𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌗𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌮𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑌿𑌰𑍍𑌧𑌨𑍁𑌃 ।
𑌵𑌰𑍁𑌣𑌾𑌯𑌾𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌯𑌾𑌯 𑌦𑌦𑍗 𑌹𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌸𑌾𑌯𑌕𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌤𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌾𑌨𑍃𑌷𑍀𑌨𑍍 ।
𑌪𑌿𑌤𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌹𑍍𑌵𑌲𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌵𑌾𑌚 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 2 ॥
𑌜𑌾𑌮𑌦𑌗𑍍𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌗𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌤𑍁 𑌚𑌤𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌿𑌣𑍀 ।
𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌸𑍇𑌨𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌨𑌾𑌥𑍇𑌨 𑌪𑌾𑌲𑌿𑌤𑌾 ॥ 3 ॥
𑌸𑌨𑍍𑌦𑌿𑌶𑌸𑍍𑌵 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜 𑌸𑍇𑌨𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌚𑍍𑌛𑌾𑌸𑌨𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌶𑌾𑌸𑌨𑌂 𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌤𑍇 𑌸𑍇𑌨𑌾 𑌚𑌾𑌤𑌕𑌾𑌲𑌿𑌰𑍍𑌜𑌲𑌂 𑌯𑌥𑌾 ॥ 4 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑌮𑍍 ।
𑌬𑌾𑌹𑍁𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌵𑌜𑍍𑌯 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿 𑌚𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌗𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮 𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑍋 𑌨𑍃𑌪𑌃 ।
𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌜𑌾𑌤𑌂 𑌤𑌦𑌾 𑌮𑍇𑌨𑍇 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌮𑍇𑌵 𑌚 ॥ 6 ॥
𑌚𑍋𑌦𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌤𑌾𑌂 𑌸𑍇𑌨𑌾𑌂 𑌜𑌗𑌾𑌮𑌾𑌶𑍁 𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌮𑍍 ।
𑌪𑌤𑌾𑌕𑌾𑌧𑍍𑌵𑌜𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍂𑌰𑍍𑌯𑍋𑌦𑍍𑌘𑍁𑌷𑍍𑌟𑌨𑌿𑌨𑌾𑌦𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌸𑌿𑌕𑍍𑌤𑌰𑌾𑌜 𑌪𑌥𑌾𑌂 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑍋𑌤𑍍𑌕𑌰𑌾𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌜𑌪𑍍𑌰𑌵𑍇𑌶𑌸𑍁𑌮𑍁𑌖𑍈𑌃 𑌪𑍗𑌰𑍈𑌰𑍍𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌵𑌾𑌦𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 8 ॥
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌵𑌿𑌶𑌦𑍍𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌜𑌨𑍗𑌘𑍈𑌸𑍍𑌸𑌮𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑍗𑌰𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌗𑌤𑍋 𑌦𑍂𑌰𑌂 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍁𑌰𑌵𑌾𑌸𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑌨𑍁𑌗𑌤 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌾𑌃 ॥ 9 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶 𑌗𑍃𑌹𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌹𑌿𑌮𑌵𑌤𑍍𑌸𑌦𑍃𑌶𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌨𑌨𑌨𑍍𑌦 𑌸𑌜𑌨𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌗𑍃𑌹𑍇 𑌕𑌾𑌮𑍈 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌃 ॥ 10 ॥
𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌸𑍁𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌚 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀 𑌚 𑌸𑍁𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾 ।
𑌵𑌧𑍂𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑍇 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌯𑍋𑌷𑌿𑌤𑌃 ॥ 11 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗𑌾𑌮𑍂𑌰𑍍𑌮𑌿𑌲𑌾𑌂 𑌚 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ।
𑌕𑍁𑌶𑌧𑍍𑌵𑌜𑌸𑍁𑌤𑍇 𑌚𑍋𑌭𑍇 𑌜𑌗𑍃𑌹𑍁𑌰𑍍𑌨𑍃𑌪𑌪𑌤𑍍𑌨𑌯𑌃 ॥ 12 ॥
𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾𑌲𑌮𑍍𑌭𑌨𑍈𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌕𑍍𑌷𑍗𑌮𑌵𑌾𑌸𑌸𑌃 ।
𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌯𑌤𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌶𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌪𑍂𑌜𑌯𑌨𑍍 ॥ 13 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌸𑍁𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌸𑍍𑌵𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌂 𑌗𑍃𑌹𑌮𑌥𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌕𑍁𑌬𑍇𑌰𑌭𑌵𑌨𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ॥ 14 ॥
𑌗𑍋𑌭𑌿𑌰𑍍𑌧𑌨𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌧𑌾𑌨𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌰𑍍𑌪𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌰𑍇𑌮𑌿𑌰𑍇 𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍃𑌭𑌿𑌃 𑌸𑌹𑌿𑌤𑌾 𑌰𑌹𑌃 ॥ 15 ॥
𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑍋 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑍇𑌣𑌾𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌮𑌾 𑌭𑍁𑌵𑌿 ।
𑌕𑍃𑌤𑌦𑌾𑌰𑌾𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌧𑌨𑌾𑌃 𑌸𑌸𑍁𑌹𑍃𑌜𑍍𑌜𑌨𑌾𑌃 ॥ 16 ॥
𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍂𑌷𑌮𑌾𑌣𑌾𑌃 𑌪𑌿𑌤𑌰𑌂 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌾𑌃 ।
𑌕𑌸𑍍𑌯𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌥 𑌕𑌾𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌃 𑌸𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌭𑌰𑌤𑌂 𑌕𑍈𑌕𑌯𑍀𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑍍𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌅𑌯𑌂 𑌕𑍇𑌕𑌯𑌰𑌾𑌜𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌵𑌸𑌤𑌿 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌕 ॥ 18 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌨𑍇𑌤𑍁𑌮𑌾𑌗𑌤𑍋 𑌵𑍀𑌰 𑌯𑍁𑌧𑌾𑌜𑌿𑌨𑍍𑌮𑌾𑌤𑍁𑌲𑌸𑍍𑌤𑌵 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞 𑌮𑌿𑌧𑌿𑌲𑌾𑌯𑌾𑌮𑌹𑌂 𑌤𑌥𑌾 ॥ 19 ॥
