രുചിരുവാച ।
നമസ്യേഽഹം പിതൄന് ഭക്ത്യാ യേ വസന്ത്യധിദേവതാഃ ।
ദേവൈരപി ഹി തര്പ്യന്തേ യേ ശ്രാദ്ധേഷു സ്വധോത്തരൈഃ ॥ 1 ॥
നമസ്യേഽഹം പിതൄന് സ്വര്ഗേ യേ തര്പ്യന്തേ മഹര്ഷിഭിഃ ।
ശ്രാദ്ധൈര്മനോമയൈര്ഭക്ത്യാ ഭുക്തിമുക്തിമഭീപ്സുഭിഃ ॥ 2 ॥
നമസ്യേഽഹം പിതൄന് സ്വര്ഗേ സിദ്ധാഃ സന്തര്പയന്തി യാന് ।
ശ്രാദ്ധേഷു ദിവ്യൈഃ സകലൈരുപഹാരൈരനുത്തമൈഃ ॥ 3 ॥
നമസ്യേഽഹം പിതൄന് ഭക്ത്യാ യേഽര്ച്യന്തേ ഗുഹ്യകൈര്ദിവി ।
തന്മയത്വേന വാഞ്ഛദ്ഭിരൃദ്ധിര്യാത്യന്തികീം പരാമ് ॥ 4 ॥
നമസ്യേഽഹം പിതൄന് മര്ത്യൈരര്ച്യന്തേ ഭുവി യേ സദാ ।
ശ്രാദ്ധേഷു ശ്രദ്ധയാഭീഷ്ടലോകപുഷ്ടിപ്രദായിനഃ ॥ 5 ॥
നമസ്യേഽഹം പിതൄന് വിപ്രൈരര്ച്യന്തേ ഭുവി യേ സദാ ।
വാഞ്ഛിതാഭീഷ്ടലാഭായ പ്രാജാപത്യപ്രദായിനഃ ॥ 6 ॥
നമസ്യേഽഹം പിതൄന് യേ വൈ തര്പ്യന്തേഽരണ്യവാസിഭിഃ ।
വന്യൈഃ ശ്രാദ്ധൈര്യതാഹാരൈസ്തപോനിര്ധൂതകല്മഷൈഃ ॥ 7 ॥
നമസ്യേഽഹം പിതൄന് വിപ്രൈര്നൈഷ്ഠികൈര്ധര്മചാരിഭിഃ ।
യേ സംയതാത്മഭിര്നിത്യം സന്തര്പ്യന്തേ സമാധിഭിഃ ॥ 8 ॥
നമസ്യേഽഹം പിതൄന് ശ്രാദ്ധൈ രാജന്യാസ്തര്പയന്തി യാന് ।
കവ്യൈരശേഷൈര്വിധിവല്ലോകദ്വയഫലപ്രദാന് ॥ 9 ॥
നമസ്യേഽഹം പിതൄന് വൈശ്യൈരര്ച്യന്തേ ഭുവി യേ സദാ ।
സ്വകര്മാഭിരതൈര്നിത്യം പുഷ്പധൂപാന്നവാരിഭിഃ ॥ 10 ॥
നമസ്യേഽഹം പിതൄന് ശ്രാദ്ധേ ശൂദ്രൈരപി ച ഭക്തിതഃ ।
സന്തര്പ്യന്തേ ജഗത്കൃത്സ്നം നാമ്നാ ഖ്യാതാഃ സുകാലിനഃ ॥ 11 ॥
നമസ്യേഽഹം പിതൄന് ശ്രാദ്ധേ പാതാലേ യേ മഹാസുരൈഃ ।
സന്തര്പ്യന്തേ സുധാഹാരാസ്ത്യക്തദമ്ഭമദൈഃ സദാ ॥ 12 ॥
നമസ്യേഽഹം പിതൄന് ശ്രാദ്ധൈരര്ച്യന്തേ യേ രസാതലേ ।
ഭോഗൈരശേഷൈര്വിധിവന്നാഗൈഃ കാമാനഭീപ്സുഭിഃ ॥ 13 ॥
നമസ്യേഽഹം പിതൄന് ശ്രാദ്ധൈഃ സര്പൈഃ സന്തര്പിതാന്സദാ ।
തത്രൈവ വിധിവന്മന്ത്രഭോഗസമ്പത്സമന്വിതൈഃ ॥ 14 ॥
പിതൄന്നമസ്യേ നിവസന്തി സാക്ഷാ-
-ദ്യേ ദേവലോകേഽഥ മഹീതലേ വാ ।
തഥാഽന്തരിക്ഷേ ച സുരാരിപൂജ്യാ-
-സ്തേ മേ പ്രതീച്ഛന്തു മനോപനീതമ് ॥ 15 ॥
പിതൄന്നമസ്യേ പരമാര്ഥഭൂതാ
യേ വൈ വിമാനേ നിവസന്ത്യമൂര്താഃ ।
യജന്തി യാനസ്തമലൈര്മനോഭി-
-ര്യോഗീശ്വരാഃ ക്ലേശവിമുക്തിഹേതൂന് ॥ 16 ॥
പിതൄന്നമസ്യേ ദിവി യേ ച മൂര്താഃ
സ്വധാഭുജഃ കാമ്യഫലാഭിസന്ധൌ ।
പ്രദാനശക്താഃ സകലേപ്സിതാനാം
വിമുക്തിദാ യേഽനഭിസംഹിതേഷു ॥ 17 ॥
തൃപ്യന്തു തേഽസ്മിന്പിതരഃ സമസ്താ
ഇച്ഛാവതാം യേ പ്രദിശന്തി കാമാന് ।
സുരത്വമിന്ദ്രത്വമിതോഽധികം വാ
ഗജാശ്വരത്നാനി മഹാഗൃഹാണി ॥ 18 ॥
സോമസ്യ യേ രശ്മിഷു യേഽര്കബിമ്ബേ
ശുക്ലേ വിമാനേ ച സദാ വസന്തി ।
തൃപ്യന്തു തേഽസ്മിന്പിതരോഽന്നതോയൈ-
-ര്ഗന്ധാദിനാ പുഷ്ടിമിതോ വ്രജന്തു ॥ 19 ॥
യേഷാം ഹുതേഽഗ്നൌ ഹവിഷാ ച തൃപ്തി-
-ര്യേ ഭുഞ്ജതേ വിപ്രശരീരസംസ്ഥാഃ ।
യേ പിണ്ഡദാനേന മുദം പ്രയാന്തി
തൃപ്യന്തു തേഽസ്മിന്പിതരോഽന്നതോയൈഃ ॥ 20 ॥
