శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే యుద్ధకాణ్డమ్ ।
అథ త్రిపఞ్చాశస్సర్గః ।
ధూమ్రాక్షన్నిహతంశ్రుత్వారావణోరాక్షసేశ్వరః ।
క్రోధేనమహతాఽవిష్టోనిశ్శ్వసన్నురగోయథా ॥ 1 ॥
దీర్ఘముష్ణంవినిశ్శ్వస్యక్రోధేనకలుషీకృతః ।
అబ్రవీద్రాక్షసఙ్క్రూరంవజ్రదంష్ట్రమ్మహాబలమ్ ॥ 2 ॥
గచ్ఛత్వంవీర నిర్యాహిరాక్షసైఃపరివారితః ।
జహిదాశరథింరామంసుగ్రీవంవానరైఃసహ ॥ 3 ॥
తథేత్యుక్త్వాద్రుతతరమ్మాయావీరాక్షసేశ్వరమ్ ।
నిర్జగామబలైస్సార్దమ్బహుభిఃపరివారితః ॥ 4 ॥
నాగైరశ్వైఃఖరైరుష్ట్రైఃసంయుక్తస్సుసమాహితః ।
పతాకాధ్వజచిత్రైశ్చరథైశ్చసమలఙ్కృతః ॥ 5 ॥
తతోవిచిత్రకేయూరముకుటైశ్చవిభూషితః ।
తనుత్రాణిచసమావృత్యసధనుర్నిర్యయౌద్రుతమ్ ॥ 6 ॥
పతాకాలఙ్కృతన్దీప్తన్తప్తకాఞ్చనభూషితమ్ ।
రథమ్ప్రదక్షిణఙ్కృత్వాసమారోహచ్చమూపతిః ॥ 7 ॥
యష్టిభిస్తోమరైచశిత్రైశ్శూలైశ్చముసలైరపి ।
భిణ్డిపాలైశ్చపాశైశ్చశక్తిభిఃపట్టసైరపి ॥ 8 ॥
ఖడగైశ్చక్రైర్గదాభిశ్చనిశితైశ్చపరశ్వధైః ।
పదాతయశ్చనిర్యాన్తివివిధాఃశస్త్రపాణయః ॥ 9 ॥
విచిత్రవాససః సర్వే దీప్తా రాక్షసపుఙ్గవాః ।
గజ మదోత్కటాః శూరాశ్చలన్త ఇవ పర్వతా ॥ 10 ॥
తేయుద్ధకుశలైరూఢాస్తోమరాఙ్కుశపాణిభిః ।
అన్యేలక్షణసంయుక్తాశ్శూరారూఢామహాబలాః ॥ 11 ॥
తద్రాక్షసబలంసర్వంవిప్రస్థితమశోభత ।
ప్రావృటకాలేయథామేఘానర్దమానాస్సవిద్యుతః ॥ 12 ॥
నిస్సృతాదక్షిణద్వారాదఙ్గదోయత్రయూథపః ।
తేషాన్నిష్క్రమమాణానామశుభంసమజాయత ॥ 13 ॥
ఆకాశాద్విఘనాత్తీవ్రాదుల్కాశ్చాభ్యన్యపతంస్తదా ।
వమన్త్యఃపావకజ్వాలాశశివాఘోరంవవాశిరే ॥ 14 ॥
వ్యాహరన్తమృగాఘోరారక్షసాన్నిధనన్తదా ।
సమాపతన్తోయోధాస్తుప్రాస్ఖలన్ స్తత్రదారుణమ్ ॥ 15 ॥
ఏతానౌత్పాతికాన్ దృష్టవావజ్రదంష్ట్రోమహాబలః ।
ధైర్యమాలమ్భ్యతేజస్వీనిర్జగామరణోత్సుకః ॥ 16 ॥
తాంస్తునిష్క్రమతోదృష్టవావానరాజితకాశినః ।
ప్రణేదుస్సుమహానాదాన్పూరయాంశ్చదిశోదశ ॥ 17 ॥
తతఃప్రవృత్తన్తుములంహరీణాంరాక్షసైస్సహ ।
ఘోరాణామ్భీమరూపాణామన్యోన్యవథకాఙ్ క్షిణామ్ ॥ 18 ॥
నిష్పతన్తోమహోత్సాహోభిన్నదేహశిరోధరాః ।
రుధిరోక్షితసర్వాఙ్గాన్యపతన్థరణీతలే ॥ 19 ॥
కేచిదన్యోన్యమాసాద్యశూరాఃపరిఘపాణయః ।
చిక్షిపుర్వివిధంశస్త్రంసమరేష్న్వివర్తినః ॥ 20 ॥
ద్రుమాణాఞ్చశిలానాఞ్చశస్త్రాణాఞ్చాపినిస్స్వనః ॥ 21 ॥
శ్రూయతేసుమహాంస్తత్రఘోరోహృదయభేదసః ।
రథనేమిస్వనస్తత్రధనుషశ్చాపినిస్వసత్ ॥ 22 ॥
శఙ్ఖభేరీమృదఙ్గానామ్బభూవతుములఃస్వనః ।
కేచిదస్త్రాణిసన్సృజ్యబాహుయుద్ధమకుర్వత ।
తలైశ్చచరణైశ్చాపిముష్టిభిశ్చద్రుమైరపి ॥ 23 ॥
జానుభిశ్చహతాఃకేచిద్భిన్నదేహాశ్చరాక్షసాః ।
