(𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑍇𑌵𑍀𑌭𑌾𑌗𑌵𑌤𑌂, 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶 𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑌂, 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑍋𑌽𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃, 𑌮𑌣𑌿𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌨 - 3)
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌤𑌦𑍇𑌵 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌸𑌦𑌨𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌭𑌾𑌗𑍇 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ।
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰 𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌸𑍍𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑌾𑌃 ॥ 1 ॥
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑌶𑍍𑌚𑍈𑌕𑍋 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪 𑌏𑌵 𑌚 ।
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪 𑌸𑌞𑍍𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍃𑌤𑍀𑌯𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑌃 ॥ 2 ॥
𑌏𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌥𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌵𑌿𑌤𑌾𑌨𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌧𑍂𑌪𑍈𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌧𑍂𑌪𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 3 ॥
𑌕𑍋𑌟𑌿𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌸𑌮𑌾𑌃 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌜𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑌾𑌃 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌃 ।
𑌤𑌨𑍍𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌤𑌃 𑌕𑌾𑌶𑍍𑌮𑍀𑌰𑌵𑌨𑌿𑌕𑌾 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾 ॥ 4 ॥
𑌮𑌲𑍍𑌲𑌿𑌕𑌾𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌵𑌨𑌿𑌕𑌾 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌲𑌕𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌅𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌾 𑌮𑍃𑌗𑌮𑌦𑍈𑌃 𑌪𑍂𑌰𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌸𑍍𑌰𑌵𑌾 𑌨𑍃𑌪 ॥ 5 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌟𑌵𑍀 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌦𑍍𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑍋𑌪𑌾𑌨𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾 ।
𑌸𑍁𑌧𑌾𑌰𑌸𑍇𑌨𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌗𑍁𑌞𑍍𑌜𑌨𑍍𑌮𑌤𑍍𑌤𑌮𑌧𑍁𑌵𑍍𑌰𑌤𑌾 ॥ 6 ॥
𑌹𑌂𑌸𑌕𑌾𑌰𑌣𑍍𑌡𑌵𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌪𑍂𑌰𑌿𑌤 𑌦𑌿𑌕𑍍𑌤𑌟𑌾 ।
𑌵𑌨𑌿𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌗𑌨𑍍𑌧𑍈𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌣𑌿𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪𑌂 𑌸𑍁𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑍇 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌗𑌾𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑍈𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍈𑌃 ।
𑌸𑌭𑌾𑌸𑌦𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌵𑌶𑌾 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌜𑌗𑌦𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑌾 ॥ 8 ॥
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌤𑍁 𑌮𑍋𑌚𑌯𑌤𑍍𑌯𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌾 ।
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑍋𑌪𑌦𑍇𑌶𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑍇 𑌤𑍃𑌤𑍀𑌯𑍇 𑌨𑍃𑌪 𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑍇 ॥ 9 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌥𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑍇 𑌚𑍈𑌵 𑌜𑌗𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌨𑌮𑍍 ।
𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌸𑌹𑌿𑌤𑌾 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 𑌜𑌗𑌦𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑌾 ॥ 10 ॥
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌗𑍃𑌹𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌞𑍍𑌛𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑍈𑌃 𑌪𑌰𑍈𑌃 ।
𑌸𑍋𑌪𑌾𑌨𑍈𑌰𑍍𑌦𑌶𑌭𑌿𑌰𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌞𑍍𑌚𑌕𑍋𑌪𑍍𑌯𑌧𑌿𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ॥ 11 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌶𑍍𑌚 𑌈𑌶𑍍𑌵𑌰𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌦𑌾𑌶𑌿𑌵𑌃 ।
𑌏𑌤𑍇 𑌮𑌞𑍍𑌚𑌖𑍁𑌰𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌫𑌲𑌕𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌦𑌾𑌶𑌿𑌵𑌃 ॥ 12 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍋𑌪𑌰𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌭𑍁𑌵𑌨𑍇𑌶𑍋 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ।
𑌯𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌨𑌿𑌜𑌲𑍀𑌲𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌧𑌾𑌭𑍂𑌤𑌾 𑌬𑌭𑍂𑌵𑌹 ॥ 13 ॥
𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾𑌦𑍗 𑌤𑍁 𑌸 𑌏𑌵𑌾𑌯𑌂 𑌤𑌦𑌰𑍍𑌧𑌾𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌪 𑌦𑌰𑍍𑌪𑌨𑌾𑌶𑍋𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌕𑍋𑌟𑌿 𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌪𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌃 ॥ 14 ॥
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌣𑌿𑌭𑍂𑌷𑌣 𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌹𑌰𑌿𑌣𑌾𑌭𑍀𑌤𑌿𑌪𑌰𑌶𑍂𑌨𑍍𑌵𑌰𑌂 𑌚 𑌨𑌿𑌜𑌬𑌾𑌹𑍁𑌭𑌿𑌃 ॥ 15 ॥
𑌦𑌧𑌾𑌨𑌃 𑌷𑍋𑌡𑌶𑌾𑌬𑍍𑌦𑍋𑌽𑌸𑍗 𑌦𑍇𑌵𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ।
𑌕𑍋𑌟𑌿𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌕𑌾𑌶𑌶𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑍋𑌟𑌿 𑌸𑍁𑌶𑍀𑌤𑌲𑌃 ॥ 16 ॥
𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌫𑌟𑌿𑌕 𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌶𑍀𑌤𑌲 𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌃 ।
𑌵𑌾𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑍇 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌷𑌣𑍍𑌣𑌾𑌽𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌭𑍁𑌵𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 ॥ 17 ॥
𑌨𑌵𑌰𑌤𑍍𑌨𑌗𑌣𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌦𑌾𑌮 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾 ।
𑌤𑌪𑍍𑌤𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌸𑌨𑍍𑌨𑌦𑍍𑌧 𑌵𑍈𑌦𑍂𑌰𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌭𑍂𑌷𑌣𑌾 ॥ 18 ॥
𑌕𑌨𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍀𑌚𑌕𑍍𑌰𑌤𑌾𑌟𑌙𑍍𑌕 𑌵𑌿𑌟𑌙𑍍𑌕 𑌵𑌦𑌨𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌾 ।
𑌲𑌲𑌾𑌟𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌭𑌵 𑌵𑌿𑌜𑌿𑌤𑌾𑌰𑍍𑌧𑌸𑍁𑌧𑌾𑌕𑌰𑌾 ॥ 19 ॥
𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌿𑌰𑌸𑍍𑌕𑌾𑌰𑌿𑌰𑌦𑌚𑍍𑌛𑌦 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾 ।
𑌲𑌸𑌤𑍍𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌕𑌸𑍍𑌤𑍂𑌰𑍀𑌤𑌿𑌲𑌕𑍋𑌦𑍍𑌭𑌾𑌸𑌿𑌤𑌾𑌨𑌨𑌾 ॥ 20 ॥
𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯 𑌚𑍂𑌡𑌾𑌮𑌣𑌿 𑌸𑍍𑌫𑌾𑌰 𑌚𑌞𑍍𑌚𑌚𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌕𑌾 ।
𑌉𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌕𑌵𑌿𑌸𑌮𑌸𑍍𑌵𑌚𑍍𑌛 𑌨𑌾𑌸𑌾𑌭𑌰𑌣 𑌭𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾 ॥ 21 ॥
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌕𑌲𑌮𑍍𑌬𑌿𑌤𑌸𑍍𑌵𑌚𑍍𑌛 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌗𑍁𑌚𑍍𑌛 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾 ।
𑌪𑌾𑌟𑍀𑌰 𑌪𑌙𑍍𑌕 𑌕𑌰𑍍𑌪𑍂𑌰 𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤 𑌸𑍍𑌤𑌨𑍀 ॥ 22 ॥
𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌾 𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶 𑌕𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾 ।
𑌦𑌾𑌡𑌿𑌮𑍀𑌫𑌲𑌬𑍀𑌜𑌾𑌭 𑌦𑌨𑍍𑌤𑌪𑌙𑍍𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾 ॥ 23 ॥
𑌅𑌨𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌘𑌟𑌿𑌤 𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤 𑌮𑌸𑍍𑌤𑌕𑌾 ।
𑌮𑌤𑍍𑌤𑌾𑌲𑌿𑌮𑌾𑌲𑌾𑌵𑌿𑌲𑌸𑌦𑌲𑌕𑌾𑌢𑍍𑌯 𑌮𑍁𑌖𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌾 ॥ 24 ॥
𑌕𑌲𑌙𑍍𑌕𑌕𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌯𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤 𑌶𑌰𑌚𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑌿𑌭𑌾𑌨𑌨𑌾 ।
𑌜𑌾𑌹𑍍𑌨𑌵𑍀𑌸𑌲𑌿𑌲𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤 𑌶𑍋𑌭𑌿𑌨𑌾𑌭𑌿𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾 ॥ 25 ॥
𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯 𑌶𑌕𑌲𑌾𑌬𑌦𑍍𑌧 𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾 ।
𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕𑌦𑌲𑌾𑌕𑌾𑌰 𑌨𑌯𑌨𑌤𑍍𑌰𑌯𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀 ॥ 26 ॥
𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌚𑍍𑌛 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌗 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌰𑌾𑌗𑍋𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾 ।
𑌰𑌤𑍍𑌨𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌿𑌣𑌿𑌕𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌕𑌙𑍍𑌕𑌣𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾 ॥ 27 ॥
𑌮𑌣𑌿𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌸𑌰𑌾𑌪𑌾𑌰 𑌲𑌸𑌤𑍍𑌪𑌦𑌕𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌿𑌃 ।
𑌰𑌤𑍍𑌨𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑌿𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌤𑌤 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌜𑌾𑌲𑌲𑌸𑌤𑍍𑌕𑌰𑌾 ॥ 28 ॥
𑌕𑌞𑍍𑌚𑍁𑌕𑍀𑌗𑍁𑌮𑍍𑌫𑌿𑌤𑌾𑌪𑌾𑌰 𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌤𑌤𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌃 ।
𑌮𑌲𑍍𑌲𑌿𑌕𑌾𑌮𑍋𑌦𑌿 𑌧𑌮𑍍𑌮𑌿𑌲𑍍𑌲 𑌮𑌲𑍍𑌲𑌿𑌕𑌾𑌲𑌿𑌸𑌰𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾 ॥ 29 ॥
𑌸𑍁𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌨𑌿𑌬𑌿𑌡𑍋𑌤𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗 𑌕𑍁𑌚𑌭𑌾𑌰𑌾𑌲𑌸𑌾 𑌶𑌿𑌵𑌾 ।
𑌵𑌰𑌪𑌾𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌾𑌭𑍀𑌤𑌿 𑌲𑌸𑌦𑍍𑌬𑌾𑌹𑍁 𑌚𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌯𑌾 ॥ 30 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌵𑍇𑌷𑌾𑌢𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍁𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌵𑌲𑍍𑌲𑌰𑍀 ।
𑌸𑍗𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌯𑌧𑌾𑌰𑌾𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌜𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌮𑌯𑍀 ॥ 31 ॥
𑌨𑌿𑌜𑌸𑌂𑌲𑌾𑌪𑌮𑌾𑌧𑍁𑌰𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑌰𑍍𑌤𑍍𑌸𑌿𑌤𑌕𑌚𑍍𑌛𑌪𑍀 ।
𑌕𑍋𑌟𑌿𑌕𑍋𑌟𑌿𑌰𑌵𑍀𑌨𑍍𑌦𑍂𑌨𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌯𑌾 𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑍀 𑌪𑌰𑌾 ॥ 32 ॥
𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌸𑌖𑍀𑌭𑌿𑌰𑍍𑌦𑌾𑌸𑍀𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾𑌦𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑌿𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌾 ॥ 33 ॥
𑌇𑌚𑍍𑌛𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 ।
𑌲𑌜𑍍𑌜𑌾 𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌃 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾 𑌦𑌯𑌾 ॥ 34 ॥
𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍍𑌮𑍇𑌧𑌾𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌿𑌰𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌰𑍍𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑌤𑍍𑌯𑍋𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾𑌃 ।
𑌜𑌯𑌾 𑌚 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌾 𑌚𑍈𑌵𑌾𑌪𑍍𑌯𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌚𑌾𑌪𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾 ॥ 35 ॥
