ஶ்ரீமத்வால்மீகீய ராமாயணே கிஷ்கிந்தாகாண்டம் ।
அத த்ரிசத்வாரிம்ஶஸ்ஸர்கஃ ।
ததஸ்ஸந்திஶ்ய ஸுக்ரீவஶ்ஶ்வஶுரம் பஶ்சிமாம் திஶம் ।
வீரம் ஶதவலிம் நாம வாநரம் வாநரர்ஷபஃ ॥ 1 ॥
உவாச ராஜா தர்மஜ்ஞஸ்ஸர்வவாநரஸத்தமம் ।
வாக்யமாத்ம ஹிதம் சைவ ராமஸ்ய ச ஹிதம் ததா ॥ 2 ॥
வ்ரு'தஶ்ஶதஸஹஸ்ரேண த்வத்விதாநாம் வநௌகஸாம் ।
வைவஸ்வதஸுதைஸ்ஸார்தம் ப்ரதிஷ்டஸ்வ ஸ்வமந்த்ரிபிஃ ॥ 3 ॥
திஶம் ஹ்யுதீசீம் விக்ராந்தாம் ஹிமஶைலாவதம்ஸகாம் ।
ஸர்வதஃ பரிமார்கத்வம் ராமபத்நீமநிந்திதாம் ॥ 4 ॥
அஸ்மிந்கார்யேவிநிர்வ்ரு'த்தே க்ரு'தே தாஶரதேஃ ப்ரியே ।
ரு'ணாந்முக்தா பவிஷ்யாமஃ க்ரு'தார்தார்தவிதாம் வராஃ ॥ 5 ॥
க்ரு'தம் ஹி ப்ரியமஸ்மாகம் ராகவேண மஹாத்மநா ।
தஸ்ய சேத்ப்ரதிகாரோऽஸ்தி ஸபலம் ஜீவிதம் பவேத் ॥ 6 ॥
அர்திநஃ கார்யநிர்வ்ரு'த்திமகர்துரபி யஶ்சரேத் ।
தஸ்ய ஸ்யாத்ஸபலம் ஜந்ம கிம் புநஃ பூர்வகாரிணஃ ॥ 7 ॥
ஏதாம் புத்திமவஸ்தாய த்ரு'ஶ்யதே ஜாநகீ யதா ।
ததா பவத்பிஃ கர்தவ்யமஸ்மத்ப்ரியஹிதைஷிபிஃ ॥ 8 ॥
அயம் ஹி ஸர்வபூதாநாம் மாந்யஸ்து நரஸத்தமஃ ।
அஸ்மாஸு சாகதஃ ப்ரீதீ ராமஃ பரபுரஞ்ஜயஃ ॥ 9 ॥
இமாநி வநதுர்காணி நத்யஶ்ஶைலாந்தராணி ச ।
பவந்தஃ பரிமார்கந்து புத்திவிக்ரமஸம்பதா ॥ 10 ॥
தத்ர ம்லேச்சாந்புலிந்தாம்ஶ்ச ஶூரஸேநாம்ஸ்ததைவ ச ।
ப்ரஸ்தலாந்பரதாம்ஶ்சைவ குரூம்ஶ்ச ஸஹ மத்ரகைஃ ॥ 11 ॥
காம்போஜாந்யவநாம் ஶ்சைவ ஶகாநாரட்டகாநபி ।
பாஹ்லீகாந்ரு'ஷிகாம் ஶ்சைவ பௌரவாநத டங்கணாந் ॥ 12 ॥
சீநாந்பரமசீநாம்ஶ்ச நீஹாராம்ஶ்ச புநஃ புநஃ ।
அந்விஷ்யதரதாம்ஶ்சைவ ஹிமவந்தம் ததைவ ச ॥ 13 ॥
லோத்ரபத்மகஷண்டேஷு தேவதாருவநேஷு ச ।
ராவணஸ்ஸஹ வைதேஹ்யா மார்கிதவ்யஸ்ததஸ்ததஃ ॥ 14 ॥
ததஸ்ஸோமாஶ்ரமம் கத்வா தேவகந்தர்வஸேவிதம் ।
காலம் நாம மஹாஸாநும் பர்வதம் து கமிஷ்யத ॥ 15 ॥
மஹத்ஸு தஸ்ய ஶைலஸ்ய நிர்தரேஷு குஹாஸு ச ।
விசிநுத்வம் மஹாபாகாம் ராமபத்நீந்ததஸ்ததஃ ॥ 16 ॥
தமதிக்ரம்ய ஶைலேந்த்ரம் ஹேமகர்பம் மஹாகிரிம் ।
ததஸ்ஸுதர்ஶநம் நாம கந்துமர்ஹத பர்வதம் ॥ 17 ॥
ததோ தேவஸகோ நாம பர்வதஃ பதகாலயஃ ।
நாநாபக்ஷிகணாகீர்ணோ விவிதத்ருமபூஷிதஃ ॥ 18 ॥
தஸ்ய காநநஷண்டேஷு நிர்கரேஷு குஹாஸு ச ।
ராவணஸ்ஸஹ வைதேஹ்யா மார்கிதவ்யஸ்ததஸ்ததஃ ॥ 19 ॥
தமதிக்ரம்ய சாகாஶம் ஸர்வதஶ்ஶதயோஜநம் ।
அபர்வதநதீவ்ரு'க்ஷம் ஸர்வஸத்த்வவிவர்ஜிதம் ॥ 20 ॥
தம் து ஶீக்ரமதிக்ரம்ய காந்தாரம் ரோமஹர்ஷணம் ।
கைலாஸம் பாண்டுரம் ஶைலம் ப்ராப்ய ஹ்ரு'ஷ்டா பவிஷ்யத ॥ 21 ॥
தத்ர பாண்டுரமேகாபம் ஜாம்பூநதபரிஷ்க்ரு'தம் ।
குபேரபவநம் ரம்யம் நிர்மிதம் விஶ்வகர்மணா ॥ 22 ॥
விஶாலா நலிநீ யத்ர ப்ரபூதகமலோத்பலா ।
ஹம்ஸகாரண்டவாகீர்ணாப்ஸரோகணஸேவிதா ॥ 23 ॥
தத்ர வைஶ்ரவணோ ராஜா ஸர்வபூதநமஸ்க்ரு'தஃ ।
தநதோ ரமதே ஶ்ரீமாந்குஹ்யகைஸ்ஸஹ யக்ஷராட் ॥ 24 ॥
தஸ்ய சந்த்ரநிகாஶேஷு பர்வதேஷு குஹாஸு ச ।
ராவணஃ ஸஹ வைதேஹ்யா மார்கிதவ்யஸ்ததஸ்ததஃ ॥ 25 ॥
க்ரௌஞ்சம் து கிரிமாஸாத்ய பிலம் தஸ்ய ஸுதுர்கமம் ।
அப்ரமத்தைஃ ப்ரவேஷ்டவ்யம் துஷ்ப்ரவேஶம் ஹி தத்ஸ்ம்ரு'தம் ॥ 26 ॥
வஸந்தி ஹி மஹாத்மாநஸ்தத்ர ஸூர்யஸமப்ரபாஃ ।
தேவைரப்யர்சிதா ஸ்ஸம்யக்தேவரூபா மஹர்ஷயஃ ॥ 27 ॥
க்ரௌஞ்சஸ்ய து குஹாஶ்சாந்யா ஸ்ஸாநூநிஶிகராணி ச ।
நிர்தராஶ்ச நிதம்பாஶ்ச விசேதவ்யா ஸ்ததஸ்ததஃ ॥ 28 ॥
கௌஞ்சஸ்ய ஶிகரம் சாபி நிரீக்ஷ்ய ச ததஸ்ததஃ ।
அவ்ரு'க்ஷம் காமஶைலம் ச மாநஸம் விஹகாலயம் ।
ந கதிஸ்தத்ர பூதாநாம் தேவதாநவ ரக்ஷஸாம் ॥ 29 ॥
ஸ ச ஸர்வைர்விசேதவ்யஸ்ஸஸாநுப்ரஸ்தபூதரஃ ।
க்ரௌஞ்சம் கிரிமதிக்ரம்ய மைநாகோ நாம பர்வதஃ ॥ 30 ॥
மயஸ்ய பவநம் யத்ர தாநவஸ்ய ஸ்வயம் க்ரு'தம் ॥ 31 ॥
மைநாகஸ்து விசேதவ்ய ஸ்ஸஸாநுப்ரஸ்தகந்தரஃ ।
ஸ்த்ரீணாமஶ்வமுகீநாம் து நிகேதாஸ்தத்ர தத்ர து ॥ 32 ॥
தம் தேஶம் ஸமதிக்ரம்ய ஆஶ்ரமம் ஸித்தஸேவிதம் ।
ஸித்தா வைகாநஸாஸ்தத்ர வாலகில்யாஶ்ச தாபஸாஃ ॥ 33 ॥
வந்த்யாஸ்தே து தபஸ்ஸித்தாஸ்தபஸா வீதகல்மஷாஃ ।
ப்ரஷ்டவ்யா சாபி ஸீதாயாஃ ப்ரவ்ரு'த்திர்விநயாந்விதைஃ ॥ 34 ॥
