শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডম্ ।
অথ চতুঃষষ্টিতমস্সর্গঃ ।
আখ্যাতা গৃধ্ররাজেন সমুত্প্লুত্য প্লবঙ্গমাঃ ।
সঙ্গতাঃ প্রীতিসংযুক্তা বিনেদুর্ভীমবিক্রমাঃ ॥ 1 ॥
সম্পাতের্বচনং শ্রুত্বা হরযো রাবণক্ষযম্ ।
হৃষ্টাস্সাগরমাজগ্মুস্সীতাদর্শনকাঙ্ক্ষিণঃ ॥ 2 ॥
অভিক্রম্য তু তং দেশং দদৃশুর্ভীমবিক্রমাঃ ।
কৃত্স্নং লোকস্য মহতঃ প্রতিবিম্বমিব স্থিতম্ ॥ 3 ॥
দক্ষিণস্য সমুদ্রস্য সমাসাদ্যোত্তরাং দিশম্ ।
সন্নিবেশং ততশ্চক্রুর্হরিবীরা মহাবলাঃ ॥ 4 ॥
সত্ত্বৈর্মহদ্ভির্বিকৃতৈঃ ক্রীডদ্ভির্বিবিধৈর্জলে ।
ব্যাত্তাস্যৈস্সুমহাকাযৈরূর্মিভিশ্চ সমাকুলম্ ॥ 5 ॥
প্রসুপ্তমিব চান্যত্র ক্রীডন্তমিব চান্যতঃ ।
ক্বচিত্পর্বতমাত্রৈশ্চ জলরাশিভিরাবৃতম্ ॥ 6 ॥
সঙ্কুলং দানবেন্দ্রৈশ্চ পাতালতলবাসিভিঃ ।
রোমহর্ষকরং দৃষ্ট্বা বিষেদুঃ কপিকুঞ্জরাঃ ॥ 7 ॥
আকাশমিব দুষ্পারং সাগরং প্রেক্ষয বানরাঃ ।
বিষেদু স্সহসাসর্বে কথং কার্যমিতি ব্রুবন্ ॥ 8 ॥
বিষণ্ণাং বাহিনীং দৃষ্ট্বা সাগরস্য নিরীক্ষণাত্ ।
আশ্বাসযামাস হরীন্ভযার্তান্ হরিসত্তমঃ ॥ 9 ॥
তান্বিষাদেন মহতা বিষণ্ণান্বানরর্ষভান্ ।
উবাচ মতিমান্কালে বালিসূনুর্মহাবলঃ ॥ 10 ॥
ন বিষাদে মনঃ কার্যং বিষাদো দোষবত্তমঃ ।
বিষাদো হন্তি পুরুষং বালং ক্রুদ্ধ ইবোরগঃ ॥ 11 ॥
যো বিষাদং প্রসহতে বিক্রমে পর্যুপস্থিতে ।
তেজসা তস্য হীনস্য পুরুষার্থো ন সিধ্যতি ॥ 12 ॥
তস্যাং রাত্র্যাং ব্যতীতাযামঙ্গদো বানরৈস্সহ ।
হরিবৃদ্ধৈস্সমাগম্য পুনর্মন্ত্রমমন্ত্রযত্ ॥ 13 ॥
সা বানরাণাং ধ্বজিনী পরিবার্যাঙ্গদং বভৌ ।
বাসবং পরিবার্যেব মরুতাং বাহিনী স্থিতা ॥ 14 ॥
কোঽন্যস্তাং বানরীং সেনাং শক্তঃস্তম্ভযিতুং ভবেত্ ।
অন্যত্র বালিতনযাদন্যত্র চ হনূমতঃ ॥ 15 ॥
ততস্তান্হরিবৃদ্ধাংশ্চ তচ্চ সৈন্যমরিন্দমঃ ।
অনুমান্যাঙ্গদশ্শ্রীমান্বাক্যমর্থবদব্রবীত্ ॥ 16 ॥
ক ইদানীং মহাতেজা লঙ্ঘযিষ্যতি সাগরম্ ।
কঃ করিষ্যতি সুগ্রীবং সত্যসন্ধমরিন্দমম্ ॥ 17 ॥
কো বীরো যোজনশতং লঙ্ঘযেত প্লবঙ্গমাঃ ।
ইমাংশ্চ যূথপান্ সর্বান্মোক্ষযেত্কো মহাভযাত্ ॥ 18 ॥
কস্য প্রভাবাদ্ধারাংশ্চ পুত্রাংশ্চৈব গৃহাণি চ ।
ইতো নিবৃত্তাঃ পশ্যেম সিদ্ধার্থাস্সুখিনো বযম্ ॥ 19 ॥
কস্য প্রসাদাদ্রামং চ লক্ষ্মণং চ মহাবলম্ ।
অভিগচ্ছেম সংহৃষ্টাস্সুগ্রীবং চ বনৌকসম্ ॥ 20 ॥
যদি কশ্চিত্সমর্থো বস্সাগরপ্লবনে হরিঃ ।
স দদা ত্বিহ ন শশীঘ্রং পুণ্যামভযদক্ষিণাম্ ॥ 21 ॥
