𑌶𑍍𑌰𑍀𑌭𑍈𑌰𑌵 𑌉𑌵𑌾𑌚
𑌯𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌭𑌾𑌸𑍍𑌕𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 ।
𑌗𑌯𑌤𑍍𑌰𑍀𑌨𑌾𑌯𑌕𑍋 𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌵𑌿𑌤𑍇𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌗𑍀𑌯𑌤𑍇 ॥ 1 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌹𑌂 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌜𑌰𑌕𑌾𑌭𑌿𑌧𑌮𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑌯𑌂 𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌮𑍂𑌲𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌰𑌹𑌸𑍍𑌯𑌕𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌪𑌾𑌪𑌾𑌪𑌹𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌦𑌾𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑍍𑌯𑌨𑌾𑌶𑌨𑌮𑍍 ।
𑌮𑌹𑌾𑌕𑍁𑌷𑍍𑌠𑌹𑌰𑌂 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌰𑍋𑌗𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌹𑌣𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌸𑌮𑍂𑌹𑌘𑍍𑌨𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑍇 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌪𑍍𑌰𑌦𑌮𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍇𑌜𑍋𑌮𑌯𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌵𑌦𑌾𑌨𑌵𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌰𑌣𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌭𑌯𑍇 𑌘𑍋𑌰𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍋𑌪𑌦𑍍𑌰𑌵𑌨𑌾𑌶𑌨𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾𑌤𑍃𑌕𑌾𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌰𑍍𑌮 𑌭𑍈𑌰𑌵𑌾𑌨𑌨𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑌤𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌗𑍍𑌰𑌹𑌪𑍀𑌡𑌾𑌹𑌰𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌙𑍍𑌕𑌟𑌨𑌾𑌶𑌨𑌮𑍍 ।
𑌧𑌾𑌰𑌣𑌾𑌦𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌶𑌿 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌲𑍋𑌕𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹𑌃 ॥ 6 ॥
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌰𑌣𑍇 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌾𑌞𑍍𑌜𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑍇𑌶𑍋 𑌵𑌾𑌸𑌵𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌦𑌿𑌵𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 7 ॥
𑌓𑌷𑌧𑍀𑌶𑌃 𑌶𑌶𑍀 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌶𑌿𑌵𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌭𑍈𑌰𑌵𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌂 𑌪𑌰𑌂 𑌵𑌰𑍍𑌮 𑌸𑌵𑌿𑌤𑍁𑌃 𑌸𑌾𑌰𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌯𑍋 𑌧𑌾𑌰𑌯𑍇𑌦𑍍 𑌭𑍁𑌜𑍇 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿 𑌰𑌵𑌿𑌵𑌾𑌰𑍇 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 ।
𑌸 𑌰𑌾𑌜𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑍋 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌵𑍈𑌰𑌿𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 9 ॥
𑌬𑌹𑍁𑌨𑍋𑌕𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌕𑌿𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌕𑌵𑌚𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌧𑌾𑌰𑌣𑌾𑌤𑍍 ।
𑌇𑌹 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌧𑌨𑌾𑌰𑍋𑌗𑍍𑌯-𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍍𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌥𑌾 ॥ 10 ॥
𑌪𑌰𑌤𑍍𑌰 𑌪𑌰𑌮𑌾 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑌾 ।
𑌕𑌵𑌚𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌶𑌿 𑌮𑍂𑌲𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌮𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥ 11 ॥
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌜𑌰𑌕𑌾𑌖𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌰𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌮𑍀𑌰𑌿𑌤𑌃 ।
𑌗𑌾𑌯𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌛𑌨𑍍𑌦 𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 𑌸𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌃 ॥ 12 ॥
