শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে বালকাণ্ডম্ ।
অথ ষট্ষষ্টিতমস্সর্গঃ ।
ততঃ প্রভাতে বিমলে কৃতকর্মা নরাধিপঃ ।
বিশ্বামিত্রং মহাত্মানং আজুহাব সরাঘবম্ ॥ 1 ॥
তমর্চযিত্বা ধর্মাত্মা শাস্ত্রদৃষ্টেন কর্মণা ।
রাঘবৌ চ মহাত্মানৌ তদা বাক্যমুবাচ হ ॥ 2 ॥
ভগবন্ স্বাগতং তেঽস্তু কিং করোমি তবানঘ ।
ভবানাজ্ঞাপযতু মামাজ্ঞাপ্যো ভবতা হ্যহম্ ॥ 3 ॥
এবমুক্তস্স ধর্মাত্মা জনকেন মহাত্মনা ।
প্রত্যুবাচ মুনির্বীরং বাক্যং বাক্যবিশারদঃ ॥ 4 ॥
পুত্রৌ দশরথস্যেমৌ ক্ষত্রিযৌ লোকবিশ্রুতৌ ।
দ্রুষ্টুকামৌ ধনু শ্শ্রেষ্ঠং যদেতত্বযি তিষ্ঠতি ॥ 5 ॥
এতদ্দর্শয ভদ্রং তে কৃতকামৌ নৃপাত্মজৌ ।
দর্শনাদস্য ধনুষো যথেষ্টং প্রতিযাস্যতঃ ॥ 6 ॥
এবমুক্তস্তু জনকঃ প্রত্যুবাচ মহামুনিম্ ।
শ্রূযতামস্য ধনুষো যদর্থমিহ তিষ্ঠতি ॥ 7 ॥
দেবরাত ইতি খ্যাতো নিমেষ্ষষ্ঠো মহীপতিঃ ।
ন্যাসোঽযং তস্য ভগবন্ হস্তে দত্তো মহাত্মনা ॥ 8 ॥
দক্ষযজ্ঞবধে পূর্বং ধনুরাযম্য বীর্যবান্ ।
রুদ্রস্তু ত্রিদশান্ রোষাত্সলীলমিদমব্রবীত্ ॥ 9 ॥
যস্মাদ্ভাগার্থিনো ভাগান্নাকল্পযত মে সুরাঃ ।
বরাঙ্গাণি মহার্হাণি ধনুষা শাতযামি বঃ ॥ 10 ॥
ততো বিমনসস্সর্বে দেবা বৈ মুনিপুঙ্গব ।
প্রসাদযন্তি দেবেশং তেষাং প্রীতোঽভবদ্ভবঃ ॥ 11 ॥
প্রীতিযুক্তস্স সর্বেষাং দদৌ তেষাং মহাত্মনাম্ ।
তদেতদ্দেবদেবস্য ধনূরত্নং মহাত্মনঃ ।
ন্যাসভূতং তদা ন্যস্তমস্মাকং পূর্ব কে বিভো ॥ 12 ॥
অথ মে কৃষতঃ ক্ষেত্রং লাঙ্গূলাদুত্থিতা মযা ।
ক্ষেত্রং শোধযতা লব্ধা নাম্না সীতেতি বিশ্রুতা ॥ 13 ॥
ভূতলাদুত্থিতা সা তু ব্যবর্ধত মমাত্মজা ।
বীর্যশুল্কেতি মে কন্যা স্থাপিতেযমযোনিজা ॥ 14 ॥
ভূতলাদুত্থিতাং তাং তু বর্ধমানাং মমাত্মজাম্ ।
বরযামাসুরাগম্য রাজানো মুনিপুঙ্গব ॥ 15 ॥
তেষাং বরযতাং কন্যাং সর্বেষাং পৃথিবীক্ষিতাম্ ।
বীর্যশুল্কেতি ভগবন্ ন দদামি সুতামহম্ ॥ 16 ॥
ততস্সর্বে নৃপতয স্সমেত্য মুনিপুঙ্গব ।
মিথিলামভ্যুপাগম্য বীর্যজিজ্ঞাসবস্তদা ॥ 17 ॥
তেষাং জিজ্ঞাসমানানাং বীর্যং ধনুরুপাহৃতম্ ।
ন শেকুর্গ্রহণে তস্য ধনুষস্তোলনেঽপি বা ॥ 18 ॥
তেষাং বীর্যবতাং বীর্যমল্পং জ্ঞাত্বা মহামুনে ।
প্রত্যাখ্যাতা নৃপতযস্তন্নিবোধ তপোধন ॥ 19 ॥
ততঃ পরমকোপেন রাজানো নৃপপুঙ্গব ।
ন্যরুন্ধন্মিথিলাং সর্বে বীর্যসন্দেহমাগতাঃ ॥ 20 ॥
আত্মানমবধূতং তে বিজ্ঞায নৃপপুঙ্গবাঃ ।
রোষেণ মহতাঽঽবিষ্টাঃ পীডযন্মিথিলাং পুরীম্ ॥ 21 ॥
ততস্সংবত্সরে পূর্ণে ক্ষযং যাতানি সর্বশঃ ।
সাধনানি মুনিশ্রেষ্ঠ ততোঽহং ভৃশদুঃখিতঃ ॥ 22 ॥