യേ ഖഡ്ഗമാംസേന സുരൈരഭീഷ്ടൈഃ
കൃഷ്ണൈസ്തിലൈര്ദിവ്യ മനോഹരൈശ്ച ।
കാലേന ശാകേന മഹര്ഷിവര്യൈഃ
സമ്പ്രീണിതാസ്തേ മുദമത്ര യാന്തു ॥ 21 ॥
കവ്യാന്യശേഷാണി ച യാന്യഭീഷ്ടാ-
-ന്യതീവ തേഷാം മമ പൂജിതാനാമ് ।
തേഷാഞ്ച സാന്നിധ്യമിഹാസ്തു പുഷ്പ-
-ഗന്ധാമ്ബുഭോജ്യേഷു മയാ കൃതേഷു ॥ 22 ॥
ദിനേ ദിനേ യേ പ്രതിഗൃഹ്ണതേഽര്ചാം
മാസാന്തപൂജ്യാ ഭുവി യേഽഷ്ടകാസു ।
യേ വത്സരാന്തേഽഭ്യുദയേ ച പൂജ്യാഃ
പ്രയാന്തു തേ മേ പിതരോഽത്ര തുഷ്ടിമ് ॥ 23 ॥
പൂജ്യാ ദ്വിജാനാം കുമുദേന്ദുഭാസോ
യേ ക്ഷത്രിയാണാം ജ്വലനാര്കവര്ണാഃ ।
തഥാ വിശാം യേ കനകാവദാതാ
നീലീപ്രഭാഃ ശൂദ്രജനസ്യ യേ ച ॥ 24 ॥
തേഽസ്മിന്സമസ്താ മമ പുഷ്പഗന്ധ-
-ധൂപാമ്ബുഭോജ്യാദിനിവേദനേന ।
തഥാഽഗ്നിഹോമേന ച യാന്തി തൃപ്തിം
സദാ പിതൃഭ്യഃ പ്രണതോഽസ്മി തേഭ്യഃ ॥ 25 ॥
യേ ദേവപൂര്വാണ്യഭിതൃപ്തിഹേതോ-
-രശ്നന്തി കവ്യാനി ശുഭാഹൃതാനി ।
തൃപ്താശ്ച യേ ഭൂതിസൃജോ ഭവന്തി
തൃപ്യന്തു തേഽസ്മിന്പ്രണതോഽസ്മി തേഭ്യഃ ॥ 26 ॥
രക്ഷാംസി ഭൂതാന്യസുരാംസ്തഥോഗ്രാ-
-ന്നിര്നാശയന്തു ത്വശിവം പ്രജാനാമ് ।
ആദ്യാഃ സുരാണാമമരേശപൂജ്യാ-
-സ്തൃപ്യന്തു തേഽസ്മിന്പ്രണതോഽസ്മിതേഭ്യഃ ॥ 27 ॥
അഗ്നിസ്വാത്താ ബര്ഹിഷദ ആജ്യപാഃ സോമപാസ്തഥാ ।
വ്രജന്തു തൃപ്തിം ശ്രാദ്ധേഽസ്മിന്പിതരസ്തര്പിതാ മയാ ॥ 28 ॥
അഗ്നിസ്വാത്താഃ പിതൃഗണാഃ പ്രാചീം രക്ഷന്തു മേ ദിശമ് ।
തഥാ ബര്ഹിഷദഃ പാന്തു യാമ്യാം മേ പിതരഃ സദാ ।
പ്രതീചീമാജ്യപാസ്തദ്വദുദീചീമപി സോമപാഃ ॥ 29 ॥
രക്ഷോഭൂതപിശാചേഭ്യസ്തഥൈവാസുരദോഷതഃ ।
സര്വതഃ പിതരോ രക്ഷാം കുര്വന്തു മമ നിത്യശഃ ॥ 30 ॥
വിശ്വോ വിശ്വഭുഗാരാധ്യോ ധര്മോ ധന്യഃ ശുഭാനനഃ ।
ഭൂതിദോ ഭൂതികൃദ്ഭൂതിഃ പിതൄണാം യേ ഗണാ നവ ॥ 31 ॥
കല്യാണഃ കല്യദഃ കര്താ കല്യഃ കല്യതരാശ്രയഃ ।
കല്യതാഹേതുരനഘഃ ഷഡിമേ തേ ഗണാഃ സ്മൃതാഃ ॥ 32 ॥
വരോ വരേണ്യോ വരദസ്തുഷ്ടിദഃ പുഷ്ടിദസ്തഥാ ।
വിശ്വപാതാ തഥാ ധാതാ സപ്തൈതേ ച ഗണാഃ സ്മൃതാഃ ॥ 33 ॥
മഹാന്മഹാത്മാ മഹിതോ മഹിമാവാന്മഹാബലഃ ।
ഗണാഃ പഞ്ച തഥൈവൈതേ പിതൄണാം പാപനാശനാഃ ॥ 34 ॥
സുഖദോ ധനദശ്ചാന്യോ ധര്മദോഽന്യശ്ച ഭൂതിദഃ ।
പിതൄണാം കഥ്യതേ ചൈവ തഥാ ഗണചതുഷ്ടയമ് ॥ 35 ॥
ഏകത്രിംശത്പിതൃഗണാ യൈര്വ്യാപ്തമഖിലം ജഗത് ।
ത ഏവാത്ര പിതൃഗണാസ്തുഷ്യന്തു ച മദാഹിതമ് ॥ 36 ॥
ഇതി ശ്രീ ഗരുഡപുരാണേ ഊനനവതിതമോഽധ്യായേ രുചികൃത പിതൃ സ്തോത്രമ് ।
Roman (IAST) Transliteration
ruciruvāca |
namasye'haṃ pitṝn bhaktyā ye vasantyadhidevatāḥ |
devairapi hi tarpyante ye śrāddheṣu svadhottaraiḥ || 1 ||
namasye'haṃ pitṝn svarge ye tarpyante maharṣibhiḥ |
śrāddhairmanomayairbhaktyā bhuktimuktimabhīpsubhiḥ || 2 ||
namasye'haṃ pitṝn svarge siddhāḥ santarpayanti yān |
śrāddheṣu divyaiḥ sakalairupahārairanuttamaiḥ || 3 ||