ஹேமபுஷ்கரஸஞ்சந்நம் தஸ்மிந் வைகாநஸம் ஸரஃ ।
தருணாதித்யஸங்காஶைர்ஹம்ஸைர்விசரிதம் ஶுபைஃ ॥ 35 ॥
ஔபவாஹ்யஃ குபேரஸ்ய ஸார்வபௌம இதி ஸ்ம்ரு'தஃ ।
கஜஃ பர்யேதி தம் தேஶம் ஸதா ஸஹ கரேணுபிஃ ॥ 36 ॥
தத்ஸரஸ்ஸமதிக்ரம்ய நஷ்டசந்த்ரதிவாகரம் ।
அநக்ஷத்ரகணம் வ்யோம நிஷ்பயோதமநாதிதம் ॥ 37 ॥
கபஸ்திபிரிவார்கஸ்ய ஸ து தேஶஃ ப்ரகாஶதே ।
விஶ்ராம்யத்பிஸ்தபஸ்ஸித்தைர்தேவகல்பைஃ ஸ்வயம்ப்ரபைஃ ॥ 38 ॥
தம் து தேஶமதிக்ரம்ய ஶைலோதா நாம நிம்நகா ।
உபயோஸ்தீரயோஸ்தஸ்யாஃ கீசகா நாம வேணவஃ ॥ 39 ॥
தே நயந்தி பரம் தீரம் ஸித்தாந்ப்ரத்யாநயந்தி ச ।
உத்தராஃ குரவஸ்தத்ர க்ரு'தபுண்யப்ரதிஶ்ரயாஃ ॥ 40 ॥
ததஃ காஞ்சநபத்மாபிஃ பத்பிநீபிஃ க்ரு'தோதகாஃ ।
நீலவைடூர்யபத்ராபிர்நத்யஸ்தத்ர ஸஹஸ்ரஶஃ ॥ 41 ॥
ரக்தோத்பலவநைஶ்சாத்ர மண்டிதாஶ்ச ஹிரண்மயைஃ ।
தருணாதித்யஸங்காஶைர்பாந்தி தத்ர ஜலாஶயாஃ ॥ 42 ॥
மஹார்ஹமணிரத்நைஶ்ச காஞ்சநப்ரபகேஸரைஃ ।
நிலோத்பலவநைஶ்சித்ரை ஸ்ஸ தேஶ ஸ்ஸர்வதோ வ்ரு'தஃ ॥ 43 ॥
நிஸ்துலாபிஶ்ச முக்தாபிர்மணிபிஶ்ச மஹாதநைஃ ।
உத்பூதபுலிநாஸ்தத்ர ஜாதரூபைஶ்ச நிம்நகாஃ ।
ஸர்வரத்நமயைஶ்சித்ரைரவகாடா நகோத்தமைஃ ॥ 44 ॥
ஜாதரூபமயைஶ்சாபி ஹுதாஶநஸமப்ரபைஃ ।
நித்யபுஷ்பபலாஸ்தத்ர நகாஃ பத்த்ரரதாகுலாஃ ॥ 45 ॥
திவ்யகந்தரஸஸ்பர்ஶாஃ ஸர்வாந்காமாந் ஸ்ரவந்தி ச ।
நாநாகாராணி வாஸாம்ஸி பலந்த்யந்யே நகோத்தமாஃ ॥ 46 ॥
முக்தா வைடூர்யசித்ராணி பூஷணாநி ததைவ ச ।
ஸ்த்ரீணாம் சாப்யநுரூபாணி புருஷாணாம் ததைவ ச ॥ 47 ॥
ஸர்வர்துஸுக ஸேவ்யாநி பலந்த்யந்யே நகோத்தமாஃ ।
மஹார்ஹாணி விசித்ராணி ஹைமாந்யந்யே நகோத்தமாஃ ॥ 48 ॥
ஶயநாநி ப்ரஸூயந்தே சித்ராஸ்தரணவந்தி ச ।
மநஃகாந்தாநி மால்யாநி பலந்த்யத்ராபரே த்ருமாஃ ॥ 49 ॥
பாநாநி ச மஹார்ஹாணி பக்ஷ்யாணி விவிதாநி ச ।
ஸ்த்ரியஶ்ச குணஸம்பந்நா ரூபயௌவநலக்ஷிதாஃ ॥ 50 ॥
கந்தர்வாஃ கிந்நராஸ்ஸித்தா நாகா வித்யாதராஸ்ததா ।
ரமந்தே ஸததம் ஸ்தத்ர நாரீபிர்பாஸ்கரப்ரபாஃ ॥ 51 ॥
ஸர்வே ஸுக்ரு'தகர்மாண ஸ்ஸர்வே ரதிபராயணாஃ ।
ஸர்வே காமார்தஸஹிதா வஸந்தி ஸஹயோஷிதஃ ॥ 52 ॥
கீதவாதித்ரநிர்கோஷ ஸ்ஸோத்க்ரு'ஷ்டஹஸிதஸ்வநஃ ।
ஶ்ரூயதே ஸததம் தத்ர ஸர்வபூதமநோஹரஃ ॥ 53 ॥
தத்ர நாமுதிதஃ கஶ்சிந்நாஸ்தி கஶ்சிதஸத்ப்ரியஃ ।
அஹந்யஹநி வர்தந்தே குணாஸ்தத்ர மநோரமாஃ ॥ 54 ॥
ஸமதிக்ரம்ய தம் தேஶமுத்தரஃ பயஸாம் நிதிஃ ।
தத்ர ஸோமகிரிர்நாம மத்யே ஹேமமயோ மஹாந் ॥ 55 ॥
இந்த்ரலோககதா யே ச ப்ரஹ்மலோககதாஶ்ச யே ।
தேவாஸ்தம் ஸமவேக்ஷந்தே கிரிராஜம் திவம் கதாஃ ॥ 56 ॥
ஸ து தேஶோ விஸூர்யோऽபி தஸ்ய பாஸா ப்ரகாஶதே ।
ஸூர்யலக்ஷ்ம்யாऽபிவிஜ்ஞேயஸ்தபதேவ விவஸ்வதா ॥ 57 ॥
பகவாநபி விஶ்வாத்மா ஶம்புரேகாதஶாத்மகஃ ।
ப்ரஹ்மா வஸதி தேவேஶோ ப்ரஹ்மர்ஷிபரிவாரிதஃ ॥ 58 ॥
ந கதஞ்சந கந்தவ்யம் குரூணாமுத்தரேண வஃ ।
அந்யேஷாமபி பூதாநாம் நாதிக்ராமதி வை கதிஃ ॥ 59 ॥
ஸ ஹி ஸோமகிரிர்நாம தேவாநாமபி துர்கமஃ ।
தமாலோக்ய ததஃ க்ஷிப்ரமுபாவர்திதுமர்ஹத ॥ 60 ॥
ஏதாவத்வாநரைஶ்ஶக்யம் கந்தும் வாநரபுங்கவாஃ ।
அபாஸ்கரமமர்யாதம் ந ஜாநீமஸ்ததஃ பரம் ॥ 61 ॥
ஸர்வமேதத்விசேதவ்யம் யந்மயா பரிகீர்திதம் ।
யதந்யதபி நோக்தம் ச தத்ராபி க்ரியதாம் மதிஃ ॥ 62 ॥
ததஃ க்ரு'தம் தாஶரதேர்மஹத்ப்ரியம் மஹத்தரம் சாபி ததோ மம ப்ரியம் ।
க்ரு'தம் பவிஷ்யத்யநிலாநலோபமா விதேஹஜாதர்ஶநஜேந கர்மணா ॥ 63 ॥
ததஃ க்ரு'தார்தாஃ ஸஹிதாஸ்ஸபாந்தவாஃ மயாऽர்சிதாஸ்ஸர்வகுணைர்மநோரமைஃ ।
சரிஷ்யதோர்வீம் ப்ரதி ஶாந்தஶத்ரவ ஸ்ஸஹப்ரியா பூததராஃ ப்லவங்கமாஃ ॥ 64 ॥
இத்யார்ஷே ஶ்ரீமத்ராமாயணே வால்மீகீய ஆதிகாவ்யே கிஷ்கிந்தாகாண்டே த்ரிசத்வாரிம்ஶஸ்ஸர்கஃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha tricatvāriṃśassargaḥ |
tatassandiśya sugrīvaśśvaśuraṃ paścimāṃ diśam |
vīraṃ śatavaliṃ nāma vānaraṃ vānararṣabhaḥ || 1 ||
uvāca rājā dharmajñassarvavānarasattamam |
vākyamātma hitaṃ caiva rāmasya ca hitaṃ tathā || 2 ||
