ওঁ অস্য শ্রীমহাগণপতি মন্ত্রবিগ্রহ কবচস্য । শ্রীশিব ঋষিঃ । দেবীগাযত্রী ছন্দঃ । শ্রী মহাগণপতির্দেবতা । ওঁ শ্রীং হ্রীং ক্লীং গ্লৌং গং বীজানি । গণপতযে বরবরদেতি শক্তিঃ । সর্বজনং মে বশমানয স্বাহা কীলকম্ । শ্রী মহাগণপতিপ্রসাদসিদ্ধ্যর্থে জপে বিনিযোগঃ ।
করন্যাসঃ ।
ওঁ শ্রীং হ্রীং ক্লীং – অঙ্গুষ্ঠাভ্যাং নমঃ ।
গ্লৌং গং গণপতযে – তর্জনীভ্যাং নমঃ ।
বরবরদ – মধ্যমাভ্যাং নমঃ ।
সর্বজনং মে – অনামিকাভ্যাং নমঃ ।
বশমানয – কনিষ্ঠিকাভ্যাং নমঃ ।
স্বাহা – করতল করপৃষ্ঠাভ্যাং নমঃ ।
ন্যাসঃ ।
ওঁ শ্রীং হ্রীং ক্লীং – হৃদযায নমঃ ।
গ্লৌং গং গণপতযে – শিরসে স্বাহা ।
বরবরদ – শিখাযৈ বষট্ ।
সর্বজনং মে – কবচায হুম্ ।
বশমানয – নেত্রত্রযায বৌষট্ ।
স্বাহা – অস্ত্রায ফট্ ।
ধ্যানম্ –
বীজাপূরগদেক্ষুকার্মুক ঋজা চক্রাব্জপাশোত্পল
ব্রীহ্যগ্রস্ববিষাণরত্নকলশপ্রোদ্যত্করাম্ভোরুহঃ ।
ধ্যেযো বল্লভযা সপদ্মকরযা শ্লিষ্টোজ্বলদ্ভূষযা
বিশ্বোত্পত্তিবিপত্তিসংস্থিতিকরো বিঘ্নেশ ইষ্টার্থদঃ ।
ইতি ধ্যাত্বা । লং ইত্যাদি মানসোপচারৈঃ সম্পূজ্য কবচং পঠেত্ ।
ওঙ্কারো মে শিরঃ পাতু শ্রীঙ্কারঃ পাতু ফালকম্ ।
হ্রীং বীজং মে ললাটেঽব্যাত্ ক্লীং বীজং ভ্রূযুগং মম ॥ 1 ॥
গ্লৌং বীজং নেত্রযোঃ পাতু গং বীজং পাতু নাসিকাম্ ।
গং বীজং মুখপদ্মেঽব্যাদ্মহাসিদ্ধিফলপ্রদম্ ॥ 2 ॥
ণকারো দন্তযোঃ পাতু পকারো লম্বিকাং মম ।
তকারঃ পাতু মে তাল্বোর্যেকার ওষ্ঠযোর্মম ॥ 3 ॥
বকারঃ কণ্ঠদেশেঽব্যাদ্রকারশ্চোপকণ্ঠকে ।
দ্বিতীযস্তু বকারো মে হৃদযং পাতু সর্বদা ॥ 4 ॥
রকারস্তু দ্বিতীযো বৈ উভৌ পার্শ্বৌ সদা মম ।
দকার উদরে পাতু সকারো নাভিমণ্ডলে ॥ 5 ॥
র্বকারঃ পাতু মে লিঙ্গং জকারঃ পাতু গুহ্যকে ।
নকারঃ পাতু মে জঙ্ঘে মেকারো জানুনোর্দ্বযোঃ ॥ 6 ॥
বকারঃ পাতু মে গুল্ফৌ শকারঃ পাদযোর্দ্বযোঃ ।
মাকারস্তু সদা পাতু দক্ষপাদাঙ্গুলীষু চ ॥ 7 ॥
নকারস্তু সদা পাতু বামপাদাঙ্গুলীষু চ ।
যকারো মে সদা পাতু দক্ষপাদতলে তথা ॥ 8 ॥
স্বাকারো ব্রহ্মরূপাখ্যো বামপাদতলে তথা ।
হাকারঃ সর্বদা পাতু সর্বাঙ্গে গণপঃ প্রভুঃ ॥ 9 ॥
পূর্বে মাং পাতু শ্রীরুদ্রঃ শ্রীং হ্রীং ক্লীং ফট্ কলাধরঃ ।
আগ্নেয্যাং মে সদা পাতু হ্রীং শ্রীং ক্লীং লোকমোহনঃ ॥ 10 ॥
দক্ষিণে শ্রীযমঃ পাতু ক্রীং হ্রং ঐং হ্রীং হ্স্রৌং নমঃ ।
নৈরৃত্যে নিরৃতিঃ পাতু আং হ্রীং ক্রোং ক্রোং নমো নমঃ ॥ 11 ॥
পশ্চিমে বরুণঃ পাতু শ্রীং হ্রীং ক্লীং ফট্ হ্স্রৌং নমঃ ।
বাযুর্মে পাতু বাযব্যে হ্রূং হ্রীং শ্রীং হ্স্ফ্রেং নমো নমঃ ॥ 12 ॥
উত্তরে ধনদঃ পাতু শ্রীং হ্রীং শ্রীং হ্রীং ধনেশ্বরঃ ।
ঈশান্যে পাতু মাং দেবো হ্রৌং হ্রীং জূং সঃ সদাশিবঃ ॥ 13 ॥
প্রপন্নপারিজাতায স্বাহা মাং পাতু ঈশ্বরঃ ।
ঊর্ধ্বং মে সর্বদা পাতু গং গ্লৌং ক্লীং হ্স্রৌং নমো নমঃ ॥ 14 ॥
অনন্তায নমঃ স্বাহা অধস্তাদ্দিশি রক্ষতু ।
পূর্বে মাং গণপঃ পাতু দক্ষিণে ক্ষেত্রপালকঃ ॥ 15 ॥
