1.77 বালকাণ্ড - সপ্তসপ্ততিতম সর্গঃ

1.77 Balakanda - Saptasaptatitama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে বালকাণ্ডম্ ।
অথ সপ্তসপ্ততিতমস্সর্গঃ ।
গতে রামে প্রশান্তাত্মা রামো দাশরথির্ধনুঃ ।
বরুণাযাপ্রমেযায দদৌ হস্তে সসাযকম্ ॥ 1 ॥
অভিবাদ্য ততো রামো বসিষ্ঠপ্রমুখানৃষীন্ ।
পিতরং বিহ্বলং দৃষ্ট্বা প্রোবাচ রঘুনন্দনঃ ॥ 2 ॥
জামদগ্ন্যো গতো রামঃ প্রযাতু চতুরঙ্গিণী ।
অযোধ্যাভিমুখী সেনা ত্বযা নাথেন পালিতা ॥ 3 ॥
সন্দিশস্ব মহারাজ সেনাং ত্বচ্ছাসনে স্থিতাম্ ।
শাসনং কাঙ্ক্ষতে সেনা চাতকালির্জলং যথা ॥ 4 ॥
রামস্য বচনং শ্রুত্বা রাজা দশরথ স্সুতম্ ।
বাহুভ্যাং সম্পরিষ্বজ্য মূর্ধ্নি চাঘ্রায রাঘবম্ ॥ 5 ॥
গতো রাম ইতি শ্রুত্বা হৃষ্টঃ প্রমুদিতো নৃপঃ ।
পুনর্জাতং তদা মেনে পুত্রমাত্মানমেব চ ॥ 6 ॥
চোদযামাস তাং সেনাং জগামাশু ততঃ পুরীম্ ।
পতাকাধ্বজিনীং রম্যাং তূর্যোদ্ঘুষ্টনিনাদিতাম্ ॥ 7 ॥
সিক্তরাজ পথাং রম্যাং প্রকীর্ণকুসুমোত্করাম্ ।
রাজপ্রবেশসুমুখৈঃ পৌরৈর্মঙ্গলবাদিভিঃ ॥ 8 ॥
সম্পূর্ণাং প্রাবিশদ্রাজা জনৌঘৈস্সমলঙ্কৃতাম্ ।
পৌরৈঃ প্রত্যুদ্গতো দূরং দ্বিজৈশ্চ পুরবাসিভিঃ ।
পুত্রৈরনুগত শ্শ্রীমান্ শ্রীমদ্ভিশ্চ মহাযশাঃ ॥ 9 ॥
প্রবিবেশ গৃহং রাজা হিমবত্সদৃশং পুনঃ ।
ননন্দ সজনো রাজা গৃহে কামৈ স্সুপূজিতঃ ॥ 10 ॥
কৌসল্যা চ সুমিত্রা চ কৈকেযী চ সুমধ্যমা ।
বধূপ্রতিগ্রহে যুক্তা যাশ্চান্যা রাজযোষিতঃ ॥ 11 ॥
ততস্সীতাং মহাভাগামূর্মিলাং চ যশস্বিনীম্ ।
কুশধ্বজসুতে চোভে জগৃহুর্নৃপপত্নযঃ ॥ 12 ॥
মঙ্গলালম্ভনৈশ্চাপি শোভিতাঃ ক্ষৌমবাসসঃ ।
দেবতাযতনান্যাশু সর্বাস্তাঃ প্রত্যপূজযন্ ॥ 13 ॥
অভিবাদ্যাভিবাদ্যাংশ্চ সর্বা রাজসুতাস্তদা ।
স্বং স্বং গৃহমথাসাদ্য কুবেরভবনোপমম্ ॥ 14 ॥
গোভির্ধনৈশ্চ ধান্যৈশ্চ তর্পযিত্বা দ্বিজোত্তমান্ ।
রেমিরে মুদিতাঃ সর্বা ভর্তৃভিঃ সহিতা রহঃ ॥ 15 ॥
কুমারাশ্চ মহাত্মানো বীর্যেণাপ্রতিমা ভুবি ।
কৃতদারাঃ কৃতাস্ত্রাশ্চ সধনাঃ সসুহৃজ্জনাঃ ॥ 16 ॥
শুশ্রূষমাণাঃ পিতরং বর্তযন্তি নরর্ষভাঃ ।
কস্যচিত্ত্বথ কালস্য রাজা দশরথঃ সুতম্ ॥ 17 ॥
ভরতং কৈকযীপুত্র মব্রবীদ্রঘুনন্দনঃ ।
অযং কেকযরাজস্য পুত্রো বসতি পুত্রক ॥ 18 ॥
ত্বাং নেতুমাগতো বীর যুধাজিন্মাতুলস্তব ।
প্রার্থিতস্তেন ধর্মজ্ঞ মিধিলাযামহং তথা ॥ 19 ॥
ঋষিমধ্যে তু তস্য ত্বং প্রীতিং কর্তুমিহার্হসি ।
শ্রুত্বা দশরথস্যৈতদ্ভরতঃ কৈকযীসুতঃ ॥ 20 ॥
অভিবাদ্য গুরুং রামং পরিষ্বজ্য চ লক্ষ্মণম্ ।
গমনাযাভিচক্রাম শত্রুঘ্নসহিতস্তদা ॥ 21 ॥
আপৃচ্ছ্য পিতরং শূরো রামং চাক্লিষ্টকারিণম্ ।
মাতৃশ্চাপি নরশ্রেষ্ঠ শ্শত্রুঘ্নসহিতো যযৌ ॥ 22 ॥