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 𑌦𑍋𑌗𑍍𑌧𑍍𑌰𑍀 𑌤𑍍𑌵𑌘𑍋𑌰𑌾 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾 𑌨𑌵𑌾 ।
𑌪𑍀𑌠𑌶𑌕𑍍𑌤𑌯 𑌏𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍇𑌵𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌯𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑌾𑌮𑍍 ॥ 36 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑌭𑌾𑌗𑍇𑌸𑍍𑌤𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀𑌤𑍗 𑌶𑌙𑍍𑌖𑌪𑌦𑍍𑌮𑌕𑍗 ।
𑌨𑌵𑌰𑌤𑍍𑌨 𑌵𑌹𑌾𑌨𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 𑌵𑍈 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌸𑍍𑌰𑌵𑌾𑌃 ॥ 37 ॥
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌧𑌾𑌤𑍁𑌵𑌹𑌾𑌨𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌧𑌿𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑌤𑌾𑌃 ।
𑌸𑍁𑌧𑌾𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌗𑌾𑌮𑌿𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌨𑍃𑌪𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮 ॥ 38 ॥
𑌸𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌭𑍁𑌵𑌨𑍇𑌶𑌾𑌨𑍀 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑍇 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌶 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌹𑍇𑌶𑌸𑍍𑌯 𑌯𑌤𑍍𑌸𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌦𑍇𑌵 𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌥𑌾 ॥ 39 ॥
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿 𑌗𑍃𑌹𑌸𑍍𑌯𑌾𑌽𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣𑌂 𑌶𑍃𑌣𑍁 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌪 ।
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌯𑍋𑌜𑌨𑌾𑌯𑌾𑌮𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌚𑌕𑍍𑌷𑌤𑍇 ॥ 40 ॥
𑌤𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌶𑌾𑌲𑌾𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌗𑍁𑌣𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾𑌃 ।
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌗𑌤𑌂 𑌤𑍍𑌵𑍇𑌤𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑌾𑌧𑌾𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ॥ 41 ॥
𑌸𑌙𑍍𑌕𑍋𑌚𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌕𑌾𑌶𑌶𑍍𑌚 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇𑌽𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ।
𑌪𑌟𑌵𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌵𑌶𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌲𑌯𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌜𑌨𑍇 𑌤𑌥𑌾 ॥ 42 ॥
𑌶𑌾𑌲𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌪𑌰𑌾𑌵𑌧𑌿 ।
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌗𑍃𑌹𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌮𑌹𑍋𑌮𑌯𑍀 ॥ 43 ॥
𑌯𑍇𑌯𑍇 𑌉𑌪𑌾𑌸𑌕𑌾𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌃 ।
𑌦𑍇𑌵𑍇𑌷𑍁 𑌨𑌾𑌗𑌲𑍋𑌕𑍇𑌷𑍁 𑌮𑌨𑍁𑌷𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌵𑌿𑌤𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌚 ॥ 44 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌪𑌿 𑌵𑍍𑌰𑌜𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌪 ।
𑌦𑍇𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌯𑌜𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑍍𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌰𑍍𑌚𑌨𑍇 𑌰𑌤𑌾𑌃 ॥ 45 ॥
𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌮𑌹𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑌾 ।
𑌘𑍃𑌤𑌕𑍁𑌲𑍍𑌯𑌾 𑌦𑍁𑌗𑍍𑌧𑌕𑍁𑌲𑍍𑌯𑌾 𑌦𑌧𑌿𑌕𑍁𑌲𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌧𑍁𑌸𑍍𑌰𑌵𑌾𑌃 ॥ 46 ॥
𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌰𑌿𑌤𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌮𑍃𑌤𑌵𑌹𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌃 ।
𑌦𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌰𑌸𑌵𑌹𑌾𑌃 𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌜𑍍𑌜𑌮𑍍𑌬𑍂𑌰𑌸𑌵𑌹𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌃 ॥ 47 ॥
𑌆𑌮𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍁𑌰𑌸𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑌃 ।
𑌮𑌨𑍋𑌰𑌥𑌫𑌲𑌾𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌵𑌾𑌪𑍍𑌯𑌃 𑌕𑍂𑌪𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ॥ 48 ॥
𑌯𑌥𑍇𑌷𑍍𑌟𑌪𑌾𑌨𑌫𑌲𑌦𑌾𑌨 𑌨𑍍𑌯𑍂𑌨𑌂 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 ।
𑌨 𑌰𑍋𑌗𑌪𑌲𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌜𑌰𑌾 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌕𑌦𑌾𑌚𑌨 ॥ 49 ॥
𑌨 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌨 𑌚 𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌾𑌦𑌿𑌕𑌂 𑌤𑌥𑌾 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌯𑍁𑌵𑌾𑌨𑌃 𑌸𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌃 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌚𑌸𑌃 ॥ 50 ॥
𑌭𑌜𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌭𑍁𑌵𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀𑌮𑍍 ।
𑌕𑍇𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑌲𑍋𑌕𑌤𑌾𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾𑌃 𑌕𑍇𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑌾𑌮𑍀𑌪𑍍𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌗𑌤𑌾𑌃 ॥ 51 ॥
𑌸𑌰𑍂𑌪𑌤𑌾𑌂 𑌗𑌤𑌾𑌃 𑌕𑍇𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑌾𑌰𑍍𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌚 𑌪𑌰𑍇𑌗𑌤𑌾𑌃 ।
𑌯𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 52 ॥
𑌸𑌮𑌷𑍍𑌟𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍇𑌵𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌜𑌗𑌦𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀𑌮𑍍 ।
