॥ ইতি শ্রীমহাভারতে উদ্যোগপর্বণি প্রজাগরপর্বণি
বিদুরনীতিবাক্যে চতুস্ত্রিংশোঽধ্যাযঃ ॥
ধৃতরাষ্ট্র উবাচ ।
জাগ্রতো দহ্যমানস্য যত্কার্যমনুপশ্যসি ।
তদ্ব্রূহি ত্বং হি নস্তাত ধর্মার্থকুশলঃ শুচিঃ ॥ 1॥
ত্বং মাং যথাবদ্বিদুর প্রশাধি
প্রজ্ঞা পূর্বং সর্বমজাতশত্রোঃ ।
যন্মন্যসে পথ্যমদীনসত্ত্ব
শ্রেযঃ করং ব্রূহি তদ্বৈ কুরূণাম্ ॥ 2॥
পাপাশঙ্গী পাপমেব নৌপশ্যন্
পৃচ্ছামি ত্বাং ব্যাকুলেনাত্মনাহম্ ।
কবে তন্মে ব্রূহি সর্বং যথাবন্
মনীষিতং সর্বমজাতশত্রোঃ ॥ 3॥
বিদুর উবাচ ।
শুভং বা যদি বা পাপং দ্বেষ্যং বা যদি বা প্রিযম্ ।
অপৃষ্টস্তস্য তদ্ব্রূযাদ্যস্য নেচ্ছেত্পরাভবম্ ॥ 4॥
তস্মাদ্বক্ষ্যামি তে রাজন্ভবমিচ্ছন্কুরূন্প্রতি ।
বচঃ শ্রেযঃ করং ধর্ম্যং ব্রুবতস্তন্নিবোধ মে ॥ 5॥
মিথ্যোপেতানি কর্মাণি সিধ্যেযুর্যানি ভারত ।
অনুপায প্রযুক্তানি মা স্ম তেষু মনঃ কৃথাঃ ॥ 6॥
তথৈব যোগবিহিতং ন সিধ্যেত্কর্ম যন্নৃপ ।
উপাযযুক্তং মেধাবী ন তত্র গ্লপযেন্মনঃ ॥ 7॥
অনুবন্ধানবেক্ষেত সানুবন্ধেষু কর্মসু ।
সম্প্রধার্য চ কুর্বীত ন বেগেন সমাচরেত্ ॥ 8॥
অনুবন্ধং চ সম্প্রেক্ষ্য বিপাকাংশ্চৈব কর্মণাম্ ।
উত্থানমাত্মনশ্চৈব ধীরঃ কুর্বীত বা ন বা ॥ 9॥
যঃ প্রমাণং ন জানাতি স্থানে বৃদ্ধৌ তথা ক্ষযে ।
কোশে জনপদে দণ্ডে ন স রাজ্যাবতিষ্ঠতে ॥ 10॥
যস্ত্বেতানি প্রমাণানি যথোক্তান্যনুপশ্যতি ।
যুক্তো ধর্মার্থযোর্জ্ঞানে স রাজ্যমধিগচ্ছতি ॥ 11॥
ন রাজ্যং প্রাপ্তমিত্যেব বর্তিতব্যমসাম্প্রতম্ ।
শ্রিযং হ্যবিনযো হন্তি জরা রূপমিবোত্তমম্ ॥ 12॥
ভক্ষ্যোত্তম প্রতিচ্ছন্নং মত্স্যো বডিশমাযসম্ ।
রূপাভিপাতী গ্রসতে নানুবন্ধমবেক্ষতে ॥ 13॥
যচ্ছক্যং গ্রসিতুং গ্রস্যং গ্রস্তং পরিণমেচ্চ যত্ ।
হিতং চ পরিণামে যত্তদদ্যং ভূতিমিচ্ছতা ॥ 14॥
বনস্পতেরপক্বানি ফলানি প্রচিনোতি যঃ ।
স নাপ্নোতি রসং তেভ্যো বীজং চাস্য বিনশ্যতি ॥ 15॥
যস্তু পক্বমুপাদত্তে কালে পরিণতং ফলম্ ।
ফলাদ্রসং স লভতে বীজাচ্চৈব ফলং পুনঃ ॥ 16॥
যথা মধু সমাদত্তে রক্ষন্পুষ্পাণি ষট্পদঃ ।
তদ্বদর্থান্মনুষ্যেভ্য আদদ্যাদবিহিংসযা ॥ 17॥
পুষ্পং পুষ্পং বিচিন্বীত মূলচ্ছেদং ন কারযেত্ ।
মালাকার ইবারামে ন যথাঙ্গারকারকঃ ॥ 18॥
কিং নু মে স্যাদিদং কৃত্বা কিং নু মে স্যাদকুর্বতঃ ।
ইতি কর্মাণি সঞ্চিন্ত্য কুর্যাদ্বা পুরুষো ন বা ॥ 19॥
অনারভ্যা ভবন্ত্যর্থাঃ কে চিন্নিত্যং তথাগতাঃ ।
কৃতঃ পুরুষকারোঽপি ভবেদ্যেষু নিরর্থকঃ ॥ 20॥
কাংশ্চিদর্থান্নরঃ প্রাজ্ঞো লভু মূলান্মহাফলান্ ।
ক্ষিপ্রমারভতে কর্তুং ন বিঘ্নযতি তাদৃশান্ ॥ 21॥
ঋজু পশ্যতি যঃ সর্বং চক্ষুষানুপিবন্নিব ।
আসীনমপি তূষ্ণীকমনুরজ্যন্তি তং প্রজাঃ ॥ 22॥
চক্ষুষা মনসা বাচা কর্মণা চ চতুর্বিধম্ ।
প্রসাদযতি লোকং যস্তং লোকোঽনুপ্রসীদতি ॥ 23॥
যস্মাত্ত্রস্যন্তি ভূতানি মৃগব্যাধান্মৃগা ইব ।
সাগরান্তামপি মহীং লব্ধ্বা স পরিহীযতে ॥ 24॥
পিতৃপৈতামহং রাজ্যং প্রাপ্তবান্স্বেন তেজসা ।
বাযুরভ্রমিবাসাদ্য ভ্রংশযত্যনযে স্থিতঃ ॥ 25॥
ধর্মমাচরতো রাজ্ঞঃ সদ্ভিশ্চরিতমাদিতঃ ।
বসুধা বসুসম্পূর্ণা বর্ধতে ভূতিবর্ধনী ॥ 26॥
অথ সন্ত্যজতো ধর্মমধর্মং চানুতিষ্ঠতঃ ।
প্রতিসংবেষ্টতে ভূমিরগ্নৌ চর্মাহিতং যথা ॥ 27॥
য এব যত্নঃ ক্রিযতে প্রর রাষ্ট্রাবমর্দনে ।
স এব যত্নঃ কর্তব্যঃ স্বরাষ্ট্র পরিপালনে ॥ 28॥
ধর্মেণ রাজ্যং বিন্দেত ধর্মেণ পরিপালযেত্ ।
ধর্মমূলাং শ্রিযং প্রাপ্য ন জহাতি ন হীযতে ॥ 29॥
অপ্যুন্মত্তাত্প্রলপতো বালাচ্চ পরিসর্পতঃ ।
সর্বতঃ সারমাদদ্যাদশ্মভ্য ইব কাঞ্চনম্ ॥ 30॥
সুব্যাহৃতানি সুধিযাং সুকৃতানি ততস্ততঃ ।
সঞ্চিন্বন্ধীর আসীত শিলা হারী শিলং যথা ॥ 31॥
গন্ধেন গাবঃ পশ্যন্তি বেদৈঃ পশ্যন্তি ব্রাহ্মণাঃ ।
চারৈঃ পশ্যন্তি রাজানশ্চক্ষুর্ভ্যামিতরে জনাঃ ॥ 32॥
ভূযাংসং লভতে ক্লেশং যা গৌর্ভবতি দুর্দুহা ।
অথ যা সুদুহা রাজন্নৈব তাং বিনযন্ত্যপি ॥ 33॥
যদতপ্তং প্রণমতি ন তত্সন্তাপযন্ত্যপি ।
যচ্চ স্বযং নতং দারু ন তত্সন্নামযন্ত্যপি ॥ 34॥
এতযোপমযা ধীরঃ সন্নমেত বলীযসে ।
ইন্দ্রায স প্রণমতে নমতে যো বলীযসে ॥ 35॥
পর্জন্যনাথাঃ পশবো রাজানো মিত্র বান্ধবাঃ ।
পতযো বান্ধবাঃ স্ত্রীণাং ব্রাহ্মণা বেদ বান্ধবাঃ ॥ 36॥
সত্যেন রক্ষ্যতে ধর্মো বিদ্যা যোগেন রক্ষ্যতে ।
মৃজযা রক্ষ্যতে রূপং কুলং বৃত্তেন রক্ষ্যতে ॥ 37॥
মানেন রক্ষ্যতে ধান্যমশ্বান্রক্ষ্যত্যনুক্রমঃ ।
অভীক্ষ্ণদর্শনাদ্গাবঃ স্ত্রিযো রক্ষ্যাঃ কুচেলতঃ ॥ 38॥
ন কুলং বৃত্তি হীনস্য প্রমাণমিতি মে মতিঃ ।
অন্ত্যেষ্বপি হি জাতানাং বৃত্তমেব বিশিষ্যতে ॥ 39॥
য ঈর্ষ্যুঃ পরবিত্তেষু রূপে বীর্যে কুলান্বযে ।
সুখে সৌভাগ্যসত্কারে তস্য ব্যাধিরনন্তকঃ ॥ 40॥
অকার্য করণাদ্ভীতঃ কার্যাণাং চ বিবর্জনাত্ ।
অকালে মন্ত্রভেদাচ্চ যেন মাদ্যেন্ন তত্পিবেত্ ॥ 41॥
বিদ্যামদো ধনমদস্তৃতীযোঽভিজনো মদঃ ।
এতে মদাবলিপ্তানামেত এব সতাং দমাঃ ॥ 42॥
অসন্তোঽভ্যর্থিতাঃ সদ্ভিঃ কিং চিত্কার্যং কদা চন ।
মন্যন্তে সন্তমাত্মানমসন্তমপি বিশ্রুতম্ ॥ 43॥
গতিরাত্মবতাং সন্তঃ সন্ত এব সতাং গতিঃ ।
অসতাং চ গতিঃ সন্তো ন ত্বসন্তঃ সতাং গতিঃ ॥ 44॥
