ye rasātale |
bhogairaśeṣairvidhivannāgaiḥ kāmānabhīpsubhiḥ || 13 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhaiḥ sarpaiḥ santarpitānsadā |
tatraiva vidhivanmantrabhogasampatsamanvitaiḥ || 14 ||
pitṝnnamasye nivasanti sākṣā-
-dye devaloke'tha mahītale vā |
tathā'ntarikṣe ca surāripūjyā-
-ste me pratīcchantu manopanītam || 15 ||
pitṝnnamasye paramārthabhūtā
ye vai vimāne nivasantyamūrtāḥ |
yajanti yānastamalairmanobhi-
-ryogīśvarāḥ kleśavimuktihetūn || 16 ||
pitṝnnamasye divi ye ca mūrtāḥ
svadhābhujaḥ kāmyaphalābhisandhau |
pradānaśaktāḥ sakalepsitānāṃ
vimuktidā ye'nabhisaṃhiteṣu || 17 ||
tṛpyantu te'sminpitaraḥ samastā
icchāvatāṃ ye pradiśanti kāmān |
suratvamindratvamito'dhikaṃ vā
gajāśvaratnāni mahāgṛhāṇi || 18 ||
somasya ye raśmiṣu ye'rkabimbe
śukle vimāne ca sadā vasanti |
tṛpyantu te'sminpitaro'nnatoyai-
-rgandhādinā puṣṭimito vrajantu || 19 ||
yeṣāṃ hute'gnau haviṣā ca tṛpti-
-rye bhuñjate vipraśarīrasaṃsthāḥ |
ye piṇḍadānena mudaṃ prayānti
tṛpyantu te'sminpitaro'nnatoyaiḥ || 20 ||
ye khaḍgamāṃsena surairabhīṣṭaiḥ
kṛṣṇaistilairdivya manoharaiśca |
kālena śākena maharṣivaryaiḥ
samprīṇitāste mudamatra yāntu || 21 ||
kavyānyaśeṣāṇi ca yānyabhīṣṭā-
-nyatīva teṣāṃ mama pūjitānām |
teṣāñca sānnidhyamihāstu puṣpa-
-gandhāmbubhojyeṣu mayā kṛteṣu || 22 ||
dine dine ye pratigṛhṇate'rcāṃ
māsāntapūjyā bhuvi ye'ṣṭakāsu |
ye vatsarānte'bhyudaye ca pūjyāḥ
prayāntu te me pitaro'tra tuṣṭim || 23 ||
pūjyā dvijānāṃ kumudendubhāso
ye kṣatriyāṇāṃ jvalanārkavarṇāḥ |
tathā viśāṃ ye kanakāvadātā
nīlīprabhāḥ śūdrajanasya ye ca || 24 ||
te'sminsamastā mama puṣpagandha-
-dhūpāmbubhojyādinivedanena |
tathā'gnihomena ca yānti tṛptiṃ
sadā pitṛbhyaḥ praṇato'smi tebhyaḥ || 25 ||
ye devapūrvāṇyabhitṛptiheto-
-raśnanti kavyāni śubhāhṛtāni |
tṛptāśca ye bhūtisṛjo bhavanti
tṛpyantu te'sminpraṇato'smi tebhyaḥ || 26 ||
rakṣāṃsi bhūtānyasurāṃstathogrā-
-nnirnāśayantu tvaśivaṃ prajānām |
ādyāḥ surāṇāmamareśapūjyā-
-stṛpyantu te'sminpraṇato'smitebhyaḥ || 27 ||
agnisvāttā barhiṣada ājyapāḥ somapāstathā |
vrajantu tṛptiṃ śrāddhe'sminpitarastarpitā mayā || 28 ||
agnisvāttāḥ pitṛgaṇāḥ prācīṃ rakṣantu me diśam |
tathā barhiṣadaḥ pāntu yāmyāṃ me pitaraḥ sadā |
pratīcīmājyapāstadvadudīcīmapi somapāḥ || 29 ||
rakṣobhūtapiśācebhyastathaivāsuradoṣataḥ |
sarvataḥ pitaro rakṣāṃ kurvantu mama nityaśaḥ || 30 ||
viśvo viśvabhugārādhyo dharmo dhanyaḥ śubhānanaḥ |