পশ্চিমে পাতু মাং দুর্গা ঐং হ্রীং ক্লীং চণ্ডিকা শিবা ।
উত্তরে বটুকঃ পাতু হ্রীং বং বং বটুকঃ শিবঃ ॥ 16 ॥
স্বাহা সর্বার্থসিদ্ধেশ্চ দাযকো বিশ্বনাযকঃ ।
পুনঃ পূর্বে চ মাং পাতু শ্রীমানসিতভৈরবঃ ॥ 17 ॥
আগ্নেয্যাং পাতু নো হ্রীং হ্রীং হ্রুং ক্রোং ক্রোং রুরুভৈরবঃ ।
দক্ষিণে পাতু মাং ক্রৌং ক্রোং হ্রৈং হ্রৈং মে চণ্ডভৈরবঃ ॥ 18 ॥
নৈরৃত্যে পাতু মাং হ্রীং হ্রূং হ্রৌং হ্রৌং হ্রীং হ্স্রৈং নমো নমঃ ।
স্বাহা মে সর্বভূতাত্মা পাতু মাং ক্রোধভৈরবঃ ॥ 19 ॥
পশ্চিমে ঈশ্বরঃ পাতু ক্রীং ক্লীং উন্মত্তভৈরবঃ ।
বাযব্যে পাতু মাং হ্রীং ক্লীং কপালী কমলেক্ষণঃ ॥ 20 ॥
উত্তরে পাতু মাং দেবো হ্রীং হ্রীং ভীষণভৈরবঃ ।
ঈশান্যে পাতু মাং দেবঃ ক্লীং হ্রীং সংহারভৈরবঃ ॥ 21 ॥
ঊর্ধ্বং মে পাতু দেবেশঃ শ্রীসম্মোহনভৈরবঃ ।
অধস্তাদ্বটুকঃ পাতু সর্বতঃ কালভৈরবঃ ॥ 22 ॥
ইতীদং কবচং দিব্যং ব্রহ্মবিদ্যাকলেবরম্ ।
গোপনীযং প্রযত্নেন যদীচ্ছেদাত্মনঃ সুখম্ ॥ 23 ॥
জননীজারবদ্গোপ্যা বিদ্যৈষেত্যাগমা জগুঃ ।
অষ্টম্যাং চ চতুর্দশ্যাং সঙ্ক্রান্তৌ গ্রহণেষ্বপি ॥ 24 ॥
ভৌমেঽবশ্যং পঠেদ্ধীরো মোহযত্যখিলং জগত্ ।
একাবৃত্যা ভবেদ্বিদ্যা দ্বিরাবৃত্যা ধনং লভেত্ ॥ 25 ॥
ত্রিরাবৃত্যা রাজবশ্যং তুর্যাবৃত্যাঽখিলাঃ প্রজাঃ ।
পঞ্চাবৃত্যা গ্রামবশ্যং ষডাবৃত্যা চ মন্ত্রিণঃ ॥ 26 ॥
সপ্তাবৃত্যা সভাবশ্যা অষ্টাবৃত্যা ভুবঃ শ্রিযম্ ।
নবাবৃত্যা চ নারীণাং সর্বাকর্ষণকারকম্ ॥ 27 ॥
দশাবৃত্তীঃ পঠেন্নিত্যং ষণ্মাসাভ্যাসযোগতঃ ।
দেবতা বশমাযাতি কিং পুনর্মানবা ভুবি ॥ 28 ॥
কবচস্য চ দিব্যস্য সহস্রাবর্তনান্নরঃ ।
দেবতাদর্শনং সদ্যো নাত্রকার্যা বিচারণা ॥ 29 ॥
অর্ধরাত্রে সমুত্থায চতুর্থ্যাং ভৃগুবাসরে ।
রক্তমালাম্বরধরো রক্তগন্ধানুলেপনঃ ॥ 30 ॥
সাবধানেন মনসা পঠেদেকোত্তরং শতম্ ।
স্বপ্নে মূর্তিমযং দেবং পশ্যত্যেব ন সংশযঃ ॥ 31 ॥
ইদং কবচমজ্ঞাত্বা গণেশং ভজতে নরঃ ।
কোটিলক্ষং প্রজপ্ত্বাপি ন মন্ত্রং সিদ্ধিদো ভবেত্ ॥ 32 ॥
পুষ্পাঞ্জল্যষ্টকং দত্বা মূলেনৈব সকৃত্ পঠেত্ ।
অপিবর্ষসহস্রাণাং পূজাযাঃ ফলমাপ্নুযাত্ ॥ 33 ॥
ভূর্জে লিখিত্বা স্বর্ণস্তাং গুটিকাং ধারযেদ্যদি ।
কণ্ঠে বা দক্ষিণে বাহৌ সকুর্যাদ্দাসবজ্জগত্ ॥ 34 ॥
ন দেযং পরশিষ্যেভ্যো দেযং শিষ্যেভ্য এব চ ।
অভক্তেভ্যোপি পুত্রেভ্যো দত্বা নরকমাপ্নুযাত্ ॥ 35 ॥
গণেশভক্তিযুক্তায সাধবে চ প্রযত্নতঃ ।
দাতব্যং তেন বিঘ্নেশঃ সুপ্রসন্নো ভবিষ্যতি ॥ 36 ॥
ইতি শ্রীদেবীরহস্যে শ্রীমহাগণপতি মন্ত্রবিগ্রহকবচং সম্পূর্ণম্ ।
Roman (IAST) Transliteration
oṃ asya śrīmahāgaṇapati mantravigraha kavacasya | śrīśiva ṛṣiḥ | devīgāyatrī chandaḥ | śrī mahāgaṇapatirdevatā | oṃ śrīṃ hrīṃ klīṃ glauṃ gaṃ bījāni | gaṇapataye varavaradeti śaktiḥ | sarvajanaṃ me vaśamānaya svāhā kīlakam | śrī mahāgaṇapatiprasādasiddhyarthe jape viniyogaḥ |
karanyāsaḥ |