ততো দেবগণান্ সর্বান্ তপসাঽহং প্রসাদযম্ ।
দদুশ্চ পরমপ্রীতা শ্চতুরঙ্গবলং সুরাঃ ॥ 23 ॥
ততো ভগ্না নৃপতযো হন্যমানা দিশো যযুঃ ।
অবীর্যা বীর্যসন্দিগ্ধা স্সামাত্যাঃ পাপকর্মণঃ ॥ 24 ॥
তদেতন্মুনিশার্দূল ধনুঃ পরমভাস্বরম্ ।
রামলক্ষ্মণযোশ্চাপি দর্শযিষ্যামি সুব্রত ॥ 25 ॥
যদ্যস্য ধনুষো রামঃ কুর্যাদারোপণং মুনে ।
সুতামযোনিজাং সীতাং দদ্যাং দাশরথেরহম্ ॥ 26 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে বালকাণ্ডে ষট্ষষ্টিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
tataḥ prabhāte vimale kṛtakarmā narādhipaḥ |
viśvāmitraṃ mahātmānaṃ ājuhāva sarāghavam || 1 ||
tamarcayitvā dharmātmā śāstradṛṣṭena karmaṇā |
rāghavau ca mahātmānau tadā vākyamuvāca ha || 2 ||
bhagavan svāgataṃ te'stu kiṃ karomi tavānagha |
bhavānājñāpayatu māmājñāpyo bhavatā hyaham || 3 ||
evamuktassa dharmātmā janakena mahātmanā |
pratyuvāca munirvīraṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 4 ||
putrau daśarathasyemau kṣatriyau lokaviśrutau |
druṣṭukāmau dhanu śśreṣṭhaṃ yadetatvayi tiṣṭhati || 5 ||
etaddarśaya bhadraṃ te kṛtakāmau nṛpātmajau |
darśanādasya dhanuṣo yatheṣṭaṃ pratiyāsyataḥ || 6 ||
evamuktastu janakaḥ pratyuvāca mahāmunim |
śrūyatāmasya dhanuṣo yadarthamiha tiṣṭhati || 7 ||
devarāta iti khyāto nimeṣṣaṣṭho mahīpatiḥ |
nyāso'yaṃ tasya bhagavan haste datto mahātmanā || 8 ||
dakṣayajñavadhe pūrvaṃ dhanurāyamya vīryavān |
rudrastu tridaśān roṣātsalīlamidamabravīt || 9 ||
yasmādbhāgārthino bhāgānnākalpayata me surāḥ |
varāṅgāṇi mahārhāṇi dhanuṣā śātayāmi vaḥ || 10 ||
tato vimanasassarve devā vai munipuṅgava |
prasādayanti deveśaṃ teṣāṃ prīto'bhavadbhavaḥ || 11 ||
prītiyuktassa sarveṣāṃ dadau teṣāṃ mahātmanām |
tadetaddevadevasya dhanūratnaṃ mahātmanaḥ |
nyāsabhūtaṃ tadā nyastamasmākaṃ pūrva ke vibho || 12 ||
atha me kṛṣataḥ kṣetraṃ lāṅgūlādutthitā mayā |
kṣetraṃ śodhayatā labdhā nāmnā sīteti viśrutā || 13 ||
bhūtalādutthitā sā tu vyavardhata mamātmajā |
vīryaśulketi me kanyā sthāpiteyamayonijā || 14 ||
bhūtalādutthitāṃ tāṃ tu vardhamānāṃ mamātmajām |
varayāmāsurāgamya rājāno munipuṅgava || 15 ||
teṣāṃ varayatāṃ kanyāṃ sarveṣāṃ pṛthivīkṣitām |
