శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే అరణ్యకాణ్డమ్ ।
అథ ద్విచత్వారింశస్సర్గః ।
ఏవముక్త్వా తు వచనం మారీచో రావణం తతః ।
గచ్ఛావేత్యబ్రవీద్దీనో భయాద్రాత్రిఞ్చరప్రభోః ॥ 1 ॥
దృష్టశ్చాహం పునస్తేన శరచాపాసిధారిణా ।
మద్వధోద్యతశస్త్రేఽణ వినష్టం జీవితం చ మే ॥ 2 ॥
న హి రామం పరాక్రమ్య జీవన్ప్రతినివర్తతే ।
వర్తతే ప్రతిరూపోఽసౌ యమదణ్డహతస్య తే ॥ 3 ॥
కిం ను శక్యం మయా కర్తుమేవం త్వయి దురాత్మని ।
ఏష గచ్ఛామ్యహం తాత స్వస్తి తేఽస్తు నిశాచర ॥ 4 ॥
ప్రహృష్టస్త్వభవత్తేన వచనేన స రావణః ।
పరిష్వజ్య సుసంశ్లిష్టమిదం వచనమబ్రవీత్ ॥ 5 ॥
ఏతచ్ఛౌణ్డీర్యయుక్తం తే మచ్ఛన్దవశవర్తినః ।
ఇదానీమసి మారీచః పూర్వమన్యో నిశాచరః ॥ 6 ॥
ఆరుహ్యతామయం శీఘ్రం రథో రత్నవిభూషితః ।
మయా సహ తథా యుక్తః పిశాచవదనైః ఖరైః ॥ 7 ॥
ప్రలోభయిత్వా వైదేహీం యథేష్టం గన్తుమర్హసి ।
తాం శూన్యే ప్రసభం సీతామానయిష్యామి మైథిలీమ్ ॥ 8 ॥
తతో రావణమారీచౌ విమానమివ తం రథమ్ ।
ఆరుహ్య యయతుశ్శీఘ్రం తస్మాదాశ్రమమణ్డలాత్ ॥ 9 ॥
తథైవ తత్ర పశ్యన్తౌ పత్తనాని వనాని చ ।
గీరీంశ్చ సరితస్సర్వా రాష్ట్రాణి నగరాణి చ ॥ 10 ॥
సమేత్య దణ్డకారణ్యం రాఘవస్యాశ్రమం తతః ।
దదర్శ సహ మారీచో రావణో రాక్షసాధిపః ॥ 11 ॥
అవతీర్య రథాత్తస్మాత్తతః కాఞ్చనభూషణాత్ ।
హస్తే గృహీత్వా మారీచం రావణో వాక్యమబ్రవీత్ ॥ 12 ॥
ఏతదాశ్రమపదం దృశ్యతే కదలీవృతమ్ ।
క్రియతాం తత్సఖే శీఘ్రం యదర్థం వయమాగతాః ॥ 13 ॥
స రావణవచశ్శ్రుత్వా మారీచో రాక్షసస్తదా ।
మృగో భూత్వాఽశ్రమద్వారి రామస్య విచచార హ ॥ 14 ॥
స తు తద్రూపమాస్థాయ మహదద్భుతదర్శనమ్ ।
మణిప్రవరశృఙ్గాగ్రస్సితాసితముఖాకృతిః ॥ 15 ॥
రక్తపద్మోత్పలముఖ ఇన్ద్రనీలోత్పలశ్రవాః ।
కిఞ్చిదభ్యున్నతగ్రీవ ఇన్ద్రనీలదలాధరః ॥ 16 ॥
కున్దేన్దువజ్రసఙ్కాశముదరం చాస్య భాస్వరమ్ ।
మధూకనిభపార్శ్వశ్చ పద్మకిఞ్జల్కసన్నిభః ॥ 17 ॥
వైడూర్యసఙ్కాశఖురస్తనుజఙ్ఘస్సుసంహతః ।
ఇన్ద్రాయుధసవర్ణేన పుచ్ఛేనోర్ధ్వం విరాజతా ॥ 18 ॥
మనోహరస్స్నిగ్ధవర్ణో రత్నైర్నానావిధైర్వృతః ।
క్షణేన రాక్షసో జాతో మృగః పరమశోభనః ॥ 19 ॥
వనం ప్రజ్వలయన్రమ్యం రామాశ్రమపదం చ తత్ ।
మనోహరం దర్శనీయం రూపం కృత్వా స రాక్షసః ॥ 20 ॥
ప్రలోభనార్థం వైదేహ్యా నానాధాతువిచిత్రితమ్ ।
విచరన్గచ్ఛతే తస్మాచ్ఛాద్వలాని సమన్తతః ॥ 21 ॥
రూప్యైర్బిన్దుశతైశ్చిత్రో భూత్వా స ప్రియదర్శనః ।
విటపీనాం కిసలయాన్భఙ్త్క్వాఽదన్విచచార హ ॥ 22 ॥
కదలీగృహకం గత్వా కర్ణికారానితస్తతః ।
సమాశ్రయన్మన్దగతిస్సీతాసన్దర్శనం తథా ॥ 23 ॥
రాజీవచిత్రపృష్ఠస్స విరరాజ మహామృగః ।
రామాశ్రమపదాభ్యాశే విచచార యథాసుఖమ్ ॥ 24 ॥
పునర్గత్వా నివృత్తశ్చ విచచార మృగోత్తమః ।
గత్వా ముహూర్తం త్వరయా పునః ప్రతినివర్తతే ॥ 25 ॥
