𑌤𑍈𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑍀𑌯 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣 - 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌕𑌂 3, 𑌪𑍍𑌰𑌶𑍍𑌨𑌃 1,
𑌤𑍈𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑍀𑌯 𑌸𑌂𑌹𑌿𑌤𑌾 - 𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡 3, 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌾𑌠𑌕𑌃 5, 𑌅𑌨𑍁𑌵𑌾𑌕𑌂 1
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌅𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃
𑍐 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌨𑌃॑ 𑌪𑌾𑌤𑍁॒ 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿॑𑌕𑌾𑌃 । 𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑌮𑌿॑𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌮𑍍 ।
𑌇॒𑌦𑌮𑌾॑𑌸𑌾𑌂-𑌵𑌿𑌁𑌚𑌕𑍍𑌷॒𑌣𑌮𑍍 । 𑌹॒𑌵𑌿𑌰𑌾॒𑌸-𑌞𑍍𑌜𑍁॑𑌹𑍋𑌤𑌨 ।
𑌯𑌸𑍍𑌯॒ 𑌭𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿॑ 𑌰॒𑌶𑍍𑌮𑌯𑍋॒ 𑌯𑌸𑍍𑌯॑ 𑌕𑍇॒𑌤𑌵𑌃॑ । 𑌯𑌸𑍍𑌯𑍇॒𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾॒ 𑌭𑍁𑌵॑𑌨𑌾𑌨𑌿॒ 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾᳚ ।
1
𑌸 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿॑𑌕𑌾𑌭𑌿-𑌰॒𑌭𑌿𑌸𑌂॒𑌵𑌁𑌸𑌾॑𑌨𑌃 । 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌨𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌸𑍍𑌸𑍁॑𑌵𑌿॒𑌤𑍇 𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑍁 ॥ 1
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌰𑍋𑌹𑌿𑌣𑍀, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃
𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑍇 𑌰𑍋𑌹𑌿॒𑌣𑍀𑌵𑍇॑𑌤𑍁॒ 𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀᳚ । 𑌵𑌿॒𑌶𑍍𑌵𑌰𑍂॑𑌪𑌾 𑌬𑍃𑌹॒𑌤𑍀 𑌚𑌿॒𑌤𑍍𑌰𑌭𑌾॑𑌨𑍁𑌃 ।
𑌸𑌾 𑌨𑍋॑ 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌯॑ 𑌸𑍁𑌵𑌿॒𑌤𑍇 𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑍁 । 𑌯𑌥𑌾॒ 𑌜𑍀𑌵𑍇॑𑌮 𑌶॒𑌰𑌦॒𑌸𑍍𑌸𑌵𑍀॑𑌰𑌾𑌃 ।
𑌰𑍋॒𑌹𑌿॒𑌣𑍀 𑌦𑍇॒𑌵𑍍𑌯𑍁𑌦॑𑌗𑌾𑌤𑍍𑌪𑍁॒𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾᳚𑌤𑍍 । 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾॑ 𑌰𑍂॒𑌪𑌾𑌣𑌿॑ 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॒𑌮𑍋𑌦॑𑌮𑌾𑌨𑌾 ।
2
𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌗𑍍𑌂 𑌹॒𑌵𑌿𑌷𑌾॑ 𑌵॒𑌰𑍍𑌧𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑍀 । 𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌾 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾॒-𑌮𑍁𑌪॑𑌯𑌾𑌤𑍁 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌮𑍍 ॥ 2
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌮𑍃𑌗𑌶𑍀𑌰𑍍𑌷𑌃, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌸𑍋𑌮𑌃
𑌸𑍋𑌮𑍋॒ 𑌰𑌾𑌜𑌾॑ 𑌮𑍃𑌗𑌶𑍀॒𑌰𑍍॒𑌷𑍇𑌣॒ 𑌆𑌗𑌨𑍍𑌨𑍍॑ । 𑌶𑌿॒𑌵-𑌨𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌮॑𑌸𑍍𑌯॒ 𑌧𑌾𑌮॑ ।
𑌆॒𑌪𑍍𑌯𑌾𑌯॑𑌮𑌾𑌨𑍋 𑌬𑌹𑍁॒𑌧𑌾 𑌜𑌨𑍇॑𑌷𑍁 । 𑌰𑍇𑌤𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌂-𑌯𑌁𑌜॑𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌦𑌧𑌾𑌤𑍁 ।
𑌯𑌤𑍍𑌤𑍇॒ 𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰-𑌮𑍍𑌮𑍃𑌗𑌶𑍀॒𑌰𑍍॒𑌷𑌮𑌸𑍍𑌤𑌿॑ । 𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌗𑍍𑌂 𑌰𑌾॑𑌜-𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌤॑𑌮-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌾𑌣𑌾᳚𑌮𑍍 ।
3
𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈॑ 𑌤𑍇 𑌸𑍋𑌮 𑌹॒𑌵𑌿𑌷𑌾॑ 𑌵𑌿𑌧𑍇𑌮 । 𑌶𑌨𑍍𑌨॑ 𑌏𑌧𑌿 𑌦𑍍𑌵𑌿॒𑌪𑌦𑍇॒ 𑌶𑌞𑍍𑌚𑌤𑍁॑𑌷𑍍𑌪𑌦𑍇 ॥ 3
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌆𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌃
𑌆॒𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌯𑌾॑ 𑌰𑍁॒𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌥॑𑌮𑌾 𑌨 𑌏𑌤𑌿 । 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾॒-𑌮𑍍𑌪𑌤𑌿॑𑌰𑌘𑍍𑌨𑌿॒𑌯𑌾𑌨𑌾᳚𑌮𑍍 ।
𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌹॒𑌵𑌿𑌷𑌾॑ 𑌵𑌿𑌧𑍇𑌮 । 𑌮𑌾 𑌨𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌗𑍍𑌂 𑌰𑍀॑𑌰𑌿𑌷॒𑌨𑍍𑌮𑍋𑌤 𑌵𑍀॒𑌰𑌾𑌨𑍍 ।
𑌹𑍇॒𑌤𑍀 𑌰𑍁॒𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯॒ 𑌪𑌰𑌿॑𑌣𑍋 𑌵𑍃𑌣𑌕𑍍𑌤𑍁 । 𑌆॒𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰-𑌞𑍍𑌜𑍁𑌷𑌤𑌾𑌗𑍍𑌂 𑌹॒𑌵𑌿𑌰𑍍𑌨𑌃॑ ।
4
𑌪𑍍𑌰॒𑌮𑍁॒𑌞𑍍𑌚𑌮𑌾॑𑌨𑍗 𑌦𑍁𑌰𑌿॒𑌤𑌾𑌨𑌿॒ 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾᳚ । 𑌅𑌪𑌾॒𑌘𑌶𑌗𑍍𑌂॑ 𑌸𑌨𑍍𑌨𑍁-𑌦𑌤𑌾॒𑌮𑌰𑌾॑𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 4
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌵𑌸𑍁, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌅𑌦𑌿𑌤𑌿𑌃
𑌪𑍁𑌨॑𑌰𑍍𑌨𑍋 𑌦𑍇॒𑌵𑍍𑌯𑌦𑌿॑𑌤𑌿-𑌸𑍍𑌪𑍃𑌣𑍋𑌤𑍁 । 𑌪𑍁𑌨॑𑌰𑍍𑌵𑌸𑍂 𑌨𑌃॒ 𑌪𑍁𑌨॒𑌰𑍇𑌤𑌾𑌂᳚-𑌯𑌁॒𑌜𑍍𑌞𑌮𑍍 ।
𑌪𑍁𑌨॑𑌰𑍍𑌨𑍋 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌅॒𑌭𑌿𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑍁॒ 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇᳚ । 𑌪𑍁𑌨𑌃॑ 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌵𑍋 𑌹॒𑌵𑌿𑌷𑌾॑ 𑌯𑌜𑌾𑌮𑌃 ।
𑌏॒𑌵𑌾 𑌨 𑌦𑍇॒𑌵𑍍𑌯-𑌦𑌿॑𑌤𑌿𑌰𑌨॒𑌰𑍍𑌵𑌾 । 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵॑𑌸𑍍𑌯 𑌭॒𑌰𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌜𑌗॑𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॒𑌷𑍍𑌠𑌾 ।
5
𑌪𑍁𑌨॑𑌰𑍍𑌵𑌸𑍂 𑌹॒𑌵𑌿𑌷𑌾॑ 𑌵॒𑌰𑍍𑌧𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑍀 । 𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾॒-𑌮𑌪𑍍𑌯𑍇॑𑌤𑍁॒ 𑌪𑌾𑌥𑌃॑ ॥ 5
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌯𑌃, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌬𑍃𑌹𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃
𑌬𑍃𑌹॒𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑌥॒𑌮𑌞𑍍𑌜𑌾𑌯॑𑌮𑌾𑌨𑌃 । 𑌤𑌿॒𑌷𑍍𑌯॑-𑌨𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑌮॒𑌭𑌿 𑌸𑌮𑍍𑌬॑𑌭𑍂𑌵 ।
𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾॒-𑌮𑍍𑌪𑍃𑌤॑𑌨𑌾𑌸𑍁 𑌜𑌿॒𑌷𑍍𑌣𑍁𑌃 । 𑌦𑌿॒𑌶𑍋-𑌽𑌨𑍁॒ 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾॒ 𑌅𑌭॑𑌯𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌅𑌸𑍍𑌤𑍁 ।
𑌤𑌿॒𑌷𑍍𑌯𑌃॑ 𑌪𑍁॒𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾॑𑌦𑍁॒𑌤 𑌮॑𑌧𑍍𑌯॒𑌤𑍋 𑌨𑌃॑ । 𑌬𑍃𑌹॒𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿॑𑌰𑍍𑌨𑌃॒ 𑌪𑌰𑌿॑𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌪॒𑌶𑍍𑌚𑌾𑌤𑍍 ।
6
𑌬𑌾𑌧𑍇॑ 𑌤𑌾॒𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑍇𑌷𑍋॒ 𑌅𑌭॑𑌯-𑌙𑍍𑌕𑍃𑌣𑍁𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌸𑍁॒𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌯॒ 𑌪𑌤॑𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮 ॥ 6
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 -𑌆𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑌮𑍍, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌸𑌰𑍍𑌪𑌾𑌃
𑌇॒𑌦𑌗𑍍𑌂 𑌸॒𑌰𑍍𑌪𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋॑ 𑌹॒𑌵𑌿𑌰॑𑌸𑍍𑌤𑍁॒ 𑌜𑍁𑌷𑍍𑌟᳚𑌮𑍍 । 𑌆॒𑌶𑍍𑌰𑍇॒𑌷𑌾 𑌯𑍇𑌷𑌾॑𑌮𑌨𑍁॒𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌚𑍇𑌤𑌃॑ ।
𑌯𑍇 𑌅॒𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿॑𑌕𑍍𑌷-𑌮𑍍𑌪𑍃𑌥𑌿॒𑌵𑍀𑌂-𑌕𑍍𑌷𑌿॒𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿॑ । 𑌤𑍇𑌨॑ 𑌸𑍍𑌸॒𑌰𑍍𑌪𑌾𑌸𑍋॒ 𑌹𑌵॒𑌮𑌾𑌗॑𑌮𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌃 ।
𑌯𑍇 𑌰𑍋॑𑌚॒𑌨𑍇 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯॒𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿॑ 𑌸॒𑌰𑍍𑌪𑌾𑌃 । 𑌯𑍇 𑌦𑌿𑌵॑-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑍀-𑌮𑌨𑍁॑𑌸॒𑌞𑍍𑌚𑌰॑𑌨𑍍𑌤𑌿 ।
7
𑌯𑍇𑌷𑌾॑𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑍇॒𑌷𑌾 𑌅॑𑌨𑍁॒𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌕𑌾𑌮᳚𑌮𑍍 । 𑌤𑍇𑌭𑍍𑌯॑-𑌸𑍍𑌸॒𑌰𑍍𑌪𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋॒ 𑌮𑌧𑍁॑-𑌮𑌜𑍍𑌜𑍁𑌹𑍋𑌮𑌿 ॥ 7
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌮𑌘𑌾, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌪𑌿𑌤𑌰𑌃
𑌉𑌪॑𑌹𑍂𑌤𑌾𑌃 𑌪𑌿॒𑌤𑌰𑍋॒ 𑌯𑍇 𑌮॒𑌘𑌾𑌸𑍁॑ । 𑌮𑌨𑍋॑𑌜𑌵𑌸-𑌸𑍍𑌸𑍁॒𑌕𑍃𑌤॑-𑌸𑍍𑌸𑍁𑌕𑍃॒𑌤𑍍𑌯𑌾𑌃 ।
𑌤𑍇 𑌨𑍋॒ 𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑍇॒ 𑌹𑌵॒𑌮𑌾𑌗॑𑌮𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌃 । 𑌸𑍍𑌵॒𑌧𑌾𑌭𑌿॑𑌰𑍍𑌯॒𑌜𑍍𑌞-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌯॑𑌤-𑌞𑍍𑌜𑍁𑌷𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌯𑍇 𑌅॑𑌗𑍍𑌨𑌿𑌦॒𑌗𑍍𑌧𑌾 𑌯𑍇-𑌽𑌨॑𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌦𑌗𑍍𑌧𑌾𑌃 । 𑌯𑍇॑-𑌽𑌮𑍁𑌲𑍍𑌲𑍋॒𑌕-𑌮𑍍𑌪𑌿॒𑌤𑌰𑌃॑, 𑌕𑍍𑌷𑌿॒𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿॑ ।
8
𑌯𑌾𑌗𑍍𑌶𑍍𑌚॑ 𑌵𑌿॒𑌦𑍍𑌮𑌯𑌾𑌗𑍍𑌂 𑌉॑ 𑌚॒ 𑌨 𑌪𑍍𑌰॑𑌵𑌿॒𑌦𑍍𑌮 । 𑌮॒𑌘𑌾𑌸𑍁॑ 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌗𑍍𑌂 𑌸𑍁𑌕𑍃॑𑌤-𑌞𑍍𑌜𑍁𑌷𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 8
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁𑌨𑍀, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌅𑌰𑍍𑌯𑌮𑌾
𑌗𑌵𑌾॒-𑌮𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃॒ 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁॑𑌨𑍀-𑌨𑌾𑌮𑌸𑌿॒ 𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 । 𑌤𑌦॑𑌰𑍍𑌯𑌮𑌨𑍍𑌵𑌰𑍁𑌣 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰॒ 𑌚𑌾𑌰𑍁॑ ।
𑌤-𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾॑ 𑌵॒𑌯𑌗𑍍𑌂 𑌸॑𑌨𑌿॒𑌤𑌾𑌰𑌗𑍍𑌂॑ 𑌸𑌨𑍀॒𑌨𑌾𑌮𑍍 । 𑌜𑍀॒𑌵𑌾 𑌜𑍀𑌵॑𑌨𑍍𑌤॒𑌮𑍁𑌪॒ 𑌸𑌂𑌵𑌿𑌁॑𑌶𑍇𑌮 ।
𑌯𑍇𑌨𑍇॒𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾॒ 𑌭𑍁𑌵॑𑌨𑌾𑌨𑌿॒ 𑌸𑌞𑍍𑌜𑌿॑𑌤𑌾 । 𑌯𑌸𑍍𑌯॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌅॑𑌨𑍁𑌸𑌂॒𑌯𑌁𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌚𑍇𑌤𑌃॑ ।
9
𑌅॒𑌰𑍍𑌯॒𑌮𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌾॒-𑌽𑌜𑌰॒𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌵𑌿॑𑌷𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍 । 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁॑𑌨𑍀𑌨𑌾-𑌮𑍃𑌷॒𑌭𑍋 𑌰𑍋॑𑌰𑌵𑍀𑌤𑌿 ॥ 9
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁𑌨𑍀, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌭𑌗𑌃
𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾᳚-𑌮𑍍𑌭𑌗𑌵𑍋 𑌭𑌗𑌾𑌸𑌿 । 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾॑ 𑌵𑌿𑌦𑍁𑌃॒ 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁॑𑌨𑍀॒-𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯॑ 𑌵𑌿𑌤𑍍𑌤𑌾𑌤𑍍 ।
