𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌨𑌵𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌸𑍁𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑍇𑌨𑌾𑌭𑍍𑌯𑌨𑍁𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌮𑍍 ।
𑌹𑍃𑌦𑍍𑌯𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌚𑌾 𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰𑌮𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 1 ॥
𑌅𑌯𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑍍𑌸𑍁𑌸𑍂𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍇𑌣 𑌵𑌿𑌧𑌿𑌨𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ।
𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌤𑍁 𑌶𑌕𑍍𑌯𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌸𑌨𑌾𑌤𑍍𑌕𑌾𑌮𑌜𑌾𑌦𑌿𑌹 ॥ 2 ॥
𑌤𑍍𑌰𑍀𑌣𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌵𑍍𑌯𑌸𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌕𑌾𑌮𑌜𑌾𑌨𑌿 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍁𑌤 ।
𑌮𑌿𑌥𑍍𑌯𑌾𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌕𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌤𑌰𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗 ॥ 3 ॥
𑌪𑌰𑌦𑌾𑌰𑌾𑌭𑌿𑌗𑌮𑌨𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌾 𑌵𑍈𑌰𑌂 𑌚 𑌰𑍗𑌦𑍍𑌰𑌤𑌾 ।
𑌮𑌿𑌥𑍍𑌯𑌾𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌨 𑌤𑍇 𑌭𑍂𑌤𑌂 𑌨 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵 ॥ 4 ॥
𑌕𑍁𑌤𑍋𑌽𑌭𑌿𑌲𑌾𑌷𑌣𑌂 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌪𑌰𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌨𑌾𑌶𑌨𑌮𑍍 ।
𑌤𑌵 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌨𑍁𑌷𑍍𑌯𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌨 𑌚𑌾𑌭𑍂𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌕𑌦𑌾𑌚𑌨 ॥ 5 ॥
𑌮𑌨𑌸𑍍𑌯𑌪𑌿 𑌤𑌥𑌾 𑌰𑌾𑌮 𑌨 𑌚𑍈𑌤𑌦𑍍𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍 ।
𑌸𑍍𑌵𑌦𑌾𑌰𑌨𑌿𑌰𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌚 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌨𑍃𑌪𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜 ॥ 6 ॥
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌿𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌧𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌿𑌤𑍁𑌰𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌶𑌕𑌾𑌰𑌕𑌃 ।
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌧 𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌲𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌜 ॥ 7 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌤𑌚𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌶𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌜𑌿𑌤𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑍈𑌃 ॥ 8 ॥
𑌤𑌵 𑌵𑌶𑍍𑌯𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌚 𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑌿 𑌶𑍁𑌭𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨 ।
𑌤𑍃𑌤𑍀𑌯𑌂 𑌯𑌦𑌿𑌦𑌂 𑌰𑍗𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌪𑌰𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌭𑌿𑌹𑌿𑌂𑌸𑌨𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍈𑌰𑌂 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑍇 𑌮𑍋𑌹𑌾𑌤𑍍𑌤𑌚𑍍𑌚 𑌤𑍇 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌵𑍀𑌰 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 10 ॥