విక్రీడంశ్చ క్వచిద్భూమౌ పునరేవ నిషీదతి ।
ఆశ్రమద్వారమాగమ్య మృగయూథాని గచ్ఛతి ॥ 26 ॥
మృగయూథైరనుగతః పునరేవ నివర్తతే ।
సీతాదర్శనమాకాఙ్క్షన్రాక్షసో మృగతాం గతః ॥ 27 ॥
పరిభ్రమతి చిత్రాణి మణ్డలాని వినిష్పతన్ ।
సముద్వీక్ష్య చ తే సర్వే మృగా హ్యన్యే వనేచరాః ॥ 28 ॥
ఉపాగమ్య సమాఘ్రాయ విద్రవన్తి దిశో దశ ।
రాక్షసస్సోఽపి తాన్వన్యాన్మృగాన్మృగవధే రతః ॥ 29 ॥
ప్రచ్ఛాదనార్థం భావస్య న భక్షయతి సంస్పృశన్ ।
తస్మిన్నేవ తతః కాలే వైదేహీ శుభలోచనా ॥ 30 ॥
కుసుమావచయవ్యగ్రా పాదపానభ్యవర్తత ।
కర్ణికారానశోకాంశ్చ చూతాంశ్చ మదిరేక్షణా ॥ 31 ॥
కుసుమాన్యవచిన్వన్తీ చచార రుచిరాననా ।
అనర్హాఽరణ్యవాసస్య సా తం రత్నమయం మృగమ్ ॥ 32 ॥
ముక్తామణి విచిత్రాఙ్గం దదర్శ పరమాఙ్గనా ।
సా తం రుచిరదన్తోష్ఠీ రూప్యధాతుతనూరుహమ్ ॥ 33 ॥
విస్మయోత్ఫుల్లనయనా సస్నేహం సముదైక్షత ।
స చ తాం రామదయితాం పశ్యన్మాయామయో మృగః ॥ 34 ॥
విచచార పునశ్చిత్రం దీపయన్నివ తద్వనమ్ ।
అదృష్టపూర్వం తం దృష్ట్వా నానారత్నమయం మృగమ్ ॥ 35 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే అరణ్యకాణ్డే ద్విచత్వారింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
evamuktvā tu vacanaṃ mārīco rāvaṇaṃ tataḥ |
gacchāvetyabravīddīno bhayādrātriñcaraprabhoḥ || 1 ||
dṛṣṭaścāhaṃ punastena śaracāpāsidhāriṇā |
madvadhodyataśastre'ṇa vinaṣṭaṃ jīvitaṃ ca me || 2 ||
na hi rāmaṃ parākramya jīvanpratinivartate |
vartate pratirūpo'sau yamadaṇḍahatasya te || 3 ||
kiṃ nu śakyaṃ mayā kartumevaṃ tvayi durātmani |
eṣa gacchāmyahaṃ tāta svasti te'stu niśācara || 4 ||
prahṛṣṭastvabhavattena vacanena sa rāvaṇaḥ |
pariṣvajya susaṃśliṣṭamidaṃ vacanamabravīt || 5 ||
etacchauṇḍīryayuktaṃ te macchandavaśavartinaḥ |
idānīmasi mārīcaḥ pūrvamanyo niśācaraḥ || 6 ||
āruhyatāmayaṃ śīghraṃ ratho ratnavibhūṣitaḥ |
mayā saha tathā yuktaḥ piśācavadanaiḥ kharaiḥ || 7 ||
pralobhayitvā vaidehīṃ yatheṣṭaṃ gantumarhasi |
tāṃ śūnye prasabhaṃ sītāmānayiṣyāmi maithilīm || 8 ||
tato rāvaṇamārīcau vimānamiva taṃ ratham |
āruhya yayatuśśīghraṃ tasmādāśramamaṇḍalāt || 9 ||
tathaiva tatra paśyantau pattanāni vanāni ca |
gīrīṃśca saritassarvā rāṣṭrāṇi nagarāṇi ca || 10 ||
sametya daṇḍakāraṇyaṃ rāghavasyāśramaṃ tataḥ |
dadarśa saha mārīco rāvaṇo rākṣasādhipaḥ || 11 ||
avatīrya rathāttasmāttataḥ kāñcanabhūṣaṇāt |
haste gṛhītvā mārīcaṃ rāvaṇo vākyamabravīt || 12 ||
etadāśramapadaṃ dṛśyate kadalīvṛtam |
