6.59 યુદ્ધકાણ્ડ - એકોનષષ્ટિતમ સર્ગઃ

6.59 Yuddhakanda - Ekonashashtitama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Gujarati script
📄 Download PDF
શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે યુદ્ધકાણ્ડમ્ ।
અથ એકોનષષ્ટિતમસ્સર્ગઃ ।
તસ્મિન્હતેરાક્ષસસૈન્યપાલેપ્લવઙ્ગમાનામૃષભેણયુદ્ધે ।
ભીમયુધંસાગરતુલ્યવેગંવિદુદ્રુવેરાક્ષસરાજસૈન્યમ્ ॥ 1 ॥
ગત્વાઽથરક્ષોધિપતેશ્શશંસુસ્સેનાપતિમ્પાવકસૂનુશસ્તમ્ ।
તચ્છાપિતેષાંવચનન્નિશમ્યરક્ષોધિપઃક્રોધવશઞ્જગામ ॥ 2 ॥
સઙ્ ખ્યેપ્રહસ્તન્નિહતન્નિશમ્યશોકાર્દિતઃક્રોધપરીતચેતાઃ ।
ઉવાચતાન્રાક્ષસયૂથમુખ્યાનિન્દ્રોયથાનિર્જરયોથમુખ્યાન્ ॥ 3 ॥
નાવજ્ઞારિપવેકાર્યાયૈરિન્દ્રબલસૂદનઃ ।
સૂદિતસ્સૈન્યપાલોમેસાનુયાત્રસ્સકુઞ્જરઃ ॥ 4 ॥
સોઽહંરિપુવિનાશાયવિજયાયાવિચારયન્ ।
સ્વયમેવગમિષ્યામિરણશીર્ષન્તદદ્ભુતમ્ ॥ 5 ॥
અદ્યતદ્વાનરાનીકંરામઞ્ચસહલક્ષ્મણમ્ ।
નિર્દહિષ્યામિબાણૌઘૈર્વનન્દીપ્સ્સૈરિવાનગિભિઃ ॥ 6 ॥
સએવમુક્ત્વાજ્વલનપ્રકાશંરથન્તુરઙ્ગોત્તમરાજયુક્તમ્ ।
પ્રકાશમાનંવપુષાજ્વલન્તંસમારુરોહામરરાજશત્રુઃ ॥ 7 ॥
સ શન્ખ ભેરી પટહ પ્રણાદૈર્ ।
આસ્ફોટિત ક્ષ્વેડિત સિમ્હ નાદૈહ્ ।
પુણ્યૈહ્ સ્તવૈશ્ ચ અપ્ય્ અભિપૂજ્યમાનસ્ ।
સ્તદા યયૌ રાક્ષસ રાજ મુખ્યહ્ ॥ 8 ॥
સ નીલજીમૂતનિકાશરૂપૈ ।
ર્માંસ અશનૈહ્ પાવક દીપ્ત નેત્રૈહ્ ।
બભૌ વૃતો રાક્ષસ રાજ મુખ્યૈર્ ।
ભૂતૈર્ વૃતો રુદ્ર;ઇવ અમર ઈશહ્ ॥ 9 ॥
તતોનગર્યાસ્સહસામહૌજાનિષ્ક્રમ્યતદ્વાનરસૈન્યમુગ્રમ્ ।
મહાર્ણવાભ્રસ્તનિતન્દદર્શસમુદ્યતમ્પાદપશૈલહસ્તમ્ ॥ 10 ॥
તદ્રાક્ષસાનીકમતિપ્રચણ્ડમાલોક્યરામોભુજગેન્દ્રબાહુઃ ।
વિભીષણંશસ્ત્રભૃતાંવરિષ્ઠમુવાચસેવાનુગતઃપૃથુશ્રીઃ ॥ 11 ॥
નાનાપતાકધ્વજશસ્ત્રજુષ્ટમ્પ્રાસાસિશૂલાયુથવજ્રજુષ્ટમ્ ।
કસ્યેદમક્ષોભ્યમભીરુજુષ્ટમ્મહેન્દ્રોપમનાગજુષ્ટમ્ ॥ 12 ॥
તતસ્તુરામસ્યનિશમ્યવાક્યંવિભીષણંશ્શક્રસમાનવીર્યઃ ।
શશંસરામસ્યબલપ્રવેગમ્મહાત્મનાંરાક્ષસપુઙ્ગવાનામ્ ॥ 13 ॥
યોઽસૌગજસ્કન્ધગતોમહાત્માનવોદિતાર્કોપમતામ્રવક્ત્રઃ ।
પ્રકમ્પયન્નાગશિરોઽભ્યુપૈતિહ્યકમ્પનન્ત્વેનમવેહિરાજન્ ॥ 14 ॥
યો અસૌ રથસ્થો મૃગ રાજ કેતુર્ ।
ધૂન્વન્ ધનુહ્ શક્ર ધનુહ્ પ્રકાશમ્ ।
કરી ઇવ ભાત્ય્ ઉગ્ર વિવૃત્ત દમ્ષ્ટ્રહ્ ।
સ;ઇન્દ્રજિન્ નામ વર પ્રધાનહ્ ॥ 15 ॥
યશ્ચૈષવ્નિધ્યાસ્તમહેન્દ્રકલ્પોધન્વીરથસ્થોઽતિરથોતિવીરઃ ।
વિષ્પારયન્ ચાપમતુલ્યમાનન્નામ્નાતિકાયોઽતિવિવૃદ્ધકાયઃ ॥ 16 ॥
યોઽસૌનવાર્કોદિતતામ્રચક્ષુરારુહ્યઘણ્ટાનિનદપ્રણાદમ્ ।
ગજઙ્ખરઙ્ગર્જતિવૈમહાત્મામહોદરોનામસએષઃવીરઃ ॥ 17 ॥
યોઽસૌહયઙ્કાઞ્ચનચિત્રભાણ્ડમારુહ્યસન્ધ્યાભ્રગિરિપ્રકાશમ્ ।
પ્રાસંસમુદ્યમ્યમરીચિનદ્ધમ્પિશાચએષોઽશનિતુલ્યવેગઃ ॥ 18 ॥
યશ્ચૈષશૂલન્નિશિતમ્પ્રગૃહ્યવિદ્યુત્પ્રભઙ્કિઙ્કરવજ્રવેગમ્ ।
વૃષેન્દ્રમાસ્થાયગિરિપ્રકાશમાયાતિયોઽસૌત્રિશિરાયશસ્વી ॥ 19 ॥
અસૌચજીમૂતનિકાશરૂપઃકુમ્ભઃપૃથુવ્યૂઢસુજાતવક્ષાઃ ।
સમાહિતઃપન્નગરાજકેતુર્વિષ્પારયન્યાતિધનુર્વિધૂન્વન્ ॥ 20 ॥
યશ્ચૈષજામ્બૂનદવજ્રજુષ્ટન્દીપ્તંસધૂમમ્પરિઘમ્પ્રગૃહ્ય ।
આયાતિરક્ષોબલકેતુભૂતઃસોઽસૌનિકુમ્ભોઽદ્ભુતઘોરકર્મા ॥ 21 ॥
યશ્ચૈષચાપાસિશરૌઘજુષ્ટમ્પતાકિનમ્પાવકદીપ્તરૂપમ્ ।
રથંસમાસ્થાયવિભાત્યુદગ્રોનરાન્તકોઽસૌનગશૃઙ્ગયોધી ॥ 22 ॥
યશ્ચૈષનાનાવિધઘોરરૂપૈર્વ્યાઘ્રોષ્ટ્રનાગેન્દ્રમૃગાશ્વવક્ત્રૈઃ ।
ભૂતૈર્વૃતોભાતિવિવૃત્તનેત્સ્રૈસોઽસૌસુરાણામપિદર્પહન્તા ॥ 23 ॥
યત્ર એતદ્ ઇન્દુ પ્રતિમં વિભાતિચ્ ।
ચત્ત્રં સિતં સૂક્ષ્મ શલાકં અગ્ર્યમ્ ।
અત્ર એષ રક્ષો અધિપતિર્ મહાત્મા ।
ભૂતૈર્ વૃતો રુદ્ર;ઇવ અવભાતિ ॥ 24 ॥
અસૌ કિરીટી ચલ કુણ્ડલ આસ્યો ।
નાગ ઇન્દ્ર વિન્ધ્ય ઉપમ ભીમ કાયહ્ ।
મહા ઇન્દ્ર વૈવસ્વત દર્પ હન્તા ।
રક્ષો અધિપહ્ સૂર્ય;ઇવ અવભાતિ ॥ 25 ॥
પ્રત્યુવાચતતોરામોવિભીષણમરિન્દમ્ ।
અહોદીપ્તમહાતેજારાવણોરાક્ષસેશ્વરઃ ॥ 26 ॥
આદિત્ય;ઇવ દુષ્પ્રેક્ષ્યો રશ્મિભિર્ ભાતિ રાવણહ્ ।
સુવ્યક્તં લક્ષયે હ્ય્ અસ્ય રૂપં તેજહ્ સમાવૃતમ્ ॥ 27 ॥
દેવદાનવવીરાણાંવપુર્નૈવંવિધમ્ભવેત્ ।
યાદૃશંરાક્ષસેન્દ્રસ્યવપુરેતત્પ્રકાશતે ॥ 28 ॥
સર્વેપર્વતસઙ્કાશાસ્સર્વેપર્વતયોધિનઃ ।
સર્વેદીપ્તાયુધધરાયોધાશ્ચાસ્યમહોજસઃ ॥ 29 ॥
ભાતિરક્ષોરાજોઽસૌપ્રદીપ્ત્તૈર્ભીમવિક્રમૈઃ ।
ભૂતૈઃપરિવૃતસ્તીક્ષ્ણૈર્દેહવદ્ભિરિવાન્તકઃ ॥ 30 ॥
દિષ્ટ્યાઽયમદ્યપાપાત્મામમદૃષ્ટિપથઙ્ગતઃ ।
અદ્યક્રોધંવિમોક્ષ્યામિસીતાહરણસમ્ભવમ્ ॥ 31 ॥
એવમુક્ત્વાતતોરામોધનુરાદાયવીર્યવાન્ ।
લક્ષ્મણાનુચરસ્તસ્થૌસમુદ્ધૃત્યશરોત્તમમ્ ॥ 32 ॥
તતઃસરક્ષોધિપતિર્મહાત્મારક્ષાંસિતાન્યાહમહાબલાનિ ।
દ્વારેષુચર્યાગૃહગોપુરેષુસુનિર્વૃતાસ્તિષ્ઠતનિર્વિશઙ્કાઃ ॥ 33 ॥
હાઽગતમ્માંસહિતમ્ભવદ્ભિર્વનૌકસશ્છિદ્રમિદંવિદિત્વા ।
શૂન્યાપુરીન્દુષ્પ્રસહામ્પ્રમથ્યપ્રધર્ષયેયુસ્સહસાસમેતાઃ ॥ 34 ॥
વિસર્જયિત્વાસચિવાંસ્તતસ્તાન્ગતેષુરક્ષસ્સુયથાનિયોગમ્ ।
વ્યચારયદ્વાનરસાગરૌઘમ્મહાઝષઃપૂર્ણમિવાર્ણવૌઘમ્ ॥ 35 ॥
તમાપતન્તંસહસાસમીક્ષ્યદીપ્તેષુચાપંયુધિરાક્ષસેન્દ્રમ્ ।
મહત્સમુત્પાટ્યમહીધરાગ્રન્દુદ્રાવરક્ષોધિપતિંહરીશઃ ॥ 36 ॥
તચ્છૈલશૃઙ્ગમ્બહુવૃક્ષસાનુમ્પ્રગૃહ્યચિક્ષેપનિશાચરાય ।
તમાપતન્તંસહસાસમીક્ષ્યચિચ્છેદબાણૈસ્તપનીયપુઙ્ખૈઃ ॥ 37 ॥
તસ્મિન્ પ્રવૃદ્ધોત્તમસાનુવૃક્ષેશૃઙ્ગેવિકીર્ણેપતિતેપૃથિવ્યામ્ ।
મહાહિકલ્પંશરમન્તકાભંસમાદધેરાક્ષસલોકનાથઃ ॥ 38 ॥
સતઙ્ગૃહીત્વાઽનિલતુલ્યવેગંસવિસ્ફુલિઙ્ગજ્વલનપ્રકાશમ્ ।
બાણમ્મહેન્દ્રાશનિતુલ્યવેગઞ્ચિક્ષેપસુગ્રીવવધાયરુષ્ટઃ ॥ 39 ॥
સસાયકોરાવણબાહુમુક્તઃશક્રાશનિપ્રખ્યવપુશ્શિતાગ્રઃ ।
સુગ્રીવમાસાદ્યબિભેદવેગાદ્ગુહેરિતાક્રૌઞ્ચમિવોગ્રશક્તિઃ ॥ 40 ॥
સસાયકાર્તોવિપરીતચેતાઃકૂજન્પૃથિવ્યાન્નિપપાતવીરઃ ।
તમ્પ્રેક્ષ્યભૂમૌપતિતંવિસઞ્જ્ઞન્નેદુઃપ્રહૃષ્ટાયુધિયાતુધાનાઃ ॥ 41 ॥
તતોગવાક્ષોગવયસ્સુદંષ્ટ્રસ્ત્વથર્ષભોજ્યોતિમુખોનલશ્ચ ।
શૈલાન્ સમુત્પાટ્યવિવૃદ્ધકાયાઃપ્રદુદ્રુવુસ્તમ્પ્રતિરાક્ષસેન્દ્રમ્ ॥ 42 ॥
તેષામ્પ્રહારાન્ સચકારમોઘાન્ રક્ષોધિપોબાણશતૈઃશિતાગ્રૈઃ ।
તાન્વાનરેન્દ્રાનપિબાણજાલૈર્બિભેદજામ્બૂનદચિત્રપુઙ્ખૈઃ ॥ 43 ॥
તેવાનરેન્દ્રાસ્ત્રિદશારિબાણૈર્ભિન્નાનિપેતુર્ભુવિભીમકાયાઃ ।
તતસ્તુતદ્વાનરસૈન્યમુગ્રમ્પ્રચ્છાદયામાસસબાણજાલૈઃ ॥ 44 ॥
તેવધ્યમાનાઃપતિતાઃપ્રવીરાનાનદ્યમાનાભયશલ્યવિદ્ધાઃ ।
શાખામૃગારાવણસાયકાર્તાજગ્મુશ્શરણ્યંશરણંસ્મરામમ્ ॥ 45 ॥
તતો મહાત્મા સ ધનુર્ ધનુષ્માન્ ।
આદાય રામહ્ સહરા જગામ ।
તં લક્ષ્મણહ્ પ્રાન્જલિર્ અભ્યુપેત્ય ।
ઉવાચ વાક્યં પરમ અર્થ યુક્તમ્ ॥ 46 ॥
કામમાર્યસ્સુપર્યાપ્તોવધાયાસ્યદુરાત્મનઃ ।
વિધમિષ્યામ્યહઞ્ચૈતમનુજાનીહિમાંવિભો ॥ 47 ॥
તમબ્રવીન્મહાતેજારામસ્સત્યપરાક્રમઃ ।
ગચ્છયત્નપરશ્ચાપિભવલક્ષ્મણ સંયુગે ॥ 48 ॥
રાવણોહિમહાવીર્યોરણેઽદ્ભુતપરાક્રમઃ ।
ત્રૈલોક્યેનાપિસઙ્ક્રુદ્ધોદુષ્પ્રસહ્યોનસંશયઃ ॥ 49 ॥
તસ્યચ્છિદ્રાણિમાર્ગસ્વસ્વચ્છિદ્રાણિચલક્ષ્ય ।
ચક્ષુષાધનુષાયત્ના પ્રક્ષાત્માનંસમાહિતઃ ॥ 50 ॥
રાઘવસ્યવચશ્શ્રુત્વાસપરિષ્વજ્યાભિપૂજ્યચ ।
અભિવાદ્યતત્ રામંયયૌસૌમિત્રિરાહવમ્ ॥ 51 ॥
સરાવણંવારણહસ્તબાહુન્દદર્શભીમોદ્યતદીપ્તચાપમ્ ।
પ્રચ્છાદયન્તંશરવૃષ્ટિજાલૈસ્તાન્વાનરાભનિન્નવિકીર્ણદેહાન્ ॥ 52 ॥
તમાલોક્યમહાતેજાહનૂમાન્મારુતાત્મજઃ ।
નિવાર્યશરજાલાનિપ્રદુદ્રાવસરાવણમ્ ॥ 53 ॥
રથન્તસ્યસમાસાદ્યબાહુમુદ્યમ્યદક્ષિણમ્ ।
ત્રાસયન્રાવણન્ધીમાન્હનૂમાન્વાક્યમબ્રવીત્ ॥ 54 ॥
દેવદાનવગન્ધર્વાયક્ષાશ્ચસહરાક્ષૈસૈઃ ।
અવશ્યન્તુત્વયાભગ્નાવાનરેભ્યસ્તુતેભયમ્ ॥ 55 ॥
એષમેદક્ષિણોબાહુઃપઞ્ચશાખઃસમુદ્યતઃ ।
વિધમિષ્યતિતેદેહાદ્ભૂતાત્માનઞ્ચિરોષિતમ્ ॥ 56 ॥
શ્રુત્વાહનુમતોવાક્યંરાવણોભીમવિક્રમઃ ।
સંરક્તનયનઃક્રોધાદિદંવચનમબ્રવીત્ ॥ 57 ॥
ક્ષિપ્રમ્પ્રહરનિઃશઙ્કંસ્થિરાઙ્કીર્તિમવાપ્નુહિ ।
તતસ્ત્વાઞ્જ્ઞાતવિક્રાન્તન્નાશયિષ્યામિવાનર ॥ 58 ॥
રાવણસ્યવચશ્શ્રુત્વાવાયુસૂનુર્વચોઽબ્રવીત્ ।
પ્રહૃતંહિમયાપૂર્વમક્ષન્તવસુતન્તવ ॥ 59 ॥
એવમુક્તોમહાતેજારાવણોરાક્ષસેશ્વરઃ ।
આજઘાનાનિલસુતન્તલેનોરસિવીર્યવાન્ ॥ 60 ॥
સતલાભિહતસ્તેનચચાલચમુહુર્મુહુઃ ।
સ્થિત્વામુહૂર્તન્તેજસ્વીસ્થૈર્યઙ્કૃત્વામહામતિઃ ॥ 61 ॥
આજઘાનાભિસઙ્કૃદ્ધસ્તલેનૈવામરદ્વિષમ્ ।
તતસ્તતેનાભિહતોવાનરેણમહાત્મના ॥ 62 ॥
દશગ્રીવઃસમાધૂતોયથાભૂમિચલેઽચલઃ ।
સઙ્ગ્રામેતન્તથાદૃષ્ટવારાવણન્તલતાડિતમ્ ॥ 63 ॥
ઋષયોવાનરાઃસિદ્ધાનેદુર્દેવાસ્સહાસુરૈઃ ।
અથાઽશ્વાસ્યમહાતેજારાવણોવાક્યમબ્રવીત્ ॥ 64 ॥
સાધુવાનર વીર્યેણશ્લાઘનીયોઽસિમેરિપુઃ ।
રાવણેનૈવમુક્તસ્તુમારુતિર્વાક્યમબ્રવીત્ ॥ 65 ॥
ધિગસ્તુમમવીર્યેણયસ્ત્વઞ્જીવસિરાવણ ।
સકૃત્તુપ્રહરેદાનીન્દુર્ભુદ્ધે કિંવિકત્થસે ॥ 66 ॥
તતસ્ત્વામ્મામિકામુષ્ટિર્નયિષ્યતિયમક્ષયમ્ ।
તોમારતિવાક્યેનકોધસ્તસ્યતદાઽજ્વલત્ ॥ 67 ॥
સંરક્તનયનોયત્નાન્મુષ્ટિમુદ્યમ્યદક્ષિણમ્ ।
પાતયામાસવેગેનવાનરોરસિવીર્યવાન્ ॥ 68 ॥
હનૂમાન્ વક્ષસિવ્યૂઢેસઞ્ચચાલહતઃપુનઃ ।
વિહ્વલન્તુતદાદૃષ્ટવાહનૂમન્તમ્મહાબલમ્ ॥ 69 ॥
રથેનાતિરથશશીઘ્રન્નીલમ્પ્રતિસમભ્યગાત્ ।
રાક્ષસાનામધિપતિર્ધશગ્રીવઃપ્રતાપવાન્ ॥ 70 ॥
પન્નગપ્રતિમૈર્ભીમૈઃપરમર્માભિભેદિભિઃ ।
શરૈરાદીપયામાસનીલંહરિચમૂપતિમ્ ॥ 71 ॥
સશરૌઘસમાયસ્તોનીલઃકપિચમૂપતિઃ ।
કરેણેકૈનેશૈલાગ્રંરક્ષોધિપતયેઽસૃજત્ ॥ 72 ॥
હનૂમાનપિતેજસ્વીસમાશ્વસ્તોમહામનાઃ ।
વિપ્રેક્ષમાણોયુદ્ધેપ્સુસ્સરોષમિદમબ્રવીત્ ॥ 73 ॥
નીલેનસહસંયુક્તંરાવણંરાક્ષસેશ્વરમ્ ।
અન્યેનયુદ્યમાનસ્યનયુક્તમભિધાવનમ્ ॥ 74 ॥
રાવણોઽપિમહાતેજાસ્તઞ્ચ્છૃઙ્ગંસપ્તભિઃશરૈઃ ।
આજઘાનસુતીક્ષ્ણાગ્રૈસ્તદ્વિકીર્ણમ્પપાતહ ॥ 75 ॥
તદ્વિકીર્ણઙ્ગિરેશ્શૃઙ્ગન્દૃષ્ટવાહરિચમૂપતિઃ ।