vīryaśulketi bhagavan na dadāmi sutāmaham || 16 ||
tatassarve nṛpataya ssametya munipuṅgava |
mithilāmabhyupāgamya vīryajijñāsavastadā || 17 ||
teṣāṃ jijñāsamānānāṃ vīryaṃ dhanurupāhṛtam |
na śekurgrahaṇe tasya dhanuṣastolane'pi vā || 18 ||
teṣāṃ vīryavatāṃ vīryamalpaṃ jñātvā mahāmune |
pratyākhyātā nṛpatayastannibodha tapodhana || 19 ||
tataḥ paramakopena rājāno nṛpapuṅgava |
nyarundhanmithilāṃ sarve vīryasandehamāgatāḥ || 20 ||
ātmānamavadhūtaṃ te vijñāya nṛpapuṅgavāḥ |
roṣeṇa mahatā''viṣṭāḥ pīḍayanmithilāṃ purīm || 21 ||
tatassaṃvatsare pūrṇe kṣayaṃ yātāni sarvaśaḥ |
sādhanāni muniśreṣṭha tato'haṃ bhṛśaduḥkhitaḥ || 22 ||
tato devagaṇān sarvān tapasā'haṃ prasādayam |
daduśca paramaprītā ścaturaṅgabalaṃ surāḥ || 23 ||
tato bhagnā nṛpatayo hanyamānā diśo yayuḥ |
avīryā vīryasandigdhā ssāmātyāḥ pāpakarmaṇaḥ || 24 ||
tadetanmuniśārdūla dhanuḥ paramabhāsvaram |
rāmalakṣmaṇayoścāpi darśayiṣyāmi suvrata || 25 ||
yadyasya dhanuṣo rāmaḥ kuryādāropaṇaṃ mune |
sutāmayonijāṃ sītāṃ dadyāṃ dāśaratheraham || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ षट्षष्टितमस्सर्गः ।
ततः प्रभाते विमले कृतकर्मा नराधिपः ।
विश्वामित्रं महात्मानं आजुहाव सराघवम् ॥ 1 ॥
तमर्चयित्वा धर्मात्मा शास्त्रदृष्टेन कर्मणा ।
राघवौ च महात्मानौ तदा वाक्यमुवाच ह ॥ 2 ॥
भगवन् स्वागतं तेऽस्तु किं करोमि तवानघ ।
भवानाज्ञापयतु मामाज्ञाप्यो भवता ह्यहम् ॥ 3 ॥
एवमुक्तस्स धर्मात्मा जनकेन महात्मना ।
प्रत्युवाच मुनिर्वीरं वाक्यं वाक्यविशारदः ॥ 4 ॥
पुत्रौ दशरथस्येमौ क्षत्रियौ लोकविश्रुतौ ।
द्रुष्टुकामौ धनु श्श्रेष्ठं यदेतत्वयि तिष्ठति ॥ 5 ॥
एतद्दर्शय भद्रं ते कृतकामौ नृपात्मजौ ।
दर्शनादस्य धनुषो यथेष्टं प्रतियास्यतः ॥ 6 ॥
एवमुक्तस्तु जनकः प्रत्युवाच महामुनिम् ।
श्रूयतामस्य धनुषो यदर्थमिह तिष्ठति ॥ 7 ॥
देवरात इति ख्यातो निमेष्षष्ठो महीपतिः ।
न्यासोऽयं तस्य भगवन् हस्ते दत्तो महात्मना ॥ 8 ॥
दक्षयज्ञवधे पूर्वं धनुरायम्य वीर्यवान् ।
रुद्रस्तु त्रिदशान् रोषात्सलीलमिदमब्रवीत् ॥ 9 ॥
यस्माद्भागार्थिनो भागान्नाकल्पयत मे सुराः ।
वराङ्गाणि महार्हाणि धनुषा शातयामि वः ॥ 10 ॥
ततो विमनसस्सर्वे देवा वै मुनिपुङ्गव ।
प्रसादयन्ति देवेशं तेषां प्रीतोऽभवद्भवः ॥ 11 ॥
