শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে বালকাণ্ডম্ ।
অথ সপ্তদশস্সর্গঃ ।
পুত্রত্বং তু গতে বিষ্ণৌ রাজ্ঞস্তস্য সুমহাত্মনঃ ।
উবাচ দেবতাস্সর্বাস্স্বযম্ভূর্ভগবানিদম্ ॥ 1 ॥
সত্যসন্ধস্য বীরস্য সর্বেষান্নো হিতৈষিণঃ ।
বিষ্ণোস্সহাযান্বলিনস্সৃজধ্বং কামরূপিণঃ ॥ 2 ॥
মাযাবিদশ্চ শূরাংশ্চ বাযুবেগসমাঞ্জবে ।
নযজ্ঞান্বুদ্ধিসম্পন্নান্বিষ্ণুতুল্যপরাক্রমান্ ॥ 3 ॥
অসংহার্যানুপাযজ্ঞান্ দিব্যসংহননান্বিতান্ ।
সর্বাস্ত্রগুণসম্পন্নানমৃতপ্রাশনানিব ॥ 4 ॥
অপ্সরস্সু চ মুখ্যাসু গন্ধর্বাণাং তনূষু চ ।
সৃজধ্বং হরিরূপেণ পুত্রাংস্তুল্যপরাক্রমান্ ॥ 5 ॥
পূর্বমেব মযা সৃষ্টো জাম্ববানৃক্ষপুঙ্গবঃ ।
জৃম্ভমাণস্য সহসা মম বক্ত্রাদজাযত ॥ 6 ॥
তে তথোক্তা ভগবতা তত্প্রতিশ্রুত্য শাসনম্ ।
জনযামাসুরেবং তে পুত্রান্বানররূপিণঃ ॥ 7 ॥
ঋষযশ্চ মহাত্মানস্সিদ্ধবিদ্যাধরোরগাঃ ।
চারণাশ্চ সুতান্বীরান্সসৃজুর্বনচারিণঃ ॥ 8 ॥
বানরেন্দ্রং মহেন্দ্রাভমিন্দ্রো বালিনমূর্জিতম্ ।
সুগ্রীবং জনযামাস তপনস্তপতাং বরঃ ॥ 9 ॥
বৃহস্পতিস্ত্বজনযত্তারং নাম মহাহরিম্ ।
সর্ববানরমুখ্যানাং বুদ্ধিমন্তমনুত্তমম্ ॥ 10 ॥
ধনদস্য সুতশ্শ্রীমান্ বানরো গন্ধমাদনঃ ।
বিশ্বকর্মাত্বজনযন্নলং নাম মহাহরিম্ ॥ 11 ॥
পাবকস্য সুতশ্শ্রীমান্ নীলোঽগ্নিসদৃশপ্রভঃ ।
তেজসা যশসা বীর্যাদত্যরিচ্যত বানরান্ ॥ 12 ॥
রূপদ্রবিণসম্পন্নাবশ্বিনৌ রূপসম্মতৌ ।
মৈন্দং চ দ্বিবিদং চৈব জনযামাসতুস্স্বযম্ ॥ 13 ॥
বরুণো জনযামাস সুষেণং বানরর্ষভম্ ।
শরভং জনযামাস পর্জন্যস্তু মহাবলম্ ॥ 14 ॥
মারুতস্যাত্মজশ্শ্রীমান্হনুমান্নাম বীর্যবান্ ।
বজ্রসংহননোপেতো বৈনতেযসমো জবে ॥ 15 ॥
তে সৃষ্টা বহুসাহস্রা দশগ্রীববধে রতাঃ ।
অপ্রমেযবলা বীরা বিক্রান্তাঃ কামরূপিণঃ ॥ 16 ॥
মেরুমন্দরসঙ্কাশা বপুষ্মন্তো মহাবলাঃ ।
ঋক্ষবানরগোপুচ্ছাঃ ক্ষিপ্রমেবাভিজজ্ঞিরে ॥ 17 ॥
যস্য দেবস্য যদ্রূপং বেষো যশ্চ পরাক্রমঃ ।
অজাযত সমস্তেন তস্য তস্য সুতঃ পৃথক্ ॥ 18 ॥
গোলাঙ্গূলীষু চোত্পন্নাঃ কেচিত্সম্মতবিক্রমাঃ ।
ঋক্ষীষু চ তথা জাতা বানরাঃ কিন্নরীষু চ ॥ 19 ॥
দেবা মহর্ষিগন্ধর্বাস্তার্ক্ষ্যা যক্ষা যশস্বিনঃ ।
নাগাঃ কিম্পুরুষাশ্চৈব সিদ্ধবিদ্যাধরোরগাঃ ॥ 20 ॥
বহবো জনযামাসুর্হৃষ্টাস্তত্র সহস্রশঃ ।
বানরান্সুমহাকাযান্সর্বান্বৈ বনচারিণঃ ॥ 21 ॥
অপ্সরস্সু চ মুখ্যাসু তথা বিদ্যাধরীষু চ ।
