2.7 অযোধ্যাকাণ্ড - সপ্তম সর্গঃ

2.7 Ayodhyakanda - Saptama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ সপ্তমস্সর্গঃ ।
জ্ঞাতিদাসী যতো জাতা কৈকেয্যাস্তু সহোষিতা ।
প্রাসাদং চন্দ্রসঙ্কাশমারুরোহ যদৃচ্ছযা ॥ 1 ॥
সিক্তরাজপথাং কৃত্স্নাং প্রকীর্ণকুসুমোত্করাম্ ।
অযোধ্যাং মন্থরা তস্মাত্প্রাসাদাদন্ববৈক্ষত ॥ 2 ॥
পতাকাভির্বরার্হাভির্ধ্বজৈশ্চ সমলঙ্কৃতাম্ ।
বৃতাং ছন্দপথৈশ্চাপি শিরস্স্নাতজনৈর্বৃতাম্ ॥ 3 ॥
মাল্যমোদকহস্তৈশ্চ দ্বিজেন্দ্রৈরভিনাদিতাম্ ।
শুক্লদেবগৃহদ্বারাং সর্ববাদিত্রনিস্বনাম্ ॥ 4 ॥
সম্প্রহৃষ্টজনাকীর্ণাং ব্রহ্মঘোষাভিনাদিতাম্ ।
প্রহৃষ্টবরহস্ত্যশ্বাং সম্প্রণর্দিতগোবৃষাম্ ॥ 5 ॥
প্রহৃষ্টমুদিতৈঃ পৌরৈরুচ্ছ্রিতধ্বজমালিনীম্ ।
অযোধ্যাং মন্থরা দৃষ্ট্বা পরং বিস্মযমাগতা ॥ 6 ॥
প্রহর্ষোত্ফুল্লনযনাং পাণ্ডুরক্ষৌমবাসিনীম্ ।
অবিদূরে স্থিতাং দৃষ্ট্বা ধাত্রীং পপ্রচ্ছ মন্থরা ॥ 7 ॥
উত্তমেনাভিসংযুক্তা হর্ষেণার্থপরা সতী ।
রামমাতা ধনং কিন্নু জনেভ্যস্সম্প্রযচ্ছতি ॥ 8 ॥
অতিমাত্রপ্রহর্ষোঽযং কিং জনস্য চ শংস মে ।
কারযিষ্যতি কিং বাপি সম্প্রহৃষ্টো মহীপতিঃ ॥ 9 ॥
বিদীর্যমাণা হর্ষেণ ধাত্রী তু পরযা মুদা ।
আচচক্ষেঽথ কুব্জাযৈ ভূযসীং রাঘব শ্রিযম্ ॥ 10 ॥
শ্বঃ পুষ্যেণ জিতক্রোধং যৌবরাজ্যেন রাঘবম্ ।
রাজা দশরথো রামমভিষেচযিতাঽনঘম্ ॥ 11 ॥
ধাত্র্যাস্তু বচনং শৃত্বা কুব্জা ক্ষিপ্রমমর্ষিতা ।
কৈলাসশিখরাকারা ত্প্রাসাদাদবরোহত ॥ 12 ॥
সা দহ্যমানা কোপেন মন্থরা পাপদর্শিনী ।
শযানামেত্য কৈকেযীমিদং বচনমব্রবীত্ ॥ 13 ॥
উত্তিষ্ঠ মূঢে কিং শেষে ভযং ত্বামভিবর্ততে ।
উপপ্লুতামৌঘেন কিমাত্মানং ন বুধ্যসে ॥ 14 ॥
অনিষ্টে সুভগাকারে সৌভাগ্যেন বিকত্থসে ।
চলং হি তব সৌভাগ্যং নদ্যাস্স্রোত ইবোষ্ণগে ॥ 15 ॥
এবমুক্তা তু কৈকেযী রুষ্টযা পরুষং বচঃ ।
কুব্জযা পাপদর্শিন্যা বিষাদমগমত্পরম্ ॥ 16 ॥
কৈকেযী ত্বব্রবীত্কুব্জাং কচ্চিত্ক্ষেমং নু মন্থরে ।
বিষণ্ণবদনাং হি ত্বাং লক্ষযে ভৃশদুঃখিতাম্ ॥ 17 ॥
মন্থরা তু বচ শ্শ্রুত্বা কৈকেয্যা মধুরাক্ষরম্ ।
উবাচ ক্রোধসংযুক্তা বাক্যং বাক্যবিশারদা ॥ 18 ॥
সা বিষণ্ণতরা ভূত্বা কুব্জা তস্যা হিতৈষিণী ।
বিষাদযন্তী প্রোবাচ ভেদযন্তী চ রাঘবম্ ॥ 19 ॥
অক্ষয্যং সুমহদ্দেবি প্রবৃত্তং ত্বদ্বিনাশনম্ ।
রামং দশরথো রাজা যৌবরাজ্যেঽভিষেক্ষ্যতি ॥ 20 ॥
সাঽস্ম্যগাধে ভযে মগ্না দুঃখশোকসমন্বিতা ।
দহ্যমানাঽনলেনেব ত্বদ্ধিতার্থমিহাগতা ॥ 21 ॥
তব দুঃখেন কৈকেযি মম দুঃখং মহদ্ভবেত্ ।
ত্বদ্বৃদ্ধৌ মম বৃদ্ধিশ্চ ভবেদত্র ন সংশযঃ ॥ 22 ॥