গতে তু ভরতে রামো লক্ষ্মণশ্চ মহাবলঃ ।
পিতরং দেবসংঙ্কাশং পূজযামাসতুস্তদা ॥ 23 ॥
পিতুরাজ্ঞাং পুরস্কৃত্য পৌরকার্যাণি সর্বশঃ ।
চকার রামো ধর্মাত্মা প্রিযাণি চ হিতানি চ ॥ 24 ॥
মাতৃভ্যো মাতৃকার্যাণি কৃত্বা পরমযন্ত্রিতঃ ।
গুরূণাং গুরুকার্যাণি কালে কালেঽন্ববৈক্ষত ॥ 25 ॥
এবং দশরথঃ প্রীতো ব্রাহ্মণা নৈগমাস্তথা ।
রামস্য শীলবৃত্তেন সর্বে বিষযবাসিনঃ ॥ 26 ॥
তেষামতিযশা লোকে রাম স্সত্যপরাক্রমঃ ।
স্বযম্ভূরিব ভূতানাং বভূব গুণবত্তরঃ ॥ 27 ॥
রামস্তু সীতযা সার্ধং বিজহার বহূনৃতূন্ ।
মনস্স্বী তদ্গতস্তস্যাঃ নিত্যং হৃদি সমর্পিতঃ ॥ 28 ॥
প্রিযা তু সীতা রামস্য দারাঃ পিতৃকৃতা ইতি ।
গুণাদ্রূপগুণাচ্চাপি প্রীতির্ভূযোঽভ্যবর্ধত ॥ 29 ॥
তস্যাশ্চ ভর্তা দ্বিগুণং হৃদযে পরিবর্ততে ।
অন্তর্জাতমপি ব্যক্তমাখ্যাতি হৃদযং হৃদা ॥ 30 ॥
তস্য ভূযো বিশেষেণ মৈথিলী জনকাত্মজা ।
দেবতাভি স্সমা রূপে সীতা শ্রীরিব রূপিণী ॥ 31 ॥
তযা স রাজর্ষিসুতোঽভিরামযা সমেযিবানুত্তমরাজকন্যযা ।
অতীব রাম শ্শুশুভেঽভিরামযা ।
বিভু শ্শ্রিযা বিষ্ণুরিবামরেশ্বরঃ ॥ 32 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে বালকাণ্ডে সপ্তসপ্ততিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptasaptatitamassargaḥ |
gate rāme praśāntātmā rāmo dāśarathirdhanuḥ |
varuṇāyāprameyāya dadau haste sasāyakam || 1 ||
abhivādya tato rāmo vasiṣṭhapramukhānṛṣīn |
pitaraṃ vihvalaṃ dṛṣṭvā provāca raghunandanaḥ || 2 ||
jāmadagnyo gato rāmaḥ prayātu caturaṅgiṇī |
ayodhyābhimukhī senā tvayā nāthena pālitā || 3 ||
sandiśasva mahārāja senāṃ tvacchāsane sthitām |
śāsanaṃ kāṅkṣate senā cātakālirjalaṃ yathā || 4 ||
rāmasya vacanaṃ śrutvā rājā daśaratha ssutam |
bāhubhyāṃ sampariṣvajya mūrdhni cāghrāya rāghavam || 5 ||
gato rāma iti śrutvā hṛṣṭaḥ pramudito nṛpaḥ |
punarjātaṃ tadā mene putramātmānameva ca || 6 ||
codayāmāsa tāṃ senāṃ jagāmāśu tataḥ purīm |
patākādhvajinīṃ ramyāṃ tūryodghuṣṭanināditām || 7 ||
siktarāja pathāṃ ramyāṃ prakīrṇakusumotkarām |
rājapraveśasumukhaiḥ paurairmaṅgalavādibhiḥ || 8 ||
sampūrṇāṃ prāviśadrājā janaughaissamalaṅkṛtām |
pauraiḥ pratyudgato dūraṃ dvijaiśca puravāsibhiḥ |
putrairanugata śśrīmān śrīmadbhiśca mahāyaśāḥ || 9 ||
praviveśa gṛhaṃ rājā himavatsadṛśaṃ punaḥ |
nananda sajano rājā gṛhe kāmai ssupūjitaḥ || 10 ||
kausalyā ca sumitrā ca kaikeyī ca sumadhyamā |
vadhūpratigrahe yuktā yāścānyā rājayoṣitaḥ || 11 ||