𑌋𑌷𑌿𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌤𑍁 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌮𑌿𑌹𑌾𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌯𑍈𑌤𑌦𑍍𑌭𑌰𑌤𑌃 𑌕𑍈𑌕𑌯𑍀𑌸𑍁𑌤𑌃 ॥ 20 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌵𑌜𑍍𑌯 𑌚 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌮𑍍 ।
𑌗𑌮𑌨𑌾𑌯𑌾𑌭𑌿𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌸𑌹𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 21 ॥
𑌆𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑍍𑌯 𑌪𑌿𑌤𑌰𑌂 𑌶𑍂𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌚𑌾𑌕𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾𑌤𑍃𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌨𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌶𑍍𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌸𑌹𑌿𑌤𑍋 𑌯𑌯𑍗 ॥ 22 ॥
𑌗𑌤𑍇 𑌤𑍁 𑌭𑌰𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌪𑌿𑌤𑌰𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌸𑌂𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌪𑍂𑌜𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 23 ॥
𑌪𑌿𑌤𑍁𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌪𑍗𑌰𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌣𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌃 ।
𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌣𑌿 𑌚 𑌹𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 24 ॥
𑌮𑌾𑌤𑍃𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌾𑌤𑍃𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌣𑌿 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌰𑌮𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ।
𑌗𑍁𑌰𑍂𑌣𑌾𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌣𑌿 𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌕𑌾𑌲𑍇𑌽𑌨𑍍𑌵𑌵𑍈𑌕𑍍𑌷𑌤 ॥ 25 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌾 𑌨𑍈𑌗𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍀𑌲𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌵𑌿𑌷𑌯𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑌃 ॥ 26 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑌤𑌿𑌯𑌶𑌾 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌰𑌾𑌮 𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍𑌭𑍂𑌰𑌿𑌵 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌬𑌭𑍂𑌵 𑌗𑍁𑌣𑌵𑌤𑍍𑌤𑌰𑌃 ॥ 27 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍀𑌤𑌯𑌾 𑌸𑌾𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌵𑌿𑌜𑌹𑌾𑌰 𑌬𑌹𑍂𑌨𑍃𑌤𑍂𑌨𑍍 ।
𑌮𑌨𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌤𑌦𑍍𑌗𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌹𑍃𑌦𑌿 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌪𑌿𑌤𑌃 ॥ 28 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌤𑍁 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌦𑌾𑌰𑌾𑌃 𑌪𑌿𑌤𑍃𑌕𑍃𑌤𑌾 𑌇𑌤𑌿 ।