oṃ śrīṃ hrīṃ klīṃ – aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
glauṃ gaṃ gaṇapataye – tarjanībhyāṃ namaḥ |
varavarada – madhyamābhyāṃ namaḥ |
sarvajanaṃ me – anāmikābhyāṃ namaḥ |
vaśamānaya – kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ |
svāhā – karatala karapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ |
nyāsaḥ |
oṃ śrīṃ hrīṃ klīṃ – hṛdayāya namaḥ |
glauṃ gaṃ gaṇapataye – śirase svāhā |
varavarada – śikhāyai vaṣaṭ |
sarvajanaṃ me – kavacāya hum |
vaśamānaya – netratrayāya vauṣaṭ |
svāhā – astrāya phaṭ |
dhyānam –
bījāpūragadekṣukārmuka ṛjā cakrābjapāśotpala
vrīhyagrasvaviṣāṇaratnakalaśaprodyatkarāmbhoruhaḥ |
dhyeyo vallabhayā sapadmakarayā śliṣṭojvaladbhūṣayā
viśvotpattivipattisaṃsthitikaro vighneśa iṣṭārthadaḥ |
iti dhyātvā | laṃ ityādi mānasopacāraiḥ sampūjya kavacaṃ paṭhet |
oṅkāro me śiraḥ pātu śrīṅkāraḥ pātu phālakam |
hrīṃ bījaṃ me lalāṭe'vyāt klīṃ bījaṃ bhrūyugaṃ mama || 1 ||
glauṃ bījaṃ netrayoḥ pātu gaṃ bījaṃ pātu nāsikām |
gaṃ bījaṃ mukhapadme'vyādmahāsiddhiphalapradam || 2 ||
ṇakāro dantayoḥ pātu pakāro lambikāṃ mama |
takāraḥ pātu me tālvoryekāra oṣṭhayormama || 3 ||
vakāraḥ kaṇṭhadeśe'vyādrakāraścopakaṇṭhake |
dvitīyastu vakāro me hṛdayaṃ pātu sarvadā || 4 ||
rakārastu dvitīyo vai ubhau pārśvau sadā mama |
dakāra udare pātu sakāro nābhimaṇḍale || 5 ||
rvakāraḥ pātu me liṅgaṃ jakāraḥ pātu guhyake |
nakāraḥ pātu me jaṅghe mekāro jānunordvayoḥ || 6 ||
vakāraḥ pātu me gulphau śakāraḥ pādayordvayoḥ |
mākārastu sadā pātu dakṣapādāṅgulīṣu ca || 7 ||
nakārastu sadā pātu vāmapādāṅgulīṣu ca |
yakāro me sadā pātu dakṣapādatale tathā || 8 ||
svākāro brahmarūpākhyo vāmapādatale tathā |
hākāraḥ sarvadā pātu sarvāṅge gaṇapaḥ prabhuḥ || 9 ||
pūrve māṃ pātu śrīrudraḥ śrīṃ hrīṃ klīṃ phaṭ kalādharaḥ |
āgneyyāṃ me sadā pātu hrīṃ śrīṃ klīṃ lokamohanaḥ || 10 ||
dakṣiṇe śrīyamaḥ pātu krīṃ hraṃ aiṃ hrīṃ hsrauṃ namaḥ |
nairṛtye nirṛtiḥ pātu āṃ hrīṃ kroṃ kroṃ namo namaḥ || 11 ||
paścime varuṇaḥ pātu śrīṃ hrīṃ klīṃ phaṭ hsrauṃ namaḥ |
vāyurme pātu vāyavye hrūṃ hrīṃ śrīṃ hsphreṃ namo namaḥ || 12 ||
uttare dhanadaḥ pātu śrīṃ hrīṃ śrīṃ hrīṃ dhaneśvaraḥ |
īśānye pātu māṃ devo hrauṃ hrīṃ jūṃ saḥ sadāśivaḥ || 13 ||
prapannapārijātāya svāhā māṃ pātu īśvaraḥ |
ūrdhvaṃ me sarvadā pātu gaṃ glauṃ klīṃ hsrauṃ namo namaḥ || 14 ||
anantāya namaḥ svāhā adhastāddiśi rakṣatu |