namasye'haṃ pitṝn bhaktyā ye'rcyante guhyakairdivi |
tanmayatvena vāñchadbhirṛddhiryātyantikīṃ parām || 4 ||
namasye'haṃ pitṝn martyairarcyante bhuvi ye sadā |
śrāddheṣu śraddhayābhīṣṭalokapuṣṭipradāyinaḥ || 5 ||
namasye'haṃ pitṝn viprairarcyante bhuvi ye sadā |
vāñchitābhīṣṭalābhāya prājāpatyapradāyinaḥ || 6 ||
namasye'haṃ pitṝn ye vai tarpyante'raṇyavāsibhiḥ |
vanyaiḥ śrāddhairyatāhāraistaponirdhūtakalmaṣaiḥ || 7 ||
namasye'haṃ pitṝn viprairnaiṣṭhikairdharmacāribhiḥ |
ye saṃyatātmabhirnityaṃ santarpyante samādhibhiḥ || 8 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhai rājanyāstarpayanti yān |
kavyairaśeṣairvidhivallokadvayaphalapradān || 9 ||
namasye'haṃ pitṝn vaiśyairarcyante bhuvi ye sadā |
svakarmābhiratairnityaṃ puṣpadhūpānnavāribhiḥ || 10 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhe śūdrairapi ca bhaktitaḥ |
santarpyante jagatkṛtsnaṃ nāmnā khyātāḥ sukālinaḥ || 11 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhe pātāle ye mahāsuraiḥ |
santarpyante sudhāhārāstyaktadambhamadaiḥ sadā || 12 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhairarcyante ye rasātale |
bhogairaśeṣairvidhivannāgaiḥ kāmānabhīpsubhiḥ || 13 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhaiḥ sarpaiḥ santarpitānsadā |
tatraiva vidhivanmantrabhogasampatsamanvitaiḥ || 14 ||
pitṝnnamasye nivasanti sākṣā-
-dye devaloke'tha mahītale vā |
tathā'ntarikṣe ca surāripūjyā-
-ste me pratīcchantu manopanītam || 15 ||
pitṝnnamasye paramārthabhūtā
ye vai vimāne nivasantyamūrtāḥ |
yajanti yānastamalairmanobhi-
-ryogīśvarāḥ kleśavimuktihetūn || 16 ||
pitṝnnamasye divi ye ca mūrtāḥ
svadhābhujaḥ kāmyaphalābhisandhau |
pradānaśaktāḥ sakalepsitānāṃ
vimuktidā ye'nabhisaṃhiteṣu || 17 ||
tṛpyantu te'sminpitaraḥ samastā
icchāvatāṃ ye pradiśanti kāmān |
suratvamindratvamito'dhikaṃ vā
gajāśvaratnāni mahāgṛhāṇi || 18 ||
somasya ye raśmiṣu ye'rkabimbe
śukle vimāne ca sadā vasanti |
tṛpyantu te'sminpitaro'nnatoyai-
-rgandhādinā puṣṭimito vrajantu || 19 ||
yeṣāṃ hute'gnau haviṣā ca tṛpti-
-rye bhuñjate vipraśarīrasaṃsthāḥ |
ye piṇḍadānena mudaṃ prayānti
tṛpyantu te'sminpitaro'nnatoyaiḥ || 20 ||
ye khaḍgamāṃsena surairabhīṣṭaiḥ