জিতা সভা বস্ত্রবতা সমাশা গোমতা জিতা ।
অধ্বা জিতো যানবতা সর্বং শীলবতা জিতম্ ॥ 45॥
শীলং প্রধানং পুরুষে তদ্যস্যেহ প্রণশ্যতি ।
ন তস্য জীবিতেনার্থো ন ধনেন ন বন্ধুভিঃ ॥ 46॥
আঢ্যানাং মাংসপরমং মধ্যানাং গোরসোত্তরম্ ।
লবণোত্তরং দরিদ্রাণাং ভোজনং ভরতর্ষভ ॥ 47॥
সম্পন্নতরমেবান্নং দরিদ্রা ভুঞ্জতে সদা ।
ক্ষুত্স্বাদুতাং জনযতি সা চাঢ্যেষু সুদুর্লভা ॥ 48॥
প্রাযেণ শ্রীমতাং লোকে ভোক্তুং শক্তির্ন বিদ্যতে ।
দরিদ্রাণাং তু রাজেন্দ্র অপি কাষ্ঠং হি জীর্যতে ॥ 49॥
অবৃত্তির্ভযমন্ত্যানাং মধ্যানাং মরণাদ্ভযম্ ।
উত্তমানাং তু মর্ত্যানামবমানাত্পরং ভযম্ ॥ 50॥
ঐশ্বর্যমদপাপিষ্ঠা মদাঃ পানমদাদযঃ ।
ঐশ্বর্যমদমত্তো হি নাপতিত্বা বিবুধ্যতে ॥ 51॥
ইন্দ্রিযৌরিন্দ্রিযার্থেষু বর্তমানৈরনিগ্রহৈঃ ।
তৈরযং তাপ্যতে লোকো নক্ষত্রাণি গ্রহৈরিব ॥ 52॥
যো জিতঃ পঞ্চবর্গেণ সহজেনাত্ম কর্শিনা ।
আপদস্তস্য বর্ধন্তে শুক্লপক্ষ ইবোডুরাড্ ॥ 53॥
অবিজিত্য য আত্মানমমাত্যান্বিজিগীষতে ।
অমিত্রান্বাজিতামাত্যঃ সোঽবশঃ পরিহীযতে ॥ 54॥
আত্মানমেব প্রথমং দেশরূপেণ যো জযেত্ ।
ততোঽমাত্যানমিত্রাংশ্চ ন মোঘং বিজিগীষতে ॥ 55॥
বশ্যেন্দ্রিযং জিতামাত্যং ধৃতদণ্ডং বিকারিষু ।
পরীক্ষ্য কারিণং ধীরমত্যন্তং শ্রীর্নিষেবতে ॥ 56॥
রথঃ শরীরং পুরুষস্য রাজন্
নাত্মা নিযন্তেন্দ্রিযাণ্যস্য চাশ্বাঃ ।
তৈরপ্রমত্তঃ কুশলঃ সদশ্বৈর্
দান্তৈঃ সুখং যাতি রথীব ধীরঃ ॥ 57॥
এতান্যনিগৃহীতানি ব্যাপাদযিতুমপ্যলম্ ।
অবিধেযা ইবাদান্তা হযাঃ পথি কুসারথিম্ ॥ 58॥
অনর্থমর্থতঃ পশ্যন্নর্তং চৈবাপ্যনর্থতঃ ।
ইন্দ্রিযৈঃ প্রসৃতো বালঃ সুদুঃখং মন্যতে সুখম্ ॥ 59॥
ধর্মার্থৌ যঃ পরিত্যজ্য স্যাদিন্দ্রিযবশানুগঃ ।
শ্রীপ্রাণধনদারেভ্য ক্ষিপ্রং স পরিহীযতে ॥ 60॥
অর্থানামীশ্বরো যঃ স্যাদিন্দ্রিযাণামনীশ্বরঃ ।
ইন্দ্রিযাণামনৈশ্বর্যাদৈশ্বর্যাদ্ভ্রশ্যতে হি সঃ ॥ 61॥
আত্মনাত্মানমন্বিচ্ছেন্মনো বুদ্ধীন্দ্রিযৈর্যতৈঃ ।
আত্মৈব হ্যাত্মনো বন্ধুরাত্মৈব রিপুরাত্মনঃ ॥ 62॥
ক্ষুদ্রাক্ষেণেব জালেন ঝষাবপিহিতাবুভৌ ।
কামশ্চ রাজন্ক্রোধশ্চ তৌ প্রাজ্ঞানং বিলুম্পতঃ ॥ 63॥
সমবেক্ষ্যেহ ধর্মার্থৌ সম্ভারান্যোঽধিগচ্ছতি ।
স বৈ সম্ভৃত সম্ভারঃ সততং সুখমেধতে ॥ 64॥
যঃ পঞ্চাভ্যন্তরাঞ্শত্রূনবিজিত্য মতিক্ষযান্ ।
জিগীষতি রিপূনন্যান্রিপবোঽভিভবন্তি তম্ ॥ 65॥
দৃশ্যন্তে হি দুরাত্মানো বধ্যমানাঃ স্বকর্ম ভিঃ ।
ইন্দ্রিযাণামনীশত্বাদ্রাজানো রাজ্যবিভ্রমৈঃ ॥ 66॥
অসন্ত্যাগাত্পাপকৃতামপাপাংস্
তুল্যো দণ্ডঃ স্পৃশতে মিশ্রভাবাত্ ।
শুষ্কেণার্দ্রং দহ্যতে মিশ্রভাবাত্
তস্মাত্পাপৈঃ সহ সন্ধিং ন কুর্যাত্ ॥ 67॥
নিজানুত্পততঃ শত্রূন্পঞ্চ পঞ্চ প্রযোজনান্ ।
যো মোহান্ন নিঘৃহ্ণাতি তমাপদ্গ্রসতে নরম্ ॥ 68॥
অনসূযার্জবং শৌচং সন্তোষঃ প্রিযবাদিতা ।
দমঃ সত্যমনাযাসো ন ভবন্তি দুরাত্মনাম্ ॥ 69॥
আত্মজ্ঞানমনাযাসস্তিতিক্ষা ধর্মনিত্যতা ।
বাক্চৈব গুপ্তা দানং চ নৈতান্যন্ত্যেষু ভারত ॥ 70॥
আক্রোশ পরিবাদাভ্যাং বিহিংসন্ত্যবুধা বুধান্ ।
বক্তা পাপমুপাদত্তে ক্ষমমাণো বিমুচ্যতে ॥ 71॥
হিংসা বলমসাধূনাং রাজ্ঞাং দণ্ডবিধির্বলম্ ।
শুশ্রূষা তু বলং স্ত্রীণাং ক্ষমাগুণবতাং বলম্ ॥ 72॥
বাক্সংযমো হি নৃপতে সুদুষ্করতমো মতঃ ।
অর্থবচ্চ বিচিত্রং চ ন শক্যং বহুভাষিতুম্ ॥ 73॥
অভ্যাবহতি কল্যাণং বিবিধা বাক্সুভাষিতা ।
সৈব দুর্ভাষিতা রাজন্ননর্থাযোপপদ্যতে ॥ 74॥
সংরোহতি শরৈর্বিদ্ধং বনং পরশুনা হতম্ ।
বাচা দুরুক্তং বীভত্সং ন সংরোহতি বাক্ক্ষতম্ ॥ 75॥
কর্ণিনালীকনারাচা নির্হরন্তি শরীরতঃ ।
বাক্ষল্যস্তু ন নির্হর্তুং শক্যো হৃদি শযো হি সঃ ॥ 76॥
বাক্সাযকা বদনান্নিষ্পতন্তি
যৈরাহতঃ শোচতি রত্র্যহানি ।
পরস্য নামর্মসু তে পতন্তি
তান্পণ্ডিতো নাবসৃজেত্পরেষু ॥ 77॥
যস্মৈ দেবাঃ প্রযচ্ছন্তি পুরুষায পরাভবম্ ।
বুদ্ধিং তস্যাপকর্ষন্তি সোঽপাচীনানি পশ্যতি ॥ 78॥
বুদ্ধৌ কলুষ ভূতাযাং বিনাশে প্রত্যুপস্থিতে ।
অনযো নযসঙ্কাশো হৃদযান্নাপসর্পতি ॥ 79॥
সেযং বুদ্ধিঃ পরীতা তে পুত্রাণাং তব ভারত ।
পাণ্ডবানাং বিরোধেন ন চৈনাং অববুধ্যসে ॥ 80॥
রাজা লক্ষণসম্পন্নস্ত্রৈলোক্যস্যাপি যো ভবেত্ ।
শিষ্যস্তে শাসিতা সোঽস্তু ধৃতরাষ্ট্র যুধিষ্ঠিরঃ ॥ 81॥
অতীব সর্বান্পুত্রাংস্তে ভাগধেয পুরস্কৃতঃ ।
তেজসা প্রজ্ঞযা চৈব যুক্তো ধর্মার্থতত্ত্ববিত্ ॥ 82॥
আনৃশংস্যাদনুক্রোশাদ্যোঽসৌ ধর্মভৃতাং বরঃ ।
গৌরবাত্তব রাজেন্দ্র বহূন্ক্লেশাংস্তিতিক্ষতি ॥ 83॥
॥ ইতি শ্রীমহাভারতে উদ্যোগপর্বণি প্রজাগরপর্বণি
বিদুরনীতিবাক্যে চতুস্ত্রিংশোঽধ্যাযঃ ॥ 34॥
Roman (IAST) Transliteration
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduranītivākye catustriṃśo'dhyāyaḥ ||
dhṛtarāṣṭra uvāca |
jāgrato dahyamānasya yatkāryamanupaśyasi |
tadbrūhi tvaṃ hi nastāta dharmārthakuśalaḥ śuciḥ || 1||
tvaṃ māṃ yathāvadvidura praśādhi
prajñā pūrvaṃ sarvamajātaśatroḥ |
yanmanyase pathyamadīnasattva
śreyaḥ karaṃ brūhi tadvai kurūṇām || 2||
pāpāśaṅgī pāpameva naupaśyan
pṛcchāmi tvāṃ vyākulenātmanāham |
kave tanme brūhi sarvaṃ yathāvan