శిలాభిశ్చూర్ణితాఃకేచిద్వానరైర్యుద్ధదుర్మదైః ॥ 24 ॥
శిలాభిశ్చూర్ణితాః కేచిద్వానరైర్యుద్ధదుర్మదైః ।
వజ్రదంష్ట్రో భృశం బానై రణే విత్రాసయన్ హరీన్ ॥ 25 ॥
బలవన్తోఽస్త్రవిదుషోనానాప్రహరణారణే ।
జఘ్నుర్వానరసైన్యానిరాక్షసాఃక్రోధమూర్ఛితాః ॥ 26 ॥
జఘ్నర్వానరసైన్యాని రాక్షసాః క్రోధమూర్చితాః ।
జఘ్నే తాన్ రాక్షసాన్ సర్వాన్ ధృష్టో వాలిసుతో రణే ॥ 27 ॥
తాన్ రాక్షసగణాన్సర్వాన్వృక్షముద్యమ్యవీర్యవాన్ ।
అఙ్గదఃక్రోధతామ్రాక్షఃసింహఃక్షుద్రమృగానివ ॥ 28 ॥
కారకదనఙ్ఘోరంశక్రతుల్యపరాక్రమః ॥ 29 ॥
అఙ్గదాభిహతాస్తత్రరాక్షసాభీమవిక్రమాః ।
విభిన్నశిరసఃపేతుర్వికృతాఇవపాదపాః ॥ 30 ॥
రథైరశ్వైర్ధ్వజైశ్చిత్రైశ్శరైర్హరిరక్షసామ్ ।
రుధిరేణసఞ్ఛన్నాభూమిర్భయకరాతదా ॥ 31 ॥
హారకేయూరవస్స్రైశ్చశత్రైశ్చసమలఙ్కృతా ।
భూమిర్భాతిరణేతత్రశారదీవయథానిశా ॥ 32 ॥
అఙ్గదస్యచవేగేనతద్రాక్షసబలమ్మహత్ ।
ప్రాకమ్పతతదాతత్రపవనేనామ్బుదోయథా ॥ 33 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే యుద్ధకాణ్డే త్రిపఞ్చాశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha tripañcāśassargaḥ |
dhūmrākṣannihataṃśrutvārāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
krodhenamahatā'viṣṭoniśśvasannuragoyathā || 1 ||
dīrghamuṣṇaṃviniśśvasyakrodhenakaluṣīkṛtaḥ |
abravīdrākṣasaṅkrūraṃvajradaṃṣṭrammahābalam || 2 ||
gacchatvaṃvīra niryāhirākṣasaiḥparivāritaḥ |
jahidāśarathiṃrāmaṃsugrīvaṃvānaraiḥsaha || 3 ||
tathetyuktvādrutatarammāyāvīrākṣaseśvaram |
nirjagāmabalaissārdambahubhiḥparivāritaḥ || 4 ||
nāgairaśvaiḥkharairuṣṭraiḥsaṃyuktassusamāhitaḥ |
patākādhvajacitraiścarathaiścasamalaṅkṛtaḥ || 5 ||
tatovicitrakeyūramukuṭaiścavibhūṣitaḥ |
tanutrāṇicasamāvṛtyasadhanurniryayaudrutam || 6 ||
patākālaṅkṛtandīptantaptakāñcanabhūṣitam |
rathampradakṣiṇaṅkṛtvāsamārohaccamūpatiḥ || 7 ||
yaṣṭibhistomaraicaśitraiśśūlaiścamusalairapi |
bhiṇḍipālaiścapāśaiścaśaktibhiḥpaṭṭasairapi || 8 ||
khaḍagaiścakrairgadābhiścaniśitaiścaparaśvadhaiḥ |
padātayaścaniryāntivividhāḥśastrapāṇayaḥ || 9 ||
vicitravāsasaḥ sarve dīptā rākṣasapuṅgavāḥ |
gaja madotkaṭāḥ śūrāścalanta iva parvatā || 10 ||
teyuddhakuśalairūḍhāstomarāṅkuśapāṇibhiḥ |
anyelakṣaṇasaṃyuktāśśūrārūḍhāmahābalāḥ || 11 ||
tadrākṣasabalaṃsarvaṃviprasthitamaśobhata |