kṛṣṇaistilairdivya manoharaiśca |
kālena śākena maharṣivaryaiḥ
samprīṇitāste mudamatra yāntu || 21 ||
kavyānyaśeṣāṇi ca yānyabhīṣṭā-
-nyatīva teṣāṃ mama pūjitānām |
teṣāñca sānnidhyamihāstu puṣpa-
-gandhāmbubhojyeṣu mayā kṛteṣu || 22 ||
dine dine ye pratigṛhṇate'rcāṃ
māsāntapūjyā bhuvi ye'ṣṭakāsu |
ye vatsarānte'bhyudaye ca pūjyāḥ
prayāntu te me pitaro'tra tuṣṭim || 23 ||
pūjyā dvijānāṃ kumudendubhāso
ye kṣatriyāṇāṃ jvalanārkavarṇāḥ |
tathā viśāṃ ye kanakāvadātā
nīlīprabhāḥ śūdrajanasya ye ca || 24 ||
te'sminsamastā mama puṣpagandha-
-dhūpāmbubhojyādinivedanena |
tathā'gnihomena ca yānti tṛptiṃ
sadā pitṛbhyaḥ praṇato'smi tebhyaḥ || 25 ||
ye devapūrvāṇyabhitṛptiheto-
-raśnanti kavyāni śubhāhṛtāni |
tṛptāśca ye bhūtisṛjo bhavanti
tṛpyantu te'sminpraṇato'smi tebhyaḥ || 26 ||
rakṣāṃsi bhūtānyasurāṃstathogrā-
-nnirnāśayantu tvaśivaṃ prajānām |
ādyāḥ surāṇāmamareśapūjyā-
-stṛpyantu te'sminpraṇato'smitebhyaḥ || 27 ||
agnisvāttā barhiṣada ājyapāḥ somapāstathā |
vrajantu tṛptiṃ śrāddhe'sminpitarastarpitā mayā || 28 ||
agnisvāttāḥ pitṛgaṇāḥ prācīṃ rakṣantu me diśam |
tathā barhiṣadaḥ pāntu yāmyāṃ me pitaraḥ sadā |
pratīcīmājyapāstadvadudīcīmapi somapāḥ || 29 ||
rakṣobhūtapiśācebhyastathaivāsuradoṣataḥ |
sarvataḥ pitaro rakṣāṃ kurvantu mama nityaśaḥ || 30 ||
viśvo viśvabhugārādhyo dharmo dhanyaḥ śubhānanaḥ |
bhūtido bhūtikṛdbhūtiḥ pitṝṇāṃ ye gaṇā nava || 31 ||
kalyāṇaḥ kalyadaḥ kartā kalyaḥ kalyatarāśrayaḥ |
kalyatāheturanaghaḥ ṣaḍime te gaṇāḥ smṛtāḥ || 32 ||
varo vareṇyo varadastuṣṭidaḥ puṣṭidastathā |
viśvapātā tathā dhātā saptaite ca gaṇāḥ smṛtāḥ || 33 ||
mahānmahātmā mahito mahimāvānmahābalaḥ |
gaṇāḥ pañca tathaivaite pitṝṇāṃ pāpanāśanāḥ || 34 ||
sukhado dhanadaścānyo dharmado'nyaśca bhūtidaḥ |
pitṝṇāṃ kathyate caiva tathā gaṇacatuṣṭayam || 35 ||
ekatriṃśatpitṛgaṇā yairvyāptamakhilaṃ jagat |
ta evātra pitṛgaṇāstuṣyantu ca madāhitam || 36 ||
iti śrī garuḍapurāṇe ūnanavatitamo'dhyāye rucikṛta pitṛ stotram |
Sanskrit — Devanagari (original)
रुचिरुवाच ।
नमस्येऽहं पितॄन् भक्त्या ये वसन्त्यधिदेवताः ।
देवैरपि हि तर्प्यन्ते ये श्राद्धेषु स्वधोत्तरैः ॥ 1 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् स्वर्गे ये तर्प्यन्ते महर्षिभिः ।