নরাধিপকুলে জাতা মহিষী ত্বং মহীপতেঃ ।
উগ্রত্বং রাজধর্মাণাং কথং দেবি ন বুধ্যসে ॥ 23 ॥
ধর্মাবাদী শঠো ভর্তা শ্লক্ষ্ণবাদী চ দারুণঃ ।
শুদ্ধভাবে ন জানীষে তেনৈব মতিসন্ধিতা ॥ 24 ॥
উপস্থিতঃ প্রযুঞ্জানস্ত্বযি সান্ত্বমনর্থকম্ ।
অর্থেনৈবাদ্য তে ভর্তা কৌসল্যাং যোজযিষ্যতি ॥ 25 ॥
উপবাহ্য স দুষ্টাত্মা ভরতং তব বন্ধুষু ।
কাল্যে স্থাপযিতা রামং রাজ্যে নিহতকণ্টকে ॥ 26 ॥
শত্রুঃ পতিপ্রবাদেন মাত্রেব হিতকাম্যযা ।
আশীবিষ ইবাঙ্কেন বালে পরিধৃতস্ত্বযা ॥ 27 ॥
যথা হি কুর্যাত্সর্পো বা শত্রুর্বা প্রত্যুপেক্ষিতঃ ।
রাজ্ঞা দশরথেনাদ্য সপুত্রা ত্বং তথা কৃতা ॥ 28 ॥
পাপেনানৃতসান্ত্বেন বালে নিত্যসুখোচিতে ।
রামং স্থাপযতা রাজ্যে সানুবন্ধা হতা হ্যসি ॥ 29 ॥
সা প্রাপ্তকালং কৈকেযি ক্ষিপ্রং কুরু হিতং তব ।
ত্রাযস্ব পুত্রমাত্মানং মাং চ বিস্মযদর্শনে ॥ 30 ॥
মন্থারাযা বচশ্শ্রুত্বা শযানা সা শুভাননা ।
উত্তস্থৌ হর্ষসম্পূর্ণা চন্দ্রলেখেব শারদী ॥ 31 ॥
অতীব সা তু সংহৃষ্টা কৈকেযী বিস্মযান্বিতা ।
একমাভরণং তস্যৈ কুব্জাযৈ প্রদদৌ শুভম্ ॥ 32 ॥
দত্বা ত্বাভরণং তস্যৈ কুব্জাযৈ প্রমদোত্তমা ।
কৈকেযী মন্থরাং দৃষ্ট্বা পুনরেবাব্রবীদিদম্ ॥ 33 ॥
ইদং তু মন্থরে মহ্যমাখ্যাসি পরমং প্রিযম্ ।
এতন্মে প্রিযমাখ্যাতুঃ কিং বা ভূযঃ করোমি তে ॥ 34 ॥
রামে বা ভরতে বাঽহং বিশেষং নোপলক্ষযে ।
তস্মাত্তুষ্টাঽস্মি যদ্রাজা রামং রাজ্যেঽভিষেক্ষ্যতি ॥ 35 ॥
ন মে পরং কিঞ্চিদিতস্ত্বযা পুনঃ প্রিযং প্রিযার্হে সুবচং বচঃপরম্ ।
তথা হ্যবোচস্ত্বমতঃ প্রিযোত্তরং বরং পরং তে প্রদদামি তং বৃণু ॥ 36 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে সপ্তমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha saptamassargaḥ |
jñātidāsī yato jātā kaikeyyāstu sahoṣitā |
prāsādaṃ candrasaṅkāśamāruroha yadṛcchayā || 1 ||
siktarājapathāṃ kṛtsnāṃ prakīrṇakusumotkarām |
ayodhyāṃ mantharā tasmātprāsādādanvavaikṣata || 2 ||
patākābhirvarārhābhirdhvajaiśca samalaṅkṛtām |
vṛtāṃ chandapathaiścāpi śirassnātajanairvṛtām || 3 ||
mālyamodakahastaiśca dvijendrairabhināditām |
śukladevagṛhadvārāṃ sarvavāditranisvanām || 4 ||
samprahṛṣṭajanākīrṇāṃ brahmaghoṣābhināditām |
prahṛṣṭavarahastyaśvāṃ sampraṇarditagovṛṣām || 5 ||
prahṛṣṭamuditaiḥ paurairucchritadhvajamālinīm |
ayodhyāṃ mantharā dṛṣṭvā paraṃ vismayamāgatā || 6 ||