प्रीतियुक्तस्स सर्वेषां ददौ तेषां महात्मनाम् ।
तदेतद्देवदेवस्य धनूरत्नं महात्मनः ।
न्यासभूतं तदा न्यस्तमस्माकं पूर्व के विभो ॥ 12 ॥
अथ मे कृषतः क्षेत्रं लाङ्गूलादुत्थिता मया ।
क्षेत्रं शोधयता लब्धा नाम्ना सीतेति विश्रुता ॥ 13 ॥
भूतलादुत्थिता सा तु व्यवर्धत ममात्मजा ।
वीर्यशुल्केति मे कन्या स्थापितेयमयोनिजा ॥ 14 ॥
भूतलादुत्थितां तां तु वर्धमानां ममात्मजाम् ।
वरयामासुरागम्य राजानो मुनिपुङ्गव ॥ 15 ॥
तेषां वरयतां कन्यां सर्वेषां पृथिवीक्षिताम् ।
वीर्यशुल्केति भगवन् न ददामि सुतामहम् ॥ 16 ॥
ततस्सर्वे नृपतय स्समेत्य मुनिपुङ्गव ।
मिथिलामभ्युपागम्य वीर्यजिज्ञासवस्तदा ॥ 17 ॥
तेषां जिज्ञासमानानां वीर्यं धनुरुपाहृतम् ।
न शेकुर्ग्रहणे तस्य धनुषस्तोलनेऽपि वा ॥ 18 ॥
तेषां वीर्यवतां वीर्यमल्पं ज्ञात्वा महामुने ।
प्रत्याख्याता नृपतयस्तन्निबोध तपोधन ॥ 19 ॥
ततः परमकोपेन राजानो नृपपुङ्गव ।
न्यरुन्धन्मिथिलां सर्वे वीर्यसन्देहमागताः ॥ 20 ॥
आत्मानमवधूतं ते विज्ञाय नृपपुङ्गवाः ।
रोषेण महताऽऽविष्टाः पीडयन्मिथिलां पुरीम् ॥ 21 ॥
ततस्संवत्सरे पूर्णे क्षयं यातानि सर्वशः ।
साधनानि मुनिश्रेष्ठ ततोऽहं भृशदुःखितः ॥ 22 ॥
ततो देवगणान् सर्वान् तपसाऽहं प्रसादयम् ।
ददुश्च परमप्रीता श्चतुरङ्गबलं सुराः ॥ 23 ॥
ततो भग्ना नृपतयो हन्यमाना दिशो ययुः ।
अवीर्या वीर्यसन्दिग्धा स्सामात्याः पापकर्मणः ॥ 24 ॥
तदेतन्मुनिशार्दूल धनुः परमभास्वरम् ।
रामलक्ष्मणयोश्चापि दर्शयिष्यामि सुव्रत ॥ 25 ॥
यद्यस्य धनुषो रामः कुर्यादारोपणं मुने ।
सुतामयोनिजां सीतां दद्यां दाशरथेरहम् ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे षट्षष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
tataḥ prabhāte vimale kṛtakarmā narādhipaḥ |
viśvāmitraṃ mahātmānaṃ ājuhāva sarāghavam || 1 ||
tamarcayitvā dharmātmā śāstradṛṣṭena karmaṇā |
rāghavau ca mahātmānau tadā vākyamuvāca ha || 2 ||
bhagavan svāgataṃ te'stu kiṃ karomi tavānagha |
bhavānājñāpayatu māmājñāpyo bhavatā hyaham || 3 ||
evamuktassa dharmātmā janakena mahātmanā |
pratyuvāca munirvīraṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 4 ||
putrau daśarathasyemau kṣatriyau lokaviśrutau |
druṣṭukāmau dhanu śśreṣṭhaṃ yadetatvayi tiṣṭhati || 5 ||
etaddarśaya bhadraṃ te kṛtakāmau nṛpātmajau |
darśanādasya dhanuṣo yatheṣṭaṃ pratiyāsyataḥ || 6 ||