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌕𑍋𑌟𑌿𑌮𑌹𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑌨𑍍𑌤 𑌉𑌪𑌾𑌸𑌤𑍇 ॥ 53 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌕𑌲𑌾𑌃 𑌸𑌾𑌮𑍍𑌯𑌾𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾𑌤𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌰𑌣𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌰𑍂𑌪𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌯𑌾 𑌶𑌬𑌲𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌮𑍍 ॥ 54 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌥𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌮𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌣𑌿𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ।
𑌨 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍗 𑌨𑍋 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌕𑍋𑌟𑌯𑍋𑌗𑍍𑌨𑌿𑌸𑍍𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ॥ 55 ॥
𑌏𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌾𑌸𑌾 𑌕𑍋𑌟𑍍𑌯𑌂𑌶 𑌕𑍋𑌟𑍍𑌯𑌂𑌶𑍋 𑌨𑌾𑌪𑌿 𑌤𑍇 𑌸𑌮𑌾𑌃 ।
𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌦𑍍𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌨𑍍𑌮𑌰𑌕𑌤𑌚𑍍𑌛𑌵𑌿 ॥ 56 ॥
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌭𑌾𑌨𑍁𑌸𑌮𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌸𑌮𑌂 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍 ।
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌕𑍋𑌟𑌿𑌮𑌹𑌾𑌧𑌾𑌰𑌾 𑌸𑌾𑌰𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌤𑌤𑌂 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍 ॥ 57 ॥
𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰 𑌨𑍀𑌲𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯 𑌸𑌦𑍃𑌶𑌚𑍍𑌛𑌵𑌿 ।
𑌹𑍀𑌰𑌸𑌾𑌰 𑌮𑌹𑌾𑌗𑌰𑍍𑌭 𑌧𑌗𑌦𑍍𑌧𑌗𑌿𑌤 𑌦𑌿𑌕𑍍𑌤𑌟𑌮𑍍 ॥ 58 ॥
𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌦𑌾𑌵𑌾𑌨𑌲𑌸𑌮𑌂 𑌤𑌪𑍍𑌤𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌚𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋𑌪𑌲𑍋𑌦𑍍𑌗𑌾𑌰𑌂 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑍋𑌦𑍍𑌗𑌾𑌰𑌂 𑌚 𑌕𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌚𑌿𑌤𑍍 ॥ 59 ॥
𑌰𑌤𑍍𑌨𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌿 𑌸𑌮𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰 𑌗𑍋𑌪𑍁𑌰𑌮𑍍 ।
𑌰𑌤𑍍𑌨𑌪𑌤𑍍𑌰𑍈 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌫𑌲𑍈𑌰𑍍𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌰𑌿𑌮𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 60 ॥
𑌨𑍃𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌮𑌯𑍂𑌰𑌸𑌙𑍍𑌘𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌪𑍋𑌤𑌰𑌣𑌿𑌤𑍋𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌮𑍍 ।
𑌕𑍋𑌕𑌿𑌲𑌾𑌕𑌾𑌕𑌲𑍀𑌲𑌾𑌪𑍈𑌃 𑌶𑍁𑌕𑌲𑌾𑌪𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 61 ॥
𑌸𑍁𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌰𑌮𑌣𑍀𑌯𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑌕𑍍𑌷𑌾𑌵𑌧𑌿 𑌸𑌰𑍋𑌵𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌤𑌨𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑌭𑌾𑌗 𑌵𑌿𑌲𑌸𑌦𑍍𑌵𑌿𑌕𑌚𑌦𑍍𑌰𑌤𑍍𑌨 𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑍈𑌃 ॥ 62 ॥
𑌸𑍁𑌗𑌨𑍍𑌧𑌿𑌭𑌿𑌃 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌾𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑌂 𑌶𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨𑌮𑍍 ।
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨 𑌚𑌲𑌦𑍍𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮 𑌸𑌮𑌾𑌕𑍁𑌲𑌮𑍍 ॥ 63 ॥
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿 𑌸𑌮𑍂𑌹𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌷𑌾 𑌵𑌿𑌤𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌮𑍍 ।
𑌰𑌤𑍍𑌨𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌭𑌿𑌰𑌭𑌿𑌤𑍋 𑌧𑌗𑌦𑍍𑌧𑌗𑌿𑌤 𑌦𑌿𑌕𑍍𑌤𑌟𑌮𑍍 ॥ 64 ॥
𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌵𑍍𑌰𑌾𑌤 𑌮𑌹𑌾𑌗𑌨𑍍𑌧𑌵𑌾𑌤𑌵𑍍𑌰𑌾𑌤 𑌸𑍁𑌪𑍂𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌧𑍂𑌪𑌧𑍂𑌪𑌾𑌯𑌿𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌮𑌣𑌿𑌦𑍀𑌪𑌾𑌯𑍁𑌤𑍋𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌮𑍍 ॥ 65 ॥
𑌮𑌣𑌿𑌜𑌾𑌲𑌕 𑌸𑌚𑍍𑌛𑌿𑌦𑍍𑌰 𑌤𑌰𑌲𑍋𑌦𑌰𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌦𑌿𑌙𑍍𑌮𑍋𑌹𑌜𑌨𑌕𑌂 𑌚𑍈𑌤𑌦𑍍𑌦𑌰𑍍𑌪𑌣𑍋𑌦𑌰 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 66 ॥
𑌐𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑌗𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾𑌖𑌿𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌤𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑌸𑌶𑍍𑌚𑌾𑌖𑌿𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥ 67 ॥
𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌗𑍁𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌸𑌕𑌲𑌾 𑌯𑌾 𑌦𑌯𑌾𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌮𑌾𑌪𑍍𑌤𑌿𑌰𑌿𑌹 𑌭𑍂𑌪𑌤𑍇 ॥ 68 ॥
𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞 𑌆𑌨𑌨𑍍𑌦𑌮𑌾𑌰𑌭𑍍𑌯 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌷𑍁 ।
𑌆𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌯𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌤𑍇𑌽𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 ॥ 69 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌿𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌮𑌣𑌿𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ।
𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 70 ॥
𑌏𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌣𑌾𑌤𑍍𑌸𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌪𑌾𑌪𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌶𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑍋𑌤𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑌣𑌸𑌨𑍍𑌧𑍗 𑌤𑍁 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ॥ 71 ॥
𑌅𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌕𑌂 𑌤𑍍𑌵𑍇𑌤𑌤𑍍𑌪𑌠𑍇𑌨𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌃 ।
𑌭𑍂𑌤𑌪𑍍𑌰𑍇𑌤𑌪𑌿𑌶𑌾𑌚𑌾𑌦𑌿 𑌬𑌾𑌧𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌭𑌵𑍇𑌨𑍍𑌨 𑌹𑌿 ॥ 72 ॥