tatassītāṃ mahābhāgāmūrmilāṃ ca yaśasvinīm |
kuśadhvajasute cobhe jagṛhurnṛpapatnayaḥ || 12 ||
maṅgalālambhanaiścāpi śobhitāḥ kṣaumavāsasaḥ |
devatāyatanānyāśu sarvāstāḥ pratyapūjayan || 13 ||
abhivādyābhivādyāṃśca sarvā rājasutāstadā |
svaṃ svaṃ gṛhamathāsādya kuberabhavanopamam || 14 ||
gobhirdhanaiśca dhānyaiśca tarpayitvā dvijottamān |
remire muditāḥ sarvā bhartṛbhiḥ sahitā rahaḥ || 15 ||
kumārāśca mahātmāno vīryeṇāpratimā bhuvi |
kṛtadārāḥ kṛtāstrāśca sadhanāḥ sasuhṛjjanāḥ || 16 ||
śuśrūṣamāṇāḥ pitaraṃ vartayanti nararṣabhāḥ |
kasyacittvatha kālasya rājā daśarathaḥ sutam || 17 ||
bharataṃ kaikayīputra mabravīdraghunandanaḥ |
ayaṃ kekayarājasya putro vasati putraka || 18 ||
tvāṃ netumāgato vīra yudhājinmātulastava |
prārthitastena dharmajña midhilāyāmahaṃ tathā || 19 ||
ṛṣimadhye tu tasya tvaṃ prītiṃ kartumihārhasi |
śrutvā daśarathasyaitadbharataḥ kaikayīsutaḥ || 20 ||
abhivādya guruṃ rāmaṃ pariṣvajya ca lakṣmaṇam |
gamanāyābhicakrāma śatrughnasahitastadā || 21 ||
āpṛcchya pitaraṃ śūro rāmaṃ cākliṣṭakāriṇam |
mātṛścāpi naraśreṣṭha śśatrughnasahito yayau || 22 ||
gate tu bharate rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
pitaraṃ devasaṃṅkāśaṃ pūjayāmāsatustadā || 23 ||
piturājñāṃ puraskṛtya paurakāryāṇi sarvaśaḥ |
cakāra rāmo dharmātmā priyāṇi ca hitāni ca || 24 ||
mātṛbhyo mātṛkāryāṇi kṛtvā paramayantritaḥ |
gurūṇāṃ gurukāryāṇi kāle kāle'nvavaikṣata || 25 ||
evaṃ daśarathaḥ prīto brāhmaṇā naigamāstathā |
rāmasya śīlavṛttena sarve viṣayavāsinaḥ || 26 ||
teṣāmatiyaśā loke rāma ssatyaparākramaḥ |
svayambhūriva bhūtānāṃ babhūva guṇavattaraḥ || 27 ||
rāmastu sītayā sārdhaṃ vijahāra bahūnṛtūn |
manassvī tadgatastasyāḥ nityaṃ hṛdi samarpitaḥ || 28 ||
priyā tu sītā rāmasya dārāḥ pitṛkṛtā iti |
guṇādrūpaguṇāccāpi prītirbhūyo'bhyavardhata || 29 ||
tasyāśca bhartā dviguṇaṃ hṛdaye parivartate |
antarjātamapi vyaktamākhyāti hṛdayaṃ hṛdā || 30 ||
tasya bhūyo viśeṣeṇa maithilī janakātmajā |
devatābhi ssamā rūpe sītā śrīriva rūpiṇī || 31 ||
tayā sa rājarṣisuto'bhirāmayā sameyivānuttamarājakanyayā |
atīva rāma śśuśubhe'bhirāmayā |