𑌗𑍁𑌣𑌾𑌦𑍍𑌰𑍂𑌪𑌗𑍁𑌣𑌾𑌚𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑍂𑌯𑍋𑌽𑌭𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌧𑌤 ॥ 29 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌗𑍁𑌣𑌂 𑌹𑍃𑌦𑌯𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ।
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌜𑌾𑌤𑌮𑌪𑌿 𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌮𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌿 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌂 𑌹𑍃𑌦𑌾 ॥ 30 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌭𑍂𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑍇𑌣 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀 𑌜𑌨𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾 ।
𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌭𑌿 𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾 𑌰𑍂𑌪𑍇 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌿𑌵 𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ॥ 31 ॥
𑌤𑌯𑌾 𑌸 𑌰𑌾𑌜𑌰𑍍𑌷𑌿𑌸𑍁𑌤𑍋𑌽𑌭𑌿𑌰𑌾𑌮𑌯𑌾 𑌸𑌮𑍇𑌯𑌿𑌵𑌾𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌰𑌾𑌜𑌕𑌨𑍍𑌯𑌯𑌾 ।
𑌅𑌤𑍀𑌵 𑌰𑌾𑌮 𑌶𑍍𑌶𑍁𑌶𑍁𑌭𑍇𑌽𑌭𑌿𑌰𑌾𑌮𑌯𑌾 ।
𑌵𑌿𑌭𑍁 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑌿𑌵𑌾𑌮𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 32 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptasaptatitamassargaḥ |
gate rāme praśāntātmā rāmo dāśarathirdhanuḥ |
varuṇāyāprameyāya dadau haste sasāyakam || 1 ||
abhivādya tato rāmo vasiṣṭhapramukhānṛṣīn |
pitaraṃ vihvalaṃ dṛṣṭvā provāca raghunandanaḥ || 2 ||
jāmadagnyo gato rāmaḥ prayātu caturaṅgiṇī |
ayodhyābhimukhī senā tvayā nāthena pālitā || 3 ||
sandiśasva mahārāja senāṃ tvacchāsane sthitām |
śāsanaṃ kāṅkṣate senā cātakālirjalaṃ yathā || 4 ||
rāmasya vacanaṃ śrutvā rājā daśaratha ssutam |
bāhubhyāṃ sampariṣvajya mūrdhni cāghrāya rāghavam || 5 ||
gato rāma iti śrutvā hṛṣṭaḥ pramudito nṛpaḥ |
punarjātaṃ tadā mene putramātmānameva ca || 6 ||
codayāmāsa tāṃ senāṃ jagāmāśu tataḥ purīm |
patākādhvajinīṃ ramyāṃ tūryodghuṣṭanināditām || 7 ||
siktarāja pathāṃ ramyāṃ prakīrṇakusumotkarām |
rājapraveśasumukhaiḥ paurairmaṅgalavādibhiḥ || 8 ||
sampūrṇāṃ prāviśadrājā janaughaissamalaṅkṛtām |
pauraiḥ pratyudgato dūraṃ dvijaiśca puravāsibhiḥ |
putrairanugata śśrīmān śrīmadbhiśca mahāyaśāḥ || 9 ||
praviveśa gṛhaṃ rājā himavatsadṛśaṃ punaḥ |
nananda sajano rājā gṛhe kāmai ssupūjitaḥ || 10 ||
kausalyā ca sumitrā ca kaikeyī ca sumadhyamā |
vadhūpratigrahe yuktā yāścānyā rājayoṣitaḥ || 11 ||
tatassītāṃ mahābhāgāmūrmilāṃ ca yaśasvinīm |
kuśadhvajasute cobhe jagṛhurnṛpapatnayaḥ || 12 ||
maṅgalālambhanaiścāpi śobhitāḥ kṣaumavāsasaḥ |
devatāyatanānyāśu sarvāstāḥ pratyapūjayan || 13 ||
abhivādyābhivādyāṃśca sarvā rājasutāstadā |
svaṃ svaṃ gṛhamathāsādya kuberabhavanopamam || 14 ||
gobhirdhanaiśca dhānyaiśca tarpayitvā dvijottamān |
remire muditāḥ sarvā bhartṛbhiḥ sahitā rahaḥ || 15 ||
kumārāśca mahātmāno vīryeṇāpratimā bhuvi |