bhūtido bhūtikṛdbhūtiḥ pitṝṇāṃ ye gaṇā nava || 31 ||
kalyāṇaḥ kalyadaḥ kartā kalyaḥ kalyatarāśrayaḥ |
kalyatāheturanaghaḥ ṣaḍime te gaṇāḥ smṛtāḥ || 32 ||
varo vareṇyo varadastuṣṭidaḥ puṣṭidastathā |
viśvapātā tathā dhātā saptaite ca gaṇāḥ smṛtāḥ || 33 ||
mahānmahātmā mahito mahimāvānmahābalaḥ |
gaṇāḥ pañca tathaivaite pitṝṇāṃ pāpanāśanāḥ || 34 ||
sukhado dhanadaścānyo dharmado'nyaśca bhūtidaḥ |
pitṝṇāṃ kathyate caiva tathā gaṇacatuṣṭayam || 35 ||
ekatriṃśatpitṛgaṇā yairvyāptamakhilaṃ jagat |
ta evātra pitṛgaṇāstuṣyantu ca madāhitam || 36 ||
iti śrī garuḍapurāṇe ūnanavatitamo'dhyāye rucikṛta pitṛ stotram |
Sanskrit — Devanagari (original)
रुचिरुवाच ।
नमस्येऽहं पितॄन् भक्त्या ये वसन्त्यधिदेवताः ।
देवैरपि हि तर्प्यन्ते ये श्राद्धेषु स्वधोत्तरैः ॥ 1 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् स्वर्गे ये तर्प्यन्ते महर्षिभिः ।
श्राद्धैर्मनोमयैर्भक्त्या भुक्तिमुक्तिमभीप्सुभिः ॥ 2 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् स्वर्गे सिद्धाः सन्तर्पयन्ति यान् ।
श्राद्धेषु दिव्यैः सकलैरुपहारैरनुत्तमैः ॥ 3 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् भक्त्या येऽर्च्यन्ते गुह्यकैर्दिवि ।
तन्मयत्वेन वाञ्छद्भिरृद्धिर्यात्यन्तिकीं पराम् ॥ 4 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् मर्त्यैरर्च्यन्ते भुवि ये सदा ।
श्राद्धेषु श्रद्धयाभीष्टलोकपुष्टिप्रदायिनः ॥ 5 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् विप्रैरर्च्यन्ते भुवि ये सदा ।
वाञ्छिताभीष्टलाभाय प्राजापत्यप्रदायिनः ॥ 6 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् ये वै तर्प्यन्तेऽरण्यवासिभिः ।
वन्यैः श्राद्धैर्यताहारैस्तपोनिर्धूतकल्मषैः ॥ 7 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् विप्रैर्नैष्ठिकैर्धर्मचारिभिः ।
ये संयतात्मभिर्नित्यं सन्तर्प्यन्ते समाधिभिः ॥ 8 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् श्राद्धै राजन्यास्तर्पयन्ति यान् ।
कव्यैरशेषैर्विधिवल्लोकद्वयफलप्रदान् ॥ 9 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् वैश्यैरर्च्यन्ते भुवि ये सदा ।
स्वकर्माभिरतैर्नित्यं पुष्पधूपान्नवारिभिः ॥ 10 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् श्राद्धे शूद्रैरपि च भक्तितः ।
सन्तर्प्यन्ते जगत्कृत्स्नं नाम्ना ख्याताः सुकालिनः ॥ 11 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् श्राद्धे पाताले ये महासुरैः ।
सन्तर्प्यन्ते सुधाहारास्त्यक्तदम्भमदैः सदा ॥ 12 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् श्राद्धैरर्च्यन्ते ये रसातले ।
भोगैरशेषैर्विधिवन्नागैः कामानभीप्सुभिः ॥ 13 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् श्राद्धैः सर्पैः सन्तर्पितान्सदा ।