કાલાનગિરિવજજ્વાલકોપેનપરવીરહા ॥ 76 ॥
સોઽશ્વકર્ણાન્ધાન્ શાલાંશ્ચૂતાશ્ચાપિસુપુષ્પિતાન્ ।
અન્યાંશ્ચવિવિધાન્ વૃક્ષાન્નીલશ્ચિક્ષેપસંયુગે ॥ 77 ॥
સતાન્વૃક્ષાન્ સમાસાદ્યપ્રતિચિચ્છેદરાવણઃ ।
અભ્યવર્ષત્સુઘોરેણશરવર્ષેણપાવકિમ્ ॥ 78 ॥
અભિવૃષ્ટશ્શરૌઘેણમેઘેનેવમહાબલઃ ।
હ્રસ્વઙ્કૃત્વાતતોરૂપન્ધ્વજાગ્રેનિપપાતહ ॥ 79 ॥
પાવકાત્મજમાલોક્યધ્વજાગ્રેસમવસ્થિતમ્ ।
જજ્વાલરાવણઃક્રોધાત્તતોનીલોનનાદચ ॥ 80 ॥
ધ્વજાગ્રેધનુષશ્ચાગ્રેકિરીટાગ્રેચતંહરિમ્ ।
લક્ષ્મણોઽથહનૂમાંશ્ચદૃષ્ટવારામશ્ચવિસ્મિતાઃ ॥ 81 ॥
રાવણોઽપિમહાતેજાઃકપિલાઘવવિસ્મિતઃ ।
અસ્ત્રમાહારયામાસદીપ્તમાગ્નેયમદ્ભુતમ્ ॥ 82 ॥
તતસ્તેચુક્રુશુર્હૃષ્ટાલબ્દલક્ષાઃપ્લવઙ્ગમાઃ ।
નીલલાઘવસમ્ભ્રાન્તન્દૃષ્ટવારાવણમાહવે ॥ 83 ॥
વાનરાણાઞ્ચનાદેવસંરબ્દોરાવણસ્તદા ।
સમ્ભ્રમાવિષ્ટહૃદયોનકિઞ્ચિત્પ્રત્યપદ્યત ॥ 84 ॥
આગ્નેયેનાધસંયુક્તઙ્ગૃહીત્વારાવણશ્શરમ્ ।
ધ્વજશીર્ષસ્થિતંસીલમુદૈક્ષતનિશાચરઃ ॥ 85 ॥
તતોઽબ્રવીન્મહાતેજારાવણોરાક્ષસેશ્વરઃ ।
કપેલાઘવયુક્તોઽસિમાયયાપરયાઽનયા ॥ 86 ॥
જીવિતઙ્ખલુરક્ષસ્વયદિશક્તોઽપિવાનર ।
તાનિતાન્યાત્મરૂપાણિસૃજસિત્વમનેકશઃ ॥ 87 ॥
તથાપિત્વામ્મયામુક્તસ્સાયોકોઽસ્ત્રપ્રયોજિતઃ ।
જીવિતમ્પરિરક્ષન્તઞ્જીવિતાદ્ભ્રંશયિષ્યતિ ॥ 88 ॥
એવમુક્ત્વામહાબાહૂરાવણોરાક્ષસેશ્વરઃ ।
સન્ધાયબાણમસ્ત્રણચમૂપતિમતાડયત્ ॥ 89 ॥
સોઽસ્ત્રયુક્તેનબાણેનનીલોવક્ષસિતાડિતઃ ।
નિર્ધહ્યમાનસ્સહસાનિપપાતમહીતલે ॥ 90 ॥
પિતૃમહાત્મ્યસંયોગાત્મનશ્ચાપિતેજસા ।
જાનુભ્યાનુપતદ્ભૂમૌનતુપ્રાણૈર્વ્યયુજ્યત ॥ 91 ॥
વિસઞ્જ્ઞંવાનરન્દૃષ્ટવાદશગ્રીવોરણોત્સુકઃ ।
રથેનામ્બુદનાદેનસૌમિત્રિમભિદુદ્રુવે ॥ 92 ॥
આસાદ્યરણમધ્યેતંવારયિત્વાસ્થિતોજ્વલન્ ।
ધનુર્વિષ્ફારયામાસકમ્પયન્નિવમેદિનીમ્ ॥ 93 ॥
તમાહસૌમિત્રિરદીનસત્ત્વોવિષ્ફારયન્તન્ધનુરપ્રમેયમ્ ।
અભ્યેહિમામદ્યનિશાચરેન્દ્રનવાનરાંસ્ત્વપ્રતિયોદ્ધુમર્હઃ ॥ 94 ॥
સતસ્યવાક્યમ્પ્રતિપૂર્ણઘોષઞ્જ્યાશબ્દમુગ્રઞ્ચનિશમ્યરાજા ।
આસાદ્યસૌમિત્રિમવસ્થિતન્તઙ્કોપાન્વિતોવાચમુવાચરક્ષઃ ॥ 95 ॥
દિષ્ટ્યાસિમેરાઘવ દૃષ્ટિમાર્ગમ્પ્રાપ્તોઽન્તગામીવિપરીતબુદ્ધિઃ ।
અસ્મિન્ ક્ષણેયાસ્યસિમૃત્યુદેશંસમ્પાદ્યમાનોમમબાણજાલૈઃ ॥ 96 ॥
તમાહસૌમિત્રિરવિસ્મયાનોગર્જન્તમુદ્વૃત્તસિતાગ્રદંષ્ટ્રમ્ ।
રાજન્નગર્જન્તિમહાપ્રભાવાવિકત્થસેપાપકૃતાંવરિષ્ઠ ॥ 97 ॥
જાનામિવીર્યન્તવરાક્ષસેન્દ્રબલમ્પ્રતાપઞ્ચપરાક્રમઞ્ચ ।
અવસ્થિતોઽહંશરચાપપાણિરાગચ્છકિમ્મોઘવિકત્થનેન ॥ 98 ॥
સએવમુક્તઃકુપિતસ્સસર્જરક્ષોથિપસ્સપ્તશરાન્ સુપુઙ્ખાન્ ।
તાન્લક્ષ્મણઃકાઞ્ચનચિત્રિપુઙ્ખૈશ્ચિચ્છેદબાણૈર્નિશિતાગ્રધારૈઃ ॥ 99 ॥
તાન્ પ્રેક્ષમાણસ્સહસાનિકૃત્તાનિકૃત્તભોગાનિવપન્નગેન્દ્રાન્ ।
લઙ્કેશ્વરઃક્રોધવશઞ્જગામસસર્જચાન્યાન્નિશિતાન્પૃષત્કાન્ ॥ 100 ॥
સબાણવર્ષન્તુવવર્ષતીવ્રંરામાનુજઃકાર્મુકસમ્પ્રયુક્તમ્ ।
ક્ષુરાર્ધચન્દ્રોત્તમકર્ણિભલ્લૈઃશરાંશ્ચચિચ્છેદનચુક્ષુભેચ ॥ 101 ॥
સબાણજાલાન્યથતાનિતાનિમોઘાનિપશ્યંસ્ત્રિદશારિરાજઃ ।
વિસિસ્મિયેલક્ષ્મણલાઘવેનપુનશ્ચબાણાન્નિશિતાન્મુમોચ ॥ 102 ॥
સલક્ષ્મણશ્ચાપિશરાન્ શિતાગ્રાન્મહેન્દ્રતુલ્યોઽશનિતુલ્યવેગાન્ ।
સન્ધાયચાપેજ્વલનપ્રકાશાન્ સસર્જરક્ષોધિપતેર્વધાય ॥ 103 ॥
સતાન્ પ્રચિચ્છેદહિરાક્ષસેન્દ્રઃછિત્વાચતન્લક્ષ્મણમાજઘાન ।
શરેણકાલાગ્નિસમપ્રભેણસ્વયમ્ભુદત્તેનલલાટદેશે ॥ 104 ॥
સલક્ષ્મણોરાવણસાયકાર્તશ્ચચાલચાપંશિધિલમ્પ્રગૃહ્ય ।
પુનશ્ચસઞ્જ્ઞામ્પ્રતિલભ્યકૃચ્છ્રાચ્ચિચ્છેદચાપન્ત્રિદશેન્દ્રશત્રો ॥ 105 ॥
નિકૃત્તચાપન્ત્રિભિરાજઘાનબાણૈસ્તદાદાશરથિશ્શિતાગ્રૈઃ ।
સસાયકાર્તોવિચચાલરાજાકૃચ્છ્રાચ્છસઞ્જ્ઞામ્પુનરાસસાદ ॥ 106 ॥
સકૃત્તચાપઃશરતાડિતશ્ચમેદાર્દ્રગાત્રોરુધિરાવસિક્તઃ ।
જગ્રાહશક્તિંસ્વયમુગ્રશક્તિસ્સ્વયમ્ભુદત્તાંયુધિદેવશત્રુઃ ॥ 107 ॥
સતાંસધૂમાનલસન્નિકાશાંવિત્રાસનીંસંયતિવાનરાણામ્ ।
ચિક્ષેપશક્તિન્તરસાજ્વલન્તીંસૌમિત્રયેરાક્ષસરાષ્ટ્રનાથઃ ॥ 108 ॥
તામાપતન્તીમ્ભરતાનુજોઽસ્ત્રૈર્જઘાનબાણૈશ્ચહુતાગ્નિકલ્પૈઃ ।
તથાપિસાતસ્યવિવેશશક્તિર્ભુજાન્તરન્દાશરથેર્વિશાલમ્ ॥ 109 ॥
સશક્તિમાન્ શક્તિસમાહતઃસન્ પ્રજજ્વાલમુહુઃરઘુપ્રવીરઃ ।
તંવિહ્વલન્તંસહસાભ્યુપેત્યજગ્રાહરાજાતરસાભુજાભ્યામ્ ॥ 110 ॥
હિમવાન્ મન્દરોમેરુસ્તૈલોક્યંવાસહામરૈઃ ।
શક્યમ્ભુજાભ્યામુદ્ધર્તુન્નસઙ્ ખ્યેભરતાનુજઃ ॥ 111 ॥
શક્ત્યાબ્રાહ્મ્યાહિસૌમિત્રિસ્તાડિતાસ્તુસ્તનાન્તરે ।
વિષ્ણોરચિન્યન્ત્યંસ્વમ્ભાગમાત્માનમ્પ્રત્યનુસ્મરત્ ॥ 112 ॥
તતોદાનવદર્પઘ્નંસૌમિત્રિન્દેવકણ્ટકઃ ।
તમ્પીડયિત્વાબાહુભ્યાન્નપ્રભુર્લઙ્ઘનેઽભવત્ ॥ 113 ॥
અથવાયુસુતઃક્રુદ્ધોરાવણંસમભિદ્રવત્ ।
આજઘાનોરસિક્રુદ્ધોવજ્રકલ્પેનમુષ્ટિના ॥ 114 ॥
તેનમુષ્ટિપ્રહારેણરાવણોરાક્ષસેશ્વરઃ ।
જાનુભ્યામપતદ્ભૂમૌચચાલચપપાતચ ॥ 115 ॥
આસ્યૈશ્ચ નેત્રૈઃ શ્રવણૈઃ પપાત રુધિરં બહુ ।
વિઘાર્ણમાનો નિશ્ચેષ્ટો રથોપસ્થ ઉપાચિશત્ ॥ 116 ॥
વિસઞ્જ્ઞોમૂર્ચ્છ્રિતશ્ચાસીન્નચસ્થાનંસમાલભત્ ।
વિસઞ્જ્ઞંરાવણન્દૃષ્ટવાસમરેભીમવિક્રમમ્ ॥ 117 ॥
ઋષયોવાનરાશ્ચૈવનેદુર્દેવાસ્સવાસવાઃ ।
હનૂમાનપિતેજસ્વીલક્ષ્મણંરાવણાર્ધિતમ્ ॥ 118 ॥
આનયદ્રાઘવાભ્યાશમ્બાહુભ્યામ્પરિગૃહ્યતમ્ ।
વાયુસૂનોઃસુહૃત્ત્વેનભક્ત્યાપરમયાચસઃ ॥ 119 ॥
શત્રૂણામપ્રકમ્પ્યોઽપિલઘુત્વમગમત્કપેઃ ।
તંસમુત્સૃજ્યસાશક્તિઃસૌમિત્રિંયુધિદુર્જયમ્ ॥ 120 ॥
રાવણસ્યરથેતસ્મિન્ સ્થાનમ્પુનરુપાગતા ।
આશ્વસ્તશ્ચનિશલ્યશ્ચલક્ષ્મણશ્શત્રુસૂદનઃ ॥ 121 ॥
વિષ્ણોર્ભાગમમીમાંસ્યમાત્માનમ્પ્રત્યનુસ્મરન્ ।
રાવણોઽપિમહાતેજાઃપ્રાપ્યસઞ્જ્ઞામ્મહાહવે ॥ 122 ॥
આદદેનિશિતાન્ બાણાન્ જગ્રાહચમહદ્ધમઃ ।
નિપાતિતમહાવીરાન્દ્રવન્તીંવાનરીઞ્ચમૂમ્ ॥ 123 ॥
રાઘવસ્તુરણેદૃષ્ટવારાવણંસમભિદ્રવત્ ।
અથૈવમુપસઙ્ગમ્યહનૂમાન્વાક્યમબ્રવીત્ ॥ 124 ॥
મમપૃષ્ઠંસમારુહ્યરાક્ષસંશાસ્તુમર્હસિ ।
વિષ્ણુર્યથાગરુત્મન્તમ્બલવન્તંસમાહિતઃ ॥ 125 ॥
તચ્છ્રુત્વારાઘવોવાક્યંવાયુપુત્રેણભાષિતમ્ ।
આરુરોહમહાશૂરમ્બલવન્તમ્મહાકપિમ્ ॥ 126 ॥
રથસ્થંરાવણંસઙ્ ખ્યેદદર્શમનુજાધિપઃ ।
તમાલોક્યમહાતેજાઃપ્રદુદ્રાવસરાઘવઃ ॥ 127 ॥
વૈરોચનિવક્રુદ્ધોવિષ્ણુરભ્યુદ્યતાયુધઃ ।
જ્યાશબ્દમકરોત્તીવ્રંવજ્રનિષ્પેષનિસ્વનમ્ ॥ 128 ॥
ગિરાગમ્ભીરયારામોરાક્ષસેન્દ્રમુવાચહ ।
તિષ્ઠતિષ્ઠમમત્વંહિકૃત્વાવિપ્રિયમીદૃશમ્ ॥ 129 ॥
ક્વનુરાક્ષસશાર્દૂલ ગતોમોક્ષમવાપ્સ્યસિ ।
યદીન્દ્રવૈવસ્વતભાસ્કરાન્વાસ્વયમ્ભુવૈશ્વાનરશઙ્કરાન્વા ।
ગમિષ્યસિત્વન્દશવાદિશોવાતથાપિમેનાદ્યગતોવિમોક્ષ્યસે ॥ 130 ॥
યશ્ચૈષ શક્ત્યા નિહતસ્ત્વયાદ્ય ।
ગચ્છન્વિષાદં સહસાભ્યુપેત્ય ।
સ એષ રક્ષોગણરાજ મૃત્યુઃ ।
સપુત્રપૌત્રસ્ય તવાદ્ય યુદ્ધે ॥ 131 ॥
એતેનચાત્યદ્ભુતદર્શનાનિશરૈર્જવસ્થાનકૃતાલયાનિ ।
ચતુર્ધશાન્યાત્તવરાયુધાનિરક્ષઃસહસ્રાણિનિષૂદિતાનિ ॥ 132 ॥
રાઘવસ્યવચશ્શ્રુત્વારાક્ષસેન્દ્રોમહાબલઃ ।
વાયુપુત્રમ્મહાવેગંવહન્તંરાઘવંરણે ॥ 133 ॥
રોષેણમહતાવિષ્ટઃપૂર્વવૈરમનુસ્મરન્ ।
આજઘાનશરૈર્દીપ્સ્સૈઃકાલાનલશિખોપમૈઃ ॥ 134 ॥
રાક્ષસેનાહવેતસ્યતાડિતસ્યાપિસાયકૈઃ ।
સ્વભાવતેજોયુક્તસ્યભૂયસ્તેજોઽભ્યવર્ધત ॥ 135 ॥
તતોરામોમહાતેજારાવણેનકૃતવ્રણમ્ ।
દૃષ્ટવાપ્લવગશાર્દૂલઙ્ક્રોધસ્યવશમેયિવાન્ ॥ 136 ॥
તસ્યાભિસઙ્ક્રમ્યરથંસચક્રંસાશ્વધ્વજચ્છત્રમહાપતાકમ્ ।
સસારથિંસાશનિશૂલખડગંરામઃપ્રચિચ્છેદશરૈસ્સુપુઙ્ખૈઃ ॥ 137 ॥
અથેન્દ્રશત્રુન્તરસાજઘાનબાણેનવજ્રાશનિસન્નિભેન ।
ભુજાન્તરેવ્યૂઢસુજાતરૂપેવજ્રેણમેરુમ્ભગવાનિવેન્દ્રઃ ॥ 138 ॥
યોવજ્રપાતશનિસન્નિપાતાન્નચક્ષુભેનાપિચચાલરાજા ।
સરામબાણાભિહતોભૃશાર્તશ્ચચાલચાપઞ્ચમુમોચવીરઃ ॥ 139 ॥
તંવિહ્વલન્તમ્પ્રસમીક્ષ્યરામસ્સમાદદેદીપ્તમથાર્થચન્દ્રમ્ ।
તેનાર્કવર્ણંસહસાકિરીટઞ્ચિચ્છેદરક્ષોધિપતેર્મહાત્મા ॥ 140 ॥
તન્નિર્વિષાશીવિષસન્નિકાશંશાન્તાર્ચિષંસૂર્યમિવાપ્રકાશમ્ ।
ગતશ્રિયઙ્કૃત્તકિરીટકૂટમુવાચરામોયુધિરાક્ષસેન્દ્રમ્ ॥ 141 ॥
કૃતં ત્વયા કર્મ મહત્સુભીમમ્ ।
હતપ્રવીરશ્ચ કૃતસ્ત્વયાહમ્ ।
તસ્માત્પરિશ્રાન્ત ઇતિ વ્યવસ્ય ।
ન્ન ત્વાં શરૈર્મઋત્યુવશં નયામિ ॥ 142 ॥
ગચ્છાનુજાનામિરણાર્ધિતસ્ત્વમ્પ્રવિશ્યરાત્રિઞ્ચરરાજલઙ્કામ્ ।
આશ્વસ્યનિર્યાહિરથીચધન્વીતદાબલમ્પ્રેક્ષ્યસિમેરથસ્થઃ ॥ 143 ॥
સએવમુક્તોહતદર્પહર્ષોનિકૃત્તચાપશ્ચહતાશ્વસૂતઃ ।
શરાર્દિતઃકૃત્તમહાકિરીટોવિવેશલઙ્કાંસહસાસ્મરાજા ॥ 144 ॥
પ્રવિષ્ટેરજનીચરેન્દ્રેમહાબલેદાવવદેવશત્રૌ ।
હરીન્ વિશલ્યાન્ સહલક્ષ્મણેનચકારરામઃપરમાહવાગ્રે ॥ 145 ॥
તસ્મિન્પ્રભન્નેત્રિદશેન્દ્રશતૌસુરાસુરાભૂતગણાદિશશ્ચ ।
સસાગરાસ્સર્ષિમહોરગાશ્ચતથૈવભૂમ્યમ્બુચરાશ્ચપ્રહૃષ્ટાઃ ॥ 146 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે યુદ્ધકાણ્ડે એકોનષષ્ટિતમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekonaṣaṣṭitamassargaḥ |
tasminhaterākṣasasainyapāleplavaṅgamānāmṛṣabheṇayuddhe |
bhīmayudhaṃsāgaratulyavegaṃvidudruverākṣasarājasainyam || 1 ||
gatvā'tharakṣodhipateśśaśaṃsussenāpatimpāvakasūnuśastam |
tacchāpiteṣāṃvacananniśamyarakṣodhipaḥkrodhavaśañjagāma || 2 ||
saṅ khyeprahastannihatanniśamyaśokārditaḥkrodhaparītacetāḥ |
uvācatānrākṣasayūthamukhyānindroyathānirjarayothamukhyān || 3 ||
nāvajñāripavekāryāyairindrabalasūdanaḥ |
sūditassainyapālomesānuyātrassakuñjaraḥ || 4 ||
so'haṃripuvināśāyavijayāyāvicārayan |
svayamevagamiṣyāmiraṇaśīrṣantadadbhutam || 5 ||
adyatadvānarānīkaṃrāmañcasahalakṣmaṇam |
nirdahiṣyāmibāṇaughairvanandīpssairivānagibhiḥ || 6 ||
saevamuktvājvalanaprakāśaṃrathanturaṅgottamarājayuktam |
