𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌷𑌟𑍍𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌮𑌲𑍇 𑌕𑍃𑌤𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾 𑌨𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ।
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌆𑌜𑍁𑌹𑌾𑌵 𑌸𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌤𑌮𑌰𑍍𑌚𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍇𑌨 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ।
𑌰𑌾𑌘𑌵𑍗 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑍗 𑌤𑌦𑌾 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌹 ॥ 2 ॥
𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌗𑌤𑌂 𑌤𑍇𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌕𑌿𑌂 𑌕𑌰𑍋𑌮𑌿 𑌤𑌵𑌾𑌨𑌘 ।
𑌭𑌵𑌾𑌨𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌯𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌵𑌤𑌾 𑌹𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌜𑌨𑌕𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍀𑌰𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌃 ॥ 4 ॥
𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌯𑍇𑌮𑍗 𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑍗 𑌲𑍋𑌕𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍗 ।
𑌦𑍍𑌰𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌕𑌾𑌮𑍗 𑌧𑌨𑍁 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌯𑌦𑍇𑌤𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 ॥ 5 ॥
𑌏𑌤𑌦𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍇 𑌕𑍃𑌤𑌕𑌾𑌮𑍗 𑌨𑍃𑌪𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍗 ।
𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌦𑌸𑍍𑌯 𑌧𑌨𑍁𑌷𑍋 𑌯𑌥𑍇𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯𑌤𑌃 ॥ 6 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌜𑌨𑌕𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑌿𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑍂𑌯𑌤𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌧𑌨𑍁𑌷𑍋 𑌯𑌦𑌰𑍍𑌥𑌮𑌿𑌹 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 ॥ 7 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌰𑌾𑌤 𑌇𑌤𑌿 𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌮𑍇𑌷𑍍𑌷𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌮𑌹𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍 𑌹𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌦𑌤𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ॥ 8 ॥
𑌦𑌕𑍍𑌷𑌯𑌜𑍍𑌞𑌵𑌧𑍇 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌧𑌨𑍁𑌰𑌾𑌯𑌮𑍍𑌯 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌾𑌨𑍍 𑌰𑍋𑌷𑌾𑌤𑍍𑌸𑌲𑍀𑌲𑌮𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 9 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌭𑌾𑌗𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌨𑍋 𑌭𑌾𑌗𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌕𑌲𑍍𑌪𑌯𑌤 𑌮𑍇 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌃 ।
𑌵𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌾𑌣𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌹𑌾𑌣𑌿 𑌧𑌨𑍁𑌷𑌾 𑌶𑌾𑌤𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌃 ॥ 10 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌮𑌨𑌸𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌾 𑌵𑍈 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵 ।
𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌶𑌂 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋𑌽𑌭𑌵𑌦𑍍𑌭𑌵𑌃 ॥ 11 ॥
𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌦𑌦𑍗 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤𑌦𑍇𑌤𑌦𑍍𑌦𑍇𑌵𑌦𑍇𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌧𑌨𑍂𑌰𑌤𑍍𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌭𑍂𑌤𑌂 𑌤𑌦𑌾 𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌂 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵 𑌕𑍇 𑌵𑌿𑌭𑍋 ॥ 12 ॥
𑌅𑌥 𑌮𑍇 𑌕𑍃𑌷𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌾𑌦𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌮𑌯𑌾 ।
𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌶𑍋𑌧𑌯𑌤𑌾 𑌲𑌬𑍍𑌧𑌾 𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌸𑍀𑌤𑍇𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌾 ॥ 13 ॥
𑌭𑍂𑌤𑌲𑌾𑌦𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌾 𑌤𑍁 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌧𑌤 𑌮𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾 ।
𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌶𑍁𑌲𑍍𑌕𑍇𑌤𑌿 𑌮𑍇 𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑌿𑌤𑍇𑌯𑌮𑌯𑍋𑌨𑌿𑌜𑌾 ॥ 14 ॥
𑌭𑍂𑌤𑌲𑌾𑌦𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌮𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌮𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾𑌮𑍍 ।
𑌵𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵 ॥ 15 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌶𑍁𑌲𑍍𑌕𑍇𑌤𑌿 𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍 𑌨 𑌦𑌦𑌾𑌮𑌿 𑌸𑍁𑌤𑌾𑌮𑌹𑌮𑍍 ॥ 16 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌨𑍃𑌪𑌤𑌯 𑌸𑍍𑌸𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵 ।
𑌮𑌿𑌥𑌿𑌲𑌾𑌮𑌭𑍍𑌯𑍁𑌪𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌜𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌸𑌵𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 17 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌜𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌸𑌮𑌾𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍁𑌪𑌾𑌹𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌨 𑌶𑍇𑌕𑍁𑌰𑍍𑌗𑍍𑌰𑌹𑌣𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌧𑌨𑍁𑌷𑌸𑍍𑌤𑍋𑌲𑌨𑍇𑌽𑌪𑌿 𑌵𑌾 ॥ 18 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌤𑌾𑌂 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌮𑌲𑍍𑌪𑌂 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑍇 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌾 𑌨𑍃𑌪𑌤𑌯𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌨𑌿𑌬𑍋𑌧 𑌤𑌪𑍋𑌧𑌨 ॥ 19 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌕𑍋𑌪𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑍋 𑌨𑍃𑌪𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵 ।
𑌨𑍍𑌯𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑌨𑍍𑌮𑌿𑌥𑌿𑌲𑌾𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌹𑌮𑌾𑌗𑌤𑌾𑌃 ॥ 20 ॥
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌮𑌵𑌧𑍂𑌤𑌂 𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌨𑍃𑌪𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌾𑌃 ।
𑌰𑍋𑌷𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌤𑌾𑌽𑌽𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃 𑌪𑍀𑌡𑌯𑌨𑍍𑌮𑌿𑌥𑌿𑌲𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌂𑌵𑌤𑍍𑌸𑌰𑍇 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑍇 𑌕𑍍𑌷𑌯𑌂 𑌯𑌾𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌃 ।
𑌸𑌾𑌧𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌤𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌭𑍃𑌶𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑌃 ॥ 22 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌗𑌣𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌤𑌪𑌸𑌾𑌽𑌹𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌯𑌮𑍍 ।
𑌦𑌦𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌰𑌮𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌾 𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌬𑌲𑌂 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌃 ॥ 23 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌭𑌗𑍍𑌨𑌾 𑌨𑍃𑌪𑌤𑌯𑍋 𑌹𑌨𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾 𑌦𑌿𑌶𑍋 𑌯𑌯𑍁𑌃 ।
𑌅𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌦𑌿𑌗𑍍𑌧𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌾𑌪𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌃 ॥ 24 ॥
𑌤𑌦𑍇𑌤𑌨𑍍𑌮𑍁𑌨𑌿𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲 𑌧𑌨𑍁𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌰𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌮𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌯𑍋𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑍁𑌵𑍍𑌰𑌤 ॥ 25 ॥
𑌯𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌧𑌨𑍁𑌷𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌯𑌾𑌦𑌾𑌰𑍋𑌪𑌣𑌂 𑌮𑍁𑌨𑍇 ।
𑌸𑍁𑌤𑌾𑌮𑌯𑍋𑌨𑌿𑌜𑌾𑌂 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌦𑌦𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍇𑌰𑌹𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌷𑌟𑍍𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
tataḥ prabhāte vimale kṛtakarmā narādhipaḥ |
viśvāmitraṃ mahātmānaṃ ājuhāva sarāghavam || 1 ||
tamarcayitvā dharmātmā śāstradṛṣṭena karmaṇā |
rāghavau ca mahātmānau tadā vākyamuvāca ha || 2 ||
bhagavan svāgataṃ te'stu kiṃ karomi tavānagha |
bhavānājñāpayatu māmājñāpyo bhavatā hyaham || 3 ||
evamuktassa dharmātmā janakena mahātmanā |
pratyuvāca munirvīraṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 4 ||
putrau daśarathasyemau kṣatriyau lokaviśrutau |
druṣṭukāmau dhanu śśreṣṭhaṃ yadetatvayi tiṣṭhati || 5 ||
etaddarśaya bhadraṃ te kṛtakāmau nṛpātmajau |
darśanādasya dhanuṣo yatheṣṭaṃ pratiyāsyataḥ || 6 ||
evamuktastu janakaḥ pratyuvāca mahāmunim |
śrūyatāmasya dhanuṣo yadarthamiha tiṣṭhati || 7 ||
devarāta iti khyāto nimeṣṣaṣṭho mahīpatiḥ |
nyāso'yaṃ tasya bhagavan haste datto mahātmanā || 8 ||
dakṣayajñavadhe pūrvaṃ dhanurāyamya vīryavān |
rudrastu tridaśān roṣātsalīlamidamabravīt || 9 ||
yasmādbhāgārthino bhāgānnākalpayata me surāḥ |
varāṅgāṇi mahārhāṇi dhanuṣā śātayāmi vaḥ || 10 ||
tato vimanasassarve devā vai munipuṅgava |
prasādayanti deveśaṃ teṣāṃ prīto'bhavadbhavaḥ || 11 ||
prītiyuktassa sarveṣāṃ dadau teṣāṃ mahātmanām |
tadetaddevadevasya dhanūratnaṃ mahātmanaḥ |
nyāsabhūtaṃ tadā nyastamasmākaṃ pūrva ke vibho || 12 ||
atha me kṛṣataḥ kṣetraṃ lāṅgūlādutthitā mayā |
kṣetraṃ śodhayatā labdhā nāmnā sīteti viśrutā || 13 ||
bhūtalādutthitā sā tu vyavardhata mamātmajā |
vīryaśulketi me kanyā sthāpiteyamayonijā || 14 ||
