𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌗𑌿𑌰𑍇𑌃 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍇 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾𑌃 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌂 𑌹𑌰𑌯𑍋 𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌰𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌤𑌂 𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌸𑌂𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌮𑍍 ।
𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌾𑌨𑍍𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑌦𑌨𑌿𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌕𑌥𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌕𑌥𑌂 𑌵𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌾 𑌸 𑌕𑌥𑌂𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾 𑌦𑌶𑌾𑌨𑌨𑌃 ॥ 3 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌤𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍇𑌤𑌨𑍍𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌬𑍍𑌰𑍂𑌹𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑍇 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑍋 𑌭𑍂𑌯𑌃 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌵𑌿𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌯𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌕𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌗𑌤𑍈𑌰𑌸𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌯𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌦𑍍𑌭𑌵𑌾𑌨𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑌰𑍋𑌤𑍁 𑌨𑌃 ॥ 5 ॥
𑌸 𑌨𑌿𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌤𑌨𑍂𑌰𑍁𑌹𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑍍𑌯 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑍈 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌯𑍈 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌭𑌾𑌷𑌤 ॥ 6 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌮𑍇𑌵 𑌭𑌵𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌖𑌾𑌮𑌾𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌃 ।
𑌉𑌦𑌧𑍇𑌰𑍍𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌂 𑌪𑌾𑌰𑌂 𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣 𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌃 ॥ 7 ॥
𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌹𑌿 𑌮𑍇 𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌰𑍂𑌪𑌮𑌿𑌵𑌾𑌭𑌵𑌤𑍍 ।
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌂 𑌶𑌿𑌖𑌰𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍋𑌹𑌰𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌪𑌨𑍍𑌧𑌾𑌨𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌮𑍇𑌨𑍇 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌂 𑌚 𑌤𑌂 𑌨𑌗𑌮𑍍 ।
𑌉𑌪𑌸𑌙𑍍𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌤𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌂 𑌨𑌗𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌕𑍃𑌤𑌾 𑌮𑍇 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍍𑌭𑍇𑌤𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌮𑌯𑍇𑌤𑌿 𑌚 ।
𑌪𑍍𑌰𑌹𑌤𑌂 𑌚 𑌮𑌯𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌗𑌿𑌰𑍇𑌃 ॥ 10 ॥
𑌶𑌿𑌖𑌰𑌂 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌶𑍀𑌰𑍍𑌯𑌤 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌧𑌾 ।
𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑌾𑌯𑌂 𑌚 𑌤𑌂 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌸 𑌹𑍋𑌵𑌾𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌗𑌿𑌰𑌿𑌃 ॥ 11 ॥
𑌪𑍁𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌤𑌿 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌣𑍀𑌂 𑌮𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌹𑍍𑌲𑌾𑌦𑌯𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵 ।
𑌪𑌿𑌤𑍃𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌮𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌸𑌖𑌾𑌯𑌂 𑌮𑌾𑌤𑌰𑌿𑌶𑍍𑌵𑌨𑌃 ॥ 12 ॥
𑌮𑍈𑌨𑌾𑌕𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌂 𑌨𑌿𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌹𑍋𑌦𑌧𑍗 ।
𑌪𑌕𑍍𑌷𑌵𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌬𑌭𑍂𑌵𑍁𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌃 ॥ 13 ॥
𑌛𑌨𑍍𑌦𑌤𑌃 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀𑌂 𑌚𑍇𑌰𑍁𑌰𑍍𑌬𑌾𑌧𑌮𑌾𑌨𑌾𑌃 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌗𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌪𑌾𑌕𑌶𑌾𑌸𑌨𑌃 ॥ 14 ॥
𑌚𑌿𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌪𑌕𑍍𑌷𑌾𑌨𑍍𑌵𑌜𑍍𑌰𑍇𑌣𑍈𑌷𑌾𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑌃 ।
𑌅𑌹𑌂 𑌤𑍁 𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌤𑌵 𑌪𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ॥ 15 ॥
𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑍇𑌨 𑌤𑌦𑌾 𑌵𑌤𑍍𑌸 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑍇 ।
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌮𑌯𑌾 𑌸𑌾𑌹𑍍𑌯𑍇 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑌮𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮 ॥ 16 ॥
𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌭𑍃𑌤𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑌮𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌏𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌚𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍈𑌨𑌾𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 17 ॥
𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑌾𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯 𑌤𑍁 𑌗𑌿𑌰𑍇𑌰𑍁𑌦𑍍𑌯𑌤𑌂 𑌚 𑌮𑌨𑍋 𑌮𑌮 ।
𑌤𑍇𑌨 𑌚𑌾𑌹𑌮𑌨𑍁𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍋 𑌮𑍈𑌨𑌾𑌕𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ॥ 18 ॥
𑌸 𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌹𑌿𑌤𑌃 𑌶𑍈𑌲𑍋 𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑍇𑌣 𑌵𑌪𑍁𑌷𑍍𑌮𑌤𑌾 ।
𑌶𑌰𑍀𑌰𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌾𑌶𑍈𑌲𑌃 𑌶𑍈𑌲𑍇𑌨 𑌚 𑌮𑌹𑍋𑌦𑌧𑍗 ॥ 19 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌮𑌂 𑌜𑌵𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌶𑍇𑌷𑌂 𑌪𑌨𑍍𑌥𑌾𑌨𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌸𑍁𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌕𑌾𑌲𑌂 𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌗𑌮𑌂 𑌪𑌥𑌿 ॥ 20 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌂 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌗𑌮𑌾𑌤𑌰𑌮𑍍 ।
𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌸𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌮𑌾𑌮𑌭𑌾𑌷𑌤 ॥ 21 ॥
𑌮𑌮 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑌮𑌰𑍈𑌰𑍍𑌹𑌰𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌅𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌿𑌹𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌚𑌿𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍇 ॥ 22 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌰𑌸𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌣𑌵𑌦𑌨𑍋 𑌭𑍂𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌚𑍇𑌦𑌮𑍁𑌦𑍀𑌰𑌯𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑌿𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌵𑌨𑌮𑍍 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨 𑌸𑌹 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌸𑍀𑌤𑌯𑌾 𑌚 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌤𑌪𑌃 ॥ 24 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌹𑍃𑌤𑌾 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌵𑌣𑍇𑌨 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌦𑍂𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑍇 𑌰𑌾𑌮𑌶𑌾𑌸𑌨𑌾𑌤𑍍 ॥ 25 ॥
𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌾𑌹𑌾𑌯𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌯𑍇 𑌸𑌤𑍀 ।
𑌅𑌥𑌵𑌾 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌚𑌾𑌕𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌆𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍇 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌶𑍃𑌣𑍋𑌮𑌿 𑌤𑍇 ।
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌸𑌾 𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌾 𑌕𑌾𑌮𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ॥ 27 ॥
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌨𑍍𑌨𑌾𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑍇𑌤 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑍇𑌷 𑌵𑌰𑍋 𑌮𑌮 ।
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌰𑌸𑌯𑌾 𑌦𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨𑌮𑌾𑌯𑌤𑌃 ॥ 28 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌰𑍍𑌥𑌗𑍁𑌣𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑍋 𑌬𑌭𑍂𑌵𑌾𑌹𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌣𑍇𑌨 𑌤𑍁 ।
𑌮𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣𑌾𑌨𑍁𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌚 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌚 𑌮𑍁𑌖𑌂 𑌤𑌯𑌾 ॥ 29 ॥
𑌤𑌦𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌯𑌂 𑌹𑍍𑌰𑌸𑍍𑌵𑌂 𑌹𑍍𑌯𑌕𑌰𑌵𑌂 𑌵𑌪𑍁𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑍇 𑌚 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌬𑌭𑍂𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌷𑍍𑌠𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌕𑌃 ॥ 30 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌪𑌤𑍍𑌯𑌾𑌶𑍁 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌤𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌤𑍍 ।
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍𑌸𑍁𑌰𑌸𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌸𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌰𑍂𑌪𑍇𑌣 𑌮𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌃 ॥ 31 ॥
𑌅𑌰𑍍𑌥𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑍈 𑌹𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯 𑌯𑌥𑌾𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ।
𑌸𑌮𑌾𑌨𑌯 𑌚 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ॥ 32 ॥
𑌸𑍁𑌖𑍀 𑌭𑌵 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌾𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌤𑌵 𑌵𑌾𑌨𑌰 ।
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌸𑌾𑌧𑍁 𑌸𑌾𑌧𑍍𑌵𑌿𑌤𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌂𑌸𑌿𑌤𑌃 ॥ 33 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌂 𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌗𑌰𑍁𑌡𑍋 𑌯𑌥𑌾 ।
𑌛𑌾𑌯𑌾 𑌮𑍇 𑌨𑌿𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑌾 𑌚 𑌨 𑌚 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨 ॥ 34 ॥
𑌸𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌵𑌿𑌹𑌤𑌵𑍇𑌗𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌦𑌿𑌶𑍋 𑌦𑌶 𑌵𑌿𑌲𑍋𑌕𑌯𑌨𑍍 ।
𑌨 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌯𑍇𑌨 𑌮𑍇𑌽𑌪𑌹𑍃𑌤𑌾 𑌗𑌤𑌿𑌃 ॥ 35 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌮𑍇 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍁𑌤𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌗𑌗𑌨𑍇 𑌮𑌮 ।
𑌈𑌦𑍃𑌶𑍋 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨 𑌉𑌤𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌨 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 36 ॥
𑌅𑌧𑍋𑌭𑌾𑌗𑍇𑌨 𑌮𑍇 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿 𑌶𑍍𑌶𑍋𑌚𑌤𑌾 𑌪𑌾𑌤𑌿𑌤𑌾 𑌮𑌯𑌾 ।
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌦𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑌹𑌂 𑌭𑍀𑌮𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍀𑌂 𑌸𑌲𑌿𑌲𑍇𑌶𑌯𑌾𑌮𑍍 ॥ 37 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌨𑌾𑌦𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌭𑍀𑌮𑌯𑌾 𑌤𑌯𑌾 ।
𑌅𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌶𑍋𑌭𑌨𑌮𑍍 ॥ 38 ॥
𑌕𑍍𑌵𑌾𑌸𑌿 𑌗𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌾𑌯 𑌕𑍍𑌷𑍁𑌧𑌿𑌤𑌾𑌯𑌾 𑌮𑌮𑍇𑌪𑍍𑌸𑌿𑌤𑌃 ।
𑌭𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌣𑌯 𑌮𑍇 𑌦𑍇𑌹𑌂 𑌚𑌿𑌰𑌮𑌾𑌹𑌾𑌰𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 39 ॥
𑌬𑌾𑌢𑌮𑌿𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌣𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾𑌮𑌹𑌂 𑌤𑌤𑌃 ।
𑌅𑌸𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣𑌾𑌦𑌧𑌿𑌕𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌕𑌾𑌯𑌮𑌪𑍂𑌰𑌯𑌮𑍍 ॥ 40 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌸𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌹𑌦𑍍𑌭𑍀𑌮𑌂 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌤𑍇 𑌮𑌮 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌣𑍇 ।
𑌨 𑌚 𑌮𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌧𑍁 𑌬𑍁𑌬𑍁𑌧𑍇 𑌮𑌮 𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 41 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌂 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌮𑌿𑌷𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌤𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌮𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌤𑌾𑌮𑌿 𑌨𑌭𑌃𑌸𑍍𑌥𑌲𑌮𑍍 ॥ 42 ॥