manīṣitaṃ sarvamajātaśatroḥ || 3||
vidura uvāca |
śubhaṃ vā yadi vā pāpaṃ dveṣyaṃ vā yadi vā priyam |
apṛṣṭastasya tadbrūyādyasya necchetparābhavam || 4||
tasmādvakṣyāmi te rājanbhavamicchankurūnprati |
vacaḥ śreyaḥ karaṃ dharmyaṃ bruvatastannibodha me || 5||
mithyopetāni karmāṇi sidhyeyuryāni bhārata |
anupāya prayuktāni mā sma teṣu manaḥ kṛthāḥ || 6||
tathaiva yogavihitaṃ na sidhyetkarma yannṛpa |
upāyayuktaṃ medhāvī na tatra glapayenmanaḥ || 7||
anubandhānavekṣeta sānubandheṣu karmasu |
sampradhārya ca kurvīta na vegena samācaret || 8||
anubandhaṃ ca samprekṣya vipākāṃścaiva karmaṇām |
utthānamātmanaścaiva dhīraḥ kurvīta vā na vā || 9||
yaḥ pramāṇaṃ na jānāti sthāne vṛddhau tathā kṣaye |
kośe janapade daṇḍe na sa rājyāvatiṣṭhate || 10||
yastvetāni pramāṇāni yathoktānyanupaśyati |
yukto dharmārthayorjñāne sa rājyamadhigacchati || 11||
na rājyaṃ prāptamityeva vartitavyamasāmpratam |
śriyaṃ hyavinayo hanti jarā rūpamivottamam || 12||
bhakṣyottama praticchannaṃ matsyo baḍiśamāyasam |
rūpābhipātī grasate nānubandhamavekṣate || 13||
yacchakyaṃ grasituṃ grasyaṃ grastaṃ pariṇamecca yat |
hitaṃ ca pariṇāme yattadadyaṃ bhūtimicchatā || 14||
vanaspaterapakvāni phalāni pracinoti yaḥ |
sa nāpnoti rasaṃ tebhyo bījaṃ cāsya vinaśyati || 15||
yastu pakvamupādatte kāle pariṇataṃ phalam |
phalādrasaṃ sa labhate bījāccaiva phalaṃ punaḥ || 16||
yathā madhu samādatte rakṣanpuṣpāṇi ṣaṭpadaḥ |
tadvadarthānmanuṣyebhya ādadyādavihiṃsayā || 17||
puṣpaṃ puṣpaṃ vicinvīta mūlacchedaṃ na kārayet |
mālākāra ivārāme na yathāṅgārakārakaḥ || 18||
kiṃ nu me syādidaṃ kṛtvā kiṃ nu me syādakurvataḥ |
iti karmāṇi sañcintya kuryādvā puruṣo na vā || 19||
anārabhyā bhavantyarthāḥ ke cinnityaṃ tathāgatāḥ |
kṛtaḥ puruṣakāro'pi bhavedyeṣu nirarthakaḥ || 20||
kāṃścidarthānnaraḥ prājño labhu mūlānmahāphalān |
kṣipramārabhate kartuṃ na vighnayati tādṛśān || 21||
ṛju paśyati yaḥ sarvaṃ cakṣuṣānupibanniva |
āsīnamapi tūṣṇīkamanurajyanti taṃ prajāḥ || 22||
cakṣuṣā manasā vācā karmaṇā ca caturvidham |
prasādayati lokaṃ yastaṃ loko'nuprasīdati || 23||
yasmāttrasyanti bhūtāni mṛgavyādhānmṛgā iva |
sāgarāntāmapi mahīṃ labdhvā sa parihīyate || 24||
pitṛpaitāmahaṃ rājyaṃ prāptavānsvena tejasā |
vāyurabhramivāsādya bhraṃśayatyanaye sthitaḥ || 25||
dharmamācarato rājñaḥ sadbhiścaritamāditaḥ |
vasudhā vasusampūrṇā vardhate bhūtivardhanī || 26||
atha santyajato dharmamadharmaṃ cānutiṣṭhataḥ |
pratisaṃveṣṭate bhūmiragnau carmāhitaṃ yathā || 27||
ya eva yatnaḥ kriyate prara rāṣṭrāvamardane |
sa eva yatnaḥ kartavyaḥ svarāṣṭra paripālane || 28||
dharmeṇa rājyaṃ vindeta dharmeṇa paripālayet |
dharmamūlāṃ śriyaṃ prāpya na jahāti na hīyate || 29||
apyunmattātpralapato bālācca parisarpataḥ |
sarvataḥ sāramādadyādaśmabhya iva kāñcanam || 30||
suvyāhṛtāni sudhiyāṃ sukṛtāni tatastataḥ |
sañcinvandhīra āsīta śilā hārī śilaṃ yathā || 31||
gandhena gāvaḥ paśyanti vedaiḥ paśyanti brāhmaṇāḥ |
cāraiḥ paśyanti rājānaścakṣurbhyāmitare janāḥ || 32||
bhūyāṃsaṃ labhate kleśaṃ yā gaurbhavati durduhā |
atha yā suduhā rājannaiva tāṃ vinayantyapi || 33||
yadataptaṃ praṇamati na tatsantāpayantyapi |
yacca svayaṃ nataṃ dāru na tatsannāmayantyapi || 34||
etayopamayā dhīraḥ sannameta balīyase |
indrāya sa praṇamate namate yo balīyase || 35||
parjanyanāthāḥ paśavo rājāno mitra bāndhavāḥ |
patayo bāndhavāḥ strīṇāṃ brāhmaṇā veda bāndhavāḥ || 36||
satyena rakṣyate dharmo vidyā yogena rakṣyate |
mṛjayā rakṣyate rūpaṃ kulaṃ vṛttena rakṣyate || 37||
mānena rakṣyate dhānyamaśvānrakṣyatyanukramaḥ |
abhīkṣṇadarśanādgāvaḥ striyo rakṣyāḥ kucelataḥ || 38||
na kulaṃ vṛtti hīnasya pramāṇamiti me matiḥ |
antyeṣvapi hi jātānāṃ vṛttameva viśiṣyate || 39||
ya īrṣyuḥ paravitteṣu rūpe vīrye kulānvaye |
sukhe saubhāgyasatkāre tasya vyādhiranantakaḥ || 40||
akārya karaṇādbhītaḥ kāryāṇāṃ ca vivarjanāt |
akāle mantrabhedācca yena mādyenna tatpibet || 41||
vidyāmado dhanamadastṛtīyo'bhijano madaḥ |
ete madāvaliptānāmeta eva satāṃ damāḥ || 42||
asanto'bhyarthitāḥ sadbhiḥ kiṃ citkāryaṃ kadā cana |
manyante santamātmānamasantamapi viśrutam || 43||
gatirātmavatāṃ santaḥ santa eva satāṃ gatiḥ |
asatāṃ ca gatiḥ santo na tvasantaḥ satāṃ gatiḥ || 44||
