શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અયોધ્યાકાણ્ડમ્ ।
અથ દ્વિચત્વારિંશસ્સર્ગઃ ।
યાવત્તુ નિર્યતસ્તસ્ય રજોરૂપમદૃશ્યત ।
નૈવેક્ષ્વાકુવરસ્તાવત્સઞ્જહારાત્મચક્ષુષી ॥ 1 ॥
યાવદ્રાજા પ્રિયં પુત્રં પશ્યત્યત્યન્તધાર્મિકમ્ ।
તાવદ્વ્યવર્ધતે વાસ્ય ધરણ્યાં પુત્રદર્શને ॥ 2 ॥
ન પશ્યતિ રજોઽપ્યસ્ય યદા રામસ્ય ભૂમિપઃ ।
તદાઽઽર્તશ્ચ વિષણ્ણશ્ચ પપાત ધરણીતલે ॥ 3 ॥
તસ્ય દક્ષિણમન્વાગાત્કૌસલ્યા બાહુમઙ્ગના ।
વામં ચાસ્યાન્વગાત્પાર્શ્વં કૈકેયી ભરતપ્રિયા ॥ 4 ॥
તાં નયેન ચ સમ્પન્નો ધર્મેણ વિનયેન ચ ।
ઉવાચ રાજા કૈકેયીં સમીક્ષ્ય વ્યથિતેન્દ્રિયઃ ॥ 5 ॥
કૈકેયિ મા મમાઙ્ગાનિ સ્પ્રાક્ષીસ્ત્વં દુષ્ટચારિણી ।
ન હિ ત્વાં દ્રષ્ટુમિચ્છામિ ન ભાર્યા ન ચ બાન્ધવી ॥ 6 ॥
યે ચ ત્વામનુજીવન્તિ નાહં તેષાં ન તે મમ ।
કેવલાર્થપરાં હિ ત્વાં ત્યક્તધર્માં ત્યજામ્યહમ્ ॥ 7 ॥
અગૃહ્ણાં યચ્ચ તે પાણિમગ્નિં પર્યણયં ચ યત્ ।
અનુજાનામિ તત્સર્વમસ્મિન્ લોકે પરત્ર ચ ॥ 8 ॥
ભરતશ્ચેત્પ્રતીતઃ સ્યાદ્રાજ્યં પ્રાપ્યેદમવ્યયમ્ ।
યન્મે સ દદ્યાત્પિત્રર્થં મામાં તદ્દત્તમાગમત્ ॥ 9 ॥
અથ રેણુસમુધ્વસ્તં સમુત્થાપ્ય નરાધિપમ્ ।
ન્યવર્તત તદા દેવી કૌશલ્યા શોકકર્શિતા ॥ 10 ॥
હત્વેવ બ્રાહ્મણં કામાત્ સ્પૃષ્ટ્વાગ્નિમિવ પાણિના ।
અન્વતપ્યત ધર્માત્મા પુત્રં સઞ્ચિન્ત્ય તાપસમ્ ॥ 11 ॥
નિવૃત્ત્યૈવ નિવૃત્ત્યૈવ સીદતો રથવર્ત્મસુ ।
રાજ્ઞો નાતિબભૌ રૂપં ગ્રસ્તસ્યાંશુમતો યથા ॥ 12 ॥
વિલલાપ ચ દુઃખાર્તઃ પ્રિયં પુત્રમનુસ્મરન્ ।
નગરાન્તમનુપ્રાપ્તં બુધ્વા પુત્રમથાબ્રવીત્ ॥ 13 ॥
વાહનનાં ચ મુખ્યાનાં વહતાં તં મમાત્મજમ્ ।
પદાનિ પથિ દૃશ્યન્તે સ મહાત્મા ન દૃશ્યતે ॥ 14 ॥
યઃ સુખેષૂપધાનેષુ શેતે ચન્દનરૂષિતઃ ।
વીજ્યમાનો મહાર્હાભિઃ સ્ત્રીભિર્મમ સુતોત્તમઃ ॥ 15 ॥
સ નૂનં ક્વચિદેવાદ્ય વૃક્ષમૂલમુપાશ્રિતઃ ।
કાષ્ઠં વા યદિ વાશ્માનમુપધાય શયિષ્યતે ॥ 16 ॥
ઉત્થાસ્યતિ ચ મેદિન્યાઃ કૃપણઃ પાંસુકુણ્ઠિતઃ ।
વિનિશ્શ્વસન્ પ્રસ્રવણાત્કરેણૂનામિવર્ષભઃ ॥ 17 ॥
દ્રક્ષ્યન્તિ નૂનં પુરુષા દીર્ઘબાહું વનેચરાઃ ।
રામમુત્થાય ગચ્છન્તં લોકનાથમનાથવત્ ॥ 18 ॥
સા નૂનં જનકસ્યેષ્ટા સુતા સુખસદોચિતા ।
કણ્ટકાક્રમણાક્લાન્તા વનમદ્ય ગમિષ્યતિ ॥ 19 ॥
અનભિજ્ઞા વનાનાં સા નૂનં ભયમુપૈષ્યતિ ।
શ્વાપદાનર્દિતં શ્રુત્વા ગમ્ભીરં રોમહર્ષણમ્ ॥ 20 ॥
સકામા ભવ કૈકેયિ વિધવા રાજ્યમાવસ ।
ન હિ તં પુરુષવ્યાઘ્રં વિના જીવિતુમુત્સહે ॥ 21 ॥