prāvṛṭakāleyathāmeghānardamānāssavidyutaḥ || 12 ||
nissṛtādakṣiṇadvārādaṅgadoyatrayūthapaḥ |
teṣānniṣkramamāṇānāmaśubhaṃsamajāyata || 13 ||
ākāśādvighanāttīvrādulkāścābhyanyapataṃstadā |
vamantyaḥpāvakajvālāśaśivāghoraṃvavāśire || 14 ||
vyāharantamṛgāghorārakṣasānnidhanantadā |
samāpatantoyodhāstuprāskhalan statradāruṇam || 15 ||
etānautpātikān dṛṣṭavāvajradaṃṣṭromahābalaḥ |
dhairyamālambhyatejasvīnirjagāmaraṇotsukaḥ || 16 ||
tāṃstuniṣkramatodṛṣṭavāvānarājitakāśinaḥ |
praṇedussumahānādānpūrayāṃścadiśodaśa || 17 ||
tataḥpravṛttantumulaṃharīṇāṃrākṣasaissaha |
ghorāṇāmbhīmarūpāṇāmanyonyavathakāṅ kṣiṇām || 18 ||
niṣpatantomahotsāhobhinnadehaśirodharāḥ |
rudhirokṣitasarvāṅgānyapatantharaṇītale || 19 ||
kecidanyonyamāsādyaśūrāḥparighapāṇayaḥ |
cikṣipurvividhaṃśastraṃsamareṣnvivartinaḥ || 20 ||
drumāṇāñcaśilānāñcaśastrāṇāñcāpinissvanaḥ || 21 ||
śrūyatesumahāṃstatraghorohṛdayabhedasaḥ |
rathanemisvanastatradhanuṣaścāpinisvasat || 22 ||
śaṅkhabherīmṛdaṅgānāmbabhūvatumulaḥsvanaḥ |
kecidastrāṇisansṛjyabāhuyuddhamakurvata |
talaiścacaraṇaiścāpimuṣṭibhiścadrumairapi || 23 ||
jānubhiścahatāḥkecidbhinnadehāścarākṣasāḥ |
śilābhiścūrṇitāḥkecidvānarairyuddhadurmadaiḥ || 24 ||
śilābhiścūrṇitāḥ kecidvānarairyuddhadurmadaiḥ |
vajradaṃṣṭro bhṛśaṃ bānai raṇe vitrāsayan harīn || 25 ||
balavanto'straviduṣonānāpraharaṇāraṇe |
jaghnurvānarasainyānirākṣasāḥkrodhamūrchitāḥ || 26 ||
jaghnarvānarasainyāni rākṣasāḥ krodhamūrcitāḥ |
jaghne tān rākṣasān sarvān dhṛṣṭo vālisuto raṇe || 27 ||
tān rākṣasagaṇānsarvānvṛkṣamudyamyavīryavān |
aṅgadaḥkrodhatāmrākṣaḥsiṃhaḥkṣudramṛgāniva || 28 ||
kārakadanaṅghoraṃśakratulyaparākramaḥ || 29 ||
aṅgadābhihatāstatrarākṣasābhīmavikramāḥ |
vibhinnaśirasaḥpeturvikṛtāivapādapāḥ || 30 ||
rathairaśvairdhvajaiścitraiśśarairharirakṣasām |
rudhireṇasañchannābhūmirbhayakarātadā || 31 ||
hārakeyūravassraiścaśatraiścasamalaṅkṛtā |
bhūmirbhātiraṇetatraśāradīvayathāniśā || 32 ||
aṅgadasyacavegenatadrākṣasabalammahat |
prākampatatadātatrapavanenāmbudoyathā || 33 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe tripañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ त्रिपञ्चाशस्सर्गः ।