jitā sabhā vastravatā samāśā gomatā jitā |
adhvā jito yānavatā sarvaṃ śīlavatā jitam || 45||
śīlaṃ pradhānaṃ puruṣe tadyasyeha praṇaśyati |
na tasya jīvitenārtho na dhanena na bandhubhiḥ || 46||
āḍhyānāṃ māṃsaparamaṃ madhyānāṃ gorasottaram |
lavaṇottaraṃ daridrāṇāṃ bhojanaṃ bharatarṣabha || 47||
sampannataramevānnaṃ daridrā bhuñjate sadā |
kṣutsvādutāṃ janayati sā cāḍhyeṣu sudurlabhā || 48||
prāyeṇa śrīmatāṃ loke bhoktuṃ śaktirna vidyate |
daridrāṇāṃ tu rājendra api kāṣṭhaṃ hi jīryate || 49||
avṛttirbhayamantyānāṃ madhyānāṃ maraṇādbhayam |
uttamānāṃ tu martyānāmavamānātparaṃ bhayam || 50||
aiśvaryamadapāpiṣṭhā madāḥ pānamadādayaḥ |
aiśvaryamadamatto hi nāpatitvā vibudhyate || 51||
indriyaurindriyārtheṣu vartamānairanigrahaiḥ |
tairayaṃ tāpyate loko nakṣatrāṇi grahairiva || 52||
yo jitaḥ pañcavargeṇa sahajenātma karśinā |
āpadastasya vardhante śuklapakṣa ivoḍurāḍ || 53||
avijitya ya ātmānamamātyānvijigīṣate |
amitrānvājitāmātyaḥ so'vaśaḥ parihīyate || 54||
ātmānameva prathamaṃ deśarūpeṇa yo jayet |
tato'mātyānamitrāṃśca na moghaṃ vijigīṣate || 55||
vaśyendriyaṃ jitāmātyaṃ dhṛtadaṇḍaṃ vikāriṣu |
parīkṣya kāriṇaṃ dhīramatyantaṃ śrīrniṣevate || 56||
rathaḥ śarīraṃ puruṣasya rājan
nātmā niyantendriyāṇyasya cāśvāḥ |
tairapramattaḥ kuśalaḥ sadaśvair
dāntaiḥ sukhaṃ yāti rathīva dhīraḥ || 57||
etānyanigṛhītāni vyāpādayitumapyalam |
avidheyā ivādāntā hayāḥ pathi kusārathim || 58||
anarthamarthataḥ paśyannartaṃ caivāpyanarthataḥ |
indriyaiḥ prasṛto bālaḥ suduḥkhaṃ manyate sukham || 59||
dharmārthau yaḥ parityajya syādindriyavaśānugaḥ |
śrīprāṇadhanadārebhya kṣipraṃ sa parihīyate || 60||
arthānāmīśvaro yaḥ syādindriyāṇāmanīśvaraḥ |
indriyāṇāmanaiśvaryādaiśvaryādbhraśyate hi saḥ || 61||
ātmanātmānamanvicchenmano buddhīndriyairyataiḥ |
ātmaiva hyātmano bandhurātmaiva ripurātmanaḥ || 62||
kṣudrākṣeṇeva jālena jhaṣāvapihitāvubhau |
kāmaśca rājankrodhaśca tau prājñānaṃ vilumpataḥ || 63||
samavekṣyeha dharmārthau sambhārānyo'dhigacchati |
sa vai sambhṛta sambhāraḥ satataṃ sukhamedhate || 64||
yaḥ pañcābhyantarāñśatrūnavijitya matikṣayān |
jigīṣati ripūnanyānripavo'bhibhavanti tam || 65||
dṛśyante hi durātmāno vadhyamānāḥ svakarma bhiḥ |
indriyāṇāmanīśatvādrājāno rājyavibhramaiḥ || 66||
asantyāgātpāpakṛtāmapāpāṃs
tulyo daṇḍaḥ spṛśate miśrabhāvāt |
śuṣkeṇārdraṃ dahyate miśrabhāvāt
tasmātpāpaiḥ saha sandhiṃ na kuryāt || 67||
nijānutpatataḥ śatrūnpañca pañca prayojanān |
yo mohānna nighṛhṇāti tamāpadgrasate naram || 68||
anasūyārjavaṃ śaucaṃ santoṣaḥ priyavāditā |
damaḥ satyamanāyāso na bhavanti durātmanām || 69||
ātmajñānamanāyāsastitikṣā dharmanityatā |
vākcaiva guptā dānaṃ ca naitānyantyeṣu bhārata || 70||
ākrośa parivādābhyāṃ vihiṃsantyabudhā budhān |
vaktā pāpamupādatte kṣamamāṇo vimucyate || 71||
hiṃsā balamasādhūnāṃ rājñāṃ daṇḍavidhirbalam |
śuśrūṣā tu balaṃ strīṇāṃ kṣamāguṇavatāṃ balam || 72||
vāksaṃyamo hi nṛpate suduṣkaratamo mataḥ |
arthavacca vicitraṃ ca na śakyaṃ bahubhāṣitum || 73||
abhyāvahati kalyāṇaṃ vividhā vāksubhāṣitā |
saiva durbhāṣitā rājannanarthāyopapadyate || 74||
saṃrohati śarairviddhaṃ vanaṃ paraśunā hatam |
vācā duruktaṃ bībhatsaṃ na saṃrohati vākkṣatam || 75||
karṇinālīkanārācā nirharanti śarīrataḥ |
vākṣalyastu na nirhartuṃ śakyo hṛdi śayo hi saḥ || 76||
vāksāyakā vadanānniṣpatanti
yairāhataḥ śocati ratryahāni |
parasya nāmarmasu te patanti
tānpaṇḍito nāvasṛjetpareṣu || 77||
yasmai devāḥ prayacchanti puruṣāya parābhavam |
buddhiṃ tasyāpakarṣanti so'pācīnāni paśyati || 78||
buddhau kaluṣa bhūtāyāṃ vināśe pratyupasthite |
anayo nayasaṅkāśo hṛdayānnāpasarpati || 79||
seyaṃ buddhiḥ parītā te putrāṇāṃ tava bhārata |
pāṇḍavānāṃ virodhena na caināṃ avabudhyase || 80||
rājā lakṣaṇasampannastrailokyasyāpi yo bhavet |
śiṣyaste śāsitā so'stu dhṛtarāṣṭra yudhiṣṭhiraḥ || 81||
atīva sarvānputrāṃste bhāgadheya puraskṛtaḥ |
tejasā prajñayā caiva yukto dharmārthatattvavit || 82||
ānṛśaṃsyādanukrośādyo'sau dharmabhṛtāṃ varaḥ |
gauravāttava rājendra bahūnkleśāṃstitikṣati || 83||
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduranītivākye catustriṃśo'dhyāyaḥ || 34||
Sanskrit — Devanagari (original)