श्राद्धैर्मनोमयैर्भक्त्या भुक्तिमुक्तिमभीप्सुभिः ॥ 2 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् स्वर्गे सिद्धाः सन्तर्पयन्ति यान् ।
श्राद्धेषु दिव्यैः सकलैरुपहारैरनुत्तमैः ॥ 3 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् भक्त्या येऽर्च्यन्ते गुह्यकैर्दिवि ।
तन्मयत्वेन वाञ्छद्भिरृद्धिर्यात्यन्तिकीं पराम् ॥ 4 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् मर्त्यैरर्च्यन्ते भुवि ये सदा ।
श्राद्धेषु श्रद्धयाभीष्टलोकपुष्टिप्रदायिनः ॥ 5 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् विप्रैरर्च्यन्ते भुवि ये सदा ।
वाञ्छिताभीष्टलाभाय प्राजापत्यप्रदायिनः ॥ 6 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् ये वै तर्प्यन्तेऽरण्यवासिभिः ।
वन्यैः श्राद्धैर्यताहारैस्तपोनिर्धूतकल्मषैः ॥ 7 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् विप्रैर्नैष्ठिकैर्धर्मचारिभिः ।
ये संयतात्मभिर्नित्यं सन्तर्प्यन्ते समाधिभिः ॥ 8 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् श्राद्धै राजन्यास्तर्पयन्ति यान् ।
कव्यैरशेषैर्विधिवल्लोकद्वयफलप्रदान् ॥ 9 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् वैश्यैरर्च्यन्ते भुवि ये सदा ।
स्वकर्माभिरतैर्नित्यं पुष्पधूपान्नवारिभिः ॥ 10 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् श्राद्धे शूद्रैरपि च भक्तितः ।
सन्तर्प्यन्ते जगत्कृत्स्नं नाम्ना ख्याताः सुकालिनः ॥ 11 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् श्राद्धे पाताले ये महासुरैः ।
सन्तर्प्यन्ते सुधाहारास्त्यक्तदम्भमदैः सदा ॥ 12 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् श्राद्धैरर्च्यन्ते ये रसातले ।
भोगैरशेषैर्विधिवन्नागैः कामानभीप्सुभिः ॥ 13 ॥
नमस्येऽहं पितॄन् श्राद्धैः सर्पैः सन्तर्पितान्सदा ।
तत्रैव विधिवन्मन्त्रभोगसम्पत्समन्वितैः ॥ 14 ॥
पितॄन्नमस्ये निवसन्ति साक्षा-
-द्ये देवलोकेऽथ महीतले वा ।
तथाऽन्तरिक्षे च सुरारिपूज्या-
-स्ते मे प्रतीच्छन्तु मनोपनीतम् ॥ 15 ॥
पितॄन्नमस्ये परमार्थभूता
ये वै विमाने निवसन्त्यमूर्ताः ।
यजन्ति यानस्तमलैर्मनोभि-
-र्योगीश्वराः क्लेशविमुक्तिहेतून् ॥ 16 ॥
पितॄन्नमस्ये दिवि ये च मूर्ताः
स्वधाभुजः काम्यफलाभिसन्धौ ।
प्रदानशक्ताः सकलेप्सितानां
विमुक्तिदा येऽनभिसंहितेषु ॥ 17 ॥
तृप्यन्तु तेऽस्मिन्पितरः समस्ता
इच्छावतां ये प्रदिशन्ति कामान् ।
सुरत्वमिन्द्रत्वमितोऽधिकं वा
गजाश्वरत्नानि महागृहाणि ॥ 18 ॥
सोमस्य ये रश्मिषु येऽर्कबिम्बे
शुक्ले विमाने च सदा वसन्ति ।