kriyatāṃ tatsakhe śīghraṃ yadarthaṃ vayamāgatāḥ || 13 ||
sa rāvaṇavacaśśrutvā mārīco rākṣasastadā |
mṛgo bhūtvā'śramadvāri rāmasya vicacāra ha || 14 ||
sa tu tadrūpamāsthāya mahadadbhutadarśanam |
maṇipravaraśṛṅgāgrassitāsitamukhākṛtiḥ || 15 ||
raktapadmotpalamukha indranīlotpalaśravāḥ |
kiñcidabhyunnatagrīva indranīladalādharaḥ || 16 ||
kundenduvajrasaṅkāśamudaraṃ cāsya bhāsvaram |
madhūkanibhapārśvaśca padmakiñjalkasannibhaḥ || 17 ||
vaiḍūryasaṅkāśakhurastanujaṅghassusaṃhataḥ |
indrāyudhasavarṇena pucchenordhvaṃ virājatā || 18 ||
manoharassnigdhavarṇo ratnairnānāvidhairvṛtaḥ |
kṣaṇena rākṣaso jāto mṛgaḥ paramaśobhanaḥ || 19 ||
vanaṃ prajvalayanramyaṃ rāmāśramapadaṃ ca tat |
manoharaṃ darśanīyaṃ rūpaṃ kṛtvā sa rākṣasaḥ || 20 ||
pralobhanārthaṃ vaidehyā nānādhātuvicitritam |
vicarangacchate tasmācchādvalāni samantataḥ || 21 ||
rūpyairbinduśataiścitro bhūtvā sa priyadarśanaḥ |
viṭapīnāṃ kisalayānbhaṅtkvā'danvicacāra ha || 22 ||
kadalīgṛhakaṃ gatvā karṇikārānitastataḥ |
samāśrayanmandagatissītāsandarśanaṃ tathā || 23 ||
rājīvacitrapṛṣṭhassa virarāja mahāmṛgaḥ |
rāmāśramapadābhyāśe vicacāra yathāsukham || 24 ||
punargatvā nivṛttaśca vicacāra mṛgottamaḥ |
gatvā muhūrtaṃ tvarayā punaḥ pratinivartate || 25 ||
vikrīḍaṃśca kvacidbhūmau punareva niṣīdati |
āśramadvāramāgamya mṛgayūthāni gacchati || 26 ||
mṛgayūthairanugataḥ punareva nivartate |
sītādarśanamākāṅkṣanrākṣaso mṛgatāṃ gataḥ || 27 ||
paribhramati citrāṇi maṇḍalāni viniṣpatan |
samudvīkṣya ca te sarve mṛgā hyanye vanecarāḥ || 28 ||
upāgamya samāghrāya vidravanti diśo daśa |
rākṣasasso'pi tānvanyānmṛgānmṛgavadhe rataḥ || 29 ||
pracchādanārthaṃ bhāvasya na bhakṣayati saṃspṛśan |
tasminneva tataḥ kāle vaidehī śubhalocanā || 30 ||
kusumāvacayavyagrā pādapānabhyavartata |
karṇikārānaśokāṃśca cūtāṃśca madirekṣaṇā || 31 ||
kusumānyavacinvantī cacāra rucirānanā |
anarhā'raṇyavāsasya sā taṃ ratnamayaṃ mṛgam || 32 ||
muktāmaṇi vicitrāṅgaṃ dadarśa paramāṅganā |
sā taṃ ruciradantoṣṭhī rūpyadhātutanūruham || 33 ||
vismayotphullanayanā sasnehaṃ samudaikṣata |
sa ca tāṃ rāmadayitāṃ paśyanmāyāmayo mṛgaḥ || 34 ||
vicacāra punaścitraṃ dīpayanniva tadvanam |
adṛṣṭapūrvaṃ taṃ dṛṣṭvā nānāratnamayaṃ mṛgam || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ द्विचत्वारिंशस्सर्गः ।