धूम्राक्षन्निहतंश्रुत्वारावणोराक्षसेश्वरः ।
क्रोधेनमहताऽविष्टोनिश्श्वसन्नुरगोयथा ॥ 1 ॥
दीर्घमुष्णंविनिश्श्वस्यक्रोधेनकलुषीकृतः ।
अब्रवीद्राक्षसङ्क्रूरंवज्रदंष्ट्रम्महाबलम् ॥ 2 ॥
गच्छत्वंवीर निर्याहिराक्षसैःपरिवारितः ।
जहिदाशरथिंरामंसुग्रीवंवानरैःसह ॥ 3 ॥
तथेत्युक्त्वाद्रुततरम्मायावीराक्षसेश्वरम् ।
निर्जगामबलैस्सार्दम्बहुभिःपरिवारितः ॥ 4 ॥
नागैरश्वैःखरैरुष्ट्रैःसंयुक्तस्सुसमाहितः ।
पताकाध्वजचित्रैश्चरथैश्चसमलङ्कृतः ॥ 5 ॥
ततोविचित्रकेयूरमुकुटैश्चविभूषितः ।
तनुत्राणिचसमावृत्यसधनुर्निर्ययौद्रुतम् ॥ 6 ॥
पताकालङ्कृतन्दीप्तन्तप्तकाञ्चनभूषितम् ।
रथम्प्रदक्षिणङ्कृत्वासमारोहच्चमूपतिः ॥ 7 ॥
यष्टिभिस्तोमरैचशित्रैश्शूलैश्चमुसलैरपि ।
भिण्डिपालैश्चपाशैश्चशक्तिभिःपट्टसैरपि ॥ 8 ॥
खडगैश्चक्रैर्गदाभिश्चनिशितैश्चपरश्वधैः ।
पदातयश्चनिर्यान्तिविविधाःशस्त्रपाणयः ॥ 9 ॥
विचित्रवाससः सर्वे दीप्ता राक्षसपुङ्गवाः ।
गज मदोत्कटाः शूराश्चलन्त इव पर्वता ॥ 10 ॥
तेयुद्धकुशलैरूढास्तोमराङ्कुशपाणिभिः ।
अन्येलक्षणसंयुक्ताश्शूरारूढामहाबलाः ॥ 11 ॥
तद्राक्षसबलंसर्वंविप्रस्थितमशोभत ।
प्रावृटकालेयथामेघानर्दमानास्सविद्युतः ॥ 12 ॥
निस्सृतादक्षिणद्वारादङ्गदोयत्रयूथपः ।
तेषान्निष्क्रममाणानामशुभंसमजायत ॥ 13 ॥
आकाशाद्विघनात्तीव्रादुल्काश्चाभ्यन्यपतंस्तदा ।
वमन्त्यःपावकज्वालाशशिवाघोरंववाशिरे ॥ 14 ॥
व्याहरन्तमृगाघोरारक्षसान्निधनन्तदा ।
समापतन्तोयोधास्तुप्रास्खलन् स्तत्रदारुणम् ॥ 15 ॥
एतानौत्पातिकान् दृष्टवावज्रदंष्ट्रोमहाबलः ।
धैर्यमालम्भ्यतेजस्वीनिर्जगामरणोत्सुकः ॥ 16 ॥
तांस्तुनिष्क्रमतोदृष्टवावानराजितकाशिनः ।
प्रणेदुस्सुमहानादान्पूरयांश्चदिशोदश ॥ 17 ॥
ततःप्रवृत्तन्तुमुलंहरीणांराक्षसैस्सह ।
घोराणाम्भीमरूपाणामन्योन्यवथकाङ् क्षिणाम् ॥ 18 ॥
निष्पतन्तोमहोत्साहोभिन्नदेहशिरोधराः ।
रुधिरोक्षितसर्वाङ्गान्यपतन्थरणीतले ॥ 19 ॥
केचिदन्योन्यमासाद्यशूराःपरिघपाणयः ।
चिक्षिपुर्विविधंशस्त्रंसमरेष्न्विवर्तिनः ॥ 20 ॥
द्रुमाणाञ्चशिलानाञ्चशस्त्राणाञ्चापिनिस्स्वनः ॥ 21 ॥
श्रूयतेसुमहांस्तत्रघोरोहृदयभेदसः ।
रथनेमिस्वनस्तत्रधनुषश्चापिनिस्वसत् ॥ 22 ॥
शङ्खभेरीमृदङ्गानाम्बभूवतुमुलःस्वनः ।
केचिदस्त्राणिसन्सृज्यबाहुयुद्धमकुर्वत ।
तलैश्चचरणैश्चापिमुष्टिभिश्चद्रुमैरपि ॥ 23 ॥
जानुभिश्चहताःकेचिद्भिन्नदेहाश्चराक्षसाः ।