নাগকন্যাসু চ তথা গন্ধর্বীণাং তনূষু চ ॥ 22 ॥
কামরূপবলোপেতা যথাকামং বিচারিণঃ ।
সিংহশার্দূলসদৃশা দর্পেণ চ বলেন চ ॥ 23 ॥
শিলাপ্রহরণাস্সর্বে সর্বে পাদপযোধিনঃ ॥ 24 ॥
নখদংষ্ট্রাযুধাস্সর্বে সর্বে সর্বাস্ত্রকোবিদাঃ ।
বিচালযেযুশ্শৈলেন্দ্রান্ভেদযেযুস্স্থিরান্দ্রুমান্ ।
ক্ষোভযেযুশ্চ বেগেন সমুদ্রং সরিতাং পতিম্ ॥ 25 ॥
দারযেযুঃ ক্ষিতিং পদ্ভ্যামাপ্লবেযুর্মহার্ণবম্ ।
নভঃস্থলং বিশেযুশ্চ গৃহ্ণীযুরপি তোযদান্ ॥ 26 ॥
গৃহ্ণীযুরপি মাতঙ্গান্মত্তান্প্রব্রজতো বনে ।
নর্দমানাশ্চ নাদেন পাতযেযুর্বিহঙ্গমান্ ॥ 27 ॥
ঈদৃশানাং প্রসূতানি হরীণাং কামরূপিণাম্ ।
শতং শতসহস্রাণি যূথপানাং মহাত্মনাম্ ॥ 28 ॥
তে প্রধানেষু যূথেষু হরীণাং হরিযূথপাঃ ।
বভূবুর্যূথপশ্রেষ্ঠা বীরাংশ্চাজনযন্ হরীন্ ॥ 29 ॥
অন্যে ঋক্ষবতঃ প্রস্থানবতস্থু স্সহস্রশঃ ।
অন্যে নানাবিধান্শৈলান্ভেজিরে কাননানি চ ॥ 30 ॥
সূর্যপুত্রং চ সুগ্রীবং শক্রপুত্রং চ বালিনম্ ।
ভ্রাতরাবুপতস্থুস্তে সর্ব এব হরীশ্বরাঃ ॥ 31 ॥
নলং নীলং হনূমন্তমন্যাংশ্চ হরিযূথপান্ ।
3 তে তার্ক্ষ্যবলসম্পন্নাস্সর্বে যুদ্ধবিশারদাঃ ।
বিচরন্তোঽর্দযন্দর্পাত্সিংহব্যাঘ্রমহোরগান্ ॥ 32 ॥
তাংশ্চ সর্বান্মহাবাহুর্বালী বিপুলবিক্রমঃ ।
জুগোপ ভুজবীর্যেণ ঋক্ষগোপুচ্ছবানরান্ ॥ 33 ॥
তৈরিযং পৃথিবী শূরৈস্সপর্বতবনার্ণবা ।
কীর্ণা বিবিধসংস্থানৈর্নানাব্যঞ্জনলক্ষণৈঃ ॥ 34 ॥
তৈর্মেঘবৃন্দাচলকূটকল্পৈঃ মহাবলৈর্বানরযূথপালৈঃ ।
বভূব ভূর্ভীমশরীররূপৈ স্সমাবৃতা রামসহাযহেতোঃ ॥ 35 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে বালকাণ্ডে সপ্তদশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
putratvaṃ tu gate viṣṇau rājñastasya sumahātmanaḥ |
uvāca devatāssarvāssvayambhūrbhagavānidam || 1 ||
satyasandhasya vīrasya sarveṣānno hitaiṣiṇaḥ |
viṣṇossahāyānbalinassṛjadhvaṃ kāmarūpiṇaḥ || 2 ||
māyāvidaśca śūrāṃśca vāyuvegasamāñjave |
nayajñānbuddhisampannānviṣṇutulyaparākramān || 3 ||
asaṃhāryānupāyajñān divyasaṃhananānvitān |
sarvāstraguṇasampannānamṛtaprāśanāniva || 4 ||
apsarassu ca mukhyāsu gandharvāṇāṃ tanūṣu ca |
sṛjadhvaṃ harirūpeṇa putrāṃstulyaparākramān || 5 ||
pūrvameva mayā sṛṣṭo jāmbavānṛkṣapuṅgavaḥ |
jṛmbhamāṇasya sahasā mama vaktrādajāyata || 6 ||