ઇત્યેવં વિલપન્ રાજા જનૌઘેનાભિસંવૃતઃ ।
અપસ્નાત ઇવારિષ્ટં પ્રવિવેશ પુરોત્તમમ્ ॥ 22 ॥
શૂન્યચત્વરવેશ્માન્તાં સંવૃતાપણદેવતામ્ ।
ક્લાન્તદુર્બલદુઃખાર્તાં નાત્યાકીર્ણમહાપથામ્ ॥ 23 ॥
તામવેક્ષ્ય પુરીં સર્વાં રામમેવાનુચિન્તયન્ ।
વિલપન્ પ્રાવિશદ્રાજા ગૃહં સૂર્ય ઇવામ્બુદમ્ ॥ 24 ॥
મહાહ્રદમિવાક્ષોભ્યં સુપર્ણેન હૃતોરગમ્ ।
રામેણ રહિતં વેશ્મ વૈદેહ્યા લક્ષ્મણેન ચ ॥ 25 ॥
અથ ગદ્ગદશબ્દસ્તુ વિલપન્મનુજાધિપઃ ।
ઉવાચ મૃદુમન્દાર્થં વચનં દીનમસ્વરમ્ ॥ 26 ॥
કૌશલ્યાયાં ગૃહં શીઘ્રં રામમાતુર્નયન્તુ મામ્ ।
ન હ્યન્યત્ર મમાશ્વાસો હૃદયસ્ય ભવિષ્યતિ ॥ 27 ॥
ઇતિ બ્રુવન્તં રાજાનમનયન્ દ્વારદર્શિનઃ ।
કૌશલ્યાયા ગૃહં તત્ર ન્યવેશ્યત વિનીતવત્ ॥ 28 ॥
તતસ્તસ્ય પ્રવિષ્ટસ્ય કૌશલ્યાયા નિવેશનમ્ ।
અધિરુહ્યાપિ શયનં બભૂવ લુલિતં મનઃ ॥ 29 ॥
પુત્રદ્વયવિહીનં ચ સ્નુષયાપિ વિવર્જિતમ્ ।
અપશ્યદ્ભવનં રાજા નષ્ટચન્દ્રમિવામ્બરમ્ ॥ 30 ॥
તચ્ચ દૃષ્ટ્વા મહારાજો ભુજમુદ્યમ્ય વીર્યવાન્ ।
ઉચ્ચૈસ્સ્વરેણ ચુક્રોશ હા રાઘવ જહાસિ મામ્ ॥ 31 ॥
સુખિતા બત તં કાલં જીવિષ્યન્તિ નરોત્તમાઃ ।
પરિષ્વજન્તો યે રામં દ્રક્ષ્યન્તિ પુનરાગતમ્ ॥ 32 ॥
અથ રાત્ર્યાં પ્રપન્નાયાં કાલરાત્ર્યામિવાત્મનઃ ।
અર્ધરાત્રે દશરથઃ કૌશલ્યામિદમબ્રવીત્ ॥ 33 ॥
રામં મેઽનુગતા દૃષ્ટિરદ્યાપિ ન નિવર્તતે ।
ન ત્વા પશ્યામિ કૌસલ્યે સાધુ માં પાણિના સ્પૃશ ॥ 34 ॥
તં રામમેવાનુવિચિન્તયન્તં સમીક્ષ્ય દેવી શયને નરેન્દ્રમ્ ।
ઉપોપવિશ્યાધિકમાર્તરૂપા વિનિશ્વસન્તી વિલલાપ કૃચ્છ્રમ્ ॥ 35 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અયોધ્યાકાણ્ડે દ્વિચત્વારિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
yāvattu niryatastasya rajorūpamadṛśyata |
naivekṣvākuvarastāvatsañjahārātmacakṣuṣī || 1 ||
yāvadrājā priyaṃ putraṃ paśyatyatyantadhārmikam |
tāvadvyavardhate vāsya dharaṇyāṃ putradarśane || 2 ||
na paśyati rajo'pyasya yadā rāmasya bhūmipaḥ |
tadā''rtaśca viṣaṇṇaśca papāta dharaṇītale || 3 ||
tasya dakṣiṇamanvāgātkausalyā bāhumaṅganā |
vāmaṃ cāsyānvagātpārśvaṃ kaikeyī bharatapriyā || 4 ||
tāṃ nayena ca sampanno dharmeṇa vinayena ca |
uvāca rājā kaikeyīṃ samīkṣya vyathitendriyaḥ || 5 ||
kaikeyi mā mamāṅgāni sprākṣīstvaṃ duṣṭacāriṇī |