𑌅॒𑌸𑍍𑌮𑌭𑍍𑌯𑌂॑-𑌕𑍍𑌷॒𑌤𑍍𑌰𑌮॒𑌜𑌰𑌗𑍍𑌂॑ 𑌸𑍁॒𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯᳚𑌮𑍍 । 𑌗𑍋𑌮॒𑌦𑌶𑍍𑌵॑-𑌵॒𑌦𑍁𑌪॒𑌸𑌨𑍍𑌨𑍁॑-𑌦𑍇॒𑌹 ।
𑌭𑌗𑍋॑𑌹 𑌦𑌾॒𑌤𑌾 𑌭𑌗॒ 𑌇𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰॑𑌦𑌾॒𑌤𑌾 । 𑌭𑌗𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑍀𑌃 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁॑𑌨𑍀॒-𑌰𑌾𑌵𑌿॑𑌵𑍇𑌶 ।
10
𑌭𑌗॒𑌸𑍍𑌯𑍇𑌤𑍍𑌤-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰॑𑌸॒𑌵-𑌙𑍍𑌗॑𑌮𑍇𑌮 । 𑌯𑌤𑍍𑌰॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑍈-𑌸𑍍𑌸॑𑌧॒𑌮𑌾𑌦॑-𑌮𑍍𑌮𑌦𑍇𑌮 ॥ 10
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌹𑌸𑍍𑌤𑌃, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌸𑌵𑌿𑌤𑌾
𑌆𑌯𑌾॑𑌤𑍁 𑌦𑍇॒𑌵-𑌸𑍍𑌸॑𑌵𑌿॒𑌤𑍋 𑌪॑𑌯𑌾𑌤𑍁 । 𑌹𑌿॒𑌰॒𑌣𑍍𑌯𑌯𑍇॑𑌨 𑌸𑍁॒𑌵𑍃𑌤𑌾॒ 𑌰𑌥𑍇॑𑌨 ।
𑌵𑌹॒𑌨॒, 𑌹𑌸𑍍𑌤𑌗𑍍𑌂॑ 𑌸𑍁॒𑌭𑌗𑌂॑-𑌵𑌿𑌁𑌦𑍍𑌮॒𑌨𑌾𑌪॑𑌸𑌮𑍍 । 𑌪𑍍𑌰॒𑌯𑌚𑍍𑌛॑𑌨𑍍𑌤॒-𑌮𑍍𑌪𑌪𑍁॑𑌰𑌿॒-𑌮𑍍𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯॒𑌮𑌚𑍍𑌛॑ ।
𑌹𑌸𑍍𑌤𑌃॒ 𑌪𑍍𑌰𑌯॑𑌚𑍍𑌛 𑌤𑍍𑌵॒𑌮𑍃𑌤𑌂॒-𑌵𑌁𑌸𑍀॑𑌯𑌃 । 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿॑𑌣𑍇𑌨॒ 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌗𑍃𑌭𑍍𑌣𑍀𑌮 𑌏𑌨𑌤𑍍 ।
11
𑌦𑌾॒𑌤𑌾𑌰॑-𑌮॒𑌦𑍍𑌯 𑌸॑𑌵𑌿॒𑌤𑌾 𑌵𑌿॑𑌦𑍇𑌯 । 𑌯𑍋 𑌨𑍋॒ 𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾॑𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁॒𑌵𑌾𑌤𑌿॑ 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌮𑍍 ॥ 11
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌤𑍍𑌵𑌷𑍍𑌟𑌾
𑌤𑍍𑌵𑌷𑍍𑌟𑌾॒ 𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰-𑌮॒𑌭𑍍𑌯𑍇॑𑌤𑌿 𑌚𑌿॒𑌤𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍 । 𑌸𑍁॒𑌭𑌗𑍍𑌂 𑌸॑𑌸𑌂𑌯𑍁𑌁𑌵॒𑌤𑌿𑌗𑍍𑌂 𑌰𑍋𑌚॑𑌮𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌨𑌿॒𑌵𑍇॒𑌶𑌯॑-𑌨𑍍𑌨॒𑌮𑍃𑌤𑌾॒-𑌨𑍍𑌮𑌰𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌗𑍍॑𑌶𑍍𑌚 । 𑌰𑍂॒𑌪𑌾𑌣𑌿॑ 𑌪𑌿॒𑌗𑍍𑌂॒𑌶-𑌨𑍍𑌭𑍁𑌵॑𑌨𑌾𑌨𑌿॒ 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾᳚ ।
𑌤𑌨𑍍𑌨॒𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌷𑍍𑌟𑌾॒ 𑌤𑌦𑍁॑ 𑌚𑌿॒𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌵𑌿𑌚॑𑌷𑍍𑌟𑌾𑌮𑍍 । 𑌤𑌨𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰-𑌮𑍍𑌭𑍂𑌰𑌿॒𑌦𑌾 𑌅॑𑌸𑍍𑌤𑍁॒ 𑌮𑌹𑍍𑌯᳚𑌮𑍍 ।
12
𑌤𑌨𑍍𑌨𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌂-𑌵𑍀𑌁॒𑌰𑌵॑𑌤𑍀𑌗𑍍𑌂 𑌸𑌨𑍋𑌤𑍁 । 𑌗𑍋𑌭𑌿॑𑌰𑍍𑌨𑍋॒ 𑌅𑌶𑍍𑌵𑍈॒-𑌸𑍍𑌸𑌮॑𑌨𑌕𑍍𑌤𑍁 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌮𑍍 ॥ 12
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌤𑍀, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌃
𑌵𑌾॒𑌯𑍁-𑌰𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰-𑌮॒𑌭𑍍𑌯𑍇॑𑌤𑌿॒ 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾᳚𑌮𑍍 । 𑌤𑌿॒𑌗𑍍𑌮𑌶𑍃॑𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌵𑍃𑌷॒𑌭𑍋 𑌰𑍋𑌰𑍁॑𑌵𑌾𑌣𑌃 ।
𑌸॒𑌮𑍀॒𑌰𑌯॒-𑌨𑍍𑌭𑍁𑌵॑𑌨𑌾 𑌮𑌾𑌤॒𑌰𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾᳚ । 𑌅𑌪॒ 𑌦𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌗𑍍𑌂॑𑌸𑌿 𑌨𑍁𑌦𑌤𑌾॒𑌮𑌰𑌾॑𑌤𑍀𑌃 ।
𑌤𑌨𑍍𑌨𑍋॑ 𑌵𑌾॒𑌯𑌸𑍍𑌤𑌦𑍁॒ 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾॑ 𑌶𑍃𑌣𑍋𑌤𑍁 । 𑌤𑌨𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰-𑌮𑍍𑌭𑍂𑌰𑌿॒𑌦𑌾 𑌅॑𑌸𑍍𑌤𑍁॒ 𑌮𑌹𑍍𑌯᳚𑌮𑍍 ।
13
𑌤𑌨𑍍𑌨𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍋॒ 𑌅𑌨𑍁॑ 𑌜𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤𑍁॒ 𑌕𑌾𑌮᳚𑌮𑍍 । 𑌯𑌥𑌾॒ 𑌤𑌰𑍇॑𑌮 𑌦𑍁𑌰𑌿॒𑌤𑌾𑌨𑌿॒ 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾᳚ ॥ 13
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌖𑌾, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌨𑍀
𑌦𑍂॒𑌰𑌮॒𑌸𑍍𑌮𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌰॑𑌵𑍋 𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌭𑍀॒𑌤𑌾𑌃 । 𑌤𑌦𑌿॑𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑍀 𑌕𑍃॑𑌣𑍁𑌤𑌾॒-𑌨𑍍𑌤𑌦𑍍𑌵𑌿𑌶𑌾॑𑌖𑍇 ।
𑌤𑌨𑍍𑌨𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌅𑌨𑍁॑𑌮𑌦𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌮𑍍 । 𑌪॒𑌶𑍍𑌚𑌾-𑌤𑍍𑌪𑍁॒𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾॒-𑌦𑌭॑𑌯𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌅𑌸𑍍𑌤𑍁 ।
𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾॒-𑌮𑌧𑌿॑𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀॒ 𑌵𑌿𑌶𑌾॑𑌖𑍇 । 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌾॑-𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑍀 𑌭𑍁𑌵॑𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌗𑍋॒𑌪𑍗 ।
14
𑌵𑌿𑌷𑍂॑𑌚॒-𑌶𑍍𑌶𑌤𑍍𑌰𑍂॑𑌨𑌪॒𑌬𑌾𑌧॑𑌮𑌾𑌨𑍗 । 𑌅𑌪॒𑌕𑍍𑌷𑍁𑌧॑-𑌨𑍍𑌨𑍁𑌦𑌤𑌾॒𑌮𑌰𑌾॑𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 14
𑌪𑍗𑌰𑍍𑌣𑌮𑌾𑌸𑌿
𑌪𑍂॒𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌪॒𑌶𑍍𑌚𑌾𑌦𑍁॒𑌤 𑌪𑍂॒𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌪𑍁॒𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾᳚𑌤𑍍 । 𑌉𑌨𑍍𑌮॑𑌧𑍍𑌯॒𑌤𑌃 𑌪𑍗᳚𑌰𑍍𑌣𑌮𑌾॒𑌸𑍀 𑌜𑌿॑𑌗𑌾𑌯 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾᳚-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌅𑌧𑌿॑ 𑌸𑌂॒-𑌵𑌁𑌸॑𑌨𑍍𑌤𑌃 । 𑌉॒𑌤𑍍𑌤॒𑌮𑍇 𑌨𑌾𑌕॑ 𑌇॒𑌹 𑌮𑌾॑𑌦𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑍃॒𑌥𑍍𑌵𑍀 𑌸𑍁॒𑌵𑌰𑍍𑌚𑌾॑ 𑌯𑍁𑌵॒𑌤𑌿-𑌸𑍍𑌸॒𑌜𑍋𑌷𑌾𑌃᳚ । 𑌪𑍗॒𑌰𑍍𑌣॒𑌮𑌾॒𑌸𑍍𑌯𑍁𑌦॑𑌗𑌾॒-𑌚𑍍𑌛𑍋𑌭॑𑌮𑌾𑌨𑌾 ।
15
𑌆॒𑌪𑍍𑌯𑌾॒𑌯𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌦𑍁𑌰𑌿॒𑌤𑌾𑌨𑌿॒ 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾᳚ । 𑌉॒𑌰𑍁-𑌨𑍍𑌦𑍁𑌹𑌾𑌂॒-𑌯𑌁𑌜॑𑌮𑌾𑌨𑌾𑌯 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌮𑍍 ॥ 15
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌅𑌨𑍂𑌰𑌾𑌧𑌾, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌃
𑌋॒𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌮॑ 𑌹॒𑌵𑍍𑌯𑍈-𑌰𑍍𑌨𑌮॑𑌸𑍋𑌪॒-𑌸𑌦𑍍𑌯॑ । 𑌮𑌿॒𑌤𑍍𑌰-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵-𑌮𑍍𑌮𑌿॑𑌤𑍍𑌰॒𑌧𑍇𑌯॑𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌅𑌸𑍍𑌤𑍁 ।
𑌅॒𑌨𑍂॒𑌰𑌾॒𑌧𑌾𑌨𑍍, 𑌹॒𑌵𑌿𑌷𑌾॑ 𑌵॒𑌰𑍍𑌧𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑌃 । 𑌶॒𑌤-𑌞𑍍𑌜𑍀॑𑌵𑍇𑌮 𑌶॒𑌰𑌦॒-𑌸𑍍𑌸𑌵𑍀॑𑌰𑌾𑌃 ।
𑌚𑌿॒𑌤𑍍𑌰𑌂-𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰॒-𑌮𑍁𑌦॑𑌗𑌾-𑌤𑍍𑌪𑍁॒𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾᳚𑌤𑍍 । 𑌅॒𑌨𑍂॒𑌰𑌾॒𑌧𑌾 𑌸॒ 𑌇𑌤𑌿॒ 𑌯𑌦𑍍𑌵𑌦॑𑌨𑍍𑌤𑌿 ।
16
𑌤𑌨𑍍𑌮𑌿॒𑌤𑍍𑌰 𑌏॑𑌤𑌿 𑌪॒𑌥𑌿𑌭𑌿॑-𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵॒𑌯𑌾𑌨𑍈𑌃᳚ । 𑌹𑌿॒𑌰॒𑌣𑍍𑌯𑌯𑍈॒-𑌰𑍍𑌵𑌿𑌤॑𑌤𑍈-𑌰॒𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿॑𑌕𑍍𑌷𑍇 ॥ 16
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠𑌾, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋᳚ 𑌜𑍍𑌯𑍇॒𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌮𑌨𑍁॒ 𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑌮𑍇𑌤𑌿 । 𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿॑𑌨𑍍 𑌵𑍃॒𑌤𑍍𑌰𑌂-𑌵𑍃𑌁॑𑌤𑍍𑌰॒ 𑌤𑍂𑌰𑍍𑌯𑍇॑ 𑌤॒𑌤𑌾𑌰॑ ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿॑𑌨𑍍𑌵॒𑌯-𑌮॒𑌮𑍃𑌤॒-𑌨𑍍𑌦𑍁𑌹𑌾॑𑌨𑌾𑌃 । 𑌕𑍍𑌷𑍁𑌧॑𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇𑌮॒ 𑌦𑍁𑌰𑌿॑𑌤𑌿॒-𑌨𑍍𑌦𑍁𑌰𑌿॑𑌷𑍍𑌟𑌿𑌮𑍍 ।
𑌪𑍁॒𑌰॒𑌨𑍍𑌦॒𑌰𑌾𑌯॑ 𑌵𑍃𑌷॒𑌭𑌾𑌯॑ 𑌧𑍃॒𑌷𑍍𑌣𑌵𑍇᳚ । 𑌅𑌷𑌾॑𑌢𑌾𑌯॒ 𑌸𑌹॑𑌮𑌾𑌨𑌾𑌯 𑌮𑍀॒𑌢𑍁𑌷𑍇᳚ ।
17
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾॑𑌯 𑌜𑍍𑌯𑍇॒𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌮𑌧𑍁॑𑌮॒𑌦𑍍𑌦𑍁𑌹𑌾॑𑌨𑌾 । 𑌉॒𑌰𑍁-𑌙𑍍𑌕𑍃॑𑌣𑍋𑌤𑍁॒ 𑌯𑌜॑𑌮𑌾𑌨𑌾𑌯 𑌲𑍋॒𑌕𑌮𑍍 ॥ 17
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌮𑍂𑌲𑌮𑍍, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃
𑌮𑍂𑌲॑-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌂-𑌵𑍀𑌁॒𑌰𑌵॑𑌤𑍀𑌂-𑌵𑌿𑌁𑌦𑍇𑌯 । 𑌪𑌰𑌾᳚𑌚𑍍𑌯𑍇𑌤𑍁॒ 𑌨𑌿𑌰𑍍-𑌋॑𑌤𑌿𑌃 𑌪𑌰𑌾॒𑌚𑌾 ।
𑌗𑍋𑌭𑌿॒-𑌰𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰-𑌮𑍍𑌪॒𑌶𑍁𑌭𑌿॒-𑌸𑍍𑌸𑌮॑𑌕𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌅𑌹॑-𑌰𑍍𑌭𑍂𑌯𑌾॒-𑌦𑍍𑌯𑌜॑𑌮𑌾𑌨𑌾𑌯॒ 𑌮𑌹𑍍𑌯᳚𑌮𑍍 ।
𑌅𑌹॑𑌰𑍍𑌨𑍋 𑌅॒𑌦𑍍𑌯 𑌸𑍁॑𑌵𑌿॒𑌤𑍇 𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑍁 । 𑌮𑍂𑌲॒-𑌨𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰॒𑌮𑌿𑌤𑌿॒ 𑌯𑌦𑍍𑌵𑌦॑𑌨𑍍𑌤𑌿 ।
18
𑌪𑌰𑌾॑𑌚𑍀𑌂-𑌵𑌾𑌁॒𑌚𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍-𑌋॑𑌤𑌿-𑌨𑍍𑌨𑍁𑌦𑌾𑌮𑌿 । 𑌶𑌿॒𑌵-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌯𑍈॑ 𑌶𑌿॒𑌵𑌮॑𑌸𑍍𑌤𑍁॒ 𑌮𑌹𑍍𑌯᳚𑌮𑍍 ॥ 18
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌾𑌷𑌾𑌢𑌾, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌆𑌪𑌃
𑌯𑌾 𑌦𑌿॒𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌆𑌪𑌃॒ 𑌪𑌯॑𑌸𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌬𑌭𑍂॒𑌵𑍁𑌃 । 𑌯𑌾 𑌅॒𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿॑𑌕𑍍𑌷 𑌉॒𑌤 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿॑𑌵𑍀॒𑌰𑍍𑌯𑌾𑌃 ।
𑌯𑌾𑌸𑌾॑𑌮𑌷𑌾॒𑌢𑌾 𑌅॑𑌨𑍁॒𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌕𑌾𑌮᳚𑌮𑍍 । 𑌤𑌾 𑌨॒ 𑌆𑌪॒-𑌶𑍍𑌶𑌗𑍍𑌗𑍍 𑌸𑍍𑌯𑍋॒𑌨𑌾 𑌭॑𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 ।
𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚॒ 𑌕𑍂𑌪𑍍𑌯𑌾॒ 𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚॑ 𑌨𑌾॒𑌦𑍍𑌯𑌾᳚-𑌸𑍍𑌸𑌮𑍁॒𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌃᳚ । 𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚॑ 𑌵𑍈𑌶॒𑌨𑍍𑌤𑍀𑌰𑍁॒𑌤 𑌪𑍍𑌰𑌾॑𑌸॒𑌚𑍀𑌰𑍍𑌯𑌾𑌃 ।
19
𑌯𑌾𑌸𑌾॑𑌮𑌷𑌾॒𑌢𑌾 𑌮𑌧𑍁॑ 𑌭॒𑌕𑍍𑌷𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌤𑌾 𑌨॒ 𑌆𑌪॒-𑌶𑍍𑌶𑌗𑍍𑌗𑍍 𑌸𑍍𑌯𑍋॒𑌨𑌾 𑌭॑𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 ॥ 19
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰𑌾𑌷𑌾𑌢𑌾, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇𑌦𑍇𑌵𑌃
𑌤𑌨𑍍𑌨𑍋॒ 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇॒ 𑌉𑌪॑ 𑌶𑍃𑌣𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌃 । 𑌤𑌦॑𑌷𑌾॒𑌢𑌾 𑌅॒𑌭𑌿𑌸𑌂𑌯𑌁॑𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌮𑍍 ।
𑌤𑌨𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌥𑌤𑌾-𑌮𑍍𑌪॒𑌶𑍁𑌭𑍍𑌯𑌃॑ । 𑌕𑍃॒𑌷𑌿-𑌰𑍍𑌵𑍃॒𑌷𑍍𑌟𑌿-𑌰𑍍𑌯𑌜॑𑌮𑌾𑌨𑌾𑌯 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌶𑍁॒𑌭𑍍𑌰𑌾𑌃 𑌕॒𑌨𑍍𑌯𑌾॑ 𑌯𑍁𑌵॒𑌤𑌯॑-𑌸𑍍𑌸𑍁॒𑌪𑍇𑌶॑𑌸𑌃 । 𑌕॒𑌰𑍍𑌮॒𑌕𑍃𑌤॑-𑌸𑍍𑌸𑍁॒𑌕𑍃𑌤𑍋॑ 𑌵𑍀॒𑌰𑍍𑌯𑌾॑𑌵𑌤𑍀𑌃 ।
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾᳚-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑍍, 𑌹॒𑌵𑌿𑌷𑌾॑ 𑌵॒𑌰𑍍𑌧𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑍀𑌃 ।
20