pūrve māṃ gaṇapaḥ pātu dakṣiṇe kṣetrapālakaḥ || 15 ||
paścime pātu māṃ durgā aiṃ hrīṃ klīṃ caṇḍikā śivā |
uttare vaṭukaḥ pātu hrīṃ vaṃ vaṃ vaṭukaḥ śivaḥ || 16 ||
svāhā sarvārthasiddheśca dāyako viśvanāyakaḥ |
punaḥ pūrve ca māṃ pātu śrīmānasitabhairavaḥ || 17 ||
āgneyyāṃ pātu no hrīṃ hrīṃ hruṃ kroṃ kroṃ rurubhairavaḥ |
dakṣiṇe pātu māṃ krauṃ kroṃ hraiṃ hraiṃ me caṇḍabhairavaḥ || 18 ||
nairṛtye pātu māṃ hrīṃ hrūṃ hrauṃ hrauṃ hrīṃ hsraiṃ namo namaḥ |
svāhā me sarvabhūtātmā pātu māṃ krodhabhairavaḥ || 19 ||
paścime īśvaraḥ pātu krīṃ klīṃ unmattabhairavaḥ |
vāyavye pātu māṃ hrīṃ klīṃ kapālī kamalekṣaṇaḥ || 20 ||
uttare pātu māṃ devo hrīṃ hrīṃ bhīṣaṇabhairavaḥ |
īśānye pātu māṃ devaḥ klīṃ hrīṃ saṃhārabhairavaḥ || 21 ||
ūrdhvaṃ me pātu deveśaḥ śrīsammohanabhairavaḥ |
adhastādvaṭukaḥ pātu sarvataḥ kālabhairavaḥ || 22 ||
itīdaṃ kavacaṃ divyaṃ brahmavidyākalevaram |
gopanīyaṃ prayatnena yadīcchedātmanaḥ sukham || 23 ||
jananījāravadgopyā vidyaiṣetyāgamā jaguḥ |
aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ saṅkrāntau grahaṇeṣvapi || 24 ||
bhaume'vaśyaṃ paṭheddhīro mohayatyakhilaṃ jagat |
ekāvṛtyā bhavedvidyā dvirāvṛtyā dhanaṃ labhet || 25 ||
trirāvṛtyā rājavaśyaṃ turyāvṛtyā'khilāḥ prajāḥ |
pañcāvṛtyā grāmavaśyaṃ ṣaḍāvṛtyā ca mantriṇaḥ || 26 ||
saptāvṛtyā sabhāvaśyā aṣṭāvṛtyā bhuvaḥ śriyam |
navāvṛtyā ca nārīṇāṃ sarvākarṣaṇakārakam || 27 ||
daśāvṛttīḥ paṭhennityaṃ ṣaṇmāsābhyāsayogataḥ |
devatā vaśamāyāti kiṃ punarmānavā bhuvi || 28 ||
kavacasya ca divyasya sahasrāvartanānnaraḥ |
devatādarśanaṃ sadyo nātrakāryā vicāraṇā || 29 ||
ardharātre samutthāya caturthyāṃ bhṛguvāsare |
raktamālāmbaradharo raktagandhānulepanaḥ || 30 ||
sāvadhānena manasā paṭhedekottaraṃ śatam |
svapne mūrtimayaṃ devaṃ paśyatyeva na saṃśayaḥ || 31 ||
idaṃ kavacamajñātvā gaṇeśaṃ bhajate naraḥ |
koṭilakṣaṃ prajaptvāpi na mantraṃ siddhido bhavet || 32 ||
puṣpāñjalyaṣṭakaṃ datvā mūlenaiva sakṛt paṭhet |
apivarṣasahasrāṇāṃ pūjāyāḥ phalamāpnuyāt || 33 ||
bhūrje likhitvā svarṇastāṃ guṭikāṃ dhārayedyadi |
kaṇṭhe vā dakṣiṇe bāhau sakuryāddāsavajjagat || 34 ||
na deyaṃ paraśiṣyebhyo deyaṃ śiṣyebhya eva ca |
abhaktebhyopi putrebhyo datvā narakamāpnuyāt || 35 ||
gaṇeśabhaktiyuktāya sādhave ca prayatnataḥ |
dātavyaṃ tena vighneśaḥ suprasanno bhaviṣyati || 36 ||
iti śrīdevīrahasye śrīmahāgaṇapati mantravigrahakavacaṃ sampūrṇam |
Sanskrit — Devanagari (original)