na hi tvāṃ draṣṭumicchāmi na bhāryā na ca bāndhavī || 6 ||
ye ca tvāmanujīvanti nāhaṃ teṣāṃ na te mama |
kevalārthaparāṃ hi tvāṃ tyaktadharmāṃ tyajāmyaham || 7 ||
agṛhṇāṃ yacca te pāṇimagniṃ paryaṇayaṃ ca yat |
anujānāmi tatsarvamasmin loke paratra ca || 8 ||
bharataścetpratītaḥ syādrājyaṃ prāpyedamavyayam |
yanme sa dadyātpitrarthaṃ māmāṃ taddattamāgamat || 9 ||
atha reṇusamudhvastaṃ samutthāpya narādhipam |
nyavartata tadā devī kauśalyā śokakarśitā || 10 ||
hatveva brāhmaṇaṃ kāmāt spṛṣṭvāgnimiva pāṇinā |
anvatapyata dharmātmā putraṃ sañcintya tāpasam || 11 ||
nivṛttyaiva nivṛttyaiva sīdato rathavartmasu |
rājño nātibabhau rūpaṃ grastasyāṃśumato yathā || 12 ||
vilalāpa ca duḥkhārtaḥ priyaṃ putramanusmaran |
nagarāntamanuprāptaṃ budhvā putramathābravīt || 13 ||
vāhananāṃ ca mukhyānāṃ vahatāṃ taṃ mamātmajam |
padāni pathi dṛśyante sa mahātmā na dṛśyate || 14 ||
yaḥ sukheṣūpadhāneṣu śete candanarūṣitaḥ |
vījyamāno mahārhābhiḥ strībhirmama sutottamaḥ || 15 ||
sa nūnaṃ kvacidevādya vṛkṣamūlamupāśritaḥ |
kāṣṭhaṃ vā yadi vāśmānamupadhāya śayiṣyate || 16 ||
utthāsyati ca medinyāḥ kṛpaṇaḥ pāṃsukuṇṭhitaḥ |
viniśśvasan prasravaṇātkareṇūnāmivarṣabhaḥ || 17 ||
drakṣyanti nūnaṃ puruṣā dīrghabāhuṃ vanecarāḥ |
rāmamutthāya gacchantaṃ lokanāthamanāthavat || 18 ||
sā nūnaṃ janakasyeṣṭā sutā sukhasadocitā |
kaṇṭakākramaṇāklāntā vanamadya gamiṣyati || 19 ||
anabhijñā vanānāṃ sā nūnaṃ bhayamupaiṣyati |
śvāpadānarditaṃ śrutvā gambhīraṃ romaharṣaṇam || 20 ||
sakāmā bhava kaikeyi vidhavā rājyamāvasa |
na hi taṃ puruṣavyāghraṃ vinā jīvitumutsahe || 21 ||
ityevaṃ vilapan rājā janaughenābhisaṃvṛtaḥ |
apasnāta ivāriṣṭaṃ praviveśa purottamam || 22 ||
śūnyacatvaraveśmāntāṃ saṃvṛtāpaṇadevatām |
klāntadurbaladuḥkhārtāṃ nātyākīrṇamahāpathām || 23 ||
tāmavekṣya purīṃ sarvāṃ rāmamevānucintayan |
vilapan prāviśadrājā gṛhaṃ sūrya ivāmbudam || 24 ||
mahāhradamivākṣobhyaṃ suparṇena hṛtoragam |
rāmeṇa rahitaṃ veśma vaidehyā lakṣmaṇena ca || 25 ||
atha gadgadaśabdastu vilapanmanujādhipaḥ |