एवमुक्त्वा तु वचनं मारीचो रावणं ततः ।
गच्छावेत्यब्रवीद्दीनो भयाद्रात्रिञ्चरप्रभोः ॥ 1 ॥
दृष्टश्चाहं पुनस्तेन शरचापासिधारिणा ।
मद्वधोद्यतशस्त्रेऽण विनष्टं जीवितं च मे ॥ 2 ॥
न हि रामं पराक्रम्य जीवन्प्रतिनिवर्तते ।
वर्तते प्रतिरूपोऽसौ यमदण्डहतस्य ते ॥ 3 ॥
किं नु शक्यं मया कर्तुमेवं त्वयि दुरात्मनि ।
एष गच्छाम्यहं तात स्वस्ति तेऽस्तु निशाचर ॥ 4 ॥
प्रहृष्टस्त्वभवत्तेन वचनेन स रावणः ।
परिष्वज्य सुसंश्लिष्टमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 5 ॥
एतच्छौण्डीर्ययुक्तं ते मच्छन्दवशवर्तिनः ।
इदानीमसि मारीचः पूर्वमन्यो निशाचरः ॥ 6 ॥
आरुह्यतामयं शीघ्रं रथो रत्नविभूषितः ।
मया सह तथा युक्तः पिशाचवदनैः खरैः ॥ 7 ॥
प्रलोभयित्वा वैदेहीं यथेष्टं गन्तुमर्हसि ।
तां शून्ये प्रसभं सीतामानयिष्यामि मैथिलीम् ॥ 8 ॥
ततो रावणमारीचौ विमानमिव तं रथम् ।
आरुह्य ययतुश्शीघ्रं तस्मादाश्रममण्डलात् ॥ 9 ॥
तथैव तत्र पश्यन्तौ पत्तनानि वनानि च ।
गीरींश्च सरितस्सर्वा राष्ट्राणि नगराणि च ॥ 10 ॥
समेत्य दण्डकारण्यं राघवस्याश्रमं ततः ।
ददर्श सह मारीचो रावणो राक्षसाधिपः ॥ 11 ॥
अवतीर्य रथात्तस्मात्ततः काञ्चनभूषणात् ।
हस्ते गृहीत्वा मारीचं रावणो वाक्यमब्रवीत् ॥ 12 ॥
एतदाश्रमपदं दृश्यते कदलीवृतम् ।
क्रियतां तत्सखे शीघ्रं यदर्थं वयमागताः ॥ 13 ॥
स रावणवचश्श्रुत्वा मारीचो राक्षसस्तदा ।
मृगो भूत्वाऽश्रमद्वारि रामस्य विचचार ह ॥ 14 ॥
स तु तद्रूपमास्थाय महदद्भुतदर्शनम् ।
मणिप्रवरशृङ्गाग्रस्सितासितमुखाकृतिः ॥ 15 ॥
रक्तपद्मोत्पलमुख इन्द्रनीलोत्पलश्रवाः ।
किञ्चिदभ्युन्नतग्रीव इन्द्रनीलदलाधरः ॥ 16 ॥
कुन्देन्दुवज्रसङ्काशमुदरं चास्य भास्वरम् ।
मधूकनिभपार्श्वश्च पद्मकिञ्जल्कसन्निभः ॥ 17 ॥
वैडूर्यसङ्काशखुरस्तनुजङ्घस्सुसंहतः ।
इन्द्रायुधसवर्णेन पुच्छेनोर्ध्वं विराजता ॥ 18 ॥
मनोहरस्स्निग्धवर्णो रत्नैर्नानाविधैर्वृतः ।
क्षणेन राक्षसो जातो मृगः परमशोभनः ॥ 19 ॥
वनं प्रज्वलयन्रम्यं रामाश्रमपदं च तत् ।
मनोहरं दर्शनीयं रूपं कृत्वा स राक्षसः ॥ 20 ॥
प्रलोभनार्थं वैदेह्या नानाधातुविचित्रितम् ।
विचरन्गच्छते तस्माच्छाद्वलानि समन्ततः ॥ 21 ॥
रूप्यैर्बिन्दुशतैश्चित्रो भूत्वा स प्रियदर्शनः ।
विटपीनां किसलयान्भङ्त्क्वाऽदन्विचचार ह ॥ 22 ॥
कदलीगृहकं गत्वा कर्णिकारानितस्ततः ।
समाश्रयन्मन्दगतिस्सीतासन्दर्शनं तथा ॥ 23 ॥
राजीवचित्रपृष्ठस्स विरराज महामृगः ।
रामाश्रमपदाभ्याशे विचचार यथासुखम् ॥ 24 ॥
पुनर्गत्वा निवृत्तश्च विचचार मृगोत्तमः ।
गत्वा मुहूर्तं त्वरया पुनः प्रतिनिवर्तते ॥ 25 ॥