तत्रैव विधिवन्मन्त्रभोगसम्पत्समन्वितैः ॥ 14 ॥
पितॄन्नमस्ये निवसन्ति साक्षा-
-द्ये देवलोकेऽथ महीतले वा ।
तथाऽन्तरिक्षे च सुरारिपूज्या-
-स्ते मे प्रतीच्छन्तु मनोपनीतम् ॥ 15 ॥
पितॄन्नमस्ये परमार्थभूता
ये वै विमाने निवसन्त्यमूर्ताः ।
यजन्ति यानस्तमलैर्मनोभि-
-र्योगीश्वराः क्लेशविमुक्तिहेतून् ॥ 16 ॥
पितॄन्नमस्ये दिवि ये च मूर्ताः
स्वधाभुजः काम्यफलाभिसन्धौ ।
प्रदानशक्ताः सकलेप्सितानां
विमुक्तिदा येऽनभिसंहितेषु ॥ 17 ॥
तृप्यन्तु तेऽस्मिन्पितरः समस्ता
इच्छावतां ये प्रदिशन्ति कामान् ।
सुरत्वमिन्द्रत्वमितोऽधिकं वा
गजाश्वरत्नानि महागृहाणि ॥ 18 ॥
सोमस्य ये रश्मिषु येऽर्कबिम्बे
शुक्ले विमाने च सदा वसन्ति ।
तृप्यन्तु तेऽस्मिन्पितरोऽन्नतोयै-
-र्गन्धादिना पुष्टिमितो व्रजन्तु ॥ 19 ॥
येषां हुतेऽग्नौ हविषा च तृप्ति-
-र्ये भुञ्जते विप्रशरीरसंस्थाः ।
ये पिण्डदानेन मुदं प्रयान्ति
तृप्यन्तु तेऽस्मिन्पितरोऽन्नतोयैः ॥ 20 ॥
ये खड्गमांसेन सुरैरभीष्टैः
कृष्णैस्तिलैर्दिव्य मनोहरैश्च ।
कालेन शाकेन महर्षिवर्यैः
सम्प्रीणितास्ते मुदमत्र यान्तु ॥ 21 ॥
कव्यान्यशेषाणि च यान्यभीष्टा-
-न्यतीव तेषां मम पूजितानाम् ।
तेषाञ्च सान्निध्यमिहास्तु पुष्प-
-गन्धाम्बुभोज्येषु मया कृतेषु ॥ 22 ॥
दिने दिने ये प्रतिगृह्णतेऽर्चां
मासान्तपूज्या भुवि येऽष्टकासु ।
ये वत्सरान्तेऽभ्युदये च पूज्याः
प्रयान्तु ते मे पितरोऽत्र तुष्टिम् ॥ 23 ॥
पूज्या द्विजानां कुमुदेन्दुभासो
ये क्षत्रियाणां ज्वलनार्कवर्णाः ।
तथा विशां ये कनकावदाता
नीलीप्रभाः शूद्रजनस्य ये च ॥ 24 ॥
तेऽस्मिन्समस्ता मम पुष्पगन्ध-
-धूपाम्बुभोज्यादिनिवेदनेन ।
तथाऽग्निहोमेन च यान्ति तृप्तिं
सदा पितृभ्यः प्रणतोऽस्मि तेभ्यः ॥ 25 ॥
ये देवपूर्वाण्यभितृप्तिहेतो-
-रश्नन्ति कव्यानि शुभाहृतानि ।
तृप्ताश्च ये भूतिसृजो भवन्ति
तृप्यन्तु तेऽस्मिन्प्रणतोऽस्मि तेभ्यः ॥ 26 ॥
रक्षांसि भूतान्यसुरांस्तथोग्रा-
-न्निर्नाशयन्तु त्वशिवं प्रजानाम् ।
आद्याः सुराणाममरेशपूज्या-
-स्तृप्यन्तु तेऽस्मिन्प्रणतोऽस्मितेभ्यः ॥ 27 ॥
अग्निस्वात्ता बर्हिषद आज्यपाः सोमपास्तथा ।
व्रजन्तु तृप्तिं श्राद्धेऽस्मिन्पितरस्तर्पिता मया ॥ 28 ॥
अग्निस्वात्ताः पितृगणाः प्राचीं रक्षन्तु मे दिशम् ।
तथा बर्हिषदः पान्तु याम्यां मे पितरः सदा ।
प्रतीचीमाज्यपास्तद्वदुदीचीमपि सोमपाः ॥ 29 ॥
रक्षोभूतपिशाचेभ्यस्तथैवासुरदोषतः ।
सर्वतः पितरो रक्षां कुर्वन्तु मम नित्यशः ॥ 30 ॥
विश्वो विश्वभुगाराध्यो धर्मो धन्यः शुभाननः ।
भूतिदो भूतिकृद्भूतिः पितॄणां ये गणा नव ॥ 31 ॥
कल्याणः कल्यदः कर्ता कल्यः कल्यतराश्रयः ।
कल्यताहेतुरनघः षडिमे ते गणाः स्मृताः ॥ 32 ॥
वरो वरेण्यो वरदस्तुष्टिदः पुष्टिदस्तथा ।
विश्वपाता तथा धाता सप्तैते च गणाः स्मृताः ॥ 33 ॥