uvāca mṛdumandārthaṃ vacanaṃ dīnamasvaram || 26 ||
kauśalyāyāṃ gṛhaṃ śīghraṃ rāmamāturnayantu mām |
na hyanyatra mamāśvāso hṛdayasya bhaviṣyati || 27 ||
iti bruvantaṃ rājānamanayan dvāradarśinaḥ |
kauśalyāyā gṛhaṃ tatra nyaveśyata vinītavat || 28 ||
tatastasya praviṣṭasya kauśalyāyā niveśanam |
adhiruhyāpi śayanaṃ babhūva lulitaṃ manaḥ || 29 ||
putradvayavihīnaṃ ca snuṣayāpi vivarjitam |
apaśyadbhavanaṃ rājā naṣṭacandramivāmbaram || 30 ||
tacca dṛṣṭvā mahārājo bhujamudyamya vīryavān |
uccaissvareṇa cukrośa hā rāghava jahāsi mām || 31 ||
sukhitā bata taṃ kālaṃ jīviṣyanti narottamāḥ |
pariṣvajanto ye rāmaṃ drakṣyanti punarāgatam || 32 ||
atha rātryāṃ prapannāyāṃ kālarātryāmivātmanaḥ |
ardharātre daśarathaḥ kauśalyāmidamabravīt || 33 ||
rāmaṃ me'nugatā dṛṣṭiradyāpi na nivartate |
na tvā paśyāmi kausalye sādhu māṃ pāṇinā spṛśa || 34 ||
taṃ rāmamevānuvicintayantaṃ samīkṣya devī śayane narendram |
upopaviśyādhikamārtarūpā viniśvasantī vilalāpa kṛcchram || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ द्विचत्वारिंशस्सर्गः ।
यावत्तु निर्यतस्तस्य रजोरूपमदृश्यत ।
नैवेक्ष्वाकुवरस्तावत्सञ्जहारात्मचक्षुषी ॥ 1 ॥
यावद्राजा प्रियं पुत्रं पश्यत्यत्यन्तधार्मिकम् ।
तावद्व्यवर्धते वास्य धरण्यां पुत्रदर्शने ॥ 2 ॥
न पश्यति रजोऽप्यस्य यदा रामस्य भूमिपः ।
तदाऽऽर्तश्च विषण्णश्च पपात धरणीतले ॥ 3 ॥
तस्य दक्षिणमन्वागात्कौसल्या बाहुमङ्गना ।
वामं चास्यान्वगात्पार्श्वं कैकेयी भरतप्रिया ॥ 4 ॥
तां नयेन च सम्पन्नो धर्मेण विनयेन च ।
उवाच राजा कैकेयीं समीक्ष्य व्यथितेन्द्रियः ॥ 5 ॥
कैकेयि मा ममाङ्गानि स्प्राक्षीस्त्वं दुष्टचारिणी ।
न हि त्वां द्रष्टुमिच्छामि न भार्या न च बान्धवी ॥ 6 ॥
ये च त्वामनुजीवन्ति नाहं तेषां न ते मम ।
केवलार्थपरां हि त्वां त्यक्तधर्मां त्यजाम्यहम् ॥ 7 ॥
अगृह्णां यच्च ते पाणिमग्निं पर्यणयं च यत् ।
अनुजानामि तत्सर्वमस्मिन् लोके परत्र च ॥ 8 ॥
भरतश्चेत्प्रतीतः स्याद्राज्यं प्राप्येदमव्ययम् ।
यन्मे स दद्यात्पित्रर्थं मामां तद्दत्तमागमत् ॥ 9 ॥
अथ रेणुसमुध्वस्तं समुत्थाप्य नराधिपम् ।
न्यवर्तत तदा देवी कौशल्या शोककर्शिता ॥ 10 ॥