𑌅॒𑌷𑌾॒𑌢𑌾𑌃 𑌕𑌾𑌮॒ 𑌮𑍁𑌪॑𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌮𑍍 ॥ 20
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌅𑌭𑌿𑌜𑌿𑌤𑍍, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿॒-𑌨𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾॒𑌭𑍍𑌯𑌜॑𑌯॒-𑌥𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵॑𑌮𑍇॒𑌤𑌤𑍍 । 𑌅॒𑌮𑍁𑌞𑍍𑌚॑ 𑌲𑍋॒𑌕 𑌮𑌿॒𑌦𑌮𑍂॑𑌚॒ 𑌸𑌰𑍍𑌵᳚𑌮𑍍 ।
𑌤𑌨𑍍𑌨𑍋॒ 𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰-𑌮𑌭𑌿॒𑌜𑌿-𑌦𑍍𑌵𑌿॒𑌜𑌿𑌤𑍍𑌯॑ । 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯॑-𑌨𑍍𑌦𑌧𑌾॒𑌤𑍍𑌵-𑌹𑍃॑𑌣𑍀𑌯𑌮𑌾𑌨𑌮𑍍 ।
𑌉॒𑌭𑍗 𑌲𑍋॒𑌕𑍗 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮॑𑌣𑌾॒ 𑌸𑌞𑍍𑌜𑌿॑𑌤𑍇॒𑌮𑍗 । 𑌤𑌨𑍍𑌨𑍋॒ 𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰-𑌮𑌭𑌿॒𑌜𑌿-𑌦𑍍𑌵𑌿𑌚॑𑌷𑍍𑌟𑌾𑌮𑍍 ।
21
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿॑𑌨𑍍 𑌵॒𑌯-𑌮𑍍𑌪𑍃𑌤॑𑌨𑌾॒ 𑌸𑍍𑌸𑌞𑍍𑌜॑𑌯𑍇𑌮 । 𑌤𑌨𑍍𑌨𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍋॒ 𑌅𑌨𑍁॑𑌜𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤𑍁॒ 𑌕𑌾𑌮᳚𑌮𑍍 ॥ 21
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑌮𑍍, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌃
𑌶𑍃॒𑌣𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿॑ 𑌶𑍍𑌰𑍋॒𑌣𑌾-𑌮॒𑌮𑍃𑌤॑𑌸𑍍𑌯 𑌗𑍋॒𑌪𑌾𑌮𑍍 । 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾॑𑌮𑌸𑍍𑌯𑌾॒ 𑌉𑌪॑𑌶𑍃𑌣𑍋𑌮𑌿॒ 𑌵𑌾𑌚᳚𑌮𑍍 ।
𑌮॒𑌹𑍀-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑍀𑌂-𑌵𑌿𑌁𑌷𑍍𑌣𑍁॑𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀 𑌮𑌜𑍂॒𑌰𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 । 𑌪𑍍𑌰॒𑌤𑍀𑌚𑍀॑ 𑌮𑍇𑌨𑌾𑌗𑍍𑌂 𑌹॒𑌵𑌿𑌷𑌾॑ 𑌯𑌜𑌾𑌮𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑍇॒𑌧𑌾 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁॑-𑌰𑍁𑌰𑍁𑌗𑌾॒𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌚॑𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇 । 𑌮॒𑌹𑍀-𑌨𑍍𑌦𑌿𑌵॑-𑌮𑍍𑌪𑍃𑌥𑌿॒𑌵𑍀-𑌮॒𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿॑𑌕𑍍𑌷𑌮𑍍 ।
22
𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍋॒𑌣𑍈𑌤𑌿॒ 𑌶𑍍𑌰𑌵॑-𑌇॒𑌚𑍍𑌛𑌮𑌾॑𑌨𑌾 । 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯॒𑌗𑍍𑌗𑍍॒ 𑌶𑍍𑌲𑍋𑌕𑌂॒-𑌯𑌁𑌜॑𑌮𑌾𑌨𑌾𑌯 𑌕𑍃𑌣𑍍𑌵॒𑌤𑍀 ॥ 22
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌶𑍍𑌰𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌵𑌸𑌵𑌃
𑌅॒𑌷𑍍𑌟𑍗 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌵𑌸॑𑌵𑌸𑍍𑌸𑍋॒𑌮𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃॑ । 𑌚𑌤॑𑌸𑍍𑌰𑍋 𑌦𑍇॒𑌵𑍀 𑌰॒𑌜𑌰𑌾॒-𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑌵𑌿॑𑌷𑍍𑌠𑌾𑌃 ।
𑌤𑍇 𑌯॒𑌜𑍍𑌞-𑌮𑍍𑌪𑌾᳚𑌨𑍍𑌤𑍁॒ 𑌰𑌜॑𑌸𑌃 𑌪॒𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾᳚𑌤𑍍 । 𑌸𑌂॒𑌵𑌁॒𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑍀𑌣॑-𑌮॒𑌮𑍃𑌤𑌗𑍍𑌗𑍍॑ 𑌸𑍍𑌵॒𑌸𑍍𑌤𑌿 ।
𑌯॒𑌜𑍍𑌞-𑌨𑍍𑌨𑌃॑ 𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑍁॒ 𑌵𑌸॑𑌵𑌃 𑌪𑍁॒𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾᳚𑌤𑍍 । 𑌦॒𑌕𑍍𑌷𑌿॒𑌣॒𑌤𑍋॑-𑌽𑌭𑌿𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑍁॒ 𑌶𑍍𑌰𑌵𑌿॑𑌷𑍍𑌠𑌾𑌃 ।
23
𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯॒𑌨𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑌮॒𑌭𑌿 𑌸𑌂𑌵𑌿𑌁॑𑌶𑌾𑌮 । 𑌮𑌾 𑌨𑍋॒ 𑌅𑌰𑌾॑𑌤𑌿-𑌰॒𑌘𑌶॒𑌗𑍍𑌂॒ 𑌸𑌾𑌗𑌨𑍍𑌨𑍍॑ ॥ 23
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌶𑌤𑌭𑌿𑌷𑌕𑍍, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌵𑌰𑍁𑌣𑌃
𑌕𑍍𑌷॒𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯॒ 𑌰𑌾𑌜𑌾॒ 𑌵𑌰𑍁॑𑌣𑍋-𑌽𑌧𑌿𑌰𑌾॒𑌜𑌃 । 𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌗𑍍𑌂 𑌶॒𑌤𑌭𑌿॑𑌷॒𑌗𑍍 𑌵𑌸𑌿॑𑌷𑍍𑌠𑌃 ।
𑌤𑍗 𑌦𑍇॒𑌵𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃॑ 𑌕𑍃𑌣𑍁𑌤𑍋 𑌦𑍀॒𑌰𑍍𑌘𑌮𑌾𑌯𑌃॑ । 𑌶॒𑌤𑌗𑍍𑌂 𑌸॒𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾॑ 𑌭𑍇𑌷॒𑌜𑌾𑌨𑌿॑ 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌃 ।
𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌨𑍍𑌨𑍋॒ 𑌰𑌾𑌜𑌾॒ 𑌵𑌰𑍁॑𑌣॒ 𑌉𑌪॑𑌯𑌾𑌤𑍁 । 𑌤𑌨𑍍𑌨𑍋॒ 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇॑ 𑌅॒𑌭𑌿𑌸𑌂𑌯𑌁॑𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌃 ।
24
𑌤𑌨𑍍𑌨𑍋॒ 𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑌗𑍍𑌂 𑌶॒𑌤𑌭𑌿॑𑌷𑌗𑍍 𑌜𑍁𑌷𑌾॒𑌣𑌮𑍍 । 𑌦𑍀॒𑌰𑍍𑌘𑌮𑌾𑌯𑍁𑌃॒ 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌰-𑌦𑍍𑌭𑍇𑌷॒𑌜𑌾𑌨𑌿॑ ॥ 24
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌪𑍍𑌰𑍋𑌷𑍍𑌠𑌪𑌦𑌾, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌅𑌜𑌯𑍇𑌕𑌪𑌾𑌦𑌃
𑌅॒𑌜 𑌏𑌕॑𑌪𑌾॒- 𑌦𑍁𑌦॑𑌗𑌾-𑌤𑍍𑌪𑍁॒𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾᳚𑌤𑍍 । 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾॑ 𑌭𑍂॒𑌤𑌾𑌨𑌿॑ 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॒ 𑌮𑍋𑌦॑𑌮𑌾𑌨𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰॑𑌸॒𑌵𑌂-𑌯𑌁॑𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇᳚ । 𑌪𑍍𑌰𑍋॒𑌷𑍍𑌠॒𑌪॒𑌦𑌾𑌸𑍋॑ 𑌅॒𑌮𑍃𑌤॑𑌸𑍍𑌯 𑌗𑍋॒𑌪𑌾𑌃 ।
𑌵𑌿॒𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜॑𑌮𑌾𑌨-𑌸𑍍𑌸𑌮𑌿𑌧𑌾॒𑌨 𑌉॒𑌗𑍍𑌰𑌃 । 𑌆-𑌽𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿॑𑌕𑍍𑌷-𑌮𑌰𑍁𑌹॒𑌦-𑌦𑍍𑌗॒𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
25
𑌤𑌗𑍍𑌂 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯॑-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵-𑌮॒𑌜𑌮𑍇𑌕॑𑌪𑌾𑌦𑌮𑍍 । 𑌪𑍍𑌰𑍋॒𑌷𑍍𑌠॒𑌪॒𑌦𑌾𑌸𑍋॒ 𑌅𑌨𑍁॑𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇᳚ ॥ 25
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰𑌪𑍍𑌰𑍋𑌷𑍍𑌠𑌪𑌦𑌾, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌅𑌹𑌿𑌰𑍍𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿𑌯𑌃
𑌅𑌹𑌿॑-𑌰𑍍𑌬𑍁॒𑌦𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿𑌯𑌃॒ 𑌪𑍍𑌰𑌥॑𑌮𑌾𑌨 𑌏𑌤𑌿 । 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾॑𑌮𑍁॒𑌤 𑌮𑌾𑌨𑍁॑𑌷𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤-𑌮𑍍𑌬𑍍𑌰𑌾᳚𑌹𑍍𑌮॒𑌣𑌾-𑌸𑍍𑌸𑍋॑𑌮॒𑌪𑌾-𑌸𑍍𑌸𑍋॒𑌮𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃॑ । 𑌪𑍍𑌰𑍋॒𑌷𑍍𑌠॒𑌪॒𑌦𑌾𑌸𑍋॑ 𑌅॒𑌭𑌿𑌰॑𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇᳚ ।
𑌚॒𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰॒ 𑌏𑌕॑𑌮॒𑌭𑌿 𑌕𑌰𑍍𑌮॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌃 । 𑌪𑍍𑌰𑍋॒𑌷𑍍𑌠॒𑌪॒𑌦𑌾𑌸॒ 𑌇𑌤𑌿॒ 𑌯𑌾𑌨𑍍, 𑌵𑌦॑𑌨𑍍𑌤𑌿 ।
26
𑌤𑍇 𑌬𑍁॒𑌦𑍍𑌧𑌨𑌿𑌯॑-𑌮𑍍𑌪𑌰𑌿॒𑌷𑌦𑍍𑌯𑌗𑍍𑌗𑍍॑ 𑌸𑍍𑌤𑍁॒𑌵𑌨𑍍𑌤𑌃॑ । 𑌅𑌹𑌿𑌗𑍍𑌂॑ 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌨𑌮॑𑌸𑍋𑌪॒ 𑌸𑌦𑍍𑌯॑ ॥ 26
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌰𑍇𑌵𑌤𑍀, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌪𑍂𑌷𑌾
𑌪𑍂॒𑌷𑌾 𑌰𑍇॒𑌵𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌵𑍇॑𑌤𑌿॒ 𑌪𑌨𑍍𑌥𑌾᳚𑌮𑍍 । 𑌪𑍁॒𑌷𑍍𑌟𑌿॒𑌪𑌤𑍀॑ 𑌪𑌶𑍁॒𑌪𑌾 𑌵𑌾𑌜॑𑌬𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑍗 ।
𑌇॒𑌮𑌾𑌨𑌿॑ 𑌹॒𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌯॑𑌤𑌾 𑌜𑍁𑌷𑌾॒𑌣𑌾 । 𑌸𑍁॒𑌗𑍈𑌰𑍍𑌨𑍋॒ 𑌯𑌾𑌨𑍈॒𑌰𑍁𑌪॑𑌯𑌾𑌤𑌾𑌂-𑌯𑌁॒𑌜𑍍𑌞𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌷𑍁॒𑌦𑍍𑌰𑌾-𑌨𑍍𑌪॒𑌶𑍂-𑌨𑍍𑌰॑𑌕𑍍𑌷𑌤𑍁 𑌰𑍇॒𑌵𑌤𑍀॑ 𑌨𑌃 । 𑌗𑌾𑌵𑍋॑ 𑌨𑍋॒ 𑌅𑌶𑍍𑌵𑌾॒𑌗𑍍𑌂॒ 𑌅𑌨𑍍𑌵𑍇॑𑌤𑍁 𑌪𑍂॒𑌷𑌾 ।
27
𑌅𑌨𑍍𑌨॒𑌗𑍍𑌂॒ 𑌰𑌕𑍍𑌷॑𑌨𑍍𑌤𑍗 𑌬𑌹𑍁॒𑌧𑌾 𑌵𑌿𑌰𑍂॑𑌪𑌮𑍍 । 𑌵𑌾𑌜𑌗𑍍𑌂॑ 𑌸𑌨𑍁𑌤𑌾𑌂॒-𑌯𑌁𑌜॑𑌮𑌾𑌨𑌾𑌯 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌮𑍍 ॥ 27
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌅𑌶𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌅𑌶𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 𑌦𑍇𑌵
𑌤𑌦॒𑌶𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾॑-𑌵𑌶𑍍𑌵॒𑌯𑍁𑌜𑍋-𑌪॑𑌯𑌾𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌶𑍁𑌭॒𑌙𑍍𑌗𑌮𑌿॑𑌷𑍍𑌠𑍗 𑌸𑍁॒𑌯𑌮𑍇॑𑌭𑌿॒𑌰𑌶𑍍𑌵𑍈𑌃᳚ ।
𑌸𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑌗𑍍𑌂 𑌹॒𑌵𑌿𑌷𑌾॒ 𑌯𑌜॑𑌨𑍍𑌤𑍗 । 𑌮𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾॒-𑌸𑌮𑍍𑌪𑍃॑𑌕𑍍𑌤𑍗॒ 𑌯𑌜𑍁॑𑌷𑌾॒ 𑌸𑌮॑𑌕𑍍𑌤𑍗 ।
𑌯𑍗 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾᳚-𑌮𑍍𑌭𑌿॒𑌷𑌜𑍗॑ 𑌹𑌵𑍍𑌯𑌵𑌾॒𑌹𑍗 । 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵॑𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍂॒𑌤𑌾-𑌵॒𑌮𑍃𑌤॑𑌸𑍍𑌯 𑌗𑍋॒𑌪𑍗 ।
28
𑌤𑍗 𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑌂-𑌜𑍁𑌜𑍁𑌷𑌾॒𑌣𑍋-𑌪॑𑌯𑌾𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌨𑌮𑍋॒-𑌽𑌶𑍍𑌵𑌿𑌭𑍍𑌯𑌾᳚-𑌙𑍍𑌕𑍃𑌣𑍁𑌮𑍋-𑌽𑌶𑍍𑌵॒𑌗𑍍𑌯𑍁𑌭𑍍𑌯𑌾᳚𑌮𑍍 ॥ 28
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 - 𑌅𑌪𑌭𑌰𑌣𑍀, 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 - 𑌯𑌮𑌃
𑌅𑌪॑ 𑌪𑌾॒𑌪𑍍𑌮𑌾𑌨॒-𑌮𑍍𑌭𑌰॑𑌣𑍀-𑌰𑍍𑌭𑌰𑌨𑍍𑌤𑍁 । 𑌤𑌦𑍍𑌯॒𑌮𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌾॒ 𑌭𑌗॑𑌵𑌾॒𑌨𑍍॒, 𑌵𑌿𑌚॑𑌷𑍍𑌟𑌾𑌮𑍍 ।
𑌲𑍋॒𑌕𑌸𑍍𑌯॒ 𑌰𑌾𑌜𑌾॑ 𑌮𑌹॒𑌤𑍋 𑌮॒𑌹𑌾𑌨𑍍, 𑌹𑌿 । 𑌸𑍁॒𑌗𑌨𑍍𑌨𑌃॒ 𑌪𑌨𑍍𑌥𑌾॒𑌮𑌭॑𑌯-𑌙𑍍𑌕𑍃𑌣𑍋𑌤𑍁 ।
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿॒-𑌨𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌯॒𑌮 𑌏𑌤𑌿॒ 𑌰𑌾𑌜𑌾᳚ । 𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿॑𑌨𑍍𑌨𑍇𑌨-𑌮॒𑌭𑍍𑌯𑌷𑌿॑𑌞𑍍𑌚𑌨𑍍𑌤 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌃 ।
29
𑌤𑌦॑𑌸𑍍𑌯 𑌚𑌿॒𑌤𑍍𑌰𑌗𑍍𑌂 𑌹॒𑌵𑌿𑌷𑌾॑ 𑌯𑌜𑌾𑌮 । 𑌅𑌪॑ 𑌪𑌾॒𑌪𑍍𑌮𑌾𑌨॒-𑌮𑍍𑌭𑌰॑𑌣𑍀-𑌰𑍍𑌭𑌰𑌨𑍍𑌤𑍁 ॥ 29
𑌅𑌮𑌾𑌵𑌾𑌸𑌿
𑌨𑌿॒𑌵𑍇𑌶॑𑌨𑍀 𑌸॒𑌙𑍍𑌗𑌮॑𑌨𑍀॒ 𑌵𑌸𑍂॑𑌨𑌾𑌂॒-𑌵𑌿𑌁𑌶𑍍𑌵𑌾॑ 𑌰𑍂॒𑌪𑌾𑌣𑌿॒ 𑌵𑌸𑍂᳚𑌨𑍍𑌯𑌾-𑌵𑍇॒𑌶𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑍀 ।
𑌸॒𑌹॒𑌸𑍍𑌰॒-𑌪𑍋॒𑌷𑌗𑍍𑌂 𑌸𑍁॒𑌭𑌗𑌾॒ 𑌰𑌰𑌾॑𑌣𑌾॒ 𑌸𑌾 𑌨॒ 𑌆𑌗॒𑌨𑍍 𑌵𑌰𑍍𑌚॑𑌸𑌾 𑌸𑌂𑌵𑌿𑌁𑌦𑌾॒𑌨𑌾 ।
𑌯𑌤𑍍𑌤𑍇॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌅𑌦॑𑌧𑍁-𑌰𑍍𑌭𑌾𑌗॒𑌧𑍇𑌯॒-𑌮𑌮𑌾॑𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯𑍇 𑌸𑌂॒𑌵𑌁𑌸॑𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌿॒𑌤𑍍𑌵𑌾 ।
30
𑌸𑌾 𑌨𑍋॑ 𑌯॒𑌜𑍍𑌞-𑌮𑍍𑌪𑌿॑𑌪𑍃𑌹𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌵𑌾𑌰𑍇 𑌰॒𑌯𑌿𑌨𑍍𑌨𑍋॑ 𑌧𑍇𑌹𑌿 𑌸𑍁𑌭𑌗𑍇 𑌸𑍁॒𑌵𑍀𑌰᳚𑌮𑍍 ॥ 30
𑍐 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿॒-𑌶𑍍𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿॒-𑌶𑍍𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌃॑ ॥
31-40: Optional for Additional Chanting
𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌾
𑌨𑌵𑍋॑ 𑌨𑌵𑍋 𑌭𑌵𑌤𑌿॒ 𑌜𑌾𑌯॑𑌮𑌾॒𑌨𑍋-𑌽𑌹𑍍𑌨𑌾᳚-𑌙𑍍𑌕𑍇॒𑌤𑍁-𑌰𑍁॒𑌷𑌸𑌾॑ 𑌮𑍇॒𑌤𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑍇᳚ ।
𑌭𑌾॒𑌗-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋॒ 𑌵𑌿𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾॒𑌯-𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌚॒𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌾᳚𑌸𑍍𑌤𑌿𑌰𑌿𑌤𑌿 𑌦𑍀॒𑌰𑍍𑌘𑌮𑌾𑌯𑍁𑌃॑ ॥