vṛtaśśatasahasreṇa tvadvidhānāṃ vanaukasām |
vaivasvatasutaissārdhaṃ pratiṣṭhasva svamantribhiḥ || 3 ||
diśaṃ hyudīcīṃ vikrāntāṃ himaśailāvataṃsakām |
sarvataḥ parimārgadhvaṃ rāmapatnīmaninditām || 4 ||
asminkāryevinirvṛtte kṛte dāśaratheḥ priye |
ṛṇānmuktā bhaviṣyāmaḥ kṛtārthārthavidāṃ varāḥ || 5 ||
kṛtaṃ hi priyamasmākaṃ rāghaveṇa mahātmanā |
tasya cetpratikāro'sti saphalaṃ jīvitaṃ bhavet || 6 ||
arthinaḥ kāryanirvṛttimakarturapi yaścaret |
tasya syātsaphalaṃ janma kiṃ punaḥ pūrvakāriṇaḥ || 7 ||
etāṃ buddhimavasthāya dṛśyate jānakī yathā |
tathā bhavadbhiḥ kartavyamasmatpriyahitaiṣibhiḥ || 8 ||
ayaṃ hi sarvabhūtānāṃ mānyastu narasattamaḥ |
asmāsu cāgataḥ prītī rāmaḥ parapurañjayaḥ || 9 ||
imāni vanadurgāṇi nadyaśśailāntarāṇi ca |
bhavantaḥ parimārgantu buddhivikramasampadā || 10 ||
tatra mlecchānpulindāṃśca śūrasenāṃstathaiva ca |
prasthalānbharatāṃścaiva kurūṃśca saha madrakaiḥ || 11 ||
kāmbojānyavanāṃ ścaiva śakānāraṭṭakānapi |
bāhlīkānṛṣikāṃ ścaiva pauravānatha ṭaṅkaṇān || 12 ||
cīnānparamacīnāṃśca nīhārāṃśca punaḥ punaḥ |
anviṣyadaradāṃścaiva himavantaṃ tathaiva ca || 13 ||
lodhrapadmakaṣaṇḍeṣu devadāruvaneṣu ca |
rāvaṇassaha vaidehyā mārgitavyastatastataḥ || 14 ||
tatassomāśramaṃ gatvā devagandharvasevitam |
kālaṃ nāma mahāsānuṃ parvataṃ tu gamiṣyatha || 15 ||
mahatsu tasya śailasya nirdareṣu guhāsu ca |
vicinudhvaṃ mahābhāgāṃ rāmapatnīntatastataḥ || 16 ||
tamatikramya śailendraṃ hemagarbhaṃ mahāgirim |
tatassudarśanaṃ nāma gantumarhatha parvatam || 17 ||
tato devasakho nāma parvataḥ patagālayaḥ |
nānāpakṣigaṇākīrṇo vividhadrumabhūṣitaḥ || 18 ||
tasya kānanaṣaṇḍeṣu nirghareṣu guhāsu ca |
rāvaṇassaha vaidehyā mārgitavyastatastataḥ || 19 ||
tamatikramya cākāśaṃ sarvataśśatayojanam |
aparvatanadīvṛkṣaṃ sarvasattvavivarjitam || 20 ||
taṃ tu śīghramatikramya kāntāraṃ romaharṣaṇam |
kailāsaṃ pāṇḍuraṃ śailaṃ prāpya hṛṣṭā bhaviṣyatha || 21 ||
tatra pāṇḍurameghābhaṃ jāmbūnadapariṣkṛtam |
kuberabhavanaṃ ramyaṃ nirmitaṃ viśvakarmaṇā || 22 ||
viśālā nalinī yatra prabhūtakamalotpalā |
haṃsakāraṇḍavākīrṇāpsarogaṇasevitā || 23 ||
tatra vaiśravaṇo rājā sarvabhūtanamaskṛtaḥ |
dhanado ramate śrīmānguhyakaissaha yakṣarāṭ || 24 ||
tasya candranikāśeṣu parvateṣu guhāsu ca |
rāvaṇaḥ saha vaidehyā mārgitavyastatastataḥ || 25 ||
krauñcaṃ tu girimāsādya bilaṃ tasya sudurgamam |
apramattaiḥ praveṣṭavyaṃ duṣpraveśaṃ hi tatsmṛtam || 26 ||
vasanti hi mahātmānastatra sūryasamaprabhāḥ |
devairapyarcitā ssamyagdevarūpā maharṣayaḥ || 27 ||
krauñcasya tu guhāścānyā ssānūniśikharāṇi ca |
nirdarāśca nitambāśca vicetavyā statastataḥ || 28 ||
kauñcasya śikharaṃ cāpi nirīkṣya ca tatastataḥ |
avṛkṣaṃ kāmaśailaṃ ca mānasaṃ vihagālayam |
na gatistatra bhūtānāṃ devadānava rakṣasām || 29 ||
sa ca sarvairvicetavyassasānuprasthabhūdharaḥ |
krauñcaṃ girimatikramya maināko nāma parvataḥ || 30 ||
mayasya bhavanaṃ yatra dānavasya svayaṃ kṛtam || 31 ||
mainākastu vicetavya ssasānuprasthakandaraḥ |
strīṇāmaśvamukhīnāṃ tu niketāstatra tatra tu || 32 ||
taṃ deśaṃ samatikramya āśramaṃ siddhasevitam |
siddhā vaikhānasāstatra vālakhilyāśca tāpasāḥ || 33 ||
vandyāste tu tapassiddhāstapasā vītakalmaṣāḥ |