तृप्यन्तु तेऽस्मिन्पितरोऽन्नतोयै-
-र्गन्धादिना पुष्टिमितो व्रजन्तु ॥ 19 ॥
येषां हुतेऽग्नौ हविषा च तृप्ति-
-र्ये भुञ्जते विप्रशरीरसंस्थाः ।
ये पिण्डदानेन मुदं प्रयान्ति
तृप्यन्तु तेऽस्मिन्पितरोऽन्नतोयैः ॥ 20 ॥
ये खड्गमांसेन सुरैरभीष्टैः
कृष्णैस्तिलैर्दिव्य मनोहरैश्च ।
कालेन शाकेन महर्षिवर्यैः
सम्प्रीणितास्ते मुदमत्र यान्तु ॥ 21 ॥
कव्यान्यशेषाणि च यान्यभीष्टा-
-न्यतीव तेषां मम पूजितानाम् ।
तेषाञ्च सान्निध्यमिहास्तु पुष्प-
-गन्धाम्बुभोज्येषु मया कृतेषु ॥ 22 ॥
दिने दिने ये प्रतिगृह्णतेऽर्चां
मासान्तपूज्या भुवि येऽष्टकासु ।
ये वत्सरान्तेऽभ्युदये च पूज्याः
प्रयान्तु ते मे पितरोऽत्र तुष्टिम् ॥ 23 ॥
पूज्या द्विजानां कुमुदेन्दुभासो
ये क्षत्रियाणां ज्वलनार्कवर्णाः ।
तथा विशां ये कनकावदाता
नीलीप्रभाः शूद्रजनस्य ये च ॥ 24 ॥
तेऽस्मिन्समस्ता मम पुष्पगन्ध-
-धूपाम्बुभोज्यादिनिवेदनेन ।
तथाऽग्निहोमेन च यान्ति तृप्तिं
सदा पितृभ्यः प्रणतोऽस्मि तेभ्यः ॥ 25 ॥
ये देवपूर्वाण्यभितृप्तिहेतो-
-रश्नन्ति कव्यानि शुभाहृतानि ।
तृप्ताश्च ये भूतिसृजो भवन्ति
तृप्यन्तु तेऽस्मिन्प्रणतोऽस्मि तेभ्यः ॥ 26 ॥
रक्षांसि भूतान्यसुरांस्तथोग्रा-
-न्निर्नाशयन्तु त्वशिवं प्रजानाम् ।
आद्याः सुराणाममरेशपूज्या-
-स्तृप्यन्तु तेऽस्मिन्प्रणतोऽस्मितेभ्यः ॥ 27 ॥
अग्निस्वात्ता बर्हिषद आज्यपाः सोमपास्तथा ।
व्रजन्तु तृप्तिं श्राद्धेऽस्मिन्पितरस्तर्पिता मया ॥ 28 ॥
अग्निस्वात्ताः पितृगणाः प्राचीं रक्षन्तु मे दिशम् ।
तथा बर्हिषदः पान्तु याम्यां मे पितरः सदा ।
प्रतीचीमाज्यपास्तद्वदुदीचीमपि सोमपाः ॥ 29 ॥
रक्षोभूतपिशाचेभ्यस्तथैवासुरदोषतः ।
सर्वतः पितरो रक्षां कुर्वन्तु मम नित्यशः ॥ 30 ॥
विश्वो विश्वभुगाराध्यो धर्मो धन्यः शुभाननः ।
भूतिदो भूतिकृद्भूतिः पितॄणां ये गणा नव ॥ 31 ॥
कल्याणः कल्यदः कर्ता कल्यः कल्यतराश्रयः ।
कल्यताहेतुरनघः षडिमे ते गणाः स्मृताः ॥ 32 ॥
वरो वरेण्यो वरदस्तुष्टिदः पुष्टिदस्तथा ।
विश्वपाता तथा धाता सप्तैते च गणाः स्मृताः ॥ 33 ॥
महान्महात्मा महितो महिमावान्महाबलः ।
गणाः पञ्च तथैवैते पितॄणां पापनाशनाः ॥ 34 ॥
सुखदो धनदश्चान्यो धर्मदोऽन्यश्च भूतिदः ।
पितॄणां कथ्यते चैव तथा गणचतुष्टयम् ॥ 35 ॥
एकत्रिंशत्पितृगणा यैर्व्याप्तमखिलं जगत् ।
त एवात्र पितृगणास्तुष्यन्तु च मदाहितम् ॥ 36 ॥
इति श्री गरुडपुराणे ऊननवतितमोऽध्याये रुचिकृत पितृ स्तोत्रम् ।
ruciruvāca |
namasye'haṃ pitṝn bhaktyā ye vasantyadhidevatāḥ |
devairapi hi tarpyante ye śrāddheṣu svadhottaraiḥ || 1 ||