॥ इति श्रीमहाभारते उद्योगपर्वणि प्रजागरपर्वणि
विदुरनीतिवाक्ये चतुस्त्रिंशोऽध्यायः ॥
धृतराष्ट्र उवाच ।
जाग्रतो दह्यमानस्य यत्कार्यमनुपश्यसि ।
तद्ब्रूहि त्वं हि नस्तात धर्मार्थकुशलः शुचिः ॥ 1॥
त्वं मां यथावद्विदुर प्रशाधि
प्रज्ञा पूर्वं सर्वमजातशत्रोः ।
यन्मन्यसे पथ्यमदीनसत्त्व
श्रेयः करं ब्रूहि तद्वै कुरूणाम् ॥ 2॥
पापाशङ्गी पापमेव नौपश्यन्
पृच्छामि त्वां व्याकुलेनात्मनाहम् ।
कवे तन्मे ब्रूहि सर्वं यथावन्
मनीषितं सर्वमजातशत्रोः ॥ 3॥
विदुर उवाच ।
शुभं वा यदि वा पापं द्वेष्यं वा यदि वा प्रियम् ।
अपृष्टस्तस्य तद्ब्रूयाद्यस्य नेच्छेत्पराभवम् ॥ 4॥
तस्माद्वक्ष्यामि ते राजन्भवमिच्छन्कुरून्प्रति ।
वचः श्रेयः करं धर्म्यं ब्रुवतस्तन्निबोध मे ॥ 5॥
मिथ्योपेतानि कर्माणि सिध्येयुर्यानि भारत ।
अनुपाय प्रयुक्तानि मा स्म तेषु मनः कृथाः ॥ 6॥
तथैव योगविहितं न सिध्येत्कर्म यन्नृप ।
उपाययुक्तं मेधावी न तत्र ग्लपयेन्मनः ॥ 7॥
अनुबन्धानवेक्षेत सानुबन्धेषु कर्मसु ।
सम्प्रधार्य च कुर्वीत न वेगेन समाचरेत् ॥ 8॥
अनुबन्धं च सम्प्रेक्ष्य विपाकांश्चैव कर्मणाम् ।
उत्थानमात्मनश्चैव धीरः कुर्वीत वा न वा ॥ 9॥
यः प्रमाणं न जानाति स्थाने वृद्धौ तथा क्षये ।
कोशे जनपदे दण्डे न स राज्यावतिष्ठते ॥ 10॥
यस्त्वेतानि प्रमाणानि यथोक्तान्यनुपश्यति ।
युक्तो धर्मार्थयोर्ज्ञाने स राज्यमधिगच्छति ॥ 11॥
न राज्यं प्राप्तमित्येव वर्तितव्यमसाम्प्रतम् ।
श्रियं ह्यविनयो हन्ति जरा रूपमिवोत्तमम् ॥ 12॥
भक्ष्योत्तम प्रतिच्छन्नं मत्स्यो बडिशमायसम् ।
रूपाभिपाती ग्रसते नानुबन्धमवेक्षते ॥ 13॥
यच्छक्यं ग्रसितुं ग्रस्यं ग्रस्तं परिणमेच्च यत् ।
हितं च परिणामे यत्तदद्यं भूतिमिच्छता ॥ 14॥
वनस्पतेरपक्वानि फलानि प्रचिनोति यः ।
स नाप्नोति रसं तेभ्यो बीजं चास्य विनश्यति ॥ 15॥
यस्तु पक्वमुपादत्ते काले परिणतं फलम् ।
फलाद्रसं स लभते बीजाच्चैव फलं पुनः ॥ 16॥
यथा मधु समादत्ते रक्षन्पुष्पाणि षट्पदः ।
तद्वदर्थान्मनुष्येभ्य आदद्यादविहिंसया ॥ 17॥
पुष्पं पुष्पं विचिन्वीत मूलच्छेदं न कारयेत् ।
मालाकार इवारामे न यथाङ्गारकारकः ॥ 18॥
किं नु मे स्यादिदं कृत्वा किं नु मे स्यादकुर्वतः ।
इति कर्माणि सञ्चिन्त्य कुर्याद्वा पुरुषो न वा ॥ 19॥
अनारभ्या भवन्त्यर्थाः के चिन्नित्यं तथागताः ।
कृतः पुरुषकारोऽपि भवेद्येषु निरर्थकः ॥ 20॥
कांश्चिदर्थान्नरः प्राज्ञो लभु मूलान्महाफलान् ।
क्षिप्रमारभते कर्तुं न विघ्नयति तादृशान् ॥ 21॥
ऋजु पश्यति यः सर्वं चक्षुषानुपिबन्निव ।
आसीनमपि तूष्णीकमनुरज्यन्ति तं प्रजाः ॥ 22॥
चक्षुषा मनसा वाचा कर्मणा च चतुर्विधम् ।
प्रसादयति लोकं यस्तं लोकोऽनुप्रसीदति ॥ 23॥
यस्मात्त्रस्यन्ति भूतानि मृगव्याधान्मृगा इव ।
सागरान्तामपि महीं लब्ध्वा स परिहीयते ॥ 24॥
पितृपैतामहं राज्यं प्राप्तवान्स्वेन तेजसा ।
वायुरभ्रमिवासाद्य भ्रंशयत्यनये स्थितः ॥ 25॥
धर्ममाचरतो राज्ञः सद्भिश्चरितमादितः ।
वसुधा वसुसम्पूर्णा वर्धते भूतिवर्धनी ॥ 26॥
अथ सन्त्यजतो धर्ममधर्मं चानुतिष्ठतः ।
प्रतिसंवेष्टते भूमिरग्नौ चर्माहितं यथा ॥ 27॥
य एव यत्नः क्रियते प्रर राष्ट्रावमर्दने ।
स एव यत्नः कर्तव्यः स्वराष्ट्र परिपालने ॥ 28॥
धर्मेण राज्यं विन्देत धर्मेण परिपालयेत् ।
धर्ममूलां श्रियं प्राप्य न जहाति न हीयते ॥ 29॥
अप्युन्मत्तात्प्रलपतो बालाच्च परिसर्पतः ।
सर्वतः सारमादद्यादश्मभ्य इव काञ्चनम् ॥ 30॥
सुव्याहृतानि सुधियां सुकृतानि ततस्ततः ।
सञ्चिन्वन्धीर आसीत शिला हारी शिलं यथा ॥ 31॥
गन्धेन गावः पश्यन्ति वेदैः पश्यन्ति ब्राह्मणाः ।
चारैः पश्यन्ति राजानश्चक्षुर्भ्यामितरे जनाः ॥ 32॥
भूयांसं लभते क्लेशं या गौर्भवति दुर्दुहा ।
अथ या सुदुहा राजन्नैव तां विनयन्त्यपि ॥ 33॥
यदतप्तं प्रणमति न तत्सन्तापयन्त्यपि ।
यच्च स्वयं नतं दारु न तत्सन्नामयन्त्यपि ॥ 34॥
एतयोपमया धीरः सन्नमेत बलीयसे ।
इन्द्राय स प्रणमते नमते यो बलीयसे ॥ 35॥
पर्जन्यनाथाः पशवो राजानो मित्र बान्धवाः ।
पतयो बान्धवाः स्त्रीणां ब्राह्मणा वेद बान्धवाः ॥ 36॥
सत्येन रक्ष्यते धर्मो विद्या योगेन रक्ष्यते ।
मृजया रक्ष्यते रूपं कुलं वृत्तेन रक्ष्यते ॥ 37॥
मानेन रक्ष्यते धान्यमश्वान्रक्ष्यत्यनुक्रमः ।
अभीक्ष्णदर्शनाद्गावः स्त्रियो रक्ष्याः कुचेलतः ॥ 38॥
न कुलं वृत्ति हीनस्य प्रमाणमिति मे मतिः ।
अन्त्येष्वपि हि जातानां वृत्तमेव विशिष्यते ॥ 39॥
य ईर्ष्युः परवित्तेषु रूपे वीर्ये कुलान्वये ।
सुखे सौभाग्यसत्कारे तस्य व्याधिरनन्तकः ॥ 40॥
अकार्य करणाद्भीतः कार्याणां च विवर्जनात् ।
अकाले मन्त्रभेदाच्च येन माद्येन्न तत्पिबेत् ॥ 41॥
विद्यामदो धनमदस्तृतीयोऽभिजनो मदः ।
एते मदावलिप्तानामेत एव सतां दमाः ॥ 42॥
असन्तोऽभ्यर्थिताः सद्भिः किं चित्कार्यं कदा चन ।
मन्यन्ते सन्तमात्मानमसन्तमपि विश्रुतम् ॥ 43॥
गतिरात्मवतां सन्तः सन्त एव सतां गतिः ।
असतां च गतिः सन्तो न त्वसन्तः सतां गतिः ॥ 44॥