𑌸𑌾 𑌵𑌿𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌭𑍁𑌜𑌾 𑌭𑍀𑌮𑌾 𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌲𑌵𑌣𑌾𑌮𑍍𑌭𑌸𑌿 ।
𑌮𑌯𑌾 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌾 𑌨𑌿𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾 𑌸𑌤𑍀 ॥ 43 ॥
𑌶𑍃𑌣𑍋𑌮𑌿 𑌖𑌗𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚𑌾𑌰𑌣𑍈𑌸𑍍𑌸𑌹 ।
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍀 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌿𑌕𑌾 𑌭𑍀𑌮𑌾 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌤𑌾 𑌹𑌤𑌾 ॥ 44 ॥
𑌤𑌾𑌂 𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍇𑌵𑌾𑌹𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑌯𑌿𑌕𑌂 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌨𑍍 ।
𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚𑌾𑌹 𑌮𑌹𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑌂 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌨𑌗𑌮𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 45 ॥
𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌂 𑌤𑍀𑌰𑌮𑍁𑌦𑌧𑍇𑌰𑍍𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌚 𑌸𑌾 𑌪𑍁𑌰𑍀 ।
𑌅𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌦𑌿𑌨𑌕𑌰𑍇 𑌯𑌾𑌤𑍇 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌲𑌯𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌮𑍍 ॥ 46 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑍋𑌽𑌹𑌮𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍋 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌿𑌰𑍍𑌭𑍀𑌮𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍈𑌃 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑌤𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑌘𑌨𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌾 ॥ 47 ॥
𑌅𑌟𑍍𑌟𑌹𑌾𑌸𑌂 𑌵𑌿𑌮𑍁𑌞𑍍𑌚𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌨𑌾𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌪𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌪𑍁𑌰𑌃 ।
𑌜𑌿𑌘𑌾𑌂𑌸𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌜𑍍𑌵𑌲𑌦𑌗𑍍𑌨𑌿𑌶𑌿𑌰𑍋𑌰𑍁𑌹𑌾𑌮𑍍 ॥ 48 ॥
𑌸𑌵𑍍𑌯𑌮𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑍍𑌰𑌹𑌾𑌰𑍇𑌣 𑌪𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌭𑍈𑌰𑌵𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌦𑍋𑌷𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑌂 𑌭𑍀𑌤𑌯𑌾𑌽𑌹𑌂 𑌤𑌯𑍋𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 49 ॥
𑌅𑌹𑌂 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌪𑍁𑌰𑍀 𑌵𑍀𑌰 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇𑌣 𑌤𑍇 ।
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑍇𑌤𑌾𑌸𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂𑌸𑍍𑌯𑌶𑍇𑌷𑌤𑌃 ॥ 50 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌹𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌨𑍍𑌵𑌨𑍍 𑌜𑌨𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌵𑌣𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃𑌪𑍁𑌰𑌗𑌤𑍋 𑌨 𑌚𑌾𑌪𑌶𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 51 ॥
𑌤𑌤 𑌸𑍍𑌸𑍀𑌤𑌾𑌮𑌪𑌶𑍍𑌯𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌨𑍇 ।
𑌶𑍋𑌕𑌸𑌾𑌗𑌰𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌨 𑌪𑌾𑌰𑌮𑍁𑌪𑌲𑌕𑍍𑌷𑌯𑍇 ॥ 52 ॥
𑌶𑍋𑌚𑌤𑌾 𑌚 𑌮𑌯𑌾 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑍇𑌣 𑌸𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌕𑍃𑌷𑍍𑌟𑍇𑌨 𑌗𑍃𑌹𑍋𑌪𑌵𑌨𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 53 ॥
𑌸 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌮𑌵𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑍍𑌯 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌬𑌹𑍁𑌪𑌾𑌦𑌪𑌮𑍍 ।
𑌅𑌶𑍋𑌕𑌵𑌨𑌿𑌕𑌾𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌶𑌿𑌂𑌶𑍁𑌪𑌾𑌪𑌾𑌦𑌪𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ॥ 54 ॥
𑌤𑌮𑌾𑌰𑍁𑌹𑍍𑌯 𑌚 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌂 𑌕𑌦𑌲𑍀𑌵𑌨𑌮𑍍 ।
𑌅𑌦𑍂𑌰𑍇 𑌶𑌿𑌂𑌶𑍁𑌪𑌾𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌤𑍍𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌰𑌵𑌰𑍍𑌣𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ॥ 55 ॥
𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌂 𑌕𑌮𑌲𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌮𑍁𑌪𑌵𑌾𑌸𑌕𑍃𑌶𑌾𑌨𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤𑌦𑍇𑌕𑌵𑌾𑌸𑌸𑍍𑌸𑌂𑌵𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌰𑌜𑍋𑌧𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌶𑌿𑌰𑍋𑌰𑍁𑌹𑌾𑌮𑍍 ॥ 56 ॥
𑌶𑍋𑌕𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌦𑍀𑌨𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀𑌂 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍃𑌹𑌿𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍀𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌰𑍂𑌪𑌾𑌭𑌿𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌾𑌭𑌿𑌰𑌭𑌿𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 57 ॥
𑌮𑌾𑌂𑌸𑌶𑍋𑌣𑌿𑌤𑌭𑌕𑍍𑌷𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑍀𑌭𑌿𑌰𑍍𑌹𑌰𑌿𑌣𑍀𑌮𑌿𑌵 ।
𑌸𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍀𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌰𑍍𑌜𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑍍𑌮𑍁𑌹𑍁𑌃 ॥ 58 ॥
𑌏𑌕𑌵𑍇𑌣𑍀𑌧𑌰𑌾 𑌦𑍀𑌨𑌾 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍃𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌾 ।
𑌭𑍂𑌮𑌿𑌶𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌿𑌨𑍀𑌵 𑌹𑌿𑌮𑌾𑌗𑌮𑍇 ॥ 59 ॥
𑌰𑌾𑌵𑌣𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾 𑌮𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌕𑍃𑌤𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌾 ।
𑌕𑌥𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌮𑍃𑌗𑌶𑌾𑌬𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌤𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑌿𑌤𑌾 𑌮𑌯𑌾 ॥ 60 ॥
𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑍀𑌂 𑌨𑌾𑌰𑍀𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀𑌂 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌶𑌿𑌂𑌶𑍁𑌪𑌾𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍇 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌨𑌹𑌮𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 61 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌹𑌲𑌹𑌲𑌾𑌶𑌬𑍍𑌦𑌂 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌨𑍂𑌪𑍁𑌰𑌮𑌿𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌶𑍃𑌣𑍋𑌮𑍍𑌯𑌧𑌿𑌕𑌗𑌮𑍍𑌭𑍀𑌰𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌨𑍇 ॥ 62 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌪𑌰𑌮𑍋𑌦𑍍𑌵𑌿𑌗𑍍𑌨𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌂 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌸𑌂𑌹𑌰𑌮𑍍 ।
𑌅𑌹𑌂 𑌤𑍁 𑌶𑌿𑌂𑌶𑍁𑌪𑌾𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍇 𑌪𑌕𑍍𑌷𑍀𑌵 𑌗𑌹𑌨𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 63 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌦𑌾𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌶𑌂 𑌸𑌮𑌨𑍁𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌽𑌭𑌵𑌤𑍍 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 ॥ 64 ॥
𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾𑌥 𑌵𑌰𑌾𑌰𑍋𑌹𑌾 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌗𑌣𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌮𑍍 ।
𑌸𑌙𑍍𑌕𑍁𑌚𑍍𑌯𑍋𑌰𑍂𑌸𑍍𑌤𑌨𑍗 𑌪𑍀𑌨𑍗 𑌬𑌾𑌹𑍁𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌰𑌭𑍍𑌯 𑌚 ॥ 65 ॥
𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌮𑍋𑌦𑍍𑌵𑌿𑌗𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌂 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂 𑌵𑍇𑌪𑌮𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ॥ 66 ॥
𑌤𑌾𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌦𑌶𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌵𑌾𑌕𑍍𑌚𑌿𑌰𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌤𑌿𑌤𑍋 𑌬𑌹𑍁𑌮𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌵 𑌮𑌾𑌮𑌿𑌤𑌿 ॥ 67 ॥
𑌯𑌦𑌿 𑌚𑍇𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌤𑍁 𑌦𑌰𑍍𑌪𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌭𑌿𑌨𑌨𑍍𑌦𑌸𑌿 𑌗𑌰𑍍𑌵𑌿𑌤𑍇 ।
𑌦𑍍𑌵𑍗 𑌮𑌾𑌸𑌾𑌵𑌨𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌸𑍀𑌤𑍇 𑌪𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌰𑍁𑌧𑌿𑌰𑌂 𑌤𑌵 ॥ 68 ॥
𑌏𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌚𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌪𑌰𑌮𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌵𑌚𑌨𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 69 ॥
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌧𑌮 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌮𑌮𑌿𑌤𑌤𑍇𑌜𑌸𑌃 ।
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌕𑍁𑌲𑌨𑌾𑌥𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌨𑍁𑌷𑌾𑌂 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥ 70 ॥
𑌅𑌵𑌾𑌚𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌦𑌤𑍋 𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌥𑌂 𑌨 𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾 𑌤𑌵 ।
𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌵𑌾𑌨𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌯𑍋 𑌮𑌾𑌂 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑍗 ॥ 71 ॥
𑌅𑌪𑌹𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾𑌽𑌽𑌗𑌤𑌃 𑌪𑌾𑌪 𑌤𑍇 𑌨𑌾𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ।
𑌨 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌦𑍃𑌶𑍋 𑌦𑌾𑌸𑍍𑌯𑍇𑌽𑌪𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌨 𑌯𑍁𑌜𑍍𑌯𑌸𑍇 ॥ 72 ॥
𑌯𑌜𑍍𑌞𑍀𑌯 𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌾𑌦𑍀 𑌚 𑌰𑌣𑌶𑍍𑌲𑌾𑌘𑍀 𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ।
𑌜𑌾𑌨𑌕𑍍𑌯𑌾 𑌪𑌰𑍁𑌷𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌦𑌶𑌾𑌨𑌨𑌃 ॥ 73 ॥
𑌜𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲 𑌸𑌹𑌸𑌾 𑌕𑍋𑌪𑌾𑌚𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌥 𑌇𑌵 𑌪𑌾𑌵𑌕𑌃 ।
𑌵𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌨𑌯𑌨𑍇 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑍇 𑌮𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌮𑍍𑌯 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌮𑍍 ॥ 74 ॥
𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀𑌂 𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑌾𑌰𑌬𑍍𑌧𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌭𑌿𑌰𑍍𑌹𑌾𑌹𑌾𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌤𑌦𑌾 ।
𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌤𑍍𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 75 ॥
𑌵𑌰𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌦𑍋𑌦𑌰𑍀 𑌨𑌾𑌮 𑌤𑌯𑌾 𑌸 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍇𑌧𑌿𑌤𑌃 ।
𑌉𑌕𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌣𑍀𑌂 𑌤𑌯𑌾 𑌸 𑌮𑌦𑌨𑌾𑌰𑍍𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 76 ॥
𑌸𑍀𑌤𑌯𑌾 𑌤𑌵 𑌕𑌿𑌂 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑌮𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌦𑍇𑌵𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌰𑍇𑌵 𑌚 ॥ 77 ॥
𑌸𑌾𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋 𑌰𑌮𑌸𑍍𑌵𑍇𑌹 𑌸𑍀𑌤𑌯𑌾 𑌕𑌿𑌂 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌾𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑌮𑍇𑌤𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌨𑌾𑌰𑍀𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 78 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌸𑌹𑌸𑌾 𑌨𑍀𑌤𑍋 𑌭𑌵𑌨𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑌃 ।
𑌯𑌾𑌤𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌦𑌶𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍇 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑌨𑌾𑌃 ॥ 79 ॥
𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑌰𑍍𑌤𑍍𑌸𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑍈𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑍈𑌸𑍍𑌸𑍁𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣𑍈𑌃 ।
𑌤𑍃𑌣𑌵𑌦𑍍𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌗𑌣𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌜𑌾𑌨𑌕𑍀 ॥ 80 ॥
𑌗𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌂 𑌚 𑌤𑌦𑌾 𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌰𑌰𑍍𑌥𑌕𑌮𑍍 ।
𑌵𑍃𑌥𑌾𑌗𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌿𑌶𑌿𑌤𑌾𑌶𑌨𑌾𑌃 ॥ 81 ॥
𑌰𑌾𑌵𑌣𑌾𑌯 𑌶𑌶𑌂𑌸𑍁𑌸𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌧𑍍𑌯𑌵𑌸𑌿𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑌹𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌿𑌹𑌤𑌾𑌶𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍁𑌦𑍍𑌯𑌮𑌾𑌃 ॥ 82 ॥
𑌪𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌯 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌾𑌤𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌶𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌤𑌾𑌃 ।
𑌤𑌾𑌸𑍁 𑌚𑍈𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾𑌸𑍁 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍃𑌹𑌿𑌤𑍇 𑌰𑌤𑌾 ॥ 83 ॥
𑌵𑌿𑌲𑌪𑍍𑌯 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌂 𑌦𑍀𑌨𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌶𑍁𑌶𑍋𑌚 𑌸𑍁𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑌾 ।
𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜𑌟𑌾 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 84 ॥
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌖𑌾𑌦𑌤 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌨 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌨𑌶𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌜𑌨𑌕𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾 𑌸𑌾𑌧𑍍𑌵𑍀 𑌸𑍍𑌨𑍁𑌷𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥ 85 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌦𑍍𑌯 𑌮𑌯𑌾 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣𑍋 𑌰𑍋𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌣𑌃 ।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂 𑌚 𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌾𑌯 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌜𑌯𑌾𑌯 𑌚 ॥ 86 ॥
𑌅𑌲𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌾𑌦𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍀𑌗𑌣𑌮𑍍 ।
𑌅𑌭𑌿𑌯𑌾𑌚𑌾𑌮 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀𑌮𑍇𑌤𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌮𑌮 𑌰𑍋𑌚𑌤𑍇 ॥ 87 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌹𑍍𑌯𑍇𑌵𑌂𑌵𑌿𑌧𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑍋 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌸𑌾 𑌦𑍁𑌃𑌖𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑍈𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌸𑍁𑌖𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑍍𑌯𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 88 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌿𑌪𑌾𑌤𑌪𑍍𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌹𑌿 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀 𑌜𑌨𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌾 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌮𑌤𑍀 𑌬𑌾𑌲𑌾 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌜𑌯𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾 ॥ 89 ॥
𑌅𑌵𑍋𑌚𑌦𑍍𑌯𑌦𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌤𑌥𑍍𑌯𑌂 𑌭𑌵𑍇𑌯𑌂 𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌹𑌿 𑌵𑌃 ।
𑌤𑌾𑌂 𑌚𑌾𑌹𑌂 𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑍀𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌯𑌾 𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣𑌾𑌂 𑌦𑌶𑌾𑌮𑍍 ।
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌨 𑌚 𑌮𑍇 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑌂 𑌮𑌨𑌃 ॥ 90 ॥
𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌷𑌣𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌚 𑌮𑌯𑌾 𑌜𑌾𑌨𑌕𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌧𑌿𑌃 ॥ 91 ॥
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍂𑌣𑌾𑌂 𑌹𑌿 𑌵𑌂𑌶𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌤𑍋 𑌮𑌮 𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌗𑌦𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌚𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌰𑍍𑌷𑌿𑌗𑌣𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 92 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌭𑌾𑌷𑌤 𑌮𑌾𑌂 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑍈𑌃 𑌪𑌿𑌹𑌿𑌤𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾 ।
𑌕𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌕𑍇𑌨 𑌕𑌥𑌂 𑌚𑍇𑌹 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌃 ॥ 93 ॥
𑌕𑌾 𑌚 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌮𑍇 𑌶𑌂𑌸𑌿𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌹𑍍𑌯𑌹𑌮𑌪𑍍𑌯𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌂 𑌵𑌚𑌃 ॥ 94 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌹𑌾𑌯𑍋 𑌭𑍀𑌮𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 95 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌭𑍃𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑌮𑌿𑌹𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ।
𑌭𑌰𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌹𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌷𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑍍𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣𑌾𑌕𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ॥ 96 ॥
𑌇𑌦𑌂 𑌚 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ।
𑌅𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍀𑌯𑌮𑌭𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑌦𑌾𑌤𑍍𑌤𑍁𑌭𑍍𑌯𑌂 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌿 ॥ 97 ॥
𑌤𑌦𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾𑌽𑌽𑌜𑍍𑌞𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌕𑌿𑌂 𑌕𑌰𑌵𑌾𑌣𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌮𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌯𑍋𑌃 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌕𑌿𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ॥ 98 ॥
𑌏𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌦𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌜𑌨𑌕𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 ।
𑌆𑌹𑌰𑌾𑌵𑌣𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋 𑌮𑌾𑌂 𑌨𑌯𑌤𑍍𑌵𑌿𑌤𑌿 ॥ 99 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑍍𑌯 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌂 𑌮𑌹𑌮𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌮𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌨𑍋𑌹𑍍𑌲𑌾𑌦𑌮𑌭𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑌯𑌾𑌚𑌿𑌷𑌮𑍍 ॥ 100 ॥
𑌅𑌥 𑌮𑌾𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑌯𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ।
𑌮𑌣𑌿𑌰𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍂 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌬𑌹𑍁𑌮𑌨𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 101 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌵𑌰𑌾𑌰𑍋𑌹𑌾 𑌮𑌣𑌿𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑌮𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌪𑌰𑌮𑍋𑌦𑍍𑌵𑌿𑌗𑍍𑌨𑌾 𑌵𑌾𑌚𑌾 𑌮𑌾𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌦𑌿𑌦𑍇𑌶𑌹 ॥ 102 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑍍𑌯𑌾𑌹𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑍈 𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮𑌮𑌿𑌹𑌾𑌭𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌗𑌤𑌮𑌾𑌨𑌸𑌃 ॥ 103 ॥
𑌉𑌕𑍍𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍇𑌵𑍇𑌦𑌂 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌤𑌯𑌾 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌮𑌮 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍇 ॥ 104 ॥
𑌯𑌥𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑍈𑌵 𑌨 𑌚𑌿𑌰𑌾𑌤𑍍𑌤𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗 𑌰𑌾𑌮𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍗 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑌹𑌿𑌤𑍗 𑌵𑍀𑌰𑌾𑌵𑍁𑌪𑍇𑌯𑌾𑌤𑌾𑌂 𑌤𑌥𑌾 𑌕𑍁𑌰𑍁 ॥ 105 ॥
𑌯𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌯𑌥𑌾 𑌭𑌵𑍇𑌦𑍇𑌤𑌦𑍍𑌦𑍍𑌵𑍗 𑌮𑌾𑌸𑍗 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌂 𑌮𑌮 ।
𑌨 𑌮𑌾𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑍋 𑌮𑍍𑌰𑌿𑌯𑍇 𑌸𑌾𑌹𑌮𑌨𑌾𑌥𑌵𑌤𑍍 ॥ 106 ॥
𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑍋 𑌮𑌾𑌮𑌭𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤 ।
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌚 𑌮𑌯𑌾 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌶𑍇𑌷𑌮𑌨𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ॥ 107 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌵𑌰𑍍𑌧𑌤 𑌮𑍇 𑌕𑌾𑌯𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌃 ।
𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌵𑌨𑌂 𑌤𑌚𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌯𑌿𑌤𑍁𑌮𑌾𑌰𑌭𑍇 ॥ 108 ॥
𑌤𑌦𑍍𑌭𑌗𑍍𑌨𑌂 𑌵𑌨𑌷𑌣𑍍𑌡𑌂 𑌤𑍁 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌮𑍃𑌗𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑌨𑌾𑌃 ॥ 109 ॥
𑌮𑌾𑌂 𑌚 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌨𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌸𑌮𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌤𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌮𑌭𑍍𑌯𑌾𑌗𑌤𑌾𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌾𑌯𑌾𑌚𑌚𑌕𑍍𑌷𑌿𑌰𑍇 ॥ 110 ॥
𑌰𑌾𑌜𑌸𑍍𑌵𑌨𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌤𑌵 𑌭𑌗𑍍𑌨𑌂 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ।
𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌣 𑌹𑍍𑌯𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌤𑌵 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲 ॥ 111 ॥
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌜𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌤𑌵 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 ।
𑌵𑌧𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌯 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌸𑍗 𑌵𑌿𑌲𑌯𑌂 𑌵𑍍𑌰𑌜𑍇𑌤𑍍 ॥ 112 ॥
𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌵𑌿𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌭𑍃𑌶𑌦𑍁𑌰𑍍𑌜𑌯𑌾𑌃 ।
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃 𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌰𑌾 𑌨𑌾𑌮 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌨𑍋𑌨𑍁𑌗𑌾𑌃 ॥ 113 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑌶𑍀𑌤𑌿𑌸𑌾𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌶𑍂𑌲𑌮𑍁𑌦𑍍𑌗𑌰𑌪𑌾𑌣𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌮𑌯𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌵𑌨𑍋𑌦𑍍𑌦𑍇𑌶𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌘𑍇𑌣 𑌨𑌿𑌷𑍂𑌦𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 114 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌹𑌤𑌶𑍇𑌷𑌾 𑌯𑍇 𑌤𑍇 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌲𑌘𑍁𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ।
𑌨𑌿𑌹𑌤𑌂 𑌚 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌾𑌯𑌾𑌚𑌚𑌕𑍍𑌷𑌿𑌰𑍇 ॥ 115 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌮𑍇 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍁𑌤𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌚𑍈𑌤𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌾𑌸𑌾𑌦𑌮𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑍍 𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌶𑌤𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑍇𑌨 𑌵𑍈 𑌪𑍁𑌨𑌃 ॥ 116 ॥
𑌲𑌲𑌾𑌮𑌭𑍂𑌤𑍋 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸 𑌵𑍈 𑌵𑌿𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑌿𑌤𑍋 𑌮𑌯𑌾 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌤𑌂 𑌜𑌮𑍍𑌬𑍁𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑌮𑌾𑌦𑌿𑌶𑌤𑍍 ॥ 117 ॥
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑌾𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌘𑍋𑌰𑌰𑍂𑌪𑍈𑌰𑍍𑌭𑌯𑌾𑌨𑌕𑍈𑌃 ।
𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌂 𑌰𑌣𑌕𑍋𑌵𑌿𑌦𑌮𑍍 ॥ 118 ॥
𑌪𑌰𑌿𑌘𑍇𑌣𑌾𑌤𑌿𑌘𑍋𑌰𑍇𑌣 𑌸𑍂𑌦𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌹𑌾𑌨𑍁𑌗𑌮𑍍 ।
𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾𑌨𑍍 ॥ 119 ॥
𑌪𑌦𑌾𑌤𑌿𑌬𑌲𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌷𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌃 ।
𑌪𑌰𑌿𑌘𑍇𑌣𑍈𑌵 𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌯𑌮𑌸𑌾𑌦𑌨𑌮𑍍 ॥ 120 ॥
𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌹𑌤𑌾𑌨𑍍𑌚𑍍𑌛𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌮𑌰𑍇𑌽𑌲𑌘𑍁𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌪𑌞𑍍𑌚 𑌸𑍇𑌨𑌾𑌗𑍍𑌰𑌗𑌾𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍂𑌰𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑍇𑌷𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌃 ॥ 121 ॥
𑌤𑌾𑌨𑌹𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌵𑍈 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍇𑌵𑌾𑌭𑍍𑌯𑌸𑍂𑌦𑌯𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌦𑌶𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌮𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌮𑍍 ॥ 122 ॥
𑌬𑌹𑍁𑌭𑍀 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌸𑍍𑌸𑌾𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌷𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌃 ।
𑌤𑌂 𑌤𑍁 𑌮𑌨𑍍𑌦𑍋𑌦𑌰𑍀𑌪𑍁𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌂 𑌰𑌣𑌪𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 123 ॥
𑌸𑌹𑌸𑌾 𑌖𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌪𑌾𑌦𑌯𑍋𑌶𑍍𑌚 𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌚𑌰𑍍𑌮𑌾𑌸𑌿𑌨𑌂 𑌶𑌤𑌗𑍁𑌣𑌂 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌮𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌪𑍇𑌷𑌯𑌮𑍍 ॥ 124 ॥
𑌤𑌮𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌗𑌤𑌂 𑌭𑌗𑍍𑌨𑌂 𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍𑌯 𑌸 𑌦𑌶𑌾𑌨𑌨𑌃 ।