praharṣotphullanayanāṃ pāṇḍurakṣaumavāsinīm |
avidūre sthitāṃ dṛṣṭvā dhātrīṃ papraccha mantharā || 7 ||
uttamenābhisaṃyuktā harṣeṇārthaparā satī |
rāmamātā dhanaṃ kinnu janebhyassamprayacchati || 8 ||
atimātrapraharṣo'yaṃ kiṃ janasya ca śaṃsa me |
kārayiṣyati kiṃ vāpi samprahṛṣṭo mahīpatiḥ || 9 ||
vidīryamāṇā harṣeṇa dhātrī tu parayā mudā |
ācacakṣe'tha kubjāyai bhūyasīṃ rāghava śriyam || 10 ||
śvaḥ puṣyeṇa jitakrodhaṃ yauvarājyena rāghavam |
rājā daśaratho rāmamabhiṣecayitā'nagham || 11 ||
dhātryāstu vacanaṃ śṛtvā kubjā kṣipramamarṣitā |
kailāsaśikharākārā tprāsādādavarohata || 12 ||
sā dahyamānā kopena mantharā pāpadarśinī |
śayānāmetya kaikeyīmidaṃ vacanamabravīt || 13 ||
uttiṣṭha mūḍhe kiṃ śeṣe bhayaṃ tvāmabhivartate |
upaplutāmaughena kimātmānaṃ na budhyase || 14 ||
aniṣṭe subhagākāre saubhāgyena vikatthase |
calaṃ hi tava saubhāgyaṃ nadyāssrota ivoṣṇage || 15 ||
evamuktā tu kaikeyī ruṣṭayā paruṣaṃ vacaḥ |
kubjayā pāpadarśinyā viṣādamagamatparam || 16 ||
kaikeyī tvabravītkubjāṃ kaccitkṣemaṃ nu manthare |
viṣaṇṇavadanāṃ hi tvāṃ lakṣaye bhṛśaduḥkhitām || 17 ||
mantharā tu vaca śśrutvā kaikeyyā madhurākṣaram |
uvāca krodhasaṃyuktā vākyaṃ vākyaviśāradā || 18 ||
sā viṣaṇṇatarā bhūtvā kubjā tasyā hitaiṣiṇī |
viṣādayantī provāca bhedayantī ca rāghavam || 19 ||
akṣayyaṃ sumahaddevi pravṛttaṃ tvadvināśanam |
rāmaṃ daśaratho rājā yauvarājye'bhiṣekṣyati || 20 ||
sā'smyagādhe bhaye magnā duḥkhaśokasamanvitā |
dahyamānā'naleneva tvaddhitārthamihāgatā || 21 ||
tava duḥkhena kaikeyi mama duḥkhaṃ mahadbhavet |
tvadvṛddhau mama vṛddhiśca bhavedatra na saṃśayaḥ || 22 ||
narādhipakule jātā mahiṣī tvaṃ mahīpateḥ |
ugratvaṃ rājadharmāṇāṃ kathaṃ devi na budhyase || 23 ||
dharmāvādī śaṭho bhartā ślakṣṇavādī ca dāruṇaḥ |
śuddhabhāve na jānīṣe tenaiva matisandhitā || 24 ||
upasthitaḥ prayuñjānastvayi sāntvamanarthakam |
arthenaivādya te bhartā kausalyāṃ yojayiṣyati || 25 ||
upavāhya sa duṣṭātmā bharataṃ tava bandhuṣu |
kālye sthāpayitā rāmaṃ rājye nihatakaṇṭake || 26 ||
śatruḥ patipravādena mātreva hitakāmyayā |
āśīviṣa ivāṅkena bāle paridhṛtastvayā || 27 ||