जिता सभा वस्त्रवता समाशा गोमता जिता ।
अध्वा जितो यानवता सर्वं शीलवता जितम् ॥ 45॥
शीलं प्रधानं पुरुषे तद्यस्येह प्रणश्यति ।
न तस्य जीवितेनार्थो न धनेन न बन्धुभिः ॥ 46॥
आढ्यानां मांसपरमं मध्यानां गोरसोत्तरम् ।
लवणोत्तरं दरिद्राणां भोजनं भरतर्षभ ॥ 47॥
सम्पन्नतरमेवान्नं दरिद्रा भुञ्जते सदा ।
क्षुत्स्वादुतां जनयति सा चाढ्येषु सुदुर्लभा ॥ 48॥
प्रायेण श्रीमतां लोके भोक्तुं शक्तिर्न विद्यते ।
दरिद्राणां तु राजेन्द्र अपि काष्ठं हि जीर्यते ॥ 49॥
अवृत्तिर्भयमन्त्यानां मध्यानां मरणाद्भयम् ।
उत्तमानां तु मर्त्यानामवमानात्परं भयम् ॥ 50॥
ऐश्वर्यमदपापिष्ठा मदाः पानमदादयः ।
ऐश्वर्यमदमत्तो हि नापतित्वा विबुध्यते ॥ 51॥
इन्द्रियौरिन्द्रियार्थेषु वर्तमानैरनिग्रहैः ।
तैरयं ताप्यते लोको नक्षत्राणि ग्रहैरिव ॥ 52॥
यो जितः पञ्चवर्गेण सहजेनात्म कर्शिना ।
आपदस्तस्य वर्धन्ते शुक्लपक्ष इवोडुराड् ॥ 53॥
अविजित्य य आत्मानममात्यान्विजिगीषते ।
अमित्रान्वाजितामात्यः सोऽवशः परिहीयते ॥ 54॥
आत्मानमेव प्रथमं देशरूपेण यो जयेत् ।
ततोऽमात्यानमित्रांश्च न मोघं विजिगीषते ॥ 55॥
वश्येन्द्रियं जितामात्यं धृतदण्डं विकारिषु ।
परीक्ष्य कारिणं धीरमत्यन्तं श्रीर्निषेवते ॥ 56॥
रथः शरीरं पुरुषस्य राजन्
नात्मा नियन्तेन्द्रियाण्यस्य चाश्वाः ।
तैरप्रमत्तः कुशलः सदश्वैर्
दान्तैः सुखं याति रथीव धीरः ॥ 57॥
एतान्यनिगृहीतानि व्यापादयितुमप्यलम् ।
अविधेया इवादान्ता हयाः पथि कुसारथिम् ॥ 58॥
अनर्थमर्थतः पश्यन्नर्तं चैवाप्यनर्थतः ।
इन्द्रियैः प्रसृतो बालः सुदुःखं मन्यते सुखम् ॥ 59॥
धर्मार्थौ यः परित्यज्य स्यादिन्द्रियवशानुगः ।
श्रीप्राणधनदारेभ्य क्षिप्रं स परिहीयते ॥ 60॥
अर्थानामीश्वरो यः स्यादिन्द्रियाणामनीश्वरः ।
इन्द्रियाणामनैश्वर्यादैश्वर्याद्भ्रश्यते हि सः ॥ 61॥
आत्मनात्मानमन्विच्छेन्मनो बुद्धीन्द्रियैर्यतैः ।
आत्मैव ह्यात्मनो बन्धुरात्मैव रिपुरात्मनः ॥ 62॥
क्षुद्राक्षेणेव जालेन झषावपिहितावुभौ ।
कामश्च राजन्क्रोधश्च तौ प्राज्ञानं विलुम्पतः ॥ 63॥
समवेक्ष्येह धर्मार्थौ सम्भारान्योऽधिगच्छति ।
स वै सम्भृत सम्भारः सततं सुखमेधते ॥ 64॥
यः पञ्चाभ्यन्तराञ्शत्रूनविजित्य मतिक्षयान् ।
जिगीषति रिपूनन्यान्रिपवोऽभिभवन्ति तम् ॥ 65॥
दृश्यन्ते हि दुरात्मानो वध्यमानाः स्वकर्म भिः ।
इन्द्रियाणामनीशत्वाद्राजानो राज्यविभ्रमैः ॥ 66॥
असन्त्यागात्पापकृतामपापांस्
तुल्यो दण्डः स्पृशते मिश्रभावात् ।
शुष्केणार्द्रं दह्यते मिश्रभावात्
तस्मात्पापैः सह सन्धिं न कुर्यात् ॥ 67॥
निजानुत्पततः शत्रून्पञ्च पञ्च प्रयोजनान् ।
यो मोहान्न निघृह्णाति तमापद्ग्रसते नरम् ॥ 68॥
अनसूयार्जवं शौचं सन्तोषः प्रियवादिता ।
दमः सत्यमनायासो न भवन्ति दुरात्मनाम् ॥ 69॥
आत्मज्ञानमनायासस्तितिक्षा धर्मनित्यता ।
वाक्चैव गुप्ता दानं च नैतान्यन्त्येषु भारत ॥ 70॥
आक्रोश परिवादाभ्यां विहिंसन्त्यबुधा बुधान् ।
वक्ता पापमुपादत्ते क्षममाणो विमुच्यते ॥ 71॥
हिंसा बलमसाधूनां राज्ञां दण्डविधिर्बलम् ।
शुश्रूषा तु बलं स्त्रीणां क्षमागुणवतां बलम् ॥ 72॥
वाक्संयमो हि नृपते सुदुष्करतमो मतः ।
अर्थवच्च विचित्रं च न शक्यं बहुभाषितुम् ॥ 73॥
अभ्यावहति कल्याणं विविधा वाक्सुभाषिता ।
सैव दुर्भाषिता राजन्ननर्थायोपपद्यते ॥ 74॥
संरोहति शरैर्विद्धं वनं परशुना हतम् ।
वाचा दुरुक्तं बीभत्सं न संरोहति वाक्क्षतम् ॥ 75॥
कर्णिनालीकनाराचा निर्हरन्ति शरीरतः ।
वाक्षल्यस्तु न निर्हर्तुं शक्यो हृदि शयो हि सः ॥ 76॥
वाक्सायका वदनान्निष्पतन्ति
यैराहतः शोचति रत्र्यहानि ।
परस्य नामर्मसु ते पतन्ति
तान्पण्डितो नावसृजेत्परेषु ॥ 77॥
यस्मै देवाः प्रयच्छन्ति पुरुषाय पराभवम् ।
बुद्धिं तस्यापकर्षन्ति सोऽपाचीनानि पश्यति ॥ 78॥
बुद्धौ कलुष भूतायां विनाशे प्रत्युपस्थिते ।
अनयो नयसङ्काशो हृदयान्नापसर्पति ॥ 79॥
सेयं बुद्धिः परीता ते पुत्राणां तव भारत ।
पाण्डवानां विरोधेन न चैनां अवबुध्यसे ॥ 80॥
राजा लक्षणसम्पन्नस्त्रैलोक्यस्यापि यो भवेत् ।
शिष्यस्ते शासिता सोऽस्तु धृतराष्ट्र युधिष्ठिरः ॥ 81॥
अतीव सर्वान्पुत्रांस्ते भागधेय पुरस्कृतः ।
तेजसा प्रज्ञया चैव युक्तो धर्मार्थतत्त्ववित् ॥ 82॥
आनृशंस्यादनुक्रोशाद्योऽसौ धर्मभृतां वरः ।
गौरवात्तव राजेन्द्र बहून्क्लेशांस्तितिक्षति ॥ 83॥
॥ इति श्रीमहाभारते उद्योगपर्वणि प्रजागरपर्वणि
विदुरनीतिवाक्ये चतुस्त्रिंशोऽध्यायः ॥ 34॥
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduranītivākye catustriṃśo'dhyāyaḥ ||
dhṛtarāṣṭra uvāca |
jāgrato dahyamānasya yatkāryamanupaśyasi |
tadbrūhi tvaṃ hi nastāta dharmārthakuśalaḥ śuciḥ || 1||
tvaṃ māṃ yathāvadvidura praśādhi
prajñā pūrvaṃ sarvamajātaśatroḥ |
yanmanyase pathyamadīnasattva
śreyaḥ karaṃ brūhi tadvai kurūṇām || 2||
pāpāśaṅgī pāpameva naupaśyan
pṛcchāmi tvāṃ vyākulenātmanāham |
kave tanme brūhi sarvaṃ yathāvan
