𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌕𑌾𑌲𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌗𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌮 𑌸𑌗𑌰𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑍀𑌜𑌨𑌾𑌃 ।
𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌂 𑌰𑍋𑌚𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑍁𑌰𑌂𑌶𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌸 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌨𑌾𑌸𑍀𑌦𑌂𑌶𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑌾𑌸𑍀𑌦𑍍𑌦𑌿𑌲𑍀𑌪 𑌇𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌃 ॥ 2 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌵𑍇𑌶𑍍𑌯 𑌦𑌿𑌲𑍀𑌪𑍇 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨 ।
𑌹𑌿𑌮𑌵𑌚𑍍𑌛𑌿𑌖𑌰𑍇 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌤𑍇𑌪𑍇 𑌸𑍁𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌚𑍍𑌚 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌵𑌰𑍍𑌷𑌾𑌣𑌿 𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌾𑌃 ।
𑌤𑌪𑍋𑌵𑌨𑌂 𑌗𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌲𑍇𑌭𑍇 𑌤𑌪𑍋𑌧𑌨𑌃 ॥ 4 ॥
𑌦𑌿𑌲𑍀𑌪𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍈𑌤𑌾𑌮𑌹𑌂 𑌵𑌧𑌮𑍍 ।
𑌦𑍁𑌃𑌖𑍋𑌪𑌹𑌤𑌯𑌾 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌂 𑌨𑌾𑌧𑍍𑌯𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤 ॥ 5 ॥
𑌕𑌥𑌂 𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌵𑌤𑌰𑌣𑌂 𑌕𑌥𑌂 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌜𑌲𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ।
𑌤𑌾𑌰𑌯𑍇𑌯𑌂 𑌕𑌥𑌂 𑌚𑍈𑌤𑌾𑌨𑌿𑌤𑌿 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌰𑍋𑌽𑌭𑌵𑌤𑍍 ॥ 6 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑍇𑌣 𑌵𑌿𑌦𑌿𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌭𑌗𑍀𑌰𑌥𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌜𑌜𑍍𑌞𑍇 𑌪𑌰𑌮𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑌃 ॥ 7 ॥
𑌦𑌿𑌲𑍀𑌪𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌯𑌜𑍍𑌞𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌰𑌿𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌦𑍍𑌵𑌰𑍍𑌷𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑌕𑌾𑌰𑌯𑌤𑍍 ॥ 8 ॥
𑌅𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑍁𑌦𑍍𑌧𑌰𑌣𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ।
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌧𑌿𑌨𑌾 𑌨𑌰𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲 𑌕𑌾𑌲𑌧𑌰𑍍𑌮𑌮𑍁𑌪𑍇𑌯𑌿𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 9 ॥
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌲𑍋𑌕𑌂 𑌗𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ।
𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑍇 𑌭𑌗𑍀𑌰𑌥𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌮𑌭𑌿𑌷𑌿𑌚𑍍𑌯 𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ॥ 10 ॥
𑌭𑌗𑍀𑌰𑌥𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌜𑌰𑍍𑌷𑌿𑌰𑍍𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑍋 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨 ।
𑌅𑌨𑌪𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌕𑌾𑌮𑌸𑍍𑌸 𑌚𑌾𑌪𑍍𑌰𑌜𑌃 ॥ 11 ॥
𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌷𑍍𑌵𑌾𑌧𑌾𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌵𑌤𑌰𑌣𑍇 𑌰𑌤𑌃 ।
𑌸 𑌤𑌪𑍋 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌮𑌾𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌦𑍍𑌗𑍋𑌕𑌰𑍍𑌣𑍇 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨 ॥ 12 ॥
𑌊𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌬𑌾𑌹𑍁𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌤𑌪𑌾 𑌮𑌾𑌸𑌾𑌹𑌾𑌰𑍋 𑌜𑌿𑌤𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌰𑍍𑌷𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌘𑍋𑌰𑍇 𑌤𑌪𑌸𑌿 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌃 ॥ 13 ॥
𑌅𑌤𑍀𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌸𑍁𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌤𑌿𑌰𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 14 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌰𑌗𑌣𑍈𑌸𑍍𑌸𑌾𑌰𑍍𑌧𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹𑌃 ।
𑌭𑌗𑍀𑌰𑌥𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌤𑌪𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌮𑌥𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 15 ॥
𑌭𑌗𑍀𑌰𑌥 𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌽𑌹𑌂 𑌜𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 ।
𑌤𑌪𑌸𑌾 𑌚 𑌸𑍁𑌤𑌪𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌵𑌰𑌂 𑌵𑌰𑌯 𑌸𑍁𑌵𑍍𑌰𑌤 ॥ 16 ॥
𑌤𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹𑌮𑍍 ।
𑌭𑌗𑍀𑌰𑌥𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌰𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 17 ॥
𑌯𑌦𑌿 𑌮𑍇 𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋 𑌯𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌪𑌸𑌃 𑌫𑌲𑌮𑍍 ।
𑌸𑌗𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌮𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑌲𑌿𑌲𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍁𑌯𑍁𑌃 ॥ 18 ॥
𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑌲𑌿𑌲𑌕𑍍𑌲𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇 𑌭𑌸𑍍𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌗𑌚𑍍𑌛𑍇𑌯𑍁𑌰𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌮𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹𑌾𑌃 ॥ 19 ॥
𑌦𑍇𑌯𑌾 𑌚 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵 𑌨𑌾𑌵𑌸𑍀𑌦𑍇𑌤𑍍𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌚 𑌨𑌃 ।
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍂𑌣𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌲𑍇 𑌦𑍇𑌵 𑌏𑌷 𑌮𑍇𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌵𑌰𑌃𑌪𑌰𑌃 ॥ 20 ॥
𑌉𑌕𑍍𑌤𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌣𑍀𑌂 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾𑌂 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌾𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌮𑌨𑍋𑌰𑌥𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍇𑌷 𑌭𑌗𑍀𑌰𑌥 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌥 ।
𑌏𑌵𑌂 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍇 𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌕𑍁𑌲𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨 ॥ 22 ॥
𑌇𑌯𑌂 𑌹𑍈𑌮𑌵𑌤𑍀 𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌹𑌿𑌮𑌵𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑌾 ।
𑌤𑌾𑌂 𑌵𑍈 𑌧𑌾𑌰𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌹𑌰𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌨𑌿𑌯𑍁𑌜𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌤𑌨𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀 𑌨 𑌸𑌹𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌤𑌾𑌂 𑌵𑍈 𑌧𑌾𑌰𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌵𑍀𑌰 𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌶𑍂𑌲𑌿𑌨𑌃 ॥ 24 ॥
𑌤𑌮𑍇𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌂 𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌂 𑌚𑌾𑌭𑌾𑌷𑍍𑌯 𑌲𑍋𑌕𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌿𑌵𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌸𑍍𑌸𑌹𑌦𑍇𑌵𑍈𑌰𑍍𑌮𑌰𑍁𑌦𑍍𑌗𑌣𑍈𑌃 ॥ 25 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
kāladharmaṃ gate rāma sagare prakṛtījanāḥ |
rājānaṃ rocayāmāsuraṃśumantaṃ sudhārmikam || 1 ||
sa rājā sumahānāsīdaṃśumān raghunandana |
tasya putro mahānāsīddilīpa iti viśrutaḥ || 2 ||
tasmin rājyaṃ samāveśya dilīpe raghunandana |
himavacchikhare puṇye tapastepe sudāruṇam || 3 ||
dvātriṃśacca sahasrāṇi varṣāṇi sumahāyaśāḥ |
tapovanaṃ gato rāma svargaṃ lebhe tapodhanaḥ || 4 ||
dilīpastu mahātejāśśrutvā paitāmahaṃ vadham |
duḥkhopahatayā buddhyā niścayaṃ nādhyagacchata || 5 ||
kathaṃ gaṅgāvataraṇaṃ kathaṃ teṣāṃ jalakriyā |
tārayeyaṃ kathaṃ caitāniti cintāparo'bhavat || 6 ||
tasya cintayato nityaṃ dharmeṇa viditātmanaḥ |
putro bhagīratho nāma jajñe paramadhārmikaḥ || 7 ||
dilīpastu mahātejā yajñairbahubhiriṣṭavān |
triṃśadvarṣasahasrāṇi rājā rājyamakārayat || 8 ||
agatvā niścayaṃ rājā teṣāmuddharaṇaṃ prati |
vyādhinā naraśārdūla kāladharmamupeyivān || 9 ||
indralokaṃ gato rājā svārjitenaiva karmaṇā |
rājye bhagīrathaṃ putramabhiṣicya nararṣabhaḥ || 10 ||
bhagīrathastu rājarṣirdhārmiko raghunandana |
anapatyo mahātejāḥ prajākāmassa cāprajaḥ || 11 ||
mantriṣvādhāya tadrājyaṃ gaṅgāvataraṇe rataḥ |
sa tapo dīrghamātiṣṭhadgokarṇe raghunandana || 12 ||
ūrdhvabāhuḥ pañcatapā māsāhāro jitendriyaḥ |
tasya varṣasahasrāṇi ghore tapasi tiṣṭhataḥ || 13 ||
atītāni mahābāho tasya rājño mahātmanaḥ |
suprīto bhagavān brahmā prajānāṃ patirīśvaraḥ || 14 ||
tatassuragaṇaissārdhamupāgamya pitāmahaḥ |
bhagīrathaṃ mahātmānaṃ tapyamānamathābravīt || 15 ||
bhagīratha mahābhāga prītaste'haṃ janeśvara |
tapasā ca sutaptena varaṃ varaya suvrata || 16 ||
tamuvāca mahātejāḥ sarvalokapitāmaham |