te tathoktā bhagavatā tatpratiśrutya śāsanam |
janayāmāsurevaṃ te putrānvānararūpiṇaḥ || 7 ||
ṛṣayaśca mahātmānassiddhavidyādharoragāḥ |
cāraṇāśca sutānvīrānsasṛjurvanacāriṇaḥ || 8 ||
vānarendraṃ mahendrābhamindro vālinamūrjitam |
sugrīvaṃ janayāmāsa tapanastapatāṃ varaḥ || 9 ||
bṛhaspatistvajanayattāraṃ nāma mahāharim |
sarvavānaramukhyānāṃ buddhimantamanuttamam || 10 ||
dhanadasya sutaśśrīmān vānaro gandhamādanaḥ |
viśvakarmātvajanayannalaṃ nāma mahāharim || 11 ||
pāvakasya sutaśśrīmān nīlo'gnisadṛśaprabhaḥ |
tejasā yaśasā vīryādatyaricyata vānarān || 12 ||
rūpadraviṇasampannāvaśvinau rūpasammatau |
maindaṃ ca dvividaṃ caiva janayāmāsatussvayam || 13 ||
varuṇo janayāmāsa suṣeṇaṃ vānararṣabham |
śarabhaṃ janayāmāsa parjanyastu mahābalam || 14 ||
mārutasyātmajaśśrīmānhanumānnāma vīryavān |
vajrasaṃhananopeto vainateyasamo jave || 15 ||
te sṛṣṭā bahusāhasrā daśagrīvavadhe ratāḥ |
aprameyabalā vīrā vikrāntāḥ kāmarūpiṇaḥ || 16 ||
merumandarasaṅkāśā vapuṣmanto mahābalāḥ |
ṛkṣavānaragopucchāḥ kṣipramevābhijajñire || 17 ||
yasya devasya yadrūpaṃ veṣo yaśca parākramaḥ |
ajāyata samastena tasya tasya sutaḥ pṛthak || 18 ||
golāṅgūlīṣu cotpannāḥ kecitsammatavikramāḥ |
ṛkṣīṣu ca tathā jātā vānarāḥ kinnarīṣu ca || 19 ||
devā maharṣigandharvāstārkṣyā yakṣā yaśasvinaḥ |
nāgāḥ kimpuruṣāścaiva siddhavidyādharoragāḥ || 20 ||
bahavo janayāmāsurhṛṣṭāstatra sahasraśaḥ |
vānarānsumahākāyānsarvānvai vanacāriṇaḥ || 21 ||
apsarassu ca mukhyāsu tathā vidyādharīṣu ca |
nāgakanyāsu ca tathā gandharvīṇāṃ tanūṣu ca || 22 ||
kāmarūpabalopetā yathākāmaṃ vicāriṇaḥ |
siṃhaśārdūlasadṛśā darpeṇa ca balena ca || 23 ||
śilāpraharaṇāssarve sarve pādapayodhinaḥ || 24 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhāssarve sarve sarvāstrakovidāḥ |
vicālayeyuśśailendrānbhedayeyussthirāndrumān |
kṣobhayeyuśca vegena samudraṃ saritāṃ patim || 25 ||
dārayeyuḥ kṣitiṃ padbhyāmāplaveyurmahārṇavam |
nabhaḥsthalaṃ viśeyuśca gṛhṇīyurapi toyadān || 26 ||