kṛtadārāḥ kṛtāstrāśca sadhanāḥ sasuhṛjjanāḥ || 16 ||
śuśrūṣamāṇāḥ pitaraṃ vartayanti nararṣabhāḥ |
kasyacittvatha kālasya rājā daśarathaḥ sutam || 17 ||
bharataṃ kaikayīputra mabravīdraghunandanaḥ |
ayaṃ kekayarājasya putro vasati putraka || 18 ||
tvāṃ netumāgato vīra yudhājinmātulastava |
prārthitastena dharmajña midhilāyāmahaṃ tathā || 19 ||
ṛṣimadhye tu tasya tvaṃ prītiṃ kartumihārhasi |
śrutvā daśarathasyaitadbharataḥ kaikayīsutaḥ || 20 ||
abhivādya guruṃ rāmaṃ pariṣvajya ca lakṣmaṇam |
gamanāyābhicakrāma śatrughnasahitastadā || 21 ||
āpṛcchya pitaraṃ śūro rāmaṃ cākliṣṭakāriṇam |
mātṛścāpi naraśreṣṭha śśatrughnasahito yayau || 22 ||
gate tu bharate rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
pitaraṃ devasaṃṅkāśaṃ pūjayāmāsatustadā || 23 ||
piturājñāṃ puraskṛtya paurakāryāṇi sarvaśaḥ |
cakāra rāmo dharmātmā priyāṇi ca hitāni ca || 24 ||
mātṛbhyo mātṛkāryāṇi kṛtvā paramayantritaḥ |
gurūṇāṃ gurukāryāṇi kāle kāle'nvavaikṣata || 25 ||
evaṃ daśarathaḥ prīto brāhmaṇā naigamāstathā |
rāmasya śīlavṛttena sarve viṣayavāsinaḥ || 26 ||
teṣāmatiyaśā loke rāma ssatyaparākramaḥ |
svayambhūriva bhūtānāṃ babhūva guṇavattaraḥ || 27 ||
rāmastu sītayā sārdhaṃ vijahāra bahūnṛtūn |
manassvī tadgatastasyāḥ nityaṃ hṛdi samarpitaḥ || 28 ||
priyā tu sītā rāmasya dārāḥ pitṛkṛtā iti |
guṇādrūpaguṇāccāpi prītirbhūyo'bhyavardhata || 29 ||
tasyāśca bhartā dviguṇaṃ hṛdaye parivartate |
antarjātamapi vyaktamākhyāti hṛdayaṃ hṛdā || 30 ||
tasya bhūyo viśeṣeṇa maithilī janakātmajā |
devatābhi ssamā rūpe sītā śrīriva rūpiṇī || 31 ||
tayā sa rājarṣisuto'bhirāmayā sameyivānuttamarājakanyayā |
atīva rāma śśuśubhe'bhirāmayā |
vibhu śśriyā viṣṇurivāmareśvaraḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptasaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ सप्तसप्ततितमस्सर्गः ।
गते रामे प्रशान्तात्मा रामो दाशरथिर्धनुः ।
वरुणायाप्रमेयाय ददौ हस्ते ससायकम् ॥ 1 ॥
अभिवाद्य ततो रामो वसिष्ठप्रमुखानृषीन् ।
पितरं विह्वलं दृष्ट्वा प्रोवाच रघुनन्दनः ॥ 2 ॥
जामदग्न्यो गतो रामः प्रयातु चतुरङ्गिणी ।
अयोध्याभिमुखी सेना त्वया नाथेन पालिता ॥ 3 ॥
सन्दिशस्व महाराज सेनां त्वच्छासने स्थिताम् ।
शासनं काङ्क्षते सेना चातकालिर्जलं यथा ॥ 4 ॥
रामस्य वचनं श्रुत्वा राजा दशरथ स्सुतम् ।
बाहुभ्यां सम्परिष्वज्य मूर्ध्नि चाघ्राय राघवम् ॥ 5 ॥
गतो राम इति श्रुत्वा हृष्टः प्रमुदितो नृपः ।
पुनर्जातं तदा मेने पुत्रमात्मानमेव च ॥ 6 ॥
चोदयामास तां सेनां जगामाशु ततः पुरीम् ।
पताकाध्वजिनीं रम्यां तूर्योद्घुष्टनिनादिताम् ॥ 7 ॥
सिक्तराज पथां रम्यां प्रकीर्णकुसुमोत्कराम् ।
राजप्रवेशसुमुखैः पौरैर्मङ्गलवादिभिः ॥ 8 ॥
सम्पूर्णां प्राविशद्राजा जनौघैस्समलङ्कृताम् ।
पौरैः प्रत्युद्गतो दूरं द्विजैश्च पुरवासिभिः ।
पुत्रैरनुगत श्श्रीमान् श्रीमद्भिश्च महायशाः ॥ 9 ॥
प्रविवेश गृहं राजा हिमवत्सदृशं पुनः ।
ननन्द सजनो राजा गृहे कामै स्सुपूजितः ॥ 10 ॥