অঙ্গদস্য বচ শ্শৃত্বা ন কশ্চিত্ কিঞ্চিদব্রবীত্ ।
স্তিমিতে বা ভবত্সর্বা সা তত্র হরিবাহিনী ॥ 22 ॥
পুনরেবাঙ্গদঃ প্রাহ তান্হরীন্হরিসত্তমঃ ।
সর্বে বলবতাং শ্রেষ্ঠা ভবন্তো দৃঢবিক্রমাঃ ॥ 23 ॥
ব্যপদেশ্য কুলে জাতাঃ পূজিতাশ্চাপ্যভীক্ষ্ণশঃ ।
ন হি বো গমনে সঙ্গঃ কদাচিত্কস্যচিত্ক্বচিত্ ।
ব্রুবধ্বং যস্য যা শক্তিঃ প্লবনে প্লবগর্ষভাঃ ॥ 24 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডে চতুঃষষ্টিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha catuḥṣaṣṭitamassargaḥ |
ākhyātā gṛdhrarājena samutplutya plavaṅgamāḥ |
saṅgatāḥ prītisaṃyuktā vinedurbhīmavikramāḥ || 1 ||
sampātervacanaṃ śrutvā harayo rāvaṇakṣayam |
hṛṣṭāssāgaramājagmussītādarśanakāṅkṣiṇaḥ || 2 ||
abhikramya tu taṃ deśaṃ dadṛśurbhīmavikramāḥ |
kṛtsnaṃ lokasya mahataḥ pratibimbamiva sthitam || 3 ||
dakṣiṇasya samudrasya samāsādyottarāṃ diśam |
sanniveśaṃ tataścakrurharivīrā mahābalāḥ || 4 ||
sattvairmahadbhirvikṛtaiḥ krīḍadbhirvividhairjale |
vyāttāsyaissumahākāyairūrmibhiśca samākulam || 5 ||
prasuptamiva cānyatra krīḍantamiva cānyataḥ |
kvacitparvatamātraiśca jalarāśibhirāvṛtam || 6 ||
saṅkulaṃ dānavendraiśca pātālatalavāsibhiḥ |
romaharṣakaraṃ dṛṣṭvā viṣeduḥ kapikuñjarāḥ || 7 ||
ākāśamiva duṣpāraṃ sāgaraṃ prekṣaya vānarāḥ |
viṣedu ssahasāsarve kathaṃ kāryamiti bruvan || 8 ||
viṣaṇṇāṃ vāhinīṃ dṛṣṭvā sāgarasya nirīkṣaṇāt |
āśvāsayāmāsa harīnbhayārtān harisattamaḥ || 9 ||
tānviṣādena mahatā viṣaṇṇānvānararṣabhān |
uvāca matimānkāle vālisūnurmahābalaḥ || 10 ||
na viṣāde manaḥ kāryaṃ viṣādo doṣavattamaḥ |
viṣādo hanti puruṣaṃ bālaṃ kruddha ivoragaḥ || 11 ||
yo viṣādaṃ prasahate vikrame paryupasthite |
tejasā tasya hīnasya puruṣārtho na sidhyati || 12 ||
tasyāṃ rātryāṃ vyatītāyāmaṅgado vānaraissaha |
harivṛddhaissamāgamya punarmantramamantrayat || 13 ||
sā vānarāṇāṃ dhvajinī parivāryāṅgadaṃ babhau |
vāsavaṃ parivāryeva marutāṃ vāhinī sthitā || 14 ||
ko'nyastāṃ vānarīṃ senāṃ śaktaḥstambhayituṃ bhavet |
anyatra vālitanayādanyatra ca hanūmataḥ || 15 ||
tatastānharivṛddhāṃśca tacca sainyamarindamaḥ |