𑌯𑌮𑌾॑𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌅॒𑌗𑍍𑌂॒𑌶𑍁𑌮𑌾᳚𑌪𑍍𑌯𑌾॒𑌯𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌯𑌮𑌕𑍍𑌷𑌿॑𑌤॒-𑌮𑌕𑍍𑌷𑌿॑𑌤𑌯𑌃॒ 𑌪𑌿𑌬॑𑌨𑍍𑌤𑌿 ।
31
𑌤𑍇𑌨॑ 𑌨𑍋॒ 𑌰𑌾𑌜𑌾॒ 𑌵𑌰𑍁॑𑌣𑍋॒ 𑌬𑍃𑌹॒𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿॒ 𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑌾॑𑌯𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁॒ 𑌭𑍁𑌵॑𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌗𑍋॒𑌪𑌾𑌃 ॥ 31
𑌅𑌹𑍋 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰
𑌯𑍇 𑌵𑌿𑌰𑍂॑𑌪𑍇॒ 𑌸𑌮॑𑌨𑌸𑌾 𑌸𑌂𑌵𑍍𑌯𑌁𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑍀 । 𑌸॒𑌮𑌾॒𑌨-𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤𑍁॑-𑌮𑍍𑌪𑌰𑌿𑌤𑌾-𑌤॒𑌨𑌾𑌤𑍇᳚ ।
𑌵𑌿॒𑌭𑍂 𑌪𑍍𑌰॒𑌭𑍂 𑌅॑𑌨𑍁॒𑌭𑍂 𑌵𑌿॒𑌶𑍍𑌵𑌤𑍋॑ 𑌹𑍁𑌵𑍇 । 𑌤𑍇 𑌨𑍋॒ 𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑍇॒ 𑌹𑌵॒𑌮𑌾𑌗॑-𑌮𑍇𑌤𑌮𑍍 ।
𑌵॒𑌯-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑍀 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮॑𑌣𑌾 𑌸𑌂𑌵𑌿𑌁𑌦𑌾॒𑌨𑌾𑌃 । 𑌸𑍁॒𑌰𑌤𑍍𑌨𑌾॑𑌸𑍋 𑌦𑍇॒𑌵𑌵𑍀॑𑌤𑌿॒-𑌨𑍍𑌦𑌧𑌾॑𑌨𑌾𑌃 ।
32
𑌅॒𑌹𑍋॒𑌰𑌾॒𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌹॒𑌵𑌿𑌷𑌾॑ 𑌵॒𑌰𑍍𑌧𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑌃 । 𑌅𑌤𑌿॑ 𑌪𑌾॒𑌪𑍍𑌮𑌾𑌨॒-𑌮𑌤𑌿॑𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌗𑌮𑍇𑌮 ॥ 32
𑌉𑌷𑌾
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁॑𑌵 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌾𑌯॒𑌤𑍀 । 𑌵𑍍𑌯𑍁॒𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑍀॑ 𑌦𑍁𑌹𑌿॒𑌤𑌾 𑌦𑌿॒𑌵𑌃 ।
𑌅॒𑌪𑍋 𑌮॒𑌹𑍀 𑌵𑍃॑𑌣𑍁𑌤𑍇॒ 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॑𑌷𑌾 । 𑌤𑌮𑍋॒ 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿॑𑌷𑍍𑌕𑍃𑌣𑍋𑌤𑌿 𑌸𑍂॒𑌨𑌰𑍀᳚ ।
𑌉𑌦𑍁॒ 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾᳚𑌸𑍍𑌸𑌚𑌤𑍇॒ 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌃॑ । 𑌸 𑌚𑌾॑ 𑌉॒𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌰𑍍𑌚𑌿॒𑌮𑌤𑍍 ।
33
𑌤 𑌵𑍇𑌦𑍁॑𑌷𑍋॒ 𑌵𑍍𑌯𑍁𑌷𑌿॒ 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌯 𑌚 । 𑌸𑌮𑍍𑌭॒𑌕𑍍𑌤𑍇𑌨॑ 𑌗𑌮𑍇𑌮𑌹𑌿 ॥ 33
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌃
𑌤𑌨𑍍𑌨𑍋॒ 𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌰𑍍𑌚𑌿॒𑌮𑌤𑍍 । 𑌭𑌾॒𑌨𑍁॒𑌮𑌤𑍍𑌤𑍇𑌜॑ 𑌉॒𑌚𑍍𑌛𑌰॑𑌤𑍍 ।
𑌉𑌪॑𑌯॒𑌜𑍍𑌞-𑌮𑌿॒𑌹𑌾𑌗॑𑌮𑌤𑍍 । 𑌪𑍍𑌰𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌯॑ । 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾॒𑌯𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌗𑍍𑌂॑ 𑌹𑌵𑌾𑌮𑌹𑍇 ।
34
𑌸 𑌨॑ 𑌸𑍍𑌸𑌵𑌿॒𑌤𑌾 𑌸𑍁॑𑌵𑌥𑍍𑌸॒𑌨𑌿𑌮𑍍 । 𑌪𑍁॒𑌷𑍍𑌟𑌿॒𑌦𑌾𑌂-𑌵𑍀𑌁॒𑌰𑌵॑𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 34
𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌃
𑌉𑌦𑍁॒𑌤𑍍𑌯-𑌞𑍍𑌜𑌾॒𑌤𑌵𑍇॑𑌦𑌸-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑌂-𑌵𑌁॑𑌹𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌕𑍇॒𑌤𑌵𑌃॑ । 𑌦𑍃॒𑌶𑍇 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾॑𑌯॒ 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯᳚𑌮𑍍 ।
𑌚𑌿॒𑌤𑍍𑌰-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾॒ 𑌮𑍁𑌦॑𑌗𑌾॒𑌦𑌨𑍀॑𑌕॒-𑌞𑍍𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॑-𑌰𑍍𑌮𑌿॒𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯॒ 𑌵𑌰𑍁॑𑌣𑌸𑍍𑌯𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑍇𑌃 ।
35
𑌆-𑌽𑌪𑍍𑌰𑌾॒ 𑌦𑍍𑌯𑌾𑌵𑌾॑𑌪𑍃𑌥𑌿॒𑌵𑍀 𑌅॒𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿॑𑌕𑍍𑌷॒𑌗𑍍𑌂॒ 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯॑ 𑌆॒𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌜𑌗॑𑌤𑌸𑍍𑌤॒𑌸𑍍𑌥𑍁𑌷॑𑌶𑍍𑌚 ॥ 35
𑌅𑌦𑌿𑌤𑌿𑌃
𑌅𑌦𑌿॑𑌤𑌿𑌰𑍍𑌨 𑌉𑌰𑍁𑌷𑍍𑌯॒-𑌤𑍍𑌵𑌦𑌿॑𑌤𑌿॒-𑌶𑍍𑌶𑌰𑍍𑌮॑ 𑌯𑌚𑍍𑌛𑌤𑍁 । 𑌅𑌦𑌿॑𑌤𑌿𑌃 𑌪𑌾॒𑌤𑍍𑌵𑌗𑍍𑌂 𑌹॑𑌸𑌃।
𑌮॒𑌹𑍀𑌮𑍂॒𑌷𑍁 𑌮𑌾॒𑌤𑌰𑌗𑍍𑌂॑ 𑌸𑍁𑌵𑍍𑌰॒𑌤𑌾𑌨𑌾॑-𑌮𑍃॒𑌤𑌸𑍍𑌯॒ 𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀॒ 𑌮𑌵॑𑌸𑍇 𑌹𑍁𑌵𑍇𑌮 ।
36
𑌤𑍁॒𑌵𑌿॒𑌕𑍍𑌷॒𑌤𑍍𑌰𑌾-𑌮॒𑌜𑌰॑𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌮𑍁𑌰𑍂॒𑌚𑍀𑌗𑍍𑌂 𑌸𑍁॒𑌶𑌰𑍍𑌮𑌾॑𑌣॒-𑌮𑌦𑌿॑𑌤𑌿𑌗𑍍𑌂 𑌸𑍁॒𑌪𑍍𑌰𑌣𑍀॑𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 36
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌃
𑌇॒𑌦𑌂-𑌵𑌿𑌁𑌷𑍍𑌣𑍁॒-𑌰𑍍𑌵𑌿𑌚॑𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇 𑌤𑍍𑌰𑍇॒𑌧𑌾 𑌨𑌿𑌦॑𑌧𑍇 𑌪॒𑌦𑌮𑍍 । 𑌸𑌮𑍂॑𑌢𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌾𑌗𑍍𑌂 𑌸𑍁॒𑌰𑍇 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌦𑍍𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁॑ 𑌸𑍍𑌤𑌵𑌤𑍇 𑌵𑍀॒𑌰𑍍𑌯𑌾॑𑌯 । 𑌮𑍃॒𑌗𑍋 𑌨 𑌭𑍀॒𑌮𑌃 𑌕𑍁॑𑌚॒𑌰𑍋 𑌗𑌿॑𑌰𑌿॒𑌷𑍍𑌠𑌾𑌃 ।
37
𑌯𑌸𑍍𑌯𑍋॒𑌰𑍁𑌷𑍁॑ 𑌤𑍍𑌰𑌿॒𑌷𑍁 𑌵𑌿॒𑌕𑍍𑌰𑌮॑𑌣𑍇𑌷𑍁 । 𑌅𑌧𑌿॑𑌕𑍍𑌷𑌿॒𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌭𑍁𑌵॑𑌨𑌾𑌨𑌿॒ 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾᳚ ॥ 37
𑌅𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃
𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌰𑍍𑌮𑍂॒𑌦𑍍𑌰𑍍𑌧𑌾 𑌦𑌿॒𑌵𑌃 𑌕॒𑌕𑍁𑌤𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃॑ 𑌪𑍃𑌥𑌿॒𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌅॒𑌯𑌮𑍍 ।
𑌅॒𑌪𑌾𑌗𑍍𑌂 𑌰𑍇𑌤𑌾𑌗𑍍𑌂॑𑌸𑌿 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌿 ।
𑌭𑍁𑌵𑍋॑ 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌯॒ 𑌰𑌜॑𑌸𑌶𑍍𑌚 𑌨𑍇॒𑌤𑌾 𑌯𑌤𑍍𑌰𑌾॑ 𑌨𑌿॒𑌯𑍁𑌦𑍍𑌭𑌿॒-𑌸𑍍𑌸𑌚॑𑌸𑍇 𑌶𑌿॒𑌵𑌾𑌭𑌿𑌃॑ ।
38
𑌦𑌿॒𑌵𑌿 𑌮𑍂॒𑌦𑍍𑌰𑍍𑌧𑌾𑌨॑-𑌨𑍍𑌦𑌧𑌿𑌷𑍇 𑌸𑍁𑌵॒𑌰𑍍॒𑌷𑌾-𑌞𑍍𑌜𑌿॒𑌹𑍍𑌵𑌾𑌮॑𑌗𑍍𑌨𑍇 𑌚𑌕𑍃𑌷𑍇 𑌹𑌵𑍍𑌯॒𑌵𑌾𑌹𑌂᳚ ॥ 38
𑌅𑌨𑍁𑌮𑌤𑍀
𑌅𑌨𑍁॑𑌨𑍋॒-𑌽𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑍁॑𑌮𑌤𑌿-𑌰𑍍𑌯॒𑌜𑍍𑌞-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑍇𑌷𑍁॑ 𑌮𑌨𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚॑ 𑌹𑌵𑍍𑌯॒𑌵𑌾𑌹॑𑌨𑍋॒ 𑌭𑌵॑𑌤𑌾-𑌨𑍍𑌦𑌾॒𑌶𑍁𑌷𑍇॒ 𑌮𑌯𑌃॑ ।
𑌅𑌨𑍍𑌵𑌿𑌦॑𑌨𑍁𑌮𑌤𑍇॒ 𑌤𑍍𑌵-𑌮𑍍𑌮𑌨𑍍𑌯𑌾॑𑌸𑍈॒ 𑌶𑌞𑍍𑌚॑ 𑌨𑌃 𑌕𑍃𑌧𑌿 ।
39
𑌕𑍍𑌰𑌤𑍍𑌵𑍇॒ 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌾॑𑌯 𑌨𑍋 𑌹𑌿𑌨𑍁॒ 𑌪𑍍𑌰𑌣॒ 𑌆𑌯𑍂𑌗𑍍𑌂॑𑌷𑌿 𑌤𑌾𑌰𑌿𑌷𑌃 ॥ 39
𑌹𑌵𑍍𑌯𑌵𑌾𑌹𑌃 (𑌅𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃)
𑌹॒𑌵𑍍𑌯॒𑌵𑌾𑌹॑𑌮𑌭𑌿-𑌮𑌾𑌤𑌿॒𑌷𑌾𑌹᳚𑌮𑍍 । 𑌰॒𑌕𑍍𑌷𑍋॒𑌹𑌣॒-𑌮𑍍𑌪𑍃𑌤॑𑌨𑌾𑌸𑍁 𑌜𑌿॒𑌷𑍍𑌣𑍁𑌮𑍍 ।
𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿॑𑌷𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌦𑍀𑌦𑍍𑌯॑𑌤॒-𑌮𑍍𑌪𑍁𑌰॑𑌨𑍍𑌧𑌿𑌮𑍍 । 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌗𑍍 𑌸𑍍𑌵𑌿॑𑌷𑍍𑌟॒ 𑌕𑍃𑌤॒𑌮𑌾𑌹𑍁॑𑌵𑍇𑌮 ।
𑌸𑍍𑌵𑌿॑𑌷𑍍𑌟 𑌮𑌗𑍍𑌨𑍇 𑌅॒𑌭𑌿𑌤-𑌤𑍍𑌪𑍃॑𑌣𑌾𑌹𑌿 । 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾॑ 𑌦𑍇𑌵॒ 𑌪𑍃𑌤॑𑌨𑌾 𑌅॒𑌭𑌿𑌷𑍍𑌯 ।
40
𑌉॒𑌰𑍁𑌨𑍍𑌨𑌃॒ 𑌪𑌨𑍍𑌥𑌾᳚-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌿॒𑌶𑌨𑍍 𑌵𑌿𑌭𑌾॑𑌹𑌿 । 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿॑𑌷𑍍𑌮𑌦𑍍𑌧𑍇𑌹𑍍𑌯॒ 𑌜𑌰॑𑌨𑍍𑌨॒ 𑌆𑌯𑍁𑌃॑ ॥ 40
𑍐 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿॒-𑌶𑍍𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿॒-𑌶𑍍𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌃॑ ॥
Roman (IAST) Transliteration
taittirīya brāhmaṇa - aṣṭakaṃ 3, praśnaḥ 1,
taittirīya saṃhitā - kāṇḍa 3, prapāṭhakaḥ 5, anuvākaṃ 1
nakṣatraṃ - kṛttikā, devatā - agniḥ
oṃ a॒gnirnaḥ̭ pātu॒ kṛtti̭kāḥ | nakṣa̭tra-nde॒vami̭ndri॒yam |
i॒damā̭sāṃ-vi~cakṣa॒ṇam | ha॒virā॒sa-ñjṷhotana |
yasya॒ bhānti̭ ra॒śmayo॒ yasya̭ ke॒tavaḥ̭ | yasye॒mā viśvā॒ bhuva̭nāni॒ sarvā᳚ |
sa kṛtti̭kābhi-ra॒bhisaṃ॒va~sā̭naḥ | a॒gnirno̭ de॒vassṷvi॒te da̭dhātu || 1
nakṣatraṃ - rohiṇī, devatā - prajāpatiḥ
pra॒jāpa̭te rohi॒ṇīvḙtu॒ patnī᳚ | vi॒śvarṷ̄pā bṛha॒tī ci॒trabhā̭nuḥ |
sā no̭ ya॒jñasya̭ suvi॒te da̭dhātu | yathā॒ jīvḙma śa॒rada॒ssavī̭rāḥ |
ro॒hi॒ṇī de॒vyuda̭gātpu॒rastā᳚t | viśvā̭ rū॒pāṇi̭ prati॒moda̭mānā |
pra॒jāpa̭tigṃ ha॒viṣā̭ va॒rdhaya̭ntī | pri॒yā de॒vānā॒-mupa̭yātu ya॒jñam || 2
nakṣatraṃ - mṛgaśīrṣaḥ, devatā - somaḥ
somo॒ rājā̭ mṛgaśī॒r॒ṣeṇa॒ āganṋ | śi॒va-nnakṣa̭tra-mpri॒yama̭sya॒ dhāma̭ |
ā॒pyāya̭māno bahu॒dhā janḙṣu | retaḥ̭ pra॒jāṃ-ya~ja̭māne dadhātu |
yatte॒ nakṣa̭tra-mmṛgaśī॒r॒ṣamasti̭ | pri॒yagṃ rā̭ja-npri॒yata̭ma-mpri॒yāṇā᳚m |
tasmai̭ te soma ha॒viṣā̭ vidhema | śanna̭ edhi dvi॒pade॒ śañcatṷṣpade || 3
nakṣatraṃ - ārdrā, devatā - rudraḥ
ā॒rdrayā̭ ru॒draḥ pratha̭mā na eti | śreṣṭho̭ de॒vānā॒-mpati̭raghni॒yānā᳚m |
nakṣa̭tramasya ha॒viṣā̭ vidhema | mā naḥ̭ pra॒jāgṃ rī̭riṣa॒nmota vī॒rān |
he॒tī ru॒drasya॒ pari̭ṇo vṛṇaktu | ā॒rdrā nakṣa̭tra-ñjuṣatāgṃ ha॒virnaḥ̭ |
pra॒mu॒ñcamā̭nau duri॒tāni॒ viśvā᳚ | apā॒ghaśagṃ̭ sannu-datā॒marā̭tim || 4
nakṣatraṃ - punarvasu, devatā - aditiḥ
puna̭rno de॒vyadi̭ti-spṛṇotu | puna̭rvasū naḥ॒ puna॒retāṃ᳚-ya~॒jñam |
puna̭rno de॒vā a॒bhiya̭ntu॒ sarve᳚ | punaḥ̭ punarvo ha॒viṣā̭ yajāmaḥ |
e॒vā na de॒vya-di̭tirana॒rvā | viśva̭sya bha॒rtrī jaga̭taḥ prati॒ṣṭhā |
puna̭rvasū ha॒viṣā̭ va॒rdhaya̭ntī | pri॒ya-nde॒vānā॒-mapyḙtu॒ pāthaḥ̭ || 5
nakṣatraṃ - puṣyaḥ, devatā - bṛhaspatiḥ
bṛha॒spatiḥ̭ pratha॒mañjāya̭mānaḥ | ti॒ṣya̭-nnakṣa̭trama॒bhi samba̭bhūva |
śreṣṭho̭ de॒vānā॒-mpṛta̭nāsu ji॒ṣṇuḥ | di॒śo-'nu॒ sarvā॒ abha̭yanno astu |
ti॒ṣyaḥ̭ pu॒rastā̭du॒ta ma̭dhya॒to naḥ̭ | bṛha॒spati̭rnaḥ॒ pari̭pātu pa॒ścāt |
bādhḙ tā॒ndveṣo॒ abha̭ya-ṅkṛṇutām | su॒vīrya̭sya॒ pata̭yasyāma || 6
nakṣatraṃ -āśreṣam, devatā - sarpāḥ
i॒dagṃ sa॒rpebhyo̭ ha॒vira̭stu॒ juṣṭa᳚m | ā॒śre॒ṣā yeṣā̭manu॒yanti॒ cetaḥ̭ |
ye a॒ntari̭kṣa-mpṛthi॒vīṃ-kṣi॒yanti̭ | tena̭ ssa॒rpāso॒ hava॒māga̭miṣṭhāḥ |
ye ro̭ca॒ne sūrya॒syāpi̭ sa॒rpāḥ | ye diva̭-nde॒vī-manṷsa॒ñcara̭nti |
yeṣā̭māśre॒ṣā a̭nu॒yanti॒ kāma᳚m | tebhya̭-ssa॒rpebhyo॒ madhṷ-majjuhomi || 7
nakṣatraṃ - maghā, devatā - pitaraḥ
upa̭hūtāḥ pi॒taro॒ ye ma॒ghāsṷ | mano̭javasa-ssu॒kṛta̭-ssukṛ॒tyāḥ |
te no॒ nakṣa̭tre॒ hava॒māga̭miṣṭhāḥ | sva॒dhābhi̭rya॒jña-mpraya̭ta-ñjuṣantām |
ye a̭gnida॒gdhā ye-'na̭gni-dagdhāḥ | yḙ-'mullo॒ka-mpi॒taraḥ̭, kṣi॒yanti̭ |
yāgśca̭ vi॒dmayāgṃ ṷ ca॒ na pra̭vi॒dma | ma॒ghāsṷ ya॒jñagṃ sukṛ̭ta-ñjuṣantām || 8
nakṣatraṃ - pūrvaphalgunī, devatā - aryamā
gavā॒-mpatiḥ॒ phalgṷnī-nāmasi॒ tvam | tada̭ryamanvaruṇa mitra॒ cārṷ |
ta-ntvā̭ va॒yagṃ sa̭ni॒tāragṃ̭ sanī॒nām | jī॒vā jīva̭nta॒mupa॒ saṃvi~̭śema |