महान्महात्मा महितो महिमावान्महाबलः ।
गणाः पञ्च तथैवैते पितॄणां पापनाशनाः ॥ 34 ॥
सुखदो धनदश्चान्यो धर्मदोऽन्यश्च भूतिदः ।
पितॄणां कथ्यते चैव तथा गणचतुष्टयम् ॥ 35 ॥
एकत्रिंशत्पितृगणा यैर्व्याप्तमखिलं जगत् ।
त एवात्र पितृगणास्तुष्यन्तु च मदाहितम् ॥ 36 ॥
इति श्री गरुडपुराणे ऊननवतितमोऽध्याये रुचिकृत पितृ स्तोत्रम् ।
ruciruvāca |
namasye'haṃ pitṝn bhaktyā ye vasantyadhidevatāḥ |
devairapi hi tarpyante ye śrāddheṣu svadhottaraiḥ || 1 ||
namasye'haṃ pitṝn svarge ye tarpyante maharṣibhiḥ |
śrāddhairmanomayairbhaktyā bhuktimuktimabhīpsubhiḥ || 2 ||
namasye'haṃ pitṝn svarge siddhāḥ santarpayanti yān |
śrāddheṣu divyaiḥ sakalairupahārairanuttamaiḥ || 3 ||
namasye'haṃ pitṝn bhaktyā ye'rcyante guhyakairdivi |
tanmayatvena vāñchadbhirṛddhiryātyantikīṃ parām || 4 ||
namasye'haṃ pitṝn martyairarcyante bhuvi ye sadā |
śrāddheṣu śraddhayābhīṣṭalokapuṣṭipradāyinaḥ || 5 ||
namasye'haṃ pitṝn viprairarcyante bhuvi ye sadā |
vāñchitābhīṣṭalābhāya prājāpatyapradāyinaḥ || 6 ||
namasye'haṃ pitṝn ye vai tarpyante'raṇyavāsibhiḥ |
vanyaiḥ śrāddhairyatāhāraistaponirdhūtakalmaṣaiḥ || 7 ||
namasye'haṃ pitṝn viprairnaiṣṭhikairdharmacāribhiḥ |
ye saṃyatātmabhirnityaṃ santarpyante samādhibhiḥ || 8 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhai rājanyāstarpayanti yān |
kavyairaśeṣairvidhivallokadvayaphalapradān || 9 ||
namasye'haṃ pitṝn vaiśyairarcyante bhuvi ye sadā |
svakarmābhiratairnityaṃ puṣpadhūpānnavāribhiḥ || 10 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhe śūdrairapi ca bhaktitaḥ |
santarpyante jagatkṛtsnaṃ nāmnā khyātāḥ sukālinaḥ || 11 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhe pātāle ye mahāsuraiḥ |
santarpyante sudhāhārāstyaktadambhamadaiḥ sadā || 12 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhairarcyante ye rasātale |
bhogairaśeṣairvidhivannāgaiḥ kāmānabhīpsubhiḥ || 13 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhaiḥ sarpaiḥ santarpitānsadā |
tatraiva vidhivanmantrabhogasampatsamanvitaiḥ || 14 ||
pitṝnnamasye nivasanti sākṣā-
-dye devaloke'tha mahītale vā |
tathā'ntarikṣe ca surāripūjyā-
-ste me pratīcchantu manopanītam || 15 ||
pitṝnnamasye paramārthabhūtā
ye vai vimāne nivasantyamūrtāḥ |
yajanti yānastamalairmanobhi-
-ryogīśvarāḥ kleśavimuktihetūn || 16 ||
pitṝnnamasye divi ye ca mūrtāḥ
svadhābhujaḥ kāmyaphalābhisandhau |
pradānaśaktāḥ sakalepsitānāṃ
vimuktidā ye'nabhisaṃhiteṣu || 17 ||
tṛpyantu te'sminpitaraḥ samastā