praṣṭavyā cāpi sītāyāḥ pravṛttirvinayānvitaiḥ || 34 ||
hemapuṣkarasañchannaṃ tasmin vaikhānasaṃ saraḥ |
taruṇādityasaṅkāśairhaṃsairvicaritaṃ śubhaiḥ || 35 ||
aupavāhyaḥ kuberasya sārvabhauma iti smṛtaḥ |
gajaḥ paryeti taṃ deśaṃ sadā saha kareṇubhiḥ || 36 ||
tatsarassamatikramya naṣṭacandradivākaram |
anakṣatragaṇaṃ vyoma niṣpayodamanāditam || 37 ||
gabhastibhirivārkasya sa tu deśaḥ prakāśate |
viśrāmyadbhistapassiddhairdevakalpaiḥ svayamprabhaiḥ || 38 ||
taṃ tu deśamatikramya śailodā nāma nimnagā |
ubhayostīrayostasyāḥ kīcakā nāma veṇavaḥ || 39 ||
te nayanti paraṃ tīraṃ siddhānpratyānayanti ca |
uttarāḥ kuravastatra kṛtapuṇyapratiśrayāḥ || 40 ||
tataḥ kāñcanapadmābhiḥ padbhinībhiḥ kṛtodakāḥ |
nīlavaiḍūryapatrābhirnadyastatra sahasraśaḥ || 41 ||
raktotpalavanaiścātra maṇḍitāśca hiraṇmayaiḥ |
taruṇādityasaṅkāśairbhānti tatra jalāśayāḥ || 42 ||
mahārhamaṇiratnaiśca kāñcanaprabhakesaraiḥ |
nilotpalavanaiścitrai ssa deśa ssarvato vṛtaḥ || 43 ||
nistulābhiśca muktābhirmaṇibhiśca mahādhanaiḥ |
udbhūtapulināstatra jātarūpaiśca nimnagāḥ |
sarvaratnamayaiścitrairavagāḍhā nagottamaiḥ || 44 ||
jātarūpamayaiścāpi hutāśanasamaprabhaiḥ |
nityapuṣpaphalāstatra nagāḥ pattrarathākulāḥ || 45 ||
divyagandharasasparśāḥ sarvānkāmān sravanti ca |
nānākārāṇi vāsāṃsi phalantyanye nagottamāḥ || 46 ||
muktā vaiḍhūryacitrāṇi bhūṣaṇāni tathaiva ca |
strīṇāṃ cāpyanurūpāṇi puruṣāṇāṃ tathaiva ca || 47 ||
sarvartusukha sevyāni phalantyanye nagottamāḥ |
mahārhāṇi vicitrāṇi haimānyanye nagottamāḥ || 48 ||
śayanāni prasūyante citrāstaraṇavanti ca |
manaḥkāntāni mālyāni phalantyatrāpare drumāḥ || 49 ||
pānāni ca mahārhāṇi bhakṣyāṇi vividhāni ca |
striyaśca guṇasampannā rūpayauvanalakṣitāḥ || 50 ||
gandharvāḥ kinnarāssiddhā nāgā vidyādharāstathā |
ramante satataṃ statra nārībhirbhāskaraprabhāḥ || 51 ||
sarve sukṛtakarmāṇa ssarve ratiparāyaṇāḥ |
sarve kāmārthasahitā vasanti sahayoṣitaḥ || 52 ||
gītavāditranirghoṣa ssotkṛṣṭahasitasvanaḥ |
śrūyate satataṃ tatra sarvabhūtamanoharaḥ || 53 ||
tatra nāmuditaḥ kaścinnāsti kaścidasatpriyaḥ |
ahanyahani vardhante guṇāstatra manoramāḥ || 54 ||
samatikramya taṃ deśamuttaraḥ payasāṃ nidhiḥ |
tatra somagirirnāma madhye hemamayo mahān || 55 ||
indralokagatā ye ca brahmalokagatāśca ye |
devāstaṃ samavekṣante girirājaṃ divaṃ gatāḥ || 56 ||
sa tu deśo visūryo'pi tasya bhāsā prakāśate |
sūryalakṣmyā'bhivijñeyastapateva vivasvatā || 57 ||
bhagavānapi viśvātmā śambhurekādaśātmakaḥ |
brahmā vasati deveśo brahmarṣiparivāritaḥ || 58 ||
na kathañcana gantavyaṃ kurūṇāmuttareṇa vaḥ |
anyeṣāmapi bhūtānāṃ nātikrāmati vai gatiḥ || 59 ||
sa hi somagirirnāma devānāmapi durgamaḥ |
tamālokya tataḥ kṣipramupāvartitumarhatha || 60 ||
etāvadvānaraiśśakyaṃ gantuṃ vānarapuṅgavāḥ |
abhāskaramamaryādaṃ na jānīmastataḥ param || 61 ||
sarvametadvicetavyaṃ yanmayā parikīrtitam |
yadanyadapi noktaṃ ca tatrāpi kriyatāṃ matiḥ || 62 ||
tataḥ kṛtaṃ dāśarathermahatpriyaṃ mahattaraṃ cāpi tato mama priyam |
kṛtaṃ bhaviṣyatyanilānalopamā videhajādarśanajena karmaṇā || 63 ||
tataḥ kṛtārthāḥ sahitāssabāndhavāḥ mayā'rcitāssarvaguṇairmanoramaiḥ |
