𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑍁𑌜𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌕𑍃𑌤𑌵𑌸𑌤𑌿 𑌸𑌿𑌤𑌂 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌂
𑌨𑍀𑌲𑌾𑌦𑍍𑌰𑍇𑌸𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑌿𑌵 𑌰𑌜𑌨𑍀𑌨𑌾𑌥𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌂 𑌵𑌿𑌭𑌾𑌤𑌿 ।
𑌪𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌨𑌃 𑌪𑌾𑌞𑍍𑌚𑌜𑌨𑍍𑌯𑌃 𑌸 𑌦𑌿𑌤𑌿𑌸𑍁𑌤𑌕𑍁𑌲𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑌨𑍈𑌃 𑌪𑍂𑌰𑌯𑌨𑍍𑌸𑍍𑌵𑍈-
-𑌰𑍍𑌨𑌿𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍈𑌰𑍍𑌨𑍀𑌰𑌦𑍗𑌘𑌧𑍍𑌵𑌨𑌿𑌪𑌰𑌿𑌭𑌵𑌦𑍈𑌰𑌮𑍍𑌬𑌰𑌂 𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌰𑌾𑌜𑌃 ॥ 1 ॥
𑌆𑌹𑍁𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑍁𑌖𑌮𑌖𑌿𑌲𑌂 𑌸𑍂𑌰𑌯𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌮𑍇𑌤𑌂
𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌯𑌦𑌪𑌿 𑌚 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌧𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌧𑌾𑌮 ।
𑌚𑌕𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌚𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌪𑌾𑌣𑍇𑌰𑍍𑌦𑌿𑌤𑌿𑌜𑌤𑌨𑍁𑌗𑌲𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌤𑌧𑌾𑌰𑌾𑌕𑍍𑌤𑌧𑌾𑌰𑌂
𑌶𑌶𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌤𑌰𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌂 𑌶𑌰𑍍𑌮 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌂𑌶𑍁𑌶𑍋𑌭𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌅𑌵𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌘𑌾𑌤𑌘𑍋𑌰𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌭𑍁𑌜𑌪𑌵𑌨𑌾𑌮𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌧𑍍𑌮𑌾𑌤𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍇-
-𑌰𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑍇𑌰𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌨𑍁𑌤𑌿𑌵𑌚𑌃𑌸𑌾𑌧𑍁𑌕𑌾𑌰𑍈𑌃 𑌸𑍁𑌤𑌾𑌰𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌂𑌹𑌰𑍍𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑍋𑌰𑌰𑌿𑌕𑍁𑌲𑌭𑍁𑌵𑌨 𑌸𑍍𑌫𑌾𑌰𑌵𑌿𑌷𑍍𑌫𑌾𑌰𑌨𑌾𑌦𑌃
𑌸𑌂𑌯𑌤𑍍𑌕𑌲𑍍𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍗 𑌶𑌰𑌸𑌲𑌿𑌲𑌘𑌟𑌾𑌵𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌚𑌃 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑌸𑍍𑌯 ॥ 3 ॥
𑌜𑍀𑌮𑍂𑌤𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌭𑌾𑌸𑌾 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑌪𑌿 𑌭𑌗𑌵𑌦𑍍𑌬𑌾𑌹𑍁𑌨𑌾 𑌮𑍋𑌹𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀
𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇𑌷𑍂𑌦𑍍𑌧𑍂𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾 𑌝𑌟𑌿𑌤𑌿 𑌤𑌟𑌿𑌦𑌿𑌵𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌃 ।
𑌸𑍋𑌽𑌸𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑌾𑌕𑍁𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌰𑌿𑌪𑍁𑌵𑌪𑍁𑌃𑌶𑍋𑌣𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑌤𑍃𑌪𑍍𑌤𑍋
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾𑌯 𑌭𑍂𑌯𑌾𑌨𑍍𑌮𑌧𑍁𑌮𑌥𑌨𑌮𑌨𑍋𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑍋 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌕𑍋 𑌨𑌃 ॥ 4 ॥
𑌕𑌮𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾 𑌮𑍁𑌰𑌾𑌰𑍇𑌃 𑌕𑌰𑌕𑌮𑌲𑌤𑌲𑍇𑌨𑌾𑌨𑍁𑌰𑌾𑌗𑌾𑌦𑍍𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑌾
𑌸𑌮𑍍𑌯𑌗𑍍𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌸𑌪𑌦𑌿 𑌨 𑌸𑌹𑌤𑍇 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌂 𑌯𑌾 𑌪𑌰𑍇𑌷𑌾𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌜𑍀𑌵𑌾𑌸𑌵𑌮𑌦𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌾 𑌲𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌲𑍇𑌪𑌨𑌾𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾
𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌿𑌶𑌤𑍁 𑌦𑌯𑌿𑌤𑍇𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍗𑌮𑍋𑌦𑌕𑍀 𑌨𑌃 ॥ 5 ॥
𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌭𑍂𑌤𑌸𑍍𑌤𑌨𑍁𑌰𑌪𑌿 𑌚 𑌹𑌰𑍇𑌰𑍍𑌯𑌾𑌨𑌕𑍇𑌤𑍁𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑍋
𑌯𑌂 𑌸𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌸𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍁𑌰𑌗𑌵𑌧𑍂𑌵𑌰𑍍𑌗𑌗𑌰𑍍𑌭𑌾𑌃 𑌪𑌤𑌨𑍍𑌤𑌿 ।
𑌚𑌞𑍍𑌚𑌚𑍍𑌚𑌣𑍍𑌡𑍋𑌰𑍁𑌤𑍁𑌣𑍍𑌡𑌤𑍍𑌰𑍁𑌟𑌿𑌤𑌫𑌣𑌿𑌵𑌸𑌾𑌰𑌕𑍍𑌤𑌪𑌙𑍍𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯𑌂
𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 𑌛𑌨𑍍𑌦𑍋𑌮𑌯𑌂 𑌤𑌂 𑌖𑌗𑌪𑌤𑌿𑌮𑌮𑌲𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌵𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌸𑍁𑌪𑌰𑍍𑌣𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋𑌰𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑌶𑌯𑌨𑌕𑍃𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑍈𑌕𑌧𑌰𑍍𑌤𑌾
𑌸𑍋𑌽𑌨𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌃 𑌪𑍃𑌥𑍁𑌵𑌿𑌮𑌲𑌯𑌶𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑍇𑌦𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌃 ।
𑌪𑌾𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌶𑌶𑍍𑌵𑌤𑍍𑌸𑌕𑌲𑌸𑍁𑌰𑌰𑌿𑌪𑍁𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑌨𑌃 𑌪𑌾𑌪𑌹𑌨𑍍𑌤𑌾
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌸𑌕𑌲𑌵𑌿𑌷𑌭𑌯𑌾𑌤𑍍𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌭𑍋𑌗𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍋 𑌨𑌃 ॥ 7 ॥
𑌵𑌾𑌗𑍍𑌭𑍂𑌗𑍈𑌰𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌭𑍇𑌦𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌦𑍁𑌰𑌿𑌹 𑌮𑍁𑌨𑌯𑍋 𑌯𑌾𑌂 𑌯𑌦𑍀𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍁𑌂𑌸𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑍈𑌃 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑍈𑌃 𑌸𑌕𑍃𑌦𑌪𑌿 𑌪𑌤𑌿𑌤𑍈𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑌃 𑌸𑍍𑌯𑍁𑌃 𑌸𑌮𑌗𑍍𑌰𑌾𑌃 ।
𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌸𑍍𑌵𑌚𑍍𑌛𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑌧𑍁𑌰𑌮𑍁𑌖𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑍁𑌹𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀𑌂
𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌾𑌮𑌶𑍇𑌷𑍈𑌰𑌪𑌿 𑌮𑍁𑌰𑌭𑌿𑌦𑍁𑌰𑍋𑌮𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰𑌾𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌯𑌾 𑌸𑍂𑌤𑍇 𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌜𑌾𑌲𑌂 𑌸𑌕𑌲𑌮𑌪𑌿 𑌸𑌦𑌾 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑌾𑌨𑍇𑌨 𑌪𑍁𑌂𑌸𑍋
𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌯𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑍋𑌗𑌾𑌚𑍍𑌚𑌰𑌮𑌚𑌰𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌭𑍂𑌤𑌯𑍇 𑌭𑍂𑌤𑌜𑌾𑌤𑌮𑍍 ।
𑌧𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌜𑌨𑌿𑌤𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌮𑌵𑌿𑌕𑍃𑌤𑌿𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀𑌂
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋𑌰𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌗𑍁𑌣𑌮𑌯𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌨𑌾𑌥𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑍗𑌮𑌿 ॥ 9 ॥
𑌯𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋𑌽𑌸𑍂𑌯𑌦𑍍𑌭𑌿𑌰𑍁𑌚𑍍𑌚𑍈𑌃 𑌸𑌪𑌦𑌿 𑌪𑌦𑌮𑍁𑌰𑍁 𑌤𑍍𑌯𑌜𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌗𑍈-
-𑌰𑍍𑌯𑍇𑌭𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌚 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌾 𑌸𑍍𑌪𑍃𑌹𑌯𑌤𑌿 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌗𑍀𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌵𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍂𑌲𑌯𑍇𑌯𑍁𑌰𑍍𑌨𑌿𑌚𑌿𑌤𑌤𑌰𑌮𑌮𑍀 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌨𑌿𑌘𑍍𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌂 𑌨𑌃
𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌪𑌦𑍍𑌮𑌦𑍍𑌵𑌯𑌤𑌲𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌾𑌂𑌸𑌵𑌃 𑌪𑌾𑌪𑌪𑌙𑍍𑌕𑌮𑍍 ॥ 10 ॥
𑌰𑍇𑌖𑌾 𑌲𑍇𑌖𑌾𑌦𑌿𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌰𑌣𑌤𑌲𑌗𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌮𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌰𑍂𑌪𑌾𑌃
𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑌾𑌃 𑌸𑍂𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌾𑌃 𑌸𑍁𑌜𑌾𑌤𑌾 𑌮𑍃𑌦𑍁𑌲𑌲𑌿𑌤𑌤𑌰𑌕𑍍𑌷𑍗𑌮𑌸𑍂𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯𑌮𑌾𑌣𑌾𑌃 ।
𑌦𑌦𑍍𑌯𑍁𑌰𑍍𑌨𑍋 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌭𑍍𑌰𑌮𑌰𑌭𑌰𑌜𑍁𑌷𑌾 𑌕𑍋𑌮𑌲𑍇𑌨𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿𑌜𑌾𑌯𑌾𑌃
𑌕𑌮𑍍𑌰𑍇𑌣𑌾𑌮𑍍𑌰𑍇𑌡𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾𑌃 𑌕𑌿𑌸𑌲𑌯𑌮𑍃𑌦𑍁𑌨𑌾 𑌪𑌾𑌣𑌿𑌨𑌾 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌪𑌾𑌣𑍇𑌃 ॥ 11 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑌾𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮𑌤𑍋 𑌦𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌗𑌰𑍁𑌡𑌮𑌣𑌿𑌶𑌿𑌲𑌾𑌕𑍇𑌤𑍁𑌦𑌣𑍍𑌡𑌾𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾
𑌦𑌾𑌶𑍍𑌚𑍍𑌯𑍋𑌤𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌬𑌭𑌾𑌸𑍇 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌰𑌿𑌦𑌮𑌲𑌾 𑌵𑍈𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀𑌵 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 ।
𑌭𑍂𑌮𑌿𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌯𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌭𑍁𑌵𑌨𑌗𑍃𑌹𑌬𑍃𑌹𑌤𑍍𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌶𑍋𑌭𑌾𑌂 𑌦𑌧𑍗 𑌨𑌃
𑌪𑌾𑌤𑌾𑌮𑍇𑌤𑍗 𑌪𑌾𑌯𑍋𑌜𑍋𑌦𑌰𑌲𑌲𑌿𑌤𑌤𑌲𑍗 𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌾𑌦𑍗 ॥ 12 ॥
𑌆𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮𑌦𑍍𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕𑍀𑌮𑌸𑍁𑌰𑌸𑍁𑌰𑌪𑌤𑍀 𑌤𑌤𑍍𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌦𑍇𑌵 𑌨𑍀𑌤𑍗
𑌯𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌵𑍈𑌰𑍋𑌚𑌨𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍗 𑌯𑍁𑌗𑌪𑌦𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌪𑌤𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑍋𑌰𑍇𑌕𑌧𑌾𑌮𑌃 ।
𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑍋𑌦𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑌹𑌮𑌜𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑍁𑌭𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌤𑌿𑌮𑍁𑌪𑌗𑌤𑌃 𑌪𑌾𑌦𑌪𑌙𑍍𑌕𑍇𑌰𑍁𑌹𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌯𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌥𑌶𑍍𑌚𑌰𑌮𑌤 𑌉𑌦𑌭𑍂𑌦𑌾𑌦𑌿𑌸𑌰𑍍𑌗𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌨𑌾𑌂
𑌸𑌾𑌹𑌸𑍍𑌰𑍀 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌮𑌭𑌿𑌹𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑍇𑌦𑍇𑌷𑍁 𑌯𑍇𑌷𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌮𑍍𑌭𑌰𑌾 𑌯𑍈𑌰𑌤𑌿𑌵𑌿𑌤𑌤𑌤𑌨𑍋𑌰𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍇𑌰𑍍𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑍋
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋𑌸𑍍𑌤𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌦𑍍𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌤𑌤𑌮𑌪𑌿 𑌨𑌮𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌪𑌙𑍍𑌕𑍇𑌰𑍁𑌹𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 ॥ 14 ॥
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋𑌃 𑌪𑌾𑌦𑌦𑍍𑌵𑌯𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌵𑌿𑌮𑌲𑌨𑌖𑌮𑌣𑌿𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 𑌯𑌾
𑌰𑌾𑌜𑍀𑌵𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌾 𑌹𑌿𑌮𑌜𑌲𑌕𑌣𑌿𑌕𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑌾 𑌦𑌲𑌾𑌲𑍀 ।
𑌅𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌂 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌯𑌾𑌰𑍍𑌹𑌾𑌣𑍍𑌯𑌖𑌿𑌲𑌜𑌨𑌮𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌨𑍀𑌯𑌾 𑌹𑌿 𑌸𑍇𑌯𑌂
𑌦𑌦𑍍𑌯𑌾𑌦𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑌵𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌤𑌤𑌿𑌰𑌤𑌿𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌾 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾𑌨𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍀𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 15 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾𑌮𑌲𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌕𑍃𑌤𑌿𑌮𑌮𑌰𑌾𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃
𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌃 𑌸𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍀𑌕𑍃𑌤𑍇𑌰𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌪𑌰𑌸𑍁𑌰𑌕𑍁𑌲𑌾𑌶𑌙𑍍𑌕𑌯𑌾𑌤𑌙𑍍𑌕𑌵𑌨𑍍𑌤𑌃 ।
𑌸𑌾 𑌸𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌾𑌤𑌿𑌰𑍇𑌕𑌾𑌂 𑌸𑌕𑌲𑌸𑍁𑌖𑌕𑌰𑍀𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑌂 𑌸𑌾𑌧𑌯𑍇𑌨𑍍𑌨-
-𑌶𑍍𑌚𑌞𑍍𑌚𑌚𑍍𑌚𑌾𑌰𑍍𑌵𑌂𑌶𑍁𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾 𑌚𑌰𑌣𑌨𑌲𑌿𑌨𑌯𑍋𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌪𑌾𑌣𑍇𑌰𑍍𑌨𑌖𑌾𑌲𑍀 ॥ 16 ॥
𑌪𑌾𑌦𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌜𑌨𑍍𑌮𑌸𑍇𑌵𑌾𑌸𑌮𑌵𑌨𑌤𑌸𑍁𑌰𑌵𑍍𑌰𑌾𑌤𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌤𑍍𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟-
-𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑍍𑌤𑍋𑌚𑍍𑌚𑌾𑌵𑌚𑌾𑌶𑍍𑌮𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑌕𑌰𑌗𑌣𑍈𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌿𑌤𑌂 𑌯𑌦𑍍𑌵𑌿𑌭𑌾𑌤𑌿 ।
𑌨𑌮𑍍𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌹𑌰𑍇𑌰𑍍𑌨𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌦𑍁𑌪𑌲𑌮𑌹𑌾𑌕𑍂𑌰𑍍𑌮𑌸𑍗𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌯𑌹𑌾𑌰𑌿-
-𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌯𑌃𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌦𑌯𑍁𑌗𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑌯𑍇𑌤𑍍𑌪𑌾𑌪𑌮𑌨𑍍𑌤𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌤𑍍𑌯𑍗 𑌚𑌾𑌰𑍁𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌕𑌰𑌪𑌰𑌿𑌮𑌲𑌨𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑍇 𑌰𑌮𑌾𑌯𑌾𑌃
𑌸𑍗𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌯𑌾𑌢𑍍𑌯𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑍀𑌲𑍋𑌪𑌲𑌰𑌚𑌿𑌤𑌮𑌹𑌾𑌦𑌣𑍍𑌡𑌯𑍋𑌃 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌚𑍋𑌰𑍇 ।
𑌸𑍂𑌰𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍈𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍂𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌸𑍁𑌰𑌕𑍁𑌲𑌸𑍁𑌖𑌦𑍇 𑌸𑍂𑌦𑌿𑌤𑌾𑌰𑌾𑌤𑌿𑌸𑌙𑍍𑌘𑍇
𑌜𑌙𑍍𑌘𑍇 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍀𑌯𑍇 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑌪𑌿 𑌜𑌯𑌤𑌾𑌮𑌸𑍍𑌮𑌦𑌂𑌹𑍋 𑌹𑌰𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍗 ॥ 18 ॥
𑌸𑌮𑍍𑌯𑌕𑍍𑌸𑌾𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌸𑌮𑌮𑌿𑌵 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌜𑌙𑍍𑌘𑌯𑍋𑌃 𑌖𑌿𑌨𑍍𑌨𑌯𑍋𑌰𑍍𑌯𑍇
𑌭𑌾𑌰𑍀𑌭𑍂𑌤𑍋𑌰𑍁𑌦𑌣𑍍𑌡𑌦𑍍𑌵𑌯𑌭𑌰𑌣𑌕𑍃𑌤𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌭𑌾𑌵𑌂 𑌭𑌜𑍇𑌤𑍇 ।
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌾𑌦𑌰𑍍𑌶𑌂 𑌨𑌿𑌧𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌮𑌹𑌿𑌤𑌮𑌿𑌵 𑌸𑌤𑌾𑌂 𑌤𑍇 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇
𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌕𑌾𑌰𑍇 𑌵𑌿𑌧𑌤𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌹𑍍𑌯𑌦𑌿 𑌮𑍁𑌦𑌮𑌜𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌜𑌾𑌨𑍁𑌨𑍀 𑌨𑌃 ॥ 19 ॥
𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌭𑍀𑌤𑌿𑌂 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌤𑍁𑌃 𑌸𑌪𑌦𑌿 𑌵𑌿𑌦𑌧𑌤𑍗 𑌕𑍈𑌟𑌭𑌾𑌖𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌧𑍁𑌂 𑌚𑌾-
-𑌪𑍍𑌯𑌾𑌰𑍋𑌪𑍍𑌯𑌾𑌰𑍂𑌢𑌗𑌰𑍍𑌵𑌾𑌵𑌧𑌿𑌜𑌲𑌧𑌿 𑌯𑌯𑍋𑌰𑌾𑌦𑌿𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑍗 𑌜𑌘𑌾𑌨 ।
𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌵𑌨𑍍𑌯𑍋𑌨𑍍𑌯𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑍗 𑌚𑌤𑍁𑌰𑌮𑍁𑌪𑌚𑌯𑌂 𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑌾𑌵𑌭𑍍𑌰𑌨𑍀𑌲𑌾-
-𑌵𑍂𑌰𑍂 𑌚𑌾𑌰𑍂 𑌹𑌰𑍇𑌸𑍍𑌤𑍗 𑌮𑍁𑌦𑌮𑌤𑌿𑌶𑌯𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌮𑌾𑌨𑌸𑍇 𑌨𑍋 𑌵𑌿𑌧𑌤𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 20 ॥
𑌪𑍀𑌤𑍇𑌨 𑌦𑍍𑌯𑍋𑌤𑌤𑍇 𑌯𑌚𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑌪𑌰𑌿𑌹𑌿𑌤𑍇𑌨𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇𑌣𑌾𑌤𑍍𑌯𑍁𑌦𑌾𑌰𑌂
𑌜𑌾𑌤𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌯𑍋𑌗𑌂 𑌜𑌲𑌮𑌿𑌵 𑌜𑌲𑌧𑍇𑌰𑍍𑌬𑌾𑌡𑌬𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌭𑌿𑌃 ।
𑌏𑌤𑌤𑍍𑌪𑌾𑌤𑌿𑌤𑍍𑌯𑌦𑌾𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌜𑌘𑌨𑌮𑌤𑌿𑌘𑌨𑌾𑌦𑍇𑌨𑌸𑍋 𑌮𑌾𑌨𑌨𑍀𑌯𑌂
𑌸𑌾𑌤𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌚𑍇𑌤𑍋𑌵𑌿𑌷𑌯𑌮𑌵𑌤𑌰𑌤𑍍𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌪𑍀𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌸𑍍𑌯 ॥ 21 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌦𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌧𑌾𑌮𑍍𑌨𑍋 𑌜𑌘𑌨𑌕𑌲𑌿𑌤𑌯𑌾 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇𑌽𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌬𑍍𑌧𑍇-
-𑌰𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌰𑌾𑌦𑍍𑌰𑌿𑌰𑍍𑌭𑍁𑌜𑌗𑌪𑌤𑌿𑌮𑌹𑌾𑌭𑍋𑌗𑌸𑌨𑍍𑌨𑌦𑍍𑌧𑌮𑌧𑍍𑌯𑌃 ।
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀 𑌸𑌾 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌾𑌭𑌾 𑌮𑌣𑌿𑌵𑌰𑌕𑌿𑌰𑌣𑍈𑌰𑍁𑌲𑍍𑌲𑌸𑌦𑍍𑌭𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌾
𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌮𑌮 𑌮𑌤𑌿𑌮𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌕𑌮𑍍𑌰𑌰𑍂𑌪𑌾𑌂 𑌕𑌰𑍋𑌤𑍁 ॥ 22 ॥
𑌉𑌨𑍍𑌨𑌮𑍍𑌰𑌂 𑌕𑌮𑍍𑌰𑌮𑍁𑌚𑍍𑌚𑍈𑌰𑍁𑌪𑌚𑌿𑌤𑌮𑍁𑌦𑌭𑍂𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌪𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑍈𑌃
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌗𑍀𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌮𑌲𑌜𑌮𑌧𑍁𑌪𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌪𑌦𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌪𑌯𑍋𑌜𑌮𑍍 ।
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑍀𑌲𑌾𑌶𑍍𑌮𑌨𑍀𑌲𑍈𑌸𑍍𑌤𑌰𑌲𑌰𑍁𑌚𑌿𑌜𑌲𑍈𑌃 𑌪𑍂𑌰𑌿𑌤𑍇 𑌕𑍇𑌲𑌿𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾
𑌨𑌾𑌲𑍀𑌕𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌾𑌭𑍀𑌸𑌰𑌸𑌿 𑌵𑌸𑌤𑍁 𑌨𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌹𑌂𑌸𑌶𑍍𑌚𑌿𑌰𑌾𑌯 ॥ 23 ॥
𑌪𑌾𑌤𑌾𑌲𑌂 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌾𑌲𑌂 𑌵𑌲𑌯𑌮𑌪𑌿 𑌦𑌿𑌶𑌾𑌂 𑌪𑌤𑍍𑌰𑌪𑌙𑍍𑌕𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌨𑌗𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾-
-𑌨𑍍𑌵𑌿𑌦𑍍𑌵𑌾𑌂𑌸𑌃 𑌕𑍇𑌸𑌰𑌾𑌲𑍀𑌰𑍍𑌵𑌿𑌦𑍁𑌰𑌿𑌹 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌾𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌣𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌶𑍈𑌲𑌮𑍍 ।
𑌭𑍂𑌯𑌾𑌦𑍍𑌗𑌾𑌯𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍𑌭𑍂𑌮𑌧𑍁𑌕𑌰𑌭𑌵𑌨𑌂 𑌭𑍂𑌮𑌯𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌦𑌂 𑌨𑍋
𑌨𑌾𑌲𑍀𑌕𑌂 𑌨𑌾𑌭𑌿𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌕𑌰𑌭𑌵𑌮𑍁𑌰𑍁 𑌤𑌨𑍍𑌨𑌾𑌗𑌶𑌯𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍗𑌰𑍇𑌃 ॥ 24 ॥
𑌆𑌦𑍗 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌸𑍍𑌯 𑌯𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌤𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌮𑍇𑌤𑌦𑍍𑌵𑌿𑌕𑌲𑍍𑌪𑍈𑌃
𑌕𑌲𑍍𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌤 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑌤𑌿 𑌸𑌕𑌲𑌂 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌵𑌰𑌂 𑌜𑌙𑍍𑌗𑌮𑌂 𑌚 ।
𑌅𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍇𑌶𑍍𑌚𑌿𑌰𑌤𑌰𑌮𑌜𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑍇
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃𑌕𑌰𑌣𑌮𑌤𑌿𑌮𑍁𑌦𑌾 𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌤𑌾𑌤𑍍𑌕𑍍𑌰𑍋𑌡𑌭𑌾𑌗𑍇 ॥ 25 ॥
𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍𑌭𑌃𑌪𑍂𑌰𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑍇 𑌲𑌸𑌦𑌸𑌿𑌤𑌵𑌲𑍀𑌭𑌙𑍍𑌗𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌤𑍍𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑍇
𑌗𑌮𑍍𑌭𑍀𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌨𑌾𑌭𑍀𑌚𑌤𑍁𑌰𑌤𑌰𑌮𑌹𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌶𑍋𑌭𑌿𑌨𑍍𑌯𑍁𑌦𑌾𑌰𑍇 ।
𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌤𑍍𑌵𑌾𑌨𑌦𑍍𑌵𑌹𑍇𑌮𑍋𑌦𑌰𑌨𑌹𑌨𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌡𑌬𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌢𑍍𑌯𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌦𑌾𑌮𑍋𑌦𑌰𑍀𑌯𑍋𑌦𑌰𑌸𑌲𑌿𑌲𑌨𑌿𑌧𑍗 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌨𑌃 ॥ 26 ॥