कौसल्या च सुमित्रा च कैकेयी च सुमध्यमा ।
वधूप्रतिग्रहे युक्ता याश्चान्या राजयोषितः ॥ 11 ॥
ततस्सीतां महाभागामूर्मिलां च यशस्विनीम् ।
कुशध्वजसुते चोभे जगृहुर्नृपपत्नयः ॥ 12 ॥
मङ्गलालम्भनैश्चापि शोभिताः क्षौमवाससः ।
देवतायतनान्याशु सर्वास्ताः प्रत्यपूजयन् ॥ 13 ॥
अभिवाद्याभिवाद्यांश्च सर्वा राजसुतास्तदा ।
स्वं स्वं गृहमथासाद्य कुबेरभवनोपमम् ॥ 14 ॥
गोभिर्धनैश्च धान्यैश्च तर्पयित्वा द्विजोत्तमान् ।
रेमिरे मुदिताः सर्वा भर्तृभिः सहिता रहः ॥ 15 ॥
कुमाराश्च महात्मानो वीर्येणाप्रतिमा भुवि ।
कृतदाराः कृतास्त्राश्च सधनाः ससुहृज्जनाः ॥ 16 ॥
शुश्रूषमाणाः पितरं वर्तयन्ति नरर्षभाः ।
कस्यचित्त्वथ कालस्य राजा दशरथः सुतम् ॥ 17 ॥
भरतं कैकयीपुत्र मब्रवीद्रघुनन्दनः ।
अयं केकयराजस्य पुत्रो वसति पुत्रक ॥ 18 ॥
त्वां नेतुमागतो वीर युधाजिन्मातुलस्तव ।
प्रार्थितस्तेन धर्मज्ञ मिधिलायामहं तथा ॥ 19 ॥
ऋषिमध्ये तु तस्य त्वं प्रीतिं कर्तुमिहार्हसि ।
श्रुत्वा दशरथस्यैतद्भरतः कैकयीसुतः ॥ 20 ॥
अभिवाद्य गुरुं रामं परिष्वज्य च लक्ष्मणम् ।
गमनायाभिचक्राम शत्रुघ्नसहितस्तदा ॥ 21 ॥
आपृच्छ्य पितरं शूरो रामं चाक्लिष्टकारिणम् ।
मातृश्चापि नरश्रेष्ठ श्शत्रुघ्नसहितो ययौ ॥ 22 ॥
गते तु भरते रामो लक्ष्मणश्च महाबलः ।
पितरं देवसंङ्काशं पूजयामासतुस्तदा ॥ 23 ॥
पितुराज्ञां पुरस्कृत्य पौरकार्याणि सर्वशः ।
चकार रामो धर्मात्मा प्रियाणि च हितानि च ॥ 24 ॥
मातृभ्यो मातृकार्याणि कृत्वा परमयन्त्रितः ।
गुरूणां गुरुकार्याणि काले कालेऽन्ववैक्षत ॥ 25 ॥
एवं दशरथः प्रीतो ब्राह्मणा नैगमास्तथा ।
रामस्य शीलवृत्तेन सर्वे विषयवासिनः ॥ 26 ॥
तेषामतियशा लोके राम स्सत्यपराक्रमः ।
स्वयम्भूरिव भूतानां बभूव गुणवत्तरः ॥ 27 ॥
रामस्तु सीतया सार्धं विजहार बहूनृतून् ।
मनस्स्वी तद्गतस्तस्याः नित्यं हृदि समर्पितः ॥ 28 ॥
प्रिया तु सीता रामस्य दाराः पितृकृता इति ।
गुणाद्रूपगुणाच्चापि प्रीतिर्भूयोऽभ्यवर्धत ॥ 29 ॥
तस्याश्च भर्ता द्विगुणं हृदये परिवर्तते ।
अन्तर्जातमपि व्यक्तमाख्याति हृदयं हृदा ॥ 30 ॥
तस्य भूयो विशेषेण मैथिली जनकात्मजा ।
देवताभि स्समा रूपे सीता श्रीरिव रूपिणी ॥ 31 ॥
तया स राजर्षिसुतोऽभिरामया समेयिवानुत्तमराजकन्यया ।
अतीव राम श्शुशुभेऽभिरामया ।
विभु श्श्रिया विष्णुरिवामरेश्वरः ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे सप्तसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptasaptatitamassargaḥ |
gate rāme praśāntātmā rāmo dāśarathirdhanuḥ |
varuṇāyāprameyāya dadau haste sasāyakam || 1 ||
abhivādya tato rāmo vasiṣṭhapramukhānṛṣīn |
pitaraṃ vihvalaṃ dṛṣṭvā provāca raghunandanaḥ || 2 ||
jāmadagnyo gato rāmaḥ prayātu caturaṅgiṇī |
ayodhyābhimukhī senā tvayā nāthena pālitā || 3 ||
sandiśasva mahārāja senāṃ tvacchāsane sthitām |
śāsanaṃ kāṅkṣate senā cātakālirjalaṃ yathā || 4 ||
rāmasya vacanaṃ śrutvā rājā daśaratha ssutam |
bāhubhyāṃ sampariṣvajya mūrdhni cāghrāya rāghavam || 5 ||
gato rāma iti śrutvā hṛṣṭaḥ pramudito nṛpaḥ |
punarjātaṃ tadā mene putramātmānameva ca || 6 ||
codayāmāsa tāṃ senāṃ jagāmāśu tataḥ purīm |