manīṣitaṃ sarvamajātaśatroḥ || 3||
vidura uvāca |
śubhaṃ vā yadi vā pāpaṃ dveṣyaṃ vā yadi vā priyam |
apṛṣṭastasya tadbrūyādyasya necchetparābhavam || 4||
tasmādvakṣyāmi te rājanbhavamicchankurūnprati |
vacaḥ śreyaḥ karaṃ dharmyaṃ bruvatastannibodha me || 5||
mithyopetāni karmāṇi sidhyeyuryāni bhārata |
anupāya prayuktāni mā sma teṣu manaḥ kṛthāḥ || 6||
tathaiva yogavihitaṃ na sidhyetkarma yannṛpa |
upāyayuktaṃ medhāvī na tatra glapayenmanaḥ || 7||
anubandhānavekṣeta sānubandheṣu karmasu |
sampradhārya ca kurvīta na vegena samācaret || 8||
anubandhaṃ ca samprekṣya vipākāṃścaiva karmaṇām |
utthānamātmanaścaiva dhīraḥ kurvīta vā na vā || 9||
yaḥ pramāṇaṃ na jānāti sthāne vṛddhau tathā kṣaye |
kośe janapade daṇḍe na sa rājyāvatiṣṭhate || 10||
yastvetāni pramāṇāni yathoktānyanupaśyati |
yukto dharmārthayorjñāne sa rājyamadhigacchati || 11||
na rājyaṃ prāptamityeva vartitavyamasāmpratam |
śriyaṃ hyavinayo hanti jarā rūpamivottamam || 12||
bhakṣyottama praticchannaṃ matsyo baḍiśamāyasam |
rūpābhipātī grasate nānubandhamavekṣate || 13||
yacchakyaṃ grasituṃ grasyaṃ grastaṃ pariṇamecca yat |
hitaṃ ca pariṇāme yattadadyaṃ bhūtimicchatā || 14||
vanaspaterapakvāni phalāni pracinoti yaḥ |
sa nāpnoti rasaṃ tebhyo bījaṃ cāsya vinaśyati || 15||
yastu pakvamupādatte kāle pariṇataṃ phalam |
phalādrasaṃ sa labhate bījāccaiva phalaṃ punaḥ || 16||
yathā madhu samādatte rakṣanpuṣpāṇi ṣaṭpadaḥ |
tadvadarthānmanuṣyebhya ādadyādavihiṃsayā || 17||
puṣpaṃ puṣpaṃ vicinvīta mūlacchedaṃ na kārayet |
mālākāra ivārāme na yathāṅgārakārakaḥ || 18||
kiṃ nu me syādidaṃ kṛtvā kiṃ nu me syādakurvataḥ |
iti karmāṇi sañcintya kuryādvā puruṣo na vā || 19||
anārabhyā bhavantyarthāḥ ke cinnityaṃ tathāgatāḥ |
kṛtaḥ puruṣakāro'pi bhavedyeṣu nirarthakaḥ || 20||
kāṃścidarthānnaraḥ prājño labhu mūlānmahāphalān |
kṣipramārabhate kartuṃ na vighnayati tādṛśān || 21||
ṛju paśyati yaḥ sarvaṃ cakṣuṣānupibanniva |
āsīnamapi tūṣṇīkamanurajyanti taṃ prajāḥ || 22||
cakṣuṣā manasā vācā karmaṇā ca caturvidham |
prasādayati lokaṃ yastaṃ loko'nuprasīdati || 23||
yasmāttrasyanti bhūtāni mṛgavyādhānmṛgā iva |
sāgarāntāmapi mahīṃ labdhvā sa parihīyate || 24||
pitṛpaitāmahaṃ rājyaṃ prāptavānsvena tejasā |
vāyurabhramivāsādya bhraṃśayatyanaye sthitaḥ || 25||
dharmamācarato rājñaḥ sadbhiścaritamāditaḥ |
vasudhā vasusampūrṇā vardhate bhūtivardhanī || 26||
atha santyajato dharmamadharmaṃ cānutiṣṭhataḥ |
pratisaṃveṣṭate bhūmiragnau carmāhitaṃ yathā || 27||
ya eva yatnaḥ kriyate prara rāṣṭrāvamardane |
sa eva yatnaḥ kartavyaḥ svarāṣṭra paripālane || 28||
dharmeṇa rājyaṃ vindeta dharmeṇa paripālayet |
dharmamūlāṃ śriyaṃ prāpya na jahāti na hīyate || 29||
apyunmattātpralapato bālācca parisarpataḥ |
sarvataḥ sāramādadyādaśmabhya iva kāñcanam || 30||
suvyāhṛtāni sudhiyāṃ sukṛtāni tatastataḥ |
sañcinvandhīra āsīta śilā hārī śilaṃ yathā || 31||
gandhena gāvaḥ paśyanti vedaiḥ paśyanti brāhmaṇāḥ |
cāraiḥ paśyanti rājānaścakṣurbhyāmitare janāḥ || 32||
bhūyāṃsaṃ labhate kleśaṃ yā gaurbhavati durduhā |
atha yā suduhā rājannaiva tāṃ vinayantyapi || 33||
yadataptaṃ praṇamati na tatsantāpayantyapi |
yacca svayaṃ nataṃ dāru na tatsannāmayantyapi || 34||
etayopamayā dhīraḥ sannameta balīyase |
indrāya sa praṇamate namate yo balīyase || 35||
parjanyanāthāḥ paśavo rājāno mitra bāndhavāḥ |
patayo bāndhavāḥ strīṇāṃ brāhmaṇā veda bāndhavāḥ || 36||
satyena rakṣyate dharmo vidyā yogena rakṣyate |
mṛjayā rakṣyate rūpaṃ kulaṃ vṛttena rakṣyate || 37||
mānena rakṣyate dhānyamaśvānrakṣyatyanukramaḥ |
abhīkṣṇadarśanādgāvaḥ striyo rakṣyāḥ kucelataḥ || 38||
na kulaṃ vṛtti hīnasya pramāṇamiti me matiḥ |
antyeṣvapi hi jātānāṃ vṛttameva viśiṣyate || 39||
ya īrṣyuḥ paravitteṣu rūpe vīrye kulānvaye |
sukhe saubhāgyasatkāre tasya vyādhiranantakaḥ || 40||
akārya karaṇādbhītaḥ kāryāṇāṃ ca vivarjanāt |
akāle mantrabhedācca yena mādyenna tatpibet || 41||
vidyāmado dhanamadastṛtīyo'bhijano madaḥ |
ete madāvaliptānāmeta eva satāṃ damāḥ || 42||
asanto'bhyarthitāḥ sadbhiḥ kiṃ citkāryaṃ kadā cana |
manyante santamātmānamasantamapi viśrutam || 43||
gatirātmavatāṃ santaḥ santa eva satāṃ gatiḥ |
asatāṃ ca gatiḥ santo na tvasantaḥ satāṃ gatiḥ || 44||