𑌨𑌾𑌭𑍀𑌨𑌾𑌲𑍀𑌕𑌮𑍂𑌲𑌾𑌦𑌧𑌿𑌕𑌪𑌰𑌿𑌮𑌲𑍋𑌨𑍍𑌮𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑌲𑍀𑌨𑌾𑌂
𑌮𑌾𑌲𑌾 𑌨𑍀𑌲𑍇𑌵 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌤𑌿 𑌰𑍁𑌚𑌿𑌮𑌤𑍀 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌪𑌦𑍍𑌮𑍋𑌨𑍍𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌯𑌾 ।
𑌰𑌮𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌾 𑌰𑍋𑌮𑌰𑌾𑌜𑌿𑌰𑍍𑌮𑌹𑌿𑌤𑌰𑍁𑌚𑌿𑌕𑌰𑍀 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌭𑌾𑌗𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋-
-𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌰𑌂𑌸𑍀𑌚𑍍𑌚𑌿𑌰𑌤𑌰𑌮𑍁𑌚𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌧𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌨𑌃 ॥ 27 ॥
𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌕𑍗𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑌾𑌂𑌶𑍁𑌪𑍍𑌰𑌸𑌰𑌕𑌿𑌸𑌲𑌯𑍈𑌰𑍍𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌫𑌲𑌾𑌢𑍍𑌯𑌂
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌤𑍍𑌸𑍋𑌲𑍍𑌲𑌾𑌸𑌿 𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌨𑌵𑌵𑌨𑌮𑌾𑌲𑌾𑌙𑍍𑌕𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌦𑍍𑌭𑍁𑌜𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑍍 ।
𑌵𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌧𑍁𑌕𑌰𑌨𑌿𑌕𑌰𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌲𑌂 𑌶𑌾𑌰𑍍𑌙𑍍𑌗𑌪𑌾𑌣𑍇𑌃
𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌵𑌶𑍍𑌰𑌮𑌾𑌰𑍍𑌤𑍈𑌰𑍁𑌪𑌵𑌨𑌮𑌿𑌵 𑌯𑌤𑍍𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌪𑌦𑍍𑌯𑍇 ॥ 28 ॥
𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌨𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌦𑌧𑌦𑌿𑌵 𑌗𑌲𑌂 𑌕𑌾𑌲𑌿𑌮𑌾 𑌕𑌾𑌲𑌶𑌤𑍍𑌰𑍋-
-𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑍋𑌰𑍍𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌙𑍍𑌕𑍋 𑌮𑌧𑍁𑌪 𑌇𑌵 𑌤𑌰𑍋𑌰𑍍𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 𑌯𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌧𑍇𑌯𑌾𑌦𑌵𑌿𑌰𑌲𑌮𑌿𑌲𑌿𑌤𑌃 𑌕𑍗𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌨𑍈𑌃
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌤𑍍𑌸𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌤𑍇𑌃 𑌸 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯 𑌇𑌵 𑌦𑌯𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌤𑍍𑌸 𑌉𑌚𑍍𑌚𑍈𑌃𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌨𑌃 ॥ 29 ॥
𑌸𑌮𑍍𑌭𑍂𑌯𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌧𑌿𑌮𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌸𑌪𑌦𑌿 𑌸𑌹𑌜𑌯𑌾 𑌯𑌃 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇
𑌨𑍀𑌲𑍇 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍋𑌰𑌃𑌸𑍍𑌥𑌲𑌗𑌗𑌨𑌤𑌲𑍇 𑌹𑌾𑌰𑌤𑌾𑌰𑍋𑌪𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑍇 ।
𑌆𑌶𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌾 𑌵𑌿𑌦𑌧𑌦𑌪𑌿𑌦𑌧𑌚𑍍𑌚𑌾𑌤𑍍𑌮𑌭𑌾𑌸𑌾𑌨𑍍𑌯𑌤𑍇𑌜𑌾-
-𑌸𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌕𑌰𑍋 𑌨𑍋 𑌦𑍍𑌯𑍁𑌮𑌣𑌿𑌰𑌿𑌵 𑌮𑌣𑌿𑌃 𑌕𑍗𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑌃 𑌸𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑍂𑌤𑍍𑌯𑍈 ॥ 30 ॥
𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌯𑌾𑌵𑌾𑌨𑍁𑌕𑍂𑌲𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌸𑌰𑌤𑌿 𑌮𑌣𑌿𑌰𑍁𑌚𑌾 𑌭𑌾𑌸𑌮𑌾𑌨𑌾 𑌸𑌮𑌾𑌨𑌾
𑌸𑌾𑌕𑌂 𑌸𑌾𑌕𑌮𑍍𑌪𑌮𑌂𑌸𑍇 𑌵𑌸𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌦𑌧𑌤𑍀 𑌵𑌾𑌸𑍁𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌸𑍁𑌭𑌦𑍍𑌰𑌮𑍍 ।
𑌸𑌾𑌰𑌂 𑌸𑌾𑌰𑌙𑍍𑌗𑌸𑌙𑍍𑌘𑍈𑌰𑍍𑌮𑍁𑌖𑌰𑌿𑌤𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌾 𑌮𑍇𑌚𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾
𑌮𑌾𑌲𑌾 𑌮𑌾𑌲𑌾𑌲𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌨 𑌵𑌿𑌰𑌮𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌖𑍈𑌰𑍍𑌯𑍋𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 ॥ 31 ॥
𑌹𑌾𑌰𑌸𑍍𑌯𑍋𑌰𑍁𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌭𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌨𑌵𑌵𑌨𑌮𑌾𑌲𑌾𑌶𑍁𑌭𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍁𑌰𑍂𑌪𑍈𑌃
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌦𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌕𑌬𑌲𑌿𑌤𑌰𑍁𑌚𑌿 𑌯𑌨𑍍𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑌭𑌾𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌾𑌤𑌿 ।
𑌬𑌾𑌹𑍁𑌲𑍍𑌯𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌬𑌦𑍍𑌧𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌪𑍁𑌟𑌮𑌜𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌯𑌾𑌚𑌾𑌮𑌹𑍇 𑌤-
-𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌧𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌬𑌾𑌧𑌤𑌾𑌂 𑌨𑍋 𑌬𑌹𑍁𑌵𑌿𑌹𑌤𑌿𑌕𑌰𑍀𑌂 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑌂 𑌬𑌾𑌹𑍁𑌮𑍂𑌲𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑍈𑌕𑌦𑍀𑌕𑍍𑌷𑌾𑌸𑍍𑌤𑌦𑌨𑍁𑌗𑍁𑌣𑌗𑍁𑌣𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑌦𑌕𑍍𑌷𑌾𑌃
𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰𑍋 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌨𑌿𑌰𑍂𑌪𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌗𑍁𑌣𑌯𑌶𑌸𑌾 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾𑌮𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌶𑌾𑌰𑍍𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌬𑌾𑌣𑌂 𑌕𑍃𑌪𑌾𑌣𑌂 𑌫𑌲𑌕𑌮𑌰𑌿𑌗𑌦𑍇 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌶𑌙𑍍𑌖𑍗 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂
𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌃 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌜𑌾𑌲𑌂 𑌮𑌮 𑌦𑌧𑌤𑍁 𑌹𑌰𑍇𑌰𑍍𑌬𑌾𑌹𑌵𑍋 𑌮𑍋𑌹𑌹𑌾𑌨𑌿𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌕𑌣𑍍𑌠𑌾𑌕𑌲𑍍𑌪𑍋𑌦𑍍𑌗𑌤𑍈𑌰𑍍𑌯𑌃 𑌕𑌨𑌕𑌮𑌯𑌲𑌸𑌤𑍍𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍋𑌤𑍍𑌥𑍈𑌰𑍁𑌦𑌾𑌰𑍈-
-𑌰𑍁𑌦𑍍𑌯𑍋𑌤𑍈𑌃 𑌕𑍗𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌯𑍁𑌰𑍁𑌭𑌿𑌰𑍁𑌪𑌚𑌿𑌤𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌣𑍋 𑌵𑌿𑌭𑌾𑌤𑌿 ।
𑌕𑌣𑍍𑌠𑌾𑌶𑍍𑌲𑍇𑌷𑍇 𑌰𑌮𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌕𑌰𑌵𑌲𑌯𑌪𑌦𑍈𑌰𑍍𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌿𑌤𑍇 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌰𑍂𑌪𑍇
𑌵𑍈𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑍀𑌯𑍇𑌽𑌤𑍍𑌰 𑌕𑌣𑍍𑌠𑍇 𑌵𑌸𑌤𑍁 𑌮𑌮 𑌮𑌤𑌿𑌃 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑌭𑌾𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌹𑌾𑌯 ॥ 34 ॥
𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌤𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌲𑌸𑌦𑌰𑍁𑌣𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌰𑍀𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑌭𑌾𑌗𑌃
𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌚 𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑌶𑌶𑌧𑌰𑌾𑌪𑍂𑌰𑌣𑍇 𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍀𑌣𑌃 ।
𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌸𑍍𑌥𑌸𑍍𑌤𑌿𑌰𑌯𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌤𑌰𑌾𑌂 𑌦𑌨𑍍𑌤𑌤𑌾𑌰𑍗𑌘𑌶𑍋𑌭𑌾𑌂
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌨𑍍𑌤𑌵𑌾𑌸𑍋𑌦𑍍𑌯𑍁𑌮𑌣𑌿𑌰𑌘𑌤𑌮𑍋𑌨𑌾𑌶𑌨𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌸𑍗 𑌨𑌃 ॥ 35 ॥
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍍𑌨𑍇𑌹𑌾𑌤𑌿𑌰𑍇𑌕𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌜𑌕𑌮𑌿𑌤𑍁𑌰𑌲𑌂 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌯𑍋𑌗𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾 𑌯𑌾
𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍋𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌲𑍇 𑌕𑍃𑌤𑌵𑌸𑌤𑌿𑌰𑌿𑌵𑌾𑌭𑌾𑌤𑌿 𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌰𑌾𑌜𑌿𑌃 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿𑌰𑌤𑌿𑌵𑌿𑌲𑌸𑌨𑍍𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌵𑌲𑌿𑌶𑍍𑌰𑍀-
-𑌰𑍍𑌦𑌨𑍍𑌤𑌾𑌲𑍀 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌂 𑌸𑌾 𑌨𑌤𑌿𑌨𑍁𑌤𑌿𑌨𑌿𑌰𑌤𑌾𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑌾𑌨𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌤𑌾𑌨𑍍𑌨𑌃 ॥ 36 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑍍𑌯𑌜𑌿𑌹𑍍𑌮𑌾𑌂 𑌮𑌤𑌿𑌮𑌪𑌿 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍇 𑌦𑍇𑌵 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌵𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂
𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋 𑌶𑌕𑍍𑌰 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕𑍀𑌮𑌵𑌸𑌿 𑌕𑌿𑌮𑌮𑌰𑍈𑌰𑍍𑌨𑌾𑌰𑌦𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌸𑍁𑌖𑌂 𑌵𑌃 ।
𑌇𑌤𑍍𑌥𑌂 𑌸𑍇𑌵𑌾𑌵𑌨𑌮𑍍𑌰𑌂 𑌸𑍁𑌰𑌮𑍁𑌨𑌿𑌨𑌿𑌕𑌰𑌂 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨-
-𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯𑍇𑌨𑍍𑌦𑍋𑌰𑌾𑌸𑍍𑌰𑌵𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌵𑌰𑌵𑌚𑌨𑌸𑍁𑌧𑌾𑌹𑍍𑌲𑌾𑌦𑌯𑍇𑌨𑍍𑌮𑌾𑌨𑌸𑌂 𑌨𑌃 ॥ 37 ॥
𑌕𑌰𑍍𑌣𑌸𑍍𑌥𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌕𑌮𑍍𑌰𑍋𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌮𑌕𑌰𑌮𑌹𑌾𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌪𑍍𑌰𑍋𑌤𑌦𑍀𑌪𑍍𑌯-
-𑌨𑍍𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌨𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌮𑌿𑌲𑌿𑌤𑌮𑌲𑌿𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌲𑌂 𑌕𑍋𑌮𑌲𑌂 𑌯𑌤𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑍋𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌾𑌂𑌶𑍁𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌮𑌰𑌕𑌤𑌮𑍁𑌕𑍁𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌚𑍋𑌰𑌂 𑌮𑍁𑌰𑌾𑌰𑍇-
-𑌰𑍍𑌗𑌾𑌢𑌾𑌮𑌾𑌗𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌨𑌃 𑌶𑌮𑌯𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌪𑌦𑌂 𑌗𑌣𑍍𑌡𑌯𑍋𑌰𑍍𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌂 𑌤𑌤𑍍 ॥ 38 ॥
𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌜𑍇 𑌲𑌸𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑌧𑌰𑌮𑌣𑌿𑌂 𑌪𑌕𑍍𑌵𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌾𑌭𑌿𑌰𑌾𑌮𑌂
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌂 𑌶𑍁𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌮𑌵𑌤𑌰𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁𑌣𑍍𑌡𑌦𑌣𑍍𑌡𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌯𑌃 ।