𑌨𑌵𑍀𑌨 𑌗𑍃𑌹 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁𑌯𑌾𑌗𑍇 𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ।
𑌪𑌠𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑍇𑌨 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌂 𑌤𑍇𑌨 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 ॥ 73 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑍇𑌵𑍀𑌭𑌾𑌗𑌵𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
(śrīdevībhāgavataṃ, dvādaśa skandhaṃ, dvādaśo'dhyāyaḥ, maṇidvīpa varṇana - 3)
vyāsa uvāca |
tadeva devīsadanaṃ madhyabhāge virājate |
sahasra stambhasaṃyuktāścatvārasteṣu maṇḍapāḥ || 1 ||
śṛṅgāramaṇḍapaścaiko muktimaṇḍapa eva ca |
jñānamaṇḍapa sañjñastu tṛtīyaḥ parikīrtitaḥ || 2 ||
ekāntamaṇḍapaścaiva caturthaḥ parikīrtitaḥ |
nānā vitānasaṃyuktā nānā dhūpaistu dhūpitāḥ || 3 ||
koṭisūryasamāḥ kāntyā bhrāñjante maṇḍapāḥ śubhāḥ |
tanmaṇḍapānāṃ paritaḥ kāśmīravanikā smṛtā || 4 ||
mallikākundavanikā yatra puṣkalakāḥ sthitāḥ |
asaṅkhyātā mṛgamadaiḥ pūritāstatsravā nṛpa || 5 ||
mahāpadmāṭavī tadvadratnasopānanirmitā |
sudhārasenasampūrṇā guñjanmattamadhuvratā || 6 ||
haṃsakāraṇḍavākīrṇā gandhapūrita diktaṭā |
vanikānāṃ sugandhaistu maṇidvīpaṃ suvāsitam || 7 ||
śṛṅgāramaṇḍape devyo gāyanti vividhaiḥ svaraiḥ |
sabhāsado devavaśā madhye śrījagadambikā || 8 ||
muktimaṇḍapamadhye tu mocayatyaniśaṃ śivā |
jñānopadeśaṃ kurute tṛtīye nṛpa maṇḍape || 9 ||
caturthamaṇḍape caiva jagadrakṣā vicintanam |
mantriṇī sahitā nityaṃ karoti jagadambikā || 10 ||
cintāmaṇigṛhe rājañchakti tattvātmakaiḥ paraiḥ |
sopānairdaśabhiryukto mañcakopyadhirājate || 11 ||
brahmā viṣṇuśca rudraśca īśvaraśca sadāśivaḥ |
ete mañcakhurāḥ proktāḥ phalakastu sadāśivaḥ || 12 ||
tasyopari mahādevo bhuvaneśo virājate |
yā devī nijalīlārthaṃ dvidhābhūtā babhūvaha || 13 ||
sṛṣṭyādau tu sa evāyaṃ tadardhāṅgo maheśvaraḥ |
kandarpa darpanāśodyatkoṭi kandarpasundaraḥ || 14 ||
pañcavaktrastrinetraśca maṇibhūṣaṇa bhūṣitaḥ |
hariṇābhītiparaśūnvaraṃ ca nijabāhubhiḥ || 15 ||
dadhānaḥ ṣoḍaśābdo'sau devaḥ sarveśvaro mahān |
koṭisūrya pratīkāśaścandrakoṭi suśītalaḥ || 16 ||
śuddhasphaṭika saṅkāśastrinetraḥ śītala dyutiḥ |
vāmāṅke sanniṣaṇṇā'sya devī śrībhuvaneśvarī || 17 ||
navaratnagaṇākīrṇa kāñcīdāma virājitā |
taptakāñcanasannaddha vaidūryāṅgadabhūṣaṇā || 18 ||
kanacchrīcakratāṭaṅka viṭaṅka vadanāmbujā |
lalāṭakānti vibhava vijitārdhasudhākarā || 19 ||
bimbakānti tiraskāriradacchada virājitā |
lasatkuṅkumakastūrītilakodbhāsitānanā || 20 ||
divya cūḍāmaṇi sphāra cañcaccandrakasūryakā |
udyatkavisamasvaccha nāsābharaṇa bhāsurā || 21 ||
cintākalambitasvaccha muktāguccha virājitā |
pāṭīra paṅka karpūra kuṅkumālaṅkṛta stanī || 22 ||
vicitra vividhā kalpā kambusaṅkāśa kandharā |
dāḍimīphalabījābha dantapaṅkti virājitā || 23 ||
anarghya ratnaghaṭita mukuṭāñcita mastakā |
mattālimālāvilasadalakāḍhya mukhāmbujā || 24 ||
kalaṅkakārśyanirmukta śaraccandranibhānanā |
jāhnavīsalilāvarta śobhinābhivibhūṣitā || 25 ||
māṇikya śakalābaddha mudrikāṅgulibhūṣitā |
puṇḍarīkadalākāra nayanatrayasundarī || 26 ||
kalpitāccha mahārāga padmarāgojjvalaprabhā |
ratnakiṅkiṇikāyukta ratnakaṅkaṇaśobhitā || 27 ||
maṇimuktāsarāpāra lasatpadakasantatiḥ |
ratnāṅgulipravitata prabhājālalasatkarā || 28 ||
kañcukīgumphitāpāra nānā ratnatatidyutiḥ |
mallikāmodi dhammilla mallikālisarāvṛtā || 29 ||
suvṛttanibiḍottuṅga kucabhārālasā śivā |
varapāśāṅkuśābhīti lasadbāhu catuṣṭayā || 30 ||
sarvaśṛṅgāraveṣāḍhyā sukumārāṅgavallarī |
saundaryadhārāsarvasvā nirvyājakaruṇāmayī || 31 ||
nijasaṃlāpamādhurya vinirbhartsitakacchapī |
koṭikoṭiravīndūnāṃ kāntiṃ yā bibhratī parā || 32 ||
nānā sakhībhirdāsībhistathā devāṅganādibhiḥ |
sarvābhirdevatābhistu samantātpariveṣṭitā || 33 ||
icchāśaktyā jñānaśaktyā kriyāśaktyā samanvitā |
lajjā tuṣṭistathā puṣṭiḥ kīrtiḥ kāntiḥ kṣamā dayā || 34 ||
buddhirmedhāsmṛtirlakṣmīrmūrtimatyoṅganāḥ smṛtāḥ |
jayā ca vijayā caivāpyajitā cāparājitā || 35 ||
nityā vilāsinī dogdhrī tvaghorā maṅgalā navā |
pīṭhaśaktaya etāstu sevante yāṃ parāmbikām || 36 ||
yasyāstu pārśvabhāgestonidhītau śaṅkhapadmakau |
navaratna vahānadyastathā vai kāñcanasravāḥ || 37 ||
saptadhātuvahānadyo nidhibhyāṃ tu vinirgatāḥ |
sudhāsindhvantagāminyastāḥ sarvā nṛpasattama || 38 ||
sā devī bhuvaneśānī tadvāmāṅke virājate |
sarveśa tvaṃ maheśasya yatsaṅgā deva nānyathā || 39 ||
cintāmaṇi gṛhasyā'sya pramāṇaṃ śṛṇu bhūmipa |
sahasrayojanāyāmaṃ mahāntastatpracakṣate || 40 ||
taduttare mahāśālāḥ pūrvasmād dviguṇāḥ smṛtāḥ |
antarikṣagataṃ tvetannirādhāraṃ virājate || 41 ||
saṅkocaśca vikāśaśca jāyate'sya nirantaram |
paṭavatkāryavaśataḥ pralaye sarjane tathā || 42 ||
śālānāṃ caiva sarveṣāṃ sarvakāntiparāvadhi |
cintāmaṇigṛhaṃ proktaṃ yatra devī mahomayī || 43 ||
yeye upāsakāḥ santi pratibrahmāṇḍavartinaḥ |
deveṣu nāgalokeṣu manuṣyeṣvitareṣu ca || 44 ||
śrīdevyāste ca sarvepi vrajantyatraiva bhūmipa |
devīkṣetre ye tyajanti prāṇāndevyarcane ratāḥ || 45 ||
te sarve yānti tatraiva yatra devī mahotsavā |
ghṛtakulyā dugdhakulyā dadhikulyā madhusravāḥ || 46 ||
syandanti saritaḥ sarvāstathāmṛtavahāḥ parāḥ |
drākṣārasavahāḥ kāścijjambūrasavahāḥ parāḥ || 47 ||
āmrekṣurasavāhinyo nadyastāstu sahasraśaḥ |
manorathaphalāvṛkṣāvāpyaḥ kūpāstathaiva ca || 48 ||
yatheṣṭapānaphaladāna nyūnaṃ kiñcidasti hi |
na rogapalitaṃ vāpi jarā vāpi kadācana || 49 ||
na cintā na ca mātsaryaṃ kāmakrodhādikaṃ tathā |
sarve yuvānaḥ sastrīkāḥ sahasrādityavarcasaḥ || 50 ||
bhajanti satataṃ devīṃ tatra śrībhuvaneśvarīm |