yathā hi kuryātsarpo vā śatrurvā pratyupekṣitaḥ |
rājñā daśarathenādya saputrā tvaṃ tathā kṛtā || 28 ||
pāpenānṛtasāntvena bāle nityasukhocite |
rāmaṃ sthāpayatā rājye sānubandhā hatā hyasi || 29 ||
sā prāptakālaṃ kaikeyi kṣipraṃ kuru hitaṃ tava |
trāyasva putramātmānaṃ māṃ ca vismayadarśane || 30 ||
manthārāyā vacaśśrutvā śayānā sā śubhānanā |
uttasthau harṣasampūrṇā candralekheva śāradī || 31 ||
atīva sā tu saṃhṛṣṭā kaikeyī vismayānvitā |
ekamābharaṇaṃ tasyai kubjāyai pradadau śubham || 32 ||
datvā tvābharaṇaṃ tasyai kubjāyai pramadottamā |
kaikeyī mantharāṃ dṛṣṭvā punarevābravīdidam || 33 ||
idaṃ tu manthare mahyamākhyāsi paramaṃ priyam |
etanme priyamākhyātuḥ kiṃ vā bhūyaḥ karomi te || 34 ||
rāme vā bharate vā'haṃ viśeṣaṃ nopalakṣaye |
tasmāttuṣṭā'smi yadrājā rāmaṃ rājye'bhiṣekṣyati || 35 ||
na me paraṃ kiñciditastvayā punaḥ priyaṃ priyārhe suvacaṃ vacaḥparam |
tathā hyavocastvamataḥ priyottaraṃ varaṃ paraṃ te pradadāmi taṃ vṛṇu || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe saptamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ सप्तमस्सर्गः ।
ज्ञातिदासी यतो जाता कैकेय्यास्तु सहोषिता ।
प्रासादं चन्द्रसङ्काशमारुरोह यदृच्छया ॥ 1 ॥
सिक्तराजपथां कृत्स्नां प्रकीर्णकुसुमोत्कराम् ।
अयोध्यां मन्थरा तस्मात्प्रासादादन्ववैक्षत ॥ 2 ॥
पताकाभिर्वरार्हाभिर्ध्वजैश्च समलङ्कृताम् ।
वृतां छन्दपथैश्चापि शिरस्स्नातजनैर्वृताम् ॥ 3 ॥
माल्यमोदकहस्तैश्च द्विजेन्द्रैरभिनादिताम् ।
शुक्लदेवगृहद्वारां सर्ववादित्रनिस्वनाम् ॥ 4 ॥
सम्प्रहृष्टजनाकीर्णां ब्रह्मघोषाभिनादिताम् ।
प्रहृष्टवरहस्त्यश्वां सम्प्रणर्दितगोवृषाम् ॥ 5 ॥
प्रहृष्टमुदितैः पौरैरुच्छ्रितध्वजमालिनीम् ।
अयोध्यां मन्थरा दृष्ट्वा परं विस्मयमागता ॥ 6 ॥
प्रहर्षोत्फुल्लनयनां पाण्डुरक्षौमवासिनीम् ।
अविदूरे स्थितां दृष्ट्वा धात्रीं पप्रच्छ मन्थरा ॥ 7 ॥
उत्तमेनाभिसंयुक्ता हर्षेणार्थपरा सती ।
राममाता धनं किन्नु जनेभ्यस्सम्प्रयच्छति ॥ 8 ॥
अतिमात्रप्रहर्षोऽयं किं जनस्य च शंस मे ।
कारयिष्यति किं वापि सम्प्रहृष्टो महीपतिः ॥ 9 ॥
विदीर्यमाणा हर्षेण धात्री तु परया मुदा ।
आचचक्षेऽथ कुब्जायै भूयसीं राघव श्रियम् ॥ 10 ॥
श्वः पुष्येण जितक्रोधं यौवराज्येन राघवम् ।
राजा दशरथो राममभिषेचयिताऽनघम् ॥ 11 ॥