हत्वेव ब्राह्मणं कामात् स्पृष्ट्वाग्निमिव पाणिना ।
अन्वतप्यत धर्मात्मा पुत्रं सञ्चिन्त्य तापसम् ॥ 11 ॥
निवृत्त्यैव निवृत्त्यैव सीदतो रथवर्त्मसु ।
राज्ञो नातिबभौ रूपं ग्रस्तस्यांशुमतो यथा ॥ 12 ॥
विललाप च दुःखार्तः प्रियं पुत्रमनुस्मरन् ।
नगरान्तमनुप्राप्तं बुध्वा पुत्रमथाब्रवीत् ॥ 13 ॥
वाहननां च मुख्यानां वहतां तं ममात्मजम् ।
पदानि पथि दृश्यन्ते स महात्मा न दृश्यते ॥ 14 ॥
यः सुखेषूपधानेषु शेते चन्दनरूषितः ।
वीज्यमानो महार्हाभिः स्त्रीभिर्मम सुतोत्तमः ॥ 15 ॥
स नूनं क्वचिदेवाद्य वृक्षमूलमुपाश्रितः ।
काष्ठं वा यदि वाश्मानमुपधाय शयिष्यते ॥ 16 ॥
उत्थास्यति च मेदिन्याः कृपणः पांसुकुण्ठितः ।
विनिश्श्वसन् प्रस्रवणात्करेणूनामिवर्षभः ॥ 17 ॥
द्रक्ष्यन्ति नूनं पुरुषा दीर्घबाहुं वनेचराः ।
राममुत्थाय गच्छन्तं लोकनाथमनाथवत् ॥ 18 ॥
सा नूनं जनकस्येष्टा सुता सुखसदोचिता ।
कण्टकाक्रमणाक्लान्ता वनमद्य गमिष्यति ॥ 19 ॥
अनभिज्ञा वनानां सा नूनं भयमुपैष्यति ।
श्वापदानर्दितं श्रुत्वा गम्भीरं रोमहर्षणम् ॥ 20 ॥
सकामा भव कैकेयि विधवा राज्यमावस ।
न हि तं पुरुषव्याघ्रं विना जीवितुमुत्सहे ॥ 21 ॥
इत्येवं विलपन् राजा जनौघेनाभिसंवृतः ।
अपस्नात इवारिष्टं प्रविवेश पुरोत्तमम् ॥ 22 ॥
शून्यचत्वरवेश्मान्तां संवृतापणदेवताम् ।
क्लान्तदुर्बलदुःखार्तां नात्याकीर्णमहापथाम् ॥ 23 ॥
तामवेक्ष्य पुरीं सर्वां राममेवानुचिन्तयन् ।
विलपन् प्राविशद्राजा गृहं सूर्य इवाम्बुदम् ॥ 24 ॥
महाह्रदमिवाक्षोभ्यं सुपर्णेन हृतोरगम् ।
रामेण रहितं वेश्म वैदेह्या लक्ष्मणेन च ॥ 25 ॥
अथ गद्गदशब्दस्तु विलपन्मनुजाधिपः ।
उवाच मृदुमन्दार्थं वचनं दीनमस्वरम् ॥ 26 ॥
कौशल्यायां गृहं शीघ्रं राममातुर्नयन्तु माम् ।
न ह्यन्यत्र ममाश्वासो हृदयस्य भविष्यति ॥ 27 ॥
इति ब्रुवन्तं राजानमनयन् द्वारदर्शिनः ।
कौशल्याया गृहं तत्र न्यवेश्यत विनीतवत् ॥ 28 ॥
ततस्तस्य प्रविष्टस्य कौशल्याया निवेशनम् ।
अधिरुह्यापि शयनं बभूव लुलितं मनः ॥ 29 ॥
पुत्रद्वयविहीनं च स्नुषयापि विवर्जितम् ।
अपश्यद्भवनं राजा नष्टचन्द्रमिवाम्बरम् ॥ 30 ॥
तच्च दृष्ट्वा महाराजो भुजमुद्यम्य वीर्यवान् ।
उच्चैस्स्वरेण चुक्रोश हा राघव जहासि माम् ॥ 31 ॥
सुखिता बत तं कालं जीविष्यन्ति नरोत्तमाः ।
परिष्वजन्तो ये रामं द्रक्ष्यन्ति पुनरागतम् ॥ 32 ॥