anumānyāṅgadaśśrīmānvākyamarthavadabravīt || 16 ||
ka idānīṃ mahātejā laṅghayiṣyati sāgaram |
kaḥ kariṣyati sugrīvaṃ satyasandhamarindamam || 17 ||
ko vīro yojanaśataṃ laṅghayeta plavaṅgamāḥ |
imāṃśca yūthapān sarvānmokṣayetko mahābhayāt || 18 ||
kasya prabhāvāddhārāṃśca putrāṃścaiva gṛhāṇi ca |
ito nivṛttāḥ paśyema siddhārthāssukhino vayam || 19 ||
kasya prasādādrāmaṃ ca lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
abhigacchema saṃhṛṣṭāssugrīvaṃ ca vanaukasam || 20 ||
yadi kaścitsamartho vassāgaraplavane hariḥ |
sa dadā tviha na śaśīghraṃ puṇyāmabhayadakṣiṇām || 21 ||
aṅgadasya vaca śśṛtvā na kaścit kiñcidabravīt |
stimite vā bhavatsarvā sā tatra harivāhinī || 22 ||
punarevāṅgadaḥ prāha tānharīnharisattamaḥ |
sarve balavatāṃ śreṣṭhā bhavanto dṛḍhavikramāḥ || 23 ||
vyapadeśya kule jātāḥ pūjitāścāpyabhīkṣṇaśaḥ |
na hi vo gamane saṅgaḥ kadācitkasyacitkvacit |
bruvadhvaṃ yasya yā śaktiḥ plavane plavagarṣabhāḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe catuḥṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ चतुःषष्टितमस्सर्गः ।
आख्याता गृध्रराजेन समुत्प्लुत्य प्लवङ्गमाः ।
सङ्गताः प्रीतिसंयुक्ता विनेदुर्भीमविक्रमाः ॥ 1 ॥
सम्पातेर्वचनं श्रुत्वा हरयो रावणक्षयम् ।
हृष्टास्सागरमाजग्मुस्सीतादर्शनकाङ्क्षिणः ॥ 2 ॥
अभिक्रम्य तु तं देशं ददृशुर्भीमविक्रमाः ।
कृत्स्नं लोकस्य महतः प्रतिबिम्बमिव स्थितम् ॥ 3 ॥
दक्षिणस्य समुद्रस्य समासाद्योत्तरां दिशम् ।
सन्निवेशं ततश्चक्रुर्हरिवीरा महाबलाः ॥ 4 ॥
सत्त्वैर्महद्भिर्विकृतैः क्रीडद्भिर्विविधैर्जले ।
व्यात्तास्यैस्सुमहाकायैरूर्मिभिश्च समाकुलम् ॥ 5 ॥
प्रसुप्तमिव चान्यत्र क्रीडन्तमिव चान्यतः ।
क्वचित्पर्वतमात्रैश्च जलराशिभिरावृतम् ॥ 6 ॥
सङ्कुलं दानवेन्द्रैश्च पातालतलवासिभिः ।
रोमहर्षकरं दृष्ट्वा विषेदुः कपिकुञ्जराः ॥ 7 ॥
आकाशमिव दुष्पारं सागरं प्रेक्षय वानराः ।
विषेदु स्सहसासर्वे कथं कार्यमिति ब्रुवन् ॥ 8 ॥
विषण्णां वाहिनीं दृष्ट्वा सागरस्य निरीक्षणात् ।
आश्वासयामास हरीन्भयार्तान् हरिसत्तमः ॥ 9 ॥
तान्विषादेन महता विषण्णान्वानरर्षभान् ।
उवाच मतिमान्काले वालिसूनुर्महाबलः ॥ 10 ॥
न विषादे मनः कार्यं विषादो दोषवत्तमः ।