𑌤𑌤 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌜𑌿𑌤𑌂 𑌨𑌾𑌮 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌤𑍀𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 125 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌦𑍇𑌶 𑌸𑍁𑌸𑌙𑍍𑌕𑍃𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌬𑌲𑌿𑌨𑌂 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑌦𑌮𑍍 ।
𑌤𑌚𑍍𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌬𑌲𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌤𑌂 𑌚 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌮𑍍 ॥ 126 ॥
𑌨𑌷𑍍𑌟𑍗𑌜𑌸𑌂 𑌰𑌣𑍇 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌰𑌂 𑌹𑌰𑍍𑌷𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌮𑌮𑍍 ।
𑌮𑌹𑌤𑌾𑌪𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌯𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 127 ॥
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌷𑌿𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌵𑌣𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌸𑌹 𑌵𑍀𑌰𑍈𑌰𑍍𑌮𑌦𑍋𑌤𑍍𑌕𑌟𑍈𑌃 ।
𑌸𑍋𑌽𑌵𑌿𑌷𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌹𑌿 𑌮𑌾𑌂 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌂 𑌬𑌲𑌂 𑌚𑌾𑌵𑌮𑌰𑍍𑌦𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 128 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌸 𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌬𑌧𑍍𑌨𑌾𑌚𑍍𑌛𑌾𑌤𑌿𑌵𑍇𑌗𑌿𑌤𑌃 ।
𑌰𑌜𑍍𑌜𑍁𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚𑌾𑌭𑌿𑌬𑌧𑍍𑌨𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌤𑍋 𑌮𑌾𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃 ॥ 129 ॥
𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍀𑌪𑌂 𑌚 𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌾𑌮𑍁𑌪𑌾𑌨𑌯𑌨𑍍 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌶𑍍𑌚𑌾𑌹𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑍇𑌨 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ॥ 130 ॥
𑌪𑍃𑌷𑍍𑌟𑌶𑍍𑌚 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌗𑌮𑌨𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌤𑌂 𑌵𑌧𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌚 𑌮𑌯𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌜𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 131 ॥
𑌅𑌸𑍍𑌯𑌾𑌹𑌂 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌭𑌵𑌨𑌂 𑌵𑌿𑌭𑍋 ।
𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌸𑍍𑌯𑍗𑌰𑌸𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍋 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑌹𑌮𑍍 ॥ 132 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌦𑍂𑌤𑌂 𑌚 𑌮𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑌚𑌿𑌵𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌮𑍍 ।
𑌸𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌦𑍂𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌸𑌕𑌾𑌶𑌮𑌿𑌹𑌾𑌗𑌤𑌃 ॥ 133 ॥
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌶𑌲𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌕𑌾𑌮𑌸𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌪𑌥𑍍𑌯𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌚 ॥ 134 ॥
𑌵𑌸𑌤𑍋 𑌋𑌶𑍍𑌯𑌮𑍂𑌕𑍇 𑌮𑍇 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑍇 ।
𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋 𑌰𑌣𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌤𑌃 ॥ 135 ॥
𑌤𑍇𑌨 𑌮𑍇 𑌕𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌮𑍇 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾 𑌹𑍃𑌤𑌾 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌾𑌹𑌾𑌯𑍍𑌯𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌂 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 ॥ 136 ॥
𑌮𑌯𑌾 𑌚 𑌕𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌧𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌾𑌹𑌾𑌯𑍍𑌯𑌹𑍇𑌤𑍋𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌸𑌮𑌯𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ॥ 137 ॥
𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌾 𑌹𑍃𑌤𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ।
𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌕𑌂 𑌸𑌖𑍍𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 ॥ 138 ॥
𑌤𑍇𑌨 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌾𑌟𑍍𑌯 𑌶𑌰𑍇𑌣𑍈𑌕𑍇𑌨 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌗𑍇 ।
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌸𑍍𑌸 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌤𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ॥ 139 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌾𑌹𑌾𑌯𑍍𑌯𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌃 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌿𑌹 ।
𑌤𑍇𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌮𑍀𑌪𑌮𑌿𑌹 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌤𑌃 ॥ 140 ॥
𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌨𑍀𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌦𑍀𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌾𑌯 𑌚 ।
𑌯𑌾𑌵𑌨𑍍𑌨 𑌹𑌰𑌯𑍋 𑌵𑍀𑌰𑌾 𑌵𑌿𑌧𑌮𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌬𑌲𑌂 𑌤𑌵 ॥ 141 ॥
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑍋 𑌹𑌿 𑌨 𑌕𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌦𑌿𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌾 ।
𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌚 𑌯𑍇 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 142 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑌾𑌜𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌾𑌹𑍇𑌤𑍍𑌯𑌭𑌿𑌹𑌿𑌤𑍋 𑌮𑌯𑌾 ।
𑌮𑌾𑌮𑍈𑌕𑍍𑌷𑌤 𑌤𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌷𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌹𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵 ॥ 143 ॥
𑌤𑍇𑌨 𑌵𑌧𑍍𑌯𑍋𑌽𑌹𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾 𑌰𑍗𑌦𑍍𑌰𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ।
𑌮𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌮𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌰𑌾𑌵𑌣𑍇𑌨 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ॥ 144 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌤𑌿𑌃 ।
𑌤𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌰𑌾𑌜𑍋𑌽𑌸𑍗 𑌯𑌾𑌚𑌿𑌤𑍋 𑌮𑌮 𑌕𑌾𑌰𑌣𑌾𑌤𑍍 ॥ 145 ॥
𑌨𑍈𑌵𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲 𑌤𑍍𑌯𑌜𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍇𑌷 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌃 ।
𑌰𑌾𑌜𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌵𑍍𑌯𑌪𑍇𑌤𑍋 𑌹𑌿 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌃 𑌸𑌂𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 ॥ 146 ॥
𑌦𑍂𑌤𑌵𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌨 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌹𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸 ।
𑌦𑍂𑌤𑍇𑌨 𑌵𑍇𑌦𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌯𑌥𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌹𑌿𑌤𑌵𑌾𑌦𑌿𑌨𑌾 ॥ 147 ॥
𑌸𑍁𑌮𑌹𑌤𑍍𑌯𑌪𑌰𑌾𑌧𑍇𑌽𑌪𑌿 𑌦𑍂𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍁𑌲𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌵𑌿𑌰𑍂𑌪𑌕𑌰𑌣𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌨 𑌵𑌧𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍀𑌤𑌿 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌤𑌃 ॥ 148 ॥
𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑍇𑌨𑍈𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌦𑌿𑌦𑍇𑌶 𑌤𑌾𑌨𑍍 ।
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑍇𑌤𑌦𑍇𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌂 𑌦𑌹𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑌿𑌤𑌿 ॥ 149 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌚𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌮 𑌪𑍁𑌚𑍍𑌛𑌂 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌂 𑌶𑌣𑌵𑌲𑍍𑌕𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌜𑍀𑌰𑍍𑌣𑍈𑌃 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌪𑌾𑌸𑌜𑍈𑌃 𑌪𑌟𑍈𑌃 ॥ 150 ॥
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌸𑌨𑍍𑌨𑌾𑌹𑌾𑌸𑍍𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌚𑌣𑍍𑌡𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ।
𑌤𑌦𑌾𑌽𑌦𑌹𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤 𑌮𑍇 𑌪𑍁𑌚𑍍𑌛𑌂 𑌨𑌿𑌘𑍍𑌨𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌾𑌷𑍍𑌠𑌮𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 151 ॥
𑌬𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌯 𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌃 𑌪𑌾𑌶𑍈𑌰𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌃 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌶𑍍𑌶𑍂𑌰𑌾 𑌬𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌮𑌾𑌮𑌗𑍍𑌨𑌿𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 152 ॥
𑌅𑌘𑍋𑌷𑌯𑌨𑍍𑌰𑌾𑌜𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍇 𑌨𑌗𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌮𑌾𑌗𑌤𑌾𑌃 ।
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌹𑌦𑍍𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 153 ॥
𑌵𑌿𑌮𑍋𑌚𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌂 𑌬𑌨𑍍𑌧𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌸𑍍𑌥𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌆𑌯𑌸𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌘𑌂 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂𑌸𑍍𑌯𑌸𑍂𑌦𑌯𑌮𑍍 ॥ 154 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌨𑌗𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌂 𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨𑌾𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌵𑌾𑌨𑌹𑌮𑍍 ।
𑌪𑍁𑌚𑍍𑌛𑍇𑌨 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌤𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌂 𑌸𑌾𑌟𑍍𑌟𑌗𑍋𑌪𑍁𑌰𑌾𑌮𑍍 ॥ 155 ॥
𑌦𑌹𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌯𑍁𑌗𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌿𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌃 ।
𑌵𑌿𑌨𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌜𑌾𑌨𑌕𑍀 𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌨 𑌹𑍍𑌯𑌦𑌗𑍍𑌧𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 156 ॥
𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇𑌶𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌭𑌸𑍍𑌮𑍀𑌕𑍃𑌤𑌾 𑌪𑍁𑌰𑍀 ।
𑌦𑌹𑌤𑌾 𑌚 𑌮𑌯𑌾 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌦𑌗𑍍𑌧𑌾 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌨 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 157 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌹𑌿 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌯𑍇𑌦𑌂 𑌵𑌿𑌤𑌥𑍀𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍋𑌕𑌸𑌮𑌾𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌹𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌤𑌃 ॥ 158 ॥
𑌅𑌥𑌾𑌹𑌂 𑌵𑌾𑌚𑌮𑌶𑍍𑌰𑍗𑌷𑌂 𑌚𑌾𑌰𑌣𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌾𑌮𑍍 ।
𑌜𑌾𑌨𑌕𑍀 𑌨 𑌚 𑌦𑌗𑍍𑌧𑍇𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌯𑍋𑌦𑌨𑍍𑌤𑌭𑌾𑌷𑌿𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥ 159 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌮𑍇 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍁𑌤𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌾𑌮𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌾𑌂 𑌗𑌿𑌰𑌮𑍍 ।
𑌅𑌦𑌗𑍍𑌧𑌾 𑌜𑌾𑌨𑌕𑍀𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌮𑌿𑌤𑍍𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚𑍋𑌪𑌲𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾 ॥ 160 ॥
𑌦𑍀𑌪𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌤𑍁 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑍇 𑌨 𑌮𑌾𑌂 𑌦𑌹𑌤𑌿 𑌪𑌾𑌵𑌕𑌃 ।
𑌹𑍃𑌦𑌯𑌂 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌮𑍇 𑌵𑌾𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑍁𑌰𑌭𑌿𑌗𑌨𑍍𑌧𑌿𑌨𑌃 ॥ 161 ॥
𑌤𑍈𑌰𑍍𑌨𑌿𑌮𑌿𑌤𑍍𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌥𑍈𑌃 𑌕𑌾𑌰𑌣𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌗𑍁𑌣𑍈𑌃 ।
𑌋𑌷𑌿𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌰𑍍𑌥𑍈𑌰𑌭𑌵𑌂 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌮𑌾𑌨𑌸𑌃 ॥ 162 ॥
𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀𑌂 𑌵𑌿𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌯𑌾 𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌰𑌿𑌷𑍍𑌟𑌮𑌹𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌃 ॥ 163 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑍍𑌲𑌵𑌨𑌮𑌾𑌰𑍇𑌭𑍇 𑌯𑍁𑌷𑍍𑌮𑌦𑍍𑌧𑌰𑍍𑌶𑌨𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌯𑌾 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌵𑌨𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌕𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 164 ॥
𑌪𑌨𑍍𑌥𑌾𑌨𑌮𑌹𑌮𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌭𑌵𑌤𑍋 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌨𑌿𑌹 ।
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑍇𑌣 𑌭𑌵𑌤𑌾𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 ॥ 165 ॥