अथ रात्र्यां प्रपन्नायां कालरात्र्यामिवात्मनः ।
अर्धरात्रे दशरथः कौशल्यामिदमब्रवीत् ॥ 33 ॥
रामं मेऽनुगता दृष्टिरद्यापि न निवर्तते ।
न त्वा पश्यामि कौसल्ये साधु मां पाणिना स्पृश ॥ 34 ॥
तं राममेवानुविचिन्तयन्तं समीक्ष्य देवी शयने नरेन्द्रम् ।
उपोपविश्याधिकमार्तरूपा विनिश्वसन्ती विललाप कृच्छ्रम् ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे द्विचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
yāvattu niryatastasya rajorūpamadṛśyata |
naivekṣvākuvarastāvatsañjahārātmacakṣuṣī || 1 ||
yāvadrājā priyaṃ putraṃ paśyatyatyantadhārmikam |
tāvadvyavardhate vāsya dharaṇyāṃ putradarśane || 2 ||
na paśyati rajo'pyasya yadā rāmasya bhūmipaḥ |
tadā''rtaśca viṣaṇṇaśca papāta dharaṇītale || 3 ||
tasya dakṣiṇamanvāgātkausalyā bāhumaṅganā |
vāmaṃ cāsyānvagātpārśvaṃ kaikeyī bharatapriyā || 4 ||
tāṃ nayena ca sampanno dharmeṇa vinayena ca |
uvāca rājā kaikeyīṃ samīkṣya vyathitendriyaḥ || 5 ||
kaikeyi mā mamāṅgāni sprākṣīstvaṃ duṣṭacāriṇī |
na hi tvāṃ draṣṭumicchāmi na bhāryā na ca bāndhavī || 6 ||
ye ca tvāmanujīvanti nāhaṃ teṣāṃ na te mama |
kevalārthaparāṃ hi tvāṃ tyaktadharmāṃ tyajāmyaham || 7 ||
agṛhṇāṃ yacca te pāṇimagniṃ paryaṇayaṃ ca yat |
anujānāmi tatsarvamasmin loke paratra ca || 8 ||
bharataścetpratītaḥ syādrājyaṃ prāpyedamavyayam |
yanme sa dadyātpitrarthaṃ māmāṃ taddattamāgamat || 9 ||
atha reṇusamudhvastaṃ samutthāpya narādhipam |
nyavartata tadā devī kauśalyā śokakarśitā || 10 ||
hatveva brāhmaṇaṃ kāmāt spṛṣṭvāgnimiva pāṇinā |
anvatapyata dharmātmā putraṃ sañcintya tāpasam || 11 ||
nivṛttyaiva nivṛttyaiva sīdato rathavartmasu |
rājño nātibabhau rūpaṃ grastasyāṃśumato yathā || 12 ||
vilalāpa ca duḥkhārtaḥ priyaṃ putramanusmaran |
nagarāntamanuprāptaṃ budhvā putramathābravīt || 13 ||
vāhananāṃ ca mukhyānāṃ vahatāṃ taṃ mamātmajam |
padāni pathi dṛśyante sa mahātmā na dṛśyate || 14 ||
yaḥ sukheṣūpadhāneṣu śete candanarūṣitaḥ |
vījyamāno mahārhābhiḥ strībhirmama sutottamaḥ || 15 ||
sa nūnaṃ kvacidevādya vṛkṣamūlamupāśritaḥ |