bhagīratho mahābhāgaḥ kṛtāñjalirupasthitaḥ || 17 ||
yadi me bhagavan prīto yadyasti tapasaḥ phalam |
sagarasyātmajāssarve mattassalilamāpnuyuḥ || 18 ||
gaṅgāyāssalilaklinne bhasmanyeṣāṃ mahātmanām |
svargaṃ gaccheyuratyantaṃ sarve me prapitāmahāḥ || 19 ||
deyā ca santatirdeva nāvasīdetkulaṃ ca naḥ |
ikṣvākūṇāṃ kule deva eṣa me'stu varaḥparaḥ || 20 ||
uktavākyaṃ tu rājānaṃ sarvalokapitāmahaḥ |
pratyuvāca śubhāṃ vāṇīṃ madhurāṃ madhurākṣarām || 21 ||
manoratho mahāneṣa bhagīratha mahāratha |
evaṃ bhavatu bhadraṃ te ikṣvākukulavardhana || 22 ||
iyaṃ haimavatī gaṅgā jyeṣṭhā himavatassutā |
tāṃ vai dhārayituṃ śakto harastatra niyujyatām || 23 ||
gaṅgāyāḥ patanaṃ rājan pṛthivī na sahiṣyati |
tāṃ vai dhārayituṃ vīra nānyaṃ paśyāmi śūlinaḥ || 24 ||
tamevamuktvā rājānaṃ gaṅgāṃ cābhāṣya lokakṛt |
jagāma tridivaṃ devassahadevairmarudgaṇaiḥ || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ द्विचत्वारिंशस्सर्गः ।
कालधर्मं गते राम सगरे प्रकृतीजनाः ।
राजानं रोचयामासुरंशुमन्तं सुधार्मिकम् ॥ 1 ॥
स राजा सुमहानासीदंशुमान् रघुनन्दन ।
तस्य पुत्रो महानासीद्दिलीप इति विश्रुतः ॥ 2 ॥
तस्मिन् राज्यं समावेश्य दिलीपे रघुनन्दन ।
हिमवच्छिखरे पुण्ये तपस्तेपे सुदारुणम् ॥ 3 ॥
द्वात्रिंशच्च सहस्राणि वर्षाणि सुमहायशाः ।
तपोवनं गतो राम स्वर्गं लेभे तपोधनः ॥ 4 ॥
दिलीपस्तु महातेजाश्श्रुत्वा पैतामहं वधम् ।
दुःखोपहतया बुद्ध्या निश्चयं नाध्यगच्छत ॥ 5 ॥
कथं गङ्गावतरणं कथं तेषां जलक्रिया ।
तारयेयं कथं चैतानिति चिन्तापरोऽभवत् ॥ 6 ॥
तस्य चिन्तयतो नित्यं धर्मेण विदितात्मनः ।
पुत्रो भगीरथो नाम जज्ञे परमधार्मिकः ॥ 7 ॥
दिलीपस्तु महातेजा यज्ञैर्बहुभिरिष्टवान् ।
त्रिंशद्वर्षसहस्राणि राजा राज्यमकारयत् ॥ 8 ॥
अगत्वा निश्चयं राजा तेषामुद्धरणं प्रति ।
व्याधिना नरशार्दूल कालधर्ममुपेयिवान् ॥ 9 ॥
इन्द्रलोकं गतो राजा स्वार्जितेनैव कर्मणा ।
राज्ये भगीरथं पुत्रमभिषिच्य नरर्षभः ॥ 10 ॥
भगीरथस्तु राजर्षिर्धार्मिको रघुनन्दन ।
अनपत्यो महातेजाः प्रजाकामस्स चाप्रजः ॥ 11 ॥
मन्त्रिष्वाधाय तद्राज्यं गङ्गावतरणे रतः ।
स तपो दीर्घमातिष्ठद्गोकर्णे रघुनन्दन ॥ 12 ॥
ऊर्ध्वबाहुः पञ्चतपा मासाहारो जितेन्द्रियः ।
तस्य वर्षसहस्राणि घोरे तपसि तिष्ठतः ॥ 13 ॥
अतीतानि महाबाहो तस्य राज्ञो महात्मनः ।
सुप्रीतो भगवान् ब्रह्मा प्रजानां पतिरीश्वरः ॥ 14 ॥
ततस्सुरगणैस्सार्धमुपागम्य पितामहः ।
भगीरथं महात्मानं तप्यमानमथाब्रवीत् ॥ 15 ॥
भगीरथ महाभाग प्रीतस्तेऽहं जनेश्वर ।
तपसा च सुतप्तेन वरं वरय सुव्रत ॥ 16 ॥
तमुवाच महातेजाः सर्वलोकपितामहम् ।
भगीरथो महाभागः कृताञ्जलिरुपस्थितः ॥ 17 ॥
यदि मे भगवन् प्रीतो यद्यस्ति तपसः फलम् ।
सगरस्यात्मजास्सर्वे मत्तस्सलिलमाप्नुयुः ॥ 18 ॥
गङ्गायास्सलिलक्लिन्ने भस्मन्येषां महात्मनाम् ।
स्वर्गं गच्छेयुरत्यन्तं सर्वे मे प्रपितामहाः ॥ 19 ॥
देया च सन्ततिर्देव नावसीदेत्कुलं च नः ।
इक्ष्वाकूणां कुले देव एष मेऽस्तु वरःपरः ॥ 20 ॥
उक्तवाक्यं तु राजानं सर्वलोकपितामहः ।
प्रत्युवाच शुभां वाणीं मधुरां मधुराक्षराम् ॥ 21 ॥
मनोरथो महानेष भगीरथ महारथ ।
एवं भवतु भद्रं ते इक्ष्वाकुकुलवर्धन ॥ 22 ॥
इयं हैमवती गङ्गा ज्येष्ठा हिमवतस्सुता ।