𑌋𑌷𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌵𑌧𑌸𑍍𑌸𑌂𑌯𑌤𑌿 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌮𑍍 ।
𑌏𑌤𑌨𑍍𑌨𑌿𑌮𑌿𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌚 𑌵𑌨𑌂 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾 𑌇𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌹 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌧𑍃𑌤𑌬𑌾𑌣𑌶𑌰𑌾𑌸𑌨𑌃 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌮 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌮𑌨𑌃 ॥ 12 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌵𑍈 𑌭𑌵𑍇𑌨𑍍𑌨𑌿𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍇𑌯𑌸𑌂 𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌮 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌮𑌨𑌃 ॥ 13 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌚𑌶𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑍍𑌨𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌮𑍇 𑌤𑌵 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍇𑌯𑌸𑌂 𑌨𑍃𑌪 ।
𑌨 𑌹𑌿 𑌮𑍇 𑌰𑍋𑌚𑌤𑍇 𑌵𑍀𑌰 𑌗𑌮𑌨𑌂 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ॥ 14 ॥
𑌕𑌾𑌰𑌣𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌦𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍂𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌮 ।
𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌹𑌿 𑌬𑌾𑌣𑌧𑌨𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌣𑌿𑌰𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌸𑌹 𑌵𑌨𑌂 𑌗𑌤𑌃 ॥ 15 ॥
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌨𑌚𑌰𑌾𑌨𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌕𑌚𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑍁𑌰𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌶𑌰𑌵𑍍𑌯𑌯𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌣𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌸𑍍𑌯𑍇𑌨𑍍𑌧𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 16 ॥
𑌸𑌮𑍀𑌪𑌤𑌸𑍍𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌤𑍇𑌜𑍋 𑌬𑌲𑌮𑍁𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑌯𑌤𑍇 𑌭𑍃𑌶𑌮𑍍 ।
𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌕𑌿𑌲 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌾𑌕𑍍𑌛𑍁𑌚𑌿𑌃 ॥ 17 ॥
𑌕𑌸𑍍𑌮𑌿𑌂𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑌭𑌵𑌤𑍍𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌵𑌨𑍇 𑌰𑌤𑌮𑍃𑌗𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑍇 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌤𑌪𑌸𑍋 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌶𑍍𑌶𑌚𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 18 ॥
𑌖𑌙𑍍𑌗𑌪𑌾𑌣𑌿𑌰𑌥𑌾𑌗𑌚𑍍𑌛𑌦𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌭𑌟𑌰𑍂𑌪𑌧𑍃𑌤𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌂𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌪𑌦𑍇 𑌨𑌿𑌶𑌿𑌤𑌃 𑌖𑌙𑍍𑌗 𑌉𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 19 ॥
𑌸 𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌵𑌿𑌧𑌿𑌨𑌾 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌪𑌸𑌿 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌃 ।
𑌸 𑌤𑌚𑍍𑌛𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑌨𑍁𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌰𑌕𑍍𑌷𑌣𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ॥ 20 ॥