yene॒mā viśvā॒ bhuva̭nāni॒ sañji̭tā | yasya̭ de॒vā a̭nusaṃ॒ya~nti॒ cetaḥ̭ |
a॒rya॒mā rājā॒-'jara॒stu vi̭ṣmān | phalgṷnīnā-mṛṣa॒bho ro̭ravīti || 9
nakṣatraṃ - uttara phalgunī, devatā - bhagaḥ
śreṣṭho̭ de॒vānā᳚-mbhagavo bhagāsi | tattvā̭ viduḥ॒ phalgṷnī॒-stasya̭ vittāt |
a॒smabhyaṃ̭-kṣa॒trama॒jaragṃ̭ su॒vīrya᳚m | goma॒daśva̭-va॒dupa॒sannṷ-de॒ha |
bhago̭ha dā॒tā bhaga॒ itpra̭dā॒tā | bhago̭ de॒vīḥ phalgṷnī॒-rāvi̭veśa |
bhaga॒syetta-mpra̭sa॒va-ṅga̭mema | yatra̭ de॒vai-ssa̭dha॒māda̭-mmadema || 10
nakṣatraṃ - hastaḥ, devatā - savitā
āyā̭tu de॒va-ssa̭vi॒to pa̭yātu | hi॒ra॒ṇyayḙna su॒vṛtā॒ rathḙna |
vaha॒na॒, hastagṃ̭ su॒bhagaṃ̭-vi~dma॒nāpa̭sam | pra॒yaccha̭nta॒-mpapṷri॒-mpuṇya॒maccha̭ |
hastaḥ॒ praya̭ccha tva॒mṛtaṃ॒-va~sī̭yaḥ | dakṣi̭ṇena॒ prati̭gṛbhṇīma enat |
dā॒tāra̭-ma॒dya sa̭vi॒tā vi̭deya | yo no॒ hastā̭ya prasu॒vāti̭ ya॒jñam || 11
nakṣatraṃ - citrā, devatā - tvaṣṭā
tvaṣṭā॒ nakṣa̭tra-ma॒bhyḙti ci॒trām | su॒bhagṃ sa̭saṃyu~va॒tigṃ roca̭mānām |
ni॒ve॒śaya̭-nna॒mṛtā॒-nmartyāg̭śca | rū॒pāṇi̭ pi॒gṃ॒śa-nbhuva̭nāni॒ viśvā᳚ |
tanna॒stvaṣṭā॒ tadṷ ci॒trā vica̭ṣṭām | tannakṣa̭tra-mbhūri॒dā a̭stu॒ mahya᳚m |
tannaḥ̭ pra॒jāṃ-vī~॒rava̭tīgṃ sanotu | gobhi̭rno॒ aśvai॒-ssama̭naktu ya॒jñam || 12
nakṣatraṃ - svātī, devatā - vāyuḥ
vā॒yu-rnakṣa̭tra-ma॒bhyḙti॒ niṣṭyā᳚m | ti॒gmaśṛ̭ṅgo vṛṣa॒bho rorṷvāṇaḥ |
sa॒mī॒raya॒-nbhuva̭nā māta॒riśvā᳚ | apa॒ dveṣāgṃ̭si nudatā॒marā̭tīḥ |
tanno̭ vā॒yastadu॒ niṣṭyā̭ śṛṇotu | tannakṣa̭tra-mbhūri॒dā a̭stu॒ mahya᳚m |
tanno̭ de॒vāso॒ anṷ jānantu॒ kāma᳚m | yathā॒ tarḙma duri॒tāni॒ viśvā᳚ || 13
nakṣatraṃ - viśākhā, devatā - indrāgnī
dū॒rama॒smacchatra̭vo yantu bhī॒tāḥ | tadi̭ndrā॒gnī kṛ̭ṇutā॒-ntadviśā̭khe |
tanno̭ de॒vā anṷmadantu ya॒jñam | pa॒ścā-tpu॒rastā॒-dabha̭yanno astu |
nakṣa̭trāṇā॒-madhi̭patnī॒ viśā̭khe | śreṣṭhā̭-vindrā॒gnī bhuva̭nasya go॒pau |
viṣṷ̄ca॒-śśatrṷ̄napa॒bādha̭mānau | apa॒kṣudha̭-nnudatā॒marā̭tim || 14
paurṇamāsi
pū॒rṇā pa॒ścādu॒ta pū॒rṇā pu॒rastā᳚t | unma̭dhya॒taḥ pau᳚rṇamā॒sī ji̭gāya |
tasyā᳚-nde॒vā adhi̭ saṃ॒-va~sa̭ntaḥ | u॒tta॒me nāka̭ i॒ha mā̭dayantām |
pṛ॒thvī su॒varcā̭ yuva॒ti-ssa॒joṣāḥ᳚ | pau॒rṇa॒mā॒syuda̭gā॒-cchobha̭mānā |
ā॒pyā॒yaya̭ntī duri॒tāni॒ viśvā᳚ | u॒ru-nduhāṃ॒-ya~ja̭mānāya ya॒jñam || 15
nakṣatraṃ - anūrādhā, devatā - mitraḥ
ṛ॒ddhyāsma̭ ha॒vyai-rnama̭sopa॒-sadya̭ | mi॒tra-nde॒va-mmi̭tra॒dheya̭nno astu |
a॒nū॒rā॒dhān, ha॒viṣā̭ va॒rdhaya̭ntaḥ | śa॒ta-ñjī̭vema śa॒rada॒-ssavī̭rāḥ |
ci॒traṃ-nakṣa̭tra॒-muda̭gā-tpu॒rastā᳚t | a॒nū॒rā॒dhā sa॒ iti॒ yadvada̭nti |
tanmi॒tra ḙti pa॒thibhi̭-rdeva॒yānaiḥ᳚ | hi॒ra॒ṇyayai॒-rvita̭tai-ra॒ntari̭kṣe || 16
nakṣatraṃ - jyeṣṭhā, devatā - indraḥ
indro᳚ jye॒ṣṭhā manu॒ nakṣa̭trameti | yasmi̭n vṛ॒traṃ-vṛ~̭tra॒ tūryḙ ta॒tāra̭ |
tasmi̭nva॒ya-ma॒mṛta॒-nduhā̭nāḥ | kṣudha̭ntarema॒ duri̭ti॒-nduri̭ṣṭim |
pu॒ra॒nda॒rāya̭ vṛṣa॒bhāya̭ dhṛ॒ṣṇave᳚ | aṣā̭ḍhāya॒ saha̭mānāya mī॒ḍhuṣe᳚ |
indrā̭ya jye॒ṣṭhā madhṷma॒dduhā̭nā | u॒ru-ṅkṛ̭ṇotu॒ yaja̭mānāya lo॒kam || 17
nakṣatraṃ - mūlam, devatā - prajāpatiḥ
mūla̭-mpra॒jāṃ-vī~॒rava̭tīṃ-vi~deya | parā᳚cyetu॒ nir-ṛ̭tiḥ parā॒cā |
gobhi॒-rnakṣa̭tra-mpa॒śubhi॒-ssama̭ktam | aha̭-rbhūyā॒-dyaja̭mānāya॒ mahya᳚m |
aha̭rno a॒dya sṷvi॒te da̭dhātu | mūla॒-nnakṣa̭tra॒miti॒ yadvada̭nti |
parā̭cīṃ-vā~॒cā nir-ṛ̭ti-nnudāmi | śi॒va-mpra॒jāyai̭ śi॒vama̭stu॒ mahya᳚m || 18
nakṣatraṃ - pūrvāṣāḍhā, devatā - āpaḥ
yā di॒vyā āpaḥ॒ paya̭sā sambabhū॒vuḥ | yā a॒ntari̭kṣa u॒ta pārthi̭vī॒ryāḥ |
yāsā̭maṣā॒ḍhā a̭nu॒yanti॒ kāma᳚m | tā na॒ āpa॒-śśagg syo॒nā bha̭vantu |
yāśca॒ kūpyā॒ yāśca̭ nā॒dyā᳚-ssamu॒driyāḥ᳚ | yāśca̭ vaiśa॒ntīru॒ta prā̭sa॒cīryāḥ |
yāsā̭maṣā॒ḍhā madhṷ bha॒kṣaya̭nti | tā na॒ āpa॒-śśagg syo॒nā bha̭vantu || 19
nakṣatraṃ - uttarāṣāḍhā, devatā - viśvedevaḥ
tanno॒ viśve॒ upa̭ śṛṇvantu de॒vāḥ | tada̭ṣā॒ḍhā a॒bhisaṃya~̭ntu ya॒jñam |
tannakṣa̭tra-mprathatā-mpa॒śubhyaḥ̭ | kṛ॒ṣi-rvṛ॒ṣṭi-ryaja̭mānāya kalpatām |
śu॒bhrāḥ ka॒nyā̭ yuva॒taya̭-ssu॒peśa̭saḥ | ka॒rma॒kṛta̭-ssu॒kṛto̭ vī॒ryā̭vatīḥ |
viśvā᳚-nde॒vān, ha॒viṣā̭ va॒rdhaya̭ntīḥ |
a॒ṣā॒ḍhāḥ kāma॒ mupa̭yāntu ya॒jñam || 20
nakṣatraṃ - abhijit, devatā - brahmā
yasmi॒-nbrahmā॒bhyaja̭ya॒-thsarva̭me॒tat | a॒muñca̭ lo॒ka mi॒damṷ̄ca॒ sarva᳚m |
tanno॒ nakṣa̭tra-mabhi॒ji-dvi॒jitya̭ | śriya̭-ndadhā॒tva-hṛ̭ṇīyamānam |
u॒bhau lo॒kau brahma̭ṇā॒ sañji̭te॒mau | tanno॒ nakṣa̭tra-mabhi॒ji-dvica̭ṣṭām |
tasmi̭n va॒ya-mpṛta̭nā॒ ssañja̭yema | tanno̭ de॒vāso॒ anṷjānantu॒ kāma᳚m || 21
nakṣatraṃ - śravaṇam, devatā - viṣṇuḥ
śṛ॒ṇvanti̭ śro॒ṇā-ma॒mṛta̭sya go॒pām | puṇyā̭masyā॒ upa̭śṛṇomi॒ vāca᳚m |
ma॒hī-nde॒vīṃ-vi~ṣṇṷpatnī majū॒ryām | pra॒tīcī̭ menāgṃ ha॒viṣā̭ yajāmaḥ |
tre॒dhā viṣṇṷ-rurugā॒yo vica̭krame | ma॒hī-ndiva̭-mpṛthi॒vī-ma॒ntari̭kṣam |
tacchro॒ṇaiti॒ śrava̭-i॒cchamā̭nā | puṇya॒gg॒ ślokaṃ॒-ya~ja̭mānāya kṛṇva॒tī || 22
nakṣatraṃ - śraviṣṭā, devatā - vasavaḥ
a॒ṣṭau de॒vā vasa̭vasso॒myāsaḥ̭ | cata̭sro de॒vī ra॒jarā॒-śśravi̭ṣṭhāḥ |
te ya॒jña-mpā᳚ntu॒ raja̭saḥ pa॒rastā᳚t | saṃ॒va~॒thsa॒rīṇa̭-ma॒mṛtagg̭ sva॒sti |
ya॒jña-nnaḥ̭ pāntu॒ vasa̭vaḥ pu॒rastā᳚t | da॒kṣi॒ṇa॒to̭-'bhiya̭ntu॒ śravi̭ṣṭhāḥ |
puṇya॒nnakṣa̭trama॒bhi saṃvi~̭śāma | mā no॒ arā̭ti-ra॒ghaśa॒gṃ॒ sāganṋ || 23
nakṣatraṃ - śatabhiṣak, devatā - varuṇaḥ
kṣa॒trasya॒ rājā॒ varṷṇo-'dhirā॒jaḥ | nakṣa̭trāṇāgṃ śa॒tabhi̭ṣa॒g vasi̭ṣṭhaḥ |
tau de॒vebhyaḥ̭ kṛṇuto dī॒rghamāyaḥ̭ | śa॒tagṃ sa॒hasrā̭ bheṣa॒jāni̭ dhattaḥ |
ya॒jñanno॒ rājā॒ varṷṇa॒ upa̭yātu | tanno॒ viśvḙ a॒bhisaṃya~̭ntu de॒vāḥ |
tanno॒ nakṣa̭tragṃ śa॒tabhi̭ṣag juṣā॒ṇam | dī॒rghamāyuḥ॒ prati̭ra-dbheṣa॒jāni̭ || 24
nakṣatraṃ - pūrvaproṣṭhapadā, devatā - ajayekapādaḥ
a॒ja eka̭pā॒- duda̭gā-tpu॒rastā᳚t | viśvā̭ bhū॒tāni̭ prati॒ moda̭mānaḥ |
tasya̭ de॒vāḥ pra̭sa॒vaṃ-ya~̭nti॒ sarve᳚ | pro॒ṣṭha॒pa॒dāso̭ a॒mṛta̭sya go॒pāḥ |
vi॒bhrāja̭māna-ssamidhā॒na u॒graḥ | ā-'ntari̭kṣa-maruha॒da-dga॒ndyām |
tagṃ sūrya̭-nde॒va-ma॒jameka̭pādam | pro॒ṣṭha॒pa॒dāso॒ anṷyanti॒ sarve᳚ || 25
nakṣatraṃ - uttaraproṣṭhapadā, devatā - ahirbuddhniyaḥ
ahi̭-rbu॒ddhniyaḥ॒ pratha̭māna eti | śreṣṭho̭ de॒vānā̭mu॒ta mānṷṣāṇām |
ta-mbrā᳚hma॒ṇā-sso̭ma॒pā-sso॒myāsaḥ̭ | pro॒ṣṭha॒pa॒dāso̭ a॒bhira̭kṣanti॒ sarve᳚ |
ca॒tvāra॒ eka̭ma॒bhi karma̭ de॒vāḥ | pro॒ṣṭha॒pa॒dāsa॒ iti॒ yān, vada̭nti |
te bu॒ddhaniya̭-mpari॒ṣadyagg̭ stu॒vantaḥ̭ | ahigṃ̭ rakṣanti॒ nama̭sopa॒ sadya̭ || 26
nakṣatraṃ - revatī, devatā - pūṣā
pū॒ṣā re॒vatyanvḙti॒ panthā᳚m | pu॒ṣṭi॒patī̭ paśu॒pā vāja̭bastyau |
i॒māni̭ ha॒vyā praya̭tā juṣā॒ṇā | su॒gairno॒ yānai॒rupa̭yātāṃ-ya~॒jñam |
kṣu॒drā-npa॒śū-nra̭kṣatu re॒vatī̭ naḥ | gāvo̭ no॒ aśvā॒gṃ॒ anvḙtu pū॒ṣā |
anna॒gṃ॒ rakṣa̭ntau bahu॒dhā virṷ̄pam | vājagṃ̭ sanutāṃ॒-ya~ja̭mānāya ya॒jñam || 27
nakṣatraṃ - aśvinī, devatā - aśvinī deva
tada॒śvinā̭-vaśva॒yujo-pa̭yātām | śubha॒ṅgami̭ṣṭhau su॒yamḙbhi॒raśvaiḥ᳚ |
svannakṣa̭tragṃ ha॒viṣā॒ yaja̭ntau | maddhvā॒-sampṛ̭ktau॒ yajṷṣā॒ sama̭ktau |
yau de॒vānā᳚-mbhi॒ṣajaṷ havyavā॒hau | viśva̭sya dū॒tā-va॒mṛta̭sya go॒pau |
tau nakṣa̭traṃ-jujuṣā॒ṇo-pa̭yātām | namo॒-'śvibhyā᳚-ṅkṛṇumo-'śva॒gyubhyā᳚m || 28
nakṣatraṃ - apabharaṇī, devatā - yamaḥ
apa̭ pā॒pmāna॒-mbhara̭ṇī-rbharantu | tadya॒mo rājā॒ bhaga̭vā॒n॒, vica̭ṣṭām |
lo॒kasya॒ rājā̭ maha॒to ma॒hān, hi | su॒gannaḥ॒ panthā॒mabha̭ya-ṅkṛṇotu |
yasmi॒-nnakṣa̭tre ya॒ma eti॒ rājā᳚ | yasmi̭nnena-ma॒bhyaṣi̭ñcanta de॒vāḥ |
tada̭sya ci॒tragṃ ha॒viṣā̭ yajāma | apa̭ pā॒pmāna॒-mbhara̭ṇī-rbharantu || 29
amāvāsi
ni॒veśa̭nī sa॒ṅgama̭nī॒ vasṷ̄nāṃ॒-vi~śvā̭ rū॒pāṇi॒ vasū᳚nyā-ve॒śaya̭ntī |
sa॒ha॒sra॒-po॒ṣagṃ su॒bhagā॒ rarā̭ṇā॒ sā na॒ āga॒n varca̭sā saṃvi~dā॒nā |
yattḙ de॒vā ada̭dhu-rbhāga॒dheya॒-mamā̭vāsye saṃ॒va~sa̭nto mahi॒tvā |
sā no̭ ya॒jña-mpi̭pṛhi viśvavāre ra॒yinno̭ dhehi subhage su॒vīra᳚m || 30
oṃ śānti॒-śśānti॒-śśāntiḥ̭ ||
31-40: Optional for Additional Chanting
candramā
navo̭ navo bhavati॒ jāya̭mā॒no-'hnā᳚-ṅke॒tu-ru॒ṣasā̭ me॒tyagre᳚ |
bhā॒ga-nde॒vebhyo॒ vida̭dhātyā॒ya-npraca॒ndramā᳚stiriti dī॒rghamāyuḥ̭ ||
yamā̭di॒tyā a॒gṃ॒śumā᳚pyā॒yaya̭nti॒ yamakṣi̭ta॒-makṣi̭tayaḥ॒ piba̭nti |
tena̭ no॒ rājā॒ varṷṇo॒ bṛha॒spati॒ rāpyā̭yayantu॒ bhuva̭nasya go॒pāḥ || 31
aho rātra
ye virṷ̄pe॒ sama̭nasā saṃvya~ya̭ntī | sa॒mā॒na-ntantṷ-mparitā-ta॒nāte᳚ |
vi॒bhū pra॒bhū a̭nu॒bhū vi॒śvato̭ huve | te no॒ nakṣa̭tre॒ hava॒māga̭-metam |
va॒ya-nde॒vī brahma̭ṇā saṃvi~dā॒nāḥ | su॒ratnā̭so de॒vavī̭ti॒-ndadhā̭nāḥ |
a॒ho॒rā॒tre ha॒viṣā̭ va॒rdhaya̭ntaḥ | ati̭ pā॒pmāna॒-mati̭muktyā gamema || 32
uṣā
pratyṷva dṛśyāya॒tī | vyu॒cchantī̭ duhi॒tā di॒vaḥ |
a॒po ma॒hī vṛ̭ṇute॒ cakṣṷṣā | tamo॒ jyoti̭ṣkṛṇoti sū॒narī᳚ |
udu॒ striyā᳚ssacate॒ sūryaḥ̭ | sa cā̭ u॒dyannakṣa̭tra marci॒mat |
ta vedṷṣo॒ vyuṣi॒ sūrya̭sya ca | sambha॒ktena̭ gamemahi || 33
nakṣatraḥ
tanno॒ nakṣa̭tra marci॒mat | bhā॒nu॒matteja̭ u॒cchara̭t |
upa̭ya॒jña-mi॒hāga̭mat | pranakṣa̭trāya de॒vāya̭ | indrā॒yendugṃ̭ havāmahe |
sa na̭ ssavi॒tā sṷvathsa॒nim | pu॒ṣṭi॒dāṃ-vī~॒rava̭ttamam || 34
sūryaḥ
udu॒tya-ñjā॒tavḙdasa-nde॒vaṃ-va~̭hanti ke॒tavaḥ̭ | dṛ॒śe viśvā̭ya॒ sūrya᳚m |
ci॒tra-nde॒vānā॒ muda̭gā॒danī̭ka॒-ñcakṣṷ-rmi॒trasya॒ varṷṇasyā॒gneḥ |
ā-'prā॒ dyāvā̭pṛthi॒vī a॒ntari̭kṣa॒gṃ॒ sūrya̭ ā॒tmā jaga̭tasta॒sthuṣa̭śca || 35
aditiḥ
adi̭tirna uruṣya॒-tvadi̭ti॒-śśarma̭ yacchatu | adi̭tiḥ pā॒tvagṃ ha̭saḥ|