vibhu śśriyā viṣṇurivāmareśvaraḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptasaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ सप्तसप्ततितमस्सर्गः ।
गते रामे प्रशान्तात्मा रामो दाशरथिर्धनुः ।
वरुणायाप्रमेयाय ददौ हस्ते ससायकम् ॥ 1 ॥
अभिवाद्य ततो रामो वसिष्ठप्रमुखानृषीन् ।
पितरं विह्वलं दृष्ट्वा प्रोवाच रघुनन्दनः ॥ 2 ॥
जामदग्न्यो गतो रामः प्रयातु चतुरङ्गिणी ।
अयोध्याभिमुखी सेना त्वया नाथेन पालिता ॥ 3 ॥
सन्दिशस्व महाराज सेनां त्वच्छासने स्थिताम् ।
शासनं काङ्क्षते सेना चातकालिर्जलं यथा ॥ 4 ॥
रामस्य वचनं श्रुत्वा राजा दशरथ स्सुतम् ।
बाहुभ्यां सम्परिष्वज्य मूर्ध्नि चाघ्राय राघवम् ॥ 5 ॥
गतो राम इति श्रुत्वा हृष्टः प्रमुदितो नृपः ।
पुनर्जातं तदा मेने पुत्रमात्मानमेव च ॥ 6 ॥
चोदयामास तां सेनां जगामाशु ततः पुरीम् ।
पताकाध्वजिनीं रम्यां तूर्योद्घुष्टनिनादिताम् ॥ 7 ॥
सिक्तराज पथां रम्यां प्रकीर्णकुसुमोत्कराम् ।
राजप्रवेशसुमुखैः पौरैर्मङ्गलवादिभिः ॥ 8 ॥
सम्पूर्णां प्राविशद्राजा जनौघैस्समलङ्कृताम् ।
पौरैः प्रत्युद्गतो दूरं द्विजैश्च पुरवासिभिः ।
पुत्रैरनुगत श्श्रीमान् श्रीमद्भिश्च महायशाः ॥ 9 ॥
प्रविवेश गृहं राजा हिमवत्सदृशं पुनः ।
ननन्द सजनो राजा गृहे कामै स्सुपूजितः ॥ 10 ॥
कौसल्या च सुमित्रा च कैकेयी च सुमध्यमा ।
वधूप्रतिग्रहे युक्ता याश्चान्या राजयोषितः ॥ 11 ॥
ततस्सीतां महाभागामूर्मिलां च यशस्विनीम् ।
कुशध्वजसुते चोभे जगृहुर्नृपपत्नयः ॥ 12 ॥
मङ्गलालम्भनैश्चापि शोभिताः क्षौमवाससः ।
देवतायतनान्याशु सर्वास्ताः प्रत्यपूजयन् ॥ 13 ॥
अभिवाद्याभिवाद्यांश्च सर्वा राजसुतास्तदा ।
स्वं स्वं गृहमथासाद्य कुबेरभवनोपमम् ॥ 14 ॥
गोभिर्धनैश्च धान्यैश्च तर्पयित्वा द्विजोत्तमान् ।
रेमिरे मुदिताः सर्वा भर्तृभिः सहिता रहः ॥ 15 ॥
कुमाराश्च महात्मानो वीर्येणाप्रतिमा भुवि ।
कृतदाराः कृतास्त्राश्च सधनाः ससुहृज्जनाः ॥ 16 ॥
शुश्रूषमाणाः पितरं वर्तयन्ति नरर्षभाः ।
कस्यचित्त्वथ कालस्य राजा दशरथः सुतम् ॥ 17 ॥
भरतं कैकयीपुत्र मब्रवीद्रघुनन्दनः ।
अयं केकयराजस्य पुत्रो वसति पुत्रक ॥ 18 ॥
त्वां नेतुमागतो वीर युधाजिन्मातुलस्तव ।
प्रार्थितस्तेन धर्मज्ञ मिधिलायामहं तथा ॥ 19 ॥
ऋषिमध्ये तु तस्य त्वं प्रीतिं कर्तुमिहार्हसि ।
श्रुत्वा दशरथस्यैतद्भरतः कैकयीसुतः ॥ 20 ॥
अभिवाद्य गुरुं रामं परिष्वज्य च लक्ष्मणम् ।
गमनायाभिचक्राम शत्रुघ्नसहितस्तदा ॥ 21 ॥
आपृच्छ्य पितरं शूरो रामं चाक्लिष्टकारिणम् ।
मातृश्चापि नरश्रेष्ठ श्शत्रुघ्नसहितो ययौ ॥ 22 ॥
गते तु भरते रामो लक्ष्मणश्च महाबलः ।
पितरं देवसंङ्काशं पूजयामासतुस्तदा ॥ 23 ॥