𑌵𑌨𑍇 𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌚𑌰𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌯𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑌾𑌦𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌮𑍂𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌫𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 21 ॥
𑌨 𑌵𑌿𑌨𑌾 𑌯𑌾𑌤𑌿 𑌤𑌂 𑌖𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌰𑌕𑍍𑌷𑌣𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ।
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌹𑌨𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇𑌣 𑌸 𑌤𑌪𑍋𑌧𑌨𑌃 ॥ 22 ॥
𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌰𑍗𑌦𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌂 𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌪𑌸𑌿 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌰𑍗𑌦𑍍𑌰𑍇𑌽𑌭𑌿𑌰𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌤𑍍𑌤𑍋𑌽𑌧𑌰𑍍𑌮𑌕𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌃 ॥ 23 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌂𑌵𑌾𑌸𑌾𑌜𑍍𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌨𑌰𑌕𑌂 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌃 ।
𑌏𑌵𑌮𑍇𑌤𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑌂𑌯𑍋𑌗𑌕𑌾𑌰𑌣𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌅𑌗𑍍𑌨𑌿𑌸𑌂𑌯𑍋𑌗𑌵𑌦𑍍𑌧𑍇𑌤𑍁𑌶𑍍𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑌂𑌯𑍋𑌗 𑌉𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌸𑍍𑌨𑍇𑌹𑌾𑌚𑍍𑌚 𑌬𑌹𑍁𑌮𑌾𑌨𑌾𑌚𑍍𑌚 𑌸𑍍𑌮𑌾𑌰𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌨 𑌶𑌿𑌕𑍍𑌷𑌯𑍇 ॥ 25 ॥
𑌨 𑌕𑌥𑌞𑍍𑌚𑌨 𑌸𑌾 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑌧𑌨𑍁𑌷𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 ।
𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍍𑌵𑍈𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌾 𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑍍𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 ॥ 26 ॥
𑌅𑌪𑌰𑌾𑌧𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌾 𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑍍𑌵𑍀𑌰 𑌨 𑌕𑌾𑌮𑌯𑍇 ।
𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌵𑍀𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌵𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌨𑌿𑌰𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌧𑌨𑍁𑌷𑌾 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑍇𑌤𑌾𑌵𑌦𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌭𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌵𑌚 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌕𑍍𑌵 𑌚 𑌵𑌨𑌂 𑌕𑍍𑌵 𑌚 𑌕𑍍𑌷𑌾𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌪𑌃 𑌕𑍍𑌵𑌚 ॥ 28 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌮𑌿𑌦𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌦𑍍𑌦𑍇𑌶𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤𑌦𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌕𑌲𑍁𑌷𑌾 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍍𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍇𑌵𑌨𑌾𑌤𑍍 ॥ 29 ॥
𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌚𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 ।