ma॒hīmū॒ṣu mā॒taragṃ̭ suvra॒tānā̭-mṛ॒tasya॒ patnī॒ mava̭se huvema |
tu॒vi॒kṣa॒trā-ma॒jara̭ntī murū॒cīgṃ su॒śarmā̭ṇa॒-madi̭tigṃ su॒praṇī̭tim || 36
viṣṇuḥ
i॒daṃ-vi~ṣṇu॒-rvica̭krame tre॒dhā nida̭dhe pa॒dam | samṷ̄ḍhamasya pāgṃ su॒re |
pratadviṣṇṷ stavate vī॒ryā̭ya | mṛ॒go na bhī॒maḥ kṷca॒ro gi̭ri॒ṣṭhāḥ |
yasyo॒ruṣṷ tri॒ṣu vi॒krama̭ṇeṣu | adhi̭kṣi॒yanti॒ bhuva̭nāni॒ viśvā᳚ || 37
agniḥ
a॒gni-rmū॒drdhā di॒vaḥ ka॒kutpatiḥ̭ pṛthi॒vyā a॒yam |
a॒pāgṃ retāgṃ̭si jinvati |
bhuvo̭ ya॒jñasya॒ raja̭saśca ne॒tā yatrā̭ ni॒yudbhi॒-ssaca̭se śi॒vābhiḥ̭ |
di॒vi mū॒drdhāna̭-ndadhiṣe suva॒r॒ṣā-ñji॒hvāma̭gne cakṛṣe havya॒vāhaṃ᳚ || 38
anumatī
anṷno॒-'dyānṷmati-rya॒jña-nde॒veṣṷ manyatām |
a॒gniśca̭ havya॒vāha̭no॒ bhava̭tā-ndā॒śuṣe॒ mayaḥ̭ |
anvida̭numate॒ tva-mmanyā̭sai॒ śañca̭ naḥ kṛdhi |
kratve॒ dakṣā̭ya no hinu॒ praṇa॒ āyūgṃ̭ṣi tāriṣaḥ || 39
havyavāhaḥ (agniḥ)
ha॒vya॒vāha̭mabhi-māti॒ṣāha᳚m | ra॒kṣo॒haṇa॒-mpṛta̭nāsu ji॒ṣṇum |
jyoti̭ṣmanta॒-ndīdya̭ta॒-mpura̭ndhim | a॒gnigg svi̭ṣṭa॒ kṛta॒māhṷvema |
svi̭ṣṭa magne a॒bhita-tpṛ̭ṇāhi | viśvā̭ deva॒ pṛta̭nā a॒bhiṣya |
u॒runnaḥ॒ panthā᳚-mpradi॒śan vibhā̭hi | jyoti̭ṣmaddhehya॒ jara̭nna॒ āyuḥ̭ || 40
oṃ śānti॒-śśānti॒-śśāntiḥ̭ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
तैत्तिरीय ब्राह्मण - अष्टकं 3, प्रश्नः 1,
तैत्तिरीय संहिता - काण्ड 3, प्रपाठकः 5, अनुवाकं 1
नक्षत्रं - कृत्तिका, देवता - अग्निः
ॐ अ॒ग्निर्नः॑ पातु॒ कृत्ति॑काः । नक्ष॑त्र-न्दे॒वमि॑न्द्रि॒यम् ।
इ॒दमा॑सां-विँचक्ष॒णम् । ह॒विरा॒स-ञ्जु॑होतन ।
यस्य॒ भान्ति॑ र॒श्मयो॒ यस्य॑ के॒तवः॑ । यस्ये॒मा विश्वा॒ भुव॑नानि॒ सर्वा᳚ ।
स कृत्ति॑काभि-र॒भिसं॒वँसा॑नः । अ॒ग्निर्नो॑ दे॒वस्सु॑वि॒ते द॑धातु ॥ 1
नक्षत्रं - रोहिणी, देवता - प्रजापतिः
प्र॒जाप॑ते रोहि॒णीवे॑तु॒ पत्नी᳚ । वि॒श्वरू॑पा बृह॒ती चि॒त्रभा॑नुः ।
सा नो॑ य॒ज्ञस्य॑ सुवि॒ते द॑धातु । यथा॒ जीवे॑म श॒रद॒स्सवी॑राः ।
रो॒हि॒णी दे॒व्युद॑गात्पु॒रस्ता᳚त् । विश्वा॑ रू॒पाणि॑ प्रति॒मोद॑माना ।
प्र॒जाप॑तिग्ं ह॒विषा॑ व॒र्धय॑न्ती । प्रि॒या दे॒वाना॒-मुप॑यातु य॒ज्ञम् ॥ 2
नक्षत्रं - मृगशीर्षः, देवता - सोमः
सोमो॒ राजा॑ मृगशी॒र्॒षेण॒ आगन्न्॑ । शि॒व-न्नक्ष॑त्र-म्प्रि॒यम॑स्य॒ धाम॑ ।
आ॒प्याय॑मानो बहु॒धा जने॑षु । रेतः॑ प्र॒जां-यँज॑माने दधातु ।
यत्ते॒ नक्ष॑त्र-म्मृगशी॒र्॒षमस्ति॑ । प्रि॒यग्ं रा॑ज-न्प्रि॒यत॑म-म्प्रि॒याणा᳚म् ।
तस्मै॑ ते सोम ह॒विषा॑ विधेम । शन्न॑ एधि द्वि॒पदे॒ शञ्चतु॑ष्पदे ॥ 3
नक्षत्रं - आर्द्रा, देवता - रुद्रः
आ॒र्द्रया॑ रु॒द्रः प्रथ॑मा न एति । श्रेष्ठो॑ दे॒वाना॒-म्पति॑रघ्नि॒याना᳚म् ।
नक्ष॑त्रमस्य ह॒विषा॑ विधेम । मा नः॑ प्र॒जाग्ं री॑रिष॒न्मोत वी॒रान् ।
हे॒ती रु॒द्रस्य॒ परि॑णो वृणक्तु । आ॒र्द्रा नक्ष॑त्र-ञ्जुषताग्ं ह॒विर्नः॑ ।
प्र॒मु॒ञ्चमा॑नौ दुरि॒तानि॒ विश्वा᳚ । अपा॒घशग्ं॑ सन्नु-दता॒मरा॑तिम् ॥ 4
नक्षत्रं - पुनर्वसु, देवता - अदितिः
पुन॑र्नो दे॒व्यदि॑ति-स्पृणोतु । पुन॑र्वसू नः॒ पुन॒रेतां᳚-यँ॒ज्ञम् ।
पुन॑र्नो दे॒वा अ॒भिय॑न्तु॒ सर्वे᳚ । पुनः॑ पुनर्वो ह॒विषा॑ यजामः ।
ए॒वा न दे॒व्य-दि॑तिरन॒र्वा । विश्व॑स्य भ॒र्त्री जग॑तः प्रति॒ष्ठा ।
पुन॑र्वसू ह॒विषा॑ व॒र्धय॑न्ती । प्रि॒य-न्दे॒वाना॒-मप्ये॑तु॒ पाथः॑ ॥ 5
नक्षत्रं - पुष्यः, देवता - बृहस्पतिः
बृह॒स्पतिः॑ प्रथ॒मञ्जाय॑मानः । ति॒ष्य॑-न्नक्ष॑त्रम॒भि सम्ब॑भूव ।
श्रेष्ठो॑ दे॒वाना॒-म्पृत॑नासु जि॒ष्णुः । दि॒शो-ऽनु॒ सर्वा॒ अभ॑यन्नो अस्तु ।
ति॒ष्यः॑ पु॒रस्ता॑दु॒त म॑ध्य॒तो नः॑ । बृह॒स्पति॑र्नः॒ परि॑पातु प॒श्चात् ।
बाधे॑ ता॒न्द्वेषो॒ अभ॑य-ङ्कृणुताम् । सु॒वीर्य॑स्य॒ पत॑यस्याम ॥ 6
नक्षत्रं -आश्रेषम्, देवता - सर्पाः
इ॒दग्ं स॒र्पेभ्यो॑ ह॒विर॑स्तु॒ जुष्ट᳚म् । आ॒श्रे॒षा येषा॑मनु॒यन्ति॒ चेतः॑ ।
ये अ॒न्तरि॑क्ष-म्पृथि॒वीं-क्षि॒यन्ति॑ । तेन॑ स्स॒र्पासो॒ हव॒माग॑मिष्ठाः ।
ये रो॑च॒ने सूर्य॒स्यापि॑ स॒र्पाः । ये दिव॑-न्दे॒वी-मनु॑स॒ञ्चर॑न्ति ।
येषा॑माश्रे॒षा अ॑नु॒यन्ति॒ काम᳚म् । तेभ्य॑-स्स॒र्पेभ्यो॒ मधु॑-मज्जुहोमि ॥ 7
नक्षत्रं - मघा, देवता - पितरः
उप॑हूताः पि॒तरो॒ ये म॒घासु॑ । मनो॑जवस-स्सु॒कृत॑-स्सुकृ॒त्याः ।
ते नो॒ नक्ष॑त्रे॒ हव॒माग॑मिष्ठाः । स्व॒धाभि॑र्य॒ज्ञ-म्प्रय॑त-ञ्जुषन्ताम् ।
ये अ॑ग्निद॒ग्धा ये-ऽन॑ग्नि-दग्धाः । ये॑-ऽमुल्लो॒क-म्पि॒तरः॑, क्षि॒यन्ति॑ ।
याग्श्च॑ वि॒द्मयाग्ं उ॑ च॒ न प्र॑वि॒द्म । म॒घासु॑ य॒ज्ञग्ं सुकृ॑त-ञ्जुषन्ताम् ॥ 8
नक्षत्रं - पूर्वफल्गुनी, देवता - अर्यमा
गवा॒-म्पतिः॒ फल्गु॑नी-नामसि॒ त्वम् । तद॑र्यमन्वरुण मित्र॒ चारु॑ ।
त-न्त्वा॑ व॒यग्ं स॑नि॒तारग्ं॑ सनी॒नाम् । जी॒वा जीव॑न्त॒मुप॒ संविँ॑शेम ।
येने॒मा विश्वा॒ भुव॑नानि॒ सञ्जि॑ता । यस्य॑ दे॒वा अ॑नुसं॒यँन्ति॒ चेतः॑ ।
अ॒र्य॒मा राजा॒-ऽजर॒स्तु वि॑ष्मान् । फल्गु॑नीना-मृष॒भो रो॑रवीति ॥ 9
नक्षत्रं - उत्तर फल्गुनी, देवता - भगः
श्रेष्ठो॑ दे॒वाना᳚-म्भगवो भगासि । तत्त्वा॑ विदुः॒ फल्गु॑नी॒-स्तस्य॑ वित्तात् ।
अ॒स्मभ्यं॑-क्ष॒त्रम॒जरग्ं॑ सु॒वीर्य᳚म् । गोम॒दश्व॑-व॒दुप॒सन्नु॑-दे॒ह ।
भगो॑ह दा॒ता भग॒ इत्प्र॑दा॒ता । भगो॑ दे॒वीः फल्गु॑नी॒-रावि॑वेश ।
भग॒स्येत्त-म्प्र॑स॒व-ङ्ग॑मेम । यत्र॑ दे॒वै-स्स॑ध॒माद॑-म्मदेम ॥ 10
नक्षत्रं - हस्तः, देवता - सविता
आया॑तु दे॒व-स्स॑वि॒तो प॑यातु । हि॒र॒ण्यये॑न सु॒वृता॒ रथे॑न ।
वह॒न॒, हस्तग्ं॑ सु॒भगं॑-विँद्म॒नाप॑सम् । प्र॒यच्छ॑न्त॒-म्पपु॑रि॒-म्पुण्य॒मच्छ॑ ।
हस्तः॒ प्रय॑च्छ त्व॒मृतं॒-वँसी॑यः । दक्षि॑णेन॒ प्रति॑गृभ्णीम एनत् ।
दा॒तार॑-म॒द्य स॑वि॒ता वि॑देय । यो नो॒ हस्ता॑य प्रसु॒वाति॑ य॒ज्ञम् ॥ 11
नक्षत्रं - चित्रा, देवता - त्वष्टा
त्वष्टा॒ नक्ष॑त्र-म॒भ्ये॑ति चि॒त्राम् । सु॒भग्ं स॑संयुँव॒तिग्ं रोच॑मानाम् ।
नि॒वे॒शय॑-न्न॒मृता॒-न्मर्त्याग्॑श्च । रू॒पाणि॑ पि॒ग्ं॒श-न्भुव॑नानि॒ विश्वा᳚ ।
तन्न॒स्त्वष्टा॒ तदु॑ चि॒त्रा विच॑ष्टाम् । तन्नक्ष॑त्र-म्भूरि॒दा अ॑स्तु॒ मह्य᳚म् ।
तन्नः॑ प्र॒जां-वीँ॒रव॑तीग्ं सनोतु । गोभि॑र्नो॒ अश्वै॒-स्सम॑नक्तु य॒ज्ञम् ॥ 12
नक्षत्रं - स्वाती, देवता - वायुः
वा॒यु-र्नक्ष॑त्र-म॒भ्ये॑ति॒ निष्ट्या᳚म् । ति॒ग्मशृ॑ङ्गो वृष॒भो रोरु॑वाणः ।
स॒मी॒रय॒-न्भुव॑ना मात॒रिश्वा᳚ । अप॒ द्वेषाग्ं॑सि नुदता॒मरा॑तीः ।
तन्नो॑ वा॒यस्तदु॒ निष्ट्या॑ शृणोतु । तन्नक्ष॑त्र-म्भूरि॒दा अ॑स्तु॒ मह्य᳚म् ।
तन्नो॑ दे॒वासो॒ अनु॑ जानन्तु॒ काम᳚म् । यथा॒ तरे॑म दुरि॒तानि॒ विश्वा᳚ ॥ 13
नक्षत्रं - विशाखा, देवता - इन्द्राग्नी
दू॒रम॒स्मच्छत्र॑वो यन्तु भी॒ताः । तदि॑न्द्रा॒ग्नी कृ॑णुता॒-न्तद्विशा॑खे ।
तन्नो॑ दे॒वा अनु॑मदन्तु य॒ज्ञम् । प॒श्चा-त्पु॒रस्ता॒-दभ॑यन्नो अस्तु ।
नक्ष॑त्राणा॒-मधि॑पत्नी॒ विशा॑खे । श्रेष्ठा॑-विन्द्रा॒ग्नी भुव॑नस्य गो॒पौ ।
विषू॑च॒-श्शत्रू॑नप॒बाध॑मानौ । अप॒क्षुध॑-न्नुदता॒मरा॑तिम् ॥ 14
पौर्णमासि
पू॒र्णा प॒श्चादु॒त पू॒र्णा पु॒रस्ता᳚त् । उन्म॑ध्य॒तः पौ᳚र्णमा॒सी जि॑गाय ।
तस्या᳚-न्दे॒वा अधि॑ सं॒-वँस॑न्तः । उ॒त्त॒मे नाक॑ इ॒ह मा॑दयन्ताम् ।
पृ॒थ्वी सु॒वर्चा॑ युव॒ति-स्स॒जोषाः᳚ । पौ॒र्ण॒मा॒स्युद॑गा॒-च्छोभ॑माना ।
आ॒प्या॒यय॑न्ती दुरि॒तानि॒ विश्वा᳚ । उ॒रु-न्दुहां॒-यँज॑मानाय य॒ज्ञम् ॥ 15
नक्षत्रं - अनूराधा, देवता - मित्रः
ऋ॒द्ध्यास्म॑ ह॒व्यै-र्नम॑सोप॒-सद्य॑ । मि॒त्र-न्दे॒व-म्मि॑त्र॒धेय॑न्नो अस्तु ।
अ॒नू॒रा॒धान्, ह॒विषा॑ व॒र्धय॑न्तः । श॒त-ञ्जी॑वेम श॒रद॒-स्सवी॑राः ।
चि॒त्रं-नक्ष॑त्र॒-मुद॑गा-त्पु॒रस्ता᳚त् । अ॒नू॒रा॒धा स॒ इति॒ यद्वद॑न्ति ।
तन्मि॒त्र ए॑ति प॒थिभि॑-र्देव॒यानैः᳚ । हि॒र॒ण्ययै॒-र्वित॑तै-र॒न्तरि॑क्षे ॥ 16
नक्षत्रं - ज्येष्ठा, देवता - इन्द्रः
इन्द्रो᳚ ज्ये॒ष्ठा मनु॒ नक्ष॑त्रमेति । यस्मि॑न् वृ॒त्रं-वृँ॑त्र॒ तूर्ये॑ त॒तार॑ ।
तस्मि॑न्व॒य-म॒मृत॒-न्दुहा॑नाः । क्षुध॑न्तरेम॒ दुरि॑ति॒-न्दुरि॑ष्टिम् ।
पु॒र॒न्द॒राय॑ वृष॒भाय॑ धृ॒ष्णवे᳚ । अषा॑ढाय॒ सह॑मानाय मी॒ढुषे᳚ ।
इन्द्रा॑य ज्ये॒ष्ठा मधु॑म॒द्दुहा॑ना । उ॒रु-ङ्कृ॑णोतु॒ यज॑मानाय लो॒कम् ॥ 17
नक्षत्रं - मूलम्, देवता - प्रजापतिः
मूल॑-म्प्र॒जां-वीँ॒रव॑तीं-विँदेय । परा᳚च्येतु॒ निर्-ऋ॑तिः परा॒चा ।
गोभि॒-र्नक्ष॑त्र-म्प॒शुभि॒-स्सम॑क्तम् । अह॑-र्भूया॒-द्यज॑मानाय॒ मह्य᳚म् ।
अह॑र्नो अ॒द्य सु॑वि॒ते द॑धातु । मूल॒-न्नक्ष॑त्र॒मिति॒ यद्वद॑न्ति ।
परा॑चीं-वाँ॒चा निर्-ऋ॑ति-न्नुदामि । शि॒व-म्प्र॒जायै॑ शि॒वम॑स्तु॒ मह्य᳚म् ॥ 18
नक्षत्रं - पूर्वाषाढा, देवता - आपः
या दि॒व्या आपः॒ पय॑सा सम्बभू॒वुः । या अ॒न्तरि॑क्ष उ॒त पार्थि॑वी॒र्याः ।
यासा॑मषा॒ढा अ॑नु॒यन्ति॒ काम᳚म् । ता न॒ आप॒-श्शग्ग् स्यो॒ना भ॑वन्तु ।
याश्च॒ कूप्या॒ याश्च॑ ना॒द्या᳚-स्समु॒द्रियाः᳚ । याश्च॑ वैश॒न्तीरु॒त प्रा॑स॒चीर्याः ।
यासा॑मषा॒ढा मधु॑ भ॒क्षय॑न्ति । ता न॒ आप॒-श्शग्ग् स्यो॒ना भ॑वन्तु ॥ 19
नक्षत्रं - उत्तराषाढा, देवता - विश्वेदेवः
तन्नो॒ विश्वे॒ उप॑ शृण्वन्तु दे॒वाः । तद॑षा॒ढा अ॒भिसंयँ॑न्तु य॒ज्ञम् ।
तन्नक्ष॑त्र-म्प्रथता-म्प॒शुभ्यः॑ । कृ॒षि-र्वृ॒ष्टि-र्यज॑मानाय कल्पताम् ।
शु॒भ्राः क॒न्या॑ युव॒तय॑-स्सु॒पेश॑सः । क॒र्म॒कृत॑-स्सु॒कृतो॑ वी॒र्या॑वतीः ।
विश्वा᳚-न्दे॒वान्, ह॒विषा॑ व॒र्धय॑न्तीः ।
अ॒षा॒ढाः काम॒ मुप॑यान्तु य॒ज्ञम् ॥ 20
नक्षत्रं - अभिजित्, देवता - ब्रह्मा
यस्मि॒-न्ब्रह्मा॒भ्यज॑य॒-थ्सर्व॑मे॒तत् । अ॒मुञ्च॑ लो॒क मि॒दमू॑च॒ सर्व᳚म् ।
तन्नो॒ नक्ष॑त्र-मभि॒जि-द्वि॒जित्य॑ । श्रिय॑-न्दधा॒त्व-हृ॑णीयमानम् ।
उ॒भौ लो॒कौ ब्रह्म॑णा॒ सञ्जि॑ते॒मौ । तन्नो॒ नक्ष॑त्र-मभि॒जि-द्विच॑ष्टाम् ।
तस्मि॑न् व॒य-म्पृत॑ना॒ स्सञ्ज॑येम । तन्नो॑ दे॒वासो॒ अनु॑जानन्तु॒ काम᳚म् ॥ 21
नक्षत्रं - श्रवणम्, देवता - विष्णुः
शृ॒ण्वन्ति॑ श्रो॒णा-म॒मृत॑स्य गो॒पाम् । पुण्या॑मस्या॒ उप॑शृणोमि॒ वाच᳚म् ।
म॒ही-न्दे॒वीं-विँष्णु॑पत्नी मजू॒र्याम् । प्र॒तीची॑ मेनाग्ं ह॒विषा॑ यजामः ।
त्रे॒धा विष्णु॑-रुरुगा॒यो विच॑क्रमे । म॒ही-न्दिव॑-म्पृथि॒वी-म॒न्तरि॑क्षम् ।
तच्छ्रो॒णैति॒ श्रव॑-इ॒च्छमा॑ना । पुण्य॒ग्ग्॒ श्लोकं॒-यँज॑मानाय कृण्व॒ती ॥ 22
नक्षत्रं - श्रविष्टा, देवता - वसवः
अ॒ष्टौ दे॒वा वस॑वस्सो॒म्यासः॑ । चत॑स्रो दे॒वी र॒जरा॒-श्श्रवि॑ष्ठाः ।
ते य॒ज्ञ-म्पा᳚न्तु॒ रज॑सः प॒रस्ता᳚त् । सं॒वँ॒थ्स॒रीण॑-म॒मृतग्ग्॑ स्व॒स्ति ।
य॒ज्ञ-न्नः॑ पान्तु॒ वस॑वः पु॒रस्ता᳚त् । द॒क्षि॒ण॒तो॑-ऽभिय॑न्तु॒ श्रवि॑ष्ठाः ।
पुण्य॒न्नक्ष॑त्रम॒भि संविँ॑शाम । मा नो॒ अरा॑ति-र॒घश॒ग्ं॒ सागन्न्॑ ॥ 23
नक्षत्रं - शतभिषक्, देवता - वरुणः
क्ष॒त्रस्य॒ राजा॒ वरु॑णो-ऽधिरा॒जः । नक्ष॑त्राणाग्ं श॒तभि॑ष॒ग् वसि॑ष्ठः ।