namasye'haṃ pitṝn svarge ye tarpyante maharṣibhiḥ |
śrāddhairmanomayairbhaktyā bhuktimuktimabhīpsubhiḥ || 2 ||
namasye'haṃ pitṝn svarge siddhāḥ santarpayanti yān |
śrāddheṣu divyaiḥ sakalairupahārairanuttamaiḥ || 3 ||
namasye'haṃ pitṝn bhaktyā ye'rcyante guhyakairdivi |
tanmayatvena vāñchadbhirṛddhiryātyantikīṃ parām || 4 ||
namasye'haṃ pitṝn martyairarcyante bhuvi ye sadā |
śrāddheṣu śraddhayābhīṣṭalokapuṣṭipradāyinaḥ || 5 ||
namasye'haṃ pitṝn viprairarcyante bhuvi ye sadā |
vāñchitābhīṣṭalābhāya prājāpatyapradāyinaḥ || 6 ||
namasye'haṃ pitṝn ye vai tarpyante'raṇyavāsibhiḥ |
vanyaiḥ śrāddhairyatāhāraistaponirdhūtakalmaṣaiḥ || 7 ||
namasye'haṃ pitṝn viprairnaiṣṭhikairdharmacāribhiḥ |
ye saṃyatātmabhirnityaṃ santarpyante samādhibhiḥ || 8 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhai rājanyāstarpayanti yān |
kavyairaśeṣairvidhivallokadvayaphalapradān || 9 ||
namasye'haṃ pitṝn vaiśyairarcyante bhuvi ye sadā |
svakarmābhiratairnityaṃ puṣpadhūpānnavāribhiḥ || 10 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhe śūdrairapi ca bhaktitaḥ |
santarpyante jagatkṛtsnaṃ nāmnā khyātāḥ sukālinaḥ || 11 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhe pātāle ye mahāsuraiḥ |
santarpyante sudhāhārāstyaktadambhamadaiḥ sadā || 12 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhairarcyante ye rasātale |
bhogairaśeṣairvidhivannāgaiḥ kāmānabhīpsubhiḥ || 13 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhaiḥ sarpaiḥ santarpitānsadā |
tatraiva vidhivanmantrabhogasampatsamanvitaiḥ || 14 ||
pitṝnnamasye nivasanti sākṣā-
-dye devaloke'tha mahītale vā |
tathā'ntarikṣe ca surāripūjyā-
-ste me pratīcchantu manopanītam || 15 ||
pitṝnnamasye paramārthabhūtā
ye vai vimāne nivasantyamūrtāḥ |
yajanti yānastamalairmanobhi-
-ryogīśvarāḥ kleśavimuktihetūn || 16 ||
pitṝnnamasye divi ye ca mūrtāḥ
svadhābhujaḥ kāmyaphalābhisandhau |
pradānaśaktāḥ sakalepsitānāṃ
vimuktidā ye'nabhisaṃhiteṣu || 17 ||
tṛpyantu te'sminpitaraḥ samastā
icchāvatāṃ ye pradiśanti kāmān |
suratvamindratvamito'dhikaṃ vā
gajāśvaratnāni mahāgṛhāṇi || 18 ||
somasya ye raśmiṣu ye'rkabimbe
śukle vimāne ca sadā vasanti |
tṛpyantu te'sminpitaro'nnatoyai-
-rgandhādinā puṣṭimito vrajantu || 19 ||