धात्र्यास्तु वचनं शृत्वा कुब्जा क्षिप्रममर्षिता ।
कैलासशिखराकारा त्प्रासादादवरोहत ॥ 12 ॥
सा दह्यमाना कोपेन मन्थरा पापदर्शिनी ।
शयानामेत्य कैकेयीमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 13 ॥
उत्तिष्ठ मूढे किं शेषे भयं त्वामभिवर्तते ।
उपप्लुतामौघेन किमात्मानं न बुध्यसे ॥ 14 ॥
अनिष्टे सुभगाकारे सौभाग्येन विकत्थसे ।
चलं हि तव सौभाग्यं नद्यास्स्रोत इवोष्णगे ॥ 15 ॥
एवमुक्ता तु कैकेयी रुष्टया परुषं वचः ।
कुब्जया पापदर्शिन्या विषादमगमत्परम् ॥ 16 ॥
कैकेयी त्वब्रवीत्कुब्जां कच्चित्क्षेमं नु मन्थरे ।
विषण्णवदनां हि त्वां लक्षये भृशदुःखिताम् ॥ 17 ॥
मन्थरा तु वच श्श्रुत्वा कैकेय्या मधुराक्षरम् ।
उवाच क्रोधसंयुक्ता वाक्यं वाक्यविशारदा ॥ 18 ॥
सा विषण्णतरा भूत्वा कुब्जा तस्या हितैषिणी ।
विषादयन्ती प्रोवाच भेदयन्ती च राघवम् ॥ 19 ॥
अक्षय्यं सुमहद्देवि प्रवृत्तं त्वद्विनाशनम् ।
रामं दशरथो राजा यौवराज्येऽभिषेक्ष्यति ॥ 20 ॥
साऽस्म्यगाधे भये मग्ना दुःखशोकसमन्विता ।
दह्यमानाऽनलेनेव त्वद्धितार्थमिहागता ॥ 21 ॥
तव दुःखेन कैकेयि मम दुःखं महद्भवेत् ।
त्वद्वृद्धौ मम वृद्धिश्च भवेदत्र न संशयः ॥ 22 ॥
नराधिपकुले जाता महिषी त्वं महीपतेः ।
उग्रत्वं राजधर्माणां कथं देवि न बुध्यसे ॥ 23 ॥
धर्मावादी शठो भर्ता श्लक्ष्णवादी च दारुणः ।
शुद्धभावे न जानीषे तेनैव मतिसन्धिता ॥ 24 ॥
उपस्थितः प्रयुञ्जानस्त्वयि सान्त्वमनर्थकम् ।
अर्थेनैवाद्य ते भर्ता कौसल्यां योजयिष्यति ॥ 25 ॥
उपवाह्य स दुष्टात्मा भरतं तव बन्धुषु ।
काल्ये स्थापयिता रामं राज्ये निहतकण्टके ॥ 26 ॥
शत्रुः पतिप्रवादेन मात्रेव हितकाम्यया ।
आशीविष इवाङ्केन बाले परिधृतस्त्वया ॥ 27 ॥
यथा हि कुर्यात्सर्पो वा शत्रुर्वा प्रत्युपेक्षितः ।
राज्ञा दशरथेनाद्य सपुत्रा त्वं तथा कृता ॥ 28 ॥
पापेनानृतसान्त्वेन बाले नित्यसुखोचिते ।
रामं स्थापयता राज्ये सानुबन्धा हता ह्यसि ॥ 29 ॥
सा प्राप्तकालं कैकेयि क्षिप्रं कुरु हितं तव ।
त्रायस्व पुत्रमात्मानं मां च विस्मयदर्शने ॥ 30 ॥
मन्थाराया वचश्श्रुत्वा शयाना सा शुभानना ।
उत्तस्थौ हर्षसम्पूर्णा चन्द्रलेखेव शारदी ॥ 31 ॥
अतीव सा तु संहृष्टा कैकेयी विस्मयान्विता ।
एकमाभरणं तस्यै कुब्जायै प्रददौ शुभम् ॥ 32 ॥
दत्वा त्वाभरणं तस्यै कुब्जायै प्रमदोत्तमा ।
कैकेयी मन्थरां दृष्ट्वा पुनरेवाब्रवीदिदम् ॥ 33 ॥
इदं तु मन्थरे मह्यमाख्यासि परमं प्रियम् ।