prakāśamānaṃvapuṣājvalantaṃsamārurohāmararājaśatruḥ || 7 ||
sa śankha bherī paṭaha praṇādair |
āsphoṭita kṣveḍita simha nādaih |
puṇyaih stavaiś ca apy abhipūjyamānas |
stadā yayau rākṣasa rāja mukhyah || 8 ||
sa nīlajīmūtanikāśarūpai |
rmāṃsa aśanaih pāvaka dīpta netraih |
babhau vṛto rākṣasa rāja mukhyair |
bhūtair vṛto rudra;iva amara īśah || 9 ||
tatonagaryāssahasāmahaujāniṣkramyatadvānarasainyamugram |
mahārṇavābhrastanitandadarśasamudyatampādapaśailahastam || 10 ||
tadrākṣasānīkamatipracaṇḍamālokyarāmobhujagendrabāhuḥ |
vibhīṣaṇaṃśastrabhṛtāṃvariṣṭhamuvācasevānugataḥpṛthuśrīḥ || 11 ||
nānāpatākadhvajaśastrajuṣṭamprāsāsiśūlāyuthavajrajuṣṭam |
kasyedamakṣobhyamabhīrujuṣṭammahendropamanāgajuṣṭam || 12 ||
tatasturāmasyaniśamyavākyaṃvibhīṣaṇaṃśśakrasamānavīryaḥ |
śaśaṃsarāmasyabalapravegammahātmanāṃrākṣasapuṅgavānām || 13 ||
yo'saugajaskandhagatomahātmānavoditārkopamatāmravaktraḥ |
prakampayannāgaśiro'bhyupaitihyakampanantvenamavehirājan || 14 ||
yo asau rathastho mṛga rāja ketur |
dhūnvan dhanuh śakra dhanuh prakāśam |
karī iva bhāty ugra vivṛtta damṣṭrah |
sa;indrajin nāma vara pradhānah || 15 ||
yaścaiṣavnidhyāstamahendrakalpodhanvīrathastho'tirathotivīraḥ |
viṣpārayan cāpamatulyamānannāmnātikāyo'tivivṛddhakāyaḥ || 16 ||
yo'saunavārkoditatāmracakṣurāruhyaghaṇṭāninadapraṇādam |
gajaṅkharaṅgarjativaimahātmāmahodaronāmasaeṣaḥvīraḥ || 17 ||
yo'sauhayaṅkāñcanacitrabhāṇḍamāruhyasandhyābhragiriprakāśam |
prāsaṃsamudyamyamarīcinaddhampiśācaeṣo'śanitulyavegaḥ || 18 ||
yaścaiṣaśūlanniśitampragṛhyavidyutprabhaṅkiṅkaravajravegam |
vṛṣendramāsthāyagiriprakāśamāyātiyo'sautriśirāyaśasvī || 19 ||
asaucajīmūtanikāśarūpaḥkumbhaḥpṛthuvyūḍhasujātavakṣāḥ |
samāhitaḥpannagarājaketurviṣpārayanyātidhanurvidhūnvan || 20 ||
yaścaiṣajāmbūnadavajrajuṣṭandīptaṃsadhūmamparighampragṛhya |
āyātirakṣobalaketubhūtaḥso'saunikumbho'dbhutaghorakarmā || 21 ||
yaścaiṣacāpāsiśaraughajuṣṭampatākinampāvakadīptarūpam |
rathaṃsamāsthāyavibhātyudagronarāntako'saunagaśṛṅgayodhī || 22 ||
yaścaiṣanānāvidhaghorarūpairvyāghroṣṭranāgendramṛgāśvavaktraiḥ |
bhūtairvṛtobhātivivṛttanetsraiso'sausurāṇāmapidarpahantā || 23 ||
yatra etad indu pratimaṃ vibhātic |
cattraṃ sitaṃ sūkṣma śalākaṃ agryam |
atra eṣa rakṣo adhipatir mahātmā |
bhūtair vṛto rudra;iva avabhāti || 24 ||
asau kirīṭī cala kuṇḍala āsyo |
nāga indra vindhya upama bhīma kāyah |
mahā indra vaivasvata darpa hantā |
rakṣo adhipah sūrya;iva avabhāti || 25 ||
pratyuvācatatorāmovibhīṣaṇamarindam |
ahodīptamahātejārāvaṇorākṣaseśvaraḥ || 26 ||
āditya;iva duṣprekṣyo raśmibhir bhāti rāvaṇah |
suvyaktaṃ lakṣaye hy asya rūpaṃ tejah samāvṛtam || 27 ||
devadānavavīrāṇāṃvapurnaivaṃvidhambhavet |
yādṛśaṃrākṣasendrasyavapuretatprakāśate || 28 ||
sarveparvatasaṅkāśāssarveparvatayodhinaḥ |
sarvedīptāyudhadharāyodhāścāsyamahojasaḥ || 29 ||
bhātirakṣorājo'saupradīpttairbhīmavikramaiḥ |
bhūtaiḥparivṛtastīkṣṇairdehavadbhirivāntakaḥ || 30 ||
diṣṭyā'yamadyapāpātmāmamadṛṣṭipathaṅgataḥ |
adyakrodhaṃvimokṣyāmisītāharaṇasambhavam || 31 ||
evamuktvātatorāmodhanurādāyavīryavān |
lakṣmaṇānucarastasthausamuddhṛtyaśarottamam || 32 ||
tataḥsarakṣodhipatirmahātmārakṣāṃsitānyāhamahābalāni |
dvāreṣucaryāgṛhagopureṣusunirvṛtāstiṣṭhatanirviśaṅkāḥ || 33 ||
hā'gatammāṃsahitambhavadbhirvanaukasaśchidramidaṃviditvā |
śūnyāpurīnduṣprasahāmpramathyapradharṣayeyussahasāsametāḥ || 34 ||
visarjayitvāsacivāṃstatastāngateṣurakṣassuyathāniyogam |
vyacārayadvānarasāgaraughammahājhaṣaḥpūrṇamivārṇavaugham || 35 ||
tamāpatantaṃsahasāsamīkṣyadīpteṣucāpaṃyudhirākṣasendram |
mahatsamutpāṭyamahīdharāgrandudrāvarakṣodhipatiṃharīśaḥ || 36 ||
tacchailaśṛṅgambahuvṛkṣasānumpragṛhyacikṣepaniśācarāya |
tamāpatantaṃsahasāsamīkṣyacicchedabāṇaistapanīyapuṅkhaiḥ || 37 ||
tasmin pravṛddhottamasānuvṛkṣeśṛṅgevikīrṇepatitepṛthivyām |
mahāhikalpaṃśaramantakābhaṃsamādadherākṣasalokanāthaḥ || 38 ||
sataṅgṛhītvā'nilatulyavegaṃsavisphuliṅgajvalanaprakāśam |
bāṇammahendrāśanitulyavegañcikṣepasugrīvavadhāyaruṣṭaḥ || 39 ||
sasāyakorāvaṇabāhumuktaḥśakrāśaniprakhyavapuśśitāgraḥ |
sugrīvamāsādyabibhedavegādguheritākrauñcamivograśaktiḥ || 40 ||
sasāyakārtoviparītacetāḥkūjanpṛthivyānnipapātavīraḥ |
tamprekṣyabhūmaupatitaṃvisañjñanneduḥprahṛṣṭāyudhiyātudhānāḥ || 41 ||
tatogavākṣogavayassudaṃṣṭrastvatharṣabhojyotimukhonalaśca |
śailān samutpāṭyavivṛddhakāyāḥpradudruvustampratirākṣasendram || 42 ||
teṣāmprahārān sacakāramoghān rakṣodhipobāṇaśataiḥśitāgraiḥ |
tānvānarendrānapibāṇajālairbibhedajāmbūnadacitrapuṅkhaiḥ || 43 ||
tevānarendrāstridaśāribāṇairbhinnānipeturbhuvibhīmakāyāḥ |
tatastutadvānarasainyamugrampracchādayāmāsasabāṇajālaiḥ || 44 ||
tevadhyamānāḥpatitāḥpravīrānānadyamānābhayaśalyaviddhāḥ |
śākhāmṛgārāvaṇasāyakārtājagmuśśaraṇyaṃśaraṇaṃsmarāmam || 45 ||
tato mahātmā sa dhanur dhanuṣmān |
ādāya rāmah saharā jagāma |
taṃ lakṣmaṇah prānjalir abhyupetya |
uvāca vākyaṃ parama artha yuktam || 46 ||
kāmamāryassuparyāptovadhāyāsyadurātmanaḥ |
vidhamiṣyāmyahañcaitamanujānīhimāṃvibho || 47 ||
tamabravīnmahātejārāmassatyaparākramaḥ |
gacchayatnaparaścāpibhavalakṣmaṇa saṃyuge || 48 ||
rāvaṇohimahāvīryoraṇe'dbhutaparākramaḥ |
trailokyenāpisaṅkruddhoduṣprasahyonasaṃśayaḥ || 49 ||
tasyacchidrāṇimārgasvasvacchidrāṇicalakṣya |
cakṣuṣādhanuṣāyatnā prakṣātmānaṃsamāhitaḥ || 50 ||
rāghavasyavacaśśrutvāsapariṣvajyābhipūjyaca |
abhivādyatat rāmaṃyayausaumitrirāhavam || 51 ||
sarāvaṇaṃvāraṇahastabāhundadarśabhīmodyatadīptacāpam |
pracchādayantaṃśaravṛṣṭijālaistānvānarābhaninnavikīrṇadehān || 52 ||
tamālokyamahātejāhanūmānmārutātmajaḥ |
nivāryaśarajālānipradudrāvasarāvaṇam || 53 ||
rathantasyasamāsādyabāhumudyamyadakṣiṇam |
trāsayanrāvaṇandhīmānhanūmānvākyamabravīt || 54 ||
devadānavagandharvāyakṣāścasaharākṣaisaiḥ |
avaśyantutvayābhagnāvānarebhyastutebhayam || 55 ||
eṣamedakṣiṇobāhuḥpañcaśākhaḥsamudyataḥ |
vidhamiṣyatitedehādbhūtātmānañciroṣitam || 56 ||
śrutvāhanumatovākyaṃrāvaṇobhīmavikramaḥ |
saṃraktanayanaḥkrodhādidaṃvacanamabravīt || 57 ||
kṣiprampraharaniḥśaṅkaṃsthirāṅkīrtimavāpnuhi |
tatastvāñjñātavikrāntannāśayiṣyāmivānara || 58 ||
rāvaṇasyavacaśśrutvāvāyusūnurvaco'bravīt |
prahṛtaṃhimayāpūrvamakṣantavasutantava || 59 ||
evamuktomahātejārāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
ājaghānānilasutantalenorasivīryavān || 60 ||
satalābhihatastenacacālacamuhurmuhuḥ |
sthitvāmuhūrtantejasvīsthairyaṅkṛtvāmahāmatiḥ || 61 ||
ājaghānābhisaṅkṛddhastalenaivāmaradviṣam |
tatastatenābhihatovānareṇamahātmanā || 62 ||
daśagrīvaḥsamādhūtoyathābhūmicale'calaḥ |
saṅgrāmetantathādṛṣṭavārāvaṇantalatāḍitam || 63 ||
ṛṣayovānarāḥsiddhānedurdevāssahāsuraiḥ |
athā'śvāsyamahātejārāvaṇovākyamabravīt || 64 ||
sādhuvānara vīryeṇaślāghanīyo'simeripuḥ |
rāvaṇenaivamuktastumārutirvākyamabravīt || 65 ||
dhigastumamavīryeṇayastvañjīvasirāvaṇa |
sakṛttupraharedānīndurbhuddhe kiṃvikatthase || 66 ||
tatastvāmmāmikāmuṣṭirnayiṣyatiyamakṣayam |
tomārativākyenakodhastasyatadā'jvalat || 67 ||
saṃraktanayanoyatnānmuṣṭimudyamyadakṣiṇam |
pātayāmāsavegenavānarorasivīryavān || 68 ||
hanūmān vakṣasivyūḍhesañcacālahataḥpunaḥ |
vihvalantutadādṛṣṭavāhanūmantammahābalam || 69 ||
rathenātirathaśaśīghrannīlampratisamabhyagāt |
rākṣasānāmadhipatirdhaśagrīvaḥpratāpavān || 70 ||
pannagapratimairbhīmaiḥparamarmābhibhedibhiḥ |
śarairādīpayāmāsanīlaṃharicamūpatim || 71 ||
saśaraughasamāyastonīlaḥkapicamūpatiḥ |
kareṇekaineśailāgraṃrakṣodhipataye'sṛjat || 72 ||
hanūmānapitejasvīsamāśvastomahāmanāḥ |
viprekṣamāṇoyuddhepsussaroṣamidamabravīt || 73 ||
nīlenasahasaṃyuktaṃrāvaṇaṃrākṣaseśvaram |
anyenayudyamānasyanayuktamabhidhāvanam || 74 ||
rāvaṇo'pimahātejāstañcchṛṅgaṃsaptabhiḥśaraiḥ |
ājaghānasutīkṣṇāgraistadvikīrṇampapātaha || 75 ||
tadvikīrṇaṅgireśśṛṅgandṛṣṭavāharicamūpatiḥ |
kālānagirivajajvālakopenaparavīrahā || 76 ||