ॐ अस्य श्रीमहागणपति मन्त्रविग्रह कवचस्य । श्रीशिव ऋषिः । देवीगायत्री छन्दः । श्री महागणपतिर्देवता । ॐ श्रीं ह्रीं क्लीं ग्लौं गं बीजानि । गणपतये वरवरदेति शक्तिः । सर्वजनं मे वशमानय स्वाहा कीलकम् । श्री महागणपतिप्रसादसिद्ध्यर्थे जपे विनियोगः ।
करन्यासः ।
ॐ श्रीं ह्रीं क्लीं – अङ्गुष्ठाभ्यां नमः ।
ग्लौं गं गणपतये – तर्जनीभ्यां नमः ।
वरवरद – मध्यमाभ्यां नमः ।
सर्वजनं मे – अनामिकाभ्यां नमः ।
वशमानय – कनिष्ठिकाभ्यां नमः ।
स्वाहा – करतल करपृष्ठाभ्यां नमः ।
न्यासः ।
ॐ श्रीं ह्रीं क्लीं – हृदयाय नमः ।
ग्लौं गं गणपतये – शिरसे स्वाहा ।
वरवरद – शिखायै वषट् ।
सर्वजनं मे – कवचाय हुम् ।
वशमानय – नेत्रत्रयाय वौषट् ।
स्वाहा – अस्त्राय फट् ।
ध्यानम् –
बीजापूरगदेक्षुकार्मुक ऋजा चक्राब्जपाशोत्पल
व्रीह्यग्रस्वविषाणरत्नकलशप्रोद्यत्कराम्भोरुहः ।
ध्येयो वल्लभया सपद्मकरया श्लिष्टोज्वलद्भूषया
विश्वोत्पत्तिविपत्तिसंस्थितिकरो विघ्नेश इष्टार्थदः ।
इति ध्यात्वा । लं इत्यादि मानसोपचारैः सम्पूज्य कवचं पठेत् ।
ओङ्कारो मे शिरः पातु श्रीङ्कारः पातु फालकम् ।
ह्रीं बीजं मे ललाटेऽव्यात् क्लीं बीजं भ्रूयुगं मम ॥ 1 ॥
ग्लौं बीजं नेत्रयोः पातु गं बीजं पातु नासिकाम् ।
गं बीजं मुखपद्मेऽव्याद्महासिद्धिफलप्रदम् ॥ 2 ॥
णकारो दन्तयोः पातु पकारो लम्बिकां मम ।
तकारः पातु मे ताल्वोर्येकार ओष्ठयोर्मम ॥ 3 ॥
वकारः कण्ठदेशेऽव्याद्रकारश्चोपकण्ठके ।
द्वितीयस्तु वकारो मे हृदयं पातु सर्वदा ॥ 4 ॥
रकारस्तु द्वितीयो वै उभौ पार्श्वौ सदा मम ।
दकार उदरे पातु सकारो नाभिमण्डले ॥ 5 ॥
र्वकारः पातु मे लिङ्गं जकारः पातु गुह्यके ।
नकारः पातु मे जङ्घे मेकारो जानुनोर्द्वयोः ॥ 6 ॥
वकारः पातु मे गुल्फौ शकारः पादयोर्द्वयोः ।
माकारस्तु सदा पातु दक्षपादाङ्गुलीषु च ॥ 7 ॥
नकारस्तु सदा पातु वामपादाङ्गुलीषु च ।
यकारो मे सदा पातु दक्षपादतले तथा ॥ 8 ॥
स्वाकारो ब्रह्मरूपाख्यो वामपादतले तथा ।
हाकारः सर्वदा पातु सर्वाङ्गे गणपः प्रभुः ॥ 9 ॥
पूर्वे मां पातु श्रीरुद्रः श्रीं ह्रीं क्लीं फट् कलाधरः ।
आग्नेय्यां मे सदा पातु ह्रीं श्रीं क्लीं लोकमोहनः ॥ 10 ॥
दक्षिणे श्रीयमः पातु क्रीं ह्रं ऐं ह्रीं ह्स्रौं नमः ।
नैरृत्ये निरृतिः पातु आं ह्रीं क्रों क्रों नमो नमः ॥ 11 ॥
पश्चिमे वरुणः पातु श्रीं ह्रीं क्लीं फट् ह्स्रौं नमः ।
वायुर्मे पातु वायव्ये ह्रूं ह्रीं श्रीं ह्स्फ्रें नमो नमः ॥ 12 ॥
उत्तरे धनदः पातु श्रीं ह्रीं श्रीं ह्रीं धनेश्वरः ।
ईशान्ये पातु मां देवो ह्रौं ह्रीं जूं सः सदाशिवः ॥ 13 ॥
प्रपन्नपारिजाताय स्वाहा मां पातु ईश्वरः ।
ऊर्ध्वं मे सर्वदा पातु गं ग्लौं क्लीं ह्स्रौं नमो नमः ॥ 14 ॥
अनन्ताय नमः स्वाहा अधस्ताद्दिशि रक्षतु ।
पूर्वे मां गणपः पातु दक्षिणे क्षेत्रपालकः ॥ 15 ॥