𑌮𑌾𑌯𑌾 𑌬𑍀𑌜𑌂 𑌶𑌰𑌤𑍍 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌨𑌮𑌃 𑌕𑍀𑌲𑌕𑌮𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌾𑌧𑌨𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌯𑍋𑌗𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑌃 ॥ 13 ॥
𑌅𑌥 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯 𑌕𑌵𑌚𑌂
𑍐 𑌅𑌂 𑌆𑌂 𑌇𑌂 𑌈𑌂 𑌶𑌿𑌰𑌃 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑍐 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ।
𑌉𑌂 𑌊𑌂 𑌋𑌂 𑍠𑌂 𑌲𑌲𑌾𑌟𑌂 𑌮𑍇 𑌹𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌰𑌵𑌿𑌃 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌮𑌯𑌃 ॥ 14 ॥
~𑌲𑍁𑌂 ~𑌲𑍂𑌂 𑌏𑌂 𑌐𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌮𑌮𑌾𑌰𑍁𑌣𑌸𑌾𑌰𑌥𑌿𑌃 ।
𑍐 𑌔𑌂 𑌅𑌂 𑌅𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍀 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌸𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑌗𑌦𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 15 ॥
𑌕𑌂 𑌖𑌂 𑌗𑌂 𑌘𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌗𑌣𑍍𑌡𑍗 𑌸𑍂𑌂 𑌸𑍂𑌰𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌃 ।
𑌚𑌂 𑌛𑌂 𑌜𑌂 𑌝𑌂 𑌚 𑌨𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌮𑍇 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌯𑌾𑌰𑌂 𑌅𑌰𑍍𑌯𑌮𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ॥ 16 ॥
𑌟𑌂 𑌠𑌂 𑌡𑌂 𑌢𑌂 𑌮𑍁𑌖𑌂 𑌪𑌾𑌯𑌾𑌦𑍍 𑌯𑌂 𑌯𑍋𑌗𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌃 ।
𑌤𑌂 𑌥𑌂 𑌦𑌂 𑌧𑌂 𑌗𑌲𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌨𑌂 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌃 ॥ 17 ॥
𑌪𑌂 𑌫𑌂 𑌬𑌂 𑌭𑌂 𑌮𑌮 𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑍗 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌮𑌂 𑌮𑌹𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 ।
𑌯𑌂 𑌰𑌂 𑌲𑌂 𑌵𑌂 𑌭𑍁𑌜𑍗 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌮𑍂𑌲𑌂 𑌸𑌕𑌨𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 18 ॥
𑌶𑌂 𑌷𑌂 𑌸𑌂 𑌹𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌮𑍂𑌲𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑌯𑍋 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌃 ।
𑌲𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑍍𑌸𑌿𑌂 𑌸𑌦𑌾 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌥𑍋 𑌦𑌿𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 19 ॥
𑌙𑌂 𑌞𑌂 𑌣𑌂 𑌨𑌂 𑌮𑌂 𑌮𑍇 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌦𑌿𑌵𑌸𑌨𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌅𑌂 𑌆𑌂 𑌇𑌂 𑌈𑌂 𑌉𑌂 𑌊𑌂 𑌋𑌂 𑍠𑌂 𑌨𑌾𑌭𑌿𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌤𑌮𑍋𑌪𑌹𑌃 ॥ 20 ॥
~𑌲𑍁𑌂 ~𑌲𑍂𑌂 𑌏𑌂 𑌐𑌂 𑍐 𑌔𑌂 𑌅𑌂 𑌅𑌃 𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌮𑍇𑌽𑌵𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍 𑌗𑍍𑌰𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌕𑌂 𑌖𑌂 𑌗𑌂 𑌘𑌂 𑌚𑌂 𑌛𑌂 𑌜𑌂 𑌝𑌂 𑌕𑌟𑌿𑌂 𑌭𑌾𑌨𑍁𑌰𑍍𑌮𑌮𑌾𑌵𑌤𑍁 ॥ 21 ॥
𑌟𑌂 𑌠𑌂 𑌡𑌂 𑌢𑌂 𑌤𑌂 𑌥𑌂 𑌦𑌂 𑌧𑌂 𑌜𑌾𑌨𑍂 𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌮𑌮𑌾𑌵𑌤𑍁 ।
𑌪𑌂 𑌫𑌂 𑌬𑌂 𑌭𑌂 𑌯𑌂 𑌰𑌂 𑌲𑌂 𑌵𑌂 𑌜𑌙𑍍𑌘𑍇 𑌮𑍇𑌽𑌵𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍 𑌵𑌿𑌭𑌾𑌕𑌰𑌃 ॥ 22 ॥
𑌶𑌂 𑌷𑌂 𑌸𑌂 𑌹𑌂 𑌲𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌮𑍂𑌲𑌂 𑌪𑌾𑌦𑍗 𑌤𑍍𑌰𑌯𑌿𑌤𑌨𑍁𑌃 ।
𑌙𑌂 𑌞𑌂 𑌣𑌂 𑌨𑌂 𑌮𑌂 𑌮𑍇 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌸𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌕𑌲𑌂 𑌵𑌪𑍁𑌃 ॥ 23 ॥
𑌸𑍋𑌮𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌚 𑌮𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌭𑍗𑌮𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑍗 𑌮𑌾𑌂 𑌸𑌦𑌾𑌵𑌤𑍁 ।
𑌬𑍁𑌧𑍋 𑌮𑌾𑌂 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍇 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌨𑍈𑌋𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌗𑍁𑌰𑌰𑍇𑌵 𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌪𑌶𑍍𑌚𑌿𑌮𑍇 𑌮𑌾𑌂 𑌸𑌿𑌤𑌃 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌵𑌾𑌯𑌵𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌂 𑌶𑌨𑍈𑌶𑍍𑌚𑌰𑌃 ।