तौ दे॒वेभ्यः॑ कृणुतो दी॒र्घमायः॑ । श॒तग्ं स॒हस्रा॑ भेष॒जानि॑ धत्तः ।
य॒ज्ञन्नो॒ राजा॒ वरु॑ण॒ उप॑यातु । तन्नो॒ विश्वे॑ अ॒भिसंयँ॑न्तु दे॒वाः ।
तन्नो॒ नक्ष॑त्रग्ं श॒तभि॑षग् जुषा॒णम् । दी॒र्घमायुः॒ प्रति॑र-द्भेष॒जानि॑ ॥ 24
नक्षत्रं - पूर्वप्रोष्ठपदा, देवता - अजयेकपादः
अ॒ज एक॑पा॒- दुद॑गा-त्पु॒रस्ता᳚त् । विश्वा॑ भू॒तानि॑ प्रति॒ मोद॑मानः ।
तस्य॑ दे॒वाः प्र॑स॒वं-यँ॑न्ति॒ सर्वे᳚ । प्रो॒ष्ठ॒प॒दासो॑ अ॒मृत॑स्य गो॒पाः ।
वि॒भ्राज॑मान-स्समिधा॒न उ॒ग्रः । आ-ऽन्तरि॑क्ष-मरुह॒द-द्ग॒न्द्याम् ।
तग्ं सूर्य॑-न्दे॒व-म॒जमेक॑पादम् । प्रो॒ष्ठ॒प॒दासो॒ अनु॑यन्ति॒ सर्वे᳚ ॥ 25
नक्षत्रं - उत्तरप्रोष्ठपदा, देवता - अहिर्बुद्ध्नियः
अहि॑-र्बु॒द्ध्नियः॒ प्रथ॑मान एति । श्रेष्ठो॑ दे॒वाना॑मु॒त मानु॑षाणाम् ।
त-म्ब्रा᳚ह्म॒णा-स्सो॑म॒पा-स्सो॒म्यासः॑ । प्रो॒ष्ठ॒प॒दासो॑ अ॒भिर॑क्षन्ति॒ सर्वे᳚ ।
च॒त्वार॒ एक॑म॒भि कर्म॑ दे॒वाः । प्रो॒ष्ठ॒प॒दास॒ इति॒ यान्, वद॑न्ति ।
ते बु॒द्धनिय॑-म्परि॒षद्यग्ग्॑ स्तु॒वन्तः॑ । अहिग्ं॑ रक्षन्ति॒ नम॑सोप॒ सद्य॑ ॥ 26
नक्षत्रं - रेवती, देवता - पूषा
पू॒षा रे॒वत्यन्वे॑ति॒ पन्था᳚म् । पु॒ष्टि॒पती॑ पशु॒पा वाज॑बस्त्यौ ।
इ॒मानि॑ ह॒व्या प्रय॑ता जुषा॒णा । सु॒गैर्नो॒ यानै॒रुप॑यातां-यँ॒ज्ञम् ।
क्षु॒द्रा-न्प॒शू-न्र॑क्षतु रे॒वती॑ नः । गावो॑ नो॒ अश्वा॒ग्ं॒ अन्वे॑तु पू॒षा ।
अन्न॒ग्ं॒ रक्ष॑न्तौ बहु॒धा विरू॑पम् । वाजग्ं॑ सनुतां॒-यँज॑मानाय य॒ज्ञम् ॥ 27
नक्षत्रं - अश्विनी, देवता - अश्विनी देव
तद॒श्विना॑-वश्व॒युजो-प॑याताम् । शुभ॒ङ्गमि॑ष्ठौ सु॒यमे॑भि॒रश्वैः᳚ ।
स्वन्नक्ष॑त्रग्ं ह॒विषा॒ यज॑न्तौ । मद्ध्वा॒-सम्पृ॑क्तौ॒ यजु॑षा॒ सम॑क्तौ ।
यौ दे॒वाना᳚-म्भि॒षजौ॑ हव्यवा॒हौ । विश्व॑स्य दू॒ता-व॒मृत॑स्य गो॒पौ ।
तौ नक्ष॑त्रं-जुजुषा॒णो-प॑याताम् । नमो॒-ऽश्विभ्या᳚-ङ्कृणुमो-ऽश्व॒ग्युभ्या᳚म् ॥ 28
नक्षत्रं - अपभरणी, देवता - यमः
अप॑ पा॒प्मान॒-म्भर॑णी-र्भरन्तु । तद्य॒मो राजा॒ भग॑वा॒न्॒, विच॑ष्टाम् ।
लो॒कस्य॒ राजा॑ मह॒तो म॒हान्, हि । सु॒गन्नः॒ पन्था॒मभ॑य-ङ्कृणोतु ।
यस्मि॒-न्नक्ष॑त्रे य॒म एति॒ राजा᳚ । यस्मि॑न्नेन-म॒भ्यषि॑ञ्चन्त दे॒वाः ।
तद॑स्य चि॒त्रग्ं ह॒विषा॑ यजाम । अप॑ पा॒प्मान॒-म्भर॑णी-र्भरन्तु ॥ 29
अमावासि
नि॒वेश॑नी स॒ङ्गम॑नी॒ वसू॑नां॒-विँश्वा॑ रू॒पाणि॒ वसू᳚न्या-वे॒शय॑न्ती ।
स॒ह॒स्र॒-पो॒षग्ं सु॒भगा॒ ररा॑णा॒ सा न॒ आग॒न् वर्च॑सा संविँदा॒ना ।
यत्ते॑ दे॒वा अद॑धु-र्भाग॒धेय॒-ममा॑वास्ये सं॒वँस॑न्तो महि॒त्वा ।
सा नो॑ य॒ज्ञ-म्पि॑पृहि विश्ववारे र॒यिन्नो॑ धेहि सुभगे सु॒वीर᳚म् ॥ 30
ॐ शान्ति॒-श्शान्ति॒-श्शान्तिः॑ ॥
31-40: Optional for Additional Chanting
चन्द्रमा
नवो॑ नवो भवति॒ जाय॑मा॒नो-ऽह्ना᳚-ङ्के॒तु-रु॒षसा॑ मे॒त्यग्रे᳚ ।
भा॒ग-न्दे॒वेभ्यो॒ विद॑धात्या॒य-न्प्रच॒न्द्रमा᳚स्तिरिति दी॒र्घमायुः॑ ॥
यमा॑दि॒त्या अ॒ग्ं॒शुमा᳚प्या॒यय॑न्ति॒ यमक्षि॑त॒-मक्षि॑तयः॒ पिब॑न्ति ।
तेन॑ नो॒ राजा॒ वरु॑णो॒ बृह॒स्पति॒ राप्या॑ययन्तु॒ भुव॑नस्य गो॒पाः ॥ 31
अहो रात्र
ये विरू॑पे॒ सम॑नसा संव्यँय॑न्ती । स॒मा॒न-न्तन्तु॑-म्परिता-त॒नाते᳚ ।
वि॒भू प्र॒भू अ॑नु॒भू वि॒श्वतो॑ हुवे । ते नो॒ नक्ष॑त्रे॒ हव॒माग॑-मेतम् ।
व॒य-न्दे॒वी ब्रह्म॑णा संविँदा॒नाः । सु॒रत्ना॑सो दे॒ववी॑ति॒-न्दधा॑नाः ।
अ॒हो॒रा॒त्रे ह॒विषा॑ व॒र्धय॑न्तः । अति॑ पा॒प्मान॒-मति॑मुक्त्या गमेम ॥ 32
उषा
प्रत्यु॑व दृश्याय॒ती । व्यु॒च्छन्ती॑ दुहि॒ता दि॒वः ।
अ॒पो म॒ही वृ॑णुते॒ चक्षु॑षा । तमो॒ ज्योति॑ष्कृणोति सू॒नरी᳚ ।
उदु॒ स्त्रिया᳚स्सचते॒ सूर्यः॑ । स चा॑ उ॒द्यन्नक्ष॑त्र मर्चि॒मत् ।
त वेदु॑षो॒ व्युषि॒ सूर्य॑स्य च । सम्भ॒क्तेन॑ गमेमहि ॥ 33
नक्षत्रः
तन्नो॒ नक्ष॑त्र मर्चि॒मत् । भा॒नु॒मत्तेज॑ उ॒च्छर॑त् ।
उप॑य॒ज्ञ-मि॒हाग॑मत् । प्रनक्ष॑त्राय दे॒वाय॑ । इन्द्रा॒येन्दुग्ं॑ हवामहे ।
स न॑ स्सवि॒ता सु॑वथ्स॒निम् । पु॒ष्टि॒दां-वीँ॒रव॑त्तमम् ॥ 34
सूर्यः
उदु॒त्य-ञ्जा॒तवे॑दस-न्दे॒वं-वँ॑हन्ति के॒तवः॑ । दृ॒शे विश्वा॑य॒ सूर्य᳚म् ।
चि॒त्र-न्दे॒वाना॒ मुद॑गा॒दनी॑क॒-ञ्चक्षु॑-र्मि॒त्रस्य॒ वरु॑णस्या॒ग्नेः ।
आ-ऽप्रा॒ द्यावा॑पृथि॒वी अ॒न्तरि॑क्ष॒ग्ं॒ सूर्य॑ आ॒त्मा जग॑तस्त॒स्थुष॑श्च ॥ 35
अदितिः
अदि॑तिर्न उरुष्य॒-त्वदि॑ति॒-श्शर्म॑ यच्छतु । अदि॑तिः पा॒त्वग्ं ह॑सः।
म॒हीमू॒षु मा॒तरग्ं॑ सुव्र॒ताना॑-मृ॒तस्य॒ पत्नी॒ मव॑से हुवेम ।
तु॒वि॒क्ष॒त्रा-म॒जर॑न्ती मुरू॒चीग्ं सु॒शर्मा॑ण॒-मदि॑तिग्ं सु॒प्रणी॑तिम् ॥ 36
विष्णुः
इ॒दं-विँष्णु॒-र्विच॑क्रमे त्रे॒धा निद॑धे प॒दम् । समू॑ढमस्य पाग्ं सु॒रे ।
प्रतद्विष्णु॑ स्तवते वी॒र्या॑य । मृ॒गो न भी॒मः कु॑च॒रो गि॑रि॒ष्ठाः ।
यस्यो॒रुषु॑ त्रि॒षु वि॒क्रम॑णेषु । अधि॑क्षि॒यन्ति॒ भुव॑नानि॒ विश्वा᳚ ॥ 37
अग्निः
अ॒ग्नि-र्मू॒द्र्धा दि॒वः क॒कुत्पतिः॑ पृथि॒व्या अ॒यम् ।
अ॒पाग्ं रेताग्ं॑सि जिन्वति ।
भुवो॑ य॒ज्ञस्य॒ रज॑सश्च ने॒ता यत्रा॑ नि॒युद्भि॒-स्सच॑से शि॒वाभिः॑ ।
दि॒वि मू॒द्र्धान॑-न्दधिषे सुव॒र्॒षा-ञ्जि॒ह्वाम॑ग्ने चकृषे हव्य॒वाहं᳚ ॥ 38
अनुमती
अनु॑नो॒-ऽद्यानु॑मति-र्य॒ज्ञ-न्दे॒वेषु॑ मन्यताम् ।
अ॒ग्निश्च॑ हव्य॒वाह॑नो॒ भव॑ता-न्दा॒शुषे॒ मयः॑ ।
अन्विद॑नुमते॒ त्व-म्मन्या॑सै॒ शञ्च॑ नः कृधि ।
क्रत्वे॒ दक्षा॑य नो हिनु॒ प्रण॒ आयूग्ं॑षि तारिषः ॥ 39
हव्यवाहः (अग्निः)
ह॒व्य॒वाह॑मभि-माति॒षाह᳚म् । र॒क्षो॒हण॒-म्पृत॑नासु जि॒ष्णुम् ।
ज्योति॑ष्मन्त॒-न्दीद्य॑त॒-म्पुर॑न्धिम् । अ॒ग्निग्ग् स्वि॑ष्ट॒ कृत॒माहु॑वेम ।
स्वि॑ष्ट मग्ने अ॒भित-त्पृ॑णाहि । विश्वा॑ देव॒ पृत॑ना अ॒भिष्य ।
उ॒रुन्नः॒ पन्था᳚-म्प्रदि॒शन् विभा॑हि । ज्योति॑ष्मद्धेह्य॒ जर॑न्न॒ आयुः॑ ॥ 40
ॐ शान्ति॒-श्शान्ति॒-श्शान्तिः॑ ॥
taittirīya brāhmaṇa - aṣṭakaṃ 3, praśnaḥ 1,
taittirīya saṃhitā - kāṇḍa 3, prapāṭhakaḥ 5, anuvākaṃ 1
nakṣatraṃ - kṛttikā, devatā - agniḥ
oṃ a॒gnirnaḥ̭ pātu॒ kṛtti̭kāḥ | nakṣa̭tra-nde॒vami̭ndri॒yam |
i॒damā̭sāṃ-vi~cakṣa॒ṇam | ha॒virā॒sa-ñjṷhotana |
yasya॒ bhānti̭ ra॒śmayo॒ yasya̭ ke॒tavaḥ̭ | yasye॒mā viśvā॒ bhuva̭nāni॒ sarvā᳚ |
sa kṛtti̭kābhi-ra॒bhisaṃ॒va~sā̭naḥ | a॒gnirno̭ de॒vassṷvi॒te da̭dhātu || 1
nakṣatraṃ - rohiṇī, devatā - prajāpatiḥ
pra॒jāpa̭te rohi॒ṇīvḙtu॒ patnī᳚ | vi॒śvarṷ̄pā bṛha॒tī ci॒trabhā̭nuḥ |
sā no̭ ya॒jñasya̭ suvi॒te da̭dhātu | yathā॒ jīvḙma śa॒rada॒ssavī̭rāḥ |
ro॒hi॒ṇī de॒vyuda̭gātpu॒rastā᳚t | viśvā̭ rū॒pāṇi̭ prati॒moda̭mānā |
pra॒jāpa̭tigṃ ha॒viṣā̭ va॒rdhaya̭ntī | pri॒yā de॒vānā॒-mupa̭yātu ya॒jñam || 2
nakṣatraṃ - mṛgaśīrṣaḥ, devatā - somaḥ
somo॒ rājā̭ mṛgaśī॒r॒ṣeṇa॒ āganṋ | śi॒va-nnakṣa̭tra-mpri॒yama̭sya॒ dhāma̭ |
ā॒pyāya̭māno bahu॒dhā janḙṣu | retaḥ̭ pra॒jāṃ-ya~ja̭māne dadhātu |
yatte॒ nakṣa̭tra-mmṛgaśī॒r॒ṣamasti̭ | pri॒yagṃ rā̭ja-npri॒yata̭ma-mpri॒yāṇā᳚m |
tasmai̭ te soma ha॒viṣā̭ vidhema | śanna̭ edhi dvi॒pade॒ śañcatṷṣpade || 3
nakṣatraṃ - ārdrā, devatā - rudraḥ
ā॒rdrayā̭ ru॒draḥ pratha̭mā na eti | śreṣṭho̭ de॒vānā॒-mpati̭raghni॒yānā᳚m |
nakṣa̭tramasya ha॒viṣā̭ vidhema | mā naḥ̭ pra॒jāgṃ rī̭riṣa॒nmota vī॒rān |
he॒tī ru॒drasya॒ pari̭ṇo vṛṇaktu | ā॒rdrā nakṣa̭tra-ñjuṣatāgṃ ha॒virnaḥ̭ |
pra॒mu॒ñcamā̭nau duri॒tāni॒ viśvā᳚ | apā॒ghaśagṃ̭ sannu-datā॒marā̭tim || 4
nakṣatraṃ - punarvasu, devatā - aditiḥ
puna̭rno de॒vyadi̭ti-spṛṇotu | puna̭rvasū naḥ॒ puna॒retāṃ᳚-ya~॒jñam |
puna̭rno de॒vā a॒bhiya̭ntu॒ sarve᳚ | punaḥ̭ punarvo ha॒viṣā̭ yajāmaḥ |
e॒vā na de॒vya-di̭tirana॒rvā | viśva̭sya bha॒rtrī jaga̭taḥ prati॒ṣṭhā |
puna̭rvasū ha॒viṣā̭ va॒rdhaya̭ntī | pri॒ya-nde॒vānā॒-mapyḙtu॒ pāthaḥ̭ || 5
nakṣatraṃ - puṣyaḥ, devatā - bṛhaspatiḥ
bṛha॒spatiḥ̭ pratha॒mañjāya̭mānaḥ | ti॒ṣya̭-nnakṣa̭trama॒bhi samba̭bhūva |
śreṣṭho̭ de॒vānā॒-mpṛta̭nāsu ji॒ṣṇuḥ | di॒śo-'nu॒ sarvā॒ abha̭yanno astu |
ti॒ṣyaḥ̭ pu॒rastā̭du॒ta ma̭dhya॒to naḥ̭ | bṛha॒spati̭rnaḥ॒ pari̭pātu pa॒ścāt |
bādhḙ tā॒ndveṣo॒ abha̭ya-ṅkṛṇutām | su॒vīrya̭sya॒ pata̭yasyāma || 6
nakṣatraṃ -āśreṣam, devatā - sarpāḥ
i॒dagṃ sa॒rpebhyo̭ ha॒vira̭stu॒ juṣṭa᳚m | ā॒śre॒ṣā yeṣā̭manu॒yanti॒ cetaḥ̭ |
ye a॒ntari̭kṣa-mpṛthi॒vīṃ-kṣi॒yanti̭ | tena̭ ssa॒rpāso॒ hava॒māga̭miṣṭhāḥ |
ye ro̭ca॒ne sūrya॒syāpi̭ sa॒rpāḥ | ye diva̭-nde॒vī-manṷsa॒ñcara̭nti |
yeṣā̭māśre॒ṣā a̭nu॒yanti॒ kāma᳚m | tebhya̭-ssa॒rpebhyo॒ madhṷ-majjuhomi || 7
nakṣatraṃ - maghā, devatā - pitaraḥ
upa̭hūtāḥ pi॒taro॒ ye ma॒ghāsṷ | mano̭javasa-ssu॒kṛta̭-ssukṛ॒tyāḥ |
te no॒ nakṣa̭tre॒ hava॒māga̭miṣṭhāḥ | sva॒dhābhi̭rya॒jña-mpraya̭ta-ñjuṣantām |
ye a̭gnida॒gdhā ye-'na̭gni-dagdhāḥ | yḙ-'mullo॒ka-mpi॒taraḥ̭, kṣi॒yanti̭ |
yāgśca̭ vi॒dmayāgṃ ṷ ca॒ na pra̭vi॒dma | ma॒ghāsṷ ya॒jñagṃ sukṛ̭ta-ñjuṣantām || 8
nakṣatraṃ - pūrvaphalgunī, devatā - aryamā
gavā॒-mpatiḥ॒ phalgṷnī-nāmasi॒ tvam | tada̭ryamanvaruṇa mitra॒ cārṷ |
ta-ntvā̭ va॒yagṃ sa̭ni॒tāragṃ̭ sanī॒nām | jī॒vā jīva̭nta॒mupa॒ saṃvi~̭śema |
yene॒mā viśvā॒ bhuva̭nāni॒ sañji̭tā | yasya̭ de॒vā a̭nusaṃ॒ya~nti॒ cetaḥ̭ |
a॒rya॒mā rājā॒-'jara॒stu vi̭ṣmān | phalgṷnīnā-mṛṣa॒bho ro̭ravīti || 9
nakṣatraṃ - uttara phalgunī, devatā - bhagaḥ
śreṣṭho̭ de॒vānā᳚-mbhagavo bhagāsi | tattvā̭ viduḥ॒ phalgṷnī॒-stasya̭ vittāt |
a॒smabhyaṃ̭-kṣa॒trama॒jaragṃ̭ su॒vīrya᳚m | goma॒daśva̭-va॒dupa॒sannṷ-de॒ha |
bhago̭ha dā॒tā bhaga॒ itpra̭dā॒tā | bhago̭ de॒vīḥ phalgṷnī॒-rāvi̭veśa |
bhaga॒syetta-mpra̭sa॒va-ṅga̭mema | yatra̭ de॒vai-ssa̭dha॒māda̭-mmadema || 10
nakṣatraṃ - hastaḥ, devatā - savitā
āyā̭tu de॒va-ssa̭vi॒to pa̭yātu | hi॒ra॒ṇyayḙna su॒vṛtā॒ rathḙna |
vaha॒na॒, hastagṃ̭ su॒bhagaṃ̭-vi~dma॒nāpa̭sam | pra॒yaccha̭nta॒-mpapṷri॒-mpuṇya॒maccha̭ |
hastaḥ॒ praya̭ccha tva॒mṛtaṃ॒-va~sī̭yaḥ | dakṣi̭ṇena॒ prati̭gṛbhṇīma enat |
dā॒tāra̭-ma॒dya sa̭vi॒tā vi̭deya | yo no॒ hastā̭ya prasu॒vāti̭ ya॒jñam || 11
nakṣatraṃ - citrā, devatā - tvaṣṭā
tvaṣṭā॒ nakṣa̭tra-ma॒bhyḙti ci॒trām | su॒bhagṃ sa̭saṃyu~va॒tigṃ roca̭mānām |
ni॒ve॒śaya̭-nna॒mṛtā॒-nmartyāg̭śca | rū॒pāṇi̭ pi॒gṃ॒śa-nbhuva̭nāni॒ viśvā᳚ |
tanna॒stvaṣṭā॒ tadṷ ci॒trā vica̭ṣṭām | tannakṣa̭tra-mbhūri॒dā a̭stu॒ mahya᳚m |
tannaḥ̭ pra॒jāṃ-vī~॒rava̭tīgṃ sanotu | gobhi̭rno॒ aśvai॒-ssama̭naktu ya॒jñam || 12