𑌘𑍋𑌣𑌃 𑌶𑍋𑌣𑍀𑌕𑍃𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑌯𑍁𑌗𑌲𑌸𑌤𑍍𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍋𑌸𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌮𑍁𑌰𑌾𑌰𑍇𑌃
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌖𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌰𑌣𑌸𑌰𑌣𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌦𑌾𑌨𑌾𑌯 𑌨𑌃 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 ॥ 39 ॥
𑌦𑌿𑌕𑍍𑌕𑌾𑌲𑍗 𑌵𑍇𑌦𑌯𑌨𑍍𑌤𑍗 𑌜𑌗𑌤𑌿 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑌿𑌮𑍗 𑌸𑌞𑍍𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤𑍗 𑌰𑌵𑍀𑌨𑍍𑌦𑍂
𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌾𑌲𑍋𑌕𑌦𑍀𑌪𑌾𑌵𑌭𑌿𑌦𑌧𑌤𑌿 𑌯𑌯𑍋𑌰𑍇𑌵 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌮𑍁𑌨𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌃 ।
𑌅𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑌬𑍍𑌜𑌪𑍍𑌰𑌭𑍇 𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌚𑍁𑌰𑌤𑌰𑌕𑍃𑌪𑌾𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑍇
𑌪𑌾𑌤𑌾𑌮𑌾𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌶𑍁𑌕𑍍𑌲𑌾𑌸𑌿𑌤𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑍇 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑍇 ॥ 40 ॥
𑌪𑌾𑌤𑌾𑌤𑍍𑌪𑌾𑌤𑌾𑌲𑌪𑌾𑌤𑌾𑌤𑍍𑌪𑌤𑌗𑌪𑌤𑌿𑌗𑌤𑍇𑌰𑍍𑌭𑍍𑌰𑍂𑌯𑍁𑌗𑌂 𑌭𑍁𑌗𑍍𑌨𑌮𑌧𑍍𑌯𑌂
𑌯𑍇𑌨𑍇𑌷𑌚𑍍𑌚𑌾𑌲𑌿𑌤𑍇𑌨 𑌸𑍍𑌵𑌪𑌦𑌨𑌿𑌯𑌮𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌃 ।
𑌨𑍃𑌤𑍍𑌯𑌲𑍍𑌲𑌾𑌲𑌾𑌟𑌰𑌙𑍍𑌗𑍇 𑌰𑌜𑌨𑌿𑌕𑌰𑌤𑌨𑍋𑌰𑌰𑍍𑌧𑌖𑌣𑍍𑌡𑌾𑌵𑌦𑌾𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌲𑌵𑍍𑌯𑌾𑌲𑌦𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌲𑌸𑌤𑌿 𑌸𑌮𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌕𑌾𑌮𑌾𑌤𑌰𑌂 𑌨𑌃 ॥ 41 ॥
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾𑌲𑌕𑌾𑌲𑌿𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌦𑌲𑌿𑌕𑌶𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑍍𑌧𑌸𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌮𑍀𑌲-
-𑌨𑍍𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌜𑌪𑍍𑌰𑌬𑍋𑌧𑍋𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑌨𑌿𑌭𑍃𑌤𑌤𑌰𑌾𑌲𑍀𑌨𑌭𑍃𑌙𑍍𑌗𑌚𑍍𑌛𑌟𑌾𑌭𑍇 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌨𑌾𑌥𑌸𑍍𑌯 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍀𑌕𑍃𑌤𑌵𑌿𑌬𑍁𑌧𑌗𑌣𑌾𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌬𑌾𑌣𑌾𑌸𑌨𑌾𑌰𑍍𑌧-
-𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑍇 𑌨𑍋 𑌭𑍂𑌰𑌿𑌭𑍂𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌸𑌵𑌕𑍁𑌶𑌲𑌤𑍇 𑌭𑍍𑌰𑍂𑌲𑌤𑍇 𑌪𑌾𑌲𑌯𑍇𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 42 ॥
𑌰𑍂𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌮𑌾𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍁𑌚𑌾𑌪𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌶𑌰𑌨𑌿𑌕𑌰𑌕𑍍𑌷𑍀𑌣𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷-
-𑌪𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌤𑍍𑌪𑌦𑍍𑌮𑌮𑌾𑌲𑌾𑌵𑌿𑌲𑌸𑌿𑌤𑌮𑌹𑌿𑌤𑌸𑍍𑌫𑌾𑌟𑌿𑌕𑍈𑌶𑌾𑌨𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑌮𑍍 ।
𑌭𑍂𑌯𑌾𑌦𑍍𑌭𑍂𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌭𑍂𑌤𑍍𑌯𑍈 𑌮𑌮 𑌭𑍁𑌵𑌨𑌪𑌤𑍇𑌰𑍍𑌭𑍍𑌰𑍂𑌲𑌤𑌾𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌮𑌧𑍍𑌯𑌾-
-𑌦𑍁𑌤𑍍𑌥𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌜𑌨𑌿𑌮𑌰𑌣𑌤𑌮𑌃𑌖𑌣𑍍𑌡𑌨𑌂 𑌮𑌣𑍍𑌡𑌨𑌂 𑌚 ॥ 43 ॥
𑌪𑍀𑌠𑍀𑌭𑍂𑌤𑌾𑌲𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌕𑍃𑌤𑌮𑌕𑍁𑌟𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑍇
𑌲𑌾𑌲𑌾𑌟𑍇 𑌨𑌾𑌟𑍍𑌯𑌰𑌙𑍍𑌗𑍇 𑌵𑌿𑌕𑌟𑌤𑌰𑌤𑌟𑍇 𑌕𑍈𑌟𑌭𑌾𑌰𑍇𑌶𑍍𑌚𑌿𑌰𑌾𑌯 ।
𑌪𑍍𑌰𑍋𑌦𑍍𑌧𑌾𑌟𑍍𑌯𑍈𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌤𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍀𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌪𑌟𑌕𑍁𑌟𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌾𑌙𑍍𑌗𑌂
𑌪𑌟𑍍𑌵𑍀𑌯𑌂 𑌭𑌾𑌵𑌨𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚𑌟𑍁𑌲𑌮𑌤𑌿𑌨𑌟𑍀 𑌨𑌾𑌟𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌟𑌯𑍇𑌨𑍍𑌨𑌃 ॥ 44 ॥
𑌮𑌾𑌲𑌾𑌲𑍀𑌵𑌾𑌲𑌿𑌧𑌾𑌮𑍍𑌨𑌃 𑌕𑍁𑌵𑌲𑌯𑌕𑌲𑌿𑌤𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌤𑍇𑌃 𑌕𑍁𑌨𑍍𑌤𑌲𑌾𑌲𑍀
𑌕𑌾𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌾𑌰𑍁𑌹𑍍𑌯 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑍋 𑌗𑌲𑌤𑌿 𑌹𑌰𑌶𑌿𑌰𑌃𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌧𑍁𑌨𑍀𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌧𑌯𑌾 𑌨𑍁 ।
𑌰𑌾𑌹𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌯𑌾𑌤𑌿 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌸𑌕𑌲𑌶𑌶𑌿𑌕𑌲𑌾𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌲𑍋𑌲𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾
𑌲𑍋𑌕𑍈𑌰𑌾𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌿𑌶𑌤𑍁 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌸𑌾𑌖𑌿𑌲𑌂 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌂 𑌨𑌃 ॥ 45 ॥
𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑍇 𑌭𑌗𑌵𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌬𑍁𑌧𑍈𑌰𑌪𑍍𑌯𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌾
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌲𑌾𑌸𑍍𑌤𑌰𑌲𑌮𑌣𑌿𑌰𑍁𑌚𑌾 𑌰𑌞𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌪𑌷𑍍𑌟𑌭𑌾𑌸𑌃 ।
𑌦𑍇𑌹𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑍋𑌦𑍍𑌗𑌮𑌾𑌭𑌾 𑌰𑌿𑌪𑍁𑌵𑌪𑍁𑌰𑌗𑍁𑌰𑍁𑌪𑍍𑌲𑍋𑌷𑌰𑍋𑌷𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌧𑍂𑌮𑍍𑌯𑌾𑌃
𑌕𑍇𑌶𑌾𑌃 𑌕𑍇𑌶𑌿𑌦𑍍𑌵𑌿𑌷𑍋 𑌨𑍋 𑌵𑌿𑌦𑌧𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌕𑍍𑌲𑍇𑌶𑌪𑌾𑌶𑌪𑍍𑌰𑌣𑌾𑌶𑌮𑍍 ॥ 46 ॥
𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑍍𑌤𑌰𑌤𑍍𑌨𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑌪𑌰𑌿𑌲𑌸𑌦𑍍𑌭𑍂𑌰𑌿𑌰𑍋𑌚𑌿𑌷𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌨-
-𑌸𑍍𑌫𑍂𑌰𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑍁𑌰𑌾𑌰𑍇𑌰𑍍𑌦𑍍𑌯𑍁𑌮𑌣𑌿𑌶𑌤𑌚𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑌵𑌦𑍍𑌦𑍁𑌰𑍍𑌨𑌿𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾 ।
𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤𑍍𑌪𑌾𑌰𑍇𑌪𑌯𑍋𑌧𑌿 𑌜𑍍𑌵𑌲𑌦𑌕𑍃𑌶𑌶𑌿𑌖𑌾𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌦𑍗𑌰𑍍𑌵𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌶𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂
𑌶𑌶𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌃 𑌶𑌰𑍍𑌮 𑌦𑌿𑌶𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌕𑌲𑌿𑌕𑌲𑍁𑌷𑌤𑌮𑌃𑌪𑌾𑌟𑌨𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑌮𑍍 ॥ 47 ॥
𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌯𑌦𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑍁𑌵𑌨𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑌪𑍍𑌯𑌬𑍍𑌦𑌕𑍋𑌟𑍀𑌰𑌨𑍇𑌕𑌾
𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌨𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑍋 𑌭𑍍𑌰𑌮𑌰 𑌇𑌵 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌨𑌾𑌭𑌿𑌨𑌾𑌲𑍀𑌕𑌨𑌾𑌲𑌾𑌤𑍍 ।
𑌉𑌨𑍍𑌮𑌜𑍍𑌜𑌨𑍍𑌨𑍂𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌶𑍍𑌰𑍀𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑍁𑌵𑌨𑌮𑌪𑌰𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌮𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌸𑌦𑍃𑌕𑍍𑌷𑌂
𑌦𑍇𑌹𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌧𑌿𑌃 𑌸 𑌦𑍇𑌯𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑌵𑌧𑌿𑌰𑌮𑍃𑌤𑌂 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌵𑌿𑌦𑍍𑌵𑍇𑌷𑌿𑌣𑍋 𑌨𑌃 ॥ 48 ॥
𑌮𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌃 𑌕𑍂𑌰𑍍𑌮𑍋 𑌵𑌰𑌾𑌹𑍋 𑌨𑌰𑌹𑌰𑌿𑌣𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌮𑌨𑍋 𑌜𑌾𑌮𑌦𑌗𑍍𑌨𑍍𑌯𑌃
𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌃 𑌕𑌂𑌸𑌘𑌾𑌤𑍀 𑌮𑌨𑌸𑌿𑌜𑌵𑌿𑌜𑌯𑍀 𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌲𑍍𑌕𑌿𑌰𑍍𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍 ।
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋𑌰𑌂𑌶𑌾𑌵𑌤𑌰𑌾 𑌭𑍁𑌵𑌨𑌹𑌿𑌤𑌕𑌰𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌃
𑌪𑌾𑌯𑌾𑌸𑍁𑌰𑍍𑌮𑌾𑌂 𑌤 𑌏𑌤𑍇 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌤𑌰𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌭𑌾𑌰𑌖𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌶𑌯𑌾 𑌯𑍇 ॥ 49 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌵𑌾𑌚𑍋 𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌮𑌮𑌪𑌿 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑌾𑌃
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌲𑌾𑌭𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌵𑍍𑌯𑌪𑌗𑌮𑌕𑌥𑌨𑌶𑍍𑌲𑌾𑌘𑌿𑌨𑍋 𑌵𑍇𑌦𑌵𑌾𑌦𑌾𑌃 ।
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌸𑌂𑌵𑌿𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑌵𑌧𑌿𑌵𑌿𑌮𑌲𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬-
-𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌾𑌪𑌤𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍁𑌖𑌯𑌤𑌿 𑌯𑌮𑌿𑌨𑍋 𑌯𑌤𑍍𑌤𑌦𑌵𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑍋 𑌨𑌃 ॥ 50 ॥
𑌆𑌪𑌾𑌦𑌾𑌦𑌾 𑌚 𑌶𑍀𑌰𑍍𑌷𑌾𑌦𑍍𑌵𑌪𑍁𑌰𑌿𑌦𑌮𑌨𑌘𑌂 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑌂 𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇
𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌨𑌿𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌖𑌿𑌲𑌕𑌲𑌿𑌕𑌲𑍁𑌷 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌮𑍋𑌦𑌮𑍍 ।
𑌜𑍁𑌹𑍍𑌵𑌜𑍍𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌾𑌕𑍃𑌶𑌾𑌨𑍗 𑌹𑌰𑌿𑌚𑌰𑌿𑌤𑌹𑌵𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍁𑌪𑌾𑌠𑍈-
-𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑍁𑌹𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌤𑌤𑌮𑌪𑌿 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌕𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑍇 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ॥ 51 ॥
𑌮𑍋𑌦𑌾𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑌾𑌦𑌿𑌕𑍇𑌶𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌮𑌿𑌤𑌿𑌰𑌚𑌿𑌤𑌾 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌧𑌾𑌮𑍍𑌨
𑌪𑌾𑌦𑌾𑌬𑍍𑌜𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌸𑍇𑌵𑌾𑌸𑌮𑌯𑌨𑌤𑌮𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌸𑍍𑌤𑌕𑍇𑌨𑌾𑌨𑌮𑍇𑌦𑍍𑌯 ।
𑌉𑌨𑍍𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑍈𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍈𑌨𑍋𑌨𑌿𑌚𑌯𑌕𑌵𑌚𑌕 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌤𑌾𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌭𑌾𑌨𑍋-