पितुराज्ञां पुरस्कृत्य पौरकार्याणि सर्वशः ।
चकार रामो धर्मात्मा प्रियाणि च हितानि च ॥ 24 ॥
मातृभ्यो मातृकार्याणि कृत्वा परमयन्त्रितः ।
गुरूणां गुरुकार्याणि काले कालेऽन्ववैक्षत ॥ 25 ॥
एवं दशरथः प्रीतो ब्राह्मणा नैगमास्तथा ।
रामस्य शीलवृत्तेन सर्वे विषयवासिनः ॥ 26 ॥
तेषामतियशा लोके राम स्सत्यपराक्रमः ।
स्वयम्भूरिव भूतानां बभूव गुणवत्तरः ॥ 27 ॥
रामस्तु सीतया सार्धं विजहार बहूनृतून् ।
मनस्स्वी तद्गतस्तस्याः नित्यं हृदि समर्पितः ॥ 28 ॥
प्रिया तु सीता रामस्य दाराः पितृकृता इति ।
गुणाद्रूपगुणाच्चापि प्रीतिर्भूयोऽभ्यवर्धत ॥ 29 ॥
तस्याश्च भर्ता द्विगुणं हृदये परिवर्तते ।
अन्तर्जातमपि व्यक्तमाख्याति हृदयं हृदा ॥ 30 ॥
तस्य भूयो विशेषेण मैथिली जनकात्मजा ।
देवताभि स्समा रूपे सीता श्रीरिव रूपिणी ॥ 31 ॥
तया स राजर्षिसुतोऽभिरामया समेयिवानुत्तमराजकन्यया ।
अतीव राम श्शुशुभेऽभिरामया ।
विभु श्श्रिया विष्णुरिवामरेश्वरः ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे सप्तसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptasaptatitamassargaḥ |
gate rāme praśāntātmā rāmo dāśarathirdhanuḥ |
varuṇāyāprameyāya dadau haste sasāyakam || 1 ||
abhivādya tato rāmo vasiṣṭhapramukhānṛṣīn |
pitaraṃ vihvalaṃ dṛṣṭvā provāca raghunandanaḥ || 2 ||
jāmadagnyo gato rāmaḥ prayātu caturaṅgiṇī |
ayodhyābhimukhī senā tvayā nāthena pālitā || 3 ||
sandiśasva mahārāja senāṃ tvacchāsane sthitām |
śāsanaṃ kāṅkṣate senā cātakālirjalaṃ yathā || 4 ||
rāmasya vacanaṃ śrutvā rājā daśaratha ssutam |
bāhubhyāṃ sampariṣvajya mūrdhni cāghrāya rāghavam || 5 ||
gato rāma iti śrutvā hṛṣṭaḥ pramudito nṛpaḥ |
punarjātaṃ tadā mene putramātmānameva ca || 6 ||
codayāmāsa tāṃ senāṃ jagāmāśu tataḥ purīm |
patākādhvajinīṃ ramyāṃ tūryodghuṣṭanināditām || 7 ||
siktarāja pathāṃ ramyāṃ prakīrṇakusumotkarām |
rājapraveśasumukhaiḥ paurairmaṅgalavādibhiḥ || 8 ||
sampūrṇāṃ prāviśadrājā janaughaissamalaṅkṛtām |
pauraiḥ pratyudgato dūraṃ dvijaiśca puravāsibhiḥ |
putrairanugata śśrīmān śrīmadbhiśca mahāyaśāḥ || 9 ||
praviveśa gṛhaṃ rājā himavatsadṛśaṃ punaḥ |
nananda sajano rājā gṛhe kāmai ssupūjitaḥ || 10 ||
kausalyā ca sumitrā ca kaikeyī ca sumadhyamā |
vadhūpratigrahe yuktā yāścānyā rājayoṣitaḥ || 11 ||
tatassītāṃ mahābhāgāmūrmilāṃ ca yaśasvinīm |