cariṣyathorvīṃ prati śāntaśatrava ssahapriyā bhūtadharāḥ plavaṅgamāḥ || 64 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe tricatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ त्रिचत्वारिंशस्सर्गः ।
ततस्सन्दिश्य सुग्रीवश्श्वशुरं पश्चिमां दिशम् ।
वीरं शतवलिं नाम वानरं वानरर्षभः ॥ 1 ॥
उवाच राजा धर्मज्ञस्सर्ववानरसत्तमम् ।
वाक्यमात्म हितं चैव रामस्य च हितं तथा ॥ 2 ॥
वृतश्शतसहस्रेण त्वद्विधानां वनौकसाम् ।
वैवस्वतसुतैस्सार्धं प्रतिष्ठस्व स्वमन्त्रिभिः ॥ 3 ॥
दिशं ह्युदीचीं विक्रान्तां हिमशैलावतंसकाम् ।
सर्वतः परिमार्गध्वं रामपत्नीमनिन्दिताम् ॥ 4 ॥
अस्मिन्कार्येविनिर्वृत्ते कृते दाशरथेः प्रिये ।
ऋणान्मुक्ता भविष्यामः कृतार्थार्थविदां वराः ॥ 5 ॥
कृतं हि प्रियमस्माकं राघवेण महात्मना ।
तस्य चेत्प्रतिकारोऽस्ति सफलं जीवितं भवेत् ॥ 6 ॥
अर्थिनः कार्यनिर्वृत्तिमकर्तुरपि यश्चरेत् ।
तस्य स्यात्सफलं जन्म किं पुनः पूर्वकारिणः ॥ 7 ॥
एतां बुद्धिमवस्थाय दृश्यते जानकी यथा ।
तथा भवद्भिः कर्तव्यमस्मत्प्रियहितैषिभिः ॥ 8 ॥
अयं हि सर्वभूतानां मान्यस्तु नरसत्तमः ।
अस्मासु चागतः प्रीती रामः परपुरञ्जयः ॥ 9 ॥
इमानि वनदुर्गाणि नद्यश्शैलान्तराणि च ।
भवन्तः परिमार्गन्तु बुद्धिविक्रमसम्पदा ॥ 10 ॥
तत्र म्लेच्छान्पुलिन्दांश्च शूरसेनांस्तथैव च ।
प्रस्थलान्भरतांश्चैव कुरूंश्च सह मद्रकैः ॥ 11 ॥
काम्बोजान्यवनां श्चैव शकानारट्टकानपि ।
बाह्लीकानृषिकां श्चैव पौरवानथ टङ्कणान् ॥ 12 ॥
चीनान्परमचीनांश्च नीहारांश्च पुनः पुनः ।
अन्विष्यदरदांश्चैव हिमवन्तं तथैव च ॥ 13 ॥
लोध्रपद्मकषण्डेषु देवदारुवनेषु च ।
रावणस्सह वैदेह्या मार्गितव्यस्ततस्ततः ॥ 14 ॥
ततस्सोमाश्रमं गत्वा देवगन्धर्वसेवितम् ।
कालं नाम महासानुं पर्वतं तु गमिष्यथ ॥ 15 ॥
महत्सु तस्य शैलस्य निर्दरेषु गुहासु च ।
विचिनुध्वं महाभागां रामपत्नीन्ततस्ततः ॥ 16 ॥
तमतिक्रम्य शैलेन्द्रं हेमगर्भं महागिरिम् ।
ततस्सुदर्शनं नाम गन्तुमर्हथ पर्वतम् ॥ 17 ॥
ततो देवसखो नाम पर्वतः पतगालयः ।
नानापक्षिगणाकीर्णो विविधद्रुमभूषितः ॥ 18 ॥
तस्य काननषण्डेषु निर्घरेषु गुहासु च ।
रावणस्सह वैदेह्या मार्गितव्यस्ततस्ततः ॥ 19 ॥
तमतिक्रम्य चाकाशं सर्वतश्शतयोजनम् ।
अपर्वतनदीवृक्षं सर्वसत्त्वविवर्जितम् ॥ 20 ॥
तं तु शीघ्रमतिक्रम्य कान्तारं रोमहर्षणम् ।
कैलासं पाण्डुरं शैलं प्राप्य हृष्टा भविष्यथ ॥ 21 ॥
तत्र पाण्डुरमेघाभं जाम्बूनदपरिष्कृतम् ।
कुबेरभवनं रम्यं निर्मितं विश्वकर्मणा ॥ 22 ॥
विशाला नलिनी यत्र प्रभूतकमलोत्पला ।
हंसकारण्डवाकीर्णाप्सरोगणसेविता ॥ 23 ॥
तत्र वैश्रवणो राजा सर्वभूतनमस्कृतः ।
धनदो रमते श्रीमान्गुह्यकैस्सह यक्षराट् ॥ 24 ॥
तस्य चन्द्रनिकाशेषु पर्वतेषु गुहासु च ।
रावणः सह वैदेह्या मार्गितव्यस्ततस्ततः ॥ 25 ॥
क्रौञ्चं तु गिरिमासाद्य बिलं तस्य सुदुर्गमम् ।
अप्रमत्तैः प्रवेष्टव्यं दुष्प्रवेशं हि तत्स्मृतम् ॥ 26 ॥
वसन्ति हि महात्मानस्तत्र सूर्यसमप्रभाः ।
देवैरप्यर्चिता स्सम्यग्देवरूपा महर्षयः ॥ 27 ॥
क्रौञ्चस्य तु गुहाश्चान्या स्सानूनिशिखराणि च ।
निर्दराश्च नितम्बाश्च विचेतव्या स्ततस्ततः ॥ 28 ॥
कौञ्चस्य शिखरं चापि निरीक्ष्य च ततस्ततः ।
अवृक्षं कामशैलं च मानसं विहगालयम् ।
न गतिस्तत्र भूतानां देवदानव रक्षसाम् ॥ 29 ॥
स च सर्वैर्विचेतव्यस्ससानुप्रस्थभूधरः ।
क्रौञ्चं गिरिमतिक्रम्य मैनाको नाम पर्वतः ॥ 30 ॥
मयस्य भवनं यत्र दानवस्य स्वयं कृतम् ॥ 31 ॥
मैनाकस्तु विचेतव्य स्ससानुप्रस्थकन्दरः ।
स्त्रीणामश्वमुखीनां तु निकेतास्तत्र तत्र तु ॥ 32 ॥
तं देशं समतिक्रम्य आश्रमं सिद्धसेवितम् ।
सिद्धा वैखानसास्तत्र वालखिल्याश्च तापसाः ॥ 33 ॥
वन्द्यास्ते तु तपस्सिद्धास्तपसा वीतकल्मषाः ।
प्रष्टव्या चापि सीतायाः प्रवृत्तिर्विनयान्वितैः ॥ 34 ॥
हेमपुष्करसञ्छन्नं तस्मिन् वैखानसं सरः ।