so'śvakarṇāndhān śālāṃścūtāścāpisupuṣpitān |
anyāṃścavividhān vṛkṣānnīlaścikṣepasaṃyuge || 77 ||
satānvṛkṣān samāsādyapraticicchedarāvaṇaḥ |
abhyavarṣatsughoreṇaśaravarṣeṇapāvakim || 78 ||
abhivṛṣṭaśśaraugheṇameghenevamahābalaḥ |
hrasvaṅkṛtvātatorūpandhvajāgrenipapātaha || 79 ||
pāvakātmajamālokyadhvajāgresamavasthitam |
jajvālarāvaṇaḥkrodhāttatonīlonanādaca || 80 ||
dhvajāgredhanuṣaścāgrekirīṭāgrecataṃharim |
lakṣmaṇo'thahanūmāṃścadṛṣṭavārāmaścavismitāḥ || 81 ||
rāvaṇo'pimahātejāḥkapilāghavavismitaḥ |
astramāhārayāmāsadīptamāgneyamadbhutam || 82 ||
tatastecukruśurhṛṣṭālabdalakṣāḥplavaṅgamāḥ |
nīlalāghavasambhrāntandṛṣṭavārāvaṇamāhave || 83 ||
vānarāṇāñcanādevasaṃrabdorāvaṇastadā |
sambhramāviṣṭahṛdayonakiñcitpratyapadyata || 84 ||
āgneyenādhasaṃyuktaṅgṛhītvārāvaṇaśśaram |
dhvajaśīrṣasthitaṃsīlamudaikṣataniśācaraḥ || 85 ||
tato'bravīnmahātejārāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
kapelāghavayukto'simāyayāparayā'nayā || 86 ||
jīvitaṅkhalurakṣasvayadiśakto'pivānara |
tānitānyātmarūpāṇisṛjasitvamanekaśaḥ || 87 ||
tathāpitvāmmayāmuktassāyoko'straprayojitaḥ |
jīvitamparirakṣantañjīvitādbhraṃśayiṣyati || 88 ||
evamuktvāmahābāhūrāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
sandhāyabāṇamastraṇacamūpatimatāḍayat || 89 ||
so'strayuktenabāṇenanīlovakṣasitāḍitaḥ |
nirdhahyamānassahasānipapātamahītale || 90 ||
pitṛmahātmyasaṃyogātmanaścāpitejasā |
jānubhyānupatadbhūmaunatuprāṇairvyayujyata || 91 ||
visañjñaṃvānarandṛṣṭavādaśagrīvoraṇotsukaḥ |
rathenāmbudanādenasaumitrimabhidudruve || 92 ||
āsādyaraṇamadhyetaṃvārayitvāsthitojvalan |
dhanurviṣphārayāmāsakampayannivamedinīm || 93 ||
tamāhasaumitriradīnasattvoviṣphārayantandhanuraprameyam |
abhyehimāmadyaniśācarendranavānarāṃstvapratiyoddhumarhaḥ || 94 ||
satasyavākyampratipūrṇaghoṣañjyāśabdamugrañcaniśamyarājā |
āsādyasaumitrimavasthitantaṅkopānvitovācamuvācarakṣaḥ || 95 ||
diṣṭyāsimerāghava dṛṣṭimārgamprāpto'ntagāmīviparītabuddhiḥ |
asmin kṣaṇeyāsyasimṛtyudeśaṃsampādyamānomamabāṇajālaiḥ || 96 ||
tamāhasaumitriravismayānogarjantamudvṛttasitāgradaṃṣṭram |
rājannagarjantimahāprabhāvāvikatthasepāpakṛtāṃvariṣṭha || 97 ||
jānāmivīryantavarākṣasendrabalampratāpañcaparākramañca |
avasthito'haṃśaracāpapāṇirāgacchakimmoghavikatthanena || 98 ||
saevamuktaḥkupitassasarjarakṣothipassaptaśarān supuṅkhān |
tānlakṣmaṇaḥkāñcanacitripuṅkhaiścicchedabāṇairniśitāgradhāraiḥ || 99 ||
tān prekṣamāṇassahasānikṛttānikṛttabhogānivapannagendrān |
laṅkeśvaraḥkrodhavaśañjagāmasasarjacānyānniśitānpṛṣatkān || 100 ||
sabāṇavarṣantuvavarṣatīvraṃrāmānujaḥkārmukasamprayuktam |
kṣurārdhacandrottamakarṇibhallaiḥśarāṃścacicchedanacukṣubheca || 101 ||
sabāṇajālānyathatānitānimoghānipaśyaṃstridaśārirājaḥ |
visismiyelakṣmaṇalāghavenapunaścabāṇānniśitānmumoca || 102 ||
salakṣmaṇaścāpiśarān śitāgrānmahendratulyo'śanitulyavegān |
sandhāyacāpejvalanaprakāśān sasarjarakṣodhipatervadhāya || 103 ||
satān pracicchedahirākṣasendraḥchitvācatanlakṣmaṇamājaghāna |
śareṇakālāgnisamaprabheṇasvayambhudattenalalāṭadeśe || 104 ||
salakṣmaṇorāvaṇasāyakārtaścacālacāpaṃśidhilampragṛhya |
punaścasañjñāmpratilabhyakṛcchrāccicchedacāpantridaśendraśatro || 105 ||
nikṛttacāpantribhirājaghānabāṇaistadādāśarathiśśitāgraiḥ |
sasāyakārtovicacālarājākṛcchrācchasañjñāmpunarāsasāda || 106 ||
sakṛttacāpaḥśaratāḍitaścamedārdragātrorudhirāvasiktaḥ |
jagrāhaśaktiṃsvayamugraśaktissvayambhudattāṃyudhidevaśatruḥ || 107 ||
satāṃsadhūmānalasannikāśāṃvitrāsanīṃsaṃyativānarāṇām |
cikṣepaśaktintarasājvalantīṃsaumitrayerākṣasarāṣṭranāthaḥ || 108 ||
tāmāpatantīmbharatānujo'strairjaghānabāṇaiścahutāgnikalpaiḥ |
tathāpisātasyaviveśaśaktirbhujāntarandāśaratherviśālam || 109 ||
saśaktimān śaktisamāhataḥsan prajajvālamuhuḥraghupravīraḥ |
taṃvihvalantaṃsahasābhyupetyajagrāharājātarasābhujābhyām || 110 ||
himavān mandaromerustailokyaṃvāsahāmaraiḥ |
śakyambhujābhyāmuddhartunnasaṅ khyebharatānujaḥ || 111 ||
śaktyābrāhmyāhisaumitristāḍitāstustanāntare |
viṣṇoracinyantyaṃsvambhāgamātmānampratyanusmarat || 112 ||
tatodānavadarpaghnaṃsaumitrindevakaṇṭakaḥ |
tampīḍayitvābāhubhyānnaprabhurlaṅghane'bhavat || 113 ||
athavāyusutaḥkruddhorāvaṇaṃsamabhidravat |
ājaghānorasikruddhovajrakalpenamuṣṭinā || 114 ||
tenamuṣṭiprahāreṇarāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
jānubhyāmapatadbhūmaucacālacapapātaca || 115 ||
āsyaiśca netraiḥ śravaṇaiḥ papāta rudhiraṃ bahu |
vighārṇamāno niśceṣṭo rathopastha upāciśat || 116 ||
visañjñomūrcchritaścāsīnnacasthānaṃsamālabhat |
visañjñaṃrāvaṇandṛṣṭavāsamarebhīmavikramam || 117 ||
ṛṣayovānarāścaivanedurdevāssavāsavāḥ |
hanūmānapitejasvīlakṣmaṇaṃrāvaṇārdhitam || 118 ||
ānayadrāghavābhyāśambāhubhyāmparigṛhyatam |
vāyusūnoḥsuhṛttvenabhaktyāparamayācasaḥ || 119 ||
śatrūṇāmaprakampyo'pilaghutvamagamatkapeḥ |
taṃsamutsṛjyasāśaktiḥsaumitriṃyudhidurjayam || 120 ||
rāvaṇasyarathetasmin sthānampunarupāgatā |
āśvastaścaniśalyaścalakṣmaṇaśśatrusūdanaḥ || 121 ||
viṣṇorbhāgamamīmāṃsyamātmānampratyanusmaran |
rāvaṇo'pimahātejāḥprāpyasañjñāmmahāhave || 122 ||
ādadeniśitān bāṇān jagrāhacamahaddhamaḥ |
nipātitamahāvīrāndravantīṃvānarīñcamūm || 123 ||
rāghavasturaṇedṛṣṭavārāvaṇaṃsamabhidravat |
athaivamupasaṅgamyahanūmānvākyamabravīt || 124 ||
mamapṛṣṭhaṃsamāruhyarākṣasaṃśāstumarhasi |
viṣṇuryathāgarutmantambalavantaṃsamāhitaḥ || 125 ||
tacchrutvārāghavovākyaṃvāyuputreṇabhāṣitam |
ārurohamahāśūrambalavantammahākapim || 126 ||
rathasthaṃrāvaṇaṃsaṅ khyedadarśamanujādhipaḥ |
tamālokyamahātejāḥpradudrāvasarāghavaḥ || 127 ||
vairocanivakruddhoviṣṇurabhyudyatāyudhaḥ |
jyāśabdamakarottīvraṃvajraniṣpeṣanisvanam || 128 ||
girāgambhīrayārāmorākṣasendramuvācaha |
tiṣṭhatiṣṭhamamatvaṃhikṛtvāvipriyamīdṛśam || 129 ||
kvanurākṣasaśārdūla gatomokṣamavāpsyasi |
yadīndravaivasvatabhāskarānvāsvayambhuvaiśvānaraśaṅkarānvā |
gamiṣyasitvandaśavādiśovātathāpimenādyagatovimokṣyase || 130 ||
yaścaiṣa śaktyā nihatastvayādya |
gacchanviṣādaṃ sahasābhyupetya |
sa eṣa rakṣogaṇarāja mṛtyuḥ |
saputrapautrasya tavādya yuddhe || 131 ||
etenacātyadbhutadarśanāniśarairjavasthānakṛtālayāni |
caturdhaśānyāttavarāyudhānirakṣaḥsahasrāṇiniṣūditāni || 132 ||
rāghavasyavacaśśrutvārākṣasendromahābalaḥ |
vāyuputrammahāvegaṃvahantaṃrāghavaṃraṇe || 133 ||
roṣeṇamahatāviṣṭaḥpūrvavairamanusmaran |
ājaghānaśarairdīpssaiḥkālānalaśikhopamaiḥ || 134 ||
rākṣasenāhavetasyatāḍitasyāpisāyakaiḥ |
svabhāvatejoyuktasyabhūyastejo'bhyavardhata || 135 ||
tatorāmomahātejārāvaṇenakṛtavraṇam |
dṛṣṭavāplavagaśārdūlaṅkrodhasyavaśameyivān || 136 ||
tasyābhisaṅkramyarathaṃsacakraṃsāśvadhvajacchatramahāpatākam |
sasārathiṃsāśaniśūlakhaḍagaṃrāmaḥpracicchedaśaraissupuṅkhaiḥ || 137 ||
athendraśatruntarasājaghānabāṇenavajrāśanisannibhena |
bhujāntarevyūḍhasujātarūpevajreṇamerumbhagavānivendraḥ || 138 ||
yovajrapātaśanisannipātānnacakṣubhenāpicacālarājā |
sarāmabāṇābhihatobhṛśārtaścacālacāpañcamumocavīraḥ || 139 ||
taṃvihvalantamprasamīkṣyarāmassamādadedīptamathārthacandram |
tenārkavarṇaṃsahasākirīṭañcicchedarakṣodhipatermahātmā || 140 ||
tannirviṣāśīviṣasannikāśaṃśāntārciṣaṃsūryamivāprakāśam |
gataśriyaṅkṛttakirīṭakūṭamuvācarāmoyudhirākṣasendram || 141 ||
kṛtaṃ tvayā karma mahatsubhīmam |
hatapravīraśca kṛtastvayāham |
tasmātpariśrānta iti vyavasya |
nna tvāṃ śarairmaṛtyuvaśaṃ nayāmi || 142 ||
gacchānujānāmiraṇārdhitastvampraviśyarātriñcararājalaṅkām |
āśvasyaniryāhirathīcadhanvītadābalamprekṣyasimerathasthaḥ || 143 ||
saevamuktohatadarpaharṣonikṛttacāpaścahatāśvasūtaḥ |
śarārditaḥkṛttamahākirīṭoviveśalaṅkāṃsahasāsmarājā || 144 ||
praviṣṭerajanīcarendremahābaledāvavadevaśatrau |
harīn viśalyān sahalakṣmaṇenacakārarāmaḥparamāhavāgre || 145 ||
tasminprabhannetridaśendraśatausurāsurābhūtagaṇādiśaśca |