पश्चिमे पातु मां दुर्गा ऐं ह्रीं क्लीं चण्डिका शिवा ।
उत्तरे वटुकः पातु ह्रीं वं वं वटुकः शिवः ॥ 16 ॥
स्वाहा सर्वार्थसिद्धेश्च दायको विश्वनायकः ।
पुनः पूर्वे च मां पातु श्रीमानसितभैरवः ॥ 17 ॥
आग्नेय्यां पातु नो ह्रीं ह्रीं ह्रुं क्रों क्रों रुरुभैरवः ।
दक्षिणे पातु मां क्रौं क्रों ह्रैं ह्रैं मे चण्डभैरवः ॥ 18 ॥
नैरृत्ये पातु मां ह्रीं ह्रूं ह्रौं ह्रौं ह्रीं ह्स्रैं नमो नमः ।
स्वाहा मे सर्वभूतात्मा पातु मां क्रोधभैरवः ॥ 19 ॥
पश्चिमे ईश्वरः पातु क्रीं क्लीं उन्मत्तभैरवः ।
वायव्ये पातु मां ह्रीं क्लीं कपाली कमलेक्षणः ॥ 20 ॥
उत्तरे पातु मां देवो ह्रीं ह्रीं भीषणभैरवः ।
ईशान्ये पातु मां देवः क्लीं ह्रीं संहारभैरवः ॥ 21 ॥
ऊर्ध्वं मे पातु देवेशः श्रीसम्मोहनभैरवः ।
अधस्ताद्वटुकः पातु सर्वतः कालभैरवः ॥ 22 ॥
इतीदं कवचं दिव्यं ब्रह्मविद्याकलेवरम् ।
गोपनीयं प्रयत्नेन यदीच्छेदात्मनः सुखम् ॥ 23 ॥
जननीजारवद्गोप्या विद्यैषेत्यागमा जगुः ।
अष्टम्यां च चतुर्दश्यां सङ्क्रान्तौ ग्रहणेष्वपि ॥ 24 ॥
भौमेऽवश्यं पठेद्धीरो मोहयत्यखिलं जगत् ।
एकावृत्या भवेद्विद्या द्विरावृत्या धनं लभेत् ॥ 25 ॥
त्रिरावृत्या राजवश्यं तुर्यावृत्याऽखिलाः प्रजाः ।
पञ्चावृत्या ग्रामवश्यं षडावृत्या च मन्त्रिणः ॥ 26 ॥
सप्तावृत्या सभावश्या अष्टावृत्या भुवः श्रियम् ।
नवावृत्या च नारीणां सर्वाकर्षणकारकम् ॥ 27 ॥
दशावृत्तीः पठेन्नित्यं षण्मासाभ्यासयोगतः ।
देवता वशमायाति किं पुनर्मानवा भुवि ॥ 28 ॥
कवचस्य च दिव्यस्य सहस्रावर्तनान्नरः ।
देवतादर्शनं सद्यो नात्रकार्या विचारणा ॥ 29 ॥
अर्धरात्रे समुत्थाय चतुर्थ्यां भृगुवासरे ।
रक्तमालाम्बरधरो रक्तगन्धानुलेपनः ॥ 30 ॥
सावधानेन मनसा पठेदेकोत्तरं शतम् ।
स्वप्ने मूर्तिमयं देवं पश्यत्येव न संशयः ॥ 31 ॥
इदं कवचमज्ञात्वा गणेशं भजते नरः ।
कोटिलक्षं प्रजप्त्वापि न मन्त्रं सिद्धिदो भवेत् ॥ 32 ॥
पुष्पाञ्जल्यष्टकं दत्वा मूलेनैव सकृत् पठेत् ।
अपिवर्षसहस्राणां पूजायाः फलमाप्नुयात् ॥ 33 ॥
भूर्जे लिखित्वा स्वर्णस्तां गुटिकां धारयेद्यदि ।
कण्ठे वा दक्षिणे बाहौ सकुर्याद्दासवज्जगत् ॥ 34 ॥
न देयं परशिष्येभ्यो देयं शिष्येभ्य एव च ।
अभक्तेभ्योपि पुत्रेभ्यो दत्वा नरकमाप्नुयात् ॥ 35 ॥
गणेशभक्तियुक्ताय साधवे च प्रयत्नतः ।
दातव्यं तेन विघ्नेशः सुप्रसन्नो भविष्यति ॥ 36 ॥
इति श्रीदेवीरहस्ये श्रीमहागणपति मन्त्रविग्रहकवचं सम्पूर्णम् ।
oṃ asya śrīmahāgaṇapati mantravigraha kavacasya | śrīśiva ṛṣiḥ | devīgāyatrī chandaḥ | śrī mahāgaṇapatirdevatā | oṃ śrīṃ hrīṃ klīṃ glauṃ gaṃ bījāni | gaṇapataye varavaradeti śaktiḥ | sarvajanaṃ me vaśamānaya svāhā kīlakam | śrī mahāgaṇapatiprasādasiddhyarthe jape viniyogaḥ |
karanyāsaḥ |