तरुणादित्यसङ्काशैर्हंसैर्विचरितं शुभैः ॥ 35 ॥
औपवाह्यः कुबेरस्य सार्वभौम इति स्मृतः ।
गजः पर्येति तं देशं सदा सह करेणुभिः ॥ 36 ॥
तत्सरस्समतिक्रम्य नष्टचन्द्रदिवाकरम् ।
अनक्षत्रगणं व्योम निष्पयोदमनादितम् ॥ 37 ॥
गभस्तिभिरिवार्कस्य स तु देशः प्रकाशते ।
विश्राम्यद्भिस्तपस्सिद्धैर्देवकल्पैः स्वयम्प्रभैः ॥ 38 ॥
तं तु देशमतिक्रम्य शैलोदा नाम निम्नगा ।
उभयोस्तीरयोस्तस्याः कीचका नाम वेणवः ॥ 39 ॥
ते नयन्ति परं तीरं सिद्धान्प्रत्यानयन्ति च ।
उत्तराः कुरवस्तत्र कृतपुण्यप्रतिश्रयाः ॥ 40 ॥
ततः काञ्चनपद्माभिः पद्भिनीभिः कृतोदकाः ।
नीलवैडूर्यपत्राभिर्नद्यस्तत्र सहस्रशः ॥ 41 ॥
रक्तोत्पलवनैश्चात्र मण्डिताश्च हिरण्मयैः ।
तरुणादित्यसङ्काशैर्भान्ति तत्र जलाशयाः ॥ 42 ॥
महार्हमणिरत्नैश्च काञ्चनप्रभकेसरैः ।
निलोत्पलवनैश्चित्रै स्स देश स्सर्वतो वृतः ॥ 43 ॥
निस्तुलाभिश्च मुक्ताभिर्मणिभिश्च महाधनैः ।
उद्भूतपुलिनास्तत्र जातरूपैश्च निम्नगाः ।
सर्वरत्नमयैश्चित्रैरवगाढा नगोत्तमैः ॥ 44 ॥
जातरूपमयैश्चापि हुताशनसमप्रभैः ।
नित्यपुष्पफलास्तत्र नगाः पत्त्ररथाकुलाः ॥ 45 ॥
दिव्यगन्धरसस्पर्शाः सर्वान्कामान् स्रवन्ति च ।
नानाकाराणि वासांसि फलन्त्यन्ये नगोत्तमाः ॥ 46 ॥
मुक्ता वैढूर्यचित्राणि भूषणानि तथैव च ।
स्त्रीणां चाप्यनुरूपाणि पुरुषाणां तथैव च ॥ 47 ॥
सर्वर्तुसुख सेव्यानि फलन्त्यन्ये नगोत्तमाः ।
महार्हाणि विचित्राणि हैमान्यन्ये नगोत्तमाः ॥ 48 ॥
शयनानि प्रसूयन्ते चित्रास्तरणवन्ति च ।
मनःकान्तानि माल्यानि फलन्त्यत्रापरे द्रुमाः ॥ 49 ॥
पानानि च महार्हाणि भक्ष्याणि विविधानि च ।
स्त्रियश्च गुणसम्पन्ना रूपयौवनलक्षिताः ॥ 50 ॥
गन्धर्वाः किन्नरास्सिद्धा नागा विद्याधरास्तथा ।
रमन्ते सततं स्तत्र नारीभिर्भास्करप्रभाः ॥ 51 ॥
सर्वे सुकृतकर्माण स्सर्वे रतिपरायणाः ।
सर्वे कामार्थसहिता वसन्ति सहयोषितः ॥ 52 ॥
गीतवादित्रनिर्घोष स्सोत्कृष्टहसितस्वनः ।
श्रूयते सततं तत्र सर्वभूतमनोहरः ॥ 53 ॥
तत्र नामुदितः कश्चिन्नास्ति कश्चिदसत्प्रियः ।
अहन्यहनि वर्धन्ते गुणास्तत्र मनोरमाः ॥ 54 ॥
समतिक्रम्य तं देशमुत्तरः पयसां निधिः ।
तत्र सोमगिरिर्नाम मध्ये हेममयो महान् ॥ 55 ॥
इन्द्रलोकगता ये च ब्रह्मलोकगताश्च ये ।
देवास्तं समवेक्षन्ते गिरिराजं दिवं गताः ॥ 56 ॥
स तु देशो विसूर्योऽपि तस्य भासा प्रकाशते ।
सूर्यलक्ष्म्याऽभिविज्ञेयस्तपतेव विवस्वता ॥ 57 ॥
भगवानपि विश्वात्मा शम्भुरेकादशात्मकः ।
ब्रह्मा वसति देवेशो ब्रह्मर्षिपरिवारितः ॥ 58 ॥
न कथञ्चन गन्तव्यं कुरूणामुत्तरेण वः ।
अन्येषामपि भूतानां नातिक्रामति वै गतिः ॥ 59 ॥
स हि सोमगिरिर्नाम देवानामपि दुर्गमः ।
तमालोक्य ततः क्षिप्रमुपावर्तितुमर्हथ ॥ 60 ॥
एतावद्वानरैश्शक्यं गन्तुं वानरपुङ्गवाः ।
अभास्करममर्यादं न जानीमस्ततः परम् ॥ 61 ॥
सर्वमेतद्विचेतव्यं यन्मया परिकीर्तितम् ।
यदन्यदपि नोक्तं च तत्रापि क्रियतां मतिः ॥ 62 ॥
ततः कृतं दाशरथेर्महत्प्रियं महत्तरं चापि ततो मम प्रियम् ।
कृतं भविष्यत्यनिलानलोपमा विदेहजादर्शनजेन कर्मणा ॥ 63 ॥
ततः कृतार्थाः सहितास्सबान्धवाः मयाऽर्चितास्सर्वगुणैर्मनोरमैः ।
चरिष्यथोर्वीं प्रति शान्तशत्रव स्सहप्रिया भूतधराः प्लवङ्गमाः ॥ 64 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे त्रिचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha tricatvāriṃśassargaḥ |
tatassandiśya sugrīvaśśvaśuraṃ paścimāṃ diśam |
vīraṃ śatavaliṃ nāma vānaraṃ vānararṣabhaḥ || 1 ||
uvāca rājā dharmajñassarvavānarasattamam |
vākyamātma hitaṃ caiva rāmasya ca hitaṃ tathā || 2 ||
vṛtaśśatasahasreṇa tvadvidhānāṃ vanaukasām |
vaivasvatasutaissārdhaṃ pratiṣṭhasva svamantribhiḥ || 3 ||