sasāgarāssarṣimahoragāścatathaivabhūmyambucarāścaprahṛṣṭāḥ || 146 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekonaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकोनषष्टितमस्सर्गः ।
तस्मिन्हतेराक्षससैन्यपालेप्लवङ्गमानामृषभेणयुद्धे ।
भीमयुधंसागरतुल्यवेगंविदुद्रुवेराक्षसराजसैन्यम् ॥ 1 ॥
गत्वाऽथरक्षोधिपतेश्शशंसुस्सेनापतिम्पावकसूनुशस्तम् ।
तच्छापितेषांवचनन्निशम्यरक्षोधिपःक्रोधवशञ्जगाम ॥ 2 ॥
सङ् ख्येप्रहस्तन्निहतन्निशम्यशोकार्दितःक्रोधपरीतचेताः ।
उवाचतान्राक्षसयूथमुख्यानिन्द्रोयथानिर्जरयोथमुख्यान् ॥ 3 ॥
नावज्ञारिपवेकार्यायैरिन्द्रबलसूदनः ।
सूदितस्सैन्यपालोमेसानुयात्रस्सकुञ्जरः ॥ 4 ॥
सोऽहंरिपुविनाशायविजयायाविचारयन् ।
स्वयमेवगमिष्यामिरणशीर्षन्तदद्भुतम् ॥ 5 ॥
अद्यतद्वानरानीकंरामञ्चसहलक्ष्मणम् ।
निर्दहिष्यामिबाणौघैर्वनन्दीप्स्सैरिवानगिभिः ॥ 6 ॥
सएवमुक्त्वाज्वलनप्रकाशंरथन्तुरङ्गोत्तमराजयुक्तम् ।
प्रकाशमानंवपुषाज्वलन्तंसमारुरोहामरराजशत्रुः ॥ 7 ॥
स शन्ख भेरी पटह प्रणादैर् ।
आस्फोटित क्ष्वेडित सिम्ह नादैह् ।
पुण्यैह् स्तवैश् च अप्य् अभिपूज्यमानस् ।
स्तदा ययौ राक्षस राज मुख्यह् ॥ 8 ॥
स नीलजीमूतनिकाशरूपै ।
र्मांस अशनैह् पावक दीप्त नेत्रैह् ।
बभौ वृतो राक्षस राज मुख्यैर् ।
भूतैर् वृतो रुद्र;इव अमर ईशह् ॥ 9 ॥
ततोनगर्यास्सहसामहौजानिष्क्रम्यतद्वानरसैन्यमुग्रम् ।
महार्णवाभ्रस्तनितन्ददर्शसमुद्यतम्पादपशैलहस्तम् ॥ 10 ॥
तद्राक्षसानीकमतिप्रचण्डमालोक्यरामोभुजगेन्द्रबाहुः ।
विभीषणंशस्त्रभृतांवरिष्ठमुवाचसेवानुगतःपृथुश्रीः ॥ 11 ॥
नानापताकध्वजशस्त्रजुष्टम्प्रासासिशूलायुथवज्रजुष्टम् ।
कस्येदमक्षोभ्यमभीरुजुष्टम्महेन्द्रोपमनागजुष्टम् ॥ 12 ॥
ततस्तुरामस्यनिशम्यवाक्यंविभीषणंश्शक्रसमानवीर्यः ।
शशंसरामस्यबलप्रवेगम्महात्मनांराक्षसपुङ्गवानाम् ॥ 13 ॥
योऽसौगजस्कन्धगतोमहात्मानवोदितार्कोपमताम्रवक्त्रः ।
प्रकम्पयन्नागशिरोऽभ्युपैतिह्यकम्पनन्त्वेनमवेहिराजन् ॥ 14 ॥
यो असौ रथस्थो मृग राज केतुर् ।
धून्वन् धनुह् शक्र धनुह् प्रकाशम् ।
करी इव भात्य् उग्र विवृत्त दम्ष्ट्रह् ।
स;इन्द्रजिन् नाम वर प्रधानह् ॥ 15 ॥
यश्चैषव्निध्यास्तमहेन्द्रकल्पोधन्वीरथस्थोऽतिरथोतिवीरः ।
विष्पारयन् चापमतुल्यमानन्नाम्नातिकायोऽतिविवृद्धकायः ॥ 16 ॥
योऽसौनवार्कोदितताम्रचक्षुरारुह्यघण्टानिनदप्रणादम् ।
गजङ्खरङ्गर्जतिवैमहात्मामहोदरोनामसएषःवीरः ॥ 17 ॥
योऽसौहयङ्काञ्चनचित्रभाण्डमारुह्यसन्ध्याभ्रगिरिप्रकाशम् ।
प्रासंसमुद्यम्यमरीचिनद्धम्पिशाचएषोऽशनितुल्यवेगः ॥ 18 ॥
यश्चैषशूलन्निशितम्प्रगृह्यविद्युत्प्रभङ्किङ्करवज्रवेगम् ।
वृषेन्द्रमास्थायगिरिप्रकाशमायातियोऽसौत्रिशिरायशस्वी ॥ 19 ॥
असौचजीमूतनिकाशरूपःकुम्भःपृथुव्यूढसुजातवक्षाः ।
समाहितःपन्नगराजकेतुर्विष्पारयन्यातिधनुर्विधून्वन् ॥ 20 ॥
यश्चैषजाम्बूनदवज्रजुष्टन्दीप्तंसधूमम्परिघम्प्रगृह्य ।
आयातिरक्षोबलकेतुभूतःसोऽसौनिकुम्भोऽद्भुतघोरकर्मा ॥ 21 ॥
यश्चैषचापासिशरौघजुष्टम्पताकिनम्पावकदीप्तरूपम् ।
रथंसमास्थायविभात्युदग्रोनरान्तकोऽसौनगशृङ्गयोधी ॥ 22 ॥
यश्चैषनानाविधघोररूपैर्व्याघ्रोष्ट्रनागेन्द्रमृगाश्ववक्त्रैः ।
भूतैर्वृतोभातिविवृत्तनेत्स्रैसोऽसौसुराणामपिदर्पहन्ता ॥ 23 ॥
यत्र एतद् इन्दु प्रतिमं विभातिच् ।
चत्त्रं सितं सूक्ष्म शलाकं अग्र्यम् ।
अत्र एष रक्षो अधिपतिर् महात्मा ।
भूतैर् वृतो रुद्र;इव अवभाति ॥ 24 ॥
असौ किरीटी चल कुण्डल आस्यो ।
नाग इन्द्र विन्ध्य उपम भीम कायह् ।
महा इन्द्र वैवस्वत दर्प हन्ता ।
रक्षो अधिपह् सूर्य;इव अवभाति ॥ 25 ॥
प्रत्युवाचततोरामोविभीषणमरिन्दम् ।
अहोदीप्तमहातेजारावणोराक्षसेश्वरः ॥ 26 ॥
आदित्य;इव दुष्प्रेक्ष्यो रश्मिभिर् भाति रावणह् ।
सुव्यक्तं लक्षये ह्य् अस्य रूपं तेजह् समावृतम् ॥ 27 ॥
देवदानववीराणांवपुर्नैवंविधम्भवेत् ।
यादृशंराक्षसेन्द्रस्यवपुरेतत्प्रकाशते ॥ 28 ॥
सर्वेपर्वतसङ्काशास्सर्वेपर्वतयोधिनः ।
सर्वेदीप्तायुधधरायोधाश्चास्यमहोजसः ॥ 29 ॥
भातिरक्षोराजोऽसौप्रदीप्त्तैर्भीमविक्रमैः ।
भूतैःपरिवृतस्तीक्ष्णैर्देहवद्भिरिवान्तकः ॥ 30 ॥
दिष्ट्याऽयमद्यपापात्माममदृष्टिपथङ्गतः ।
अद्यक्रोधंविमोक्ष्यामिसीताहरणसम्भवम् ॥ 31 ॥
एवमुक्त्वाततोरामोधनुरादायवीर्यवान् ।
लक्ष्मणानुचरस्तस्थौसमुद्धृत्यशरोत्तमम् ॥ 32 ॥
ततःसरक्षोधिपतिर्महात्मारक्षांसितान्याहमहाबलानि ।
द्वारेषुचर्यागृहगोपुरेषुसुनिर्वृतास्तिष्ठतनिर्विशङ्काः ॥ 33 ॥
हाऽगतम्मांसहितम्भवद्भिर्वनौकसश्छिद्रमिदंविदित्वा ।
शून्यापुरीन्दुष्प्रसहाम्प्रमथ्यप्रधर्षयेयुस्सहसासमेताः ॥ 34 ॥
विसर्जयित्वासचिवांस्ततस्तान्गतेषुरक्षस्सुयथानियोगम् ।
व्यचारयद्वानरसागरौघम्महाझषःपूर्णमिवार्णवौघम् ॥ 35 ॥
तमापतन्तंसहसासमीक्ष्यदीप्तेषुचापंयुधिराक्षसेन्द्रम् ।
महत्समुत्पाट्यमहीधराग्रन्दुद्रावरक्षोधिपतिंहरीशः ॥ 36 ॥
तच्छैलशृङ्गम्बहुवृक्षसानुम्प्रगृह्यचिक्षेपनिशाचराय ।
तमापतन्तंसहसासमीक्ष्यचिच्छेदबाणैस्तपनीयपुङ्खैः ॥ 37 ॥
तस्मिन् प्रवृद्धोत्तमसानुवृक्षेशृङ्गेविकीर्णेपतितेपृथिव्याम् ।
महाहिकल्पंशरमन्तकाभंसमादधेराक्षसलोकनाथः ॥ 38 ॥
सतङ्गृहीत्वाऽनिलतुल्यवेगंसविस्फुलिङ्गज्वलनप्रकाशम् ।
बाणम्महेन्द्राशनितुल्यवेगञ्चिक्षेपसुग्रीववधायरुष्टः ॥ 39 ॥
ससायकोरावणबाहुमुक्तःशक्राशनिप्रख्यवपुश्शिताग्रः ।
सुग्रीवमासाद्यबिभेदवेगाद्गुहेरिताक्रौञ्चमिवोग्रशक्तिः ॥ 40 ॥
ससायकार्तोविपरीतचेताःकूजन्पृथिव्यान्निपपातवीरः ।
तम्प्रेक्ष्यभूमौपतितंविसञ्ज्ञन्नेदुःप्रहृष्टायुधियातुधानाः ॥ 41 ॥
ततोगवाक्षोगवयस्सुदंष्ट्रस्त्वथर्षभोज्योतिमुखोनलश्च ।
शैलान् समुत्पाट्यविवृद्धकायाःप्रदुद्रुवुस्तम्प्रतिराक्षसेन्द्रम् ॥ 42 ॥
तेषाम्प्रहारान् सचकारमोघान् रक्षोधिपोबाणशतैःशिताग्रैः ।
तान्वानरेन्द्रानपिबाणजालैर्बिभेदजाम्बूनदचित्रपुङ्खैः ॥ 43 ॥
तेवानरेन्द्रास्त्रिदशारिबाणैर्भिन्नानिपेतुर्भुविभीमकायाः ।
ततस्तुतद्वानरसैन्यमुग्रम्प्रच्छादयामाससबाणजालैः ॥ 44 ॥
तेवध्यमानाःपतिताःप्रवीरानानद्यमानाभयशल्यविद्धाः ।
शाखामृगारावणसायकार्ताजग्मुश्शरण्यंशरणंस्मरामम् ॥ 45 ॥
ततो महात्मा स धनुर् धनुष्मान् ।
आदाय रामह् सहरा जगाम ।
तं लक्ष्मणह् प्रान्जलिर् अभ्युपेत्य ।
उवाच वाक्यं परम अर्थ युक्तम् ॥ 46 ॥
काममार्यस्सुपर्याप्तोवधायास्यदुरात्मनः ।
विधमिष्याम्यहञ्चैतमनुजानीहिमांविभो ॥ 47 ॥
तमब्रवीन्महातेजारामस्सत्यपराक्रमः ।
गच्छयत्नपरश्चापिभवलक्ष्मण संयुगे ॥ 48 ॥
रावणोहिमहावीर्योरणेऽद्भुतपराक्रमः ।
त्रैलोक्येनापिसङ्क्रुद्धोदुष्प्रसह्योनसंशयः ॥ 49 ॥
तस्यच्छिद्राणिमार्गस्वस्वच्छिद्राणिचलक्ष्य ।
चक्षुषाधनुषायत्ना प्रक्षात्मानंसमाहितः ॥ 50 ॥
राघवस्यवचश्श्रुत्वासपरिष्वज्याभिपूज्यच ।
अभिवाद्यतत् रामंययौसौमित्रिराहवम् ॥ 51 ॥
सरावणंवारणहस्तबाहुन्ददर्शभीमोद्यतदीप्तचापम् ।
प्रच्छादयन्तंशरवृष्टिजालैस्तान्वानराभनिन्नविकीर्णदेहान् ॥ 52 ॥
तमालोक्यमहातेजाहनूमान्मारुतात्मजः ।
निवार्यशरजालानिप्रदुद्रावसरावणम् ॥ 53 ॥
रथन्तस्यसमासाद्यबाहुमुद्यम्यदक्षिणम् ।
त्रासयन्रावणन्धीमान्हनूमान्वाक्यमब्रवीत् ॥ 54 ॥
देवदानवगन्धर्वायक्षाश्चसहराक्षैसैः ।
अवश्यन्तुत्वयाभग्नावानरेभ्यस्तुतेभयम् ॥ 55 ॥
एषमेदक्षिणोबाहुःपञ्चशाखःसमुद्यतः ।
विधमिष्यतितेदेहाद्भूतात्मानञ्चिरोषितम् ॥ 56 ॥
श्रुत्वाहनुमतोवाक्यंरावणोभीमविक्रमः ।
संरक्तनयनःक्रोधादिदंवचनमब्रवीत् ॥ 57 ॥
क्षिप्रम्प्रहरनिःशङ्कंस्थिराङ्कीर्तिमवाप्नुहि ।
ततस्त्वाञ्ज्ञातविक्रान्तन्नाशयिष्यामिवानर ॥ 58 ॥
रावणस्यवचश्श्रुत्वावायुसूनुर्वचोऽब्रवीत् ।
प्रहृतंहिमयापूर्वमक्षन्तवसुतन्तव ॥ 59 ॥
एवमुक्तोमहातेजारावणोराक्षसेश्वरः ।
आजघानानिलसुतन्तलेनोरसिवीर्यवान् ॥ 60 ॥
सतलाभिहतस्तेनचचालचमुहुर्मुहुः ।
स्थित्वामुहूर्तन्तेजस्वीस्थैर्यङ्कृत्वामहामतिः ॥ 61 ॥
आजघानाभिसङ्कृद्धस्तलेनैवामरद्विषम् ।
ततस्ततेनाभिहतोवानरेणमहात्मना ॥ 62 ॥
दशग्रीवःसमाधूतोयथाभूमिचलेऽचलः ।
सङ्ग्रामेतन्तथादृष्टवारावणन्तलताडितम् ॥ 63 ॥
ऋषयोवानराःसिद्धानेदुर्देवास्सहासुरैः ।
अथाऽश्वास्यमहातेजारावणोवाक्यमब्रवीत् ॥ 64 ॥
साधुवानर वीर्येणश्लाघनीयोऽसिमेरिपुः ।
रावणेनैवमुक्तस्तुमारुतिर्वाक्यमब्रवीत् ॥ 65 ॥
धिगस्तुममवीर्येणयस्त्वञ्जीवसिरावण ।
सकृत्तुप्रहरेदानीन्दुर्भुद्धे किंविकत्थसे ॥ 66 ॥
ततस्त्वाम्मामिकामुष्टिर्नयिष्यतियमक्षयम् ।
तोमारतिवाक्येनकोधस्तस्यतदाऽज्वलत् ॥ 67 ॥
संरक्तनयनोयत्नान्मुष्टिमुद्यम्यदक्षिणम् ।
पातयामासवेगेनवानरोरसिवीर्यवान् ॥ 68 ॥
हनूमान् वक्षसिव्यूढेसञ्चचालहतःपुनः ।
विह्वलन्तुतदादृष्टवाहनूमन्तम्महाबलम् ॥ 69 ॥
रथेनातिरथशशीघ्रन्नीलम्प्रतिसमभ्यगात् ।
राक्षसानामधिपतिर्धशग्रीवःप्रतापवान् ॥ 70 ॥
पन्नगप्रतिमैर्भीमैःपरमर्माभिभेदिभिः ।
शरैरादीपयामासनीलंहरिचमूपतिम् ॥ 71 ॥
सशरौघसमायस्तोनीलःकपिचमूपतिः ।
करेणेकैनेशैलाग्रंरक्षोधिपतयेऽसृजत् ॥ 72 ॥
हनूमानपितेजस्वीसमाश्वस्तोमहामनाः ।
विप्रेक्षमाणोयुद्धेप्सुस्सरोषमिदमब्रवीत् ॥ 73 ॥
नीलेनसहसंयुक्तंरावणंराक्षसेश्वरम् ।
अन्येनयुद्यमानस्यनयुक्तमभिधावनम् ॥ 74 ॥
रावणोऽपिमहातेजास्तञ्च्छृङ्गंसप्तभिःशरैः ।
आजघानसुतीक्ष्णाग्रैस्तद्विकीर्णम्पपातह ॥ 75 ॥
तद्विकीर्णङ्गिरेश्शृङ्गन्दृष्टवाहरिचमूपतिः ।
कालानगिरिवजज्वालकोपेनपरवीरहा ॥ 76 ॥
सोऽश्वकर्णान्धान् शालांश्चूताश्चापिसुपुष्पितान् ।