oṃ śrīṃ hrīṃ klīṃ – aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
glauṃ gaṃ gaṇapataye – tarjanībhyāṃ namaḥ |
varavarada – madhyamābhyāṃ namaḥ |
sarvajanaṃ me – anāmikābhyāṃ namaḥ |
vaśamānaya – kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ |
svāhā – karatala karapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ |
nyāsaḥ |
oṃ śrīṃ hrīṃ klīṃ – hṛdayāya namaḥ |
glauṃ gaṃ gaṇapataye – śirase svāhā |
varavarada – śikhāyai vaṣaṭ |
sarvajanaṃ me – kavacāya hum |
vaśamānaya – netratrayāya vauṣaṭ |
svāhā – astrāya phaṭ |
dhyānam –
bījāpūragadekṣukārmuka ṛjā cakrābjapāśotpala
vrīhyagrasvaviṣāṇaratnakalaśaprodyatkarāmbhoruhaḥ |
dhyeyo vallabhayā sapadmakarayā śliṣṭojvaladbhūṣayā
viśvotpattivipattisaṃsthitikaro vighneśa iṣṭārthadaḥ |
iti dhyātvā | laṃ ityādi mānasopacāraiḥ sampūjya kavacaṃ paṭhet |
oṅkāro me śiraḥ pātu śrīṅkāraḥ pātu phālakam |
hrīṃ bījaṃ me lalāṭe'vyāt klīṃ bījaṃ bhrūyugaṃ mama || 1 ||
glauṃ bījaṃ netrayoḥ pātu gaṃ bījaṃ pātu nāsikām |
gaṃ bījaṃ mukhapadme'vyādmahāsiddhiphalapradam || 2 ||
ṇakāro dantayoḥ pātu pakāro lambikāṃ mama |
takāraḥ pātu me tālvoryekāra oṣṭhayormama || 3 ||
vakāraḥ kaṇṭhadeśe'vyādrakāraścopakaṇṭhake |
dvitīyastu vakāro me hṛdayaṃ pātu sarvadā || 4 ||
rakārastu dvitīyo vai ubhau pārśvau sadā mama |
dakāra udare pātu sakāro nābhimaṇḍale || 5 ||
rvakāraḥ pātu me liṅgaṃ jakāraḥ pātu guhyake |
nakāraḥ pātu me jaṅghe mekāro jānunordvayoḥ || 6 ||
vakāraḥ pātu me gulphau śakāraḥ pādayordvayoḥ |
mākārastu sadā pātu dakṣapādāṅgulīṣu ca || 7 ||
nakārastu sadā pātu vāmapādāṅgulīṣu ca |
yakāro me sadā pātu dakṣapādatale tathā || 8 ||
svākāro brahmarūpākhyo vāmapādatale tathā |
hākāraḥ sarvadā pātu sarvāṅge gaṇapaḥ prabhuḥ || 9 ||
pūrve māṃ pātu śrīrudraḥ śrīṃ hrīṃ klīṃ phaṭ kalādharaḥ |
āgneyyāṃ me sadā pātu hrīṃ śrīṃ klīṃ lokamohanaḥ || 10 ||
dakṣiṇe śrīyamaḥ pātu krīṃ hraṃ aiṃ hrīṃ hsrauṃ namaḥ |
nairṛtye nirṛtiḥ pātu āṃ hrīṃ kroṃ kroṃ namo namaḥ || 11 ||
paścime varuṇaḥ pātu śrīṃ hrīṃ klīṃ phaṭ hsrauṃ namaḥ |
vāyurme pātu vāyavye hrūṃ hrīṃ śrīṃ hsphreṃ namo namaḥ || 12 ||
uttare dhanadaḥ pātu śrīṃ hrīṃ śrīṃ hrīṃ dhaneśvaraḥ |
īśānye pātu māṃ devo hrauṃ hrīṃ jūṃ saḥ sadāśivaḥ || 13 ||
prapannapārijātāya svāhā māṃ pātu īśvaraḥ |
ūrdhvaṃ me sarvadā pātu gaṃ glauṃ klīṃ hsrauṃ namo namaḥ || 14 ||
anantāya namaḥ svāhā adhastāddiśi rakṣatu |
pūrve māṃ gaṇapaḥ pātu dakṣiṇe kṣetrapālakaḥ || 15 ||