nakṣatraṃ - svātī, devatā - vāyuḥ
vā॒yu-rnakṣa̭tra-ma॒bhyḙti॒ niṣṭyā᳚m | ti॒gmaśṛ̭ṅgo vṛṣa॒bho rorṷvāṇaḥ |
sa॒mī॒raya॒-nbhuva̭nā māta॒riśvā᳚ | apa॒ dveṣāgṃ̭si nudatā॒marā̭tīḥ |
tanno̭ vā॒yastadu॒ niṣṭyā̭ śṛṇotu | tannakṣa̭tra-mbhūri॒dā a̭stu॒ mahya᳚m |
tanno̭ de॒vāso॒ anṷ jānantu॒ kāma᳚m | yathā॒ tarḙma duri॒tāni॒ viśvā᳚ || 13
nakṣatraṃ - viśākhā, devatā - indrāgnī
dū॒rama॒smacchatra̭vo yantu bhī॒tāḥ | tadi̭ndrā॒gnī kṛ̭ṇutā॒-ntadviśā̭khe |
tanno̭ de॒vā anṷmadantu ya॒jñam | pa॒ścā-tpu॒rastā॒-dabha̭yanno astu |
nakṣa̭trāṇā॒-madhi̭patnī॒ viśā̭khe | śreṣṭhā̭-vindrā॒gnī bhuva̭nasya go॒pau |
viṣṷ̄ca॒-śśatrṷ̄napa॒bādha̭mānau | apa॒kṣudha̭-nnudatā॒marā̭tim || 14
paurṇamāsi
pū॒rṇā pa॒ścādu॒ta pū॒rṇā pu॒rastā᳚t | unma̭dhya॒taḥ pau᳚rṇamā॒sī ji̭gāya |
tasyā᳚-nde॒vā adhi̭ saṃ॒-va~sa̭ntaḥ | u॒tta॒me nāka̭ i॒ha mā̭dayantām |
pṛ॒thvī su॒varcā̭ yuva॒ti-ssa॒joṣāḥ᳚ | pau॒rṇa॒mā॒syuda̭gā॒-cchobha̭mānā |
ā॒pyā॒yaya̭ntī duri॒tāni॒ viśvā᳚ | u॒ru-nduhāṃ॒-ya~ja̭mānāya ya॒jñam || 15
nakṣatraṃ - anūrādhā, devatā - mitraḥ
ṛ॒ddhyāsma̭ ha॒vyai-rnama̭sopa॒-sadya̭ | mi॒tra-nde॒va-mmi̭tra॒dheya̭nno astu |
a॒nū॒rā॒dhān, ha॒viṣā̭ va॒rdhaya̭ntaḥ | śa॒ta-ñjī̭vema śa॒rada॒-ssavī̭rāḥ |
ci॒traṃ-nakṣa̭tra॒-muda̭gā-tpu॒rastā᳚t | a॒nū॒rā॒dhā sa॒ iti॒ yadvada̭nti |
tanmi॒tra ḙti pa॒thibhi̭-rdeva॒yānaiḥ᳚ | hi॒ra॒ṇyayai॒-rvita̭tai-ra॒ntari̭kṣe || 16
nakṣatraṃ - jyeṣṭhā, devatā - indraḥ
indro᳚ jye॒ṣṭhā manu॒ nakṣa̭trameti | yasmi̭n vṛ॒traṃ-vṛ~̭tra॒ tūryḙ ta॒tāra̭ |
tasmi̭nva॒ya-ma॒mṛta॒-nduhā̭nāḥ | kṣudha̭ntarema॒ duri̭ti॒-nduri̭ṣṭim |
pu॒ra॒nda॒rāya̭ vṛṣa॒bhāya̭ dhṛ॒ṣṇave᳚ | aṣā̭ḍhāya॒ saha̭mānāya mī॒ḍhuṣe᳚ |
indrā̭ya jye॒ṣṭhā madhṷma॒dduhā̭nā | u॒ru-ṅkṛ̭ṇotu॒ yaja̭mānāya lo॒kam || 17
nakṣatraṃ - mūlam, devatā - prajāpatiḥ
mūla̭-mpra॒jāṃ-vī~॒rava̭tīṃ-vi~deya | parā᳚cyetu॒ nir-ṛ̭tiḥ parā॒cā |
gobhi॒-rnakṣa̭tra-mpa॒śubhi॒-ssama̭ktam | aha̭-rbhūyā॒-dyaja̭mānāya॒ mahya᳚m |
aha̭rno a॒dya sṷvi॒te da̭dhātu | mūla॒-nnakṣa̭tra॒miti॒ yadvada̭nti |
parā̭cīṃ-vā~॒cā nir-ṛ̭ti-nnudāmi | śi॒va-mpra॒jāyai̭ śi॒vama̭stu॒ mahya᳚m || 18
nakṣatraṃ - pūrvāṣāḍhā, devatā - āpaḥ
yā di॒vyā āpaḥ॒ paya̭sā sambabhū॒vuḥ | yā a॒ntari̭kṣa u॒ta pārthi̭vī॒ryāḥ |
yāsā̭maṣā॒ḍhā a̭nu॒yanti॒ kāma᳚m | tā na॒ āpa॒-śśagg syo॒nā bha̭vantu |
yāśca॒ kūpyā॒ yāśca̭ nā॒dyā᳚-ssamu॒driyāḥ᳚ | yāśca̭ vaiśa॒ntīru॒ta prā̭sa॒cīryāḥ |
yāsā̭maṣā॒ḍhā madhṷ bha॒kṣaya̭nti | tā na॒ āpa॒-śśagg syo॒nā bha̭vantu || 19
nakṣatraṃ - uttarāṣāḍhā, devatā - viśvedevaḥ
tanno॒ viśve॒ upa̭ śṛṇvantu de॒vāḥ | tada̭ṣā॒ḍhā a॒bhisaṃya~̭ntu ya॒jñam |
tannakṣa̭tra-mprathatā-mpa॒śubhyaḥ̭ | kṛ॒ṣi-rvṛ॒ṣṭi-ryaja̭mānāya kalpatām |
śu॒bhrāḥ ka॒nyā̭ yuva॒taya̭-ssu॒peśa̭saḥ | ka॒rma॒kṛta̭-ssu॒kṛto̭ vī॒ryā̭vatīḥ |
viśvā᳚-nde॒vān, ha॒viṣā̭ va॒rdhaya̭ntīḥ |
a॒ṣā॒ḍhāḥ kāma॒ mupa̭yāntu ya॒jñam || 20
nakṣatraṃ - abhijit, devatā - brahmā
yasmi॒-nbrahmā॒bhyaja̭ya॒-thsarva̭me॒tat | a॒muñca̭ lo॒ka mi॒damṷ̄ca॒ sarva᳚m |
tanno॒ nakṣa̭tra-mabhi॒ji-dvi॒jitya̭ | śriya̭-ndadhā॒tva-hṛ̭ṇīyamānam |
u॒bhau lo॒kau brahma̭ṇā॒ sañji̭te॒mau | tanno॒ nakṣa̭tra-mabhi॒ji-dvica̭ṣṭām |
tasmi̭n va॒ya-mpṛta̭nā॒ ssañja̭yema | tanno̭ de॒vāso॒ anṷjānantu॒ kāma᳚m || 21
nakṣatraṃ - śravaṇam, devatā - viṣṇuḥ
śṛ॒ṇvanti̭ śro॒ṇā-ma॒mṛta̭sya go॒pām | puṇyā̭masyā॒ upa̭śṛṇomi॒ vāca᳚m |
ma॒hī-nde॒vīṃ-vi~ṣṇṷpatnī majū॒ryām | pra॒tīcī̭ menāgṃ ha॒viṣā̭ yajāmaḥ |
tre॒dhā viṣṇṷ-rurugā॒yo vica̭krame | ma॒hī-ndiva̭-mpṛthi॒vī-ma॒ntari̭kṣam |
tacchro॒ṇaiti॒ śrava̭-i॒cchamā̭nā | puṇya॒gg॒ ślokaṃ॒-ya~ja̭mānāya kṛṇva॒tī || 22
nakṣatraṃ - śraviṣṭā, devatā - vasavaḥ
a॒ṣṭau de॒vā vasa̭vasso॒myāsaḥ̭ | cata̭sro de॒vī ra॒jarā॒-śśravi̭ṣṭhāḥ |
te ya॒jña-mpā᳚ntu॒ raja̭saḥ pa॒rastā᳚t | saṃ॒va~॒thsa॒rīṇa̭-ma॒mṛtagg̭ sva॒sti |
ya॒jña-nnaḥ̭ pāntu॒ vasa̭vaḥ pu॒rastā᳚t | da॒kṣi॒ṇa॒to̭-'bhiya̭ntu॒ śravi̭ṣṭhāḥ |
puṇya॒nnakṣa̭trama॒bhi saṃvi~̭śāma | mā no॒ arā̭ti-ra॒ghaśa॒gṃ॒ sāganṋ || 23
nakṣatraṃ - śatabhiṣak, devatā - varuṇaḥ
kṣa॒trasya॒ rājā॒ varṷṇo-'dhirā॒jaḥ | nakṣa̭trāṇāgṃ śa॒tabhi̭ṣa॒g vasi̭ṣṭhaḥ |
tau de॒vebhyaḥ̭ kṛṇuto dī॒rghamāyaḥ̭ | śa॒tagṃ sa॒hasrā̭ bheṣa॒jāni̭ dhattaḥ |
ya॒jñanno॒ rājā॒ varṷṇa॒ upa̭yātu | tanno॒ viśvḙ a॒bhisaṃya~̭ntu de॒vāḥ |
tanno॒ nakṣa̭tragṃ śa॒tabhi̭ṣag juṣā॒ṇam | dī॒rghamāyuḥ॒ prati̭ra-dbheṣa॒jāni̭ || 24
nakṣatraṃ - pūrvaproṣṭhapadā, devatā - ajayekapādaḥ
a॒ja eka̭pā॒- duda̭gā-tpu॒rastā᳚t | viśvā̭ bhū॒tāni̭ prati॒ moda̭mānaḥ |
tasya̭ de॒vāḥ pra̭sa॒vaṃ-ya~̭nti॒ sarve᳚ | pro॒ṣṭha॒pa॒dāso̭ a॒mṛta̭sya go॒pāḥ |
vi॒bhrāja̭māna-ssamidhā॒na u॒graḥ | ā-'ntari̭kṣa-maruha॒da-dga॒ndyām |
tagṃ sūrya̭-nde॒va-ma॒jameka̭pādam | pro॒ṣṭha॒pa॒dāso॒ anṷyanti॒ sarve᳚ || 25
nakṣatraṃ - uttaraproṣṭhapadā, devatā - ahirbuddhniyaḥ
ahi̭-rbu॒ddhniyaḥ॒ pratha̭māna eti | śreṣṭho̭ de॒vānā̭mu॒ta mānṷṣāṇām |
ta-mbrā᳚hma॒ṇā-sso̭ma॒pā-sso॒myāsaḥ̭ | pro॒ṣṭha॒pa॒dāso̭ a॒bhira̭kṣanti॒ sarve᳚ |
ca॒tvāra॒ eka̭ma॒bhi karma̭ de॒vāḥ | pro॒ṣṭha॒pa॒dāsa॒ iti॒ yān, vada̭nti |
te bu॒ddhaniya̭-mpari॒ṣadyagg̭ stu॒vantaḥ̭ | ahigṃ̭ rakṣanti॒ nama̭sopa॒ sadya̭ || 26
nakṣatraṃ - revatī, devatā - pūṣā
pū॒ṣā re॒vatyanvḙti॒ panthā᳚m | pu॒ṣṭi॒patī̭ paśu॒pā vāja̭bastyau |
i॒māni̭ ha॒vyā praya̭tā juṣā॒ṇā | su॒gairno॒ yānai॒rupa̭yātāṃ-ya~॒jñam |
kṣu॒drā-npa॒śū-nra̭kṣatu re॒vatī̭ naḥ | gāvo̭ no॒ aśvā॒gṃ॒ anvḙtu pū॒ṣā |
anna॒gṃ॒ rakṣa̭ntau bahu॒dhā virṷ̄pam | vājagṃ̭ sanutāṃ॒-ya~ja̭mānāya ya॒jñam || 27
nakṣatraṃ - aśvinī, devatā - aśvinī deva
tada॒śvinā̭-vaśva॒yujo-pa̭yātām | śubha॒ṅgami̭ṣṭhau su॒yamḙbhi॒raśvaiḥ᳚ |
svannakṣa̭tragṃ ha॒viṣā॒ yaja̭ntau | maddhvā॒-sampṛ̭ktau॒ yajṷṣā॒ sama̭ktau |
yau de॒vānā᳚-mbhi॒ṣajaṷ havyavā॒hau | viśva̭sya dū॒tā-va॒mṛta̭sya go॒pau |
tau nakṣa̭traṃ-jujuṣā॒ṇo-pa̭yātām | namo॒-'śvibhyā᳚-ṅkṛṇumo-'śva॒gyubhyā᳚m || 28
nakṣatraṃ - apabharaṇī, devatā - yamaḥ
apa̭ pā॒pmāna॒-mbhara̭ṇī-rbharantu | tadya॒mo rājā॒ bhaga̭vā॒n॒, vica̭ṣṭām |
lo॒kasya॒ rājā̭ maha॒to ma॒hān, hi | su॒gannaḥ॒ panthā॒mabha̭ya-ṅkṛṇotu |
yasmi॒-nnakṣa̭tre ya॒ma eti॒ rājā᳚ | yasmi̭nnena-ma॒bhyaṣi̭ñcanta de॒vāḥ |
tada̭sya ci॒tragṃ ha॒viṣā̭ yajāma | apa̭ pā॒pmāna॒-mbhara̭ṇī-rbharantu || 29
amāvāsi
ni॒veśa̭nī sa॒ṅgama̭nī॒ vasṷ̄nāṃ॒-vi~śvā̭ rū॒pāṇi॒ vasū᳚nyā-ve॒śaya̭ntī |
sa॒ha॒sra॒-po॒ṣagṃ su॒bhagā॒ rarā̭ṇā॒ sā na॒ āga॒n varca̭sā saṃvi~dā॒nā |
yattḙ de॒vā ada̭dhu-rbhāga॒dheya॒-mamā̭vāsye saṃ॒va~sa̭nto mahi॒tvā |
sā no̭ ya॒jña-mpi̭pṛhi viśvavāre ra॒yinno̭ dhehi subhage su॒vīra᳚m || 30
oṃ śānti॒-śśānti॒-śśāntiḥ̭ ||
31-40: Optional for Additional Chanting
candramā
navo̭ navo bhavati॒ jāya̭mā॒no-'hnā᳚-ṅke॒tu-ru॒ṣasā̭ me॒tyagre᳚ |
bhā॒ga-nde॒vebhyo॒ vida̭dhātyā॒ya-npraca॒ndramā᳚stiriti dī॒rghamāyuḥ̭ ||
yamā̭di॒tyā a॒gṃ॒śumā᳚pyā॒yaya̭nti॒ yamakṣi̭ta॒-makṣi̭tayaḥ॒ piba̭nti |
tena̭ no॒ rājā॒ varṷṇo॒ bṛha॒spati॒ rāpyā̭yayantu॒ bhuva̭nasya go॒pāḥ || 31
aho rātra
ye virṷ̄pe॒ sama̭nasā saṃvya~ya̭ntī | sa॒mā॒na-ntantṷ-mparitā-ta॒nāte᳚ |
vi॒bhū pra॒bhū a̭nu॒bhū vi॒śvato̭ huve | te no॒ nakṣa̭tre॒ hava॒māga̭-metam |
va॒ya-nde॒vī brahma̭ṇā saṃvi~dā॒nāḥ | su॒ratnā̭so de॒vavī̭ti॒-ndadhā̭nāḥ |
a॒ho॒rā॒tre ha॒viṣā̭ va॒rdhaya̭ntaḥ | ati̭ pā॒pmāna॒-mati̭muktyā gamema || 32
uṣā
pratyṷva dṛśyāya॒tī | vyu॒cchantī̭ duhi॒tā di॒vaḥ |
a॒po ma॒hī vṛ̭ṇute॒ cakṣṷṣā | tamo॒ jyoti̭ṣkṛṇoti sū॒narī᳚ |
udu॒ striyā᳚ssacate॒ sūryaḥ̭ | sa cā̭ u॒dyannakṣa̭tra marci॒mat |
ta vedṷṣo॒ vyuṣi॒ sūrya̭sya ca | sambha॒ktena̭ gamemahi || 33
nakṣatraḥ
tanno॒ nakṣa̭tra marci॒mat | bhā॒nu॒matteja̭ u॒cchara̭t |
upa̭ya॒jña-mi॒hāga̭mat | pranakṣa̭trāya de॒vāya̭ | indrā॒yendugṃ̭ havāmahe |
sa na̭ ssavi॒tā sṷvathsa॒nim | pu॒ṣṭi॒dāṃ-vī~॒rava̭ttamam || 34
sūryaḥ
udu॒tya-ñjā॒tavḙdasa-nde॒vaṃ-va~̭hanti ke॒tavaḥ̭ | dṛ॒śe viśvā̭ya॒ sūrya᳚m |
ci॒tra-nde॒vānā॒ muda̭gā॒danī̭ka॒-ñcakṣṷ-rmi॒trasya॒ varṷṇasyā॒gneḥ |
ā-'prā॒ dyāvā̭pṛthi॒vī a॒ntari̭kṣa॒gṃ॒ sūrya̭ ā॒tmā jaga̭tasta॒sthuṣa̭śca || 35
aditiḥ
adi̭tirna uruṣya॒-tvadi̭ti॒-śśarma̭ yacchatu | adi̭tiḥ pā॒tvagṃ ha̭saḥ|
ma॒hīmū॒ṣu mā॒taragṃ̭ suvra॒tānā̭-mṛ॒tasya॒ patnī॒ mava̭se huvema |
tu॒vi॒kṣa॒trā-ma॒jara̭ntī murū॒cīgṃ su॒śarmā̭ṇa॒-madi̭tigṃ su॒praṇī̭tim || 36
viṣṇuḥ
i॒daṃ-vi~ṣṇu॒-rvica̭krame tre॒dhā nida̭dhe pa॒dam | samṷ̄ḍhamasya pāgṃ su॒re |
pratadviṣṇṷ stavate vī॒ryā̭ya | mṛ॒go na bhī॒maḥ kṷca॒ro gi̭ri॒ṣṭhāḥ |
yasyo॒ruṣṷ tri॒ṣu vi॒krama̭ṇeṣu | adhi̭kṣi॒yanti॒ bhuva̭nāni॒ viśvā᳚ || 37
agniḥ
a॒gni-rmū॒drdhā di॒vaḥ ka॒kutpatiḥ̭ pṛthi॒vyā a॒yam |
a॒pāgṃ retāgṃ̭si jinvati |
bhuvo̭ ya॒jñasya॒ raja̭saśca ne॒tā yatrā̭ ni॒yudbhi॒-ssaca̭se śi॒vābhiḥ̭ |
di॒vi mū॒drdhāna̭-ndadhiṣe suva॒r॒ṣā-ñji॒hvāma̭gne cakṛṣe havya॒vāhaṃ᳚ || 38
anumatī
anṷno॒-'dyānṷmati-rya॒jña-nde॒veṣṷ manyatām |
a॒gniśca̭ havya॒vāha̭no॒ bhava̭tā-ndā॒śuṣe॒ mayaḥ̭ |
anvida̭numate॒ tva-mmanyā̭sai॒ śañca̭ naḥ kṛdhi |
kratve॒ dakṣā̭ya no hinu॒ praṇa॒ āyūgṃ̭ṣi tāriṣaḥ || 39
havyavāhaḥ (agniḥ)
ha॒vya॒vāha̭mabhi-māti॒ṣāha᳚m | ra॒kṣo॒haṇa॒-mpṛta̭nāsu ji॒ṣṇum |
jyoti̭ṣmanta॒-ndīdya̭ta॒-mpura̭ndhim | a॒gnigg svi̭ṣṭa॒ kṛta॒māhṷvema |
svi̭ṣṭa magne a॒bhita-tpṛ̭ṇāhi | viśvā̭ deva॒ pṛta̭nā a॒bhiṣya |
u॒runnaḥ॒ panthā᳚-mpradi॒śan vibhā̭hi | jyoti̭ṣmaddhehya॒ jara̭nna॒ āyuḥ̭ || 40
oṃ śānti॒-śśānti॒-śśāntiḥ̭ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.