bhūtalādutthitāṃ tāṃ tu vardhamānāṃ mamātmajām |
varayāmāsurāgamya rājāno munipuṅgava || 15 ||
teṣāṃ varayatāṃ kanyāṃ sarveṣāṃ pṛthivīkṣitām |
vīryaśulketi bhagavan na dadāmi sutāmaham || 16 ||
tatassarve nṛpataya ssametya munipuṅgava |
mithilāmabhyupāgamya vīryajijñāsavastadā || 17 ||
teṣāṃ jijñāsamānānāṃ vīryaṃ dhanurupāhṛtam |
na śekurgrahaṇe tasya dhanuṣastolane'pi vā || 18 ||
teṣāṃ vīryavatāṃ vīryamalpaṃ jñātvā mahāmune |
pratyākhyātā nṛpatayastannibodha tapodhana || 19 ||
tataḥ paramakopena rājāno nṛpapuṅgava |
nyarundhanmithilāṃ sarve vīryasandehamāgatāḥ || 20 ||
ātmānamavadhūtaṃ te vijñāya nṛpapuṅgavāḥ |
roṣeṇa mahatā''viṣṭāḥ pīḍayanmithilāṃ purīm || 21 ||
tatassaṃvatsare pūrṇe kṣayaṃ yātāni sarvaśaḥ |
sādhanāni muniśreṣṭha tato'haṃ bhṛśaduḥkhitaḥ || 22 ||
tato devagaṇān sarvān tapasā'haṃ prasādayam |
daduśca paramaprītā ścaturaṅgabalaṃ surāḥ || 23 ||
tato bhagnā nṛpatayo hanyamānā diśo yayuḥ |
avīryā vīryasandigdhā ssāmātyāḥ pāpakarmaṇaḥ || 24 ||
tadetanmuniśārdūla dhanuḥ paramabhāsvaram |
rāmalakṣmaṇayoścāpi darśayiṣyāmi suvrata || 25 ||
yadyasya dhanuṣo rāmaḥ kuryādāropaṇaṃ mune |
sutāmayonijāṃ sītāṃ dadyāṃ dāśaratheraham || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ षट्षष्टितमस्सर्गः ।
ततः प्रभाते विमले कृतकर्मा नराधिपः ।
विश्वामित्रं महात्मानं आजुहाव सराघवम् ॥ 1 ॥
तमर्चयित्वा धर्मात्मा शास्त्रदृष्टेन कर्मणा ।
राघवौ च महात्मानौ तदा वाक्यमुवाच ह ॥ 2 ॥
भगवन् स्वागतं तेऽस्तु किं करोमि तवानघ ।
भवानाज्ञापयतु मामाज्ञाप्यो भवता ह्यहम् ॥ 3 ॥
एवमुक्तस्स धर्मात्मा जनकेन महात्मना ।
प्रत्युवाच मुनिर्वीरं वाक्यं वाक्यविशारदः ॥ 4 ॥
पुत्रौ दशरथस्येमौ क्षत्रियौ लोकविश्रुतौ ।
द्रुष्टुकामौ धनु श्श्रेष्ठं यदेतत्वयि तिष्ठति ॥ 5 ॥
एतद्दर्शय भद्रं ते कृतकामौ नृपात्मजौ ।
दर्शनादस्य धनुषो यथेष्टं प्रतियास्यतः ॥ 6 ॥
एवमुक्तस्तु जनकः प्रत्युवाच महामुनिम् ।
श्रूयतामस्य धनुषो यदर्थमिह तिष्ठति ॥ 7 ॥
देवरात इति ख्यातो निमेष्षष्ठो महीपतिः ।
न्यासोऽयं तस्य भगवन् हस्ते दत्तो महात्मना ॥ 8 ॥
दक्षयज्ञवधे पूर्वं धनुरायम्य वीर्यवान् ।
रुद्रस्तु त्रिदशान् रोषात्सलीलमिदमब्रवीत् ॥ 9 ॥
यस्माद्भागार्थिनो भागान्नाकल्पयत मे सुराः ।
वराङ्गाणि महार्हाणि धनुषा शातयामि वः ॥ 10 ॥
ततो विमनसस्सर्वे देवा वै मुनिपुङ्गव ।
प्रसादयन्ति देवेशं तेषां प्रीतोऽभवद्भवः ॥ 11 ॥
प्रीतियुक्तस्स सर्वेषां ददौ तेषां महात्मनाम् ।
तदेतद्देवदेवस्य धनूरत्नं महात्मनः ।
न्यासभूतं तदा न्यस्तमस्माकं पूर्व के विभो ॥ 12 ॥
अथ मे कृषतः क्षेत्रं लाङ्गूलादुत्थिता मया ।
क्षेत्रं शोधयता लब्धा नाम्ना सीतेति विश्रुता ॥ 13 ॥
भूतलादुत्थिता सा तु व्यवर्धत ममात्मजा ।
वीर्यशुल्केति मे कन्या स्थापितेयमयोनिजा ॥ 14 ॥
भूतलादुत्थितां तां तु वर्धमानां ममात्मजाम् ।
वरयामासुरागम्य राजानो मुनिपुङ्गव ॥ 15 ॥
तेषां वरयतां कन्यां सर्वेषां पृथिवीक्षिताम् ।
वीर्यशुल्केति भगवन् न ददामि सुतामहम् ॥ 16 ॥
ततस्सर्वे नृपतय स्समेत्य मुनिपुङ्गव ।
मिथिलामभ्युपागम्य वीर्यजिज्ञासवस्तदा ॥ 17 ॥
तेषां जिज्ञासमानानां वीर्यं धनुरुपाहृतम् ।
न शेकुर्ग्रहणे तस्य धनुषस्तोलनेऽपि वा ॥ 18 ॥
तेषां वीर्यवतां वीर्यमल्पं ज्ञात्वा महामुने ।
प्रत्याख्याता नृपतयस्तन्निबोध तपोधन ॥ 19 ॥
ततः परमकोपेन राजानो नृपपुङ्गव ।
न्यरुन्धन्मिथिलां सर्वे वीर्यसन्देहमागताः ॥ 20 ॥
आत्मानमवधूतं ते विज्ञाय नृपपुङ्गवाः ।
रोषेण महताऽऽविष्टाः पीडयन्मिथिलां पुरीम् ॥ 21 ॥
ततस्संवत्सरे पूर्णे क्षयं यातानि सर्वशः ।