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌨𑍁𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌏𑌤𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌯𑌥𑌾𑌵𑌦𑍁𑌪𑌪𑌾𑌦𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 166 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha aṣṭapañcāśassargaḥ |
tatastasya gireḥ śṛṅge mahendrasya mahābalāḥ |
hanumatpramukhāḥ prītiṃ harayo jagmuruttamām || 1 ||
taṃ tataḥ prītisaṃhṛṣṭaḥ prītimantaṃ mahākapim |
jāmbavānkāryavṛttāntamapṛcchadanilātmajam || 2 ||
kathaṃ dṛṣṭā tvayā devī kathaṃ vā tatra vartate |
tasyāṃ vā sa kathaṃvṛttaḥ krūrakarmā daśānanaḥ || 3 ||
tattvatassarvametannaḥ prabrūhi tvaṃ mahākape |
śrutārthāścintayiṣyāmo bhūyaḥ kāryaviniścayam || 4 ||
yaścārthastattra vaktavyo gatairasmābhirātmavān |
rakṣitavyaṃ ca yattatra tadbhavānvyākarotu naḥ || 5 ||
sa niyuktastatastena samprahṛṣṭatanūruhaḥ |
praṇamya śirasā devyai sītāyai pratyabhāṣata || 6 ||
pratyakṣameva bhavatāṃ mahendrāgrātkhāmāplutaḥ |
udadherdakṣiṇaṃ pāraṃ kāṅkṣamāṇa ssamāhitaḥ || 7 ||
gacchataśca hi me ghoraṃ vighnarūpamivābhavat |
kāñcanaṃ śikharaṃ divyaṃ paśyāmi sumanoharam || 8 ||
sthitaṃ pandhānamāvṛtya mene vighnaṃ ca taṃ nagam |
upasaṅgamya taṃ divyaṃ kāñcanaṃ nagasattamam || 9 ||
kṛtā me manasā buddhirbhettavyo'yaṃ mayeti ca |
prahataṃ ca mayā tasya lāṅgūlena mahāgireḥ || 10 ||
śikharaṃ sūryasaṅkāśaṃ vyaśīryata sahasradhā |
vyavasāyaṃ ca taṃ buddhvā sa hovāca mahāgiriḥ || 11 ||
puttreti madhurāṃ vāṇīṃ manaḥ prahlādayanniva |
pitṛvyaṃ cāpi māṃ viddhi sakhāyaṃ mātariśvanaḥ || 12 ||
mainākamiti vikhyātaṃ nivasantaṃ mahodadhau |
pakṣavantaḥ purā puttra babhūvuḥ parvatottamāḥ || 13 ||
chandataḥ pṛthivīṃ cerurbādhamānāḥ samantataḥ |
śrutvā nagānāṃ caritaṃ mahendraḥ pākaśāsanaḥ || 14 ||
ciccheda bhagavān pakṣānvajreṇaiṣāṃ sahasraśaḥ |
ahaṃ tu mokṣitastasmāttava pitrā mahātmanā || 15 ||
mārutena tadā vatsa prakṣipto'smi mahārṇave |
rāmasya ca mayā sāhye vartitavyamarindama || 16 ||
rāmo dharmabhṛtāṃ śreṣṭho mahendrasamavikramaḥ |
etacchrutvā vacastasya mainākasya mahātmanaḥ || 17 ||
kāryamāvedya tu girerudyataṃ ca mano mama |
tena cāhamanujñāto mainākena mahātmanā || 18 ||
sa cāpyantarhitaḥ śailo mānuṣeṇa vapuṣmatā |
śarīreṇa mahāśailaḥ śailena ca mahodadhau || 19 ||
uttamaṃ javamāsthāya śeṣaṃ panthānamāsthitaḥ |
tato'haṃ suciraṃ kālaṃ vegenābhyāgamaṃ pathi || 20 ||
tataḥ paśyāmyahaṃ devīṃ surasāṃ nāgamātaram |
samudramadhye sā devī vacanaṃ māmabhāṣata || 21 ||
mama bhakṣaḥ pradiṣṭastvamamarairharisattama |
atastvāṃ bhakṣayiṣyāmi vihitastvaṃ cirasya me || 22 ||
evamukta ssurasayā prāñjaliḥ praṇataḥ sthitaḥ |
vivarṇavadano bhūtvā vākyaṃ cedamudīrayam || 23 ||
rāmo dāśarathiḥ śrīmān praviṣṭo daṇḍakāvanam |
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā ca parantapaḥ || 24 ||
tasya sītā hṛtā bhāryā rāvaṇena durātmanā |
tasyā ssaṅkāśaṃ dūto'haṃ gamiṣye rāmaśāsanāt || 25 ||
kartumarhasi rāmasya sāhāyyaṃ viṣaye satī |
athavā maithilīṃ dṛṣṭvā rāmaṃ cākliṣṭakāriṇam || 26 ||
āgamiṣyāmi te vaktraṃ satyaṃ pratiśṛṇomi te |
evamuktā mayā sā tu surasā kāmarūpiṇī || 27 ||
abravīnnātivarteta kaścideṣa varo mama |
evamuktassurasayā daśayojanamāyataḥ || 28 ||
tatorthaguṇavistāro babhūvāhaṃ kṣaṇena tu |
matpramāṇānurūpaṃ ca vyāditaṃ ca mukhaṃ tayā || 29 ||
taddṛṣṭvā vyāditaṃ cāsyaṃ hrasvaṃ hyakaravaṃ vapuḥ |
tasminmuhūrte ca punarbabhūvāṅguṣṭhamātrakaḥ || 30 ||
abhipatyāśu tadvaktraṃ nirgato'haṃ tataḥ kṣaṇāt |
abravītsurasā devī svena rūpeṇa māṃ punaḥ || 31 ||
arthasiddhyai hariśreṣṭha gaccha saumya yathāsukham |
samānaya ca vaidehīṃ rāghaveṇa mahātmanā || 32 ||
sukhī bhava mahābāho prītā'smi tava vānara |
tato'haṃ sādhu sādhviti sarvabhūtaiḥ praśaṃsitaḥ || 33 ||
tato'ntarikṣaṃ vipulaṃ pluto'haṃ garuḍo yathā |
chāyā me nigṛhītā ca na ca paśyāmi kiñcana || 34 ||
so'haṃ vihatavegastu diśo daśa vilokayan |
na kiñcittatra paśyāmi yena me'pahṛtā gatiḥ || 35 ||
tato me buddhirutpannā kinnāma gagane mama |
īdṛśo vighna utpanno rūpaṃ yatra na dṛśyate || 36 ||
adhobhāgena me dṛṣṭi śśocatā pātitā mayā |
tato'drākṣamahaṃ bhīmāṃ rākṣasīṃ salileśayām || 37 ||
prahasya ca mahānādamukto'haṃ bhīmayā tayā |
avasthitamasambhrāntamidaṃ vākyamaśobhanam || 38 ||
kvāsi gantā mahākāya kṣudhitāyā mamepsitaḥ |
bhakṣaḥ prīṇaya me dehaṃ ciramāhāravarjitam || 39 ||
bāḍhamityeva tāṃ vāṇīṃ pratyagṛhṇāmahaṃ tataḥ |
asyapramāṇādadhikaṃ tasyāḥ kāyamapūrayam || 40 ||
tasyāścāsyaṃ mahadbhīmaṃ vardhate mama bhakṣaṇe |
na ca māṃ sādhu bubudhe mama vā vikṛtaṃ kṛtam || 41 ||
tato'haṃ vipulaṃ rūpaṃ saṅkṣipya nimiṣāntarāt |
tasyā hṛdayamādāya prapatāmi nabhaḥsthalam || 42 ||
sā visṛṣṭabhujā bhīmā papāta lavaṇāmbhasi |
mayā parvatasaṅkāśā nikṛttahṛdayā satī || 43 ||
śṛṇomi khagatānāṃ ca siddhānāṃ cāraṇaissaha |
rākṣasī siṃhikā bhīmā kṣipraṃ hanumatā hatā || 44 ||
tāṃ hatvā punarevāhaṃ kṛtyamātyayikaṃ smaran |
gatvā cāha mahadhvānaṃ paśyāmi nagamaṇḍitam || 45 ||
dakṣiṇaṃ tīramudadherlaṅkā yatra ca sā purī |
astaṃ dinakare yāte rakṣasāṃ nilayaṃ puram || 46 ||
praviṣṭo'hamavijñāto rakṣobhirbhīmavikramaiḥ |
tatra praviśataścāpi kalpāntaghanasannibhā || 47 ||
aṭṭahāsaṃ vimuñcantī nārī kāpyutthitā puraḥ |
jighāṃsantīṃ tatastāṃ tu jvaladagniśiroruhām || 48 ||
savyamuṣṭiprahāreṇa parājitya subhairavām |
pradoṣakāle praviśaṃ bhītayā'haṃ tayoditaḥ || 49 ||
ahaṃ laṅkāpurī vīra nirjitā vikrameṇa te |
yasmāttasmādvijetāsi sarvarakṣāṃsyaśeṣataḥ || 50 ||
tatrāhaṃ sarvarātraṃ tu vicinvan janakātmajām |
rāvaṇāntaḥpuragato na cāpaśyaṃ sumadhyamām || 51 ||
tata ssītāmapaśyaṃstu rāvaṇasya niveśane |
śokasāgaramāsādya na pāramupalakṣaye || 52 ||
śocatā ca mayā dṛṣṭaṃ prākāreṇa samāvṛtam |
kāñcanena vikṛṣṭena gṛhopavanamuttamam || 53 ||
sa prākāramavaplutya paśyāmi bahupādapam |
aśokavanikāmadhye śiṃśupāpādapo mahān || 54 ||
tamāruhya ca paśyāmi kāñcanaṃ kadalīvanam |
adūre śiṃśupāvṛkṣātpaśyāmi varavarṇinīm || 55 ||
śyāmāṃ kamalapatrākṣīmupavāsakṛśānanām |
tadekavāsassaṃvītāṃ rajodhvastaśiroruhām || 56 ||
śokasantāpadīnāṅgīṃ sītāṃ bhartṛhite sthitām |
rākṣasībhirvirūpābhiḥ krūrābhirabhisaṃvṛtām || 57 ||
māṃsaśoṇitabhakṣābhirvyāghrībhirhariṇīmiva |
sā mayā rākṣasīmadhye tarjyamānā muhurmuhuḥ || 58 ||
ekaveṇīdharā dīnā bhartṛcintāparāyaṇā |
bhūmiśayyā vivarṇāṅgī padminīva himāgame || 59 ||
rāvaṇādvinivṛttārthā martavyakṛtaniścayā |
kathañcinmṛgaśābākṣī tūrṇamāsāditā mayā || 60 ||
tāṃ dṛṣṭvā tādṛśīṃ nārīṃ rāmapatnīṃ yaśasvinīm |
tatraiva śiṃśupāvṛkṣe paśyannahamavasthitaḥ || 61 ||
tato halahalāśabdaṃ kāñcīnūpuramiśritam |
śṛṇomyadhikagambhīraṃ rāvaṇasya niveśane || 62 ||
tato'haṃ paramodvignaḥ svaṃ rūpaṃ pratyasaṃharam |
ahaṃ tu śiṃśupāvṛkṣe pakṣīva gahane sthitaḥ || 63 ||
tato rāvaṇadārāśca rāvaṇaśca mahābalaḥ |
taṃ deśaṃ samanuprāptā yatra sītā'bhavat sthitā || 64 ||
taṃ dṛṣṭvātha varārohā sītā rakṣogaṇeśvaram |
saṅkucyorūstanau pīnau bāhubhyāṃ parirabhya ca || 65 ||
vitrastāṃ paramodvignāṃ vīkṣamāṇāṃ tatastataḥ |
trāṇaṃ kiñcidapaśyantīṃ vepamānāṃ tapasvinīm || 66 ||
tāmuvāca daśagrīvassītāṃ paramaduḥkhitām |
avākcirāḥ prapatito bahumanyasva māmiti || 67 ||
yadi cettvaṃ tu darpānmāṃ nābhinandasi garvite |
dvau māsāvantaraṃ sīte pāsyāmi rudhiraṃ tava || 68 ||
etacchrutvā vacastasya rāvaṇasya durātmanaḥ |
uvāca paramakruddhā sītā vacanamuttamam || 69 ||
rākṣasādhama rāmasya bhāryāmamitatejasaḥ |
ikṣvākukulanāthasya snuṣāṃ daśarathasya ca || 70 ||
avācyaṃ vadato jihvā kathaṃ na patitā tava |
kiñcidvīryaṃ tavānārya yo māṃ bharturasannidhau || 71 ||
apahṛtyā''gataḥ pāpa te nādṛṣṭo mahātmanā |
na tvaṃ rāmasya sadṛśo dāsye'pyasya na yujyase || 72 ||
yajñīya ssatyavādī ca raṇaślāghī ca rāghavaḥ |
jānakyā paruṣaṃ vākyamevamukto daśānanaḥ || 73 ||
jajvāla sahasā kopāccitāstha iva pāvakaḥ |
vivṛtya nayane krūre muṣṭimudyamya dakṣiṇam || 74 ||
maithilīṃ hantumārabdhaḥ strībhirhāhākṛtaṃ tadā |
strīṇāṃ madhyātsamutpatya tasya bhāryā durātmanaḥ || 75 ||
varā mandodarī nāma tayā sa pratiṣedhitaḥ |
uktaśca madhurāṃ vāṇīṃ tayā sa madanārditaḥ || 76 ||
sītayā tava kiṃ kāryaṃ mahendrasamavikramaḥ |
devagandharvakanyābhiryakṣakanyābhireva ca || 77 ||
sārdhaṃ prabho ramasveha sītayā kiṃ kariṣyasi |
tatastābhissametābhirnārībhissa mahābalaḥ || 78 ||
prasādya sahasā nīto bhavanaṃ svaṃ niśācaraḥ |
yāte tasmin daśagrīve rākṣasyo vikṛtānanāḥ || 79 ||
sītāṃ nirbhartsayāmāsurvākyaiḥ krūraissudāruṇaiḥ |
tṛṇavadbhāṣitaṃ tāsāṃ gaṇayāmāsa jānakī || 80 ||
garjitaṃ ca tadā tāsāṃ sītāṃ prāpya nirarthakam |
vṛthāgarjitaniśceṣṭā rākṣasyaḥ piśitāśanāḥ || 81 ||
rāvaṇāya śaśaṃsustāḥ sītādhyavasitaṃ mahat |
tatastāssahitāssarvā nihatāśā nirudyamāḥ || 82 ||
parikṣipya samantāttāṃ nidrāvaśamupāgatāḥ |
tāsu caiva prasuptāsu sītā bhartṛhite ratā || 83 ||
vilapya karuṇaṃ dīnā praśuśoca suduḥkhitā |
tāsāṃ madhyātsamutthāya trijaṭā vākyamabravīt || 84 ||
ātmānaṃ khādata kṣipraṃ na sītā vinaśiṣyati |
janakasyātmajā sādhvī snuṣā daśarathasya ca || 85 ||
svapno hyadya mayā dṛṣṭo dāruṇo romaharṣaṇaḥ |
rakṣasāṃ ca vināśāya bharturasyā jayāya ca || 86 ||
alamasmātparitrātuṃ rāghavādrākṣasīgaṇam |
abhiyācāma vaidehīmetaddhi mama rocate || 87 ||
yasyā hyevaṃvidhassvapno duḥkhitāyāḥ pradṛśyate |
sā duḥkhairvividhairmuktā sukhamāpnotyanuttamam || 88 ||
praṇipātaprasannā hi maithilī janakātmajā |
tatassā hrīmatī bālā bharturvijayaharṣitā || 89 ||
avocadyadi tattathyaṃ bhaveyaṃ śaraṇaṃ hi vaḥ |
tāṃ cāhaṃ tādṛśīṃ dṛṣṭvā sītāyā dāruṇāṃ daśām |
cintayāmāsa vikrānto na ca me nirvṛtaṃ manaḥ || 90 ||
sambhāṣaṇārthaṃ ca mayā jānakyāścintito vidhiḥ || 91 ||
ikṣvākūṇāṃ hi vaṃśastu tato mama puraskṛtaḥ |
śrutvā tu gaditāṃ vācaṃ rājarṣigaṇapūjitām || 92 ||
pratyabhāṣata māṃ devī bāṣpaiḥ pihitalocanā |
kastvaṃ kena kathaṃ ceha prāpto vānarapuṅgavaḥ || 93 ||
kā ca rāmeṇa te prītistanme śaṃsitumarhasi |
tasyāstadvacanaṃ śrutvā hyahamapyabruvaṃ vacaḥ || 94 ||
devi rāmasya bhartuste sahāyo bhīmavikramaḥ |
sugrīvo nāma vikrānto vānarendro mahābalaḥ || 95 ||
tasya māṃ viddhi bhṛtyaṃ tvaṃ hanumantamihāgatam |
bhartrāhaṃ preṣitastubhyaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 96 ||
idaṃ ca puruṣavyāghraḥ śrīmān dāśarathiḥ svayam |
aṅgulīyamabhijñānamadāttubhyaṃ yaśasvini || 97 ||
tadicchāmi tvayā''jñaptaṃ devi kiṃ karavāṇyaham |
rāmalakṣmaṇayoḥ pārśvaṃ nayāmi tvāṃ kimuttaram || 98 ||
etacchrutvā viditvā ca sītā janakanandinī |
āharāvaṇamutsādya rāghavo māṃ nayatviti || 99 ||
praṇamya śirasā devīṃ mahamāryāmaninditām |
rāghavasya manohlādamabhijñānamayāciṣam || 100 ||
atha māmabravītsītā gṛhyatāmayamuttamaḥ |
maṇiryena mahābāhū rāmastvāṃ bahumanyate || 101 ||
ityuktvā tu varārohā maṇipravaramadbhutam |
prāyacchatparamodvignā vācā māṃ sandideśaha || 102 ||
tatastasyai praṇamyāhaṃ rājaputryai samāhitaḥ |
pradakṣiṇaṃ parikrāmamihābhyudgatamānasaḥ || 103 ||
ukto'haṃ punarevedaṃ niścitya manasā tayā |
hanumanmama vṛttāntaṃ vaktumarhasi rāghave || 104 ||
yathā śrutvaiva na cirāttāvubhau rāmalakṣmaṇau |
sugrīvasahitau vīrāvupeyātāṃ tathā kuru || 105 ||
yadyanyathā bhavedetaddvau māsau jīvitaṃ mama |
na māṃ drakṣyati kākutstho mriye sāhamanāthavat || 106 ||
tacchrutvā karuṇaṃ vākyaṃ krodho māmabhyavartata |
uttaraṃ ca mayā dṛṣṭaṃ kāryaśeṣamanantaram || 107 ||
tato'vardhata me kāyastadā parvatasannibhaḥ |
yuddhakāṅkṣī vanaṃ tacca vināśayitumārabhe || 108 ||
tadbhagnaṃ vanaṣaṇḍaṃ tu bhrāntatrastamṛgadvijam |
pratibuddhā nirīkṣante rākṣasyo vikṛtānanāḥ || 109 ||
māṃ ca dṛṣṭvā vane tasmin samāgamya tatastataḥ |
tā ssamabhyāgatāḥ kṣipraṃ rāvaṇāyācacakṣire || 110 ||
rājasvanamidaṃ durgaṃ tava bhagnaṃ durātmanā |
vānareṇa hyavijñāya tava vīryaṃ mahābala || 111 ||
durbuddhestasya rājendra tava vipriyakāriṇaḥ |
vadhamājñāpaya kṣipraṃ yathāsau vilayaṃ vrajet || 112 ||
tacchrutvā rākṣasendreṇa visṛṣṭā bhṛśadurjayāḥ |
rākṣasāḥ kiṅkarā nāma rāvaṇasya manonugāḥ || 113 ||
teṣāmaśītisāhasraṃ śūlamudgarapāṇinām |
mayā tasminvanoddeśe parigheṇa niṣūditam || 114 ||
teṣāṃ tu hataśeṣā ye te gatvā laghuvikramāḥ |
nihataṃ ca mahatsainyaṃ rāvaṇāyācacakṣire || 115 ||
tato me buddhirutpannā caityaprāsādamākramam |
tatrasthānrākṣasān hatvā śataṃ stambhena vai punaḥ || 116 ||
lalāmabhūto laṅkāyāssa vai vidhvaṃsito mayā |
tataḥ prahastasya sutaṃ jambumālinamādiśat || 117 ||
rākṣasairbahubhissārdhaṃ ghorarūpairbhayānakaiḥ |
taṃ mahābalasampannaṃ rākṣasaṃ raṇakovidam || 118 ||
parigheṇātighoreṇa sūdayāmi sahānugam |
tacchrutvā rākṣasendrastu mantriputtrānmahābalān || 119 ||
padātibalasampannān preṣayāmāsa rāvaṇaḥ |