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌮𑌾𑌂 𑌤𑌮𑌃 𑌪𑌾𑌯𑌾𑌦𑍈𑌶𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌂 𑌶𑌿𑌖𑍀 𑌤𑌥𑌾 ॥ 25 ॥
𑌊𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌮𑌿𑌹𑌿𑌰𑍋 𑌮𑌾𑌮𑌧𑌸𑍍𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌗𑌤𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌤𑍇 𑌭𑌾𑌸𑍍𑌕𑌰𑌃 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌾𑌹𑍍𑌨𑍇 𑌮𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 26 ॥
𑌸𑌾𑌯𑌂 𑌵𑍇𑌦𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌨𑌿𑌶𑍀𑌥𑍇 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌨𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 27 ॥
𑌰𑌣𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌕𑍁𑌲𑍇 𑌦𑍍𑌯𑍂𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌦𑌾𑌦𑍇 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌸𑌙𑍍𑌕𑌟𑍇 ।
𑌸𑌙𑍍𑌗𑌾𑌮𑍇 𑌚 𑌜𑍍𑌵𑌰𑍇 𑌰𑍋𑌗𑍇 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌸𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ॥ 28 ॥
𑍐 𑍐 𑍐 𑌉𑌤 𑍐𑌉𑌔𑌂 𑌹 𑌸 𑌮 𑌯𑌃 𑌸𑍂𑌰𑍋𑌽𑌵𑌤𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾𑌂 𑌭𑌯𑌾𑌦𑍍
𑌹𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌹𑍍𑌰𑍁𑌂 𑌹𑌹𑌹𑌾 𑌹𑌸𑍗𑌃 𑌹𑌸𑌹𑌸𑍗𑌃 𑌹𑌂𑌸𑍋𑌽𑌵𑌤𑌾𑌤𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌸𑌃 𑌸𑌃 𑌸𑌃 𑌸𑌸𑌸𑌾 𑌨𑍃𑌪𑌾𑌦𑍍𑌵𑌨𑌚𑌰𑌾𑌚𑍍𑌚𑍗𑌰𑌾𑌦𑍍𑌰𑌣𑌾𑌤𑍍 𑌸𑌙𑍍𑌕𑌟𑌾𑌤𑍍
𑌪𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌲𑌨𑌾𑌯𑌕𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌸𑌵𑌿𑌤𑌾 𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌹 𑌸𑍗𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾 ॥ 29 ॥
𑌦𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌦𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌦𑍍𑌰𑍂𑌂 𑌦𑌧𑌨𑌂 𑌤𑌥𑌾 𑌚 𑌤𑌰𑌣𑌿𑌰𑍍𑌭𑌾𑌮𑍍𑌭𑍈𑌰𑍍𑌭𑌯𑌾𑌦𑍍 𑌭𑌾𑌸𑍍𑌕𑌰𑍋
𑌰𑌾𑌂 𑌰𑍀𑌂 𑌰𑍂𑌂 𑌰𑍁𑌰𑍁𑌰𑍂𑌂 𑌰𑌵𑌿𑌰𑍍𑌜𑍍𑌵𑌰𑌭𑌯𑌾𑌤𑍍 𑌕𑍁𑌷𑍍𑌠𑌾𑌚𑍍𑌚 𑌶𑍂𑌲𑌾𑌮𑌯𑌾𑌤𑍍 ।
𑌅𑌂 𑌅𑌂 𑌆𑌂 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌵𑍀𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌯𑌭𑌯𑌂 𑌮𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌤𑌣𑍍𑌡𑌕𑍋
𑌮𑍂𑌲𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌤𑌨𑍁𑌃 𑌸𑌦𑌾𑌵𑌤𑍁 𑌪𑌰𑌂 𑌹𑌂𑌸𑌃 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 ॥ 30॥
𑌅𑌥 𑌫𑌲𑌶𑍃𑌤𑌿𑌃
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌜𑌰𑌕𑌾𑌭𑌿𑌧𑌮𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌵𑌰𑌹𑌸𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌮𑌾𑌤𑍃𑌕𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌰𑍋𑌗𑌭𑌯𑌘𑍍𑌨𑌂 𑌚 𑌪𑌾𑌪𑌘𑍍𑌨𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌮𑍁𑌖𑍋𑌦𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌕𑌰𑌂 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑍍𑌰𑍇𑌯𑌸𑍍𑌕𑌰𑌂 𑌶𑌿𑌵𑍇 ॥ 32 ॥
𑌲𑌿𑌖𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌵𑌿𑌵𑌾𑌰𑍇 𑌤𑍁 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌯𑍇 𑌵𑌾 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌭𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍇 ।
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌗𑌨𑍍𑌧𑍇𑌨 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑍇𑌣 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌵𑌤𑌿 ॥ 33 ॥
𑌅𑌰𑍍𑌕𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑍇𑌣 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌭𑍂𑌰𑍍𑌜𑌤𑍍𑌵𑌚𑌿 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 ।
𑌕𑌨𑌕𑍀𑌕𑌾𑌷𑍍𑌠𑌲𑍇𑌖𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌭𑌾𑌸𑍍𑌕𑌰𑍋𑌦𑌯𑍇 ॥ 34 ॥
𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌸𑍂𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌰𑌕𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑍇𑌨𑌾𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌯𑍇𑌦𑍍 𑌗𑍁𑌟𑍀𑌮𑍍 ।
𑌸𑍗𑌵𑌰𑍍𑌣𑍇𑌨𑌾𑌥 𑌸𑌂𑌵𑍇𑌷𑍍𑌠𑍍𑌯 𑌧𑌾𑌰𑌯𑍇𑌨𑍍𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿 𑌵𑌾 𑌭𑍁𑌜𑍇 ॥ 35 ॥