𑌅𑌕𑍍𑌷𑌯𑌾 𑌤𑍁 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌶𑍍𑌶𑍍𑌵𑌶𑍍𑌰𑍂𑌶𑍍𑌵𑌶𑍁𑌰𑌯𑍋𑌰𑍍𑌮𑌮 ॥ 30 ॥
𑌯𑌦𑌿 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌜𑍍𑌯 𑌭𑌵𑍇𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌰𑌤𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌃 ।
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌦𑌰𑍍𑌥𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑌤𑍇 𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌧𑌰𑍍𑌮𑍇𑌣 𑌲𑌭𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑌾𑌰𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌜𑌗𑌤𑍍 ।
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌨𑌿𑌯𑌮𑍈𑌸𑍍𑌤𑍈𑌸𑍍𑌤𑍈 𑌕𑌰𑍍𑌶𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑌤𑌃 ॥ 32 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌨𑌿𑌪𑍁𑌣𑍈𑌰𑍍𑌧𑌰𑍍𑌮𑍋 𑌨 𑌸𑍁𑌖𑌾𑌲𑍍𑌲𑌭𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ।
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌮𑌤𑌿𑌸𑍍𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯 𑌚𑌰 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌤𑌪𑍋𑌵𑌨𑍇 ॥ 33 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌹𑌿 𑌵𑌿𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌤𑍁𑌭𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌮𑌪𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌚𑌾𑌪𑌲𑌾𑌦𑍇𑌤𑌦𑍁𑌦𑌾𑌹𑍃𑌤𑌂 𑌮𑍇 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌚 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌤𑌵 𑌕𑌸𑍍𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑌃 ।
𑌵𑌿𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍁 𑌸𑌹𑌾𑌨𑍁𑌜𑍇𑌨 𑌯𑌦𑍍𑌰𑍋𑌚𑌤𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌮𑌾 𑌚𑌿𑌰𑍇𑌣 ॥ 34 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌨𑌵𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha navamassargaḥ |
sutīkṣṇenābhyanujñātaṃ prasthitaṃ raghunandanam |
hṛdyayā snigdhayā vācā bhartāramidamabravīt || 1 ||
ayaṃ dharmassusūkṣmeṇa vidhinā prāpyate mahān |
nivṛttena tu śakyo'yaṃ vyasanātkāmajādiha || 2 ||
trīṇyeva vyasanānyatra kāmajāni bhavantyuta |
mithyāvākyaṃ paramakaṃ tasmādgurutarāvubhau || 3 ||
paradārābhigamanaṃ vinā vairaṃ ca raudratā |
mithyāvākyaṃ na te bhūtaṃ na bhaviṣyati rāghava || 4 ||
kuto'bhilāṣaṇaṃ strīṇāṃ pareṣāṃ dharmanāśanam |
tava nāsti manuṣyendra na cābhūtte kadācana || 5 ||
manasyapi tathā rāma na caitadvidyate kvacit |
svadāraniratastvaṃ ca nityameva nṛpātmaja || 6 ||
dharmiṣṭhassatyasandhaśca piturnirdeśakārakaḥ |
satyasandha mahābhāga śrīmallakṣmaṇapūrvaja || 7 ||
tvayi dharmaśca satyaṃ ca tvayi sarvaṃ pratiṣṭhitam |
tacca sarvaṃ mahābāho śakyaṃ dhartuṃ jitendriyaiḥ || 8 ||
tava vaśyendriyatvaṃ ca jānāmi śubhadarśana |
tṛtīyaṃ yadidaṃ raudraṃ paraprāṇābhihiṃsanam || 9 ||
nirvairaṃ kriyate mohāttacca te samupasthitam |
pratijñātastvayā vīra daṇḍakāraṇyavāsinām || 10 ||
ṛṣīṇāṃ rakṣaṇārthāya vadhassaṃyati rakṣasām |
etannimittaṃ ca vanaṃ daṇḍakā iti viśrutam || 11 ||
prasthitastvaṃ saha bhrātrā dhṛtabāṇaśarāsanaḥ |
tatastvāṃ prasthitaṃ dṛṣṭvā mama cintākulaṃ manaḥ || 12 ||
tvadvṛttaṃ cintayantyā vai bhavenniśśreyasaṃ hitam |
tvāṃ caiva prasthitaṃ dṛṣṭvā rāma cintākulaṃ manaḥ || 13 ||
sarvatacaśintaynatyā me tava niśśreyasaṃ nṛpa |