parigheṇaiva tān sarvānnayāmi yamasādanam || 120 ||
mantriputtrānhatāncchṛtvā samare'laghuvikramān |
pañca senāgragācchrūrānpreṣayāmāsa rāvaṇaḥ || 121 ||
tānahaṃ sahasainyānvai sarvānevābhyasūdayam |
tataḥ punardaśagrīvaḥ putramakṣaṃ mahābalam || 122 ||
bahubhī rākṣasaissārdhaṃ preṣayāmāsa rāvaṇaḥ |
taṃ tu mandodarīputtraṃ kumāraṃ raṇapaṇḍitam || 123 ||
sahasā khaṃ samutkrāntaṃ pādayośca gṛhītavān |
carmāsinaṃ śataguṇaṃ bhrāmayitvā vyapeṣayam || 124 ||
tamakṣamāgataṃ bhagnaṃ niśamya sa daśānanaḥ |
tata indrajitaṃ nāma dvitīyaṃ rāvaṇassutam || 125 ||
vyādideśa susaṅkṛddho balinaṃ yuddhadurmadam |
taccāpyahaṃ balaṃ sarvaṃ taṃ ca rākṣasapuṅgavam || 126 ||
naṣṭaujasaṃ raṇe kṛtvā paraṃ harṣamupāgamam |
mahatāpi mahābāhuḥ pratyayena mahābalaḥ || 127 ||
preṣito rāvaṇenaiva saha vīrairmadotkaṭaiḥ |
so'viṣahyaṃ hi māṃ buddhvā svaṃ balaṃ cāvamarditam || 128 ||
brāhmaṇāstreṇa sa tu māṃ prābadhnācchātivegitaḥ |
rajjubhiścābhibadhnanti tato māṃ tatra rākṣasāḥ || 129 ||
rāvaṇasya samīpaṃ ca gṛhītvā māmupānayan |
dṛṣṭvā sambhāṣitaścāhaṃ rāvaṇena durātmanā || 130 ||
pṛṣṭaśca laṅkāgamanaṃ rākṣasānāṃ ca taṃ vadham |
tatsarvaṃ ca mayā tatra sītārthamiti jalpitam || 131 ||
asyāhaṃ darśanākāṅkṣī prāptastvadbhavanaṃ vibho |
mārutasyaurasaḥ putro vānaro hanumānaham || 132 ||
rāmadūtaṃ ca māṃ viddhi sugrīvasacivaṃ kapim |
so'haṃ dūtyena rāmasya tvatsakāśamihāgataḥ || 133 ||
sugrīvaśca mahātejāssatvāṃ kuśalamabravīt |
dharmārthakāmasahitaṃ hitaṃ pathyamuvāca ca || 134 ||
vasato ṛśyamūke me parvate vipuladrume |
rāghavo raṇavikrānto mittratvaṃ samupāgataḥ || 135 ||
tena me kathitaṃ rājñā bhāryā me rakṣasā hṛtā |
tatra sāhāyyamasmākaṃ kāryaṃ sarvātmanā tvayā || 136 ||
mayā ca kathitaṃ tasmai vālinaśca vadhaṃ prati |
tatra sāhāyyahetorme samayaṃ kartumarhasi || 137 ||
vālinā hṛtarājyena sugrīveṇa mahāprabhuḥ |
cakre'gnisākṣikaṃ sakhyaṃ rāghavassaha lakṣmaṇaḥ || 138 ||
tena vālinamutpāṭya śareṇaikena saṃyuge |
vānarāṇāṃ mahārājaḥ kṛtassa plavatāṃ prabhuḥ || 139 ||
tasya sāhāyyamasmābhiḥ kāryaṃ sarvātmanā tviha |
tena prasthāpitastubhyaṃ samīpamiha dharmataḥ || 140 ||
kṣipramānīyatāṃ sītā dīyatāṃ rāghavāya ca |
yāvanna harayo vīrā vidhamanti balaṃ tava || 141 ||
vānarāṇāṃ prabhāvo hi na kena viditaḥ purā |
devatānāṃ saṅkāśaṃ ca ye gacchanti nimantritāḥ || 142 ||
iti vānararājastvāmāhetyabhihito mayā |
māmaikṣata tataḥ kruddhaścakṣuṣā pradahanniva || 143 ||
tena vadhyo'hamājñapto rakṣasā raudrakarmaṇā |
matprabhāvamavijñāya rāvaṇena durātmanā || 144 ||
tato vibhīṣaṇo nāma tasya bhrātā mahāmatiḥ |
tena rākṣasarājo'sau yācito mama kāraṇāt || 145 ||
naivaṃ rākṣasaśārdūla tyajyatāmeṣa niścayaḥ |
rājaśāstravyapeto hi mārgaḥ saṃsevyate tvayā || 146 ||
dūtavadhyā na dṛṣṭā hi rājaśāstreṣu rākṣasa |
dūtena veditavyaṃ ca yathārthaṃ hitavādinā || 147 ||
sumahatyaparādhe'pi dūtasyātulavikramaḥ |
virūpakaraṇaṃ dṛṣṭaṃ na vadho'stīti śāstrataḥ || 148 ||
vibhīṣaṇenaivamukto rāvaṇassandideśa tān |
rākṣasānetadevāsya lāṅgūlaṃ dahyatāmiti || 149 ||
tatastasya vacaḥ śrutvā mama pucchaṃ samantataḥ |
veṣṭitaṃ śaṇavalkaiśca jīrṇaiḥ kārpāsajaiḥ paṭaiḥ || 150 ||
rākṣasāḥ siddhasannāhāstataste caṇḍavikramāḥ |
tadā'dahyanta me pucchaṃ nighnantaḥ kāṣṭhamuṣṭibhiḥ || 151 ||
baddhasya bahubhiḥ pāśairyantritasya ca rākṣasaiḥ |
tataste rākṣasāśśūrā baddhaṃ māmagnisaṃvṛtam || 152 ||
aghoṣayanrājamārge nagaradvāramāgatāḥ |
tato'haṃ sumahadrūpaṃ saṅkṣipya punarātmanaḥ || 153 ||
vimocayitvā taṃ bandhaṃ prakṛtisthaḥ sthitaḥ punaḥ |
āyasaṃ parighaṃ gṛhya tāni rakṣāṃsyasūdayam || 154 ||
tatastannagaradvāraṃ vegenāplutavānaham |
pucchena ca pradīptena tāṃ purīṃ sāṭṭagopurām || 155 ||
dahāmyahamasambhrānto yugāntāgniriva prajāḥ |
vinaṣṭā jānakī vyaktaṃ na hyadagdhaḥ pradṛśyate || 156 ||
laṅkāyāṃ kaściduddheśaḥ sarvā bhasmīkṛtā purī |
dahatā ca mayā laṅkāṃ dagdhā sītā na saṃśayaḥ || 157 ||
rāmasya hi mahatkāryaṃ mayedaṃ vitathīkṛtam |
iti śokasamāviṣṭaścintāmahamupāgataḥ || 158 ||
athāhaṃ vācamaśrauṣaṃ cāraṇānāṃ śubhākṣarām |
jānakī na ca dagdheti vismayodantabhāṣiṇām || 159 ||
tato me buddhirutpannā śrutvā tāmadbhutāṃ giram |
adagdhā jānakītyevaṃ nimittaiścopalakṣitā || 160 ||
dīpyamāne tu lāṅgūle na māṃ dahati pāvakaḥ |
hṛdayaṃ ca prahṛṣṭaṃ me vātāssurabhigandhinaḥ || 161 ||
tairnimittaiśca dṛṣṭāthaiḥ kāraṇaiśca mahāguṇaiḥ |
ṛṣivākyaiśca siddhārthairabhavaṃ hṛṣṭamānasaḥ || 162 ||
punardṛṣṭvā ca vaidehīṃ visṛṣṭaśca tayā punaḥ |
tataḥ parvatamāsādya tatrāriṣṭamahaṃ punaḥ || 163 ||
pratiplavanamārebhe yuṣmaddharśanakāṅkṣayā |
tataḥ pavanacandrārkasiddhagandharvasevitam || 164 ||
panthānamahamākramya bhavato dṛṣṭavāniha |
rāghavasya prabhāveṇa bhavatāṃ caiva tejasā || 165 ||
sugrīvasya ca kāryārthaṃ mayā sarvamanuṣṭhitam |
etatsarvaṃ mayā tatra yathāvadupapāditam || 166 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe aṣṭapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ अष्टपञ्चाशस्सर्गः ।
ततस्तस्य गिरेः शृङ्गे महेन्द्रस्य महाबलाः ।
हनुमत्प्रमुखाः प्रीतिं हरयो जग्मुरुत्तमाम् ॥ 1 ॥
तं ततः प्रीतिसंहृष्टः प्रीतिमन्तं महाकपिम् ।
जाम्बवान्कार्यवृत्तान्तमपृच्छदनिलात्मजम् ॥ 2 ॥
कथं दृष्टा त्वया देवी कथं वा तत्र वर्तते ।
तस्यां वा स कथंवृत्तः क्रूरकर्मा दशाननः ॥ 3 ॥
तत्त्वतस्सर्वमेतन्नः प्रब्रूहि त्वं महाकपे ।
श्रुतार्थाश्चिन्तयिष्यामो भूयः कार्यविनिश्चयम् ॥ 4 ॥
यश्चार्थस्तत्त्र वक्तव्यो गतैरस्माभिरात्मवान् ।
रक्षितव्यं च यत्तत्र तद्भवान्व्याकरोतु नः ॥ 5 ॥
स नियुक्तस्ततस्तेन सम्प्रहृष्टतनूरुहः ।
प्रणम्य शिरसा देव्यै सीतायै प्रत्यभाषत ॥ 6 ॥
प्रत्यक्षमेव भवतां महेन्द्राग्रात्खामाप्लुतः ।
उदधेर्दक्षिणं पारं काङ्क्षमाण स्समाहितः ॥ 7 ॥
गच्छतश्च हि मे घोरं विघ्नरूपमिवाभवत् ।
काञ्चनं शिखरं दिव्यं पश्यामि सुमनोहरम् ॥ 8 ॥
स्थितं पन्धानमावृत्य मेने विघ्नं च तं नगम् ।
उपसङ्गम्य तं दिव्यं काञ्चनं नगसत्तमम् ॥ 9 ॥
कृता मे मनसा बुद्धिर्भेत्तव्योऽयं मयेति च ।
प्रहतं च मया तस्य लाङ्गूलेन महागिरेः ॥ 10 ॥
शिखरं सूर्यसङ्काशं व्यशीर्यत सहस्रधा ।
व्यवसायं च तं बुद्ध्वा स होवाच महागिरिः ॥ 11 ॥
पुत्त्रेति मधुरां वाणीं मनः प्रह्लादयन्निव ।
पितृव्यं चापि मां विद्धि सखायं मातरिश्वनः ॥ 12 ॥
मैनाकमिति विख्यातं निवसन्तं महोदधौ ।
पक्षवन्तः पुरा पुत्त्र बभूवुः पर्वतोत्तमाः ॥ 13 ॥
छन्दतः पृथिवीं चेरुर्बाधमानाः समन्ततः ।
श्रुत्वा नगानां चरितं महेन्द्रः पाकशासनः ॥ 14 ॥
चिच्छेद भगवान् पक्षान्वज्रेणैषां सहस्रशः ।
अहं तु मोक्षितस्तस्मात्तव पित्रा महात्मना ॥ 15 ॥
मारुतेन तदा वत्स प्रक्षिप्तोऽस्मि महार्णवे ।
रामस्य च मया साह्ये वर्तितव्यमरिन्दम ॥ 16 ॥
रामो धर्मभृतां श्रेष्ठो महेन्द्रसमविक्रमः ।
एतच्छ्रुत्वा वचस्तस्य मैनाकस्य महात्मनः ॥ 17 ॥
कार्यमावेद्य तु गिरेरुद्यतं च मनो मम ।
तेन चाहमनुज्ञातो मैनाकेन महात्मना ॥ 18 ॥
स चाप्यन्तर्हितः शैलो मानुषेण वपुष्मता ।
शरीरेण महाशैलः शैलेन च महोदधौ ॥ 19 ॥
उत्तमं जवमास्थाय शेषं पन्थानमास्थितः ।
ततोऽहं सुचिरं कालं वेगेनाभ्यागमं पथि ॥ 20 ॥
ततः पश्याम्यहं देवीं सुरसां नागमातरम् ।
समुद्रमध्ये सा देवी वचनं मामभाषत ॥ 21 ॥
मम भक्षः प्रदिष्टस्त्वममरैर्हरिसत्तम ।
अतस्त्वां भक्षयिष्यामि विहितस्त्वं चिरस्य मे ॥ 22 ॥
एवमुक्त स्सुरसया प्राञ्जलिः प्रणतः स्थितः ।
विवर्णवदनो भूत्वा वाक्यं चेदमुदीरयम् ॥ 23 ॥
रामो दाशरथिः श्रीमान् प्रविष्टो दण्डकावनम् ।
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा सीतया च परन्तपः ॥ 24 ॥
तस्य सीता हृता भार्या रावणेन दुरात्मना ।
तस्या स्सङ्काशं दूतोऽहं गमिष्ये रामशासनात् ॥ 25 ॥
कर्तुमर्हसि रामस्य साहाय्यं विषये सती ।
अथवा मैथिलीं दृष्ट्वा रामं चाक्लिष्टकारिणम् ॥ 26 ॥
आगमिष्यामि ते वक्त्रं सत्यं प्रतिशृणोमि ते ।
एवमुक्ता मया सा तु सुरसा कामरूपिणी ॥ 27 ॥
अब्रवीन्नातिवर्तेत कश्चिदेष वरो मम ।
एवमुक्तस्सुरसया दशयोजनमायतः ॥ 28 ॥
ततोर्थगुणविस्तारो बभूवाहं क्षणेन तु ।
मत्प्रमाणानुरूपं च व्यादितं च मुखं तया ॥ 29 ॥
तद्दृष्ट्वा व्यादितं चास्यं ह्रस्वं ह्यकरवं वपुः ।
तस्मिन्मुहूर्ते च पुनर्बभूवाङ्गुष्ठमात्रकः ॥ 30 ॥
अभिपत्याशु तद्वक्त्रं निर्गतोऽहं ततः क्षणात् ।
अब्रवीत्सुरसा देवी स्वेन रूपेण मां पुनः ॥ 31 ॥
अर्थसिद्ध्यै हरिश्रेष्ठ गच्छ सौम्य यथासुखम् ।
समानय च वैदेहीं राघवेण महात्मना ॥ 32 ॥
सुखी भव महाबाहो प्रीताऽस्मि तव वानर ।
ततोऽहं साधु साध्विति सर्वभूतैः प्रशंसितः ॥ 33 ॥
ततोऽन्तरिक्षं विपुलं प्लुतोऽहं गरुडो यथा ।
छाया मे निगृहीता च न च पश्यामि किञ्चन ॥ 34 ॥
सोऽहं विहतवेगस्तु दिशो दश विलोकयन् ।
न किञ्चित्तत्र पश्यामि येन मेऽपहृता गतिः ॥ 35 ॥
ततो मे बुद्धिरुत्पन्ना किन्नाम गगने मम ।
ईदृशो विघ्न उत्पन्नो रूपं यत्र न दृश्यते ॥ 36 ॥
अधोभागेन मे दृष्टि श्शोचता पातिता मया ।
ततोऽद्राक्षमहं भीमां राक्षसीं सलिलेशयाम् ॥ 37 ॥
प्रहस्य च महानादमुक्तोऽहं भीमया तया ।
अवस्थितमसम्भ्रान्तमिदं वाक्यमशोभनम् ॥ 38 ॥
क्वासि गन्ता महाकाय क्षुधिताया ममेप्सितः ।
भक्षः प्रीणय मे देहं चिरमाहारवर्जितम् ॥ 39 ॥
बाढमित्येव तां वाणीं प्रत्यगृह्णामहं ततः ।
अस्यप्रमाणादधिकं तस्याः कायमपूरयम् ॥ 40 ॥
तस्याश्चास्यं महद्भीमं वर्धते मम भक्षणे ।
न च मां साधु बुबुधे मम वा विकृतं कृतम् ॥ 41 ॥
ततोऽहं विपुलं रूपं सङ्क्षिप्य निमिषान्तरात् ।
तस्या हृदयमादाय प्रपतामि नभःस्थलम् ॥ 42 ॥
सा विसृष्टभुजा भीमा पपात लवणाम्भसि ।
मया पर्वतसङ्काशा निकृत्तहृदया सती ॥ 43 ॥
शृणोमि खगतानां च सिद्धानां चारणैस्सह ।
राक्षसी सिंहिका भीमा क्षिप्रं हनुमता हता ॥ 44 ॥
तां हत्वा पुनरेवाहं कृत्यमात्ययिकं स्मरन् ।
गत्वा चाह महध्वानं पश्यामि नगमण्डितम् ॥ 45 ॥
दक्षिणं तीरमुदधेर्लङ्का यत्र च सा पुरी ।
अस्तं दिनकरे याते रक्षसां निलयं पुरम् ॥ 46 ॥
प्रविष्टोऽहमविज्ञातो रक्षोभिर्भीमविक्रमैः ।
तत्र प्रविशतश्चापि कल्पान्तघनसन्निभा ॥ 47 ॥
अट्टहासं विमुञ्चन्ती नारी काप्युत्थिता पुरः ।
जिघांसन्तीं ततस्तां तु ज्वलदग्निशिरोरुहाम् ॥ 48 ॥
सव्यमुष्टिप्रहारेण पराजित्य सुभैरवाम् ।
प्रदोषकाले प्रविशं भीतयाऽहं तयोदितः ॥ 49 ॥
अहं लङ्कापुरी वीर निर्जिता विक्रमेण ते ।
यस्मात्तस्माद्विजेतासि सर्वरक्षांस्यशेषतः ॥ 50 ॥
तत्राहं सर्वरात्रं तु विचिन्वन् जनकात्मजाम् ।
रावणान्तःपुरगतो न चापश्यं सुमध्यमाम् ॥ 51 ॥
तत स्सीतामपश्यंस्तु रावणस्य निवेशने ।
शोकसागरमासाद्य न पारमुपलक्षये ॥ 52 ॥
शोचता च मया दृष्टं प्राकारेण समावृतम् ।
काञ्चनेन विकृष्टेन गृहोपवनमुत्तमम् ॥ 53 ॥
स प्राकारमवप्लुत्य पश्यामि बहुपादपम् ।
अशोकवनिकामध्ये शिंशुपापादपो महान् ॥ 54 ॥
तमारुह्य च पश्यामि काञ्चनं कदलीवनम् ।
अदूरे शिंशुपावृक्षात्पश्यामि वरवर्णिनीम् ॥ 55 ॥
श्यामां कमलपत्राक्षीमुपवासकृशाननाम् ।
तदेकवासस्संवीतां रजोध्वस्तशिरोरुहाम् ॥ 56 ॥
शोकसन्तापदीनाङ्गीं सीतां भर्तृहिते स्थिताम् ।
राक्षसीभिर्विरूपाभिः क्रूराभिरभिसंवृताम् ॥ 57 ॥
मांसशोणितभक्षाभिर्व्याघ्रीभिर्हरिणीमिव ।
सा मया राक्षसीमध्ये तर्ज्यमाना मुहुर्मुहुः ॥ 58 ॥
एकवेणीधरा दीना भर्तृचिन्तापरायणा ।
भूमिशय्या विवर्णाङ्गी पद्मिनीव हिमागमे ॥ 59 ॥
रावणाद्विनिवृत्तार्था मर्तव्यकृतनिश्चया ।
कथञ्चिन्मृगशाबाक्षी तूर्णमासादिता मया ॥ 60 ॥
तां दृष्ट्वा तादृशीं नारीं रामपत्नीं यशस्विनीम् ।
तत्रैव शिंशुपावृक्षे पश्यन्नहमवस्थितः ॥ 61 ॥
ततो हलहलाशब्दं काञ्चीनूपुरमिश्रितम् ।
शृणोम्यधिकगम्भीरं रावणस्य निवेशने ॥ 62 ॥
ततोऽहं परमोद्विग्नः स्वं रूपं प्रत्यसंहरम् ।
अहं तु शिंशुपावृक्षे पक्षीव गहने स्थितः ॥ 63 ॥
ततो रावणदाराश्च रावणश्च महाबलः ।
तं देशं समनुप्राप्ता यत्र सीताऽभवत् स्थिता ॥ 64 ॥
तं दृष्ट्वाथ वरारोहा सीता रक्षोगणेश्वरम् ।
सङ्कुच्योरूस्तनौ पीनौ बाहुभ्यां परिरभ्य च ॥ 65 ॥
वित्रस्तां परमोद्विग्नां वीक्षमाणां ततस्ततः ।
त्राणं किञ्चिदपश्यन्तीं वेपमानां तपस्विनीम् ॥ 66 ॥
तामुवाच दशग्रीवस्सीतां परमदुःखिताम् ।
अवाक्चिराः प्रपतितो बहुमन्यस्व मामिति ॥ 67 ॥
यदि चेत्त्वं तु दर्पान्मां नाभिनन्दसि गर्विते ।
द्वौ मासावन्तरं सीते पास्यामि रुधिरं तव ॥ 68 ॥
एतच्छ्रुत्वा वचस्तस्य रावणस्य दुरात्मनः ।
उवाच परमक्रुद्धा सीता वचनमुत्तमम् ॥ 69 ॥
राक्षसाधम रामस्य भार्याममिततेजसः ।
इक्ष्वाकुकुलनाथस्य स्नुषां दशरथस्य च ॥ 70 ॥
अवाच्यं वदतो जिह्वा कथं न पतिता तव ।
किञ्चिद्वीर्यं तवानार्य यो मां भर्तुरसन्निधौ ॥ 71 ॥
अपहृत्याऽऽगतः पाप ते नादृष्टो महात्मना ।
न त्वं रामस्य सदृशो दास्येऽप्यस्य न युज्यसे ॥ 72 ॥
यज्ञीय स्सत्यवादी च रणश्लाघी च राघवः ।
जानक्या परुषं वाक्यमेवमुक्तो दशाननः ॥ 73 ॥
जज्वाल सहसा कोपाच्चितास्थ इव पावकः ।
विवृत्य नयने क्रूरे मुष्टिमुद्यम्य दक्षिणम् ॥ 74 ॥
मैथिलीं हन्तुमारब्धः स्त्रीभिर्हाहाकृतं तदा ।
स्त्रीणां मध्यात्समुत्पत्य तस्य भार्या दुरात्मनः ॥ 75 ॥
वरा मन्दोदरी नाम तया स प्रतिषेधितः ।
उक्तश्च मधुरां वाणीं तया स मदनार्दितः ॥ 76 ॥
सीतया तव किं कार्यं महेन्द्रसमविक्रमः ।
देवगन्धर्वकन्याभिर्यक्षकन्याभिरेव च ॥ 77 ॥
सार्धं प्रभो रमस्वेह सीतया किं करिष्यसि ।
ततस्ताभिस्समेताभिर्नारीभिस्स महाबलः ॥ 78 ॥
प्रसाद्य सहसा नीतो भवनं स्वं निशाचरः ।
याते तस्मिन् दशग्रीवे राक्षस्यो विकृताननाः ॥ 79 ॥
सीतां निर्भर्त्सयामासुर्वाक्यैः क्रूरैस्सुदारुणैः ।
तृणवद्भाषितं तासां गणयामास जानकी ॥ 80 ॥
गर्जितं च तदा तासां सीतां प्राप्य निरर्थकम् ।
वृथागर्जितनिश्चेष्टा राक्षस्यः पिशिताशनाः ॥ 81 ॥
रावणाय शशंसुस्ताः सीताध्यवसितं महत् ।
ततस्तास्सहितास्सर्वा निहताशा निरुद्यमाः ॥ 82 ॥
परिक्षिप्य समन्तात्तां निद्रावशमुपागताः ।
तासु चैव प्रसुप्तासु सीता भर्तृहिते रता ॥ 83 ॥