gṛhṇīyurapi mātaṅgānmattānpravrajato vane |
nardamānāśca nādena pātayeyurvihaṅgamān || 27 ||
īdṛśānāṃ prasūtāni harīṇāṃ kāmarūpiṇām |
śataṃ śatasahasrāṇi yūthapānāṃ mahātmanām || 28 ||
te pradhāneṣu yūtheṣu harīṇāṃ hariyūthapāḥ |
babhūvuryūthapaśreṣṭhā vīrāṃścājanayan harīn || 29 ||
anye ṛkṣavataḥ prasthānavatasthu ssahasraśaḥ |
anye nānāvidhānśailānbhejire kānanāni ca || 30 ||
sūryaputraṃ ca sugrīvaṃ śakraputraṃ ca vālinam |
bhrātarāvupatasthuste sarva eva harīśvarāḥ || 31 ||
nalaṃ nīlaṃ hanūmantamanyāṃśca hariyūthapān |
3 te tārkṣyabalasampannāssarve yuddhaviśāradāḥ |
vicaranto'rdayandarpātsiṃhavyāghramahoragān || 32 ||
tāṃśca sarvānmahābāhurvālī vipulavikramaḥ |
jugopa bhujavīryeṇa ṛkṣagopucchavānarān || 33 ||
tairiyaṃ pṛthivī śūraissaparvatavanārṇavā |
kīrṇā vividhasaṃsthānairnānāvyañjanalakṣaṇaiḥ || 34 ||
tairmeghabṛndācalakūṭakalpaiḥ mahābalairvānarayūthapālaiḥ |
babhūva bhūrbhīmaśarīrarūpai ssamāvṛtā rāmasahāyahetoḥ || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ सप्तदशस्सर्गः ।
पुत्रत्वं तु गते विष्णौ राज्ञस्तस्य सुमहात्मनः ।
उवाच देवतास्सर्वास्स्वयम्भूर्भगवानिदम् ॥ 1 ॥
सत्यसन्धस्य वीरस्य सर्वेषान्नो हितैषिणः ।
विष्णोस्सहायान्बलिनस्सृजध्वं कामरूपिणः ॥ 2 ॥
मायाविदश्च शूरांश्च वायुवेगसमाञ्जवे ।
नयज्ञान्बुद्धिसम्पन्नान्विष्णुतुल्यपराक्रमान् ॥ 3 ॥
असंहार्यानुपायज्ञान् दिव्यसंहननान्वितान् ।
सर्वास्त्रगुणसम्पन्नानमृतप्राशनानिव ॥ 4 ॥
अप्सरस्सु च मुख्यासु गन्धर्वाणां तनूषु च ।
सृजध्वं हरिरूपेण पुत्रांस्तुल्यपराक्रमान् ॥ 5 ॥
पूर्वमेव मया सृष्टो जाम्बवानृक्षपुङ्गवः ।
जृम्भमाणस्य सहसा मम वक्त्रादजायत ॥ 6 ॥
ते तथोक्ता भगवता तत्प्रतिश्रुत्य शासनम् ।
जनयामासुरेवं ते पुत्रान्वानररूपिणः ॥ 7 ॥
ऋषयश्च महात्मानस्सिद्धविद्याधरोरगाः ।
चारणाश्च सुतान्वीरान्ससृजुर्वनचारिणः ॥ 8 ॥
वानरेन्द्रं महेन्द्राभमिन्द्रो वालिनमूर्जितम् ।
सुग्रीवं जनयामास तपनस्तपतां वरः ॥ 9 ॥
बृहस्पतिस्त्वजनयत्तारं नाम महाहरिम् ।
सर्ववानरमुख्यानां बुद्धिमन्तमनुत्तमम् ॥ 10 ॥
धनदस्य सुतश्श्रीमान् वानरो गन्धमादनः ।