अन्यांश्चविविधान् वृक्षान्नीलश्चिक्षेपसंयुगे ॥ 77 ॥
सतान्वृक्षान् समासाद्यप्रतिचिच्छेदरावणः ।
अभ्यवर्षत्सुघोरेणशरवर्षेणपावकिम् ॥ 78 ॥
अभिवृष्टश्शरौघेणमेघेनेवमहाबलः ।
ह्रस्वङ्कृत्वाततोरूपन्ध्वजाग्रेनिपपातह ॥ 79 ॥
पावकात्मजमालोक्यध्वजाग्रेसमवस्थितम् ।
जज्वालरावणःक्रोधात्ततोनीलोननादच ॥ 80 ॥
ध्वजाग्रेधनुषश्चाग्रेकिरीटाग्रेचतंहरिम् ।
लक्ष्मणोऽथहनूमांश्चदृष्टवारामश्चविस्मिताः ॥ 81 ॥
रावणोऽपिमहातेजाःकपिलाघवविस्मितः ।
अस्त्रमाहारयामासदीप्तमाग्नेयमद्भुतम् ॥ 82 ॥
ततस्तेचुक्रुशुर्हृष्टालब्दलक्षाःप्लवङ्गमाः ।
नीललाघवसम्भ्रान्तन्दृष्टवारावणमाहवे ॥ 83 ॥
वानराणाञ्चनादेवसंरब्दोरावणस्तदा ।
सम्भ्रमाविष्टहृदयोनकिञ्चित्प्रत्यपद्यत ॥ 84 ॥
आग्नेयेनाधसंयुक्तङ्गृहीत्वारावणश्शरम् ।
ध्वजशीर्षस्थितंसीलमुदैक्षतनिशाचरः ॥ 85 ॥
ततोऽब्रवीन्महातेजारावणोराक्षसेश्वरः ।
कपेलाघवयुक्तोऽसिमाययापरयाऽनया ॥ 86 ॥
जीवितङ्खलुरक्षस्वयदिशक्तोऽपिवानर ।
तानितान्यात्मरूपाणिसृजसित्वमनेकशः ॥ 87 ॥
तथापित्वाम्मयामुक्तस्सायोकोऽस्त्रप्रयोजितः ।
जीवितम्परिरक्षन्तञ्जीविताद्भ्रंशयिष्यति ॥ 88 ॥
एवमुक्त्वामहाबाहूरावणोराक्षसेश्वरः ।
सन्धायबाणमस्त्रणचमूपतिमताडयत् ॥ 89 ॥
सोऽस्त्रयुक्तेनबाणेननीलोवक्षसिताडितः ।
निर्धह्यमानस्सहसानिपपातमहीतले ॥ 90 ॥
पितृमहात्म्यसंयोगात्मनश्चापितेजसा ।
जानुभ्यानुपतद्भूमौनतुप्राणैर्व्ययुज्यत ॥ 91 ॥
विसञ्ज्ञंवानरन्दृष्टवादशग्रीवोरणोत्सुकः ।
रथेनाम्बुदनादेनसौमित्रिमभिदुद्रुवे ॥ 92 ॥
आसाद्यरणमध्येतंवारयित्वास्थितोज्वलन् ।
धनुर्विष्फारयामासकम्पयन्निवमेदिनीम् ॥ 93 ॥
तमाहसौमित्रिरदीनसत्त्वोविष्फारयन्तन्धनुरप्रमेयम् ।
अभ्येहिमामद्यनिशाचरेन्द्रनवानरांस्त्वप्रतियोद्धुमर्हः ॥ 94 ॥
सतस्यवाक्यम्प्रतिपूर्णघोषञ्ज्याशब्दमुग्रञ्चनिशम्यराजा ।
आसाद्यसौमित्रिमवस्थितन्तङ्कोपान्वितोवाचमुवाचरक्षः ॥ 95 ॥
दिष्ट्यासिमेराघव दृष्टिमार्गम्प्राप्तोऽन्तगामीविपरीतबुद्धिः ।
अस्मिन् क्षणेयास्यसिमृत्युदेशंसम्पाद्यमानोममबाणजालैः ॥ 96 ॥
तमाहसौमित्रिरविस्मयानोगर्जन्तमुद्वृत्तसिताग्रदंष्ट्रम् ।
राजन्नगर्जन्तिमहाप्रभावाविकत्थसेपापकृतांवरिष्ठ ॥ 97 ॥
जानामिवीर्यन्तवराक्षसेन्द्रबलम्प्रतापञ्चपराक्रमञ्च ।
अवस्थितोऽहंशरचापपाणिरागच्छकिम्मोघविकत्थनेन ॥ 98 ॥
सएवमुक्तःकुपितस्ससर्जरक्षोथिपस्सप्तशरान् सुपुङ्खान् ।
तान्लक्ष्मणःकाञ्चनचित्रिपुङ्खैश्चिच्छेदबाणैर्निशिताग्रधारैः ॥ 99 ॥
तान् प्रेक्षमाणस्सहसानिकृत्तानिकृत्तभोगानिवपन्नगेन्द्रान् ।
लङ्केश्वरःक्रोधवशञ्जगामससर्जचान्यान्निशितान्पृषत्कान् ॥ 100 ॥
सबाणवर्षन्तुववर्षतीव्रंरामानुजःकार्मुकसम्प्रयुक्तम् ।
क्षुरार्धचन्द्रोत्तमकर्णिभल्लैःशरांश्चचिच्छेदनचुक्षुभेच ॥ 101 ॥
सबाणजालान्यथतानितानिमोघानिपश्यंस्त्रिदशारिराजः ।
विसिस्मियेलक्ष्मणलाघवेनपुनश्चबाणान्निशितान्मुमोच ॥ 102 ॥
सलक्ष्मणश्चापिशरान् शिताग्रान्महेन्द्रतुल्योऽशनितुल्यवेगान् ।
सन्धायचापेज्वलनप्रकाशान् ससर्जरक्षोधिपतेर्वधाय ॥ 103 ॥
सतान् प्रचिच्छेदहिराक्षसेन्द्रःछित्वाचतन्लक्ष्मणमाजघान ।
शरेणकालाग्निसमप्रभेणस्वयम्भुदत्तेनललाटदेशे ॥ 104 ॥
सलक्ष्मणोरावणसायकार्तश्चचालचापंशिधिलम्प्रगृह्य ।
पुनश्चसञ्ज्ञाम्प्रतिलभ्यकृच्छ्राच्चिच्छेदचापन्त्रिदशेन्द्रशत्रो ॥ 105 ॥
निकृत्तचापन्त्रिभिराजघानबाणैस्तदादाशरथिश्शिताग्रैः ।
ससायकार्तोविचचालराजाकृच्छ्राच्छसञ्ज्ञाम्पुनराससाद ॥ 106 ॥
सकृत्तचापःशरताडितश्चमेदार्द्रगात्रोरुधिरावसिक्तः ।
जग्राहशक्तिंस्वयमुग्रशक्तिस्स्वयम्भुदत्तांयुधिदेवशत्रुः ॥ 107 ॥
सतांसधूमानलसन्निकाशांवित्रासनींसंयतिवानराणाम् ।
चिक्षेपशक्तिन्तरसाज्वलन्तींसौमित्रयेराक्षसराष्ट्रनाथः ॥ 108 ॥
तामापतन्तीम्भरतानुजोऽस्त्रैर्जघानबाणैश्चहुताग्निकल्पैः ।
तथापिसातस्यविवेशशक्तिर्भुजान्तरन्दाशरथेर्विशालम् ॥ 109 ॥
सशक्तिमान् शक्तिसमाहतःसन् प्रजज्वालमुहुःरघुप्रवीरः ।
तंविह्वलन्तंसहसाभ्युपेत्यजग्राहराजातरसाभुजाभ्याम् ॥ 110 ॥
हिमवान् मन्दरोमेरुस्तैलोक्यंवासहामरैः ।
शक्यम्भुजाभ्यामुद्धर्तुन्नसङ् ख्येभरतानुजः ॥ 111 ॥
शक्त्याब्राह्म्याहिसौमित्रिस्ताडितास्तुस्तनान्तरे ।
विष्णोरचिन्यन्त्यंस्वम्भागमात्मानम्प्रत्यनुस्मरत् ॥ 112 ॥
ततोदानवदर्पघ्नंसौमित्रिन्देवकण्टकः ।
तम्पीडयित्वाबाहुभ्यान्नप्रभुर्लङ्घनेऽभवत् ॥ 113 ॥
अथवायुसुतःक्रुद्धोरावणंसमभिद्रवत् ।
आजघानोरसिक्रुद्धोवज्रकल्पेनमुष्टिना ॥ 114 ॥
तेनमुष्टिप्रहारेणरावणोराक्षसेश्वरः ।
जानुभ्यामपतद्भूमौचचालचपपातच ॥ 115 ॥
आस्यैश्च नेत्रैः श्रवणैः पपात रुधिरं बहु ।
विघार्णमानो निश्चेष्टो रथोपस्थ उपाचिशत् ॥ 116 ॥
विसञ्ज्ञोमूर्च्छ्रितश्चासीन्नचस्थानंसमालभत् ।
विसञ्ज्ञंरावणन्दृष्टवासमरेभीमविक्रमम् ॥ 117 ॥
ऋषयोवानराश्चैवनेदुर्देवास्सवासवाः ।
हनूमानपितेजस्वीलक्ष्मणंरावणार्धितम् ॥ 118 ॥
आनयद्राघवाभ्याशम्बाहुभ्याम्परिगृह्यतम् ।
वायुसूनोःसुहृत्त्वेनभक्त्यापरमयाचसः ॥ 119 ॥
शत्रूणामप्रकम्प्योऽपिलघुत्वमगमत्कपेः ।
तंसमुत्सृज्यसाशक्तिःसौमित्रिंयुधिदुर्जयम् ॥ 120 ॥
रावणस्यरथेतस्मिन् स्थानम्पुनरुपागता ।
आश्वस्तश्चनिशल्यश्चलक्ष्मणश्शत्रुसूदनः ॥ 121 ॥
विष्णोर्भागममीमांस्यमात्मानम्प्रत्यनुस्मरन् ।
रावणोऽपिमहातेजाःप्राप्यसञ्ज्ञाम्महाहवे ॥ 122 ॥
आददेनिशितान् बाणान् जग्राहचमहद्धमः ।
निपातितमहावीरान्द्रवन्तींवानरीञ्चमूम् ॥ 123 ॥
राघवस्तुरणेदृष्टवारावणंसमभिद्रवत् ।
अथैवमुपसङ्गम्यहनूमान्वाक्यमब्रवीत् ॥ 124 ॥
ममपृष्ठंसमारुह्यराक्षसंशास्तुमर्हसि ।
विष्णुर्यथागरुत्मन्तम्बलवन्तंसमाहितः ॥ 125 ॥
तच्छ्रुत्वाराघवोवाक्यंवायुपुत्रेणभाषितम् ।
आरुरोहमहाशूरम्बलवन्तम्महाकपिम् ॥ 126 ॥
रथस्थंरावणंसङ् ख्येददर्शमनुजाधिपः ।
तमालोक्यमहातेजाःप्रदुद्रावसराघवः ॥ 127 ॥
वैरोचनिवक्रुद्धोविष्णुरभ्युद्यतायुधः ।
ज्याशब्दमकरोत्तीव्रंवज्रनिष्पेषनिस्वनम् ॥ 128 ॥
गिरागम्भीरयारामोराक्षसेन्द्रमुवाचह ।
तिष्ठतिष्ठममत्वंहिकृत्वाविप्रियमीदृशम् ॥ 129 ॥
क्वनुराक्षसशार्दूल गतोमोक्षमवाप्स्यसि ।
यदीन्द्रवैवस्वतभास्करान्वास्वयम्भुवैश्वानरशङ्करान्वा ।
गमिष्यसित्वन्दशवादिशोवातथापिमेनाद्यगतोविमोक्ष्यसे ॥ 130 ॥
यश्चैष शक्त्या निहतस्त्वयाद्य ।
गच्छन्विषादं सहसाभ्युपेत्य ।
स एष रक्षोगणराज मृत्युः ।
सपुत्रपौत्रस्य तवाद्य युद्धे ॥ 131 ॥
एतेनचात्यद्भुतदर्शनानिशरैर्जवस्थानकृतालयानि ।
चतुर्धशान्यात्तवरायुधानिरक्षःसहस्राणिनिषूदितानि ॥ 132 ॥
राघवस्यवचश्श्रुत्वाराक्षसेन्द्रोमहाबलः ।
वायुपुत्रम्महावेगंवहन्तंराघवंरणे ॥ 133 ॥
रोषेणमहताविष्टःपूर्ववैरमनुस्मरन् ।
आजघानशरैर्दीप्स्सैःकालानलशिखोपमैः ॥ 134 ॥
राक्षसेनाहवेतस्यताडितस्यापिसायकैः ।
स्वभावतेजोयुक्तस्यभूयस्तेजोऽभ्यवर्धत ॥ 135 ॥
ततोरामोमहातेजारावणेनकृतव्रणम् ।
दृष्टवाप्लवगशार्दूलङ्क्रोधस्यवशमेयिवान् ॥ 136 ॥
तस्याभिसङ्क्रम्यरथंसचक्रंसाश्वध्वजच्छत्रमहापताकम् ।
ससारथिंसाशनिशूलखडगंरामःप्रचिच्छेदशरैस्सुपुङ्खैः ॥ 137 ॥
अथेन्द्रशत्रुन्तरसाजघानबाणेनवज्राशनिसन्निभेन ।
भुजान्तरेव्यूढसुजातरूपेवज्रेणमेरुम्भगवानिवेन्द्रः ॥ 138 ॥
योवज्रपातशनिसन्निपातान्नचक्षुभेनापिचचालराजा ।
सरामबाणाभिहतोभृशार्तश्चचालचापञ्चमुमोचवीरः ॥ 139 ॥
तंविह्वलन्तम्प्रसमीक्ष्यरामस्समाददेदीप्तमथार्थचन्द्रम् ।
तेनार्कवर्णंसहसाकिरीटञ्चिच्छेदरक्षोधिपतेर्महात्मा ॥ 140 ॥
तन्निर्विषाशीविषसन्निकाशंशान्तार्चिषंसूर्यमिवाप्रकाशम् ।
गतश्रियङ्कृत्तकिरीटकूटमुवाचरामोयुधिराक्षसेन्द्रम् ॥ 141 ॥
कृतं त्वया कर्म महत्सुभीमम् ।
हतप्रवीरश्च कृतस्त्वयाहम् ।
तस्मात्परिश्रान्त इति व्यवस्य ।
न्न त्वां शरैर्मऋत्युवशं नयामि ॥ 142 ॥
गच्छानुजानामिरणार्धितस्त्वम्प्रविश्यरात्रिञ्चरराजलङ्काम् ।
आश्वस्यनिर्याहिरथीचधन्वीतदाबलम्प्रेक्ष्यसिमेरथस्थः ॥ 143 ॥
सएवमुक्तोहतदर्पहर्षोनिकृत्तचापश्चहताश्वसूतः ।
शरार्दितःकृत्तमहाकिरीटोविवेशलङ्कांसहसास्मराजा ॥ 144 ॥
प्रविष्टेरजनीचरेन्द्रेमहाबलेदाववदेवशत्रौ ।
हरीन् विशल्यान् सहलक्ष्मणेनचकाररामःपरमाहवाग्रे ॥ 145 ॥
तस्मिन्प्रभन्नेत्रिदशेन्द्रशतौसुरासुराभूतगणादिशश्च ।
ससागरास्सर्षिमहोरगाश्चतथैवभूम्यम्बुचराश्चप्रहृष्टाः ॥ 146 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकोनषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekonaṣaṣṭitamassargaḥ |
tasminhaterākṣasasainyapāleplavaṅgamānāmṛṣabheṇayuddhe |
bhīmayudhaṃsāgaratulyavegaṃvidudruverākṣasarājasainyam || 1 ||
gatvā'tharakṣodhipateśśaśaṃsussenāpatimpāvakasūnuśastam |
tacchāpiteṣāṃvacananniśamyarakṣodhipaḥkrodhavaśañjagāma || 2 ||
saṅ khyeprahastannihatanniśamyaśokārditaḥkrodhaparītacetāḥ |
uvācatānrākṣasayūthamukhyānindroyathānirjarayothamukhyān || 3 ||
nāvajñāripavekāryāyairindrabalasūdanaḥ |
sūditassainyapālomesānuyātrassakuñjaraḥ || 4 ||
so'haṃripuvināśāyavijayāyāvicārayan |
svayamevagamiṣyāmiraṇaśīrṣantadadbhutam || 5 ||
adyatadvānarānīkaṃrāmañcasahalakṣmaṇam |
nirdahiṣyāmibāṇaughairvanandīpssairivānagibhiḥ || 6 ||
saevamuktvājvalanaprakāśaṃrathanturaṅgottamarājayuktam |
prakāśamānaṃvapuṣājvalantaṃsamārurohāmararājaśatruḥ || 7 ||
sa śankha bherī paṭaha praṇādair |