kāṣṭhaṃ vā yadi vāśmānamupadhāya śayiṣyate || 16 ||
utthāsyati ca medinyāḥ kṛpaṇaḥ pāṃsukuṇṭhitaḥ |
viniśśvasan prasravaṇātkareṇūnāmivarṣabhaḥ || 17 ||
drakṣyanti nūnaṃ puruṣā dīrghabāhuṃ vanecarāḥ |
rāmamutthāya gacchantaṃ lokanāthamanāthavat || 18 ||
sā nūnaṃ janakasyeṣṭā sutā sukhasadocitā |
kaṇṭakākramaṇāklāntā vanamadya gamiṣyati || 19 ||
anabhijñā vanānāṃ sā nūnaṃ bhayamupaiṣyati |
śvāpadānarditaṃ śrutvā gambhīraṃ romaharṣaṇam || 20 ||
sakāmā bhava kaikeyi vidhavā rājyamāvasa |
na hi taṃ puruṣavyāghraṃ vinā jīvitumutsahe || 21 ||
ityevaṃ vilapan rājā janaughenābhisaṃvṛtaḥ |
apasnāta ivāriṣṭaṃ praviveśa purottamam || 22 ||
śūnyacatvaraveśmāntāṃ saṃvṛtāpaṇadevatām |
klāntadurbaladuḥkhārtāṃ nātyākīrṇamahāpathām || 23 ||
tāmavekṣya purīṃ sarvāṃ rāmamevānucintayan |
vilapan prāviśadrājā gṛhaṃ sūrya ivāmbudam || 24 ||
mahāhradamivākṣobhyaṃ suparṇena hṛtoragam |
rāmeṇa rahitaṃ veśma vaidehyā lakṣmaṇena ca || 25 ||
atha gadgadaśabdastu vilapanmanujādhipaḥ |
uvāca mṛdumandārthaṃ vacanaṃ dīnamasvaram || 26 ||
kauśalyāyāṃ gṛhaṃ śīghraṃ rāmamāturnayantu mām |
na hyanyatra mamāśvāso hṛdayasya bhaviṣyati || 27 ||
iti bruvantaṃ rājānamanayan dvāradarśinaḥ |
kauśalyāyā gṛhaṃ tatra nyaveśyata vinītavat || 28 ||
tatastasya praviṣṭasya kauśalyāyā niveśanam |
adhiruhyāpi śayanaṃ babhūva lulitaṃ manaḥ || 29 ||
putradvayavihīnaṃ ca snuṣayāpi vivarjitam |
apaśyadbhavanaṃ rājā naṣṭacandramivāmbaram || 30 ||
tacca dṛṣṭvā mahārājo bhujamudyamya vīryavān |
uccaissvareṇa cukrośa hā rāghava jahāsi mām || 31 ||
sukhitā bata taṃ kālaṃ jīviṣyanti narottamāḥ |
pariṣvajanto ye rāmaṃ drakṣyanti punarāgatam || 32 ||
atha rātryāṃ prapannāyāṃ kālarātryāmivātmanaḥ |
ardharātre daśarathaḥ kauśalyāmidamabravīt || 33 ||
rāmaṃ me'nugatā dṛṣṭiradyāpi na nivartate |
na tvā paśyāmi kausalye sādhu māṃ pāṇinā spṛśa || 34 ||
taṃ rāmamevānuvicintayantaṃ samīkṣya devī śayane narendram |
upopaviśyādhikamārtarūpā viniśvasantī vilalāpa kṛcchram || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.