विश्वकर्मात्वजनयन्नलं नाम महाहरिम् ॥ 11 ॥
पावकस्य सुतश्श्रीमान् नीलोऽग्निसदृशप्रभः ।
तेजसा यशसा वीर्यादत्यरिच्यत वानरान् ॥ 12 ॥
रूपद्रविणसम्पन्नावश्विनौ रूपसम्मतौ ।
मैन्दं च द्विविदं चैव जनयामासतुस्स्वयम् ॥ 13 ॥
वरुणो जनयामास सुषेणं वानरर्षभम् ।
शरभं जनयामास पर्जन्यस्तु महाबलम् ॥ 14 ॥
मारुतस्यात्मजश्श्रीमान्हनुमान्नाम वीर्यवान् ।
वज्रसंहननोपेतो वैनतेयसमो जवे ॥ 15 ॥
ते सृष्टा बहुसाहस्रा दशग्रीववधे रताः ।
अप्रमेयबला वीरा विक्रान्ताः कामरूपिणः ॥ 16 ॥
मेरुमन्दरसङ्काशा वपुष्मन्तो महाबलाः ।
ऋक्षवानरगोपुच्छाः क्षिप्रमेवाभिजज्ञिरे ॥ 17 ॥
यस्य देवस्य यद्रूपं वेषो यश्च पराक्रमः ।
अजायत समस्तेन तस्य तस्य सुतः पृथक् ॥ 18 ॥
गोलाङ्गूलीषु चोत्पन्नाः केचित्सम्मतविक्रमाः ।
ऋक्षीषु च तथा जाता वानराः किन्नरीषु च ॥ 19 ॥
देवा महर्षिगन्धर्वास्तार्क्ष्या यक्षा यशस्विनः ।
नागाः किम्पुरुषाश्चैव सिद्धविद्याधरोरगाः ॥ 20 ॥
बहवो जनयामासुर्हृष्टास्तत्र सहस्रशः ।
वानरान्सुमहाकायान्सर्वान्वै वनचारिणः ॥ 21 ॥
अप्सरस्सु च मुख्यासु तथा विद्याधरीषु च ।
नागकन्यासु च तथा गन्धर्वीणां तनूषु च ॥ 22 ॥
कामरूपबलोपेता यथाकामं विचारिणः ।
सिंहशार्दूलसदृशा दर्पेण च बलेन च ॥ 23 ॥
शिलाप्रहरणास्सर्वे सर्वे पादपयोधिनः ॥ 24 ॥
नखदंष्ट्रायुधास्सर्वे सर्वे सर्वास्त्रकोविदाः ।
विचालयेयुश्शैलेन्द्रान्भेदयेयुस्स्थिरान्द्रुमान् ।
क्षोभयेयुश्च वेगेन समुद्रं सरितां पतिम् ॥ 25 ॥
दारयेयुः क्षितिं पद्भ्यामाप्लवेयुर्महार्णवम् ।
नभःस्थलं विशेयुश्च गृह्णीयुरपि तोयदान् ॥ 26 ॥
गृह्णीयुरपि मातङ्गान्मत्तान्प्रव्रजतो वने ।
नर्दमानाश्च नादेन पातयेयुर्विहङ्गमान् ॥ 27 ॥
ईदृशानां प्रसूतानि हरीणां कामरूपिणाम् ।
शतं शतसहस्राणि यूथपानां महात्मनाम् ॥ 28 ॥
ते प्रधानेषु यूथेषु हरीणां हरियूथपाः ।
बभूवुर्यूथपश्रेष्ठा वीरांश्चाजनयन् हरीन् ॥ 29 ॥
अन्ये ऋक्षवतः प्रस्थानवतस्थु स्सहस्रशः ।
अन्ये नानाविधान्शैलान्भेजिरे काननानि च ॥ 30 ॥
सूर्यपुत्रं च सुग्रीवं शक्रपुत्रं च वालिनम् ।
भ्रातरावुपतस्थुस्ते सर्व एव हरीश्वराः ॥ 31 ॥
नलं नीलं हनूमन्तमन्यांश्च हरियूथपान् ।
3 ते तार्क्ष्यबलसम्पन्नास्सर्वे युद्धविशारदाः ।
विचरन्तोऽर्दयन्दर्पात्सिंहव्याघ्रमहोरगान् ॥ 32 ॥
तांश्च सर्वान्महाबाहुर्वाली विपुलविक्रमः ।