एतन्मे प्रियमाख्यातुः किं वा भूयः करोमि ते ॥ 34 ॥
रामे वा भरते वाऽहं विशेषं नोपलक्षये ।
तस्मात्तुष्टाऽस्मि यद्राजा रामं राज्येऽभिषेक्ष्यति ॥ 35 ॥
न मे परं किञ्चिदितस्त्वया पुनः प्रियं प्रियार्हे सुवचं वचःपरम् ।
तथा ह्यवोचस्त्वमतः प्रियोत्तरं वरं परं ते प्रददामि तं वृणु ॥ 36 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे सप्तमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha saptamassargaḥ |
jñātidāsī yato jātā kaikeyyāstu sahoṣitā |
prāsādaṃ candrasaṅkāśamāruroha yadṛcchayā || 1 ||
siktarājapathāṃ kṛtsnāṃ prakīrṇakusumotkarām |
ayodhyāṃ mantharā tasmātprāsādādanvavaikṣata || 2 ||
patākābhirvarārhābhirdhvajaiśca samalaṅkṛtām |
vṛtāṃ chandapathaiścāpi śirassnātajanairvṛtām || 3 ||
mālyamodakahastaiśca dvijendrairabhināditām |
śukladevagṛhadvārāṃ sarvavāditranisvanām || 4 ||
samprahṛṣṭajanākīrṇāṃ brahmaghoṣābhināditām |
prahṛṣṭavarahastyaśvāṃ sampraṇarditagovṛṣām || 5 ||
prahṛṣṭamuditaiḥ paurairucchritadhvajamālinīm |
ayodhyāṃ mantharā dṛṣṭvā paraṃ vismayamāgatā || 6 ||
praharṣotphullanayanāṃ pāṇḍurakṣaumavāsinīm |
avidūre sthitāṃ dṛṣṭvā dhātrīṃ papraccha mantharā || 7 ||
uttamenābhisaṃyuktā harṣeṇārthaparā satī |
rāmamātā dhanaṃ kinnu janebhyassamprayacchati || 8 ||
atimātrapraharṣo'yaṃ kiṃ janasya ca śaṃsa me |
kārayiṣyati kiṃ vāpi samprahṛṣṭo mahīpatiḥ || 9 ||
vidīryamāṇā harṣeṇa dhātrī tu parayā mudā |
ācacakṣe'tha kubjāyai bhūyasīṃ rāghava śriyam || 10 ||
śvaḥ puṣyeṇa jitakrodhaṃ yauvarājyena rāghavam |
rājā daśaratho rāmamabhiṣecayitā'nagham || 11 ||
dhātryāstu vacanaṃ śṛtvā kubjā kṣipramamarṣitā |
kailāsaśikharākārā tprāsādādavarohata || 12 ||
sā dahyamānā kopena mantharā pāpadarśinī |
śayānāmetya kaikeyīmidaṃ vacanamabravīt || 13 ||
uttiṣṭha mūḍhe kiṃ śeṣe bhayaṃ tvāmabhivartate |
upaplutāmaughena kimātmānaṃ na budhyase || 14 ||
aniṣṭe subhagākāre saubhāgyena vikatthase |
calaṃ hi tava saubhāgyaṃ nadyāssrota ivoṣṇage || 15 ||
evamuktā tu kaikeyī ruṣṭayā paruṣaṃ vacaḥ |
kubjayā pāpadarśinyā viṣādamagamatparam || 16 ||
kaikeyī tvabravītkubjāṃ kaccitkṣemaṃ nu manthare |
viṣaṇṇavadanāṃ hi tvāṃ lakṣaye bhṛśaduḥkhitām || 17 ||