diśaṃ hyudīcīṃ vikrāntāṃ himaśailāvataṃsakām |
sarvataḥ parimārgadhvaṃ rāmapatnīmaninditām || 4 ||
asminkāryevinirvṛtte kṛte dāśaratheḥ priye |
ṛṇānmuktā bhaviṣyāmaḥ kṛtārthārthavidāṃ varāḥ || 5 ||
kṛtaṃ hi priyamasmākaṃ rāghaveṇa mahātmanā |
tasya cetpratikāro'sti saphalaṃ jīvitaṃ bhavet || 6 ||
arthinaḥ kāryanirvṛttimakarturapi yaścaret |
tasya syātsaphalaṃ janma kiṃ punaḥ pūrvakāriṇaḥ || 7 ||
etāṃ buddhimavasthāya dṛśyate jānakī yathā |
tathā bhavadbhiḥ kartavyamasmatpriyahitaiṣibhiḥ || 8 ||
ayaṃ hi sarvabhūtānāṃ mānyastu narasattamaḥ |
asmāsu cāgataḥ prītī rāmaḥ parapurañjayaḥ || 9 ||
imāni vanadurgāṇi nadyaśśailāntarāṇi ca |
bhavantaḥ parimārgantu buddhivikramasampadā || 10 ||
tatra mlecchānpulindāṃśca śūrasenāṃstathaiva ca |
prasthalānbharatāṃścaiva kurūṃśca saha madrakaiḥ || 11 ||
kāmbojānyavanāṃ ścaiva śakānāraṭṭakānapi |
bāhlīkānṛṣikāṃ ścaiva pauravānatha ṭaṅkaṇān || 12 ||
cīnānparamacīnāṃśca nīhārāṃśca punaḥ punaḥ |
anviṣyadaradāṃścaiva himavantaṃ tathaiva ca || 13 ||
lodhrapadmakaṣaṇḍeṣu devadāruvaneṣu ca |
rāvaṇassaha vaidehyā mārgitavyastatastataḥ || 14 ||
tatassomāśramaṃ gatvā devagandharvasevitam |
kālaṃ nāma mahāsānuṃ parvataṃ tu gamiṣyatha || 15 ||
mahatsu tasya śailasya nirdareṣu guhāsu ca |
vicinudhvaṃ mahābhāgāṃ rāmapatnīntatastataḥ || 16 ||
tamatikramya śailendraṃ hemagarbhaṃ mahāgirim |
tatassudarśanaṃ nāma gantumarhatha parvatam || 17 ||
tato devasakho nāma parvataḥ patagālayaḥ |
nānāpakṣigaṇākīrṇo vividhadrumabhūṣitaḥ || 18 ||
tasya kānanaṣaṇḍeṣu nirghareṣu guhāsu ca |
rāvaṇassaha vaidehyā mārgitavyastatastataḥ || 19 ||
tamatikramya cākāśaṃ sarvataśśatayojanam |
aparvatanadīvṛkṣaṃ sarvasattvavivarjitam || 20 ||
taṃ tu śīghramatikramya kāntāraṃ romaharṣaṇam |
kailāsaṃ pāṇḍuraṃ śailaṃ prāpya hṛṣṭā bhaviṣyatha || 21 ||
tatra pāṇḍurameghābhaṃ jāmbūnadapariṣkṛtam |
kuberabhavanaṃ ramyaṃ nirmitaṃ viśvakarmaṇā || 22 ||
viśālā nalinī yatra prabhūtakamalotpalā |
haṃsakāraṇḍavākīrṇāpsarogaṇasevitā || 23 ||
tatra vaiśravaṇo rājā sarvabhūtanamaskṛtaḥ |
dhanado ramate śrīmānguhyakaissaha yakṣarāṭ || 24 ||
tasya candranikāśeṣu parvateṣu guhāsu ca |
rāvaṇaḥ saha vaidehyā mārgitavyastatastataḥ || 25 ||
krauñcaṃ tu girimāsādya bilaṃ tasya sudurgamam |
apramattaiḥ praveṣṭavyaṃ duṣpraveśaṃ hi tatsmṛtam || 26 ||
vasanti hi mahātmānastatra sūryasamaprabhāḥ |
devairapyarcitā ssamyagdevarūpā maharṣayaḥ || 27 ||
krauñcasya tu guhāścānyā ssānūniśikharāṇi ca |
nirdarāśca nitambāśca vicetavyā statastataḥ || 28 ||
kauñcasya śikharaṃ cāpi nirīkṣya ca tatastataḥ |
avṛkṣaṃ kāmaśailaṃ ca mānasaṃ vihagālayam |
na gatistatra bhūtānāṃ devadānava rakṣasām || 29 ||
sa ca sarvairvicetavyassasānuprasthabhūdharaḥ |
krauñcaṃ girimatikramya maināko nāma parvataḥ || 30 ||
mayasya bhavanaṃ yatra dānavasya svayaṃ kṛtam || 31 ||
mainākastu vicetavya ssasānuprasthakandaraḥ |
strīṇāmaśvamukhīnāṃ tu niketāstatra tatra tu || 32 ||
taṃ deśaṃ samatikramya āśramaṃ siddhasevitam |
siddhā vaikhānasāstatra vālakhilyāśca tāpasāḥ || 33 ||
vandyāste tu tapassiddhāstapasā vītakalmaṣāḥ |
praṣṭavyā cāpi sītāyāḥ pravṛttirvinayānvitaiḥ || 34 ||
hemapuṣkarasañchannaṃ tasmin vaikhānasaṃ saraḥ |