शिलाभिश्चूर्णिताःकेचिद्वानरैर्युद्धदुर्मदैः ॥ 24 ॥
शिलाभिश्चूर्णिताः केचिद्वानरैर्युद्धदुर्मदैः ।
वज्रदंष्ट्रो भृशं बानै रणे वित्रासयन् हरीन् ॥ 25 ॥
बलवन्तोऽस्त्रविदुषोनानाप्रहरणारणे ।
जघ्नुर्वानरसैन्यानिराक्षसाःक्रोधमूर्छिताः ॥ 26 ॥
जघ्नर्वानरसैन्यानि राक्षसाः क्रोधमूर्चिताः ।
जघ्ने तान् राक्षसान् सर्वान् धृष्टो वालिसुतो रणे ॥ 27 ॥
तान् राक्षसगणान्सर्वान्वृक्षमुद्यम्यवीर्यवान् ।
अङ्गदःक्रोधताम्राक्षःसिंहःक्षुद्रमृगानिव ॥ 28 ॥
कारकदनङ्घोरंशक्रतुल्यपराक्रमः ॥ 29 ॥
अङ्गदाभिहतास्तत्रराक्षसाभीमविक्रमाः ।
विभिन्नशिरसःपेतुर्विकृताइवपादपाः ॥ 30 ॥
रथैरश्वैर्ध्वजैश्चित्रैश्शरैर्हरिरक्षसाम् ।
रुधिरेणसञ्छन्नाभूमिर्भयकरातदा ॥ 31 ॥
हारकेयूरवस्स्रैश्चशत्रैश्चसमलङ्कृता ।
भूमिर्भातिरणेतत्रशारदीवयथानिशा ॥ 32 ॥
अङ्गदस्यचवेगेनतद्राक्षसबलम्महत् ।
प्राकम्पततदातत्रपवनेनाम्बुदोयथा ॥ 33 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे त्रिपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha tripañcāśassargaḥ |
dhūmrākṣannihataṃśrutvārāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
krodhenamahatā'viṣṭoniśśvasannuragoyathā || 1 ||
dīrghamuṣṇaṃviniśśvasyakrodhenakaluṣīkṛtaḥ |
abravīdrākṣasaṅkrūraṃvajradaṃṣṭrammahābalam || 2 ||
gacchatvaṃvīra niryāhirākṣasaiḥparivāritaḥ |
jahidāśarathiṃrāmaṃsugrīvaṃvānaraiḥsaha || 3 ||
tathetyuktvādrutatarammāyāvīrākṣaseśvaram |
nirjagāmabalaissārdambahubhiḥparivāritaḥ || 4 ||
nāgairaśvaiḥkharairuṣṭraiḥsaṃyuktassusamāhitaḥ |
patākādhvajacitraiścarathaiścasamalaṅkṛtaḥ || 5 ||
tatovicitrakeyūramukuṭaiścavibhūṣitaḥ |
tanutrāṇicasamāvṛtyasadhanurniryayaudrutam || 6 ||
patākālaṅkṛtandīptantaptakāñcanabhūṣitam |
rathampradakṣiṇaṅkṛtvāsamārohaccamūpatiḥ || 7 ||
yaṣṭibhistomaraicaśitraiśśūlaiścamusalairapi |
bhiṇḍipālaiścapāśaiścaśaktibhiḥpaṭṭasairapi || 8 ||
khaḍagaiścakrairgadābhiścaniśitaiścaparaśvadhaiḥ |
padātayaścaniryāntivividhāḥśastrapāṇayaḥ || 9 ||
vicitravāsasaḥ sarve dīptā rākṣasapuṅgavāḥ |
gaja madotkaṭāḥ śūrāścalanta iva parvatā || 10 ||
teyuddhakuśalairūḍhāstomarāṅkuśapāṇibhiḥ |
anyelakṣaṇasaṃyuktāśśūrārūḍhāmahābalāḥ || 11 ||
tadrākṣasabalaṃsarvaṃviprasthitamaśobhata |
prāvṛṭakāleyathāmeghānardamānāssavidyutaḥ || 12 ||