kecitsalokatāpannāḥ kecitsāmīpyatāṃ gatāḥ || 51 ||
sarūpatāṃ gatāḥ kecitsārṣṭitāṃ ca paregatāḥ |
yāyāstu devatāstatra pratibrahmāṇḍavartinām || 52 ||
samaṣṭayaḥ sthitāstāstu sevante jagadīśvarīm |
saptakoṭimahāmantrā mūrtimanta upāsate || 53 ||
mahāvidyāśca sakalāḥ sāmyāvasthātmikāṃ śivām |
kāraṇabrahmarūpāṃ tāṃ māyā śabalavigrahām || 54 ||
itthaṃ rājanmayā proktaṃ maṇidvīpaṃ mahattaram |
na sūryacandrau no vidyutkoṭayognistathaiva ca || 55 ||
etasya bhāsā koṭyaṃśa koṭyaṃśo nāpi te samāḥ |
kvacidvidrumasaṅkāśaṃ kvacinmarakatacchavi || 56 ||
vidyudbhānusamacchāyaṃ madhyasūryasamaṃ kvacit |
vidyutkoṭimahādhārā sārakāntitataṃ kvacit || 57 ||
kvacitsindūra nīlendraṃ māṇikya sadṛśacchavi |
hīrasāra mahāgarbha dhagaddhagita diktaṭam || 58 ||
kāntyā dāvānalasamaṃ taptakāñcana sannibham |
kvaciccandropalodgāraṃ sūryodgāraṃ ca kutra cit || 59 ||
ratnaśṛṅgi samāyuktaṃ ratnaprākāra gopuram |
ratnapatrai ratnaphalairvṛkṣaiśca parimaṇḍitam || 60 ||
nṛtyanmayūrasaṅghaiśca kapotaraṇitojjvalam |
kokilākākalīlāpaiḥ śukalāpaiśca śobhitam || 61 ||
suramya ramaṇīyāmbu lakṣāvadhi sarovṛtam |
tanmadhyabhāga vilasadvikacadratna paṅkajaiḥ || 62 ||
sugandhibhiḥ samantāttu vāsitaṃ śatayojanam |
mandamāruta sambhinna caladdruma samākulam || 63 ||
cintāmaṇi samūhānāṃ jyotiṣā vitatāmbaram |
ratnaprabhābhirabhito dhagaddhagita diktaṭam || 64 ||
vṛkṣavrāta mahāgandhavātavrāta supūritam |
dhūpadhūpāyitaṃ rājanmaṇidīpāyutojjvalam || 65 ||
maṇijālaka sacchidra taralodarakāntibhiḥ |
diṅmohajanakaṃ caitaddarpaṇodara saṃyutam || 66 ||
aiśvaryasya samagrasya śṛṅgārasyākhilasya ca |
sarvajñatāyāḥ sarvāyāstejasaścākhilasya ca || 67 ||
parākramasya sarvasya sarvottamaguṇasya ca |
sakalā yā dayāyāśca samāptiriha bhūpate || 68 ||
rājña ānandamārabhya brahmalokānta bhūmiṣu |
ānandā ye sthitāḥ sarve te'traivāntarbhavanti hi || 69 ||
iti te varṇitaṃ rājanmaṇidvīpaṃ mahattaram |
mahādevyāḥ paraṃsthānaṃ sarvalokottamottamam || 70 ||
etasya smaraṇātsadyaḥ sarvapāpaṃ vinaśyati |
prāṇotkramaṇasandhau tu smṛtvā tatraiva gacchati || 71 ||
adhyāya pañcakaṃ tvetatpaṭhennityaṃ samāhitaḥ |
bhūtapretapiśācādi bādhā tatra bhavenna hi || 72 ||
navīna gṛha nirmāṇe vāstuyāge tathaiva ca |
paṭhitavyaṃ prayatnena kalyāṇaṃ tena jāyate || 73 ||
iti śrīdevībhāgavate mahāpurāṇe dvādaśaskandhe dvādaśodhyāyaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
(श्रीदेवीभागवतं, द्वादश स्कन्धं, द्वादशोऽध्यायः, मणिद्वीप वर्णन - 3)
व्यास उवाच ।
तदेव देवीसदनं मध्यभागे विराजते ।
सहस्र स्तम्भसंयुक्ताश्चत्वारस्तेषु मण्डपाः ॥ 1 ॥
शृङ्गारमण्डपश्चैको मुक्तिमण्डप एव च ।
ज्ञानमण्डप सञ्ज्ञस्तु तृतीयः परिकीर्तितः ॥ 2 ॥
एकान्तमण्डपश्चैव चतुर्थः परिकीर्तितः ।
नाना वितानसंयुक्ता नाना धूपैस्तु धूपिताः ॥ 3 ॥
कोटिसूर्यसमाः कान्त्या भ्राञ्जन्ते मण्डपाः शुभाः ।
तन्मण्डपानां परितः काश्मीरवनिका स्मृता ॥ 4 ॥
मल्लिकाकुन्दवनिका यत्र पुष्कलकाः स्थिताः ।
असङ्ख्याता मृगमदैः पूरितास्तत्स्रवा नृप ॥ 5 ॥
महापद्माटवी तद्वद्रत्नसोपाननिर्मिता ।
सुधारसेनसम्पूर्णा गुञ्जन्मत्तमधुव्रता ॥ 6 ॥
हंसकारण्डवाकीर्णा गन्धपूरित दिक्तटा ।
वनिकानां सुगन्धैस्तु मणिद्वीपं सुवासितम् ॥ 7 ॥
शृङ्गारमण्डपे देव्यो गायन्ति विविधैः स्वरैः ।
सभासदो देववशा मध्ये श्रीजगदम्बिका ॥ 8 ॥
मुक्तिमण्डपमध्ये तु मोचयत्यनिशं शिवा ।
ज्ञानोपदेशं कुरुते तृतीये नृप मण्डपे ॥ 9 ॥
चतुर्थमण्डपे चैव जगद्रक्षा विचिन्तनम् ।
मन्त्रिणी सहिता नित्यं करोति जगदम्बिका ॥ 10 ॥
चिन्तामणिगृहे राजञ्छक्ति तत्त्वात्मकैः परैः ।
सोपानैर्दशभिर्युक्तो मञ्चकोप्यधिराजते ॥ 11 ॥
ब्रह्मा विष्णुश्च रुद्रश्च ईश्वरश्च सदाशिवः ।
एते मञ्चखुराः प्रोक्ताः फलकस्तु सदाशिवः ॥ 12 ॥
तस्योपरि महादेवो भुवनेशो विराजते ।
या देवी निजलीलार्थं द्विधाभूता बभूवह ॥ 13 ॥
सृष्ट्यादौ तु स एवायं तदर्धाङ्गो महेश्वरः ।
कन्दर्प दर्पनाशोद्यत्कोटि कन्दर्पसुन्दरः ॥ 14 ॥
पञ्चवक्त्रस्त्रिनेत्रश्च मणिभूषण भूषितः ।
हरिणाभीतिपरशून्वरं च निजबाहुभिः ॥ 15 ॥
दधानः षोडशाब्दोऽसौ देवः सर्वेश्वरो महान् ।
कोटिसूर्य प्रतीकाशश्चन्द्रकोटि सुशीतलः ॥ 16 ॥
शुद्धस्फटिक सङ्काशस्त्रिनेत्रः शीतल द्युतिः ।
वामाङ्के सन्निषण्णाऽस्य देवी श्रीभुवनेश्वरी ॥ 17 ॥
नवरत्नगणाकीर्ण काञ्चीदाम विराजिता ।
तप्तकाञ्चनसन्नद्ध वैदूर्याङ्गदभूषणा ॥ 18 ॥
कनच्छ्रीचक्रताटङ्क विटङ्क वदनाम्बुजा ।
ललाटकान्ति विभव विजितार्धसुधाकरा ॥ 19 ॥
बिम्बकान्ति तिरस्कारिरदच्छद विराजिता ।
लसत्कुङ्कुमकस्तूरीतिलकोद्भासितानना ॥ 20 ॥
दिव्य चूडामणि स्फार चञ्चच्चन्द्रकसूर्यका ।
उद्यत्कविसमस्वच्छ नासाभरण भासुरा ॥ 21 ॥
चिन्ताकलम्बितस्वच्छ मुक्तागुच्छ विराजिता ।
पाटीर पङ्क कर्पूर कुङ्कुमालङ्कृत स्तनी ॥ 22 ॥
विचित्र विविधा कल्पा कम्बुसङ्काश कन्धरा ।
दाडिमीफलबीजाभ दन्तपङ्क्ति विराजिता ॥ 23 ॥
अनर्घ्य रत्नघटित मुकुटाञ्चित मस्तका ।
मत्तालिमालाविलसदलकाढ्य मुखाम्बुजा ॥ 24 ॥
कलङ्ककार्श्यनिर्मुक्त शरच्चन्द्रनिभानना ।
जाह्नवीसलिलावर्त शोभिनाभिविभूषिता ॥ 25 ॥
माणिक्य शकलाबद्ध मुद्रिकाङ्गुलिभूषिता ।
पुण्डरीकदलाकार नयनत्रयसुन्दरी ॥ 26 ॥
कल्पिताच्छ महाराग पद्मरागोज्ज्वलप्रभा ।
रत्नकिङ्किणिकायुक्त रत्नकङ्कणशोभिता ॥ 27 ॥
मणिमुक्तासरापार लसत्पदकसन्ततिः ।
रत्नाङ्गुलिप्रवितत प्रभाजाललसत्करा ॥ 28 ॥
कञ्चुकीगुम्फितापार नाना रत्नततिद्युतिः ।
मल्लिकामोदि धम्मिल्ल मल्लिकालिसरावृता ॥ 29 ॥
सुवृत्तनिबिडोत्तुङ्ग कुचभारालसा शिवा ।
वरपाशाङ्कुशाभीति लसद्बाहु चतुष्टया ॥ 30 ॥
सर्वशृङ्गारवेषाढ्या सुकुमाराङ्गवल्लरी ।
सौन्दर्यधारासर्वस्वा निर्व्याजकरुणामयी ॥ 31 ॥
निजसंलापमाधुर्य विनिर्भर्त्सितकच्छपी ।
कोटिकोटिरवीन्दूनां कान्तिं या बिभ्रती परा ॥ 32 ॥
नाना सखीभिर्दासीभिस्तथा देवाङ्गनादिभिः ।
सर्वाभिर्देवताभिस्तु समन्तात्परिवेष्टिता ॥ 33 ॥
इच्छाशक्त्या ज्ञानशक्त्या क्रियाशक्त्या समन्विता ।
लज्जा तुष्टिस्तथा पुष्टिः कीर्तिः कान्तिः क्षमा दया ॥ 34 ॥
बुद्धिर्मेधास्मृतिर्लक्ष्मीर्मूर्तिमत्योङ्गनाः स्मृताः ।