विषादो हन्ति पुरुषं बालं क्रुद्ध इवोरगः ॥ 11 ॥
यो विषादं प्रसहते विक्रमे पर्युपस्थिते ।
तेजसा तस्य हीनस्य पुरुषार्थो न सिध्यति ॥ 12 ॥
तस्यां रात्र्यां व्यतीतायामङ्गदो वानरैस्सह ।
हरिवृद्धैस्समागम्य पुनर्मन्त्रममन्त्रयत् ॥ 13 ॥
सा वानराणां ध्वजिनी परिवार्याङ्गदं बभौ ।
वासवं परिवार्येव मरुतां वाहिनी स्थिता ॥ 14 ॥
कोऽन्यस्तां वानरीं सेनां शक्तःस्तम्भयितुं भवेत् ।
अन्यत्र वालितनयादन्यत्र च हनूमतः ॥ 15 ॥
ततस्तान्हरिवृद्धांश्च तच्च सैन्यमरिन्दमः ।
अनुमान्याङ्गदश्श्रीमान्वाक्यमर्थवदब्रवीत् ॥ 16 ॥
क इदानीं महातेजा लङ्घयिष्यति सागरम् ।
कः करिष्यति सुग्रीवं सत्यसन्धमरिन्दमम् ॥ 17 ॥
को वीरो योजनशतं लङ्घयेत प्लवङ्गमाः ।
इमांश्च यूथपान् सर्वान्मोक्षयेत्को महाभयात् ॥ 18 ॥
कस्य प्रभावाद्धारांश्च पुत्रांश्चैव गृहाणि च ।
इतो निवृत्ताः पश्येम सिद्धार्थास्सुखिनो वयम् ॥ 19 ॥
कस्य प्रसादाद्रामं च लक्ष्मणं च महाबलम् ।
अभिगच्छेम संहृष्टास्सुग्रीवं च वनौकसम् ॥ 20 ॥
यदि कश्चित्समर्थो वस्सागरप्लवने हरिः ।
स ददा त्विह न शशीघ्रं पुण्यामभयदक्षिणाम् ॥ 21 ॥
अङ्गदस्य वच श्शृत्वा न कश्चित् किञ्चिदब्रवीत् ।
स्तिमिते वा भवत्सर्वा सा तत्र हरिवाहिनी ॥ 22 ॥
पुनरेवाङ्गदः प्राह तान्हरीन्हरिसत्तमः ।
सर्वे बलवतां श्रेष्ठा भवन्तो दृढविक्रमाः ॥ 23 ॥
व्यपदेश्य कुले जाताः पूजिताश्चाप्यभीक्ष्णशः ।
न हि वो गमने सङ्गः कदाचित्कस्यचित्क्वचित् ।
ब्रुवध्वं यस्य या शक्तिः प्लवने प्लवगर्षभाः ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे चतुःषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha catuḥṣaṣṭitamassargaḥ |
ākhyātā gṛdhrarājena samutplutya plavaṅgamāḥ |
saṅgatāḥ prītisaṃyuktā vinedurbhīmavikramāḥ || 1 ||
sampātervacanaṃ śrutvā harayo rāvaṇakṣayam |
hṛṣṭāssāgaramājagmussītādarśanakāṅkṣiṇaḥ || 2 ||
abhikramya tu taṃ deśaṃ dadṛśurbhīmavikramāḥ |
kṛtsnaṃ lokasya mahataḥ pratibimbamiva sthitam || 3 ||
dakṣiṇasya samudrasya samāsādyottarāṃ diśam |
sanniveśaṃ tataścakrurharivīrā mahābalāḥ || 4 ||
sattvairmahadbhirvikṛtaiḥ krīḍadbhirvividhairjale |
vyāttāsyaissumahākāyairūrmibhiśca samākulam || 5 ||
prasuptamiva cānyatra krīḍantamiva cānyataḥ |
kvacitparvatamātraiśca jalarāśibhirāvṛtam || 6 ||