taruṇādityasaṅkāśairhaṃsairvicaritaṃ śubhaiḥ || 35 ||
aupavāhyaḥ kuberasya sārvabhauma iti smṛtaḥ |
gajaḥ paryeti taṃ deśaṃ sadā saha kareṇubhiḥ || 36 ||
tatsarassamatikramya naṣṭacandradivākaram |
anakṣatragaṇaṃ vyoma niṣpayodamanāditam || 37 ||
gabhastibhirivārkasya sa tu deśaḥ prakāśate |
viśrāmyadbhistapassiddhairdevakalpaiḥ svayamprabhaiḥ || 38 ||
taṃ tu deśamatikramya śailodā nāma nimnagā |
ubhayostīrayostasyāḥ kīcakā nāma veṇavaḥ || 39 ||
te nayanti paraṃ tīraṃ siddhānpratyānayanti ca |
uttarāḥ kuravastatra kṛtapuṇyapratiśrayāḥ || 40 ||
tataḥ kāñcanapadmābhiḥ padbhinībhiḥ kṛtodakāḥ |
nīlavaiḍūryapatrābhirnadyastatra sahasraśaḥ || 41 ||
raktotpalavanaiścātra maṇḍitāśca hiraṇmayaiḥ |
taruṇādityasaṅkāśairbhānti tatra jalāśayāḥ || 42 ||
mahārhamaṇiratnaiśca kāñcanaprabhakesaraiḥ |
nilotpalavanaiścitrai ssa deśa ssarvato vṛtaḥ || 43 ||
nistulābhiśca muktābhirmaṇibhiśca mahādhanaiḥ |
udbhūtapulināstatra jātarūpaiśca nimnagāḥ |
sarvaratnamayaiścitrairavagāḍhā nagottamaiḥ || 44 ||
jātarūpamayaiścāpi hutāśanasamaprabhaiḥ |
nityapuṣpaphalāstatra nagāḥ pattrarathākulāḥ || 45 ||
divyagandharasasparśāḥ sarvānkāmān sravanti ca |
nānākārāṇi vāsāṃsi phalantyanye nagottamāḥ || 46 ||
muktā vaiḍhūryacitrāṇi bhūṣaṇāni tathaiva ca |
strīṇāṃ cāpyanurūpāṇi puruṣāṇāṃ tathaiva ca || 47 ||
sarvartusukha sevyāni phalantyanye nagottamāḥ |
mahārhāṇi vicitrāṇi haimānyanye nagottamāḥ || 48 ||
śayanāni prasūyante citrāstaraṇavanti ca |
manaḥkāntāni mālyāni phalantyatrāpare drumāḥ || 49 ||
pānāni ca mahārhāṇi bhakṣyāṇi vividhāni ca |
striyaśca guṇasampannā rūpayauvanalakṣitāḥ || 50 ||
gandharvāḥ kinnarāssiddhā nāgā vidyādharāstathā |
ramante satataṃ statra nārībhirbhāskaraprabhāḥ || 51 ||
sarve sukṛtakarmāṇa ssarve ratiparāyaṇāḥ |
sarve kāmārthasahitā vasanti sahayoṣitaḥ || 52 ||
gītavāditranirghoṣa ssotkṛṣṭahasitasvanaḥ |
śrūyate satataṃ tatra sarvabhūtamanoharaḥ || 53 ||
tatra nāmuditaḥ kaścinnāsti kaścidasatpriyaḥ |
ahanyahani vardhante guṇāstatra manoramāḥ || 54 ||
samatikramya taṃ deśamuttaraḥ payasāṃ nidhiḥ |
tatra somagirirnāma madhye hemamayo mahān || 55 ||
indralokagatā ye ca brahmalokagatāśca ye |
devāstaṃ samavekṣante girirājaṃ divaṃ gatāḥ || 56 ||
sa tu deśo visūryo'pi tasya bhāsā prakāśate |
sūryalakṣmyā'bhivijñeyastapateva vivasvatā || 57 ||
bhagavānapi viśvātmā śambhurekādaśātmakaḥ |
brahmā vasati deveśo brahmarṣiparivāritaḥ || 58 ||
na kathañcana gantavyaṃ kurūṇāmuttareṇa vaḥ |
anyeṣāmapi bhūtānāṃ nātikrāmati vai gatiḥ || 59 ||
sa hi somagirirnāma devānāmapi durgamaḥ |
tamālokya tataḥ kṣipramupāvartitumarhatha || 60 ||
etāvadvānaraiśśakyaṃ gantuṃ vānarapuṅgavāḥ |
abhāskaramamaryādaṃ na jānīmastataḥ param || 61 ||
sarvametadvicetavyaṃ yanmayā parikīrtitam |
yadanyadapi noktaṃ ca tatrāpi kriyatāṃ matiḥ || 62 ||
tataḥ kṛtaṃ dāśarathermahatpriyaṃ mahattaraṃ cāpi tato mama priyam |
kṛtaṃ bhaviṣyatyanilānalopamā videhajādarśanajena karmaṇā || 63 ||
tataḥ kṛtārthāḥ sahitāssabāndhavāḥ mayā'rcitāssarvaguṇairmanoramaiḥ |
cariṣyathorvīṃ prati śāntaśatrava ssahapriyā bhūtadharāḥ plavaṅgamāḥ || 64 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe tricatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.