जया च विजया चैवाप्यजिता चापराजिता ॥ 35 ॥
नित्या विलासिनी दोग्ध्री त्वघोरा मङ्गला नवा ।
पीठशक्तय एतास्तु सेवन्ते यां पराम्बिकाम् ॥ 36 ॥
यस्यास्तु पार्श्वभागेस्तोनिधीतौ शङ्खपद्मकौ ।
नवरत्न वहानद्यस्तथा वै काञ्चनस्रवाः ॥ 37 ॥
सप्तधातुवहानद्यो निधिभ्यां तु विनिर्गताः ।
सुधासिन्ध्वन्तगामिन्यस्ताः सर्वा नृपसत्तम ॥ 38 ॥
सा देवी भुवनेशानी तद्वामाङ्के विराजते ।
सर्वेश त्वं महेशस्य यत्सङ्गा देव नान्यथा ॥ 39 ॥
चिन्तामणि गृहस्याऽस्य प्रमाणं शृणु भूमिप ।
सहस्रयोजनायामं महान्तस्तत्प्रचक्षते ॥ 40 ॥
तदुत्तरे महाशालाः पूर्वस्माद् द्विगुणाः स्मृताः ।
अन्तरिक्षगतं त्वेतन्निराधारं विराजते ॥ 41 ॥
सङ्कोचश्च विकाशश्च जायतेऽस्य निरन्तरम् ।
पटवत्कार्यवशतः प्रलये सर्जने तथा ॥ 42 ॥
शालानां चैव सर्वेषां सर्वकान्तिपरावधि ।
चिन्तामणिगृहं प्रोक्तं यत्र देवी महोमयी ॥ 43 ॥
येये उपासकाः सन्ति प्रतिब्रह्माण्डवर्तिनः ।
देवेषु नागलोकेषु मनुष्येष्वितरेषु च ॥ 44 ॥
श्रीदेव्यास्ते च सर्वेपि व्रजन्त्यत्रैव भूमिप ।
देवीक्षेत्रे ये त्यजन्ति प्राणान्देव्यर्चने रताः ॥ 45 ॥
ते सर्वे यान्ति तत्रैव यत्र देवी महोत्सवा ।
घृतकुल्या दुग्धकुल्या दधिकुल्या मधुस्रवाः ॥ 46 ॥
स्यन्दन्ति सरितः सर्वास्तथामृतवहाः पराः ।
द्राक्षारसवहाः काश्चिज्जम्बूरसवहाः पराः ॥ 47 ॥
आम्रेक्षुरसवाहिन्यो नद्यस्तास्तु सहस्रशः ।
मनोरथफलावृक्षावाप्यः कूपास्तथैव च ॥ 48 ॥
यथेष्टपानफलदान न्यूनं किञ्चिदस्ति हि ।
न रोगपलितं वापि जरा वापि कदाचन ॥ 49 ॥
न चिन्ता न च मात्सर्यं कामक्रोधादिकं तथा ।
सर्वे युवानः सस्त्रीकाः सहस्रादित्यवर्चसः ॥ 50 ॥
भजन्ति सततं देवीं तत्र श्रीभुवनेश्वरीम् ।
केचित्सलोकतापन्नाः केचित्सामीप्यतां गताः ॥ 51 ॥
सरूपतां गताः केचित्सार्ष्टितां च परेगताः ।
यायास्तु देवतास्तत्र प्रतिब्रह्माण्डवर्तिनाम् ॥ 52 ॥
समष्टयः स्थितास्तास्तु सेवन्ते जगदीश्वरीम् ।
सप्तकोटिमहामन्त्रा मूर्तिमन्त उपासते ॥ 53 ॥
महाविद्याश्च सकलाः साम्यावस्थात्मिकां शिवाम् ।
कारणब्रह्मरूपां तां माया शबलविग्रहाम् ॥ 54 ॥
इत्थं राजन्मया प्रोक्तं मणिद्वीपं महत्तरम् ।
न सूर्यचन्द्रौ नो विद्युत्कोटयोग्निस्तथैव च ॥ 55 ॥
एतस्य भासा कोट्यंश कोट्यंशो नापि ते समाः ।
क्वचिद्विद्रुमसङ्काशं क्वचिन्मरकतच्छवि ॥ 56 ॥
विद्युद्भानुसमच्छायं मध्यसूर्यसमं क्वचित् ।
विद्युत्कोटिमहाधारा सारकान्तिततं क्वचित् ॥ 57 ॥
क्वचित्सिन्दूर नीलेन्द्रं माणिक्य सदृशच्छवि ।
हीरसार महागर्भ धगद्धगित दिक्तटम् ॥ 58 ॥
कान्त्या दावानलसमं तप्तकाञ्चन सन्निभम् ।
क्वचिच्चन्द्रोपलोद्गारं सूर्योद्गारं च कुत्र चित् ॥ 59 ॥
रत्नशृङ्गि समायुक्तं रत्नप्राकार गोपुरम् ।
रत्नपत्रै रत्नफलैर्वृक्षैश्च परिमण्डितम् ॥ 60 ॥
नृत्यन्मयूरसङ्घैश्च कपोतरणितोज्ज्वलम् ।
कोकिलाकाकलीलापैः शुकलापैश्च शोभितम् ॥ 61 ॥
सुरम्य रमणीयाम्बु लक्षावधि सरोवृतम् ।
तन्मध्यभाग विलसद्विकचद्रत्न पङ्कजैः ॥ 62 ॥
सुगन्धिभिः समन्तात्तु वासितं शतयोजनम् ।
मन्दमारुत सम्भिन्न चलद्द्रुम समाकुलम् ॥ 63 ॥
चिन्तामणि समूहानां ज्योतिषा वितताम्बरम् ।
रत्नप्रभाभिरभितो धगद्धगित दिक्तटम् ॥ 64 ॥
वृक्षव्रात महागन्धवातव्रात सुपूरितम् ।
धूपधूपायितं राजन्मणिदीपायुतोज्ज्वलम् ॥ 65 ॥
मणिजालक सच्छिद्र तरलोदरकान्तिभिः ।
दिङ्मोहजनकं चैतद्दर्पणोदर संयुतम् ॥ 66 ॥
ऐश्वर्यस्य समग्रस्य शृङ्गारस्याखिलस्य च ।
सर्वज्ञतायाः सर्वायास्तेजसश्चाखिलस्य च ॥ 67 ॥
पराक्रमस्य सर्वस्य सर्वोत्तमगुणस्य च ।
सकला या दयायाश्च समाप्तिरिह भूपते ॥ 68 ॥
राज्ञ आनन्दमारभ्य ब्रह्मलोकान्त भूमिषु ।
आनन्दा ये स्थिताः सर्वे तेऽत्रैवान्तर्भवन्ति हि ॥ 69 ॥
इति ते वर्णितं राजन्मणिद्वीपं महत्तरम् ।
महादेव्याः परंस्थानं सर्वलोकोत्तमोत्तमम् ॥ 70 ॥
एतस्य स्मरणात्सद्यः सर्वपापं विनश्यति ।
प्राणोत्क्रमणसन्धौ तु स्मृत्वा तत्रैव गच्छति ॥ 71 ॥
अध्याय पञ्चकं त्वेतत्पठेन्नित्यं समाहितः ।
भूतप्रेतपिशाचादि बाधा तत्र भवेन्न हि ॥ 72 ॥
नवीन गृह निर्माणे वास्तुयागे तथैव च ।
पठितव्यं प्रयत्नेन कल्याणं तेन जायते ॥ 73 ॥
इति श्रीदेवीभागवते महापुराणे द्वादशस्कन्धे द्वादशोध्यायः ॥
(śrīdevībhāgavataṃ, dvādaśa skandhaṃ, dvādaśo'dhyāyaḥ, maṇidvīpa varṇana - 3)
vyāsa uvāca |
tadeva devīsadanaṃ madhyabhāge virājate |
sahasra stambhasaṃyuktāścatvārasteṣu maṇḍapāḥ || 1 ||
śṛṅgāramaṇḍapaścaiko muktimaṇḍapa eva ca |
jñānamaṇḍapa sañjñastu tṛtīyaḥ parikīrtitaḥ || 2 ||
ekāntamaṇḍapaścaiva caturthaḥ parikīrtitaḥ |
nānā vitānasaṃyuktā nānā dhūpaistu dhūpitāḥ || 3 ||
koṭisūryasamāḥ kāntyā bhrāñjante maṇḍapāḥ śubhāḥ |
tanmaṇḍapānāṃ paritaḥ kāśmīravanikā smṛtā || 4 ||
mallikākundavanikā yatra puṣkalakāḥ sthitāḥ |
asaṅkhyātā mṛgamadaiḥ pūritāstatsravā nṛpa || 5 ||
mahāpadmāṭavī tadvadratnasopānanirmitā |
sudhārasenasampūrṇā guñjanmattamadhuvratā || 6 ||
haṃsakāraṇḍavākīrṇā gandhapūrita diktaṭā |
vanikānāṃ sugandhaistu maṇidvīpaṃ suvāsitam || 7 ||
śṛṅgāramaṇḍape devyo gāyanti vividhaiḥ svaraiḥ |
sabhāsado devavaśā madhye śrījagadambikā || 8 ||
muktimaṇḍapamadhye tu mocayatyaniśaṃ śivā |
jñānopadeśaṃ kurute tṛtīye nṛpa maṇḍape || 9 ||
caturthamaṇḍape caiva jagadrakṣā vicintanam |
mantriṇī sahitā nityaṃ karoti jagadambikā || 10 ||
cintāmaṇigṛhe rājañchakti tattvātmakaiḥ paraiḥ |
sopānairdaśabhiryukto mañcakopyadhirājate || 11 ||
brahmā viṣṇuśca rudraśca īśvaraśca sadāśivaḥ |
ete mañcakhurāḥ proktāḥ phalakastu sadāśivaḥ || 12 ||
tasyopari mahādevo bhuvaneśo virājate |
yā devī nijalīlārthaṃ dvidhābhūtā babhūvaha || 13 ||
sṛṣṭyādau tu sa evāyaṃ tadardhāṅgo maheśvaraḥ |
kandarpa darpanāśodyatkoṭi kandarpasundaraḥ || 14 ||
pañcavaktrastrinetraśca maṇibhūṣaṇa bhūṣitaḥ |
hariṇābhītiparaśūnvaraṃ ca nijabāhubhiḥ || 15 ||
dadhānaḥ ṣoḍaśābdo'sau devaḥ sarveśvaro mahān |
koṭisūrya pratīkāśaścandrakoṭi suśītalaḥ || 16 ||
śuddhasphaṭika saṅkāśastrinetraḥ śītala dyutiḥ |
vāmāṅke sanniṣaṇṇā'sya devī śrībhuvaneśvarī || 17 ||
navaratnagaṇākīrṇa kāñcīdāma virājitā |
taptakāñcanasannaddha vaidūryāṅgadabhūṣaṇā || 18 ||
kanacchrīcakratāṭaṅka viṭaṅka vadanāmbujā |
lalāṭakānti vibhava vijitārdhasudhākarā || 19 ||