āsphoṭita kṣveḍita simha nādaih |
puṇyaih stavaiś ca apy abhipūjyamānas |
stadā yayau rākṣasa rāja mukhyah || 8 ||
sa nīlajīmūtanikāśarūpai |
rmāṃsa aśanaih pāvaka dīpta netraih |
babhau vṛto rākṣasa rāja mukhyair |
bhūtair vṛto rudra;iva amara īśah || 9 ||
tatonagaryāssahasāmahaujāniṣkramyatadvānarasainyamugram |
mahārṇavābhrastanitandadarśasamudyatampādapaśailahastam || 10 ||
tadrākṣasānīkamatipracaṇḍamālokyarāmobhujagendrabāhuḥ |
vibhīṣaṇaṃśastrabhṛtāṃvariṣṭhamuvācasevānugataḥpṛthuśrīḥ || 11 ||
nānāpatākadhvajaśastrajuṣṭamprāsāsiśūlāyuthavajrajuṣṭam |
kasyedamakṣobhyamabhīrujuṣṭammahendropamanāgajuṣṭam || 12 ||
tatasturāmasyaniśamyavākyaṃvibhīṣaṇaṃśśakrasamānavīryaḥ |
śaśaṃsarāmasyabalapravegammahātmanāṃrākṣasapuṅgavānām || 13 ||
yo'saugajaskandhagatomahātmānavoditārkopamatāmravaktraḥ |
prakampayannāgaśiro'bhyupaitihyakampanantvenamavehirājan || 14 ||
yo asau rathastho mṛga rāja ketur |
dhūnvan dhanuh śakra dhanuh prakāśam |
karī iva bhāty ugra vivṛtta damṣṭrah |
sa;indrajin nāma vara pradhānah || 15 ||
yaścaiṣavnidhyāstamahendrakalpodhanvīrathastho'tirathotivīraḥ |
viṣpārayan cāpamatulyamānannāmnātikāyo'tivivṛddhakāyaḥ || 16 ||
yo'saunavārkoditatāmracakṣurāruhyaghaṇṭāninadapraṇādam |
gajaṅkharaṅgarjativaimahātmāmahodaronāmasaeṣaḥvīraḥ || 17 ||
yo'sauhayaṅkāñcanacitrabhāṇḍamāruhyasandhyābhragiriprakāśam |
prāsaṃsamudyamyamarīcinaddhampiśācaeṣo'śanitulyavegaḥ || 18 ||
yaścaiṣaśūlanniśitampragṛhyavidyutprabhaṅkiṅkaravajravegam |
vṛṣendramāsthāyagiriprakāśamāyātiyo'sautriśirāyaśasvī || 19 ||
asaucajīmūtanikāśarūpaḥkumbhaḥpṛthuvyūḍhasujātavakṣāḥ |
samāhitaḥpannagarājaketurviṣpārayanyātidhanurvidhūnvan || 20 ||
yaścaiṣajāmbūnadavajrajuṣṭandīptaṃsadhūmamparighampragṛhya |
āyātirakṣobalaketubhūtaḥso'saunikumbho'dbhutaghorakarmā || 21 ||
yaścaiṣacāpāsiśaraughajuṣṭampatākinampāvakadīptarūpam |
rathaṃsamāsthāyavibhātyudagronarāntako'saunagaśṛṅgayodhī || 22 ||
yaścaiṣanānāvidhaghorarūpairvyāghroṣṭranāgendramṛgāśvavaktraiḥ |
bhūtairvṛtobhātivivṛttanetsraiso'sausurāṇāmapidarpahantā || 23 ||
yatra etad indu pratimaṃ vibhātic |
cattraṃ sitaṃ sūkṣma śalākaṃ agryam |
atra eṣa rakṣo adhipatir mahātmā |
bhūtair vṛto rudra;iva avabhāti || 24 ||
asau kirīṭī cala kuṇḍala āsyo |
nāga indra vindhya upama bhīma kāyah |
mahā indra vaivasvata darpa hantā |
rakṣo adhipah sūrya;iva avabhāti || 25 ||
pratyuvācatatorāmovibhīṣaṇamarindam |
ahodīptamahātejārāvaṇorākṣaseśvaraḥ || 26 ||
āditya;iva duṣprekṣyo raśmibhir bhāti rāvaṇah |
suvyaktaṃ lakṣaye hy asya rūpaṃ tejah samāvṛtam || 27 ||
devadānavavīrāṇāṃvapurnaivaṃvidhambhavet |
yādṛśaṃrākṣasendrasyavapuretatprakāśate || 28 ||
sarveparvatasaṅkāśāssarveparvatayodhinaḥ |
sarvedīptāyudhadharāyodhāścāsyamahojasaḥ || 29 ||
bhātirakṣorājo'saupradīpttairbhīmavikramaiḥ |
bhūtaiḥparivṛtastīkṣṇairdehavadbhirivāntakaḥ || 30 ||
diṣṭyā'yamadyapāpātmāmamadṛṣṭipathaṅgataḥ |
adyakrodhaṃvimokṣyāmisītāharaṇasambhavam || 31 ||
evamuktvātatorāmodhanurādāyavīryavān |
lakṣmaṇānucarastasthausamuddhṛtyaśarottamam || 32 ||
tataḥsarakṣodhipatirmahātmārakṣāṃsitānyāhamahābalāni |
dvāreṣucaryāgṛhagopureṣusunirvṛtāstiṣṭhatanirviśaṅkāḥ || 33 ||
hā'gatammāṃsahitambhavadbhirvanaukasaśchidramidaṃviditvā |
śūnyāpurīnduṣprasahāmpramathyapradharṣayeyussahasāsametāḥ || 34 ||
visarjayitvāsacivāṃstatastāngateṣurakṣassuyathāniyogam |
vyacārayadvānarasāgaraughammahājhaṣaḥpūrṇamivārṇavaugham || 35 ||
tamāpatantaṃsahasāsamīkṣyadīpteṣucāpaṃyudhirākṣasendram |
mahatsamutpāṭyamahīdharāgrandudrāvarakṣodhipatiṃharīśaḥ || 36 ||
tacchailaśṛṅgambahuvṛkṣasānumpragṛhyacikṣepaniśācarāya |
tamāpatantaṃsahasāsamīkṣyacicchedabāṇaistapanīyapuṅkhaiḥ || 37 ||
tasmin pravṛddhottamasānuvṛkṣeśṛṅgevikīrṇepatitepṛthivyām |
mahāhikalpaṃśaramantakābhaṃsamādadherākṣasalokanāthaḥ || 38 ||
sataṅgṛhītvā'nilatulyavegaṃsavisphuliṅgajvalanaprakāśam |
bāṇammahendrāśanitulyavegañcikṣepasugrīvavadhāyaruṣṭaḥ || 39 ||
sasāyakorāvaṇabāhumuktaḥśakrāśaniprakhyavapuśśitāgraḥ |
sugrīvamāsādyabibhedavegādguheritākrauñcamivograśaktiḥ || 40 ||
sasāyakārtoviparītacetāḥkūjanpṛthivyānnipapātavīraḥ |
tamprekṣyabhūmaupatitaṃvisañjñanneduḥprahṛṣṭāyudhiyātudhānāḥ || 41 ||
tatogavākṣogavayassudaṃṣṭrastvatharṣabhojyotimukhonalaśca |
śailān samutpāṭyavivṛddhakāyāḥpradudruvustampratirākṣasendram || 42 ||
teṣāmprahārān sacakāramoghān rakṣodhipobāṇaśataiḥśitāgraiḥ |
tānvānarendrānapibāṇajālairbibhedajāmbūnadacitrapuṅkhaiḥ || 43 ||
tevānarendrāstridaśāribāṇairbhinnānipeturbhuvibhīmakāyāḥ |
tatastutadvānarasainyamugrampracchādayāmāsasabāṇajālaiḥ || 44 ||
tevadhyamānāḥpatitāḥpravīrānānadyamānābhayaśalyaviddhāḥ |
śākhāmṛgārāvaṇasāyakārtājagmuśśaraṇyaṃśaraṇaṃsmarāmam || 45 ||
tato mahātmā sa dhanur dhanuṣmān |
ādāya rāmah saharā jagāma |
taṃ lakṣmaṇah prānjalir abhyupetya |
uvāca vākyaṃ parama artha yuktam || 46 ||
kāmamāryassuparyāptovadhāyāsyadurātmanaḥ |
vidhamiṣyāmyahañcaitamanujānīhimāṃvibho || 47 ||
tamabravīnmahātejārāmassatyaparākramaḥ |
gacchayatnaparaścāpibhavalakṣmaṇa saṃyuge || 48 ||
rāvaṇohimahāvīryoraṇe'dbhutaparākramaḥ |
trailokyenāpisaṅkruddhoduṣprasahyonasaṃśayaḥ || 49 ||
tasyacchidrāṇimārgasvasvacchidrāṇicalakṣya |
cakṣuṣādhanuṣāyatnā prakṣātmānaṃsamāhitaḥ || 50 ||
rāghavasyavacaśśrutvāsapariṣvajyābhipūjyaca |
abhivādyatat rāmaṃyayausaumitrirāhavam || 51 ||
sarāvaṇaṃvāraṇahastabāhundadarśabhīmodyatadīptacāpam |
pracchādayantaṃśaravṛṣṭijālaistānvānarābhaninnavikīrṇadehān || 52 ||
tamālokyamahātejāhanūmānmārutātmajaḥ |
nivāryaśarajālānipradudrāvasarāvaṇam || 53 ||
rathantasyasamāsādyabāhumudyamyadakṣiṇam |
trāsayanrāvaṇandhīmānhanūmānvākyamabravīt || 54 ||
devadānavagandharvāyakṣāścasaharākṣaisaiḥ |
avaśyantutvayābhagnāvānarebhyastutebhayam || 55 ||
eṣamedakṣiṇobāhuḥpañcaśākhaḥsamudyataḥ |
vidhamiṣyatitedehādbhūtātmānañciroṣitam || 56 ||
śrutvāhanumatovākyaṃrāvaṇobhīmavikramaḥ |
saṃraktanayanaḥkrodhādidaṃvacanamabravīt || 57 ||
kṣiprampraharaniḥśaṅkaṃsthirāṅkīrtimavāpnuhi |
tatastvāñjñātavikrāntannāśayiṣyāmivānara || 58 ||
rāvaṇasyavacaśśrutvāvāyusūnurvaco'bravīt |
prahṛtaṃhimayāpūrvamakṣantavasutantava || 59 ||
evamuktomahātejārāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
ājaghānānilasutantalenorasivīryavān || 60 ||
satalābhihatastenacacālacamuhurmuhuḥ |
sthitvāmuhūrtantejasvīsthairyaṅkṛtvāmahāmatiḥ || 61 ||
ājaghānābhisaṅkṛddhastalenaivāmaradviṣam |
tatastatenābhihatovānareṇamahātmanā || 62 ||
daśagrīvaḥsamādhūtoyathābhūmicale'calaḥ |
saṅgrāmetantathādṛṣṭavārāvaṇantalatāḍitam || 63 ||
ṛṣayovānarāḥsiddhānedurdevāssahāsuraiḥ |
athā'śvāsyamahātejārāvaṇovākyamabravīt || 64 ||
sādhuvānara vīryeṇaślāghanīyo'simeripuḥ |
rāvaṇenaivamuktastumārutirvākyamabravīt || 65 ||
dhigastumamavīryeṇayastvañjīvasirāvaṇa |
sakṛttupraharedānīndurbhuddhe kiṃvikatthase || 66 ||
tatastvāmmāmikāmuṣṭirnayiṣyatiyamakṣayam |
tomārativākyenakodhastasyatadā'jvalat || 67 ||
saṃraktanayanoyatnānmuṣṭimudyamyadakṣiṇam |
pātayāmāsavegenavānarorasivīryavān || 68 ||
hanūmān vakṣasivyūḍhesañcacālahataḥpunaḥ |
vihvalantutadādṛṣṭavāhanūmantammahābalam || 69 ||
rathenātirathaśaśīghrannīlampratisamabhyagāt |
rākṣasānāmadhipatirdhaśagrīvaḥpratāpavān || 70 ||
pannagapratimairbhīmaiḥparamarmābhibhedibhiḥ |
śarairādīpayāmāsanīlaṃharicamūpatim || 71 ||
saśaraughasamāyastonīlaḥkapicamūpatiḥ |
kareṇekaineśailāgraṃrakṣodhipataye'sṛjat || 72 ||
hanūmānapitejasvīsamāśvastomahāmanāḥ |
viprekṣamāṇoyuddhepsussaroṣamidamabravīt || 73 ||
nīlenasahasaṃyuktaṃrāvaṇaṃrākṣaseśvaram |
anyenayudyamānasyanayuktamabhidhāvanam || 74 ||
rāvaṇo'pimahātejāstañcchṛṅgaṃsaptabhiḥśaraiḥ |
ājaghānasutīkṣṇāgraistadvikīrṇampapātaha || 75 ||
tadvikīrṇaṅgireśśṛṅgandṛṣṭavāharicamūpatiḥ |
kālānagirivajajvālakopenaparavīrahā || 76 ||
so'śvakarṇāndhān śālāṃścūtāścāpisupuṣpitān |
anyāṃścavividhān vṛkṣānnīlaścikṣepasaṃyuge || 77 ||