na hi me rocate vīra gamanaṃ daṇḍakānprati || 14 ||
kāraṇaṃ tatra vakṣyāmi vadantyāśśrūyatāṃ mama |
tvaṃ hi bāṇadhanuṣpāṇirbhrātrā saha vanaṃ gataḥ || 15 ||
dṛṣṭvā vanacarānsarvānkaccitkuryāśśaravyayam |
kṣatriyāṇāmapi dhanurhutāśasyendhanāni ca || 16 ||
samīpatassthitaṃ tejo balamucchrayate bhṛśam |
purā kila mahābāho tapassvī satyavākchuciḥ || 17 ||
kasmiṃścidabhavatpuṇye vane ratamṛgadvije |
tasyaiva tapaso vighnaṃ kartumindraśśacīpatiḥ || 18 ||
khaṅgapāṇirathāgacchadāśramaṃ bhaṭarūpadhṛt |
tasmiṃstadāśramapade niśitaḥ khaṅga uttamaḥ || 19 ||
sa nyāsavidhinā dattaḥ puṇye tapasi tiṣṭhataḥ |
sa tacchastramanuprāpya nyāsarakṣaṇatatparaḥ || 20 ||
vane tu vicaratyeva rakṣanpratyayamātmanaḥ |
yatra gacchatyupādātuṃ mūlāni ca phalāni ca || 21 ||
na vinā yāti taṃ khaṅgaṃ nyāsarakṣaṇatatparaḥ |
nityaṃ śastraṃ parivahankrameṇa sa tapodhanaḥ || 22 ||
cakāra raudrīṃ svāṃ buddhiṃ tyaktvā tapasi niścayam |
tatassaraudre'bhirataḥ pramatto'dharmakarśitaḥ || 23 ||
tasya śastrasya saṃvāsājjagāma narakaṃ muniḥ |
evametatpurā vṛttaṃ śastrasaṃyogakāraṇam || 24 ||
agnisaṃyogavaddhetuśśastrasaṃyoga ucyate |
snehācca bahumānācca smāraye tvāṃ na śikṣaye || 25 ||
na kathañcana sā kāryā gṛhītadhanuṣā tvayā |
buddhirvairaṃ vinā hantuṃ rākṣasāndaṇḍakāśritān || 26 ||
aparādhaṃ vinā hantuṃ lokānvīra na kāmaye |
kṣatriyāṇāṃ tu vīrāṇāṃ vaneṣu niratātmanām || 27 ||
dhanuṣā kāryametāvadārtānāṃ tvabhirakṣaṇam |
kvaca śastraṃ kva ca vanaṃ kva ca kṣātraṃ tapaḥ kvaca || 28 ||
vyāviddhamidamasmābhirddeśadharmastu pūjyatām |
tadārya kaluṣā buddhirjāyate śastrasevanāt || 29 ||
punargatvā tvayodhyāyāṃ kṣatradharmaṃ cariṣyasi |
akṣayā tu bhavetprītiśśvaśrūśvaśurayormama || 30 ||
yadi rājyaṃ parityajya bhavestvaṃ nirato muniḥ |
dharmādarthaḥ prabhavati dharmātprabhavate sukham || 31 ||
dharmeṇa labhate sarvaṃ dharmasāramidaṃ jagat |
ātmānaṃ niyamaistaistai karśayitvā prayatnataḥ || 32 ||
prāpyate nipuṇairdharmo na sukhāllabhyate sukham |
nityaṃ śucimatissaumya cara dharmaṃ tapovane || 33 ||
sarvaṃ hi viditaṃ tubhyaṃ trailokyamapi tattvataḥ |
strīcāpalādetadudāhṛtaṃ me dharmaṃ ca vaktuṃ tava kassamarthaḥ |
vicārya buddhyā tu sahānujena yadrocate tatkuru mā cireṇa || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe navamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ नवमस्सर्गः ।
सुतीक्ष्णेनाभ्यनुज्ञातं प्रस्थितं रघुनन्दनम् ।
हृद्यया स्निग्धया वाचा भर्तारमिदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
अयं धर्मस्सुसूक्ष्मेण विधिना प्राप्यते महान् ।
निवृत्तेन तु शक्योऽयं व्यसनात्कामजादिह ॥ 2 ॥
त्रीण्येव व्यसनान्यत्र कामजानि भवन्त्युत ।
मिथ्यावाक्यं परमकं तस्माद्गुरुतरावुभौ ॥ 3 ॥
परदाराभिगमनं विना वैरं च रौद्रता ।
मिथ्यावाक्यं न ते भूतं न भविष्यति राघव ॥ 4 ॥
कुतोऽभिलाषणं स्त्रीणां परेषां धर्मनाशनम् ।
तव नास्ति मनुष्येन्द्र न चाभूत्ते कदाचन ॥ 5 ॥
मनस्यपि तथा राम न चैतद्विद्यते क्वचित् ।
स्वदारनिरतस्त्वं च नित्यमेव नृपात्मज ॥ 6 ॥
धर्मिष्ठस्सत्यसन्धश्च पितुर्निर्देशकारकः ।
सत्यसन्ध महाभाग श्रीमल्लक्ष्मणपूर्वज ॥ 7 ॥
त्वयि धर्मश्च सत्यं च त्वयि सर्वं प्रतिष्ठितम् ।
तच्च सर्वं महाबाहो शक्यं धर्तुं जितेन्द्रियैः ॥ 8 ॥
तव वश्येन्द्रियत्वं च जानामि शुभदर्शन ।