patākādhvajinīṃ ramyāṃ tūryodghuṣṭanināditām || 7 ||
siktarāja pathāṃ ramyāṃ prakīrṇakusumotkarām |
rājapraveśasumukhaiḥ paurairmaṅgalavādibhiḥ || 8 ||
sampūrṇāṃ prāviśadrājā janaughaissamalaṅkṛtām |
pauraiḥ pratyudgato dūraṃ dvijaiśca puravāsibhiḥ |
putrairanugata śśrīmān śrīmadbhiśca mahāyaśāḥ || 9 ||
praviveśa gṛhaṃ rājā himavatsadṛśaṃ punaḥ |
nananda sajano rājā gṛhe kāmai ssupūjitaḥ || 10 ||
kausalyā ca sumitrā ca kaikeyī ca sumadhyamā |
vadhūpratigrahe yuktā yāścānyā rājayoṣitaḥ || 11 ||
tatassītāṃ mahābhāgāmūrmilāṃ ca yaśasvinīm |
kuśadhvajasute cobhe jagṛhurnṛpapatnayaḥ || 12 ||
maṅgalālambhanaiścāpi śobhitāḥ kṣaumavāsasaḥ |
devatāyatanānyāśu sarvāstāḥ pratyapūjayan || 13 ||
abhivādyābhivādyāṃśca sarvā rājasutāstadā |
svaṃ svaṃ gṛhamathāsādya kuberabhavanopamam || 14 ||
gobhirdhanaiśca dhānyaiśca tarpayitvā dvijottamān |
remire muditāḥ sarvā bhartṛbhiḥ sahitā rahaḥ || 15 ||
kumārāśca mahātmāno vīryeṇāpratimā bhuvi |
kṛtadārāḥ kṛtāstrāśca sadhanāḥ sasuhṛjjanāḥ || 16 ||
śuśrūṣamāṇāḥ pitaraṃ vartayanti nararṣabhāḥ |
kasyacittvatha kālasya rājā daśarathaḥ sutam || 17 ||
bharataṃ kaikayīputra mabravīdraghunandanaḥ |
ayaṃ kekayarājasya putro vasati putraka || 18 ||
tvāṃ netumāgato vīra yudhājinmātulastava |
prārthitastena dharmajña midhilāyāmahaṃ tathā || 19 ||
ṛṣimadhye tu tasya tvaṃ prītiṃ kartumihārhasi |
śrutvā daśarathasyaitadbharataḥ kaikayīsutaḥ || 20 ||
abhivādya guruṃ rāmaṃ pariṣvajya ca lakṣmaṇam |
gamanāyābhicakrāma śatrughnasahitastadā || 21 ||
āpṛcchya pitaraṃ śūro rāmaṃ cākliṣṭakāriṇam |
mātṛścāpi naraśreṣṭha śśatrughnasahito yayau || 22 ||
gate tu bharate rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
pitaraṃ devasaṃṅkāśaṃ pūjayāmāsatustadā || 23 ||
piturājñāṃ puraskṛtya paurakāryāṇi sarvaśaḥ |
cakāra rāmo dharmātmā priyāṇi ca hitāni ca || 24 ||
mātṛbhyo mātṛkāryāṇi kṛtvā paramayantritaḥ |
gurūṇāṃ gurukāryāṇi kāle kāle'nvavaikṣata || 25 ||
evaṃ daśarathaḥ prīto brāhmaṇā naigamāstathā |
rāmasya śīlavṛttena sarve viṣayavāsinaḥ || 26 ||
teṣāmatiyaśā loke rāma ssatyaparākramaḥ |
svayambhūriva bhūtānāṃ babhūva guṇavattaraḥ || 27 ||
rāmastu sītayā sārdhaṃ vijahāra bahūnṛtūn |
manassvī tadgatastasyāḥ nityaṃ hṛdi samarpitaḥ || 28 ||
priyā tu sītā rāmasya dārāḥ pitṛkṛtā iti |
guṇādrūpaguṇāccāpi prītirbhūyo'bhyavardhata || 29 ||
tasyāśca bhartā dviguṇaṃ hṛdaye parivartate |
antarjātamapi vyaktamākhyāti hṛdayaṃ hṛdā || 30 ||
tasya bhūyo viśeṣeṇa maithilī janakātmajā |
devatābhi ssamā rūpe sītā śrīriva rūpiṇī || 31 ||
tayā sa rājarṣisuto'bhirāmayā sameyivānuttamarājakanyayā |
atīva rāma śśuśubhe'bhirāmayā |
vibhu śśriyā viṣṇurivāmareśvaraḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptasaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.