तां वै धारयितुं शक्तो हरस्तत्र नियुज्यताम् ॥ 23 ॥
गङ्गायाः पतनं राजन् पृथिवी न सहिष्यति ।
तां वै धारयितुं वीर नान्यं पश्यामि शूलिनः ॥ 24 ॥
तमेवमुक्त्वा राजानं गङ्गां चाभाष्य लोककृत् ।
जगाम त्रिदिवं देवस्सहदेवैर्मरुद्गणैः ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे द्विचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
kāladharmaṃ gate rāma sagare prakṛtījanāḥ |
rājānaṃ rocayāmāsuraṃśumantaṃ sudhārmikam || 1 ||
sa rājā sumahānāsīdaṃśumān raghunandana |
tasya putro mahānāsīddilīpa iti viśrutaḥ || 2 ||
tasmin rājyaṃ samāveśya dilīpe raghunandana |
himavacchikhare puṇye tapastepe sudāruṇam || 3 ||
dvātriṃśacca sahasrāṇi varṣāṇi sumahāyaśāḥ |
tapovanaṃ gato rāma svargaṃ lebhe tapodhanaḥ || 4 ||
dilīpastu mahātejāśśrutvā paitāmahaṃ vadham |
duḥkhopahatayā buddhyā niścayaṃ nādhyagacchata || 5 ||
kathaṃ gaṅgāvataraṇaṃ kathaṃ teṣāṃ jalakriyā |
tārayeyaṃ kathaṃ caitāniti cintāparo'bhavat || 6 ||
tasya cintayato nityaṃ dharmeṇa viditātmanaḥ |
putro bhagīratho nāma jajñe paramadhārmikaḥ || 7 ||
dilīpastu mahātejā yajñairbahubhiriṣṭavān |
triṃśadvarṣasahasrāṇi rājā rājyamakārayat || 8 ||
agatvā niścayaṃ rājā teṣāmuddharaṇaṃ prati |
vyādhinā naraśārdūla kāladharmamupeyivān || 9 ||
indralokaṃ gato rājā svārjitenaiva karmaṇā |
rājye bhagīrathaṃ putramabhiṣicya nararṣabhaḥ || 10 ||
bhagīrathastu rājarṣirdhārmiko raghunandana |
anapatyo mahātejāḥ prajākāmassa cāprajaḥ || 11 ||
mantriṣvādhāya tadrājyaṃ gaṅgāvataraṇe rataḥ |
sa tapo dīrghamātiṣṭhadgokarṇe raghunandana || 12 ||
ūrdhvabāhuḥ pañcatapā māsāhāro jitendriyaḥ |
tasya varṣasahasrāṇi ghore tapasi tiṣṭhataḥ || 13 ||
atītāni mahābāho tasya rājño mahātmanaḥ |
suprīto bhagavān brahmā prajānāṃ patirīśvaraḥ || 14 ||
tatassuragaṇaissārdhamupāgamya pitāmahaḥ |
bhagīrathaṃ mahātmānaṃ tapyamānamathābravīt || 15 ||
bhagīratha mahābhāga prītaste'haṃ janeśvara |
tapasā ca sutaptena varaṃ varaya suvrata || 16 ||
tamuvāca mahātejāḥ sarvalokapitāmaham |
bhagīratho mahābhāgaḥ kṛtāñjalirupasthitaḥ || 17 ||
yadi me bhagavan prīto yadyasti tapasaḥ phalam |
sagarasyātmajāssarve mattassalilamāpnuyuḥ || 18 ||
gaṅgāyāssalilaklinne bhasmanyeṣāṃ mahātmanām |
svargaṃ gaccheyuratyantaṃ sarve me prapitāmahāḥ || 19 ||
deyā ca santatirdeva nāvasīdetkulaṃ ca naḥ |
ikṣvākūṇāṃ kule deva eṣa me'stu varaḥparaḥ || 20 ||
uktavākyaṃ tu rājānaṃ sarvalokapitāmahaḥ |
pratyuvāca śubhāṃ vāṇīṃ madhurāṃ madhurākṣarām || 21 ||
manoratho mahāneṣa bhagīratha mahāratha |
evaṃ bhavatu bhadraṃ te ikṣvākukulavardhana || 22 ||
iyaṃ haimavatī gaṅgā jyeṣṭhā himavatassutā |
tāṃ vai dhārayituṃ śakto harastatra niyujyatām || 23 ||
gaṅgāyāḥ patanaṃ rājan pṛthivī na sahiṣyati |
tāṃ vai dhārayituṃ vīra nānyaṃ paśyāmi śūlinaḥ || 24 ||
tamevamuktvā rājānaṃ gaṅgāṃ cābhāṣya lokakṛt |
jagāma tridivaṃ devassahadevairmarudgaṇaiḥ || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.