-𑌰𑍍𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌗𑍋𑌚𑌰 𑌸 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑌤𑌿 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌮𑍍 ॥ 52 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌤𑍍𑌪𑌰𑌮𑌹𑌂𑌸𑌪𑌰𑌿𑌵𑍍𑌰𑌾𑌜𑌕𑌾𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌭𑌗𑌵𑌤𑍍𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌪𑌾𑌦𑌶𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌚𑍍𑌛𑌙𑍍𑌕𑌰𑌭𑌗𑌵𑌤𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍗 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁 𑌪𑌾𑌦𑌾𑌦𑌿𑌕𑍇𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌵𑌰𑍍𑌣𑌣 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑍍 ।
Roman (IAST) Transliteration
lakṣmībharturbhujāgre kṛtavasati sitaṃ yasya rūpaṃ viśālaṃ
nīlādrestuṅgaśṛṅgasthitamiva rajanīnāthabimbaṃ vibhāti |
pāyānnaḥ pāñcajanyaḥ sa ditisutakulatrāsanaiḥ pūrayansvai-
-rnidhvānairnīradaughadhvaniparibhavadairambaraṃ kamburājaḥ || 1 ||
āhuryasya svarūpaṃ kṣaṇamukhamakhilaṃ sūrayaḥ kālametaṃ
dhvāntasyaikāntamantaṃ yadapi ca paramaṃ sarvadhāmnāṃ ca dhāma |
cakraṃ taccakrapāṇerditijatanugaladraktadhārāktadhāraṃ
śaśvanno viśvavandyaṃ vitaratu vipulaṃ śarma dharmāṃśuśobham || 2 ||
avyānnirghātaghoro haribhujapavanāmarśanādhmātamūrte-
-rasmānvismeranetratridaśanutivacaḥsādhukāraiḥ sutāraḥ |
sarvaṃ saṃhartumicchorarikulabhuvana sphāraviṣphāranādaḥ
saṃyatkalpāntasindhau śarasalilaghaṭāvārmucaḥ kārmukasya || 3 ||
jīmūtaśyāmabhāsā muhurapi bhagavadbāhunā mohayantī
yuddheṣūddhūyamānā jhaṭiti taṭidivālakṣyate yasya mūrtiḥ |
so'sistrāsākulākṣatridaśaripuvapuḥśoṇitāsvādatṛpto
nityānandāya bhūyānmadhumathanamanonandano nandako naḥ || 4 ||
kamrākārā murāreḥ karakamalatalenānurāgādgṛhītā
samyagvṛttā sthitāgre sapadi na sahate darśanaṃ yā pareṣām |
rājantī daityajīvāsavamadamuditā lohitālepanārdrā
kāmaṃ dīptāṃśukāntā pradiśatu dayitevāsya kaumodakī naḥ || 5 ||
yo viśvaprāṇabhūtastanurapi ca hareryānaketusvarūpo
yaṃ sañcintyaiva sadyaḥ svayamuragavadhūvargagarbhāḥ patanti |
cañcaccaṇḍorutuṇḍatruṭitaphaṇivasāraktapaṅkāṅkitasyaṃ
vande chandomayaṃ taṃ khagapatimamalasvarṇavarṇaṃ suparṇam || 6 ||
viṣṇorviśveśvarasya pravaraśayanakṛtsarvalokaikadhartā
so'nantaḥ sarvabhūtaḥ pṛthuvimalayaśāḥ sarvavedaiśca vedyaḥ |
pātā viśvasya śaśvatsakalasuraripudhvaṃsanaḥ pāpahantā
sarvajñaḥ sarvasākṣī sakalaviṣabhayātpātu bhogīśvaro naḥ || 7 ||
vāgbhūgairyādibhedairviduriha munayo yāṃ yadīyaiśca puṃsāṃ
kāruṇyārdraiḥ kaṭākṣaiḥ sakṛdapi patitaiḥ sampadaḥ syuḥ samagrāḥ |
kundendusvacchamandasmitamadhuramukhāmbhoruhāṃ sundarāṅgīṃ
vande vandyāmaśeṣairapi murabhiduromandirāmindirāṃ tām || 8 ||
yā sūte sattvajālaṃ sakalamapi sadā sannidhānena puṃso
dhatte yā tattvayogāccaramacaramidaṃ bhūtaye bhūtajātam |
dhātrīṃ sthātrīṃ janitrīṃ prakṛtimavikṛtiṃ viśvaśaktiṃ vidhātrīṃ
viṣṇorviśvātmanastāṃ vipulaguṇamayīṃ prāṇanāthāṃ praṇaumi || 9 ||
yebhyo'sūyadbhiruccaiḥ sapadi padamuru tyajyate daityavargai-
-ryebho dhartuṃ ca mūrdhnā spṛhayati satataṃ sarvagīrvāṇavargaḥ |
nityaṃ nirmūlayeyurnicitataramamī bhaktinighnātmanāṃ naḥ
padmākṣasyāṅghripadmadvayatalanilayāḥ pāṃsavaḥ pāpapaṅkam || 10 ||
rekhā lekhādivandyāścaraṇatalagatāścakramatsyādirūpāḥ
snigdhāḥ sūkṣmāḥ sujātā mṛdulalitatarakṣaumasūtrāyamāṇāḥ |
dadyurno maṅgalāni bhramarabharajuṣā komalenābdhijāyāḥ
kamreṇāmreḍyamānāḥ kisalayamṛdunā pāṇinā cakrapāṇeḥ || 11 ||
yasmādākrāmato dyāṃ garuḍamaṇiśilāketudaṇḍāyamānā
dāścyotantī babhāse surasaridamalā vaijayantīva kāntā |
bhūmiṣṭho yastathānyo bhuvanagṛhabṛhatstambhaśobhāṃ dadhau naḥ
pātāmetau pāyojodaralalitatalau paṅkajākṣasya pādau || 12 ||
ākrāmadbhyāṃ trilokīmasurasurapatī tatkṣaṇādeva nītau
yābhyāṃ vairocanīndrau yugapadapi vipatsampadorekadhāmaḥ |
tābhyāṃ tāmrodarābhyāṃ muhurahamajitasyāñcitābhyāmubhābhyāṃ
prājyaiśvaryapradābhyāṃ praṇatimupagataḥ pādapaṅkeruhābhyām || 13 ||
yebhyo varṇaścaturthaścaramata udabhūdādisarge prajānāṃ
sāhasrī cāpi saṅkhyā prakaṭamabhihitā sarvavedeṣu yeṣām |
prāptā viśvambharā yairativitatatanorviśvamūrtervirājo
viṣṇostebhyo mahadbhyaḥ satatamapi namo'stvaṅghripaṅkeruhebhyaḥ || 14 ||
viṣṇoḥ pādadvayāgre vimalanakhamaṇibhrājitā rājate yā
rājīvasyeva ramyā himajalakaṇikālaṅkṛtāgrā dalālī |
asmākaṃ vismayārhāṇyakhilajanamana prārthanīyā hi seyaṃ
dadyādādyānavadyā tatiratirucirā maṅgalānyaṅgulīnām || 15 ||
yasyāṃ dṛṣṭvāmalāyāṃ pratikṛtimamarāḥ sambhavantyānamantaḥ
sendrāḥ sāndrīkṛterṣyāstvaparasurakulāśaṅkayātaṅkavantaḥ |
sā sadyaḥ sātirekāṃ sakalasukhakarīṃ sampadaṃ sādhayenna-
-ścañcaccārvaṃśucakrā caraṇanalinayoścakrapāṇernakhālī || 16 ||
pādāmbhojanmasevāsamavanatasuravrātabhāsvatkirīṭa-
-pratyuptoccāvacāśmapravarakaragaṇaiścintitaṃ yadvibhāti |
namrāṅgānāṃ harerno haridupalamahākūrmasaundaryahāri-
-cchāyaṃ śreyaḥpradāyi prapadayugamidaṃ prāpayetpāpamantam || 17 ||
śrīmatyau cāruvṛtte karaparimalanānandahṛṣṭe ramāyāḥ
saundaryāḍhyendranīlopalaracitamahādaṇḍayoḥ kānticore |
sūrīndraiḥ stūyamāne surakulasukhade sūditārātisaṅghe
jaṅghe nārāyaṇīye muhurapi jayatāmasmadaṃho harantyau || 18 ||
samyaksāhyaṃ vidhātuṃ samamiva satataṃ jaṅghayoḥ khinnayorye
bhārībhūtorudaṇḍadvayabharaṇakṛtottambhabhāvaṃ bhajete |
cittādarśaṃ nidhātuṃ mahitamiva satāṃ te samudrāyamāne
vṛttākāre vidhattāṃ hyadi mudamajitasyāniśaṃ jānunī naḥ || 19 ||
devo bhītiṃ vidhātuḥ sapadi vidadhatau kaiṭabhākhyaṃ madhuṃ cā-
-pyāropyārūḍhagarvāvadhijaladhi yayorādidaityau jaghāna |
vṛttāvanyonyatulyau caturamupacayaṃ bibhratāvabhranīlā-
-vūrū cārū harestau mudamatiśayinīṃ mānase no vidhattām || 20 ||
pītena dyotate yaccaturaparihitenāmbareṇātyudāraṃ
jātālaṅkārayogaṃ jalamiva jaladherbāḍabāgniprabhābhiḥ |
etatpātityadānno jaghanamatighanādenaso mānanīyaṃ
sātatyenaiva cetoviṣayamavataratpātu pītāmbarasya || 21 ||
yasyā dāmnā tridhāmno jaghanakalitayā bhrājate'ṅgaṃ yathābdhe-
-rmadhyastho mandarādrirbhujagapatimahābhogasannaddhamadhyaḥ |
kāñcī sā kāñcanābhā maṇivarakiraṇairullasadbhiḥ pradīptā
kalyāṃ kalyāṇadātrīṃ mama matimaniśaṃ kamrarūpāṃ karotu || 22 ||
unnamraṃ kamramuccairupacitamudabhūdyatra patrairvicitraiḥ
pūrvaṃ gīrvāṇapūjyaṃ kamalajamadhupasyāspadaṃ tatpayojam |
yasminnīlāśmanīlaistaralarucijalaiḥ pūrite kelibuddhyā
nālīkākṣasya nābhīsarasi vasatu naścittahaṃsaścirāya || 23 ||
pātālaṃ yasya nālaṃ valayamapi diśāṃ patrapaṅktīrnagendrā-
-nvidvāṃsaḥ kesarālīrviduriha vipulāṃ karṇikāṃ svarṇaśailam |
bhūyādgāyatsvayambhūmadhukarabhavanaṃ bhūmayaṃ kāmadaṃ no
nālīkaṃ nābhipadmākarabhavamuru tannāgaśayyasya śaureḥ || 24 ||
ādau kalpasya yasmātprabhavati vitataṃ viśvametadvikalpaiḥ
kalpānte yasya cānta praviśati sakalaṃ sthāvaraṃ jaṅgamaṃ ca |
atyantācintyamūrteścirataramajitasyāntarikṣasvarūpe
tasminnasmākamantaḥkaraṇamatimudā krīḍatātkroḍabhāge || 25 ||
kāntyambhaḥpūrapūrṇe lasadasitavalībhaṅgabhāsvattaraṅge
gambhīrākāranābhīcaturataramahāvartaśobhinyudāre |
krīḍatvānadvahemodaranahanamahābāḍabāgniprabhāḍhye
kāmaṃ dāmodarīyodarasalilanidhau cittamatsyaściraṃ naḥ || 26 ||
nābhīnālīkamūlādadhikaparimalonmohitānāmalīnāṃ
mālā nīleva yāntī sphurati rucimatī vaktrapadmonmukhī yā |
ramyā sā romarājirmahitarucikarī madhyabhāgasya viṣṇo-
-ścittasthā mā viraṃsīccirataramucitāṃ sādhayantī śriyaṃ naḥ || 27 ||
saṃstīrṇaṃ kaustubhāṃśuprasarakisalayairmugdhamuktāphalāḍhyaṃ
śrīvatsollāsi phullapratinavavanamālāṅki rājadbhujāntam |
vakṣaḥ śrīvṛkṣakāntaṃ madhukaranikaraśyāmalaṃ śārṅgapāṇeḥ
saṃsārādhvaśramārtairupavanamiva yatsevitaṃ tatprapadye || 28 ||
kāntaṃ vakṣo nitāntaṃ vidadhadiva galaṃ kālimā kālaśatro-
-rindorbimbaṃ yathāṅko madhupa iva tarormañjarīṃ rājate yaḥ |
śrīmānnityaṃ vidheyādaviralamilitaḥ kaustubhaśrīpratānaiḥ
śrīvatsaḥ śrīpateḥ sa śriya iva dayito vatsa uccaiḥśriyaṃ naḥ || 29 ||
sambhūyāmbhodhimadhyātsapadi sahajayā yaḥ śriyā sannidhatte
nīle nārāyaṇoraḥsthalagaganatale hāratāropasevye |
āśāḥ sarvāḥ prakāśā vidadhadapidadhaccātmabhāsānyatejā-
-syāścaryasyākaro no dyumaṇiriva maṇiḥ kaustubhaḥ so'stubhūtyai || 30 ||
yā vāyāvānukūlyātsarati maṇirucā bhāsamānā samānā
sākaṃ sākampamaṃse vasati vidadhatī vāsubhadraṃ subhadram |
sāraṃ sāraṅgasaṅghairmukharitakusumā mecakāntā ca kāntā
mālā mālālitāsmānna viramatu sukhairyojayantī jayantī || 31 ||
hārasyoruprabhābhiḥ pratinavavanamālāśubhiḥ prāṃśurūpaiḥ
śrībhiścāpyaṅgadānāṃ kabalitaruci yanniṣkabhābhiśca bhāti |
bāhulyenaiva baddhāñjalipuṭamajitasyābhiyācāmahe ta-
-dvandhārtiṃ bādhatāṃ no bahuvihatikarīṃ bandhuraṃ bāhumūlam || 32 ||
viśvatrāṇaikadīkṣāstadanuguṇaguṇakṣatranirmāṇadakṣāḥ
kartāro durnirūpasphuṭaguṇayaśasā karmaṇāmadbhutānām |
śārṅgaṃ bāṇaṃ kṛpāṇaṃ phalakamarigade padmaśaṅkhau sahasraṃ
bibhrāṇāḥ śastrajālaṃ mama dadhatu harerbāhavo mohahānim || 33 ||
kaṇṭhākalpodgatairyaḥ kanakamayalasatkuṇḍalotthairudārai-
-rudyotaiḥ kaustubhasyāpyurubhirupacitaścitravarṇo vibhāti |
kaṇṭhāśleṣe ramāyāḥ karavalayapadairmudrite bhadrarūpe
vaikuṇṭhīye'tra kaṇṭhe vasatu mama matiḥ kuṇṭhabhāvaṃ vihāya || 34 ||
padmānandapradātā parilasadaruṇaśrīparītāgrabhāgaḥ
kāle kāle ca kambupravaraśaśadharāpūraṇe yaḥ pravīṇaḥ |
vaktrākāśāntarasthastirayati nitarāṃ dantatāraughaśobhāṃ
śrībharturdantavāsodyumaṇiraghatamonāśanāyāstvasau naḥ || 35 ||
nityaṃ snehātirekānnijakamituralaṃ viprayogākṣamā yā
vaktrendorantarāle kṛtavasatirivābhāti nakṣatrarājiḥ |