saṅkulaṃ dānavendraiśca pātālatalavāsibhiḥ |
romaharṣakaraṃ dṛṣṭvā viṣeduḥ kapikuñjarāḥ || 7 ||
ākāśamiva duṣpāraṃ sāgaraṃ prekṣaya vānarāḥ |
viṣedu ssahasāsarve kathaṃ kāryamiti bruvan || 8 ||
viṣaṇṇāṃ vāhinīṃ dṛṣṭvā sāgarasya nirīkṣaṇāt |
āśvāsayāmāsa harīnbhayārtān harisattamaḥ || 9 ||
tānviṣādena mahatā viṣaṇṇānvānararṣabhān |
uvāca matimānkāle vālisūnurmahābalaḥ || 10 ||
na viṣāde manaḥ kāryaṃ viṣādo doṣavattamaḥ |
viṣādo hanti puruṣaṃ bālaṃ kruddha ivoragaḥ || 11 ||
yo viṣādaṃ prasahate vikrame paryupasthite |
tejasā tasya hīnasya puruṣārtho na sidhyati || 12 ||
tasyāṃ rātryāṃ vyatītāyāmaṅgado vānaraissaha |
harivṛddhaissamāgamya punarmantramamantrayat || 13 ||
sā vānarāṇāṃ dhvajinī parivāryāṅgadaṃ babhau |
vāsavaṃ parivāryeva marutāṃ vāhinī sthitā || 14 ||
ko'nyastāṃ vānarīṃ senāṃ śaktaḥstambhayituṃ bhavet |
anyatra vālitanayādanyatra ca hanūmataḥ || 15 ||
tatastānharivṛddhāṃśca tacca sainyamarindamaḥ |
anumānyāṅgadaśśrīmānvākyamarthavadabravīt || 16 ||
ka idānīṃ mahātejā laṅghayiṣyati sāgaram |
kaḥ kariṣyati sugrīvaṃ satyasandhamarindamam || 17 ||
ko vīro yojanaśataṃ laṅghayeta plavaṅgamāḥ |
imāṃśca yūthapān sarvānmokṣayetko mahābhayāt || 18 ||
kasya prabhāvāddhārāṃśca putrāṃścaiva gṛhāṇi ca |
ito nivṛttāḥ paśyema siddhārthāssukhino vayam || 19 ||
kasya prasādādrāmaṃ ca lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
abhigacchema saṃhṛṣṭāssugrīvaṃ ca vanaukasam || 20 ||
yadi kaścitsamartho vassāgaraplavane hariḥ |
sa dadā tviha na śaśīghraṃ puṇyāmabhayadakṣiṇām || 21 ||
aṅgadasya vaca śśṛtvā na kaścit kiñcidabravīt |
stimite vā bhavatsarvā sā tatra harivāhinī || 22 ||
punarevāṅgadaḥ prāha tānharīnharisattamaḥ |
sarve balavatāṃ śreṣṭhā bhavanto dṛḍhavikramāḥ || 23 ||
vyapadeśya kule jātāḥ pūjitāścāpyabhīkṣṇaśaḥ |
na hi vo gamane saṅgaḥ kadācitkasyacitkvacit |
bruvadhvaṃ yasya yā śaktiḥ plavane plavagarṣabhāḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe catuḥṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.