साधनानि मुनिश्रेष्ठ ततोऽहं भृशदुःखितः ॥ 22 ॥
ततो देवगणान् सर्वान् तपसाऽहं प्रसादयम् ।
ददुश्च परमप्रीता श्चतुरङ्गबलं सुराः ॥ 23 ॥
ततो भग्ना नृपतयो हन्यमाना दिशो ययुः ।
अवीर्या वीर्यसन्दिग्धा स्सामात्याः पापकर्मणः ॥ 24 ॥
तदेतन्मुनिशार्दूल धनुः परमभास्वरम् ।
रामलक्ष्मणयोश्चापि दर्शयिष्यामि सुव्रत ॥ 25 ॥
यद्यस्य धनुषो रामः कुर्यादारोपणं मुने ।
सुतामयोनिजां सीतां दद्यां दाशरथेरहम् ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे षट्षष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
tataḥ prabhāte vimale kṛtakarmā narādhipaḥ |
viśvāmitraṃ mahātmānaṃ ājuhāva sarāghavam || 1 ||
tamarcayitvā dharmātmā śāstradṛṣṭena karmaṇā |
rāghavau ca mahātmānau tadā vākyamuvāca ha || 2 ||
bhagavan svāgataṃ te'stu kiṃ karomi tavānagha |
bhavānājñāpayatu māmājñāpyo bhavatā hyaham || 3 ||
evamuktassa dharmātmā janakena mahātmanā |
pratyuvāca munirvīraṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 4 ||
putrau daśarathasyemau kṣatriyau lokaviśrutau |
druṣṭukāmau dhanu śśreṣṭhaṃ yadetatvayi tiṣṭhati || 5 ||
etaddarśaya bhadraṃ te kṛtakāmau nṛpātmajau |
darśanādasya dhanuṣo yatheṣṭaṃ pratiyāsyataḥ || 6 ||
evamuktastu janakaḥ pratyuvāca mahāmunim |
śrūyatāmasya dhanuṣo yadarthamiha tiṣṭhati || 7 ||
devarāta iti khyāto nimeṣṣaṣṭho mahīpatiḥ |
nyāso'yaṃ tasya bhagavan haste datto mahātmanā || 8 ||
dakṣayajñavadhe pūrvaṃ dhanurāyamya vīryavān |
rudrastu tridaśān roṣātsalīlamidamabravīt || 9 ||
yasmādbhāgārthino bhāgānnākalpayata me surāḥ |
varāṅgāṇi mahārhāṇi dhanuṣā śātayāmi vaḥ || 10 ||
tato vimanasassarve devā vai munipuṅgava |
prasādayanti deveśaṃ teṣāṃ prīto'bhavadbhavaḥ || 11 ||
prītiyuktassa sarveṣāṃ dadau teṣāṃ mahātmanām |
tadetaddevadevasya dhanūratnaṃ mahātmanaḥ |
nyāsabhūtaṃ tadā nyastamasmākaṃ pūrva ke vibho || 12 ||
atha me kṛṣataḥ kṣetraṃ lāṅgūlādutthitā mayā |
kṣetraṃ śodhayatā labdhā nāmnā sīteti viśrutā || 13 ||
bhūtalādutthitā sā tu vyavardhata mamātmajā |
vīryaśulketi me kanyā sthāpiteyamayonijā || 14 ||
bhūtalādutthitāṃ tāṃ tu vardhamānāṃ mamātmajām |
varayāmāsurāgamya rājāno munipuṅgava || 15 ||
teṣāṃ varayatāṃ kanyāṃ sarveṣāṃ pṛthivīkṣitām |
vīryaśulketi bhagavan na dadāmi sutāmaham || 16 ||
tatassarve nṛpataya ssametya munipuṅgava |
mithilāmabhyupāgamya vīryajijñāsavastadā || 17 ||
teṣāṃ jijñāsamānānāṃ vīryaṃ dhanurupāhṛtam |
na śekurgrahaṇe tasya dhanuṣastolane'pi vā || 18 ||
teṣāṃ vīryavatāṃ vīryamalpaṃ jñātvā mahāmune |
pratyākhyātā nṛpatayastannibodha tapodhana || 19 ||
tataḥ paramakopena rājāno nṛpapuṅgava |
nyarundhanmithilāṃ sarve vīryasandehamāgatāḥ || 20 ||
ātmānamavadhūtaṃ te vijñāya nṛpapuṅgavāḥ |
roṣeṇa mahatā''viṣṭāḥ pīḍayanmithilāṃ purīm || 21 ||
tatassaṃvatsare pūrṇe kṣayaṃ yātāni sarvaśaḥ |
sādhanāni muniśreṣṭha tato'haṃ bhṛśaduḥkhitaḥ || 22 ||
tato devagaṇān sarvān tapasā'haṃ prasādayam |
daduśca paramaprītā ścaturaṅgabalaṃ surāḥ || 23 ||
tato bhagnā nṛpatayo hanyamānā diśo yayuḥ |
avīryā vīryasandigdhā ssāmātyāḥ pāpakarmaṇaḥ || 24 ||
tadetanmuniśārdūla dhanuḥ paramabhāsvaram |
rāmalakṣmaṇayoścāpi darśayiṣyāmi suvrata || 25 ||
yadyasya dhanuṣo rāmaḥ kuryādāropaṇaṃ mune |
sutāmayonijāṃ sītāṃ dadyāṃ dāśaratheraham || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.