mantharā tu vaca śśrutvā kaikeyyā madhurākṣaram |
uvāca krodhasaṃyuktā vākyaṃ vākyaviśāradā || 18 ||
sā viṣaṇṇatarā bhūtvā kubjā tasyā hitaiṣiṇī |
viṣādayantī provāca bhedayantī ca rāghavam || 19 ||
akṣayyaṃ sumahaddevi pravṛttaṃ tvadvināśanam |
rāmaṃ daśaratho rājā yauvarājye'bhiṣekṣyati || 20 ||
sā'smyagādhe bhaye magnā duḥkhaśokasamanvitā |
dahyamānā'naleneva tvaddhitārthamihāgatā || 21 ||
tava duḥkhena kaikeyi mama duḥkhaṃ mahadbhavet |
tvadvṛddhau mama vṛddhiśca bhavedatra na saṃśayaḥ || 22 ||
narādhipakule jātā mahiṣī tvaṃ mahīpateḥ |
ugratvaṃ rājadharmāṇāṃ kathaṃ devi na budhyase || 23 ||
dharmāvādī śaṭho bhartā ślakṣṇavādī ca dāruṇaḥ |
śuddhabhāve na jānīṣe tenaiva matisandhitā || 24 ||
upasthitaḥ prayuñjānastvayi sāntvamanarthakam |
arthenaivādya te bhartā kausalyāṃ yojayiṣyati || 25 ||
upavāhya sa duṣṭātmā bharataṃ tava bandhuṣu |
kālye sthāpayitā rāmaṃ rājye nihatakaṇṭake || 26 ||
śatruḥ patipravādena mātreva hitakāmyayā |
āśīviṣa ivāṅkena bāle paridhṛtastvayā || 27 ||
yathā hi kuryātsarpo vā śatrurvā pratyupekṣitaḥ |
rājñā daśarathenādya saputrā tvaṃ tathā kṛtā || 28 ||
pāpenānṛtasāntvena bāle nityasukhocite |
rāmaṃ sthāpayatā rājye sānubandhā hatā hyasi || 29 ||
sā prāptakālaṃ kaikeyi kṣipraṃ kuru hitaṃ tava |
trāyasva putramātmānaṃ māṃ ca vismayadarśane || 30 ||
manthārāyā vacaśśrutvā śayānā sā śubhānanā |
uttasthau harṣasampūrṇā candralekheva śāradī || 31 ||
atīva sā tu saṃhṛṣṭā kaikeyī vismayānvitā |
ekamābharaṇaṃ tasyai kubjāyai pradadau śubham || 32 ||
datvā tvābharaṇaṃ tasyai kubjāyai pramadottamā |
kaikeyī mantharāṃ dṛṣṭvā punarevābravīdidam || 33 ||
idaṃ tu manthare mahyamākhyāsi paramaṃ priyam |
etanme priyamākhyātuḥ kiṃ vā bhūyaḥ karomi te || 34 ||
rāme vā bharate vā'haṃ viśeṣaṃ nopalakṣaye |
tasmāttuṣṭā'smi yadrājā rāmaṃ rājye'bhiṣekṣyati || 35 ||
na me paraṃ kiñciditastvayā punaḥ priyaṃ priyārhe suvacaṃ vacaḥparam |
tathā hyavocastvamataḥ priyottaraṃ varaṃ paraṃ te pradadāmi taṃ vṛṇu || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe saptamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in