𑌰𑌣𑍇 𑌰𑌿𑌪𑍂𑌞𑍍𑌜𑌯𑍇𑌦𑍍 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌵𑌾𑌦𑍇 𑌸𑌦𑌸𑌿 𑌜𑍇𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌰𑌾𑌜𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌨𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍇𑌜𑍋𑌮𑌯𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ॥ 36 ॥
𑌕𑌣𑍍𑌠𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌦𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑌿𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌰𑍋𑌗𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 ।
𑌶𑌿𑌰𑌃𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌗𑍁𑌟𑌿𑌕𑌾 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌕𑌲𑍋𑌕𑌵𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑍀 ॥ 37 ॥
𑌭𑍁𑌜𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌧𑌨𑌦𑌾 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍇𑌜𑍋𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀 ।
𑌵𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌾 𑌕𑌾𑌕𑌵𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌾 𑌮𑍃𑌤𑌵𑌤𑍍𑌸𑌾 𑌚 𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾 ॥ 38 ॥
𑌕𑌣𑍍𑌠𑍇 𑌸𑌾 𑌧𑌾𑌰𑌯𑍇𑌨𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌬𑌹𑍁𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌯𑌯𑍇 ।
𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌹𑍇 𑌭𑌵𑍇𑌨𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌗𑍁𑌟𑌿𑌕𑍈𑌷𑌾 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 ॥ 39 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌦𑍀𑌨𑌿 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌵𑌤𑌿 ।
𑌤𑌦𑍍𑌦𑍇𑌹𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌵𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌾𑌨𑌿 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌨 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 40 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾𑌲𑌂 𑌯𑌃 𑌪𑌠𑍇𑌨𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌜𑌰𑌮𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌸𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌵𑌰𑌦𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ॥ 41 ॥
𑌅𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌪𑍂𑌜𑌯𑍇𑌦𑍍 𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑍀𑌤𑌨𑍁𑌮𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌕𑍋𑌟𑌿𑌷𑍁 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌫𑌲𑌮𑍍 ॥ 42 ॥
𑌶𑌤𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌪𑌠𑍇𑌦𑍍𑌵𑌰𑍍𑌮 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌮𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌵𑌿𑌵𑌾𑌸𑌰𑍇 ।
𑌮𑌹𑌾𑌕𑍁𑌷𑍍𑌠𑌾𑌰𑍍𑌦𑌿𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 43 ॥
𑌨𑌿𑌰𑍋𑌗𑍋 𑌯𑌃 𑌪𑌠𑍇𑌦𑍍𑌵𑌰𑍍𑌮 𑌦𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌜𑌰𑌮𑍍 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌵𑌾𑌞𑍍𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌸𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌤𑌃 ॥ 44 ॥
𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌠𑍇𑌦𑍍 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍇 ।
𑌇𑌹 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌭𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑍇𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍁𑌯𑌾𑌤𑍍 ॥ 45 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌯𑌾𑌮𑌲𑍇 𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑍇𑌵𑌿𑌰𑌹𑌸𑍍𑌯𑍇
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌜𑌰𑌾𑌖𑍍𑌯𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌕𑌵𑌚𑌨𑌿𑌰𑍂𑌪𑌣𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌃 𑌪𑌟𑌲𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrībhairava uvāca
yo devadevo bhagavān bhāskaro mahasāṃ nidhiḥ |
gayatrīnāyako bhāsvān saviteti pragīyate || 1 ||