जुगोप भुजवीर्येण ऋक्षगोपुच्छवानरान् ॥ 33 ॥
तैरियं पृथिवी शूरैस्सपर्वतवनार्णवा ।
कीर्णा विविधसंस्थानैर्नानाव्यञ्जनलक्षणैः ॥ 34 ॥
तैर्मेघबृन्दाचलकूटकल्पैः महाबलैर्वानरयूथपालैः ।
बभूव भूर्भीमशरीररूपै स्समावृता रामसहायहेतोः ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे सप्तदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
putratvaṃ tu gate viṣṇau rājñastasya sumahātmanaḥ |
uvāca devatāssarvāssvayambhūrbhagavānidam || 1 ||
satyasandhasya vīrasya sarveṣānno hitaiṣiṇaḥ |
viṣṇossahāyānbalinassṛjadhvaṃ kāmarūpiṇaḥ || 2 ||
māyāvidaśca śūrāṃśca vāyuvegasamāñjave |
nayajñānbuddhisampannānviṣṇutulyaparākramān || 3 ||
asaṃhāryānupāyajñān divyasaṃhananānvitān |
sarvāstraguṇasampannānamṛtaprāśanāniva || 4 ||
apsarassu ca mukhyāsu gandharvāṇāṃ tanūṣu ca |
sṛjadhvaṃ harirūpeṇa putrāṃstulyaparākramān || 5 ||
pūrvameva mayā sṛṣṭo jāmbavānṛkṣapuṅgavaḥ |
jṛmbhamāṇasya sahasā mama vaktrādajāyata || 6 ||
te tathoktā bhagavatā tatpratiśrutya śāsanam |
janayāmāsurevaṃ te putrānvānararūpiṇaḥ || 7 ||
ṛṣayaśca mahātmānassiddhavidyādharoragāḥ |
cāraṇāśca sutānvīrānsasṛjurvanacāriṇaḥ || 8 ||
vānarendraṃ mahendrābhamindro vālinamūrjitam |
sugrīvaṃ janayāmāsa tapanastapatāṃ varaḥ || 9 ||
bṛhaspatistvajanayattāraṃ nāma mahāharim |
sarvavānaramukhyānāṃ buddhimantamanuttamam || 10 ||
dhanadasya sutaśśrīmān vānaro gandhamādanaḥ |
viśvakarmātvajanayannalaṃ nāma mahāharim || 11 ||
pāvakasya sutaśśrīmān nīlo'gnisadṛśaprabhaḥ |
tejasā yaśasā vīryādatyaricyata vānarān || 12 ||
rūpadraviṇasampannāvaśvinau rūpasammatau |
maindaṃ ca dvividaṃ caiva janayāmāsatussvayam || 13 ||
varuṇo janayāmāsa suṣeṇaṃ vānararṣabham |
śarabhaṃ janayāmāsa parjanyastu mahābalam || 14 ||
mārutasyātmajaśśrīmānhanumānnāma vīryavān |
vajrasaṃhananopeto vainateyasamo jave || 15 ||
te sṛṣṭā bahusāhasrā daśagrīvavadhe ratāḥ |
aprameyabalā vīrā vikrāntāḥ kāmarūpiṇaḥ || 16 ||
merumandarasaṅkāśā vapuṣmanto mahābalāḥ |
ṛkṣavānaragopucchāḥ kṣipramevābhijajñire || 17 ||