विलप्य करुणं दीना प्रशुशोच सुदुःखिता ।
तासां मध्यात्समुत्थाय त्रिजटा वाक्यमब्रवीत् ॥ 84 ॥
आत्मानं खादत क्षिप्रं न सीता विनशिष्यति ।
जनकस्यात्मजा साध्वी स्नुषा दशरथस्य च ॥ 85 ॥
स्वप्नो ह्यद्य मया दृष्टो दारुणो रोमहर्षणः ।
रक्षसां च विनाशाय भर्तुरस्या जयाय च ॥ 86 ॥
अलमस्मात्परित्रातुं राघवाद्राक्षसीगणम् ।
अभियाचाम वैदेहीमेतद्धि मम रोचते ॥ 87 ॥
यस्या ह्येवंविधस्स्वप्नो दुःखितायाः प्रदृश्यते ।
सा दुःखैर्विविधैर्मुक्ता सुखमाप्नोत्यनुत्तमम् ॥ 88 ॥
प्रणिपातप्रसन्ना हि मैथिली जनकात्मजा ।
ततस्सा ह्रीमती बाला भर्तुर्विजयहर्षिता ॥ 89 ॥
अवोचद्यदि तत्तथ्यं भवेयं शरणं हि वः ।
तां चाहं तादृशीं दृष्ट्वा सीताया दारुणां दशाम् ।
चिन्तयामास विक्रान्तो न च मे निर्वृतं मनः ॥ 90 ॥
सम्भाषणार्थं च मया जानक्याश्चिन्तितो विधिः ॥ 91 ॥
इक्ष्वाकूणां हि वंशस्तु ततो मम पुरस्कृतः ।
श्रुत्वा तु गदितां वाचं राजर्षिगणपूजिताम् ॥ 92 ॥
प्रत्यभाषत मां देवी बाष्पैः पिहितलोचना ।
कस्त्वं केन कथं चेह प्राप्तो वानरपुङ्गवः ॥ 93 ॥
का च रामेण ते प्रीतिस्तन्मे शंसितुमर्हसि ।
तस्यास्तद्वचनं श्रुत्वा ह्यहमप्यब्रुवं वचः ॥ 94 ॥
देवि रामस्य भर्तुस्ते सहायो भीमविक्रमः ।
सुग्रीवो नाम विक्रान्तो वानरेन्द्रो महाबलः ॥ 95 ॥
तस्य मां विद्धि भृत्यं त्वं हनुमन्तमिहागतम् ।
भर्त्राहं प्रेषितस्तुभ्यं रामेणाक्लिष्टकर्मणा ॥ 96 ॥
इदं च पुरुषव्याघ्रः श्रीमान् दाशरथिः स्वयम् ।
अङ्गुलीयमभिज्ञानमदात्तुभ्यं यशस्विनि ॥ 97 ॥
तदिच्छामि त्वयाऽऽज्ञप्तं देवि किं करवाण्यहम् ।
रामलक्ष्मणयोः पार्श्वं नयामि त्वां किमुत्तरम् ॥ 98 ॥
एतच्छ्रुत्वा विदित्वा च सीता जनकनन्दिनी ।
आहरावणमुत्साद्य राघवो मां नयत्विति ॥ 99 ॥
प्रणम्य शिरसा देवीं महमार्यामनिन्दिताम् ।
राघवस्य मनोह्लादमभिज्ञानमयाचिषम् ॥ 100 ॥
अथ मामब्रवीत्सीता गृह्यतामयमुत्तमः ।
मणिर्येन महाबाहू रामस्त्वां बहुमन्यते ॥ 101 ॥
इत्युक्त्वा तु वरारोहा मणिप्रवरमद्भुतम् ।
प्रायच्छत्परमोद्विग्ना वाचा मां सन्दिदेशह ॥ 102 ॥
ततस्तस्यै प्रणम्याहं राजपुत्र्यै समाहितः ।
प्रदक्षिणं परिक्राममिहाभ्युद्गतमानसः ॥ 103 ॥
उक्तोऽहं पुनरेवेदं निश्चित्य मनसा तया ।
हनुमन्मम वृत्तान्तं वक्तुमर्हसि राघवे ॥ 104 ॥
यथा श्रुत्वैव न चिरात्तावुभौ रामलक्ष्मणौ ।
सुग्रीवसहितौ वीरावुपेयातां तथा कुरु ॥ 105 ॥
यद्यन्यथा भवेदेतद्द्वौ मासौ जीवितं मम ।
न मां द्रक्ष्यति काकुत्स्थो म्रिये साहमनाथवत् ॥ 106 ॥
तच्छ्रुत्वा करुणं वाक्यं क्रोधो मामभ्यवर्तत ।
उत्तरं च मया दृष्टं कार्यशेषमनन्तरम् ॥ 107 ॥
ततोऽवर्धत मे कायस्तदा पर्वतसन्निभः ।
युद्धकाङ्क्षी वनं तच्च विनाशयितुमारभे ॥ 108 ॥
तद्भग्नं वनषण्डं तु भ्रान्तत्रस्तमृगद्विजम् ।
प्रतिबुद्धा निरीक्षन्ते राक्षस्यो विकृताननाः ॥ 109 ॥
मां च दृष्ट्वा वने तस्मिन् समागम्य ततस्ततः ।
ता स्समभ्यागताः क्षिप्रं रावणायाचचक्षिरे ॥ 110 ॥
राजस्वनमिदं दुर्गं तव भग्नं दुरात्मना ।
वानरेण ह्यविज्ञाय तव वीर्यं महाबल ॥ 111 ॥
दुर्बुद्धेस्तस्य राजेन्द्र तव विप्रियकारिणः ।
वधमाज्ञापय क्षिप्रं यथासौ विलयं व्रजेत् ॥ 112 ॥
तच्छ्रुत्वा राक्षसेन्द्रेण विसृष्टा भृशदुर्जयाः ।
राक्षसाः किङ्करा नाम रावणस्य मनोनुगाः ॥ 113 ॥
तेषामशीतिसाहस्रं शूलमुद्गरपाणिनाम् ।
मया तस्मिन्वनोद्देशे परिघेण निषूदितम् ॥ 114 ॥
तेषां तु हतशेषा ये ते गत्वा लघुविक्रमाः ।
निहतं च महत्सैन्यं रावणायाचचक्षिरे ॥ 115 ॥
ततो मे बुद्धिरुत्पन्ना चैत्यप्रासादमाक्रमम् ।
तत्रस्थान्राक्षसान् हत्वा शतं स्तम्भेन वै पुनः ॥ 116 ॥
ललामभूतो लङ्कायास्स वै विध्वंसितो मया ।
ततः प्रहस्तस्य सुतं जम्बुमालिनमादिशत् ॥ 117 ॥
राक्षसैर्बहुभिस्सार्धं घोररूपैर्भयानकैः ।
तं महाबलसम्पन्नं राक्षसं रणकोविदम् ॥ 118 ॥
परिघेणातिघोरेण सूदयामि सहानुगम् ।
तच्छ्रुत्वा राक्षसेन्द्रस्तु मन्त्रिपुत्त्रान्महाबलान् ॥ 119 ॥
पदातिबलसम्पन्नान् प्रेषयामास रावणः ।
परिघेणैव तान् सर्वान्नयामि यमसादनम् ॥ 120 ॥
मन्त्रिपुत्त्रान्हतान्च्छृत्वा समरेऽलघुविक्रमान् ।
पञ्च सेनाग्रगाच्छ्रूरान्प्रेषयामास रावणः ॥ 121 ॥
तानहं सहसैन्यान्वै सर्वानेवाभ्यसूदयम् ।
ततः पुनर्दशग्रीवः पुत्रमक्षं महाबलम् ॥ 122 ॥
बहुभी राक्षसैस्सार्धं प्रेषयामास रावणः ।
तं तु मन्दोदरीपुत्त्रं कुमारं रणपण्डितम् ॥ 123 ॥
सहसा खं समुत्क्रान्तं पादयोश्च गृहीतवान् ।
चर्मासिनं शतगुणं भ्रामयित्वा व्यपेषयम् ॥ 124 ॥
तमक्षमागतं भग्नं निशम्य स दशाननः ।
तत इन्द्रजितं नाम द्वितीयं रावणस्सुतम् ॥ 125 ॥
व्यादिदेश सुसङ्कृद्धो बलिनं युद्धदुर्मदम् ।
तच्चाप्यहं बलं सर्वं तं च राक्षसपुङ्गवम् ॥ 126 ॥
नष्टौजसं रणे कृत्वा परं हर्षमुपागमम् ।
महतापि महाबाहुः प्रत्ययेन महाबलः ॥ 127 ॥
प्रेषितो रावणेनैव सह वीरैर्मदोत्कटैः ।
सोऽविषह्यं हि मां बुद्ध्वा स्वं बलं चावमर्दितम् ॥ 128 ॥
ब्राह्मणास्त्रेण स तु मां प्राबध्नाच्छातिवेगितः ।
रज्जुभिश्चाभिबध्नन्ति ततो मां तत्र राक्षसाः ॥ 129 ॥
रावणस्य समीपं च गृहीत्वा मामुपानयन् ।
दृष्ट्वा सम्भाषितश्चाहं रावणेन दुरात्मना ॥ 130 ॥
पृष्टश्च लङ्कागमनं राक्षसानां च तं वधम् ।
तत्सर्वं च मया तत्र सीतार्थमिति जल्पितम् ॥ 131 ॥
अस्याहं दर्शनाकाङ्क्षी प्राप्तस्त्वद्भवनं विभो ।
मारुतस्यौरसः पुत्रो वानरो हनुमानहम् ॥ 132 ॥
रामदूतं च मां विद्धि सुग्रीवसचिवं कपिम् ।
सोऽहं दूत्येन रामस्य त्वत्सकाशमिहागतः ॥ 133 ॥
सुग्रीवश्च महातेजास्सत्वां कुशलमब्रवीत् ।
धर्मार्थकामसहितं हितं पथ्यमुवाच च ॥ 134 ॥
वसतो ऋश्यमूके मे पर्वते विपुलद्रुमे ।
राघवो रणविक्रान्तो मित्त्रत्वं समुपागतः ॥ 135 ॥
तेन मे कथितं राज्ञा भार्या मे रक्षसा हृता ।
तत्र साहाय्यमस्माकं कार्यं सर्वात्मना त्वया ॥ 136 ॥
मया च कथितं तस्मै वालिनश्च वधं प्रति ।
तत्र साहाय्यहेतोर्मे समयं कर्तुमर्हसि ॥ 137 ॥
वालिना हृतराज्येन सुग्रीवेण महाप्रभुः ।
चक्रेऽग्निसाक्षिकं सख्यं राघवस्सह लक्ष्मणः ॥ 138 ॥
तेन वालिनमुत्पाट्य शरेणैकेन संयुगे ।
वानराणां महाराजः कृतस्स प्लवतां प्रभुः ॥ 139 ॥
तस्य साहाय्यमस्माभिः कार्यं सर्वात्मना त्विह ।
तेन प्रस्थापितस्तुभ्यं समीपमिह धर्मतः ॥ 140 ॥
क्षिप्रमानीयतां सीता दीयतां राघवाय च ।
यावन्न हरयो वीरा विधमन्ति बलं तव ॥ 141 ॥
वानराणां प्रभावो हि न केन विदितः पुरा ।
देवतानां सङ्काशं च ये गच्छन्ति निमन्त्रिताः ॥ 142 ॥
इति वानरराजस्त्वामाहेत्यभिहितो मया ।
मामैक्षत ततः क्रुद्धश्चक्षुषा प्रदहन्निव ॥ 143 ॥
तेन वध्योऽहमाज्ञप्तो रक्षसा रौद्रकर्मणा ।
मत्प्रभावमविज्ञाय रावणेन दुरात्मना ॥ 144 ॥
ततो विभीषणो नाम तस्य भ्राता महामतिः ।
तेन राक्षसराजोऽसौ याचितो मम कारणात् ॥ 145 ॥
नैवं राक्षसशार्दूल त्यज्यतामेष निश्चयः ।
राजशास्त्रव्यपेतो हि मार्गः संसेव्यते त्वया ॥ 146 ॥
दूतवध्या न दृष्टा हि राजशास्त्रेषु राक्षस ।
दूतेन वेदितव्यं च यथार्थं हितवादिना ॥ 147 ॥
सुमहत्यपराधेऽपि दूतस्यातुलविक्रमः ।
विरूपकरणं दृष्टं न वधोऽस्तीति शास्त्रतः ॥ 148 ॥
विभीषणेनैवमुक्तो रावणस्सन्दिदेश तान् ।
राक्षसानेतदेवास्य लाङ्गूलं दह्यतामिति ॥ 149 ॥
ततस्तस्य वचः श्रुत्वा मम पुच्छं समन्ततः ।
वेष्टितं शणवल्कैश्च जीर्णैः कार्पासजैः पटैः ॥ 150 ॥
राक्षसाः सिद्धसन्नाहास्ततस्ते चण्डविक्रमाः ।
तदाऽदह्यन्त मे पुच्छं निघ्नन्तः काष्ठमुष्टिभिः ॥ 151 ॥
बद्धस्य बहुभिः पाशैर्यन्त्रितस्य च राक्षसैः ।
ततस्ते राक्षसाश्शूरा बद्धं मामग्निसंवृतम् ॥ 152 ॥
अघोषयन्राजमार्गे नगरद्वारमागताः ।
ततोऽहं सुमहद्रूपं सङ्क्षिप्य पुनरात्मनः ॥ 153 ॥
विमोचयित्वा तं बन्धं प्रकृतिस्थः स्थितः पुनः ।
आयसं परिघं गृह्य तानि रक्षांस्यसूदयम् ॥ 154 ॥
ततस्तन्नगरद्वारं वेगेनाप्लुतवानहम् ।
पुच्छेन च प्रदीप्तेन तां पुरीं साट्टगोपुराम् ॥ 155 ॥
दहाम्यहमसम्भ्रान्तो युगान्ताग्निरिव प्रजाः ।
विनष्टा जानकी व्यक्तं न ह्यदग्धः प्रदृश्यते ॥ 156 ॥
लङ्कायां कश्चिदुद्धेशः सर्वा भस्मीकृता पुरी ।
दहता च मया लङ्कां दग्धा सीता न संशयः ॥ 157 ॥
रामस्य हि महत्कार्यं मयेदं वितथीकृतम् ।
इति शोकसमाविष्टश्चिन्तामहमुपागतः ॥ 158 ॥
अथाहं वाचमश्रौषं चारणानां शुभाक्षराम् ।
जानकी न च दग्धेति विस्मयोदन्तभाषिणाम् ॥ 159 ॥
ततो मे बुद्धिरुत्पन्ना श्रुत्वा तामद्भुतां गिरम् ।
अदग्धा जानकीत्येवं निमित्तैश्चोपलक्षिता ॥ 160 ॥
दीप्यमाने तु लाङ्गूले न मां दहति पावकः ।
हृदयं च प्रहृष्टं मे वातास्सुरभिगन्धिनः ॥ 161 ॥
तैर्निमित्तैश्च दृष्टाथैः कारणैश्च महागुणैः ।
ऋषिवाक्यैश्च सिद्धार्थैरभवं हृष्टमानसः ॥ 162 ॥
पुनर्दृष्ट्वा च वैदेहीं विसृष्टश्च तया पुनः ।
ततः पर्वतमासाद्य तत्रारिष्टमहं पुनः ॥ 163 ॥
प्रतिप्लवनमारेभे युष्मद्धर्शनकाङ्क्षया ।
ततः पवनचन्द्रार्कसिद्धगन्धर्वसेवितम् ॥ 164 ॥
पन्थानमहमाक्रम्य भवतो दृष्टवानिह ।
राघवस्य प्रभावेण भवतां चैव तेजसा ॥ 165 ॥
सुग्रीवस्य च कार्यार्थं मया सर्वमनुष्ठितम् ।
एतत्सर्वं मया तत्र यथावदुपपादितम् ॥ 166 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे अष्टपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha aṣṭapañcāśassargaḥ |
tatastasya gireḥ śṛṅge mahendrasya mahābalāḥ |
hanumatpramukhāḥ prītiṃ harayo jagmuruttamām || 1 ||
taṃ tataḥ prītisaṃhṛṣṭaḥ prītimantaṃ mahākapim |
jāmbavānkāryavṛttāntamapṛcchadanilātmajam || 2 ||
kathaṃ dṛṣṭā tvayā devī kathaṃ vā tatra vartate |
tasyāṃ vā sa kathaṃvṛttaḥ krūrakarmā daśānanaḥ || 3 ||
tattvatassarvametannaḥ prabrūhi tvaṃ mahākape |
śrutārthāścintayiṣyāmo bhūyaḥ kāryaviniścayam || 4 ||
yaścārthastattra vaktavyo gatairasmābhirātmavān |
rakṣitavyaṃ ca yattatra tadbhavānvyākarotu naḥ || 5 ||
sa niyuktastatastena samprahṛṣṭatanūruhaḥ |
praṇamya śirasā devyai sītāyai pratyabhāṣata || 6 ||
pratyakṣameva bhavatāṃ mahendrāgrātkhāmāplutaḥ |
udadherdakṣiṇaṃ pāraṃ kāṅkṣamāṇa ssamāhitaḥ || 7 ||
gacchataśca hi me ghoraṃ vighnarūpamivābhavat |
kāñcanaṃ śikharaṃ divyaṃ paśyāmi sumanoharam || 8 ||
sthitaṃ pandhānamāvṛtya mene vighnaṃ ca taṃ nagam |
upasaṅgamya taṃ divyaṃ kāñcanaṃ nagasattamam || 9 ||
kṛtā me manasā buddhirbhettavyo'yaṃ mayeti ca |
prahataṃ ca mayā tasya lāṅgūlena mahāgireḥ || 10 ||
śikharaṃ sūryasaṅkāśaṃ vyaśīryata sahasradhā |
vyavasāyaṃ ca taṃ buddhvā sa hovāca mahāgiriḥ || 11 ||
puttreti madhurāṃ vāṇīṃ manaḥ prahlādayanniva |
pitṛvyaṃ cāpi māṃ viddhi sakhāyaṃ mātariśvanaḥ || 12 ||
mainākamiti vikhyātaṃ nivasantaṃ mahodadhau |
pakṣavantaḥ purā puttra babhūvuḥ parvatottamāḥ || 13 ||
chandataḥ pṛthivīṃ cerurbādhamānāḥ samantataḥ |
śrutvā nagānāṃ caritaṃ mahendraḥ pākaśāsanaḥ || 14 ||
ciccheda bhagavān pakṣānvajreṇaiṣāṃ sahasraśaḥ |
ahaṃ tu mokṣitastasmāttava pitrā mahātmanā || 15 ||
mārutena tadā vatsa prakṣipto'smi mahārṇave |
rāmasya ca mayā sāhye vartitavyamarindama || 16 ||
rāmo dharmabhṛtāṃ śreṣṭho mahendrasamavikramaḥ |
etacchrutvā vacastasya mainākasya mahātmanaḥ || 17 ||
kāryamāvedya tu girerudyataṃ ca mano mama |
tena cāhamanujñāto mainākena mahātmanā || 18 ||
sa cāpyantarhitaḥ śailo mānuṣeṇa vapuṣmatā |
śarīreṇa mahāśailaḥ śailena ca mahodadhau || 19 ||
uttamaṃ javamāsthāya śeṣaṃ panthānamāsthitaḥ |
tato'haṃ suciraṃ kālaṃ vegenābhyāgamaṃ pathi || 20 ||
tataḥ paśyāmyahaṃ devīṃ surasāṃ nāgamātaram |
samudramadhye sā devī vacanaṃ māmabhāṣata || 21 ||
mama bhakṣaḥ pradiṣṭastvamamarairharisattama |
atastvāṃ bhakṣayiṣyāmi vihitastvaṃ cirasya me || 22 ||
evamukta ssurasayā prāñjaliḥ praṇataḥ sthitaḥ |
vivarṇavadano bhūtvā vākyaṃ cedamudīrayam || 23 ||
rāmo dāśarathiḥ śrīmān praviṣṭo daṇḍakāvanam |
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā ca parantapaḥ || 24 ||
tasya sītā hṛtā bhāryā rāvaṇena durātmanā |
tasyā ssaṅkāśaṃ dūto'haṃ gamiṣye rāmaśāsanāt || 25 ||
kartumarhasi rāmasya sāhāyyaṃ viṣaye satī |
athavā maithilīṃ dṛṣṭvā rāmaṃ cākliṣṭakāriṇam || 26 ||
āgamiṣyāmi te vaktraṃ satyaṃ pratiśṛṇomi te |
evamuktā mayā sā tu surasā kāmarūpiṇī || 27 ||
abravīnnātivarteta kaścideṣa varo mama |
evamuktassurasayā daśayojanamāyataḥ || 28 ||
tatorthaguṇavistāro babhūvāhaṃ kṣaṇena tu |
matpramāṇānurūpaṃ ca vyāditaṃ ca mukhaṃ tayā || 29 ||
taddṛṣṭvā vyāditaṃ cāsyaṃ hrasvaṃ hyakaravaṃ vapuḥ |
tasminmuhūrte ca punarbabhūvāṅguṣṭhamātrakaḥ || 30 ||
abhipatyāśu tadvaktraṃ nirgato'haṃ tataḥ kṣaṇāt |
abravītsurasā devī svena rūpeṇa māṃ punaḥ || 31 ||
arthasiddhyai hariśreṣṭha gaccha saumya yathāsukham |
samānaya ca vaidehīṃ rāghaveṇa mahātmanā || 32 ||
sukhī bhava mahābāho prītā'smi tava vānara |
tato'haṃ sādhu sādhviti sarvabhūtaiḥ praśaṃsitaḥ || 33 ||
tato'ntarikṣaṃ vipulaṃ pluto'haṃ garuḍo yathā |
chāyā me nigṛhītā ca na ca paśyāmi kiñcana || 34 ||
so'haṃ vihatavegastu diśo daśa vilokayan |
na kiñcittatra paśyāmi yena me'pahṛtā gatiḥ || 35 ||
tato me buddhirutpannā kinnāma gagane mama |
īdṛśo vighna utpanno rūpaṃ yatra na dṛśyate || 36 ||
adhobhāgena me dṛṣṭi śśocatā pātitā mayā |
tato'drākṣamahaṃ bhīmāṃ rākṣasīṃ salileśayām || 37 ||
prahasya ca mahānādamukto'haṃ bhīmayā tayā |
avasthitamasambhrāntamidaṃ vākyamaśobhanam || 38 ||
kvāsi gantā mahākāya kṣudhitāyā mamepsitaḥ |
bhakṣaḥ prīṇaya me dehaṃ ciramāhāravarjitam || 39 ||
bāḍhamityeva tāṃ vāṇīṃ pratyagṛhṇāmahaṃ tataḥ |
asyapramāṇādadhikaṃ tasyāḥ kāyamapūrayam || 40 ||
tasyāścāsyaṃ mahadbhīmaṃ vardhate mama bhakṣaṇe |
na ca māṃ sādhu bubudhe mama vā vikṛtaṃ kṛtam || 41 ||
tato'haṃ vipulaṃ rūpaṃ saṅkṣipya nimiṣāntarāt |
tasyā hṛdayamādāya prapatāmi nabhaḥsthalam || 42 ||
sā visṛṣṭabhujā bhīmā papāta lavaṇāmbhasi |
mayā parvatasaṅkāśā nikṛttahṛdayā satī || 43 ||
śṛṇomi khagatānāṃ ca siddhānāṃ cāraṇaissaha |
rākṣasī siṃhikā bhīmā kṣipraṃ hanumatā hatā || 44 ||
tāṃ hatvā punarevāhaṃ kṛtyamātyayikaṃ smaran |
gatvā cāha mahadhvānaṃ paśyāmi nagamaṇḍitam || 45 ||
dakṣiṇaṃ tīramudadherlaṅkā yatra ca sā purī |