satānvṛkṣān samāsādyapraticicchedarāvaṇaḥ |
abhyavarṣatsughoreṇaśaravarṣeṇapāvakim || 78 ||
abhivṛṣṭaśśaraugheṇameghenevamahābalaḥ |
hrasvaṅkṛtvātatorūpandhvajāgrenipapātaha || 79 ||
pāvakātmajamālokyadhvajāgresamavasthitam |
jajvālarāvaṇaḥkrodhāttatonīlonanādaca || 80 ||
dhvajāgredhanuṣaścāgrekirīṭāgrecataṃharim |
lakṣmaṇo'thahanūmāṃścadṛṣṭavārāmaścavismitāḥ || 81 ||
rāvaṇo'pimahātejāḥkapilāghavavismitaḥ |
astramāhārayāmāsadīptamāgneyamadbhutam || 82 ||
tatastecukruśurhṛṣṭālabdalakṣāḥplavaṅgamāḥ |
nīlalāghavasambhrāntandṛṣṭavārāvaṇamāhave || 83 ||
vānarāṇāñcanādevasaṃrabdorāvaṇastadā |
sambhramāviṣṭahṛdayonakiñcitpratyapadyata || 84 ||
āgneyenādhasaṃyuktaṅgṛhītvārāvaṇaśśaram |
dhvajaśīrṣasthitaṃsīlamudaikṣataniśācaraḥ || 85 ||
tato'bravīnmahātejārāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
kapelāghavayukto'simāyayāparayā'nayā || 86 ||
jīvitaṅkhalurakṣasvayadiśakto'pivānara |
tānitānyātmarūpāṇisṛjasitvamanekaśaḥ || 87 ||
tathāpitvāmmayāmuktassāyoko'straprayojitaḥ |
jīvitamparirakṣantañjīvitādbhraṃśayiṣyati || 88 ||
evamuktvāmahābāhūrāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
sandhāyabāṇamastraṇacamūpatimatāḍayat || 89 ||
so'strayuktenabāṇenanīlovakṣasitāḍitaḥ |
nirdhahyamānassahasānipapātamahītale || 90 ||
pitṛmahātmyasaṃyogātmanaścāpitejasā |
jānubhyānupatadbhūmaunatuprāṇairvyayujyata || 91 ||
visañjñaṃvānarandṛṣṭavādaśagrīvoraṇotsukaḥ |
rathenāmbudanādenasaumitrimabhidudruve || 92 ||
āsādyaraṇamadhyetaṃvārayitvāsthitojvalan |
dhanurviṣphārayāmāsakampayannivamedinīm || 93 ||
tamāhasaumitriradīnasattvoviṣphārayantandhanuraprameyam |
abhyehimāmadyaniśācarendranavānarāṃstvapratiyoddhumarhaḥ || 94 ||
satasyavākyampratipūrṇaghoṣañjyāśabdamugrañcaniśamyarājā |
āsādyasaumitrimavasthitantaṅkopānvitovācamuvācarakṣaḥ || 95 ||
diṣṭyāsimerāghava dṛṣṭimārgamprāpto'ntagāmīviparītabuddhiḥ |
asmin kṣaṇeyāsyasimṛtyudeśaṃsampādyamānomamabāṇajālaiḥ || 96 ||
tamāhasaumitriravismayānogarjantamudvṛttasitāgradaṃṣṭram |
rājannagarjantimahāprabhāvāvikatthasepāpakṛtāṃvariṣṭha || 97 ||
jānāmivīryantavarākṣasendrabalampratāpañcaparākramañca |
avasthito'haṃśaracāpapāṇirāgacchakimmoghavikatthanena || 98 ||
saevamuktaḥkupitassasarjarakṣothipassaptaśarān supuṅkhān |
tānlakṣmaṇaḥkāñcanacitripuṅkhaiścicchedabāṇairniśitāgradhāraiḥ || 99 ||
tān prekṣamāṇassahasānikṛttānikṛttabhogānivapannagendrān |
laṅkeśvaraḥkrodhavaśañjagāmasasarjacānyānniśitānpṛṣatkān || 100 ||
sabāṇavarṣantuvavarṣatīvraṃrāmānujaḥkārmukasamprayuktam |
kṣurārdhacandrottamakarṇibhallaiḥśarāṃścacicchedanacukṣubheca || 101 ||
sabāṇajālānyathatānitānimoghānipaśyaṃstridaśārirājaḥ |
visismiyelakṣmaṇalāghavenapunaścabāṇānniśitānmumoca || 102 ||
salakṣmaṇaścāpiśarān śitāgrānmahendratulyo'śanitulyavegān |
sandhāyacāpejvalanaprakāśān sasarjarakṣodhipatervadhāya || 103 ||
satān pracicchedahirākṣasendraḥchitvācatanlakṣmaṇamājaghāna |
śareṇakālāgnisamaprabheṇasvayambhudattenalalāṭadeśe || 104 ||
salakṣmaṇorāvaṇasāyakārtaścacālacāpaṃśidhilampragṛhya |
punaścasañjñāmpratilabhyakṛcchrāccicchedacāpantridaśendraśatro || 105 ||
nikṛttacāpantribhirājaghānabāṇaistadādāśarathiśśitāgraiḥ |
sasāyakārtovicacālarājākṛcchrācchasañjñāmpunarāsasāda || 106 ||
sakṛttacāpaḥśaratāḍitaścamedārdragātrorudhirāvasiktaḥ |
jagrāhaśaktiṃsvayamugraśaktissvayambhudattāṃyudhidevaśatruḥ || 107 ||
satāṃsadhūmānalasannikāśāṃvitrāsanīṃsaṃyativānarāṇām |
cikṣepaśaktintarasājvalantīṃsaumitrayerākṣasarāṣṭranāthaḥ || 108 ||
tāmāpatantīmbharatānujo'strairjaghānabāṇaiścahutāgnikalpaiḥ |
tathāpisātasyaviveśaśaktirbhujāntarandāśaratherviśālam || 109 ||
saśaktimān śaktisamāhataḥsan prajajvālamuhuḥraghupravīraḥ |
taṃvihvalantaṃsahasābhyupetyajagrāharājātarasābhujābhyām || 110 ||
himavān mandaromerustailokyaṃvāsahāmaraiḥ |
śakyambhujābhyāmuddhartunnasaṅ khyebharatānujaḥ || 111 ||
śaktyābrāhmyāhisaumitristāḍitāstustanāntare |
viṣṇoracinyantyaṃsvambhāgamātmānampratyanusmarat || 112 ||
tatodānavadarpaghnaṃsaumitrindevakaṇṭakaḥ |
tampīḍayitvābāhubhyānnaprabhurlaṅghane'bhavat || 113 ||
athavāyusutaḥkruddhorāvaṇaṃsamabhidravat |
ājaghānorasikruddhovajrakalpenamuṣṭinā || 114 ||
tenamuṣṭiprahāreṇarāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
jānubhyāmapatadbhūmaucacālacapapātaca || 115 ||
āsyaiśca netraiḥ śravaṇaiḥ papāta rudhiraṃ bahu |
vighārṇamāno niśceṣṭo rathopastha upāciśat || 116 ||
visañjñomūrcchritaścāsīnnacasthānaṃsamālabhat |
visañjñaṃrāvaṇandṛṣṭavāsamarebhīmavikramam || 117 ||
ṛṣayovānarāścaivanedurdevāssavāsavāḥ |
hanūmānapitejasvīlakṣmaṇaṃrāvaṇārdhitam || 118 ||
ānayadrāghavābhyāśambāhubhyāmparigṛhyatam |
vāyusūnoḥsuhṛttvenabhaktyāparamayācasaḥ || 119 ||
śatrūṇāmaprakampyo'pilaghutvamagamatkapeḥ |
taṃsamutsṛjyasāśaktiḥsaumitriṃyudhidurjayam || 120 ||
rāvaṇasyarathetasmin sthānampunarupāgatā |
āśvastaścaniśalyaścalakṣmaṇaśśatrusūdanaḥ || 121 ||
viṣṇorbhāgamamīmāṃsyamātmānampratyanusmaran |
rāvaṇo'pimahātejāḥprāpyasañjñāmmahāhave || 122 ||
ādadeniśitān bāṇān jagrāhacamahaddhamaḥ |
nipātitamahāvīrāndravantīṃvānarīñcamūm || 123 ||
rāghavasturaṇedṛṣṭavārāvaṇaṃsamabhidravat |
athaivamupasaṅgamyahanūmānvākyamabravīt || 124 ||
mamapṛṣṭhaṃsamāruhyarākṣasaṃśāstumarhasi |
viṣṇuryathāgarutmantambalavantaṃsamāhitaḥ || 125 ||
tacchrutvārāghavovākyaṃvāyuputreṇabhāṣitam |
ārurohamahāśūrambalavantammahākapim || 126 ||
rathasthaṃrāvaṇaṃsaṅ khyedadarśamanujādhipaḥ |
tamālokyamahātejāḥpradudrāvasarāghavaḥ || 127 ||
vairocanivakruddhoviṣṇurabhyudyatāyudhaḥ |
jyāśabdamakarottīvraṃvajraniṣpeṣanisvanam || 128 ||
girāgambhīrayārāmorākṣasendramuvācaha |
tiṣṭhatiṣṭhamamatvaṃhikṛtvāvipriyamīdṛśam || 129 ||
kvanurākṣasaśārdūla gatomokṣamavāpsyasi |
yadīndravaivasvatabhāskarānvāsvayambhuvaiśvānaraśaṅkarānvā |
gamiṣyasitvandaśavādiśovātathāpimenādyagatovimokṣyase || 130 ||
yaścaiṣa śaktyā nihatastvayādya |
gacchanviṣādaṃ sahasābhyupetya |
sa eṣa rakṣogaṇarāja mṛtyuḥ |
saputrapautrasya tavādya yuddhe || 131 ||
etenacātyadbhutadarśanāniśarairjavasthānakṛtālayāni |
caturdhaśānyāttavarāyudhānirakṣaḥsahasrāṇiniṣūditāni || 132 ||
rāghavasyavacaśśrutvārākṣasendromahābalaḥ |
vāyuputrammahāvegaṃvahantaṃrāghavaṃraṇe || 133 ||
roṣeṇamahatāviṣṭaḥpūrvavairamanusmaran |
ājaghānaśarairdīpssaiḥkālānalaśikhopamaiḥ || 134 ||
rākṣasenāhavetasyatāḍitasyāpisāyakaiḥ |
svabhāvatejoyuktasyabhūyastejo'bhyavardhata || 135 ||
tatorāmomahātejārāvaṇenakṛtavraṇam |
dṛṣṭavāplavagaśārdūlaṅkrodhasyavaśameyivān || 136 ||
tasyābhisaṅkramyarathaṃsacakraṃsāśvadhvajacchatramahāpatākam |
sasārathiṃsāśaniśūlakhaḍagaṃrāmaḥpracicchedaśaraissupuṅkhaiḥ || 137 ||
athendraśatruntarasājaghānabāṇenavajrāśanisannibhena |
bhujāntarevyūḍhasujātarūpevajreṇamerumbhagavānivendraḥ || 138 ||
yovajrapātaśanisannipātānnacakṣubhenāpicacālarājā |
sarāmabāṇābhihatobhṛśārtaścacālacāpañcamumocavīraḥ || 139 ||
taṃvihvalantamprasamīkṣyarāmassamādadedīptamathārthacandram |
tenārkavarṇaṃsahasākirīṭañcicchedarakṣodhipatermahātmā || 140 ||
tannirviṣāśīviṣasannikāśaṃśāntārciṣaṃsūryamivāprakāśam |
gataśriyaṅkṛttakirīṭakūṭamuvācarāmoyudhirākṣasendram || 141 ||
kṛtaṃ tvayā karma mahatsubhīmam |
hatapravīraśca kṛtastvayāham |
tasmātpariśrānta iti vyavasya |
nna tvāṃ śarairmaṛtyuvaśaṃ nayāmi || 142 ||
gacchānujānāmiraṇārdhitastvampraviśyarātriñcararājalaṅkām |
āśvasyaniryāhirathīcadhanvītadābalamprekṣyasimerathasthaḥ || 143 ||
saevamuktohatadarpaharṣonikṛttacāpaścahatāśvasūtaḥ |
śarārditaḥkṛttamahākirīṭoviveśalaṅkāṃsahasāsmarājā || 144 ||
praviṣṭerajanīcarendremahābaledāvavadevaśatrau |
harīn viśalyān sahalakṣmaṇenacakārarāmaḥparamāhavāgre || 145 ||
tasminprabhannetridaśendraśatausurāsurābhūtagaṇādiśaśca |
sasāgarāssarṣimahoragāścatathaivabhūmyambucarāścaprahṛṣṭāḥ || 146 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekonaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in