tasyāhaṃ kavacaṃ divyaṃ vajrapañjarakābhidham |
sarvamantramayaṃ guhyaṃ mūlavidyārahasyakam || 2 ||
sarvapāpāpahaṃ devi duḥkhadāridryanāśanam |
mahākuṣṭhaharaṃ puṇyaṃ sarvaroganivarhaṇam || 3 ||
sarvaśatrusamūhaghnaṃ samgrāme vijayapradam |
sarvatejomayaṃ sarvadevadānavapūjitam || 4 ||
raṇe rājabhaye ghore sarvopadravanāśanam |
mātṛkāveṣṭitaṃ varma bhairavānananirgatam || 5 ||
grahapīḍāharaṃ devi sarvasaṅkaṭanāśanam |
dhāraṇādasya deveśi brahmā lokapitāmahaḥ || 6 ||
viṣṇurnārāyaṇo devi raṇe daityāñjiṣyati |
śaṅkaraḥ sarvalokeśo vāsavo'pi divaspatiḥ || 7 ||
oṣadhīśaḥ śaśī devi śivo'haṃ bhairaveśvaraḥ |
mantrātmakaṃ paraṃ varma savituḥ sāramuttamam || 8 ||
yo dhārayed bhuje mūrdhni ravivāre maheśvari |
sa rājavallabho loke tejasvī vairimardanaḥ || 9 ||
bahunoktena kiṃ devi kavacasyāsya dhāraṇāt |
iha lakṣmīdhanārogya-vṛddhirbhavati nānyathā || 10 ||
paratra paramā muktirdevānāmapi durlabhā |
kavacasyāsya deveśi mūlavidyāmayasya ca || 11 ||
vajrapañjarakākhyasya munirbrahmā samīritaḥ |
gāyatryaṃ chanda ityuktaṃ devatā savitā smṛtaḥ || 12 ||
māyā bījaṃ śarat śaktirnamaḥ kīlakamīśvari |
sarvārthasādhane devi viniyogaḥ prakīrtitaḥ || 13 ||
atha sūrya kavacaṃ
oṃ aṃ āṃ iṃ īṃ śiraḥ pātu oṃ sūryo mantravigrahaḥ |
uṃ ūṃ ṛṃ ṝṃ lalāṭaṃ me hrāṃ raviḥ pātu cinmayaḥ || 14 ||
~luṃ ~lūṃ eṃ aiṃ pātu netre hrīṃ mamāruṇasārathiḥ |
oṃ auṃ aṃ aḥ śrutī pātu saḥ sarvajagadīśvaraḥ || 15 ||
kaṃ khaṃ gaṃ ghaṃ pātu gaṇḍau sūṃ sūraḥ surapūjitaḥ |
caṃ chaṃ jaṃ jhaṃ ca nāsāṃ me pātu yāraṃ aryamā prabhuḥ || 16 ||
ṭaṃ ṭhaṃ ḍaṃ ḍhaṃ mukhaṃ pāyād yaṃ yogīśvarapūjitaḥ |
taṃ thaṃ daṃ dhaṃ galaṃ pātu naṃ nārāyaṇavallabhaḥ || 17 ||
paṃ phaṃ baṃ bhaṃ mama skandhau pātu maṃ mahasāṃ nidhiḥ |
yaṃ raṃ laṃ vaṃ bhujau pātu mūlaṃ sakanāyakaḥ || 18 ||
śaṃ ṣaṃ saṃ haṃ pātu vakṣo mūlamantramayo dhruvaḥ |
laṃ kṣaḥ kukṣsiṃ sadā pātu grahātho dineśvaraḥ || 19 ||
ṅaṃ ñaṃ ṇaṃ naṃ maṃ me pātu pṛṣṭhaṃ divasanāyakaḥ |
aṃ āṃ iṃ īṃ uṃ ūṃ ṛṃ ṝṃ nābhiṃ pātu tamopahaḥ || 20 ||
~luṃ ~lūṃ eṃ aiṃ oṃ auṃ aṃ aḥ liṅgaṃ me'vyād graheśvaraḥ |
kaṃ khaṃ gaṃ ghaṃ caṃ chaṃ jaṃ jhaṃ kaṭiṃ bhānurmamāvatu || 21 ||
ṭaṃ ṭhaṃ ḍaṃ ḍhaṃ taṃ thaṃ daṃ dhaṃ jānū bhāsvān mamāvatu |
paṃ phaṃ baṃ bhaṃ yaṃ raṃ laṃ vaṃ jaṅghe me'vyād vibhākaraḥ || 22 ||
śaṃ ṣaṃ saṃ haṃ laṃ kṣaḥ pātu mūlaṃ pādau trayitanuḥ |
ṅaṃ ñaṃ ṇaṃ naṃ maṃ me pātu savitā sakalaṃ vapuḥ || 23 ||
somaḥ pūrve ca māṃ pātu bhaumo'gnau māṃ sadāvatu |
budho māṃ dakṣiṇe pātu naiṛtyā gurareva mām || 24 ||
paścime māṃ sitaḥ pātu vāyavyāṃ māṃ śanaiścaraḥ |
uttare māṃ tamaḥ pāyādaiśānyāṃ māṃ śikhī tathā || 25 ||
ūrdhvaṃ māṃ pātu mihiro māmadhastāñjagatpatiḥ |
prabhāte bhāskaraḥ pātu madhyāhne māṃ dineśvaraḥ || 26 ||
sāyaṃ vedapriyaḥ pātu niśīthe visphurāpatiḥ |
sarvatra sarvadā sūryaḥ pātu māṃ cakranāyakaḥ || 27 ||
raṇe rājakule dyūte vidāde śatrusaṅkaṭe |
saṅgāme ca jvare roge pātu māṃ savitā prabhuḥ || 28 ||
oṃ oṃ oṃ uta oṃuauṃ ha sa ma yaḥ sūro'vatānmāṃ bhayād
hrāṃ hrīṃ hruṃ hahahā hasauḥ hasahasauḥ haṃso'vatāt sarvataḥ |
saḥ saḥ saḥ sasasā nṛpādvanacarāccaurādraṇāt saṅkaṭāt
pāyānmāṃ kulanāyako'pi savitā oṃ hrīṃ ha sauḥ sarvadā || 29 ||
drāṃ drīṃ drūṃ dadhanaṃ tathā ca taraṇirbhāmbhairbhayād bhāskaro
rāṃ rīṃ rūṃ rururūṃ ravirjvarabhayāt kuṣṭhācca śūlāmayāt |
aṃ aṃ āṃ vivivīṃ mahāmayabhayaṃ māṃ pātu mārtaṇḍako
mūlavyāptatanuḥ sadāvatu paraṃ haṃsaḥ sahasrāṃśumān || 30||
atha phalaśṛtiḥ
iti śrīkavacaṃ divyaṃ vajrapañjarakābhidham |
sarvadevarahasyaṃ ca mātṛkāmantraveṣṭitam || 31 ||
mahārogabhayaghnaṃ ca pāpaghnaṃ manmukhoditam |
guhyaṃ yaśaskaraṃ puṇyaṃ sarvaśreyaskaraṃ śive || 32 ||
likhitvā ravivāre tu tiṣye vā janmabhe priye |
aṣṭagandhena divyena sudhākṣīreṇa pārvati || 33 ||