lakṣmīkāntasya kāntākṛtirativilasanmugdhamuktāvaliśrī-
-rdantālī santataṃ sā natinutiniratānakṣatānrakṣatānnaḥ || 36 ||
brahmanbrahmaṇyajihmāṃ matimapi kuruṣe deva sambhāvaye tvāṃ
śambho śakra trilokīmavasi kimamarairnāradādyāḥ sukhaṃ vaḥ |
itthaṃ sevāvanamraṃ suramuninikaraṃ vīkṣya viṣṇoḥ prasanna-
-syāsyendorāsravantī varavacanasudhāhlādayenmānasaṃ naḥ || 37 ||
karṇasthasvarṇakamrojjvalamakaramahākuṇḍalaprotadīpya-
-nmāṇikyaśrīpratānaiḥ parimilitamaliśyāmalaṃ komalaṃ yat |
prodyatsūryāṃśurājanmarakatamukurākāracoraṃ murāre-
-rgāḍhāmāgāminīṃ naḥ śamayatu vipadaṃ gaṇḍayormaṇḍalaṃ tat || 38 ||
vaktrāmbhoje lasantaṃ muhuradharamaṇiṃ pakvabimbābhirāmaṃ
dṛṣṭvā draṣṭuṃ śukasya sphuṭamavataratastuṇḍadaṇḍāyate yaḥ |
ghoṇaḥ śoṇīkṛtātmā śravaṇayugalasatkuṇḍalosrairmurāreḥ
prāṇākhyasyānilasya prasaraṇasaraṇiḥ prāṇadānāya naḥ syāt || 39 ||
dikkālau vedayantau jagati muhurimau sañcarantau ravīndū
trailokyālokadīpāvabhidadhati yayoreva rūpaṃ munīndrāḥ |
asmānabjaprabhe te pracuratarakṛpānirbharaṃ prekṣamāṇe
pātāmātāmraśuklāsitarucirucire padmanetrasya netre || 40 ||
pātātpātālapātātpatagapatigaterbhrūyugaṃ bhugnamadhyaṃ
yeneṣaccālitena svapadaniyamitāḥ sāsurā devasaṅghāḥ |
nṛtyallālāṭaraṅge rajanikaratanorardhakhaṇḍāvadāte
kālavyāladvayaṃ vā vilasati samayā vālikāmātaraṃ naḥ || 41 ||
lakṣmākārālakālisphuradalikaśaśāṅkārdhasandarśamīla-
-nnetrāmbhojaprabodhotsukanibhṛtatarālīnabhṛṅgacchaṭābhe |
lakṣmīnāthasya lakṣyīkṛtavibudhagaṇāpāṅgabāṇāsanārdha-
-cchāye no bhūribhūtiprasavakuśalate bhrūlate pālayetām || 42 ||
rūkṣasmārekṣucāpacyutaśaranikarakṣīṇalakṣmīkaṭākṣa-
-protphullatpadmamālāvilasitamahitasphāṭikaiśānaliṅgam |
bhūyādbhūyo vibhūtyai mama bhuvanapaterbhrūlatādvandvamadhyā-
-dutthaṃ tatpuṇḍramūrdhvaṃ janimaraṇatamaḥkhaṇḍanaṃ maṇḍanaṃ ca || 43 ||
pīṭhībhūtālakānte kṛtamakuṭamahādevaliṅgapratiṣṭhe
lālāṭe nāṭyaraṅge vikaṭatarataṭe kaiṭabhāreścirāya |
proddhāṭyaivātmatandrīprakaṭapaṭakuṭīṃ prasphurantīṃ sphuṭāṅgaṃ
paṭvīyaṃ bhāvanākhyāṃ caṭulamatinaṭī nāṭikāṃ nāṭayennaḥ || 44 ||
mālālīvālidhāmnaḥ kuvalayakalitā śrīpateḥ kuntalālī
kālindyāruhya mūrdhno galati haraśiraḥsvardhunīspardhayā nu |
rāhurvā yāti vaktraṃ sakalaśaśikalābhrāntilolāntarātmā
lokairālokyate yā pradiśatu satataṃ sākhilaṃ maṅgalaṃ naḥ || 45 ||
suptākārāḥ prasupte bhagavati vibudhairapyadṛṣṭasvarūpā
vyāptavyomāntarālāstaralamaṇirucā rañjitāḥ spaṣṭabhāsaḥ |
dehacchāyodgamābhā ripuvapuraguruploṣaroṣāgnidhūmyāḥ
keśāḥ keśidviṣo no vidadhatu vipulakleśapāśapraṇāśam || 46 ||
yatra pratyuptaratnapravaraparilasadbhūrirociṣpratāna-
-sphūrtyāṃ mūrtirmurārerdyumaṇiśatacitavyomavaddurnirīkṣyā |
kurvatpārepayodhi jvaladakṛśaśikhābhāsvadaurvāgniśaṅkāṃ
śaśvannaḥ śarma diśyātkalikaluṣatamaḥpāṭanaṃ tatkirīṭam || 47 ||
bhrāntvā bhrāntvā yadantastribhuvanagururapyabdakoṭīranekā
gantuṃ nāntaṃ samartho bhramara iva punarnābhinālīkanālāt |
unmajjannūrjitaśrīstribhuvanamaparaṃ nirmame tatsadṛkṣaṃ
dehāmbhodhiḥ sa deyānniravadhiramṛtaṃ daityavidveṣiṇo naḥ || 48 ||
matsyaḥ kūrmo varāho narahariṇapatirvāmano jāmadagnyaḥ
kākutsthaḥ kaṃsaghātī manasijavijayī yaśca kalkirbhaviṣyan |
viṣṇoraṃśāvatarā bhuvanahitakarā dharmasaṃsthāpanārthāḥ
pāyāsurmāṃ ta ete gurutarakaruṇābhārakhinnāśayā ye || 49 ||
yasmādvāco nivṛttāḥ samamapi manasā lakṣaṇāmīkṣamāṇāḥ
svārthālābhātparārthavyapagamakathanaślāghino vedavādāḥ |
nityānandaṃ svasaṃvinniravadhivimalasvāntasaṅkrāntabimba-
-cchāyāpatyāpi nityaṃ sukhayati yamino yattadavyānmaho naḥ || 50 ||
āpādādā ca śīrṣādvapuridamanaghaṃ vaiṣṇavaṃ yaḥ svacitte
dhatte nityaṃ nirastākhilakalikaluṣa santatāntaḥ pramodam |
juhvajjihvākṛśānau haricaritahaviḥ stotramantrānupāṭhai-
-statpādāmbhoruhābhyāṃ satatamapi namaskurmahe nirmalābhyām || 51 ||
modātpādādikeśastutimitiracitā kīrtayitvā tridhāmna
pādābjadvandvasevāsamayanatamatirmastakenānamedya |
unmucyaivātmanainonicayakavacaka pañcatāmetya bhāno-
-rbimbāntargocara sa praviśati paramānandamātmasvarūpam || 52 ||
iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau śrī viṣṇu pādādikeśāntavarṇaṇa stotraṃ sampūrṇam |
Sanskrit — Devanagari (original)
लक्ष्मीभर्तुर्भुजाग्रे कृतवसति सितं यस्य रूपं विशालं
नीलाद्रेस्तुङ्गशृङ्गस्थितमिव रजनीनाथबिम्बं विभाति ।
पायान्नः पाञ्चजन्यः स दितिसुतकुलत्रासनैः पूरयन्स्वै-
-र्निध्वानैर्नीरदौघध्वनिपरिभवदैरम्बरं कम्बुराजः ॥ 1 ॥
आहुर्यस्य स्वरूपं क्षणमुखमखिलं सूरयः कालमेतं
ध्वान्तस्यैकान्तमन्तं यदपि च परमं सर्वधाम्नां च धाम ।
चक्रं तच्चक्रपाणेर्दितिजतनुगलद्रक्तधाराक्तधारं
शश्वन्नो विश्ववन्द्यं वितरतु विपुलं शर्म धर्मांशुशोभम् ॥ 2 ॥
अव्यान्निर्घातघोरो हरिभुजपवनामर्शनाध्मातमूर्ते-
-रस्मान्विस्मेरनेत्रत्रिदशनुतिवचःसाधुकारैः सुतारः ।
सर्वं संहर्तुमिच्छोररिकुलभुवन स्फारविष्फारनादः
संयत्कल्पान्तसिन्धौ शरसलिलघटावार्मुचः कार्मुकस्य ॥ 3 ॥
जीमूतश्यामभासा मुहुरपि भगवद्बाहुना मोहयन्ती
युद्धेषूद्धूयमाना झटिति तटिदिवालक्ष्यते यस्य मूर्तिः ।
सोऽसिस्त्रासाकुलाक्षत्रिदशरिपुवपुःशोणितास्वादतृप्तो
नित्यानन्दाय भूयान्मधुमथनमनोनन्दनो नन्दको नः ॥ 4 ॥
कम्राकारा मुरारेः करकमलतलेनानुरागाद्गृहीता
सम्यग्वृत्ता स्थिताग्रे सपदि न सहते दर्शनं या परेषाम् ।
राजन्ती दैत्यजीवासवमदमुदिता लोहितालेपनार्द्रा
कामं दीप्तांशुकान्ता प्रदिशतु दयितेवास्य कौमोदकी नः ॥ 5 ॥
यो विश्वप्राणभूतस्तनुरपि च हरेर्यानकेतुस्वरूपो
यं सञ्चिन्त्यैव सद्यः स्वयमुरगवधूवर्गगर्भाः पतन्ति ।
चञ्चच्चण्डोरुतुण्डत्रुटितफणिवसारक्तपङ्काङ्कितस्यं
वन्दे छन्दोमयं तं खगपतिममलस्वर्णवर्णं सुपर्णम् ॥ 6 ॥
विष्णोर्विश्वेश्वरस्य प्रवरशयनकृत्सर्वलोकैकधर्ता
सोऽनन्तः सर्वभूतः पृथुविमलयशाः सर्ववेदैश्च वेद्यः ।
पाता विश्वस्य शश्वत्सकलसुररिपुध्वंसनः पापहन्ता
सर्वज्ञः सर्वसाक्षी सकलविषभयात्पातु भोगीश्वरो नः ॥ 7 ॥
वाग्भूगैर्यादिभेदैर्विदुरिह मुनयो यां यदीयैश्च पुंसां
कारुण्यार्द्रैः कटाक्षैः सकृदपि पतितैः सम्पदः स्युः समग्राः ।
कुन्देन्दुस्वच्छमन्दस्मितमधुरमुखाम्भोरुहां सुन्दराङ्गीं
वन्दे वन्द्यामशेषैरपि मुरभिदुरोमन्दिरामिन्दिरां ताम् ॥ 8 ॥
या सूते सत्त्वजालं सकलमपि सदा सन्निधानेन पुंसो
धत्ते या तत्त्वयोगाच्चरमचरमिदं भूतये भूतजातम् ।
धात्रीं स्थात्रीं जनित्रीं प्रकृतिमविकृतिं विश्वशक्तिं विधात्रीं
विष्णोर्विश्वात्मनस्तां विपुलगुणमयीं प्राणनाथां प्रणौमि ॥ 9 ॥
येभ्योऽसूयद्भिरुच्चैः सपदि पदमुरु त्यज्यते दैत्यवर्गै-
-र्येभो धर्तुं च मूर्ध्ना स्पृहयति सततं सर्वगीर्वाणवर्गः ।
नित्यं निर्मूलयेयुर्निचिततरममी भक्तिनिघ्नात्मनां नः
पद्माक्षस्याङ्घ्रिपद्मद्वयतलनिलयाः पांसवः पापपङ्कम् ॥ 10 ॥
रेखा लेखादिवन्द्याश्चरणतलगताश्चक्रमत्स्यादिरूपाः
स्निग्धाः सूक्ष्माः सुजाता मृदुललिततरक्षौमसूत्रायमाणाः ।
दद्युर्नो मङ्गलानि भ्रमरभरजुषा कोमलेनाब्धिजायाः
कम्रेणाम्रेड्यमानाः किसलयमृदुना पाणिना चक्रपाणेः ॥ 11 ॥
यस्मादाक्रामतो द्यां गरुडमणिशिलाकेतुदण्डायमाना
दाश्च्योतन्ती बभासे सुरसरिदमला वैजयन्तीव कान्ता ।
भूमिष्ठो यस्तथान्यो भुवनगृहबृहत्स्तम्भशोभां दधौ नः
पातामेतौ पायोजोदरललिततलौ पङ्कजाक्षस्य पादौ ॥ 12 ॥
आक्रामद्भ्यां त्रिलोकीमसुरसुरपती तत्क्षणादेव नीतौ
याभ्यां वैरोचनीन्द्रौ युगपदपि विपत्सम्पदोरेकधामः ।
ताभ्यां ताम्रोदराभ्यां मुहुरहमजितस्याञ्चिताभ्यामुभाभ्यां
प्राज्यैश्वर्यप्रदाभ्यां प्रणतिमुपगतः पादपङ्केरुहाभ्याम् ॥ 13 ॥
येभ्यो वर्णश्चतुर्थश्चरमत उदभूदादिसर्गे प्रजानां
साहस्री चापि सङ्ख्या प्रकटमभिहिता सर्ववेदेषु येषाम् ।
प्राप्ता विश्वम्भरा यैरतिवितततनोर्विश्वमूर्तेर्विराजो
विष्णोस्तेभ्यो महद्भ्यः सततमपि नमोऽस्त्वङ्घ्रिपङ्केरुहेभ्यः ॥ 14 ॥
विष्णोः पादद्वयाग्रे विमलनखमणिभ्राजिता राजते या
राजीवस्येव रम्या हिमजलकणिकालङ्कृताग्रा दलाली ।
अस्माकं विस्मयार्हाण्यखिलजनमन प्रार्थनीया हि सेयं
दद्यादाद्यानवद्या ततिरतिरुचिरा मङ्गलान्यङ्गुलीनाम् ॥ 15 ॥
यस्यां दृष्ट्वामलायां प्रतिकृतिममराः सम्भवन्त्यानमन्तः
सेन्द्राः सान्द्रीकृतेर्ष्यास्त्वपरसुरकुलाशङ्कयातङ्कवन्तः ।
सा सद्यः सातिरेकां सकलसुखकरीं सम्पदं साधयेन्न-
-श्चञ्चच्चार्वंशुचक्रा चरणनलिनयोश्चक्रपाणेर्नखाली ॥ 16 ॥
पादाम्भोजन्मसेवासमवनतसुरव्रातभास्वत्किरीट-
-प्रत्युप्तोच्चावचाश्मप्रवरकरगणैश्चिन्तितं यद्विभाति ।
नम्राङ्गानां हरेर्नो हरिदुपलमहाकूर्मसौन्दर्यहारि-
-च्छायं श्रेयःप्रदायि प्रपदयुगमिदं प्रापयेत्पापमन्तम् ॥ 17 ॥
श्रीमत्यौ चारुवृत्ते करपरिमलनानन्दहृष्टे रमायाः
सौन्दर्याढ्येन्द्रनीलोपलरचितमहादण्डयोः कान्तिचोरे ।
सूरीन्द्रैः स्तूयमाने सुरकुलसुखदे सूदितारातिसङ्घे
जङ्घे नारायणीये मुहुरपि जयतामस्मदंहो हरन्त्यौ ॥ 18 ॥
सम्यक्साह्यं विधातुं सममिव सततं जङ्घयोः खिन्नयोर्ये
भारीभूतोरुदण्डद्वयभरणकृतोत्तम्भभावं भजेते ।
चित्तादर्शं निधातुं महितमिव सतां ते समुद्रायमाने
वृत्ताकारे विधत्तां ह्यदि मुदमजितस्यानिशं जानुनी नः ॥ 19 ॥
देवो भीतिं विधातुः सपदि विदधतौ कैटभाख्यं मधुं चा-
-प्यारोप्यारूढगर्वावधिजलधि ययोरादिदैत्यौ जघान ।
वृत्तावन्योन्यतुल्यौ चतुरमुपचयं बिभ्रतावभ्रनीला-
-वूरू चारू हरेस्तौ मुदमतिशयिनीं मानसे नो विधत्ताम् ॥ 20 ॥
पीतेन द्योतते यच्चतुरपरिहितेनाम्बरेणात्युदारं
जातालङ्कारयोगं जलमिव जलधेर्बाडबाग्निप्रभाभिः ।
एतत्पातित्यदान्नो जघनमतिघनादेनसो माननीयं
सातत्येनैव चेतोविषयमवतरत्पातु पीताम्बरस्य ॥ 21 ॥
यस्या दाम्ना त्रिधाम्नो जघनकलितया भ्राजतेऽङ्गं यथाब्धे-
-र्मध्यस्थो मन्दराद्रिर्भुजगपतिमहाभोगसन्नद्धमध्यः ।
काञ्ची सा काञ्चनाभा मणिवरकिरणैरुल्लसद्भिः प्रदीप्ता
कल्यां कल्याणदात्रीं मम मतिमनिशं कम्ररूपां करोतु ॥ 22 ॥
उन्नम्रं कम्रमुच्चैरुपचितमुदभूद्यत्र पत्रैर्विचित्रैः
पूर्वं गीर्वाणपूज्यं कमलजमधुपस्यास्पदं तत्पयोजम् ।
यस्मिन्नीलाश्मनीलैस्तरलरुचिजलैः पूरिते केलिबुद्ध्या
नालीकाक्षस्य नाभीसरसि वसतु नश्चित्तहंसश्चिराय ॥ 23 ॥
पातालं यस्य नालं वलयमपि दिशां पत्रपङ्क्तीर्नगेन्द्रा-
-न्विद्वांसः केसरालीर्विदुरिह विपुलां कर्णिकां स्वर्णशैलम् ।
भूयाद्गायत्स्वयम्भूमधुकरभवनं भूमयं कामदं नो
नालीकं नाभिपद्माकरभवमुरु तन्नागशय्यस्य शौरेः ॥ 24 ॥
आदौ कल्पस्य यस्मात्प्रभवति विततं विश्वमेतद्विकल्पैः
कल्पान्ते यस्य चान्त प्रविशति सकलं स्थावरं जङ्गमं च ।