jitā sabhā vastravatā samāśā gomatā jitā |
adhvā jito yānavatā sarvaṃ śīlavatā jitam || 45||
śīlaṃ pradhānaṃ puruṣe tadyasyeha praṇaśyati |
na tasya jīvitenārtho na dhanena na bandhubhiḥ || 46||
āḍhyānāṃ māṃsaparamaṃ madhyānāṃ gorasottaram |
lavaṇottaraṃ daridrāṇāṃ bhojanaṃ bharatarṣabha || 47||
sampannataramevānnaṃ daridrā bhuñjate sadā |
kṣutsvādutāṃ janayati sā cāḍhyeṣu sudurlabhā || 48||
prāyeṇa śrīmatāṃ loke bhoktuṃ śaktirna vidyate |
daridrāṇāṃ tu rājendra api kāṣṭhaṃ hi jīryate || 49||
avṛttirbhayamantyānāṃ madhyānāṃ maraṇādbhayam |
uttamānāṃ tu martyānāmavamānātparaṃ bhayam || 50||
aiśvaryamadapāpiṣṭhā madāḥ pānamadādayaḥ |
aiśvaryamadamatto hi nāpatitvā vibudhyate || 51||
indriyaurindriyārtheṣu vartamānairanigrahaiḥ |
tairayaṃ tāpyate loko nakṣatrāṇi grahairiva || 52||
yo jitaḥ pañcavargeṇa sahajenātma karśinā |
āpadastasya vardhante śuklapakṣa ivoḍurāḍ || 53||
avijitya ya ātmānamamātyānvijigīṣate |
amitrānvājitāmātyaḥ so'vaśaḥ parihīyate || 54||
ātmānameva prathamaṃ deśarūpeṇa yo jayet |
tato'mātyānamitrāṃśca na moghaṃ vijigīṣate || 55||
vaśyendriyaṃ jitāmātyaṃ dhṛtadaṇḍaṃ vikāriṣu |
parīkṣya kāriṇaṃ dhīramatyantaṃ śrīrniṣevate || 56||
rathaḥ śarīraṃ puruṣasya rājan
nātmā niyantendriyāṇyasya cāśvāḥ |
tairapramattaḥ kuśalaḥ sadaśvair
dāntaiḥ sukhaṃ yāti rathīva dhīraḥ || 57||
etānyanigṛhītāni vyāpādayitumapyalam |
avidheyā ivādāntā hayāḥ pathi kusārathim || 58||
anarthamarthataḥ paśyannartaṃ caivāpyanarthataḥ |
indriyaiḥ prasṛto bālaḥ suduḥkhaṃ manyate sukham || 59||
dharmārthau yaḥ parityajya syādindriyavaśānugaḥ |
śrīprāṇadhanadārebhya kṣipraṃ sa parihīyate || 60||
arthānāmīśvaro yaḥ syādindriyāṇāmanīśvaraḥ |
indriyāṇāmanaiśvaryādaiśvaryādbhraśyate hi saḥ || 61||
ātmanātmānamanvicchenmano buddhīndriyairyataiḥ |
ātmaiva hyātmano bandhurātmaiva ripurātmanaḥ || 62||
kṣudrākṣeṇeva jālena jhaṣāvapihitāvubhau |
kāmaśca rājankrodhaśca tau prājñānaṃ vilumpataḥ || 63||
samavekṣyeha dharmārthau sambhārānyo'dhigacchati |
sa vai sambhṛta sambhāraḥ satataṃ sukhamedhate || 64||
yaḥ pañcābhyantarāñśatrūnavijitya matikṣayān |
jigīṣati ripūnanyānripavo'bhibhavanti tam || 65||
dṛśyante hi durātmāno vadhyamānāḥ svakarma bhiḥ |
indriyāṇāmanīśatvādrājāno rājyavibhramaiḥ || 66||
asantyāgātpāpakṛtāmapāpāṃs
tulyo daṇḍaḥ spṛśate miśrabhāvāt |
śuṣkeṇārdraṃ dahyate miśrabhāvāt
tasmātpāpaiḥ saha sandhiṃ na kuryāt || 67||
nijānutpatataḥ śatrūnpañca pañca prayojanān |
yo mohānna nighṛhṇāti tamāpadgrasate naram || 68||
anasūyārjavaṃ śaucaṃ santoṣaḥ priyavāditā |
damaḥ satyamanāyāso na bhavanti durātmanām || 69||
ātmajñānamanāyāsastitikṣā dharmanityatā |
vākcaiva guptā dānaṃ ca naitānyantyeṣu bhārata || 70||
ākrośa parivādābhyāṃ vihiṃsantyabudhā budhān |
vaktā pāpamupādatte kṣamamāṇo vimucyate || 71||
hiṃsā balamasādhūnāṃ rājñāṃ daṇḍavidhirbalam |
śuśrūṣā tu balaṃ strīṇāṃ kṣamāguṇavatāṃ balam || 72||
vāksaṃyamo hi nṛpate suduṣkaratamo mataḥ |
arthavacca vicitraṃ ca na śakyaṃ bahubhāṣitum || 73||
abhyāvahati kalyāṇaṃ vividhā vāksubhāṣitā |
saiva durbhāṣitā rājannanarthāyopapadyate || 74||
saṃrohati śarairviddhaṃ vanaṃ paraśunā hatam |
vācā duruktaṃ bībhatsaṃ na saṃrohati vākkṣatam || 75||
karṇinālīkanārācā nirharanti śarīrataḥ |
vākṣalyastu na nirhartuṃ śakyo hṛdi śayo hi saḥ || 76||
vāksāyakā vadanānniṣpatanti
yairāhataḥ śocati ratryahāni |
parasya nāmarmasu te patanti
tānpaṇḍito nāvasṛjetpareṣu || 77||
yasmai devāḥ prayacchanti puruṣāya parābhavam |
buddhiṃ tasyāpakarṣanti so'pācīnāni paśyati || 78||
buddhau kaluṣa bhūtāyāṃ vināśe pratyupasthite |
anayo nayasaṅkāśo hṛdayānnāpasarpati || 79||
seyaṃ buddhiḥ parītā te putrāṇāṃ tava bhārata |
pāṇḍavānāṃ virodhena na caināṃ avabudhyase || 80||
rājā lakṣaṇasampannastrailokyasyāpi yo bhavet |
śiṣyaste śāsitā so'stu dhṛtarāṣṭra yudhiṣṭhiraḥ || 81||
atīva sarvānputrāṃste bhāgadheya puraskṛtaḥ |
tejasā prajñayā caiva yukto dharmārthatattvavit || 82||
ānṛśaṃsyādanukrośādyo'sau dharmabhṛtāṃ varaḥ |
gauravāttava rājendra bahūnkleśāṃstitikṣati || 83||
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduranītivākye catustriṃśo'dhyāyaḥ || 34||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.