arkakṣīreṇa puṇyena bhūrjatvaci maheśvari |
kanakīkāṣṭhalekhanyā kavacaṃ bhāskarodaye || 34 ||
śvetasūtreṇa raktena śyāmenāveṣṭayed guṭīm |
sauvarṇenātha saṃveṣṭhya dhārayenmūrdhni vā bhuje || 35 ||
raṇe ripūñjayed devi vāde sadasi jeṣyati |
rājamānyo bhavennityaṃ sarvatejomayo bhavet || 36 ||
kaṇṭhasthā putradā devi kukṣisthā roganāśinī |
śiraḥsthā guṭikā divyā rākalokavaśaṅkarī || 37 ||
bhujasthā dhanadā nityaṃ tejobuddhivivardhinī |
vandhyā vā kākavandhyā vā mṛtavatsā ca yāṅganā || 38 ||
kaṇṭhe sā dhārayennityaṃ bahuputrā prajāyaye |
yasya dehe bhavennityaṃ guṭikaiṣā maheśvari || 39 ||
mahāstrāṇīndramuktāni brahmāstrādīni pārvati |
taddehaṃ prāpya vyarthāni bhaviṣyanti na saṃśayaḥ || 40 ||
trikālaṃ yaḥ paṭhennityaṃ kavacaṃ vajrapañjaram |
tasya sadyo mahādevi savitā varado bhavet || 41 ||
ajñātvā kavacaṃ devi pūjayed yastrayītanum |
tasya pūjārjitaṃ puṇyaṃ janmakoṭiṣu niṣphalam || 42 ||
śatāvartaṃ paṭhedvarma saptamyāṃ ravivāsare |
mahākuṣṭhārdito devi mucyate nātra saṃśayaḥ || 43 ||
nirogo yaḥ paṭhedvarma daridro vajrapañjaram |
lakṣmīvāñjāyate devi sadyaḥ sūryaprasādataḥ || 44 ||
bhaktyā yaḥ prapaṭhed devi kavacaṃ pratyahaṃ priye |
iha loke śriyaṃ bhuktvā dehānte muktimāpnuyāt || 45 ||
iti śrīrudrayāmale tantre śrīdevirahasye
vajrapañjarākhyasūryakavacanirūpaṇaṃ trayastriṃśaḥ paṭalaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीभैरव उवाच
यो देवदेवो भगवान् भास्करो महसां निधिः ।
गयत्रीनायको भास्वान् सवितेति प्रगीयते ॥ 1 ॥
तस्याहं कवचं दिव्यं वज्रपञ्जरकाभिधम् ।
सर्वमन्त्रमयं गुह्यं मूलविद्यारहस्यकम् ॥ 2 ॥
सर्वपापापहं देवि दुःखदारिद्र्यनाशनम् ।
महाकुष्ठहरं पुण्यं सर्वरोगनिवर्हणम् ॥ 3 ॥
सर्वशत्रुसमूहघ्नं सम्ग्रामे विजयप्रदम् ।
सर्वतेजोमयं सर्वदेवदानवपूजितम् ॥ 4 ॥
रणे राजभये घोरे सर्वोपद्रवनाशनम् ।
मातृकावेष्टितं वर्म भैरवानननिर्गतम् ॥ 5 ॥
ग्रहपीडाहरं देवि सर्वसङ्कटनाशनम् ।
धारणादस्य देवेशि ब्रह्मा लोकपितामहः ॥ 6 ॥
विष्णुर्नारायणो देवि रणे दैत्याञ्जिष्यति ।
शङ्करः सर्वलोकेशो वासवोऽपि दिवस्पतिः ॥ 7 ॥
ओषधीशः शशी देवि शिवोऽहं भैरवेश्वरः ।
मन्त्रात्मकं परं वर्म सवितुः सारमुत्तमम् ॥ 8 ॥
यो धारयेद् भुजे मूर्ध्नि रविवारे महेश्वरि ।
स राजवल्लभो लोके तेजस्वी वैरिमर्दनः ॥ 9 ॥
बहुनोक्तेन किं देवि कवचस्यास्य धारणात् ।
इह लक्ष्मीधनारोग्य-वृद्धिर्भवति नान्यथा ॥ 10 ॥
परत्र परमा मुक्तिर्देवानामपि दुर्लभा ।
कवचस्यास्य देवेशि मूलविद्यामयस्य च ॥ 11 ॥
वज्रपञ्जरकाख्यस्य मुनिर्ब्रह्मा समीरितः ।
गायत्र्यं छन्द इत्युक्तं देवता सविता स्मृतः ॥ 12 ॥
माया बीजं शरत् शक्तिर्नमः कीलकमीश्वरि ।
सर्वार्थसाधने देवि विनियोगः प्रकीर्तितः ॥ 13 ॥
अथ सूर्य कवचं
ॐ अं आं इं ईं शिरः पातु ॐ सूर्यो मन्त्रविग्रहः ।
उं ऊं ऋं ॠं ललाटं मे ह्रां रविः पातु चिन्मयः ॥ 14 ॥
~लुं ~लूं एं ऐं पातु नेत्रे ह्रीं ममारुणसारथिः ।
ॐ औं अं अः श्रुती पातु सः सर्वजगदीश्वरः ॥ 15 ॥
कं खं गं घं पातु गण्डौ सूं सूरः सुरपूजितः ।
चं छं जं झं च नासां मे पातु यारं अर्यमा प्रभुः ॥ 16 ॥
टं ठं डं ढं मुखं पायाद् यं योगीश्वरपूजितः ।
तं थं दं धं गलं पातु नं नारायणवल्लभः ॥ 17 ॥
पं फं बं भं मम स्कन्धौ पातु मं महसां निधिः ।
यं रं लं वं भुजौ पातु मूलं सकनायकः ॥ 18 ॥
शं षं सं हं पातु वक्षो मूलमन्त्रमयो ध्रुवः ।
लं क्षः कुक्ष्सिं सदा पातु ग्रहाथो दिनेश्वरः ॥ 19 ॥
ङं ञं णं नं मं मे पातु पृष्ठं दिवसनायकः ।
अं आं इं ईं उं ऊं ऋं ॠं नाभिं पातु तमोपहः ॥ 20 ॥
~लुं ~लूं एं ऐं ॐ औं अं अः लिङ्गं मेऽव्याद् ग्रहेश्वरः ।
कं खं गं घं चं छं जं झं कटिं भानुर्ममावतु ॥ 21 ॥
टं ठं डं ढं तं थं दं धं जानू भास्वान् ममावतु ।
पं फं बं भं यं रं लं वं जङ्घे मेऽव्याद् विभाकरः ॥ 22 ॥
शं षं सं हं लं क्षः पातु मूलं पादौ त्रयितनुः ।
ङं ञं णं नं मं मे पातु सविता सकलं वपुः ॥ 23 ॥
सोमः पूर्वे च मां पातु भौमोऽग्नौ मां सदावतु ।
बुधो मां दक्षिणे पातु नैऋत्या गुररेव माम् ॥ 24 ॥
पश्चिमे मां सितः पातु वायव्यां मां शनैश्चरः ।
उत्तरे मां तमः पायादैशान्यां मां शिखी तथा ॥ 25 ॥