yeṣāṃ hute'gnau haviṣā ca tṛpti-
-rye bhuñjate vipraśarīrasaṃsthāḥ |
ye piṇḍadānena mudaṃ prayānti
tṛpyantu te'sminpitaro'nnatoyaiḥ || 20 ||
ye khaḍgamāṃsena surairabhīṣṭaiḥ
kṛṣṇaistilairdivya manoharaiśca |
kālena śākena maharṣivaryaiḥ
samprīṇitāste mudamatra yāntu || 21 ||
kavyānyaśeṣāṇi ca yānyabhīṣṭā-
-nyatīva teṣāṃ mama pūjitānām |
teṣāñca sānnidhyamihāstu puṣpa-
-gandhāmbubhojyeṣu mayā kṛteṣu || 22 ||
dine dine ye pratigṛhṇate'rcāṃ
māsāntapūjyā bhuvi ye'ṣṭakāsu |
ye vatsarānte'bhyudaye ca pūjyāḥ
prayāntu te me pitaro'tra tuṣṭim || 23 ||
pūjyā dvijānāṃ kumudendubhāso
ye kṣatriyāṇāṃ jvalanārkavarṇāḥ |
tathā viśāṃ ye kanakāvadātā
nīlīprabhāḥ śūdrajanasya ye ca || 24 ||
te'sminsamastā mama puṣpagandha-
-dhūpāmbubhojyādinivedanena |
tathā'gnihomena ca yānti tṛptiṃ
sadā pitṛbhyaḥ praṇato'smi tebhyaḥ || 25 ||
ye devapūrvāṇyabhitṛptiheto-
-raśnanti kavyāni śubhāhṛtāni |
tṛptāśca ye bhūtisṛjo bhavanti
tṛpyantu te'sminpraṇato'smi tebhyaḥ || 26 ||
rakṣāṃsi bhūtānyasurāṃstathogrā-
-nnirnāśayantu tvaśivaṃ prajānām |
ādyāḥ surāṇāmamareśapūjyā-
-stṛpyantu te'sminpraṇato'smitebhyaḥ || 27 ||
agnisvāttā barhiṣada ājyapāḥ somapāstathā |
vrajantu tṛptiṃ śrāddhe'sminpitarastarpitā mayā || 28 ||
agnisvāttāḥ pitṛgaṇāḥ prācīṃ rakṣantu me diśam |
tathā barhiṣadaḥ pāntu yāmyāṃ me pitaraḥ sadā |
pratīcīmājyapāstadvadudīcīmapi somapāḥ || 29 ||
rakṣobhūtapiśācebhyastathaivāsuradoṣataḥ |
sarvataḥ pitaro rakṣāṃ kurvantu mama nityaśaḥ || 30 ||
viśvo viśvabhugārādhyo dharmo dhanyaḥ śubhānanaḥ |
bhūtido bhūtikṛdbhūtiḥ pitṝṇāṃ ye gaṇā nava || 31 ||
kalyāṇaḥ kalyadaḥ kartā kalyaḥ kalyatarāśrayaḥ |
kalyatāheturanaghaḥ ṣaḍime te gaṇāḥ smṛtāḥ || 32 ||
varo vareṇyo varadastuṣṭidaḥ puṣṭidastathā |
viśvapātā tathā dhātā saptaite ca gaṇāḥ smṛtāḥ || 33 ||
mahānmahātmā mahito mahimāvānmahābalaḥ |
gaṇāḥ pañca tathaivaite pitṝṇāṃ pāpanāśanāḥ || 34 ||
sukhado dhanadaścānyo dharmado'nyaśca bhūtidaḥ |
pitṝṇāṃ kathyate caiva tathā gaṇacatuṣṭayam || 35 ||
ekatriṃśatpitṛgaṇā yairvyāptamakhilaṃ jagat |
ta evātra pitṛgaṇāstuṣyantu ca madāhitam || 36 ||
iti śrī garuḍapurāṇe ūnanavatitamo'dhyāye rucikṛta pitṛ stotram |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.