astaṃ dinakare yāte rakṣasāṃ nilayaṃ puram || 46 ||
praviṣṭo'hamavijñāto rakṣobhirbhīmavikramaiḥ |
tatra praviśataścāpi kalpāntaghanasannibhā || 47 ||
aṭṭahāsaṃ vimuñcantī nārī kāpyutthitā puraḥ |
jighāṃsantīṃ tatastāṃ tu jvaladagniśiroruhām || 48 ||
savyamuṣṭiprahāreṇa parājitya subhairavām |
pradoṣakāle praviśaṃ bhītayā'haṃ tayoditaḥ || 49 ||
ahaṃ laṅkāpurī vīra nirjitā vikrameṇa te |
yasmāttasmādvijetāsi sarvarakṣāṃsyaśeṣataḥ || 50 ||
tatrāhaṃ sarvarātraṃ tu vicinvan janakātmajām |
rāvaṇāntaḥpuragato na cāpaśyaṃ sumadhyamām || 51 ||
tata ssītāmapaśyaṃstu rāvaṇasya niveśane |
śokasāgaramāsādya na pāramupalakṣaye || 52 ||
śocatā ca mayā dṛṣṭaṃ prākāreṇa samāvṛtam |
kāñcanena vikṛṣṭena gṛhopavanamuttamam || 53 ||
sa prākāramavaplutya paśyāmi bahupādapam |
aśokavanikāmadhye śiṃśupāpādapo mahān || 54 ||
tamāruhya ca paśyāmi kāñcanaṃ kadalīvanam |
adūre śiṃśupāvṛkṣātpaśyāmi varavarṇinīm || 55 ||
śyāmāṃ kamalapatrākṣīmupavāsakṛśānanām |
tadekavāsassaṃvītāṃ rajodhvastaśiroruhām || 56 ||
śokasantāpadīnāṅgīṃ sītāṃ bhartṛhite sthitām |
rākṣasībhirvirūpābhiḥ krūrābhirabhisaṃvṛtām || 57 ||
māṃsaśoṇitabhakṣābhirvyāghrībhirhariṇīmiva |
sā mayā rākṣasīmadhye tarjyamānā muhurmuhuḥ || 58 ||
ekaveṇīdharā dīnā bhartṛcintāparāyaṇā |
bhūmiśayyā vivarṇāṅgī padminīva himāgame || 59 ||
rāvaṇādvinivṛttārthā martavyakṛtaniścayā |
kathañcinmṛgaśābākṣī tūrṇamāsāditā mayā || 60 ||
tāṃ dṛṣṭvā tādṛśīṃ nārīṃ rāmapatnīṃ yaśasvinīm |
tatraiva śiṃśupāvṛkṣe paśyannahamavasthitaḥ || 61 ||
tato halahalāśabdaṃ kāñcīnūpuramiśritam |
śṛṇomyadhikagambhīraṃ rāvaṇasya niveśane || 62 ||
tato'haṃ paramodvignaḥ svaṃ rūpaṃ pratyasaṃharam |
ahaṃ tu śiṃśupāvṛkṣe pakṣīva gahane sthitaḥ || 63 ||
tato rāvaṇadārāśca rāvaṇaśca mahābalaḥ |
taṃ deśaṃ samanuprāptā yatra sītā'bhavat sthitā || 64 ||
taṃ dṛṣṭvātha varārohā sītā rakṣogaṇeśvaram |
saṅkucyorūstanau pīnau bāhubhyāṃ parirabhya ca || 65 ||
vitrastāṃ paramodvignāṃ vīkṣamāṇāṃ tatastataḥ |
trāṇaṃ kiñcidapaśyantīṃ vepamānāṃ tapasvinīm || 66 ||
tāmuvāca daśagrīvassītāṃ paramaduḥkhitām |
avākcirāḥ prapatito bahumanyasva māmiti || 67 ||
yadi cettvaṃ tu darpānmāṃ nābhinandasi garvite |
dvau māsāvantaraṃ sīte pāsyāmi rudhiraṃ tava || 68 ||
etacchrutvā vacastasya rāvaṇasya durātmanaḥ |
uvāca paramakruddhā sītā vacanamuttamam || 69 ||
rākṣasādhama rāmasya bhāryāmamitatejasaḥ |
ikṣvākukulanāthasya snuṣāṃ daśarathasya ca || 70 ||
avācyaṃ vadato jihvā kathaṃ na patitā tava |
kiñcidvīryaṃ tavānārya yo māṃ bharturasannidhau || 71 ||
apahṛtyā''gataḥ pāpa te nādṛṣṭo mahātmanā |
na tvaṃ rāmasya sadṛśo dāsye'pyasya na yujyase || 72 ||
yajñīya ssatyavādī ca raṇaślāghī ca rāghavaḥ |
jānakyā paruṣaṃ vākyamevamukto daśānanaḥ || 73 ||
jajvāla sahasā kopāccitāstha iva pāvakaḥ |
vivṛtya nayane krūre muṣṭimudyamya dakṣiṇam || 74 ||
maithilīṃ hantumārabdhaḥ strībhirhāhākṛtaṃ tadā |
strīṇāṃ madhyātsamutpatya tasya bhāryā durātmanaḥ || 75 ||
varā mandodarī nāma tayā sa pratiṣedhitaḥ |
uktaśca madhurāṃ vāṇīṃ tayā sa madanārditaḥ || 76 ||
sītayā tava kiṃ kāryaṃ mahendrasamavikramaḥ |
devagandharvakanyābhiryakṣakanyābhireva ca || 77 ||
sārdhaṃ prabho ramasveha sītayā kiṃ kariṣyasi |
tatastābhissametābhirnārībhissa mahābalaḥ || 78 ||
prasādya sahasā nīto bhavanaṃ svaṃ niśācaraḥ |
yāte tasmin daśagrīve rākṣasyo vikṛtānanāḥ || 79 ||
sītāṃ nirbhartsayāmāsurvākyaiḥ krūraissudāruṇaiḥ |
tṛṇavadbhāṣitaṃ tāsāṃ gaṇayāmāsa jānakī || 80 ||
garjitaṃ ca tadā tāsāṃ sītāṃ prāpya nirarthakam |
vṛthāgarjitaniśceṣṭā rākṣasyaḥ piśitāśanāḥ || 81 ||
rāvaṇāya śaśaṃsustāḥ sītādhyavasitaṃ mahat |
tatastāssahitāssarvā nihatāśā nirudyamāḥ || 82 ||
parikṣipya samantāttāṃ nidrāvaśamupāgatāḥ |
tāsu caiva prasuptāsu sītā bhartṛhite ratā || 83 ||
vilapya karuṇaṃ dīnā praśuśoca suduḥkhitā |
tāsāṃ madhyātsamutthāya trijaṭā vākyamabravīt || 84 ||
ātmānaṃ khādata kṣipraṃ na sītā vinaśiṣyati |
janakasyātmajā sādhvī snuṣā daśarathasya ca || 85 ||
svapno hyadya mayā dṛṣṭo dāruṇo romaharṣaṇaḥ |
rakṣasāṃ ca vināśāya bharturasyā jayāya ca || 86 ||
alamasmātparitrātuṃ rāghavādrākṣasīgaṇam |
abhiyācāma vaidehīmetaddhi mama rocate || 87 ||
yasyā hyevaṃvidhassvapno duḥkhitāyāḥ pradṛśyate |
sā duḥkhairvividhairmuktā sukhamāpnotyanuttamam || 88 ||
praṇipātaprasannā hi maithilī janakātmajā |
tatassā hrīmatī bālā bharturvijayaharṣitā || 89 ||
avocadyadi tattathyaṃ bhaveyaṃ śaraṇaṃ hi vaḥ |
tāṃ cāhaṃ tādṛśīṃ dṛṣṭvā sītāyā dāruṇāṃ daśām |
cintayāmāsa vikrānto na ca me nirvṛtaṃ manaḥ || 90 ||
sambhāṣaṇārthaṃ ca mayā jānakyāścintito vidhiḥ || 91 ||
ikṣvākūṇāṃ hi vaṃśastu tato mama puraskṛtaḥ |
śrutvā tu gaditāṃ vācaṃ rājarṣigaṇapūjitām || 92 ||
pratyabhāṣata māṃ devī bāṣpaiḥ pihitalocanā |
kastvaṃ kena kathaṃ ceha prāpto vānarapuṅgavaḥ || 93 ||
kā ca rāmeṇa te prītistanme śaṃsitumarhasi |
tasyāstadvacanaṃ śrutvā hyahamapyabruvaṃ vacaḥ || 94 ||
devi rāmasya bhartuste sahāyo bhīmavikramaḥ |
sugrīvo nāma vikrānto vānarendro mahābalaḥ || 95 ||
tasya māṃ viddhi bhṛtyaṃ tvaṃ hanumantamihāgatam |
bhartrāhaṃ preṣitastubhyaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 96 ||
idaṃ ca puruṣavyāghraḥ śrīmān dāśarathiḥ svayam |
aṅgulīyamabhijñānamadāttubhyaṃ yaśasvini || 97 ||
tadicchāmi tvayā''jñaptaṃ devi kiṃ karavāṇyaham |
rāmalakṣmaṇayoḥ pārśvaṃ nayāmi tvāṃ kimuttaram || 98 ||
etacchrutvā viditvā ca sītā janakanandinī |
āharāvaṇamutsādya rāghavo māṃ nayatviti || 99 ||
praṇamya śirasā devīṃ mahamāryāmaninditām |
rāghavasya manohlādamabhijñānamayāciṣam || 100 ||
atha māmabravītsītā gṛhyatāmayamuttamaḥ |
maṇiryena mahābāhū rāmastvāṃ bahumanyate || 101 ||
ityuktvā tu varārohā maṇipravaramadbhutam |
prāyacchatparamodvignā vācā māṃ sandideśaha || 102 ||
tatastasyai praṇamyāhaṃ rājaputryai samāhitaḥ |
pradakṣiṇaṃ parikrāmamihābhyudgatamānasaḥ || 103 ||
ukto'haṃ punarevedaṃ niścitya manasā tayā |
hanumanmama vṛttāntaṃ vaktumarhasi rāghave || 104 ||
yathā śrutvaiva na cirāttāvubhau rāmalakṣmaṇau |
sugrīvasahitau vīrāvupeyātāṃ tathā kuru || 105 ||
yadyanyathā bhavedetaddvau māsau jīvitaṃ mama |
na māṃ drakṣyati kākutstho mriye sāhamanāthavat || 106 ||
tacchrutvā karuṇaṃ vākyaṃ krodho māmabhyavartata |
uttaraṃ ca mayā dṛṣṭaṃ kāryaśeṣamanantaram || 107 ||
tato'vardhata me kāyastadā parvatasannibhaḥ |
yuddhakāṅkṣī vanaṃ tacca vināśayitumārabhe || 108 ||
tadbhagnaṃ vanaṣaṇḍaṃ tu bhrāntatrastamṛgadvijam |
pratibuddhā nirīkṣante rākṣasyo vikṛtānanāḥ || 109 ||
māṃ ca dṛṣṭvā vane tasmin samāgamya tatastataḥ |
tā ssamabhyāgatāḥ kṣipraṃ rāvaṇāyācacakṣire || 110 ||
rājasvanamidaṃ durgaṃ tava bhagnaṃ durātmanā |
vānareṇa hyavijñāya tava vīryaṃ mahābala || 111 ||
durbuddhestasya rājendra tava vipriyakāriṇaḥ |
vadhamājñāpaya kṣipraṃ yathāsau vilayaṃ vrajet || 112 ||
tacchrutvā rākṣasendreṇa visṛṣṭā bhṛśadurjayāḥ |
rākṣasāḥ kiṅkarā nāma rāvaṇasya manonugāḥ || 113 ||
teṣāmaśītisāhasraṃ śūlamudgarapāṇinām |
mayā tasminvanoddeśe parigheṇa niṣūditam || 114 ||
teṣāṃ tu hataśeṣā ye te gatvā laghuvikramāḥ |
nihataṃ ca mahatsainyaṃ rāvaṇāyācacakṣire || 115 ||
tato me buddhirutpannā caityaprāsādamākramam |
tatrasthānrākṣasān hatvā śataṃ stambhena vai punaḥ || 116 ||
lalāmabhūto laṅkāyāssa vai vidhvaṃsito mayā |
tataḥ prahastasya sutaṃ jambumālinamādiśat || 117 ||
rākṣasairbahubhissārdhaṃ ghorarūpairbhayānakaiḥ |
taṃ mahābalasampannaṃ rākṣasaṃ raṇakovidam || 118 ||
parigheṇātighoreṇa sūdayāmi sahānugam |
tacchrutvā rākṣasendrastu mantriputtrānmahābalān || 119 ||
padātibalasampannān preṣayāmāsa rāvaṇaḥ |
parigheṇaiva tān sarvānnayāmi yamasādanam || 120 ||
mantriputtrānhatāncchṛtvā samare'laghuvikramān |
pañca senāgragācchrūrānpreṣayāmāsa rāvaṇaḥ || 121 ||
tānahaṃ sahasainyānvai sarvānevābhyasūdayam |
tataḥ punardaśagrīvaḥ putramakṣaṃ mahābalam || 122 ||
bahubhī rākṣasaissārdhaṃ preṣayāmāsa rāvaṇaḥ |
taṃ tu mandodarīputtraṃ kumāraṃ raṇapaṇḍitam || 123 ||
sahasā khaṃ samutkrāntaṃ pādayośca gṛhītavān |
carmāsinaṃ śataguṇaṃ bhrāmayitvā vyapeṣayam || 124 ||
tamakṣamāgataṃ bhagnaṃ niśamya sa daśānanaḥ |
tata indrajitaṃ nāma dvitīyaṃ rāvaṇassutam || 125 ||
vyādideśa susaṅkṛddho balinaṃ yuddhadurmadam |
taccāpyahaṃ balaṃ sarvaṃ taṃ ca rākṣasapuṅgavam || 126 ||
naṣṭaujasaṃ raṇe kṛtvā paraṃ harṣamupāgamam |
mahatāpi mahābāhuḥ pratyayena mahābalaḥ || 127 ||
preṣito rāvaṇenaiva saha vīrairmadotkaṭaiḥ |
so'viṣahyaṃ hi māṃ buddhvā svaṃ balaṃ cāvamarditam || 128 ||
brāhmaṇāstreṇa sa tu māṃ prābadhnācchātivegitaḥ |
rajjubhiścābhibadhnanti tato māṃ tatra rākṣasāḥ || 129 ||
rāvaṇasya samīpaṃ ca gṛhītvā māmupānayan |
dṛṣṭvā sambhāṣitaścāhaṃ rāvaṇena durātmanā || 130 ||
pṛṣṭaśca laṅkāgamanaṃ rākṣasānāṃ ca taṃ vadham |
tatsarvaṃ ca mayā tatra sītārthamiti jalpitam || 131 ||
asyāhaṃ darśanākāṅkṣī prāptastvadbhavanaṃ vibho |
mārutasyaurasaḥ putro vānaro hanumānaham || 132 ||
rāmadūtaṃ ca māṃ viddhi sugrīvasacivaṃ kapim |
so'haṃ dūtyena rāmasya tvatsakāśamihāgataḥ || 133 ||
sugrīvaśca mahātejāssatvāṃ kuśalamabravīt |
dharmārthakāmasahitaṃ hitaṃ pathyamuvāca ca || 134 ||
vasato ṛśyamūke me parvate vipuladrume |
rāghavo raṇavikrānto mittratvaṃ samupāgataḥ || 135 ||
tena me kathitaṃ rājñā bhāryā me rakṣasā hṛtā |
tatra sāhāyyamasmākaṃ kāryaṃ sarvātmanā tvayā || 136 ||
mayā ca kathitaṃ tasmai vālinaśca vadhaṃ prati |
tatra sāhāyyahetorme samayaṃ kartumarhasi || 137 ||
vālinā hṛtarājyena sugrīveṇa mahāprabhuḥ |
cakre'gnisākṣikaṃ sakhyaṃ rāghavassaha lakṣmaṇaḥ || 138 ||
tena vālinamutpāṭya śareṇaikena saṃyuge |
vānarāṇāṃ mahārājaḥ kṛtassa plavatāṃ prabhuḥ || 139 ||
tasya sāhāyyamasmābhiḥ kāryaṃ sarvātmanā tviha |
tena prasthāpitastubhyaṃ samīpamiha dharmataḥ || 140 ||
kṣipramānīyatāṃ sītā dīyatāṃ rāghavāya ca |
yāvanna harayo vīrā vidhamanti balaṃ tava || 141 ||
vānarāṇāṃ prabhāvo hi na kena viditaḥ purā |
devatānāṃ saṅkāśaṃ ca ye gacchanti nimantritāḥ || 142 ||
iti vānararājastvāmāhetyabhihito mayā |
māmaikṣata tataḥ kruddhaścakṣuṣā pradahanniva || 143 ||
tena vadhyo'hamājñapto rakṣasā raudrakarmaṇā |
matprabhāvamavijñāya rāvaṇena durātmanā || 144 ||
tato vibhīṣaṇo nāma tasya bhrātā mahāmatiḥ |
tena rākṣasarājo'sau yācito mama kāraṇāt || 145 ||
naivaṃ rākṣasaśārdūla tyajyatāmeṣa niścayaḥ |
rājaśāstravyapeto hi mārgaḥ saṃsevyate tvayā || 146 ||
dūtavadhyā na dṛṣṭā hi rājaśāstreṣu rākṣasa |
dūtena veditavyaṃ ca yathārthaṃ hitavādinā || 147 ||
sumahatyaparādhe'pi dūtasyātulavikramaḥ |
virūpakaraṇaṃ dṛṣṭaṃ na vadho'stīti śāstrataḥ || 148 ||
vibhīṣaṇenaivamukto rāvaṇassandideśa tān |
rākṣasānetadevāsya lāṅgūlaṃ dahyatāmiti || 149 ||
tatastasya vacaḥ śrutvā mama pucchaṃ samantataḥ |
veṣṭitaṃ śaṇavalkaiśca jīrṇaiḥ kārpāsajaiḥ paṭaiḥ || 150 ||
rākṣasāḥ siddhasannāhāstataste caṇḍavikramāḥ |
tadā'dahyanta me pucchaṃ nighnantaḥ kāṣṭhamuṣṭibhiḥ || 151 ||
baddhasya bahubhiḥ pāśairyantritasya ca rākṣasaiḥ |
tataste rākṣasāśśūrā baddhaṃ māmagnisaṃvṛtam || 152 ||
aghoṣayanrājamārge nagaradvāramāgatāḥ |
tato'haṃ sumahadrūpaṃ saṅkṣipya punarātmanaḥ || 153 ||
vimocayitvā taṃ bandhaṃ prakṛtisthaḥ sthitaḥ punaḥ |
āyasaṃ parighaṃ gṛhya tāni rakṣāṃsyasūdayam || 154 ||
tatastannagaradvāraṃ vegenāplutavānaham |
pucchena ca pradīptena tāṃ purīṃ sāṭṭagopurām || 155 ||
dahāmyahamasambhrānto yugāntāgniriva prajāḥ |
vinaṣṭā jānakī vyaktaṃ na hyadagdhaḥ pradṛśyate || 156 ||
laṅkāyāṃ kaściduddheśaḥ sarvā bhasmīkṛtā purī |
dahatā ca mayā laṅkāṃ dagdhā sītā na saṃśayaḥ || 157 ||
rāmasya hi mahatkāryaṃ mayedaṃ vitathīkṛtam |
iti śokasamāviṣṭaścintāmahamupāgataḥ || 158 ||
athāhaṃ vācamaśrauṣaṃ cāraṇānāṃ śubhākṣarām |
jānakī na ca dagdheti vismayodantabhāṣiṇām || 159 ||
tato me buddhirutpannā śrutvā tāmadbhutāṃ giram |
adagdhā jānakītyevaṃ nimittaiścopalakṣitā || 160 ||
dīpyamāne tu lāṅgūle na māṃ dahati pāvakaḥ |
hṛdayaṃ ca prahṛṣṭaṃ me vātāssurabhigandhinaḥ || 161 ||
tairnimittaiśca dṛṣṭāthaiḥ kāraṇaiśca mahāguṇaiḥ |
ṛṣivākyaiśca siddhārthairabhavaṃ hṛṣṭamānasaḥ || 162 ||
punardṛṣṭvā ca vaidehīṃ visṛṣṭaśca tayā punaḥ |
tataḥ parvatamāsādya tatrāriṣṭamahaṃ punaḥ || 163 ||
pratiplavanamārebhe yuṣmaddharśanakāṅkṣayā |
tataḥ pavanacandrārkasiddhagandharvasevitam || 164 ||
panthānamahamākramya bhavato dṛṣṭavāniha |
rāghavasya prabhāveṇa bhavatāṃ caiva tejasā || 165 ||
sugrīvasya ca kāryārthaṃ mayā sarvamanuṣṭhitam |
etatsarvaṃ mayā tatra yathāvadupapāditam || 166 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe aṣṭapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.