kuśadhvajasute cobhe jagṛhurnṛpapatnayaḥ || 12 ||
maṅgalālambhanaiścāpi śobhitāḥ kṣaumavāsasaḥ |
devatāyatanānyāśu sarvāstāḥ pratyapūjayan || 13 ||
abhivādyābhivādyāṃśca sarvā rājasutāstadā |
svaṃ svaṃ gṛhamathāsādya kuberabhavanopamam || 14 ||
gobhirdhanaiśca dhānyaiśca tarpayitvā dvijottamān |
remire muditāḥ sarvā bhartṛbhiḥ sahitā rahaḥ || 15 ||
kumārāśca mahātmāno vīryeṇāpratimā bhuvi |
kṛtadārāḥ kṛtāstrāśca sadhanāḥ sasuhṛjjanāḥ || 16 ||
śuśrūṣamāṇāḥ pitaraṃ vartayanti nararṣabhāḥ |
kasyacittvatha kālasya rājā daśarathaḥ sutam || 17 ||
bharataṃ kaikayīputra mabravīdraghunandanaḥ |
ayaṃ kekayarājasya putro vasati putraka || 18 ||
tvāṃ netumāgato vīra yudhājinmātulastava |
prārthitastena dharmajña midhilāyāmahaṃ tathā || 19 ||
ṛṣimadhye tu tasya tvaṃ prītiṃ kartumihārhasi |
śrutvā daśarathasyaitadbharataḥ kaikayīsutaḥ || 20 ||
abhivādya guruṃ rāmaṃ pariṣvajya ca lakṣmaṇam |
gamanāyābhicakrāma śatrughnasahitastadā || 21 ||
āpṛcchya pitaraṃ śūro rāmaṃ cākliṣṭakāriṇam |
mātṛścāpi naraśreṣṭha śśatrughnasahito yayau || 22 ||
gate tu bharate rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
pitaraṃ devasaṃṅkāśaṃ pūjayāmāsatustadā || 23 ||
piturājñāṃ puraskṛtya paurakāryāṇi sarvaśaḥ |
cakāra rāmo dharmātmā priyāṇi ca hitāni ca || 24 ||
mātṛbhyo mātṛkāryāṇi kṛtvā paramayantritaḥ |
gurūṇāṃ gurukāryāṇi kāle kāle'nvavaikṣata || 25 ||
evaṃ daśarathaḥ prīto brāhmaṇā naigamāstathā |
rāmasya śīlavṛttena sarve viṣayavāsinaḥ || 26 ||
teṣāmatiyaśā loke rāma ssatyaparākramaḥ |
svayambhūriva bhūtānāṃ babhūva guṇavattaraḥ || 27 ||
rāmastu sītayā sārdhaṃ vijahāra bahūnṛtūn |
manassvī tadgatastasyāḥ nityaṃ hṛdi samarpitaḥ || 28 ||
priyā tu sītā rāmasya dārāḥ pitṛkṛtā iti |
guṇādrūpaguṇāccāpi prītirbhūyo'bhyavardhata || 29 ||
tasyāśca bhartā dviguṇaṃ hṛdaye parivartate |
antarjātamapi vyaktamākhyāti hṛdayaṃ hṛdā || 30 ||
tasya bhūyo viśeṣeṇa maithilī janakātmajā |
devatābhi ssamā rūpe sītā śrīriva rūpiṇī || 31 ||
tayā sa rājarṣisuto'bhirāmayā sameyivānuttamarājakanyayā |
atīva rāma śśuśubhe'bhirāmayā |
vibhu śśriyā viṣṇurivāmareśvaraḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptasaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in