evamuktastu janakaḥ pratyuvāca mahāmunim |
śrūyatāmasya dhanuṣo yadarthamiha tiṣṭhati || 7 ||
devarāta iti khyāto nimeṣṣaṣṭho mahīpatiḥ |
nyāso'yaṃ tasya bhagavan haste datto mahātmanā || 8 ||
dakṣayajñavadhe pūrvaṃ dhanurāyamya vīryavān |
rudrastu tridaśān roṣātsalīlamidamabravīt || 9 ||
yasmādbhāgārthino bhāgānnākalpayata me surāḥ |
varāṅgāṇi mahārhāṇi dhanuṣā śātayāmi vaḥ || 10 ||
tato vimanasassarve devā vai munipuṅgava |
prasādayanti deveśaṃ teṣāṃ prīto'bhavadbhavaḥ || 11 ||
prītiyuktassa sarveṣāṃ dadau teṣāṃ mahātmanām |
tadetaddevadevasya dhanūratnaṃ mahātmanaḥ |
nyāsabhūtaṃ tadā nyastamasmākaṃ pūrva ke vibho || 12 ||
atha me kṛṣataḥ kṣetraṃ lāṅgūlādutthitā mayā |
kṣetraṃ śodhayatā labdhā nāmnā sīteti viśrutā || 13 ||
bhūtalādutthitā sā tu vyavardhata mamātmajā |
vīryaśulketi me kanyā sthāpiteyamayonijā || 14 ||
bhūtalādutthitāṃ tāṃ tu vardhamānāṃ mamātmajām |
varayāmāsurāgamya rājāno munipuṅgava || 15 ||
teṣāṃ varayatāṃ kanyāṃ sarveṣāṃ pṛthivīkṣitām |
vīryaśulketi bhagavan na dadāmi sutāmaham || 16 ||
tatassarve nṛpataya ssametya munipuṅgava |
mithilāmabhyupāgamya vīryajijñāsavastadā || 17 ||
teṣāṃ jijñāsamānānāṃ vīryaṃ dhanurupāhṛtam |
na śekurgrahaṇe tasya dhanuṣastolane'pi vā || 18 ||
teṣāṃ vīryavatāṃ vīryamalpaṃ jñātvā mahāmune |
pratyākhyātā nṛpatayastannibodha tapodhana || 19 ||
tataḥ paramakopena rājāno nṛpapuṅgava |
nyarundhanmithilāṃ sarve vīryasandehamāgatāḥ || 20 ||
ātmānamavadhūtaṃ te vijñāya nṛpapuṅgavāḥ |
roṣeṇa mahatā''viṣṭāḥ pīḍayanmithilāṃ purīm || 21 ||
tatassaṃvatsare pūrṇe kṣayaṃ yātāni sarvaśaḥ |
sādhanāni muniśreṣṭha tato'haṃ bhṛśaduḥkhitaḥ || 22 ||
tato devagaṇān sarvān tapasā'haṃ prasādayam |
daduśca paramaprītā ścaturaṅgabalaṃ surāḥ || 23 ||
tato bhagnā nṛpatayo hanyamānā diśo yayuḥ |
avīryā vīryasandigdhā ssāmātyāḥ pāpakarmaṇaḥ || 24 ||
tadetanmuniśārdūla dhanuḥ paramabhāsvaram |
rāmalakṣmaṇayoścāpi darśayiṣyāmi suvrata || 25 ||
yadyasya dhanuṣo rāmaḥ kuryādāropaṇaṃ mune |
sutāmayonijāṃ sītāṃ dadyāṃ dāśaratheraham || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.