icchāvatāṃ ye pradiśanti kāmān |
suratvamindratvamito'dhikaṃ vā
gajāśvaratnāni mahāgṛhāṇi || 18 ||
somasya ye raśmiṣu ye'rkabimbe
śukle vimāne ca sadā vasanti |
tṛpyantu te'sminpitaro'nnatoyai-
-rgandhādinā puṣṭimito vrajantu || 19 ||
yeṣāṃ hute'gnau haviṣā ca tṛpti-
-rye bhuñjate vipraśarīrasaṃsthāḥ |
ye piṇḍadānena mudaṃ prayānti
tṛpyantu te'sminpitaro'nnatoyaiḥ || 20 ||
ye khaḍgamāṃsena surairabhīṣṭaiḥ
kṛṣṇaistilairdivya manoharaiśca |
kālena śākena maharṣivaryaiḥ
samprīṇitāste mudamatra yāntu || 21 ||
kavyānyaśeṣāṇi ca yānyabhīṣṭā-
-nyatīva teṣāṃ mama pūjitānām |
teṣāñca sānnidhyamihāstu puṣpa-
-gandhāmbubhojyeṣu mayā kṛteṣu || 22 ||
dine dine ye pratigṛhṇate'rcāṃ
māsāntapūjyā bhuvi ye'ṣṭakāsu |
ye vatsarānte'bhyudaye ca pūjyāḥ
prayāntu te me pitaro'tra tuṣṭim || 23 ||
pūjyā dvijānāṃ kumudendubhāso
ye kṣatriyāṇāṃ jvalanārkavarṇāḥ |
tathā viśāṃ ye kanakāvadātā
nīlīprabhāḥ śūdrajanasya ye ca || 24 ||
te'sminsamastā mama puṣpagandha-
-dhūpāmbubhojyādinivedanena |
tathā'gnihomena ca yānti tṛptiṃ
sadā pitṛbhyaḥ praṇato'smi tebhyaḥ || 25 ||
ye devapūrvāṇyabhitṛptiheto-
-raśnanti kavyāni śubhāhṛtāni |
tṛptāśca ye bhūtisṛjo bhavanti
tṛpyantu te'sminpraṇato'smi tebhyaḥ || 26 ||
rakṣāṃsi bhūtānyasurāṃstathogrā-
-nnirnāśayantu tvaśivaṃ prajānām |
ādyāḥ surāṇāmamareśapūjyā-
-stṛpyantu te'sminpraṇato'smitebhyaḥ || 27 ||
agnisvāttā barhiṣada ājyapāḥ somapāstathā |
vrajantu tṛptiṃ śrāddhe'sminpitarastarpitā mayā || 28 ||
agnisvāttāḥ pitṛgaṇāḥ prācīṃ rakṣantu me diśam |
tathā barhiṣadaḥ pāntu yāmyāṃ me pitaraḥ sadā |
pratīcīmājyapāstadvadudīcīmapi somapāḥ || 29 ||
rakṣobhūtapiśācebhyastathaivāsuradoṣataḥ |
sarvataḥ pitaro rakṣāṃ kurvantu mama nityaśaḥ || 30 ||
viśvo viśvabhugārādhyo dharmo dhanyaḥ śubhānanaḥ |
bhūtido bhūtikṛdbhūtiḥ pitṝṇāṃ ye gaṇā nava || 31 ||
kalyāṇaḥ kalyadaḥ kartā kalyaḥ kalyatarāśrayaḥ |
kalyatāheturanaghaḥ ṣaḍime te gaṇāḥ smṛtāḥ || 32 ||
varo vareṇyo varadastuṣṭidaḥ puṣṭidastathā |
viśvapātā tathā dhātā saptaite ca gaṇāḥ smṛtāḥ || 33 ||
mahānmahātmā mahito mahimāvānmahābalaḥ |
gaṇāḥ pañca tathaivaite pitṝṇāṃ pāpanāśanāḥ || 34 ||
sukhado dhanadaścānyo dharmado'nyaśca bhūtidaḥ |
pitṝṇāṃ kathyate caiva tathā gaṇacatuṣṭayam || 35 ||
ekatriṃśatpitṛgaṇā yairvyāptamakhilaṃ jagat |
ta evātra pitṛgaṇāstuṣyantu ca madāhitam || 36 ||
iti śrī garuḍapurāṇe ūnanavatitamo'dhyāye rucikṛta pitṛ stotram |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.