तृतीयं यदिदं रौद्रं परप्राणाभिहिंसनम् ॥ 9 ॥
निर्वैरं क्रियते मोहात्तच्च ते समुपस्थितम् ।
प्रतिज्ञातस्त्वया वीर दण्डकारण्यवासिनाम् ॥ 10 ॥
ऋषीणां रक्षणार्थाय वधस्संयति रक्षसाम् ।
एतन्निमित्तं च वनं दण्डका इति विश्रुतम् ॥ 11 ॥
प्रस्थितस्त्वं सह भ्रात्रा धृतबाणशरासनः ।
ततस्त्वां प्रस्थितं दृष्ट्वा मम चिन्ताकुलं मनः ॥ 12 ॥
त्वद्वृत्तं चिन्तयन्त्या वै भवेन्निश्श्रेयसं हितम् ।
त्वां चैव प्रस्थितं दृष्ट्वा राम चिन्ताकुलं मनः ॥ 13 ॥
सर्वतचशिन्तय्नत्या मे तव निश्श्रेयसं नृप ।
न हि मे रोचते वीर गमनं दण्डकान्प्रति ॥ 14 ॥
कारणं तत्र वक्ष्यामि वदन्त्याश्श्रूयतां मम ।
त्वं हि बाणधनुष्पाणिर्भ्रात्रा सह वनं गतः ॥ 15 ॥
दृष्ट्वा वनचरान्सर्वान्कच्चित्कुर्याश्शरव्ययम् ।
क्षत्रियाणामपि धनुर्हुताशस्येन्धनानि च ॥ 16 ॥
समीपतस्स्थितं तेजो बलमुच्छ्रयते भृशम् ।
पुरा किल महाबाहो तपस्स्वी सत्यवाक्छुचिः ॥ 17 ॥
कस्मिंश्चिदभवत्पुण्ये वने रतमृगद्विजे ।
तस्यैव तपसो विघ्नं कर्तुमिन्द्रश्शचीपतिः ॥ 18 ॥
खङ्गपाणिरथागच्छदाश्रमं भटरूपधृत् ।
तस्मिंस्तदाश्रमपदे निशितः खङ्ग उत्तमः ॥ 19 ॥
स न्यासविधिना दत्तः पुण्ये तपसि तिष्ठतः ।
स तच्छस्त्रमनुप्राप्य न्यासरक्षणतत्परः ॥ 20 ॥
वने तु विचरत्येव रक्षन्प्रत्ययमात्मनः ।
यत्र गच्छत्युपादातुं मूलानि च फलानि च ॥ 21 ॥
न विना याति तं खङ्गं न्यासरक्षणतत्परः ।
नित्यं शस्त्रं परिवहन्क्रमेण स तपोधनः ॥ 22 ॥
चकार रौद्रीं स्वां बुद्धिं त्यक्त्वा तपसि निश्चयम् ।
ततस्सरौद्रेऽभिरतः प्रमत्तोऽधर्मकर्शितः ॥ 23 ॥
तस्य शस्त्रस्य संवासाज्जगाम नरकं मुनिः ।
एवमेतत्पुरा वृत्तं शस्त्रसंयोगकारणम् ॥ 24 ॥
अग्निसंयोगवद्धेतुश्शस्त्रसंयोग उच्यते ।
स्नेहाच्च बहुमानाच्च स्मारये त्वां न शिक्षये ॥ 25 ॥
न कथञ्चन सा कार्या गृहीतधनुषा त्वया ।
बुद्धिर्वैरं विना हन्तुं राक्षसान्दण्डकाश्रितान् ॥ 26 ॥
अपराधं विना हन्तुं लोकान्वीर न कामये ।
क्षत्रियाणां तु वीराणां वनेषु निरतात्मनाम् ॥ 27 ॥
धनुषा कार्यमेतावदार्तानां त्वभिरक्षणम् ।
क्वच शस्त्रं क्व च वनं क्व च क्षात्रं तपः क्वच ॥ 28 ॥
व्याविद्धमिदमस्माभिर्द्देशधर्मस्तु पूज्यताम् ।
तदार्य कलुषा बुद्धिर्जायते शस्त्रसेवनात् ॥ 29 ॥
पुनर्गत्वा त्वयोध्यायां क्षत्रधर्मं चरिष्यसि ।
अक्षया तु भवेत्प्रीतिश्श्वश्रूश्वशुरयोर्मम ॥ 30 ॥
यदि राज्यं परित्यज्य भवेस्त्वं निरतो मुनिः ।
धर्मादर्थः प्रभवति धर्मात्प्रभवते सुखम् ॥ 31 ॥
धर्मेण लभते सर्वं धर्मसारमिदं जगत् ।
आत्मानं नियमैस्तैस्तै कर्शयित्वा प्रयत्नतः ॥ 32 ॥
प्राप्यते निपुणैर्धर्मो न सुखाल्लभ्यते सुखम् ।
नित्यं शुचिमतिस्सौम्य चर धर्मं तपोवने ॥ 33 ॥
सर्वं हि विदितं तुभ्यं त्रैलोक्यमपि तत्त्वतः ।
स्त्रीचापलादेतदुदाहृतं मे धर्मं च वक्तुं तव कस्समर्थः ।
विचार्य बुद्ध्या तु सहानुजेन यद्रोचते तत्कुरु मा चिरेण ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे नवमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha navamassargaḥ |
sutīkṣṇenābhyanujñātaṃ prasthitaṃ raghunandanam |
hṛdyayā snigdhayā vācā bhartāramidamabravīt || 1 ||
ayaṃ dharmassusūkṣmeṇa vidhinā prāpyate mahān |
nivṛttena tu śakyo'yaṃ vyasanātkāmajādiha || 2 ||
trīṇyeva vyasanānyatra kāmajāni bhavantyuta |
mithyāvākyaṃ paramakaṃ tasmādgurutarāvubhau || 3 ||
paradārābhigamanaṃ vinā vairaṃ ca raudratā |
mithyāvākyaṃ na te bhūtaṃ na bhaviṣyati rāghava || 4 ||
kuto'bhilāṣaṇaṃ strīṇāṃ pareṣāṃ dharmanāśanam |
tava nāsti manuṣyendra na cābhūtte kadācana || 5 ||
manasyapi tathā rāma na caitadvidyate kvacit |