अत्यन्ताचिन्त्यमूर्तेश्चिरतरमजितस्यान्तरिक्षस्वरूपे
तस्मिन्नस्माकमन्तःकरणमतिमुदा क्रीडतात्क्रोडभागे ॥ 25 ॥
कान्त्यम्भःपूरपूर्णे लसदसितवलीभङ्गभास्वत्तरङ्गे
गम्भीराकारनाभीचतुरतरमहावर्तशोभिन्युदारे ।
क्रीडत्वानद्वहेमोदरनहनमहाबाडबाग्निप्रभाढ्ये
कामं दामोदरीयोदरसलिलनिधौ चित्तमत्स्यश्चिरं नः ॥ 26 ॥
नाभीनालीकमूलादधिकपरिमलोन्मोहितानामलीनां
माला नीलेव यान्ती स्फुरति रुचिमती वक्त्रपद्मोन्मुखी या ।
रम्या सा रोमराजिर्महितरुचिकरी मध्यभागस्य विष्णो-
-श्चित्तस्था मा विरंसीच्चिरतरमुचितां साधयन्ती श्रियं नः ॥ 27 ॥
संस्तीर्णं कौस्तुभांशुप्रसरकिसलयैर्मुग्धमुक्ताफलाढ्यं
श्रीवत्सोल्लासि फुल्लप्रतिनववनमालाङ्कि राजद्भुजान्तम् ।
वक्षः श्रीवृक्षकान्तं मधुकरनिकरश्यामलं शार्ङ्गपाणेः
संसाराध्वश्रमार्तैरुपवनमिव यत्सेवितं तत्प्रपद्ये ॥ 28 ॥
कान्तं वक्षो नितान्तं विदधदिव गलं कालिमा कालशत्रो-
-रिन्दोर्बिम्बं यथाङ्को मधुप इव तरोर्मञ्जरीं राजते यः ।
श्रीमान्नित्यं विधेयादविरलमिलितः कौस्तुभश्रीप्रतानैः
श्रीवत्सः श्रीपतेः स श्रिय इव दयितो वत्स उच्चैःश्रियं नः ॥ 29 ॥
सम्भूयाम्भोधिमध्यात्सपदि सहजया यः श्रिया सन्निधत्ते
नीले नारायणोरःस्थलगगनतले हारतारोपसेव्ये ।
आशाः सर्वाः प्रकाशा विदधदपिदधच्चात्मभासान्यतेजा-
-स्याश्चर्यस्याकरो नो द्युमणिरिव मणिः कौस्तुभः सोऽस्तुभूत्यै ॥ 30 ॥
या वायावानुकूल्यात्सरति मणिरुचा भासमाना समाना
साकं साकम्पमंसे वसति विदधती वासुभद्रं सुभद्रम् ।
सारं सारङ्गसङ्घैर्मुखरितकुसुमा मेचकान्ता च कान्ता
माला मालालितास्मान्न विरमतु सुखैर्योजयन्ती जयन्ती ॥ 31 ॥
हारस्योरुप्रभाभिः प्रतिनववनमालाशुभिः प्रांशुरूपैः
श्रीभिश्चाप्यङ्गदानां कबलितरुचि यन्निष्कभाभिश्च भाति ।
बाहुल्येनैव बद्धाञ्जलिपुटमजितस्याभियाचामहे त-
-द्वन्धार्तिं बाधतां नो बहुविहतिकरीं बन्धुरं बाहुमूलम् ॥ 32 ॥
विश्वत्राणैकदीक्षास्तदनुगुणगुणक्षत्रनिर्माणदक्षाः
कर्तारो दुर्निरूपस्फुटगुणयशसा कर्मणामद्भुतानाम् ।
शार्ङ्गं बाणं कृपाणं फलकमरिगदे पद्मशङ्खौ सहस्रं
बिभ्राणाः शस्त्रजालं मम दधतु हरेर्बाहवो मोहहानिम् ॥ 33 ॥
कण्ठाकल्पोद्गतैर्यः कनकमयलसत्कुण्डलोत्थैरुदारै-
-रुद्योतैः कौस्तुभस्याप्युरुभिरुपचितश्चित्रवर्णो विभाति ।
कण्ठाश्लेषे रमायाः करवलयपदैर्मुद्रिते भद्ररूपे
वैकुण्ठीयेऽत्र कण्ठे वसतु मम मतिः कुण्ठभावं विहाय ॥ 34 ॥
पद्मानन्दप्रदाता परिलसदरुणश्रीपरीताग्रभागः
काले काले च कम्बुप्रवरशशधरापूरणे यः प्रवीणः ।
वक्त्राकाशान्तरस्थस्तिरयति नितरां दन्ततारौघशोभां
श्रीभर्तुर्दन्तवासोद्युमणिरघतमोनाशनायास्त्वसौ नः ॥ 35 ॥
नित्यं स्नेहातिरेकान्निजकमितुरलं विप्रयोगाक्षमा या
वक्त्रेन्दोरन्तराले कृतवसतिरिवाभाति नक्षत्रराजिः ।
लक्ष्मीकान्तस्य कान्ताकृतिरतिविलसन्मुग्धमुक्तावलिश्री-
-र्दन्ताली सन्ततं सा नतिनुतिनिरतानक्षतान्रक्षतान्नः ॥ 36 ॥
ब्रह्मन्ब्रह्मण्यजिह्मां मतिमपि कुरुषे देव सम्भावये त्वां
शम्भो शक्र त्रिलोकीमवसि किममरैर्नारदाद्याः सुखं वः ।
इत्थं सेवावनम्रं सुरमुनिनिकरं वीक्ष्य विष्णोः प्रसन्न-
-स्यास्येन्दोरास्रवन्ती वरवचनसुधाह्लादयेन्मानसं नः ॥ 37 ॥
कर्णस्थस्वर्णकम्रोज्ज्वलमकरमहाकुण्डलप्रोतदीप्य-
-न्माणिक्यश्रीप्रतानैः परिमिलितमलिश्यामलं कोमलं यत् ।
प्रोद्यत्सूर्यांशुराजन्मरकतमुकुराकारचोरं मुरारे-
-र्गाढामागामिनीं नः शमयतु विपदं गण्डयोर्मण्डलं तत् ॥ 38 ॥
वक्त्राम्भोजे लसन्तं मुहुरधरमणिं पक्वबिम्बाभिरामं
दृष्ट्वा द्रष्टुं शुकस्य स्फुटमवतरतस्तुण्डदण्डायते यः ।
घोणः शोणीकृतात्मा श्रवणयुगलसत्कुण्डलोस्रैर्मुरारेः
प्राणाख्यस्यानिलस्य प्रसरणसरणिः प्राणदानाय नः स्यात् ॥ 39 ॥
दिक्कालौ वेदयन्तौ जगति मुहुरिमौ सञ्चरन्तौ रवीन्दू
त्रैलोक्यालोकदीपावभिदधति ययोरेव रूपं मुनीन्द्राः ।
अस्मानब्जप्रभे ते प्रचुरतरकृपानिर्भरं प्रेक्षमाणे
पातामाताम्रशुक्लासितरुचिरुचिरे पद्मनेत्रस्य नेत्रे ॥ 40 ॥
पातात्पातालपातात्पतगपतिगतेर्भ्रूयुगं भुग्नमध्यं
येनेषच्चालितेन स्वपदनियमिताः सासुरा देवसङ्घाः ।
नृत्यल्लालाटरङ्गे रजनिकरतनोरर्धखण्डावदाते
कालव्यालद्वयं वा विलसति समया वालिकामातरं नः ॥ 41 ॥
लक्ष्माकारालकालिस्फुरदलिकशशाङ्कार्धसन्दर्शमील-
-न्नेत्राम्भोजप्रबोधोत्सुकनिभृततरालीनभृङ्गच्छटाभे ।
लक्ष्मीनाथस्य लक्ष्यीकृतविबुधगणापाङ्गबाणासनार्ध-
-च्छाये नो भूरिभूतिप्रसवकुशलते भ्रूलते पालयेताम् ॥ 42 ॥
रूक्षस्मारेक्षुचापच्युतशरनिकरक्षीणलक्ष्मीकटाक्ष-
-प्रोत्फुल्लत्पद्ममालाविलसितमहितस्फाटिकैशानलिङ्गम् ।
भूयाद्भूयो विभूत्यै मम भुवनपतेर्भ्रूलताद्वन्द्वमध्या-
-दुत्थं तत्पुण्ड्रमूर्ध्वं जनिमरणतमःखण्डनं मण्डनं च ॥ 43 ॥
पीठीभूतालकान्ते कृतमकुटमहादेवलिङ्गप्रतिष्ठे
लालाटे नाट्यरङ्गे विकटतरतटे कैटभारेश्चिराय ।
प्रोद्धाट्यैवात्मतन्द्रीप्रकटपटकुटीं प्रस्फुरन्तीं स्फुटाङ्गं
पट्वीयं भावनाख्यां चटुलमतिनटी नाटिकां नाटयेन्नः ॥ 44 ॥
मालालीवालिधाम्नः कुवलयकलिता श्रीपतेः कुन्तलाली
कालिन्द्यारुह्य मूर्ध्नो गलति हरशिरःस्वर्धुनीस्पर्धया नु ।
राहुर्वा याति वक्त्रं सकलशशिकलाभ्रान्तिलोलान्तरात्मा
लोकैरालोक्यते या प्रदिशतु सततं साखिलं मङ्गलं नः ॥ 45 ॥
सुप्ताकाराः प्रसुप्ते भगवति विबुधैरप्यदृष्टस्वरूपा
व्याप्तव्योमान्तरालास्तरलमणिरुचा रञ्जिताः स्पष्टभासः ।
देहच्छायोद्गमाभा रिपुवपुरगुरुप्लोषरोषाग्निधूम्याः
केशाः केशिद्विषो नो विदधतु विपुलक्लेशपाशप्रणाशम् ॥ 46 ॥
यत्र प्रत्युप्तरत्नप्रवरपरिलसद्भूरिरोचिष्प्रतान-
-स्फूर्त्यां मूर्तिर्मुरारेर्द्युमणिशतचितव्योमवद्दुर्निरीक्ष्या ।
कुर्वत्पारेपयोधि ज्वलदकृशशिखाभास्वदौर्वाग्निशङ्कां
शश्वन्नः शर्म दिश्यात्कलिकलुषतमःपाटनं तत्किरीटम् ॥ 47 ॥
भ्रान्त्वा भ्रान्त्वा यदन्तस्त्रिभुवनगुरुरप्यब्दकोटीरनेका
गन्तुं नान्तं समर्थो भ्रमर इव पुनर्नाभिनालीकनालात् ।
उन्मज्जन्नूर्जितश्रीस्त्रिभुवनमपरं निर्ममे तत्सदृक्षं
देहाम्भोधिः स देयान्निरवधिरमृतं दैत्यविद्वेषिणो नः ॥ 48 ॥
मत्स्यः कूर्मो वराहो नरहरिणपतिर्वामनो जामदग्न्यः
काकुत्स्थः कंसघाती मनसिजविजयी यश्च कल्किर्भविष्यन् ।
विष्णोरंशावतरा भुवनहितकरा धर्मसंस्थापनार्थाः
पायासुर्मां त एते गुरुतरकरुणाभारखिन्नाशया ये ॥ 49 ॥
यस्माद्वाचो निवृत्ताः सममपि मनसा लक्षणामीक्षमाणाः
स्वार्थालाभात्परार्थव्यपगमकथनश्लाघिनो वेदवादाः ।
नित्यानन्दं स्वसंविन्निरवधिविमलस्वान्तसङ्क्रान्तबिम्ब-
-च्छायापत्यापि नित्यं सुखयति यमिनो यत्तदव्यान्महो नः ॥ 50 ॥
आपादादा च शीर्षाद्वपुरिदमनघं वैष्णवं यः स्वचित्ते
धत्ते नित्यं निरस्ताखिलकलिकलुष सन्ततान्तः प्रमोदम् ।
जुह्वज्जिह्वाकृशानौ हरिचरितहविः स्तोत्रमन्त्रानुपाठै-
-स्तत्पादाम्भोरुहाभ्यां सततमपि नमस्कुर्महे निर्मलाभ्याम् ॥ 51 ॥
मोदात्पादादिकेशस्तुतिमितिरचिता कीर्तयित्वा त्रिधाम्न
पादाब्जद्वन्द्वसेवासमयनतमतिर्मस्तकेनानमेद्य ।
उन्मुच्यैवात्मनैनोनिचयकवचक पञ्चतामेत्य भानो-
-र्बिम्बान्तर्गोचर स प्रविशति परमानन्दमात्मस्वरूपम् ॥ 52 ॥
इति श्रीमत्परमहंसपरिव्राजकाचार्यस्य श्रीगोविन्दभगवत्पूज्यपादशिष्यस्य श्रीमच्छङ्करभगवतः कृतौ श्री विष्णु पादादिकेशान्तवर्णण स्तोत्रं सम्पूर्णम् ।
lakṣmībharturbhujāgre kṛtavasati sitaṃ yasya rūpaṃ viśālaṃ
nīlādrestuṅgaśṛṅgasthitamiva rajanīnāthabimbaṃ vibhāti |
pāyānnaḥ pāñcajanyaḥ sa ditisutakulatrāsanaiḥ pūrayansvai-
-rnidhvānairnīradaughadhvaniparibhavadairambaraṃ kamburājaḥ || 1 ||
āhuryasya svarūpaṃ kṣaṇamukhamakhilaṃ sūrayaḥ kālametaṃ
dhvāntasyaikāntamantaṃ yadapi ca paramaṃ sarvadhāmnāṃ ca dhāma |
cakraṃ taccakrapāṇerditijatanugaladraktadhārāktadhāraṃ
śaśvanno viśvavandyaṃ vitaratu vipulaṃ śarma dharmāṃśuśobham || 2 ||
avyānnirghātaghoro haribhujapavanāmarśanādhmātamūrte-
-rasmānvismeranetratridaśanutivacaḥsādhukāraiḥ sutāraḥ |
sarvaṃ saṃhartumicchorarikulabhuvana sphāraviṣphāranādaḥ
saṃyatkalpāntasindhau śarasalilaghaṭāvārmucaḥ kārmukasya || 3 ||
jīmūtaśyāmabhāsā muhurapi bhagavadbāhunā mohayantī
yuddheṣūddhūyamānā jhaṭiti taṭidivālakṣyate yasya mūrtiḥ |
so'sistrāsākulākṣatridaśaripuvapuḥśoṇitāsvādatṛpto
nityānandāya bhūyānmadhumathanamanonandano nandako naḥ || 4 ||
kamrākārā murāreḥ karakamalatalenānurāgādgṛhītā
samyagvṛttā sthitāgre sapadi na sahate darśanaṃ yā pareṣām |
rājantī daityajīvāsavamadamuditā lohitālepanārdrā
kāmaṃ dīptāṃśukāntā pradiśatu dayitevāsya kaumodakī naḥ || 5 ||
yo viśvaprāṇabhūtastanurapi ca hareryānaketusvarūpo
yaṃ sañcintyaiva sadyaḥ svayamuragavadhūvargagarbhāḥ patanti |
cañcaccaṇḍorutuṇḍatruṭitaphaṇivasāraktapaṅkāṅkitasyaṃ
vande chandomayaṃ taṃ khagapatimamalasvarṇavarṇaṃ suparṇam || 6 ||
viṣṇorviśveśvarasya pravaraśayanakṛtsarvalokaikadhartā
so'nantaḥ sarvabhūtaḥ pṛthuvimalayaśāḥ sarvavedaiśca vedyaḥ |
pātā viśvasya śaśvatsakalasuraripudhvaṃsanaḥ pāpahantā
sarvajñaḥ sarvasākṣī sakalaviṣabhayātpātu bhogīśvaro naḥ || 7 ||
vāgbhūgairyādibhedairviduriha munayo yāṃ yadīyaiśca puṃsāṃ
kāruṇyārdraiḥ kaṭākṣaiḥ sakṛdapi patitaiḥ sampadaḥ syuḥ samagrāḥ |
kundendusvacchamandasmitamadhuramukhāmbhoruhāṃ sundarāṅgīṃ
vande vandyāmaśeṣairapi murabhiduromandirāmindirāṃ tām || 8 ||
yā sūte sattvajālaṃ sakalamapi sadā sannidhānena puṃso
dhatte yā tattvayogāccaramacaramidaṃ bhūtaye bhūtajātam |
dhātrīṃ sthātrīṃ janitrīṃ prakṛtimavikṛtiṃ viśvaśaktiṃ vidhātrīṃ
viṣṇorviśvātmanastāṃ vipulaguṇamayīṃ prāṇanāthāṃ praṇaumi || 9 ||
yebhyo'sūyadbhiruccaiḥ sapadi padamuru tyajyate daityavargai-
-ryebho dhartuṃ ca mūrdhnā spṛhayati satataṃ sarvagīrvāṇavargaḥ |
nityaṃ nirmūlayeyurnicitataramamī bhaktinighnātmanāṃ naḥ
padmākṣasyāṅghripadmadvayatalanilayāḥ pāṃsavaḥ pāpapaṅkam || 10 ||
rekhā lekhādivandyāścaraṇatalagatāścakramatsyādirūpāḥ
snigdhāḥ sūkṣmāḥ sujātā mṛdulalitatarakṣaumasūtrāyamāṇāḥ |
dadyurno maṅgalāni bhramarabharajuṣā komalenābdhijāyāḥ
kamreṇāmreḍyamānāḥ kisalayamṛdunā pāṇinā cakrapāṇeḥ || 11 ||
yasmādākrāmato dyāṃ garuḍamaṇiśilāketudaṇḍāyamānā
dāścyotantī babhāse surasaridamalā vaijayantīva kāntā |
bhūmiṣṭho yastathānyo bhuvanagṛhabṛhatstambhaśobhāṃ dadhau naḥ
pātāmetau pāyojodaralalitatalau paṅkajākṣasya pādau || 12 ||
ākrāmadbhyāṃ trilokīmasurasurapatī tatkṣaṇādeva nītau
yābhyāṃ vairocanīndrau yugapadapi vipatsampadorekadhāmaḥ |
tābhyāṃ tāmrodarābhyāṃ muhurahamajitasyāñcitābhyāmubhābhyāṃ
prājyaiśvaryapradābhyāṃ praṇatimupagataḥ pādapaṅkeruhābhyām || 13 ||
yebhyo varṇaścaturthaścaramata udabhūdādisarge prajānāṃ
sāhasrī cāpi saṅkhyā prakaṭamabhihitā sarvavedeṣu yeṣām |
prāptā viśvambharā yairativitatatanorviśvamūrtervirājo