ऊर्ध्वं मां पातु मिहिरो मामधस्ताञ्जगत्पतिः ।
प्रभाते भास्करः पातु मध्याह्ने मां दिनेश्वरः ॥ 26 ॥
सायं वेदप्रियः पातु निशीथे विस्फुरापतिः ।
सर्वत्र सर्वदा सूर्यः पातु मां चक्रनायकः ॥ 27 ॥
रणे राजकुले द्यूते विदादे शत्रुसङ्कटे ।
सङ्गामे च ज्वरे रोगे पातु मां सविता प्रभुः ॥ 28 ॥
ॐ ॐ ॐ उत ॐउऔं ह स म यः सूरोऽवतान्मां भयाद्
ह्रां ह्रीं ह्रुं हहहा हसौः हसहसौः हंसोऽवतात् सर्वतः ।
सः सः सः सससा नृपाद्वनचराच्चौराद्रणात् सङ्कटात्
पायान्मां कुलनायकोऽपि सविता ॐ ह्रीं ह सौः सर्वदा ॥ 29 ॥
द्रां द्रीं द्रूं दधनं तथा च तरणिर्भाम्भैर्भयाद् भास्करो
रां रीं रूं रुरुरूं रविर्ज्वरभयात् कुष्ठाच्च शूलामयात् ।
अं अं आं विविवीं महामयभयं मां पातु मार्तण्डको
मूलव्याप्ततनुः सदावतु परं हंसः सहस्रांशुमान् ॥ 30॥
अथ फलशृतिः
इति श्रीकवचं दिव्यं वज्रपञ्जरकाभिधम् ।
सर्वदेवरहस्यं च मातृकामन्त्रवेष्टितम् ॥ 31 ॥
महारोगभयघ्नं च पापघ्नं मन्मुखोदितम् ।
गुह्यं यशस्करं पुण्यं सर्वश्रेयस्करं शिवे ॥ 32 ॥
लिखित्वा रविवारे तु तिष्ये वा जन्मभे प्रिये ।
अष्टगन्धेन दिव्येन सुधाक्षीरेण पार्वति ॥ 33 ॥
अर्कक्षीरेण पुण्येन भूर्जत्वचि महेश्वरि ।
कनकीकाष्ठलेखन्या कवचं भास्करोदये ॥ 34 ॥
श्वेतसूत्रेण रक्तेन श्यामेनावेष्टयेद् गुटीम् ।
सौवर्णेनाथ संवेष्ठ्य धारयेन्मूर्ध्नि वा भुजे ॥ 35 ॥
रणे रिपूञ्जयेद् देवि वादे सदसि जेष्यति ।
राजमान्यो भवेन्नित्यं सर्वतेजोमयो भवेत् ॥ 36 ॥
कण्ठस्था पुत्रदा देवि कुक्षिस्था रोगनाशिनी ।
शिरःस्था गुटिका दिव्या राकलोकवशङ्करी ॥ 37 ॥
भुजस्था धनदा नित्यं तेजोबुद्धिविवर्धिनी ।
वन्ध्या वा काकवन्ध्या वा मृतवत्सा च याङ्गना ॥ 38 ॥
कण्ठे सा धारयेन्नित्यं बहुपुत्रा प्रजायये ।
यस्य देहे भवेन्नित्यं गुटिकैषा महेश्वरि ॥ 39 ॥
महास्त्राणीन्द्रमुक्तानि ब्रह्मास्त्रादीनि पार्वति ।
तद्देहं प्राप्य व्यर्थानि भविष्यन्ति न संशयः ॥ 40 ॥
त्रिकालं यः पठेन्नित्यं कवचं वज्रपञ्जरम् ।
तस्य सद्यो महादेवि सविता वरदो भवेत् ॥ 41 ॥
अज्ञात्वा कवचं देवि पूजयेद् यस्त्रयीतनुम् ।
तस्य पूजार्जितं पुण्यं जन्मकोटिषु निष्फलम् ॥ 42 ॥
शतावर्तं पठेद्वर्म सप्तम्यां रविवासरे ।
महाकुष्ठार्दितो देवि मुच्यते नात्र संशयः ॥ 43 ॥
निरोगो यः पठेद्वर्म दरिद्रो वज्रपञ्जरम् ।
लक्ष्मीवाञ्जायते देवि सद्यः सूर्यप्रसादतः ॥ 44 ॥
भक्त्या यः प्रपठेद् देवि कवचं प्रत्यहं प्रिये ।
इह लोके श्रियं भुक्त्वा देहान्ते मुक्तिमाप्नुयात् ॥ 45 ॥
इति श्रीरुद्रयामले तन्त्रे श्रीदेविरहस्ये
वज्रपञ्जराख्यसूर्यकवचनिरूपणं त्रयस्त्रिंशः पटलः ॥
śrībhairava uvāca
yo devadevo bhagavān bhāskaro mahasāṃ nidhiḥ |
gayatrīnāyako bhāsvān saviteti pragīyate || 1 ||
tasyāhaṃ kavacaṃ divyaṃ vajrapañjarakābhidham |
sarvamantramayaṃ guhyaṃ mūlavidyārahasyakam || 2 ||
sarvapāpāpahaṃ devi duḥkhadāridryanāśanam |
mahākuṣṭhaharaṃ puṇyaṃ sarvaroganivarhaṇam || 3 ||
sarvaśatrusamūhaghnaṃ samgrāme vijayapradam |
sarvatejomayaṃ sarvadevadānavapūjitam || 4 ||
raṇe rājabhaye ghore sarvopadravanāśanam |
mātṛkāveṣṭitaṃ varma bhairavānananirgatam || 5 ||
grahapīḍāharaṃ devi sarvasaṅkaṭanāśanam |
dhāraṇādasya deveśi brahmā lokapitāmahaḥ || 6 ||
viṣṇurnārāyaṇo devi raṇe daityāñjiṣyati |
śaṅkaraḥ sarvalokeśo vāsavo'pi divaspatiḥ || 7 ||
oṣadhīśaḥ śaśī devi śivo'haṃ bhairaveśvaraḥ |
mantrātmakaṃ paraṃ varma savituḥ sāramuttamam || 8 ||
yo dhārayed bhuje mūrdhni ravivāre maheśvari |
sa rājavallabho loke tejasvī vairimardanaḥ || 9 ||
bahunoktena kiṃ devi kavacasyāsya dhāraṇāt |
iha lakṣmīdhanārogya-vṛddhirbhavati nānyathā || 10 ||
paratra paramā muktirdevānāmapi durlabhā |
kavacasyāsya deveśi mūlavidyāmayasya ca || 11 ||
vajrapañjarakākhyasya munirbrahmā samīritaḥ |
gāyatryaṃ chanda ityuktaṃ devatā savitā smṛtaḥ || 12 ||
māyā bījaṃ śarat śaktirnamaḥ kīlakamīśvari |
sarvārthasādhane devi viniyogaḥ prakīrtitaḥ || 13 ||
atha sūrya kavacaṃ
oṃ aṃ āṃ iṃ īṃ śiraḥ pātu oṃ sūryo mantravigrahaḥ |
uṃ ūṃ ṛṃ ṝṃ lalāṭaṃ me hrāṃ raviḥ pātu cinmayaḥ || 14 ||
~luṃ ~lūṃ eṃ aiṃ pātu netre hrīṃ mamāruṇasārathiḥ |