विक्रीडंश्च क्वचिद्भूमौ पुनरेव निषीदति ।
आश्रमद्वारमागम्य मृगयूथानि गच्छति ॥ 26 ॥
मृगयूथैरनुगतः पुनरेव निवर्तते ।
सीतादर्शनमाकाङ्क्षन्राक्षसो मृगतां गतः ॥ 27 ॥
परिभ्रमति चित्राणि मण्डलानि विनिष्पतन् ।
समुद्वीक्ष्य च ते सर्वे मृगा ह्यन्ये वनेचराः ॥ 28 ॥
उपागम्य समाघ्राय विद्रवन्ति दिशो दश ।
राक्षसस्सोऽपि तान्वन्यान्मृगान्मृगवधे रतः ॥ 29 ॥
प्रच्छादनार्थं भावस्य न भक्षयति संस्पृशन् ।
तस्मिन्नेव ततः काले वैदेही शुभलोचना ॥ 30 ॥
कुसुमावचयव्यग्रा पादपानभ्यवर्तत ।
कर्णिकारानशोकांश्च चूतांश्च मदिरेक्षणा ॥ 31 ॥
कुसुमान्यवचिन्वन्ती चचार रुचिरानना ।
अनर्हाऽरण्यवासस्य सा तं रत्नमयं मृगम् ॥ 32 ॥
मुक्तामणि विचित्राङ्गं ददर्श परमाङ्गना ।
सा तं रुचिरदन्तोष्ठी रूप्यधातुतनूरुहम् ॥ 33 ॥
विस्मयोत्फुल्लनयना सस्नेहं समुदैक्षत ।
स च तां रामदयितां पश्यन्मायामयो मृगः ॥ 34 ॥
विचचार पुनश्चित्रं दीपयन्निव तद्वनम् ।
अदृष्टपूर्वं तं दृष्ट्वा नानारत्नमयं मृगम् ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे द्विचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
evamuktvā tu vacanaṃ mārīco rāvaṇaṃ tataḥ |
gacchāvetyabravīddīno bhayādrātriñcaraprabhoḥ || 1 ||
dṛṣṭaścāhaṃ punastena śaracāpāsidhāriṇā |
madvadhodyataśastre'ṇa vinaṣṭaṃ jīvitaṃ ca me || 2 ||
na hi rāmaṃ parākramya jīvanpratinivartate |
vartate pratirūpo'sau yamadaṇḍahatasya te || 3 ||
kiṃ nu śakyaṃ mayā kartumevaṃ tvayi durātmani |
eṣa gacchāmyahaṃ tāta svasti te'stu niśācara || 4 ||
prahṛṣṭastvabhavattena vacanena sa rāvaṇaḥ |
pariṣvajya susaṃśliṣṭamidaṃ vacanamabravīt || 5 ||
etacchauṇḍīryayuktaṃ te macchandavaśavartinaḥ |
idānīmasi mārīcaḥ pūrvamanyo niśācaraḥ || 6 ||
āruhyatāmayaṃ śīghraṃ ratho ratnavibhūṣitaḥ |
mayā saha tathā yuktaḥ piśācavadanaiḥ kharaiḥ || 7 ||
pralobhayitvā vaidehīṃ yatheṣṭaṃ gantumarhasi |
tāṃ śūnye prasabhaṃ sītāmānayiṣyāmi maithilīm || 8 ||
tato rāvaṇamārīcau vimānamiva taṃ ratham |
āruhya yayatuśśīghraṃ tasmādāśramamaṇḍalāt || 9 ||
tathaiva tatra paśyantau pattanāni vanāni ca |
gīrīṃśca saritassarvā rāṣṭrāṇi nagarāṇi ca || 10 ||
sametya daṇḍakāraṇyaṃ rāghavasyāśramaṃ tataḥ |
dadarśa saha mārīco rāvaṇo rākṣasādhipaḥ || 11 ||
avatīrya rathāttasmāttataḥ kāñcanabhūṣaṇāt |
haste gṛhītvā mārīcaṃ rāvaṇo vākyamabravīt || 12 ||
etadāśramapadaṃ dṛśyate kadalīvṛtam |
kriyatāṃ tatsakhe śīghraṃ yadarthaṃ vayamāgatāḥ || 13 ||