viṣṇostebhyo mahadbhyaḥ satatamapi namo'stvaṅghripaṅkeruhebhyaḥ || 14 ||
viṣṇoḥ pādadvayāgre vimalanakhamaṇibhrājitā rājate yā
rājīvasyeva ramyā himajalakaṇikālaṅkṛtāgrā dalālī |
asmākaṃ vismayārhāṇyakhilajanamana prārthanīyā hi seyaṃ
dadyādādyānavadyā tatiratirucirā maṅgalānyaṅgulīnām || 15 ||
yasyāṃ dṛṣṭvāmalāyāṃ pratikṛtimamarāḥ sambhavantyānamantaḥ
sendrāḥ sāndrīkṛterṣyāstvaparasurakulāśaṅkayātaṅkavantaḥ |
sā sadyaḥ sātirekāṃ sakalasukhakarīṃ sampadaṃ sādhayenna-
-ścañcaccārvaṃśucakrā caraṇanalinayoścakrapāṇernakhālī || 16 ||
pādāmbhojanmasevāsamavanatasuravrātabhāsvatkirīṭa-
-pratyuptoccāvacāśmapravarakaragaṇaiścintitaṃ yadvibhāti |
namrāṅgānāṃ harerno haridupalamahākūrmasaundaryahāri-
-cchāyaṃ śreyaḥpradāyi prapadayugamidaṃ prāpayetpāpamantam || 17 ||
śrīmatyau cāruvṛtte karaparimalanānandahṛṣṭe ramāyāḥ
saundaryāḍhyendranīlopalaracitamahādaṇḍayoḥ kānticore |
sūrīndraiḥ stūyamāne surakulasukhade sūditārātisaṅghe
jaṅghe nārāyaṇīye muhurapi jayatāmasmadaṃho harantyau || 18 ||
samyaksāhyaṃ vidhātuṃ samamiva satataṃ jaṅghayoḥ khinnayorye
bhārībhūtorudaṇḍadvayabharaṇakṛtottambhabhāvaṃ bhajete |
cittādarśaṃ nidhātuṃ mahitamiva satāṃ te samudrāyamāne
vṛttākāre vidhattāṃ hyadi mudamajitasyāniśaṃ jānunī naḥ || 19 ||
devo bhītiṃ vidhātuḥ sapadi vidadhatau kaiṭabhākhyaṃ madhuṃ cā-
-pyāropyārūḍhagarvāvadhijaladhi yayorādidaityau jaghāna |
vṛttāvanyonyatulyau caturamupacayaṃ bibhratāvabhranīlā-
-vūrū cārū harestau mudamatiśayinīṃ mānase no vidhattām || 20 ||
pītena dyotate yaccaturaparihitenāmbareṇātyudāraṃ
jātālaṅkārayogaṃ jalamiva jaladherbāḍabāgniprabhābhiḥ |
etatpātityadānno jaghanamatighanādenaso mānanīyaṃ
sātatyenaiva cetoviṣayamavataratpātu pītāmbarasya || 21 ||
yasyā dāmnā tridhāmno jaghanakalitayā bhrājate'ṅgaṃ yathābdhe-
-rmadhyastho mandarādrirbhujagapatimahābhogasannaddhamadhyaḥ |
kāñcī sā kāñcanābhā maṇivarakiraṇairullasadbhiḥ pradīptā
kalyāṃ kalyāṇadātrīṃ mama matimaniśaṃ kamrarūpāṃ karotu || 22 ||
unnamraṃ kamramuccairupacitamudabhūdyatra patrairvicitraiḥ
pūrvaṃ gīrvāṇapūjyaṃ kamalajamadhupasyāspadaṃ tatpayojam |
yasminnīlāśmanīlaistaralarucijalaiḥ pūrite kelibuddhyā
nālīkākṣasya nābhīsarasi vasatu naścittahaṃsaścirāya || 23 ||
pātālaṃ yasya nālaṃ valayamapi diśāṃ patrapaṅktīrnagendrā-
-nvidvāṃsaḥ kesarālīrviduriha vipulāṃ karṇikāṃ svarṇaśailam |
bhūyādgāyatsvayambhūmadhukarabhavanaṃ bhūmayaṃ kāmadaṃ no
nālīkaṃ nābhipadmākarabhavamuru tannāgaśayyasya śaureḥ || 24 ||
ādau kalpasya yasmātprabhavati vitataṃ viśvametadvikalpaiḥ
kalpānte yasya cānta praviśati sakalaṃ sthāvaraṃ jaṅgamaṃ ca |
atyantācintyamūrteścirataramajitasyāntarikṣasvarūpe
tasminnasmākamantaḥkaraṇamatimudā krīḍatātkroḍabhāge || 25 ||
kāntyambhaḥpūrapūrṇe lasadasitavalībhaṅgabhāsvattaraṅge
gambhīrākāranābhīcaturataramahāvartaśobhinyudāre |
krīḍatvānadvahemodaranahanamahābāḍabāgniprabhāḍhye
kāmaṃ dāmodarīyodarasalilanidhau cittamatsyaściraṃ naḥ || 26 ||
nābhīnālīkamūlādadhikaparimalonmohitānāmalīnāṃ
mālā nīleva yāntī sphurati rucimatī vaktrapadmonmukhī yā |
ramyā sā romarājirmahitarucikarī madhyabhāgasya viṣṇo-
-ścittasthā mā viraṃsīccirataramucitāṃ sādhayantī śriyaṃ naḥ || 27 ||
saṃstīrṇaṃ kaustubhāṃśuprasarakisalayairmugdhamuktāphalāḍhyaṃ
śrīvatsollāsi phullapratinavavanamālāṅki rājadbhujāntam |
vakṣaḥ śrīvṛkṣakāntaṃ madhukaranikaraśyāmalaṃ śārṅgapāṇeḥ
saṃsārādhvaśramārtairupavanamiva yatsevitaṃ tatprapadye || 28 ||
kāntaṃ vakṣo nitāntaṃ vidadhadiva galaṃ kālimā kālaśatro-
-rindorbimbaṃ yathāṅko madhupa iva tarormañjarīṃ rājate yaḥ |
śrīmānnityaṃ vidheyādaviralamilitaḥ kaustubhaśrīpratānaiḥ
śrīvatsaḥ śrīpateḥ sa śriya iva dayito vatsa uccaiḥśriyaṃ naḥ || 29 ||
sambhūyāmbhodhimadhyātsapadi sahajayā yaḥ śriyā sannidhatte
nīle nārāyaṇoraḥsthalagaganatale hāratāropasevye |
āśāḥ sarvāḥ prakāśā vidadhadapidadhaccātmabhāsānyatejā-
-syāścaryasyākaro no dyumaṇiriva maṇiḥ kaustubhaḥ so'stubhūtyai || 30 ||
yā vāyāvānukūlyātsarati maṇirucā bhāsamānā samānā
sākaṃ sākampamaṃse vasati vidadhatī vāsubhadraṃ subhadram |
sāraṃ sāraṅgasaṅghairmukharitakusumā mecakāntā ca kāntā
mālā mālālitāsmānna viramatu sukhairyojayantī jayantī || 31 ||
hārasyoruprabhābhiḥ pratinavavanamālāśubhiḥ prāṃśurūpaiḥ
śrībhiścāpyaṅgadānāṃ kabalitaruci yanniṣkabhābhiśca bhāti |
bāhulyenaiva baddhāñjalipuṭamajitasyābhiyācāmahe ta-
-dvandhārtiṃ bādhatāṃ no bahuvihatikarīṃ bandhuraṃ bāhumūlam || 32 ||
viśvatrāṇaikadīkṣāstadanuguṇaguṇakṣatranirmāṇadakṣāḥ
kartāro durnirūpasphuṭaguṇayaśasā karmaṇāmadbhutānām |
śārṅgaṃ bāṇaṃ kṛpāṇaṃ phalakamarigade padmaśaṅkhau sahasraṃ
bibhrāṇāḥ śastrajālaṃ mama dadhatu harerbāhavo mohahānim || 33 ||
kaṇṭhākalpodgatairyaḥ kanakamayalasatkuṇḍalotthairudārai-
-rudyotaiḥ kaustubhasyāpyurubhirupacitaścitravarṇo vibhāti |
kaṇṭhāśleṣe ramāyāḥ karavalayapadairmudrite bhadrarūpe
vaikuṇṭhīye'tra kaṇṭhe vasatu mama matiḥ kuṇṭhabhāvaṃ vihāya || 34 ||
padmānandapradātā parilasadaruṇaśrīparītāgrabhāgaḥ
kāle kāle ca kambupravaraśaśadharāpūraṇe yaḥ pravīṇaḥ |
vaktrākāśāntarasthastirayati nitarāṃ dantatāraughaśobhāṃ
śrībharturdantavāsodyumaṇiraghatamonāśanāyāstvasau naḥ || 35 ||
nityaṃ snehātirekānnijakamituralaṃ viprayogākṣamā yā
vaktrendorantarāle kṛtavasatirivābhāti nakṣatrarājiḥ |
lakṣmīkāntasya kāntākṛtirativilasanmugdhamuktāvaliśrī-
-rdantālī santataṃ sā natinutiniratānakṣatānrakṣatānnaḥ || 36 ||
brahmanbrahmaṇyajihmāṃ matimapi kuruṣe deva sambhāvaye tvāṃ
śambho śakra trilokīmavasi kimamarairnāradādyāḥ sukhaṃ vaḥ |
itthaṃ sevāvanamraṃ suramuninikaraṃ vīkṣya viṣṇoḥ prasanna-
-syāsyendorāsravantī varavacanasudhāhlādayenmānasaṃ naḥ || 37 ||
karṇasthasvarṇakamrojjvalamakaramahākuṇḍalaprotadīpya-
-nmāṇikyaśrīpratānaiḥ parimilitamaliśyāmalaṃ komalaṃ yat |
prodyatsūryāṃśurājanmarakatamukurākāracoraṃ murāre-
-rgāḍhāmāgāminīṃ naḥ śamayatu vipadaṃ gaṇḍayormaṇḍalaṃ tat || 38 ||
vaktrāmbhoje lasantaṃ muhuradharamaṇiṃ pakvabimbābhirāmaṃ
dṛṣṭvā draṣṭuṃ śukasya sphuṭamavataratastuṇḍadaṇḍāyate yaḥ |
ghoṇaḥ śoṇīkṛtātmā śravaṇayugalasatkuṇḍalosrairmurāreḥ
prāṇākhyasyānilasya prasaraṇasaraṇiḥ prāṇadānāya naḥ syāt || 39 ||
dikkālau vedayantau jagati muhurimau sañcarantau ravīndū
trailokyālokadīpāvabhidadhati yayoreva rūpaṃ munīndrāḥ |
asmānabjaprabhe te pracuratarakṛpānirbharaṃ prekṣamāṇe
pātāmātāmraśuklāsitarucirucire padmanetrasya netre || 40 ||
pātātpātālapātātpatagapatigaterbhrūyugaṃ bhugnamadhyaṃ
yeneṣaccālitena svapadaniyamitāḥ sāsurā devasaṅghāḥ |
nṛtyallālāṭaraṅge rajanikaratanorardhakhaṇḍāvadāte
kālavyāladvayaṃ vā vilasati samayā vālikāmātaraṃ naḥ || 41 ||
lakṣmākārālakālisphuradalikaśaśāṅkārdhasandarśamīla-
-nnetrāmbhojaprabodhotsukanibhṛtatarālīnabhṛṅgacchaṭābhe |
lakṣmīnāthasya lakṣyīkṛtavibudhagaṇāpāṅgabāṇāsanārdha-
-cchāye no bhūribhūtiprasavakuśalate bhrūlate pālayetām || 42 ||
rūkṣasmārekṣucāpacyutaśaranikarakṣīṇalakṣmīkaṭākṣa-
-protphullatpadmamālāvilasitamahitasphāṭikaiśānaliṅgam |
bhūyādbhūyo vibhūtyai mama bhuvanapaterbhrūlatādvandvamadhyā-
-dutthaṃ tatpuṇḍramūrdhvaṃ janimaraṇatamaḥkhaṇḍanaṃ maṇḍanaṃ ca || 43 ||
pīṭhībhūtālakānte kṛtamakuṭamahādevaliṅgapratiṣṭhe
lālāṭe nāṭyaraṅge vikaṭatarataṭe kaiṭabhāreścirāya |
proddhāṭyaivātmatandrīprakaṭapaṭakuṭīṃ prasphurantīṃ sphuṭāṅgaṃ
paṭvīyaṃ bhāvanākhyāṃ caṭulamatinaṭī nāṭikāṃ nāṭayennaḥ || 44 ||
mālālīvālidhāmnaḥ kuvalayakalitā śrīpateḥ kuntalālī
kālindyāruhya mūrdhno galati haraśiraḥsvardhunīspardhayā nu |
rāhurvā yāti vaktraṃ sakalaśaśikalābhrāntilolāntarātmā
lokairālokyate yā pradiśatu satataṃ sākhilaṃ maṅgalaṃ naḥ || 45 ||
suptākārāḥ prasupte bhagavati vibudhairapyadṛṣṭasvarūpā
vyāptavyomāntarālāstaralamaṇirucā rañjitāḥ spaṣṭabhāsaḥ |
dehacchāyodgamābhā ripuvapuraguruploṣaroṣāgnidhūmyāḥ
keśāḥ keśidviṣo no vidadhatu vipulakleśapāśapraṇāśam || 46 ||
yatra pratyuptaratnapravaraparilasadbhūrirociṣpratāna-
-sphūrtyāṃ mūrtirmurārerdyumaṇiśatacitavyomavaddurnirīkṣyā |
kurvatpārepayodhi jvaladakṛśaśikhābhāsvadaurvāgniśaṅkāṃ
śaśvannaḥ śarma diśyātkalikaluṣatamaḥpāṭanaṃ tatkirīṭam || 47 ||
bhrāntvā bhrāntvā yadantastribhuvanagururapyabdakoṭīranekā
gantuṃ nāntaṃ samartho bhramara iva punarnābhinālīkanālāt |
unmajjannūrjitaśrīstribhuvanamaparaṃ nirmame tatsadṛkṣaṃ
dehāmbhodhiḥ sa deyānniravadhiramṛtaṃ daityavidveṣiṇo naḥ || 48 ||
matsyaḥ kūrmo varāho narahariṇapatirvāmano jāmadagnyaḥ
kākutsthaḥ kaṃsaghātī manasijavijayī yaśca kalkirbhaviṣyan |
viṣṇoraṃśāvatarā bhuvanahitakarā dharmasaṃsthāpanārthāḥ
pāyāsurmāṃ ta ete gurutarakaruṇābhārakhinnāśayā ye || 49 ||
yasmādvāco nivṛttāḥ samamapi manasā lakṣaṇāmīkṣamāṇāḥ
svārthālābhātparārthavyapagamakathanaślāghino vedavādāḥ |
nityānandaṃ svasaṃvinniravadhivimalasvāntasaṅkrāntabimba-
-cchāyāpatyāpi nityaṃ sukhayati yamino yattadavyānmaho naḥ || 50 ||
āpādādā ca śīrṣādvapuridamanaghaṃ vaiṣṇavaṃ yaḥ svacitte
dhatte nityaṃ nirastākhilakalikaluṣa santatāntaḥ pramodam |
juhvajjihvākṛśānau haricaritahaviḥ stotramantrānupāṭhai-
-statpādāmbhoruhābhyāṃ satatamapi namaskurmahe nirmalābhyām || 51 ||
modātpādādikeśastutimitiracitā kīrtayitvā tridhāmna
pādābjadvandvasevāsamayanatamatirmastakenānamedya |
unmucyaivātmanainonicayakavacaka pañcatāmetya bhāno-
-rbimbāntargocara sa praviśati paramānandamātmasvarūpam || 52 ||
iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau śrī viṣṇu pādādikeśāntavarṇaṇa stotraṃ sampūrṇam |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.