svadāraniratastvaṃ ca nityameva nṛpātmaja || 6 ||
dharmiṣṭhassatyasandhaśca piturnirdeśakārakaḥ |
satyasandha mahābhāga śrīmallakṣmaṇapūrvaja || 7 ||
tvayi dharmaśca satyaṃ ca tvayi sarvaṃ pratiṣṭhitam |
tacca sarvaṃ mahābāho śakyaṃ dhartuṃ jitendriyaiḥ || 8 ||
tava vaśyendriyatvaṃ ca jānāmi śubhadarśana |
tṛtīyaṃ yadidaṃ raudraṃ paraprāṇābhihiṃsanam || 9 ||
nirvairaṃ kriyate mohāttacca te samupasthitam |
pratijñātastvayā vīra daṇḍakāraṇyavāsinām || 10 ||
ṛṣīṇāṃ rakṣaṇārthāya vadhassaṃyati rakṣasām |
etannimittaṃ ca vanaṃ daṇḍakā iti viśrutam || 11 ||
prasthitastvaṃ saha bhrātrā dhṛtabāṇaśarāsanaḥ |
tatastvāṃ prasthitaṃ dṛṣṭvā mama cintākulaṃ manaḥ || 12 ||
tvadvṛttaṃ cintayantyā vai bhavenniśśreyasaṃ hitam |
tvāṃ caiva prasthitaṃ dṛṣṭvā rāma cintākulaṃ manaḥ || 13 ||
sarvatacaśintaynatyā me tava niśśreyasaṃ nṛpa |
na hi me rocate vīra gamanaṃ daṇḍakānprati || 14 ||
kāraṇaṃ tatra vakṣyāmi vadantyāśśrūyatāṃ mama |
tvaṃ hi bāṇadhanuṣpāṇirbhrātrā saha vanaṃ gataḥ || 15 ||
dṛṣṭvā vanacarānsarvānkaccitkuryāśśaravyayam |
kṣatriyāṇāmapi dhanurhutāśasyendhanāni ca || 16 ||
samīpatassthitaṃ tejo balamucchrayate bhṛśam |
purā kila mahābāho tapassvī satyavākchuciḥ || 17 ||
kasmiṃścidabhavatpuṇye vane ratamṛgadvije |
tasyaiva tapaso vighnaṃ kartumindraśśacīpatiḥ || 18 ||
khaṅgapāṇirathāgacchadāśramaṃ bhaṭarūpadhṛt |
tasmiṃstadāśramapade niśitaḥ khaṅga uttamaḥ || 19 ||
sa nyāsavidhinā dattaḥ puṇye tapasi tiṣṭhataḥ |
sa tacchastramanuprāpya nyāsarakṣaṇatatparaḥ || 20 ||
vane tu vicaratyeva rakṣanpratyayamātmanaḥ |
yatra gacchatyupādātuṃ mūlāni ca phalāni ca || 21 ||
na vinā yāti taṃ khaṅgaṃ nyāsarakṣaṇatatparaḥ |
nityaṃ śastraṃ parivahankrameṇa sa tapodhanaḥ || 22 ||
cakāra raudrīṃ svāṃ buddhiṃ tyaktvā tapasi niścayam |
tatassaraudre'bhirataḥ pramatto'dharmakarśitaḥ || 23 ||
tasya śastrasya saṃvāsājjagāma narakaṃ muniḥ |
evametatpurā vṛttaṃ śastrasaṃyogakāraṇam || 24 ||
agnisaṃyogavaddhetuśśastrasaṃyoga ucyate |
snehācca bahumānācca smāraye tvāṃ na śikṣaye || 25 ||
na kathañcana sā kāryā gṛhītadhanuṣā tvayā |
buddhirvairaṃ vinā hantuṃ rākṣasāndaṇḍakāśritān || 26 ||
aparādhaṃ vinā hantuṃ lokānvīra na kāmaye |
kṣatriyāṇāṃ tu vīrāṇāṃ vaneṣu niratātmanām || 27 ||
dhanuṣā kāryametāvadārtānāṃ tvabhirakṣaṇam |
kvaca śastraṃ kva ca vanaṃ kva ca kṣātraṃ tapaḥ kvaca || 28 ||
vyāviddhamidamasmābhirddeśadharmastu pūjyatām |
tadārya kaluṣā buddhirjāyate śastrasevanāt || 29 ||
punargatvā tvayodhyāyāṃ kṣatradharmaṃ cariṣyasi |
akṣayā tu bhavetprītiśśvaśrūśvaśurayormama || 30 ||
yadi rājyaṃ parityajya bhavestvaṃ nirato muniḥ |
dharmādarthaḥ prabhavati dharmātprabhavate sukham || 31 ||
dharmeṇa labhate sarvaṃ dharmasāramidaṃ jagat |
ātmānaṃ niyamaistaistai karśayitvā prayatnataḥ || 32 ||
prāpyate nipuṇairdharmo na sukhāllabhyate sukham |
nityaṃ śucimatissaumya cara dharmaṃ tapovane || 33 ||
sarvaṃ hi viditaṃ tubhyaṃ trailokyamapi tattvataḥ |
strīcāpalādetadudāhṛtaṃ me dharmaṃ ca vaktuṃ tava kassamarthaḥ |
vicārya buddhyā tu sahānujena yadrocate tatkuru mā cireṇa || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe navamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.