sa rāvaṇavacaśśrutvā mārīco rākṣasastadā |
mṛgo bhūtvā'śramadvāri rāmasya vicacāra ha || 14 ||
sa tu tadrūpamāsthāya mahadadbhutadarśanam |
maṇipravaraśṛṅgāgrassitāsitamukhākṛtiḥ || 15 ||
raktapadmotpalamukha indranīlotpalaśravāḥ |
kiñcidabhyunnatagrīva indranīladalādharaḥ || 16 ||
kundenduvajrasaṅkāśamudaraṃ cāsya bhāsvaram |
madhūkanibhapārśvaśca padmakiñjalkasannibhaḥ || 17 ||
vaiḍūryasaṅkāśakhurastanujaṅghassusaṃhataḥ |
indrāyudhasavarṇena pucchenordhvaṃ virājatā || 18 ||
manoharassnigdhavarṇo ratnairnānāvidhairvṛtaḥ |
kṣaṇena rākṣaso jāto mṛgaḥ paramaśobhanaḥ || 19 ||
vanaṃ prajvalayanramyaṃ rāmāśramapadaṃ ca tat |
manoharaṃ darśanīyaṃ rūpaṃ kṛtvā sa rākṣasaḥ || 20 ||
pralobhanārthaṃ vaidehyā nānādhātuvicitritam |
vicarangacchate tasmācchādvalāni samantataḥ || 21 ||
rūpyairbinduśataiścitro bhūtvā sa priyadarśanaḥ |
viṭapīnāṃ kisalayānbhaṅtkvā'danvicacāra ha || 22 ||
kadalīgṛhakaṃ gatvā karṇikārānitastataḥ |
samāśrayanmandagatissītāsandarśanaṃ tathā || 23 ||
rājīvacitrapṛṣṭhassa virarāja mahāmṛgaḥ |
rāmāśramapadābhyāśe vicacāra yathāsukham || 24 ||
punargatvā nivṛttaśca vicacāra mṛgottamaḥ |
gatvā muhūrtaṃ tvarayā punaḥ pratinivartate || 25 ||
vikrīḍaṃśca kvacidbhūmau punareva niṣīdati |
āśramadvāramāgamya mṛgayūthāni gacchati || 26 ||
mṛgayūthairanugataḥ punareva nivartate |
sītādarśanamākāṅkṣanrākṣaso mṛgatāṃ gataḥ || 27 ||
paribhramati citrāṇi maṇḍalāni viniṣpatan |
samudvīkṣya ca te sarve mṛgā hyanye vanecarāḥ || 28 ||
upāgamya samāghrāya vidravanti diśo daśa |
rākṣasasso'pi tānvanyānmṛgānmṛgavadhe rataḥ || 29 ||
pracchādanārthaṃ bhāvasya na bhakṣayati saṃspṛśan |
tasminneva tataḥ kāle vaidehī śubhalocanā || 30 ||
kusumāvacayavyagrā pādapānabhyavartata |
karṇikārānaśokāṃśca cūtāṃśca madirekṣaṇā || 31 ||
kusumānyavacinvantī cacāra rucirānanā |
anarhā'raṇyavāsasya sā taṃ ratnamayaṃ mṛgam || 32 ||
muktāmaṇi vicitrāṅgaṃ dadarśa paramāṅganā |
sā taṃ ruciradantoṣṭhī rūpyadhātutanūruham || 33 ||
vismayotphullanayanā sasnehaṃ samudaikṣata |
sa ca tāṃ rāmadayitāṃ paśyanmāyāmayo mṛgaḥ || 34 ||
vicacāra punaścitraṃ dīpayanniva tadvanam |
adṛṣṭapūrvaṃ taṃ dṛṣṭvā nānāratnamayaṃ mṛgam || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.