yasya devasya yadrūpaṃ veṣo yaśca parākramaḥ |
ajāyata samastena tasya tasya sutaḥ pṛthak || 18 ||
golāṅgūlīṣu cotpannāḥ kecitsammatavikramāḥ |
ṛkṣīṣu ca tathā jātā vānarāḥ kinnarīṣu ca || 19 ||
devā maharṣigandharvāstārkṣyā yakṣā yaśasvinaḥ |
nāgāḥ kimpuruṣāścaiva siddhavidyādharoragāḥ || 20 ||
bahavo janayāmāsurhṛṣṭāstatra sahasraśaḥ |
vānarānsumahākāyānsarvānvai vanacāriṇaḥ || 21 ||
apsarassu ca mukhyāsu tathā vidyādharīṣu ca |
nāgakanyāsu ca tathā gandharvīṇāṃ tanūṣu ca || 22 ||
kāmarūpabalopetā yathākāmaṃ vicāriṇaḥ |
siṃhaśārdūlasadṛśā darpeṇa ca balena ca || 23 ||
śilāpraharaṇāssarve sarve pādapayodhinaḥ || 24 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhāssarve sarve sarvāstrakovidāḥ |
vicālayeyuśśailendrānbhedayeyussthirāndrumān |
kṣobhayeyuśca vegena samudraṃ saritāṃ patim || 25 ||
dārayeyuḥ kṣitiṃ padbhyāmāplaveyurmahārṇavam |
nabhaḥsthalaṃ viśeyuśca gṛhṇīyurapi toyadān || 26 ||
gṛhṇīyurapi mātaṅgānmattānpravrajato vane |
nardamānāśca nādena pātayeyurvihaṅgamān || 27 ||
īdṛśānāṃ prasūtāni harīṇāṃ kāmarūpiṇām |
śataṃ śatasahasrāṇi yūthapānāṃ mahātmanām || 28 ||
te pradhāneṣu yūtheṣu harīṇāṃ hariyūthapāḥ |
babhūvuryūthapaśreṣṭhā vīrāṃścājanayan harīn || 29 ||
anye ṛkṣavataḥ prasthānavatasthu ssahasraśaḥ |
anye nānāvidhānśailānbhejire kānanāni ca || 30 ||
sūryaputraṃ ca sugrīvaṃ śakraputraṃ ca vālinam |
bhrātarāvupatasthuste sarva eva harīśvarāḥ || 31 ||
nalaṃ nīlaṃ hanūmantamanyāṃśca hariyūthapān |
3 te tārkṣyabalasampannāssarve yuddhaviśāradāḥ |
vicaranto'rdayandarpātsiṃhavyāghramahoragān || 32 ||
tāṃśca sarvānmahābāhurvālī vipulavikramaḥ |
jugopa bhujavīryeṇa ṛkṣagopucchavānarān || 33 ||
tairiyaṃ pṛthivī śūraissaparvatavanārṇavā |
kīrṇā vividhasaṃsthānairnānāvyañjanalakṣaṇaiḥ || 34 ||
tairmeghabṛndācalakūṭakalpaiḥ mahābalairvānarayūthapālaiḥ |
babhūva bhūrbhīmaśarīrarūpai ssamāvṛtā rāmasahāyahetoḥ || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.