nissṛtādakṣiṇadvārādaṅgadoyatrayūthapaḥ |
teṣānniṣkramamāṇānāmaśubhaṃsamajāyata || 13 ||
ākāśādvighanāttīvrādulkāścābhyanyapataṃstadā |
vamantyaḥpāvakajvālāśaśivāghoraṃvavāśire || 14 ||
vyāharantamṛgāghorārakṣasānnidhanantadā |
samāpatantoyodhāstuprāskhalan statradāruṇam || 15 ||
etānautpātikān dṛṣṭavāvajradaṃṣṭromahābalaḥ |
dhairyamālambhyatejasvīnirjagāmaraṇotsukaḥ || 16 ||
tāṃstuniṣkramatodṛṣṭavāvānarājitakāśinaḥ |
praṇedussumahānādānpūrayāṃścadiśodaśa || 17 ||
tataḥpravṛttantumulaṃharīṇāṃrākṣasaissaha |
ghorāṇāmbhīmarūpāṇāmanyonyavathakāṅ kṣiṇām || 18 ||
niṣpatantomahotsāhobhinnadehaśirodharāḥ |
rudhirokṣitasarvāṅgānyapatantharaṇītale || 19 ||
kecidanyonyamāsādyaśūrāḥparighapāṇayaḥ |
cikṣipurvividhaṃśastraṃsamareṣnvivartinaḥ || 20 ||
drumāṇāñcaśilānāñcaśastrāṇāñcāpinissvanaḥ || 21 ||
śrūyatesumahāṃstatraghorohṛdayabhedasaḥ |
rathanemisvanastatradhanuṣaścāpinisvasat || 22 ||
śaṅkhabherīmṛdaṅgānāmbabhūvatumulaḥsvanaḥ |
kecidastrāṇisansṛjyabāhuyuddhamakurvata |
talaiścacaraṇaiścāpimuṣṭibhiścadrumairapi || 23 ||
jānubhiścahatāḥkecidbhinnadehāścarākṣasāḥ |
śilābhiścūrṇitāḥkecidvānarairyuddhadurmadaiḥ || 24 ||
śilābhiścūrṇitāḥ kecidvānarairyuddhadurmadaiḥ |
vajradaṃṣṭro bhṛśaṃ bānai raṇe vitrāsayan harīn || 25 ||
balavanto'straviduṣonānāpraharaṇāraṇe |
jaghnurvānarasainyānirākṣasāḥkrodhamūrchitāḥ || 26 ||
jaghnarvānarasainyāni rākṣasāḥ krodhamūrcitāḥ |
jaghne tān rākṣasān sarvān dhṛṣṭo vālisuto raṇe || 27 ||
tān rākṣasagaṇānsarvānvṛkṣamudyamyavīryavān |
aṅgadaḥkrodhatāmrākṣaḥsiṃhaḥkṣudramṛgāniva || 28 ||
kārakadanaṅghoraṃśakratulyaparākramaḥ || 29 ||
aṅgadābhihatāstatrarākṣasābhīmavikramāḥ |
vibhinnaśirasaḥpeturvikṛtāivapādapāḥ || 30 ||
rathairaśvairdhvajaiścitraiśśarairharirakṣasām |
rudhireṇasañchannābhūmirbhayakarātadā || 31 ||
hārakeyūravassraiścaśatraiścasamalaṅkṛtā |
bhūmirbhātiraṇetatraśāradīvayathāniśā || 32 ||
aṅgadasyacavegenatadrākṣasabalammahat |
prākampatatadātatrapavanenāmbudoyathā || 33 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe tripañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.