bimbakānti tiraskāriradacchada virājitā |
lasatkuṅkumakastūrītilakodbhāsitānanā || 20 ||
divya cūḍāmaṇi sphāra cañcaccandrakasūryakā |
udyatkavisamasvaccha nāsābharaṇa bhāsurā || 21 ||
cintākalambitasvaccha muktāguccha virājitā |
pāṭīra paṅka karpūra kuṅkumālaṅkṛta stanī || 22 ||
vicitra vividhā kalpā kambusaṅkāśa kandharā |
dāḍimīphalabījābha dantapaṅkti virājitā || 23 ||
anarghya ratnaghaṭita mukuṭāñcita mastakā |
mattālimālāvilasadalakāḍhya mukhāmbujā || 24 ||
kalaṅkakārśyanirmukta śaraccandranibhānanā |
jāhnavīsalilāvarta śobhinābhivibhūṣitā || 25 ||
māṇikya śakalābaddha mudrikāṅgulibhūṣitā |
puṇḍarīkadalākāra nayanatrayasundarī || 26 ||
kalpitāccha mahārāga padmarāgojjvalaprabhā |
ratnakiṅkiṇikāyukta ratnakaṅkaṇaśobhitā || 27 ||
maṇimuktāsarāpāra lasatpadakasantatiḥ |
ratnāṅgulipravitata prabhājālalasatkarā || 28 ||
kañcukīgumphitāpāra nānā ratnatatidyutiḥ |
mallikāmodi dhammilla mallikālisarāvṛtā || 29 ||
suvṛttanibiḍottuṅga kucabhārālasā śivā |
varapāśāṅkuśābhīti lasadbāhu catuṣṭayā || 30 ||
sarvaśṛṅgāraveṣāḍhyā sukumārāṅgavallarī |
saundaryadhārāsarvasvā nirvyājakaruṇāmayī || 31 ||
nijasaṃlāpamādhurya vinirbhartsitakacchapī |
koṭikoṭiravīndūnāṃ kāntiṃ yā bibhratī parā || 32 ||
nānā sakhībhirdāsībhistathā devāṅganādibhiḥ |
sarvābhirdevatābhistu samantātpariveṣṭitā || 33 ||
icchāśaktyā jñānaśaktyā kriyāśaktyā samanvitā |
lajjā tuṣṭistathā puṣṭiḥ kīrtiḥ kāntiḥ kṣamā dayā || 34 ||
buddhirmedhāsmṛtirlakṣmīrmūrtimatyoṅganāḥ smṛtāḥ |
jayā ca vijayā caivāpyajitā cāparājitā || 35 ||
nityā vilāsinī dogdhrī tvaghorā maṅgalā navā |
pīṭhaśaktaya etāstu sevante yāṃ parāmbikām || 36 ||
yasyāstu pārśvabhāgestonidhītau śaṅkhapadmakau |
navaratna vahānadyastathā vai kāñcanasravāḥ || 37 ||
saptadhātuvahānadyo nidhibhyāṃ tu vinirgatāḥ |
sudhāsindhvantagāminyastāḥ sarvā nṛpasattama || 38 ||
sā devī bhuvaneśānī tadvāmāṅke virājate |
sarveśa tvaṃ maheśasya yatsaṅgā deva nānyathā || 39 ||
cintāmaṇi gṛhasyā'sya pramāṇaṃ śṛṇu bhūmipa |
sahasrayojanāyāmaṃ mahāntastatpracakṣate || 40 ||
taduttare mahāśālāḥ pūrvasmād dviguṇāḥ smṛtāḥ |
antarikṣagataṃ tvetannirādhāraṃ virājate || 41 ||
saṅkocaśca vikāśaśca jāyate'sya nirantaram |
paṭavatkāryavaśataḥ pralaye sarjane tathā || 42 ||
śālānāṃ caiva sarveṣāṃ sarvakāntiparāvadhi |
cintāmaṇigṛhaṃ proktaṃ yatra devī mahomayī || 43 ||
yeye upāsakāḥ santi pratibrahmāṇḍavartinaḥ |
deveṣu nāgalokeṣu manuṣyeṣvitareṣu ca || 44 ||
śrīdevyāste ca sarvepi vrajantyatraiva bhūmipa |
devīkṣetre ye tyajanti prāṇāndevyarcane ratāḥ || 45 ||
te sarve yānti tatraiva yatra devī mahotsavā |
ghṛtakulyā dugdhakulyā dadhikulyā madhusravāḥ || 46 ||
syandanti saritaḥ sarvāstathāmṛtavahāḥ parāḥ |
drākṣārasavahāḥ kāścijjambūrasavahāḥ parāḥ || 47 ||
āmrekṣurasavāhinyo nadyastāstu sahasraśaḥ |
manorathaphalāvṛkṣāvāpyaḥ kūpāstathaiva ca || 48 ||
yatheṣṭapānaphaladāna nyūnaṃ kiñcidasti hi |
na rogapalitaṃ vāpi jarā vāpi kadācana || 49 ||
na cintā na ca mātsaryaṃ kāmakrodhādikaṃ tathā |
sarve yuvānaḥ sastrīkāḥ sahasrādityavarcasaḥ || 50 ||
bhajanti satataṃ devīṃ tatra śrībhuvaneśvarīm |
kecitsalokatāpannāḥ kecitsāmīpyatāṃ gatāḥ || 51 ||
sarūpatāṃ gatāḥ kecitsārṣṭitāṃ ca paregatāḥ |
yāyāstu devatāstatra pratibrahmāṇḍavartinām || 52 ||
samaṣṭayaḥ sthitāstāstu sevante jagadīśvarīm |
saptakoṭimahāmantrā mūrtimanta upāsate || 53 ||
mahāvidyāśca sakalāḥ sāmyāvasthātmikāṃ śivām |
kāraṇabrahmarūpāṃ tāṃ māyā śabalavigrahām || 54 ||
itthaṃ rājanmayā proktaṃ maṇidvīpaṃ mahattaram |
na sūryacandrau no vidyutkoṭayognistathaiva ca || 55 ||
etasya bhāsā koṭyaṃśa koṭyaṃśo nāpi te samāḥ |
kvacidvidrumasaṅkāśaṃ kvacinmarakatacchavi || 56 ||
vidyudbhānusamacchāyaṃ madhyasūryasamaṃ kvacit |
vidyutkoṭimahādhārā sārakāntitataṃ kvacit || 57 ||
kvacitsindūra nīlendraṃ māṇikya sadṛśacchavi |
hīrasāra mahāgarbha dhagaddhagita diktaṭam || 58 ||
kāntyā dāvānalasamaṃ taptakāñcana sannibham |
kvaciccandropalodgāraṃ sūryodgāraṃ ca kutra cit || 59 ||
ratnaśṛṅgi samāyuktaṃ ratnaprākāra gopuram |
ratnapatrai ratnaphalairvṛkṣaiśca parimaṇḍitam || 60 ||
nṛtyanmayūrasaṅghaiśca kapotaraṇitojjvalam |
kokilākākalīlāpaiḥ śukalāpaiśca śobhitam || 61 ||
suramya ramaṇīyāmbu lakṣāvadhi sarovṛtam |
tanmadhyabhāga vilasadvikacadratna paṅkajaiḥ || 62 ||
sugandhibhiḥ samantāttu vāsitaṃ śatayojanam |
mandamāruta sambhinna caladdruma samākulam || 63 ||
cintāmaṇi samūhānāṃ jyotiṣā vitatāmbaram |
ratnaprabhābhirabhito dhagaddhagita diktaṭam || 64 ||
vṛkṣavrāta mahāgandhavātavrāta supūritam |
dhūpadhūpāyitaṃ rājanmaṇidīpāyutojjvalam || 65 ||
maṇijālaka sacchidra taralodarakāntibhiḥ |
diṅmohajanakaṃ caitaddarpaṇodara saṃyutam || 66 ||
aiśvaryasya samagrasya śṛṅgārasyākhilasya ca |
sarvajñatāyāḥ sarvāyāstejasaścākhilasya ca || 67 ||
parākramasya sarvasya sarvottamaguṇasya ca |
sakalā yā dayāyāśca samāptiriha bhūpate || 68 ||
rājña ānandamārabhya brahmalokānta bhūmiṣu |
ānandā ye sthitāḥ sarve te'traivāntarbhavanti hi || 69 ||
iti te varṇitaṃ rājanmaṇidvīpaṃ mahattaram |
mahādevyāḥ paraṃsthānaṃ sarvalokottamottamam || 70 ||
etasya smaraṇātsadyaḥ sarvapāpaṃ vinaśyati |
prāṇotkramaṇasandhau tu smṛtvā tatraiva gacchati || 71 ||
adhyāya pañcakaṃ tvetatpaṭhennityaṃ samāhitaḥ |
bhūtapretapiśācādi bādhā tatra bhavenna hi || 72 ||
navīna gṛha nirmāṇe vāstuyāge tathaiva ca |
paṭhitavyaṃ prayatnena kalyāṇaṃ tena jāyate || 73 ||
iti śrīdevībhāgavate mahāpurāṇe dvādaśaskandhe dvādaśodhyāyaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.