paścime pātu māṃ durgā aiṃ hrīṃ klīṃ caṇḍikā śivā |
uttare vaṭukaḥ pātu hrīṃ vaṃ vaṃ vaṭukaḥ śivaḥ || 16 ||
svāhā sarvārthasiddheśca dāyako viśvanāyakaḥ |
punaḥ pūrve ca māṃ pātu śrīmānasitabhairavaḥ || 17 ||
āgneyyāṃ pātu no hrīṃ hrīṃ hruṃ kroṃ kroṃ rurubhairavaḥ |
dakṣiṇe pātu māṃ krauṃ kroṃ hraiṃ hraiṃ me caṇḍabhairavaḥ || 18 ||
nairṛtye pātu māṃ hrīṃ hrūṃ hrauṃ hrauṃ hrīṃ hsraiṃ namo namaḥ |
svāhā me sarvabhūtātmā pātu māṃ krodhabhairavaḥ || 19 ||
paścime īśvaraḥ pātu krīṃ klīṃ unmattabhairavaḥ |
vāyavye pātu māṃ hrīṃ klīṃ kapālī kamalekṣaṇaḥ || 20 ||
uttare pātu māṃ devo hrīṃ hrīṃ bhīṣaṇabhairavaḥ |
īśānye pātu māṃ devaḥ klīṃ hrīṃ saṃhārabhairavaḥ || 21 ||
ūrdhvaṃ me pātu deveśaḥ śrīsammohanabhairavaḥ |
adhastādvaṭukaḥ pātu sarvataḥ kālabhairavaḥ || 22 ||
itīdaṃ kavacaṃ divyaṃ brahmavidyākalevaram |
gopanīyaṃ prayatnena yadīcchedātmanaḥ sukham || 23 ||
jananījāravadgopyā vidyaiṣetyāgamā jaguḥ |
aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ saṅkrāntau grahaṇeṣvapi || 24 ||
bhaume'vaśyaṃ paṭheddhīro mohayatyakhilaṃ jagat |
ekāvṛtyā bhavedvidyā dvirāvṛtyā dhanaṃ labhet || 25 ||
trirāvṛtyā rājavaśyaṃ turyāvṛtyā'khilāḥ prajāḥ |
pañcāvṛtyā grāmavaśyaṃ ṣaḍāvṛtyā ca mantriṇaḥ || 26 ||
saptāvṛtyā sabhāvaśyā aṣṭāvṛtyā bhuvaḥ śriyam |
navāvṛtyā ca nārīṇāṃ sarvākarṣaṇakārakam || 27 ||
daśāvṛttīḥ paṭhennityaṃ ṣaṇmāsābhyāsayogataḥ |
devatā vaśamāyāti kiṃ punarmānavā bhuvi || 28 ||
kavacasya ca divyasya sahasrāvartanānnaraḥ |
devatādarśanaṃ sadyo nātrakāryā vicāraṇā || 29 ||
ardharātre samutthāya caturthyāṃ bhṛguvāsare |
raktamālāmbaradharo raktagandhānulepanaḥ || 30 ||
sāvadhānena manasā paṭhedekottaraṃ śatam |
svapne mūrtimayaṃ devaṃ paśyatyeva na saṃśayaḥ || 31 ||
idaṃ kavacamajñātvā gaṇeśaṃ bhajate naraḥ |
koṭilakṣaṃ prajaptvāpi na mantraṃ siddhido bhavet || 32 ||
puṣpāñjalyaṣṭakaṃ datvā mūlenaiva sakṛt paṭhet |
apivarṣasahasrāṇāṃ pūjāyāḥ phalamāpnuyāt || 33 ||
bhūrje likhitvā svarṇastāṃ guṭikāṃ dhārayedyadi |
kaṇṭhe vā dakṣiṇe bāhau sakuryāddāsavajjagat || 34 ||
na deyaṃ paraśiṣyebhyo deyaṃ śiṣyebhya eva ca |
abhaktebhyopi putrebhyo datvā narakamāpnuyāt || 35 ||
gaṇeśabhaktiyuktāya sādhave ca prayatnataḥ |
dātavyaṃ tena vighneśaḥ suprasanno bhaviṣyati || 36 ||
iti śrīdevīrahasye śrīmahāgaṇapati mantravigrahakavacaṃ sampūrṇam |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.