oṃ auṃ aṃ aḥ śrutī pātu saḥ sarvajagadīśvaraḥ || 15 ||
kaṃ khaṃ gaṃ ghaṃ pātu gaṇḍau sūṃ sūraḥ surapūjitaḥ |
caṃ chaṃ jaṃ jhaṃ ca nāsāṃ me pātu yāraṃ aryamā prabhuḥ || 16 ||
ṭaṃ ṭhaṃ ḍaṃ ḍhaṃ mukhaṃ pāyād yaṃ yogīśvarapūjitaḥ |
taṃ thaṃ daṃ dhaṃ galaṃ pātu naṃ nārāyaṇavallabhaḥ || 17 ||
paṃ phaṃ baṃ bhaṃ mama skandhau pātu maṃ mahasāṃ nidhiḥ |
yaṃ raṃ laṃ vaṃ bhujau pātu mūlaṃ sakanāyakaḥ || 18 ||
śaṃ ṣaṃ saṃ haṃ pātu vakṣo mūlamantramayo dhruvaḥ |
laṃ kṣaḥ kukṣsiṃ sadā pātu grahātho dineśvaraḥ || 19 ||
ṅaṃ ñaṃ ṇaṃ naṃ maṃ me pātu pṛṣṭhaṃ divasanāyakaḥ |
aṃ āṃ iṃ īṃ uṃ ūṃ ṛṃ ṝṃ nābhiṃ pātu tamopahaḥ || 20 ||
~luṃ ~lūṃ eṃ aiṃ oṃ auṃ aṃ aḥ liṅgaṃ me'vyād graheśvaraḥ |
kaṃ khaṃ gaṃ ghaṃ caṃ chaṃ jaṃ jhaṃ kaṭiṃ bhānurmamāvatu || 21 ||
ṭaṃ ṭhaṃ ḍaṃ ḍhaṃ taṃ thaṃ daṃ dhaṃ jānū bhāsvān mamāvatu |
paṃ phaṃ baṃ bhaṃ yaṃ raṃ laṃ vaṃ jaṅghe me'vyād vibhākaraḥ || 22 ||
śaṃ ṣaṃ saṃ haṃ laṃ kṣaḥ pātu mūlaṃ pādau trayitanuḥ |
ṅaṃ ñaṃ ṇaṃ naṃ maṃ me pātu savitā sakalaṃ vapuḥ || 23 ||
somaḥ pūrve ca māṃ pātu bhaumo'gnau māṃ sadāvatu |
budho māṃ dakṣiṇe pātu naiṛtyā gurareva mām || 24 ||
paścime māṃ sitaḥ pātu vāyavyāṃ māṃ śanaiścaraḥ |
uttare māṃ tamaḥ pāyādaiśānyāṃ māṃ śikhī tathā || 25 ||
ūrdhvaṃ māṃ pātu mihiro māmadhastāñjagatpatiḥ |
prabhāte bhāskaraḥ pātu madhyāhne māṃ dineśvaraḥ || 26 ||
sāyaṃ vedapriyaḥ pātu niśīthe visphurāpatiḥ |
sarvatra sarvadā sūryaḥ pātu māṃ cakranāyakaḥ || 27 ||
raṇe rājakule dyūte vidāde śatrusaṅkaṭe |
saṅgāme ca jvare roge pātu māṃ savitā prabhuḥ || 28 ||
oṃ oṃ oṃ uta oṃuauṃ ha sa ma yaḥ sūro'vatānmāṃ bhayād
hrāṃ hrīṃ hruṃ hahahā hasauḥ hasahasauḥ haṃso'vatāt sarvataḥ |
saḥ saḥ saḥ sasasā nṛpādvanacarāccaurādraṇāt saṅkaṭāt
pāyānmāṃ kulanāyako'pi savitā oṃ hrīṃ ha sauḥ sarvadā || 29 ||
drāṃ drīṃ drūṃ dadhanaṃ tathā ca taraṇirbhāmbhairbhayād bhāskaro
rāṃ rīṃ rūṃ rururūṃ ravirjvarabhayāt kuṣṭhācca śūlāmayāt |
aṃ aṃ āṃ vivivīṃ mahāmayabhayaṃ māṃ pātu mārtaṇḍako
mūlavyāptatanuḥ sadāvatu paraṃ haṃsaḥ sahasrāṃśumān || 30||
atha phalaśṛtiḥ
iti śrīkavacaṃ divyaṃ vajrapañjarakābhidham |
sarvadevarahasyaṃ ca mātṛkāmantraveṣṭitam || 31 ||
mahārogabhayaghnaṃ ca pāpaghnaṃ manmukhoditam |
guhyaṃ yaśaskaraṃ puṇyaṃ sarvaśreyaskaraṃ śive || 32 ||
likhitvā ravivāre tu tiṣye vā janmabhe priye |
aṣṭagandhena divyena sudhākṣīreṇa pārvati || 33 ||
arkakṣīreṇa puṇyena bhūrjatvaci maheśvari |
kanakīkāṣṭhalekhanyā kavacaṃ bhāskarodaye || 34 ||
śvetasūtreṇa raktena śyāmenāveṣṭayed guṭīm |
sauvarṇenātha saṃveṣṭhya dhārayenmūrdhni vā bhuje || 35 ||
raṇe ripūñjayed devi vāde sadasi jeṣyati |
rājamānyo bhavennityaṃ sarvatejomayo bhavet || 36 ||
kaṇṭhasthā putradā devi kukṣisthā roganāśinī |
śiraḥsthā guṭikā divyā rākalokavaśaṅkarī || 37 ||
bhujasthā dhanadā nityaṃ tejobuddhivivardhinī |
vandhyā vā kākavandhyā vā mṛtavatsā ca yāṅganā || 38 ||
kaṇṭhe sā dhārayennityaṃ bahuputrā prajāyaye |
yasya dehe bhavennityaṃ guṭikaiṣā maheśvari || 39 ||
mahāstrāṇīndramuktāni brahmāstrādīni pārvati |
taddehaṃ prāpya vyarthāni bhaviṣyanti na saṃśayaḥ || 40 ||
trikālaṃ yaḥ paṭhennityaṃ kavacaṃ vajrapañjaram |
tasya sadyo mahādevi savitā varado bhavet || 41 ||
ajñātvā kavacaṃ devi pūjayed yastrayītanum |
tasya pūjārjitaṃ puṇyaṃ janmakoṭiṣu niṣphalam || 42 ||
śatāvartaṃ paṭhedvarma saptamyāṃ ravivāsare |
mahākuṣṭhārdito devi mucyate nātra saṃśayaḥ || 43 ||
nirogo yaḥ paṭhedvarma daridro vajrapañjaram |
lakṣmīvāñjāyate devi sadyaḥ sūryaprasādataḥ || 44 ||
bhaktyā yaḥ prapaṭhed devi kavacaṃ pratyahaṃ priye |
iha loke śriyaṃ bhuktvā dehānte muktimāpnuyāt || 45 ||
iti śrīrudrayāmale tantre śrīdevirahasye
vajrapañjarākhyasūryakavacanirūpaṇaṃ trayastriṃśaḥ paṭalaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.